32002R2204

Komisijas Regula (EK) Nr. 2204/2002

(2002. gada 5. decembris)

par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu [1], jo īpaši 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) nodalījumu un b) apakšpunktu,

publicējusi šīs regulas projektu [2],

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir pilnvarota paziņot, ka dažos gadījumos atbalsts nodarbinātībai nav pretrunā kopējam tirgum un uz to neattiecas iepriekšējas paziņošanas prasība, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(2) Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir arī pilnvarota paziņot, ka atbalsts, kurā ievērota karte, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij attiecībā uz reģionāla atbalsta piešķiršanu, nav pretrunā kopējam tirgum un uz to neattiecas iepriekšējā paziņojuma prasība, kas noteikta Līguma 88. panta 3. punktā.

(3) Komisija daudzos lēmumos Līguma 87. un 88. pantu piemērojusi nodarbinātības atbalstam gan atbalstāmajos reģionos, gan ārpus tiem, kā arī noteikusi savu politiku pamatnostādnēs attiecībā uz nodarbinātības atbalstu [3], paziņojumā par valsts atbalsta kontroli un darbaspēka izmaksu samazināšanu [4], pamatnostādnēs attiecībā uz reģionālo atbalstu [5] un 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu par labu maziem un vidējiem uzņēmumiem [6]. Ņemot vērā Komisijas pieredzi šo noteikumu piemērošanā, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu administratīvās procedūras, nemazinot Komisijas kontroli, tai būtu jāizmanto savas Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās tiesības.

(4) Šī regula neliedz dalībvalstīm iespēju paziņot par nodarbinātības atbalsta pasākumiem. Vērtējot šādus paziņojumus, Komisija izmanto kritērijus, kas definēti šajā regulā vai Regulā (EK) Nr. 70/2001, vai attiecīgas Kopienas pamatnostādnes vai principus. Tas pašlaik attiecas uz jūras transportu. No šās regulas spēkā stāšanās dienas vairs nebūs piemērojamas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai [7] un paziņojums par valsts atbalsta uzraudzību un darbaspēka izmaksu samazināšanu, un paziņojums attiecībā uz paātrināto procedūru nodarbinātības atbalsta pasākumu paziņojumu apstrādei [8]. No šās regulas spēkā stāšanās dienas visi paziņojumi tiks izvērtēti saskaņā ar tās noteikumiem. Ir svarīgi, lai tiktu pieņemti pārejas noteikumi par to, kā šī regula piemērojama nodarbinātības atbalsta gadījumiem, kad tas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā un ir pretrunā Līguma 88. panta 3. punktam.

(5) Nodarbinātības sekmēšana ir Kopienas un tās dalībvalstu ekonomikas un sociālās politikas galvenais mērķis. Lai sekmētu šo mērķi, Kopienā ir izstrādāta Eiropas nodarbinātības stratēģija. Bezdarbs joprojām ir nopietna problēma dažās Kopienas daļās, un dažu kategoriju darba ņēmējiem joprojām ir lielas grūtības iekļūt darba tirgū. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, ka valsts ievieš pasākumus, lai mudinātu uzņēmumus veidot jaunas darba vietas, jo īpaši šo nelabvēlīgo kategoriju darba ņēmēju nodarbinātības līmeni.

(6) Šī regula piemērojama vienīgi pasākumiem par labu nodarbinātībai, kas ir saskaņā ar visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Līguma 87. panta 1. punktā un tādējādi ir valsts atbalsta pasākumi. Daļa nodarbinātības politikas pasākumu nav valsts atbalsts 87. panta 1. punkta izpratnē tāpēc, ka tie ir atbalsts indivīdiem, kas nesekmē kāda noteikta veida uzņēmumus vai ražošanu un neiespaido tirdzniecību dalībvalstu starpā, vai arī tāpēc, ka tie ir vispārēji pasākumi par labu nodarbinātībai, kas netraucē godīgai konkurencei un nerada konkurences traucējuma risku, sekmējot kāda veida uzņēmumus vai preču ražošanu. Šī regula neattiecas uz tādiem vispārējiem pasākumiem kā darbaspēka un sociālo izmaksu vispārējs samazinājums, stimuls veikt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, tāpat pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu konsultācijas, vispārēju palīdzību un apmācību bezdarbniekiem, kā arī uzlabotu darba tiesisko regulējumu. Tas pats attiecas uz pasākumiem, kas neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu minimālajamatbalstam [9] uz tiem neattiecas paziņošanas prasība, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(7) Ņemot vērā minētos apsvērumus, atbalsta pasākumiem, kam ar šo regulu noteikts izņēmums, saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju ir jāsekmē nodarbinātība un jo īpaši nelabvēlīgo kategoriju darba ņēmēju nodarbinātība, neietekmējot tirdzniecības apstākļus tā, ka tas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Atbalsta pasākumi, kas paredzēti kādam uzņēmumam individuāli, var ievērojami ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, jo tie rada priekšrocības šim uzņēmumam salīdzinājumā ar pārējiem uzņēmumiem, kas šādu atbalstu nav saņēmuši. Sakarā ar to, ka tie paredzēti kādam atsevišķam uzņēmumam, šie atbalsta pasākumi vienīgi nedaudz var ietekmēt nodarbinātību. Tādēļ par individuāliem nodarbinātības atbalsta pasākumiem vienmēr ir jāziņo Komisijai, un šajā regulā noteiktais atbrīvojums paredzams vienīgi atbalsta pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar noteiktu atbalsta pasākumu shēmu.

(8) Šajā regulā noteiktais atbrīvojums attiecas uz atbalsta pasākumu shēmām, kas atbilst visām attiecīgajām šās regulas prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu administratīvās procedūras, nevājinot kontroli, ko veic Komisija, atbalsta pasākumu shēmās ir jābūt nepārprotamai norādei uz šo regulu.

(9) Ar šo regulu no paziņošanas nav atbrīvojami valsts atbalsta pasākumi kuģubūves un akmeņogļu ieguves nozarēs, uz ko attiecas īpaši noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1540/98 [10] un Padomes Regulā (EK) Nr. 1407/2002 [11].

(10) Šī regula ir piemērojama transporta nozarei. Tomēr, ņemot vērā konkurences īpašās iezīmes minētajā nozarē, atbalsta pasākumi par labu darba vietu izveidošanai nebūtu atbrīvojami no paziņojuma sniegšanas.

(11) Komisijas viedoklis vienmēr ir mazāk labvēlīgs atbalsta pasākumiem, kas paredzēti īpašām nozarēm, tostarp, bet ne tikai, nozarēm, kas piedzīvo jaudas pārpalikumu vai krīzi. Uz īpašām nozarēm vērstas atbalsta pasākumu shēmas tāpēc neatbrīvo no paziņojuma, kas paredzēts šajā regulā.

(12) Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi un ar nolūku pilnīgāk nodrošināt to, ka atbalsta pasākumi ir proporcionāli nepieciešamajam apjomam un nepārsniedz to, limiti izsakāmi kā atbalsta pasākumu intensitātes attiecība pret attaisnoto izmaksu kopumu, nevis kā maksimālās atbalsta summas.

(13) Lai noteiktu, vai saskaņā ar šo regulu atbalsta pasākumi nav pretrunā kopējam tirgum, ir jāņem vērā to intensitāte un attiecīgi atbalsta summa, kas izteikta kā subsīdijas ekvivalents. Lai aprēķinātu subsīdijas ekvivalentu atbalstam, kas maksājams pa daļām, un atbalstam atvieglotu nosacījumu aizdevuma veidā, izmanto procentu likmes, ko izmanto tirgū subsīdijas piešķiršanas laikā. Valsts atbalsta noteikumu vienota, atklāta un vienkārša piemērojuma nolūkā tirgus likmes šajā regulā uzskatāmas par atsauces likmēm, ar noteikumu, ka atvieglotu nosacījumu aizdevuma gadījumā aizdevumu papildina parastais nodrošinājums un tas nav saistīts ar pārmērīgu risku. Atsauces likmēm ir jābūt tām, ko Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un kas tiek publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un Internetā.

(14) Ņemot vērā dažāda lieluma uzņēmumu atšķirības, ir jānosaka dažādi limiti darba vietu izveidošanai paredzēto atbalsta pasākumu intensitātei attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem. Lai novērstu šīs atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, un atvieglotu Kopienas un valsts iniciatīvu saskaņošanu, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā, šajā regulā ir izmantota mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcija, kas pieņemta Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikumā 96/280/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju [12]. Minētā definīcija izmantota arī Regulā (EK) Nr. 70/2001.

(15) Atbalsta intensitātes limiti jānosaka, ņemot vērā Komisijas pieredzi, tādā līmenī, kas atbilst gan nepieciešamībai līdz minimumam samazināt konkurences traucējumus, gan mērķim sekmēt nodarbinātību. Vienotības nolūkā šie limiti ir jāsaskaņo ar tiem, kas noteikti pamatnostādnēs par valsts reģionāliem pasākumiem un Regulā (EK) Nr. 70/2001, kas pieļauj šo atbalsta pasākumu apmēru aprēķināt, atsaucoties uz tādu darba vietu izveidošanu, kas saistītas ar ieguldījuma projektu īstenojumu.

(16) Algu izmaksas ir daļa no jebkura uzņēmuma darbības izmaksām. Tāpēc jo īpaši svarīgi, lai atbalsta pasākumi pozitīvi ietekmētu nodarbinātību, nevis vienkārši dotu uzņēmumiem iespēju samazināt izmaksas, kuras būtu jāsedz citādi.

(17) Bez stingras kontroles un striktiem limitiem nodarbinātības atbalsta pasākumiem var būt negatīva ietekme, kas neatbilst tiešajam mērķim — darba vietu izveidošanai. Ja nodarbinātības atbalsta pasākumus izmanto, lai aizsargātu uzņēmumus, kas pakļauti Kopienas iekšējai konkurencei, tie var kavēt pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas rūpniecības konkurētspēju. Bez stingras kontroles var gadīties, ka šie nodarbinātības atbalsta pasākumi koncentrējas plaukstošākajos reģionos pretēji ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķim. Vienotajā tirgū atbalsta pasākumi, kas paredzēti, lai samazinātu nodarbinātības izmaksas, var traucēt konkurencei Kopienā un radīt traucējumus resursu un mobilo ieguldījumu sadalē, var izraisīt bezdarba pārvietošanos no vienas valsts uz otru, un otrādi.

(18) Uz darba vietu izveidošanai paredzēta atbalsta pasākumiem attiecināms nosacījums, ka izveidotā darba vieta ir jāsaglabā uz kādu konkrētu minimālu laikposmu. Šajā regulā paredzētais laikposms aizstāj piecu gadu noteikumu, kas noteikts 4.14. punktā pamatnostādnēs attiecībā uz valsts reģionālā atbalsta pasākumiem.

(19) Darba vietu saglabāšanai paredzētie atbalsta pasākumi, t.i., kādam uzņēmumam piešķirts finansiāls atbalsts nolūkā atturēt to no darbinieku atlaišanas, ir līdzīgi darbības atbalsta pasākumiem. Ievērojot nozaru noteikumus, piemēram, tādus, kādi pastāv jūras transporta nozarē, tie būtu pieļaujami vienīgi īpašos apstākļos un uz noteiktu laiku. Par tiem arī turpmāk būtu jāziņo Komisijai, un uz tiem neattiecas paziņojuma atbrīvojums, kas paredzēts šajā regulā. Īpašie apstākļi, kad to var atļaut, ir gadījumi, kad saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu tie ir paredzēti, lai kompensētu zaudējumus, ko radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi; atbalsta pasākumus var paredzēt arī atbilstīgi nosacījumiem, kas piemērojami darbības atbalsta pasākumiem, kuri norādīti pamatnostādnēs attiecībā uz valsts reģionu atbalsta pasākumiem, reģionos, kam var piemērot atkāpi, kas paredzēta EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz ekonomisko attīstību reģionos ar ārkārtīgi zemu dzīves līmeni vai augstu bezdarbu, īpaši nomaļos reģionos; visbeidzot, tos var paredzēt arī gadījumā, kad šāds atbalsts tiek piešķirts grūtībās nonākuša uzņēmuma glābšanai un pārstrukturēšanai, saskaņā ar atbilstīgajām Kopienas pamatnostādnēm [13].

(20) Īpaša veida atbalsts ir atbalsts, ko piešķir darba devējiem uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārveidošanai beztermiņa darba līgumos. Uz šādiem pasākumiem neattiecas šajā regulā paredzētais paziņošanas atbrīvojums, un tie ir jādara Komisijai zināmi tā, lai tā varētu noteikt, vai tie pozitīvi ietekmē nodarbinātību. Jo īpaši ir jāgādā par to, lai šie nodarbinātības atbalsta pasākumi netiktu paredzēti gan tam, lai izveidotu darba vietu, gan tam, lai pārveidotu darba līgumu, pārsniedzot limitu, kas noteikts atbalstam attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu darba vietu izveidošanai.

(21) Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirīga nozīme darba vietu izveidošanā. Tajā pašā laikā uzņēmumu lielums var būt par kavēkli jaunu darba vietu izveidošanai sakarā ar riskiem un administratīvo slodzi, kas saistīta ar jaunu darbinieku pieņemšanu. Tāpat darba vietu izveidošana var sekmēt Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu ekonomisko attīstību un līdz ar to arī ekonomisko un sociālo kohēziju. Minētajos reģionos uzņēmumi cieš no strukturāliem trūkumiem, kas saistīti ar to atrašanās vietu. Tāpēc mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmos reģionos, jābūt tiesīgiem izmantot nodarbinātības atbalsta pasākumus.

(22) Lielajiem uzņēmumiem, kas atrodas reģionos, kuri nav tiesīgi saņemt atbalstu, nav īpašu grūtību, un algu izdevumi ir daļa no to parastajiem darbības izdevumiem. Šā iemesla dēļ, kā arī, lai gūtu maksimālu labumu no atbalsta pasākumiem, kas paredzēti, lai sekmētu nodarbinātību MVU un reģionos, kuriem var piemērot atkāpes saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, šāda veida atbalsta pasākumi nebūtu nosakāmi lielajiem uzņēmumiem, kas atrodas reģionos, kuriem šīs atkāpes nevar piemērot.

(23) Dažu kategoriju darba ņēmējiem ir lielas grūtības atrast darbu, jo darba devēji viņus uzskata par mazāk ražīgiem. Iemesls var būt gan viņu profesionālās pieredzes trūkums (piemēram, jaunieši vai personas, kas bez darba ir ilgstoši), gan tas, ka viņi cieš no pastāvīgas invaliditātes. Nodarbinātības atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai mudinātu uzņēmumus darbā pieņemt šādas personas, attaisno tas, ka šo darba ņēmēju zemākais darba ražīgums mazina uzņēmuma finansiālo ieguvumu, un tas, ka šie darba ņēmēji arī ir ieguvēji, jo darba tirgus, visticamāk, viņiem nebūtu pieejams, ja darba devēji netiktu stimulēti ar minētajiem pasākumiem. Tāpēc ir pareizi atļaut šādas shēmas, kas paredz šāda tipa atbalsta pasākumus, neatkarīgi no ieguvēja uzņēmuma lieluma vai atrašanās vietas.

(24) Ir jānosaka par nelabvēlīgām uzskatītās darba ņēmēju kategorijas, tomēr ir jādod dalībvalstīm iespēja paziņot par atbalsta pasākumiem, kas paredzēti, lai sekmētu citu tādu kategoriju darbinieku pieņemšanu darbā, kurus tās uzskata par nelabvēlīgām, attiecīgi motivējot šādus pasākumus.

(25) Lai strādājoši invalīdi varētu palikt darba tirgū, viņiem var būt vajadzīgs pastāvīgs atbalsts, kas nebūtu tikai atbalsts pieņemšanai darbā, bet, iespējams, darbs atbilstīgi noteikumiem par aizsargātu nodarbinātību. Shēmas, kas paredz atbalsta pasākumus šajā nolūkā, ir jāatbrīvo no paziņošanas, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka šie atbalsta pasākumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai kompensētu attiecīgo darba ņēmēju salīdzinoši zemāko darba ražīgumu, papildu izmaksas, kas saistītas ar viņu pieņemšanu darbā, vai izmaksas, kas saistītas ar aizsargātas darba vietas izveidošanu vai saglabāšanu. Šā nosacījuma nolūks ir novērst to, ka uzņēmumi, kas gūst labumu no atbalsta pasākumiem, izmantotu cenas, kas ir zemākas par konkurējošām cenām tirgos, kur darbojas arī citi uzņēmumi.

(26) Šai regulai nebūtu jāliedz atbalsta pasākumiem nelabvēlīgo kategoriju darba ņēmēju pieņemšanai darbā vai pasākumiem strādājošo invalīdu pieņemšanai darbā un nodarbināšanai kumulēties ar citiem atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar algu izmaksām, jo šajā gadījumā ir pamatoti mudināt uzņēmumus dot priekšroku šo kategoriju darba ņēmēju nodarbināšanai.

(27) Lai atbalsta pasākumi būtu nepieciešami un sekmētu darba vietu izveidošanu, ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsta pasākumi tādai darba vietu izveidošanai vai pieņemšanai darbā, ko ieguvējs pats būtu veicis tirgus apstākļos.

(28) Ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsta pasākumi darba vietu izveidošanai, ko paredz kopā ar citiem valsts atbalsta pasākumiem valsts, reģiona vai vietējā līmenī vai īsteno kopā ar kādu Kopienas atbalsta pasākumu, kas saistīts ar tām pašam izmaksām, kas ir pieņemamas, vai ieguldījuma izmaksām, kas attiecināmas uz konkrētajām darba vietām, gadījumos, kad kopējā summa pārsniedz limitus, kas noteikti šajā regulā vai Kopienas noteikumos, kas piemērojami valsts ieguldījumu atbalsta pasākumiem, jo īpaši pamatnostādnēs attiecībā uz valsts reģionu atbalsta pasākumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001. Vienīgie izņēmumi attiecībā uz šo principu paredzami atbalsta pasākumiem, kas sekmē neizdevīgo darba ņēmēju pieņemšanu darbā vai invalīdu pieņemšanu darbā vai nodarbināšanu.

(29) Komisijai arī turpmāk pirms apjomīgu atbalsta pasākumu īstenošanas tos vajadzētu atsevišķi izvērtēt. Tāpēc uz atbalsta pasākumiem par labu kādam uzņēmumam vai iestādei, kas kādā konkrētā laikposmā pārsniedz kādu noteiktu summu, neattiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums un tie ir pakļauti prasībām Līguma 88. panta 3. punktā.

(30) Atbalsta pasākumi, kas paredzēti, lai sekmētu nodarbinātību, vai cita veida atbalsta pasākumi, kas saistīti ar nodarbinātību un darba tirgu, var būt citādi nekā pasākumi, ko atbrīvo šī regula. Par šiem atbalsta pasākumiem ir jāpaziņo saskaņā ar 88. panta 3. punktu.

(31) Ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, ar šo regulu nav jāatbrīvo eksporta atbalsta pasākumi vai atbalsta pasākumi par labu valsts produktiem attiecībā pret ievestiem produktiem. Šādi atbalsta pasākumi būtu pretrunā Kopienas starptautiskajām saistībām atbilstīgi minētajam līgumam un tāpēc nav ne atbrīvojami no paziņošanas, ne apstiprināmi pēc paziņošanas.

(32) Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir jāievieš standarta forma, pēc kuras dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai apkopota informācija, kad saskaņā ar šo regulu ir ieviesta kāda atbalsta pasākumu shēma, lai to publicētu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ ir jāpieņem noteikumi par dokumentu kopumu, kas dalībvalstīm ir jāglabā attiecībā uz atbalsta pasākumu shēmu, kas atbrīvota ar šo regulu. Lai dalībvalstis varētu sniegt Komisijai gada pārskatu, Komisijai ir jānosaka konkrētas prasības šāda pārskata izveidei. Lai atvieglotu administratīvos pasākumus, ņemot vērā nepieciešamo tehnoloģiju plašo pieejamību, apkopotā informācija un gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski.

(33) Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un to, cik bieži ir jāpārskata tās politika valsts atbalsta pasākumu jautājumā, būtu jānosaka šās regulas spēkā esamības laikposms. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 994/98 4. panta 2. punktu, ir jāparedz pārejas noteikumi, pēc kuriem shēmas, kas ir atbrīvotas ar šo regulu, būs atbrīvotas vēl papildus sešus mēnešus no brīža, kad būs beidzies tās spēkā esamības laikposms,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz shēmām, kas ir valsts atbalsta pasākumi EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un nodrošina atbalstu darba vietu izveidošanai, nodrošina atbalstu neizdevīgo darba ņēmēju un strādājošo invalīdu pieņemšanai darbā vai nodrošina atbalstu strādājošo invalīdu nodarbināšanas papildu izmaksu segšanai.

2. Šī regula attiecas uz atbalsta pasākumiem visās nozarēs, tostarp uz darbībām, kas saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību.

Tā neattiecas ne uz atbalsta pasākumiem akmeņogļu ieguves vai kuģubūves nozarē, ne uz atbalsta pasākumiem darba vietu izveidošanai 4. panta izpratnē transporta nozarē. Uz šiem atbalsta pasākumiem arī turpmāk attiecas pienākums sniegt iepriekšēju paziņojumu Komisijai saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

3. Šo regulu nepiemēro:

a) eksporta atbalsta pasākumiem, t.i., atbalsta pasākumiem, kas tieši saistīti ar izvestajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla ieviešanu un izmantošanu vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību;

b) atbalsta pasākumiem, kas sekmē iekšējās produkcijas prioritāru izmantošanu attiecībā pret ievestajām precēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "atbalsts" ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

b) "mazie un vidējie uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā;

c) "bruto atbalsta intensitāte" ir atbalsta apjoms, kas izteikts procentos no konkrētajām izmaksām. Visi izmantotie skaitļi norāda summas pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja piešķirtais atbalsts nav subsīdija, atbalsta summa ir tās subsīdijas ekvivalents. Pa daļām maksājama atbalsta faktisko vērtību aprēķina piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas izmantojama faktiskās vērtības aprēķina nolūkiem un atbalsta summas aprēķinam atvieglotu nosacījumu aizdevumā, ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas brīdī;

d) "tīrā atbalsta intensitāte" ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no konkrētajām izmaksām un no kuras ir atskaitīti nodokļi;

e) "nodarbināto skaits" ir gada darba vienību (GDV) skaits, t.i., vienā gadā pilnā slodzē nodarbināto skaits, uzskatot, ka nepilnas slodzes darbs un sezonas darbs ir GDV daļa;

f) "neizdevīgs darba ņēmējs" ir persona, kas pieder kādai darba ņēmēju kategorijai, kam bez atbalsta ir grūtības iekļūt darba tirgū, t.i., persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

i) persona, kas nav sasniegusi 25 gadu vecumu vai kas beigusi pilna laika studijas ne agrāk kā pirms diviem gadiem un vēl nav atradusi pirmo pastāvīgo algoto darbu;

ii) migrējošs darba ņēmējs, kas iebrauc, ir iebraucis vai dzīvo Kopienā, lai tur atrastu kādu darbu;

iii) mazākumtautības pārstāvis kādā dalībvalstī, kuram ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;

iv) persona, kas vēlas sākt strādāt vai atsākt darbu un kas vismaz divus gadus nav ne strādājusi, ne mācījusies, jo īpaši persona, kas pārtraukusi strādāt sakarā ar grūtībām apvienot profesionālo darbību ar ģimenes dzīvi;

v) persona, kas dzīvo vienatnē un gādā par vienu vai vairākiem bērniem;

vi) persona, kas nav ieguvusi vidējo izglītību vai līdzvērtīgu izglītību un ir bez darba vai drīz to zaudēs;

vii) par 50 gadiem vecāka persona, kas ir bez darba vai drīz to zaudēs;

viii) ilgstoši bez darba esoša persona, t.i., persona, kas iepriekšējo 16 mēnešu laikā bijusi bez darba 12 mēnešus vai — gadījumos, kad persona nav sasniegusi 25 gadu vecumu, — persona, kas iepriekšējo 8 mēnešu laikā bez darba bijusi 6 mēnešus;

ix) persona, kas saskaņā ar valsts normatīviem aktiem atzīta par tādu, kas sirgst vai sirgusi ar narkomāniju;

x) persona, kas nav atradusi pirmo pastāvīgo algoto darbu, kopš piemērota brīvības atņemšana vai cits soda veids;

xi) sieviete no kāda NUTS II ģeogrāfiska reģiona, kur vidējais bezdarbs pārsniedzis 100 % no vidējā rādītāja Kopienā vismaz divus kalendāros gadus un kur divus gadus no pēdējiem trim kalendāra gadiem sieviešu bezdarba līmenis pārsniedzis par 150 % vīriešu bezdarba līmeni attiecīgajā reģionā;

g) "strādājošais invalīds" ir katra persona:

i) kas vai nu ir atzīta par invalīdu saskaņā ar valsts normatīviem aktiem;

ii) vai cieš no kāda atzīta nopietna fiziska, garīga vai psiholoģiska trūkuma;

h) "aizsargāta nodarbinātība" ir nodarbinātība kādā uzņēmumā, kur vismaz 50 % darbinieku ir strādājoši invalīdi, kas nevar iegūt darbu atklātajā darba tirgū;

i) "algu izmaksās" ietilpst turpmāk nosauktie elementi, kas valsts atbalsta saņēmējam ir jāsedz attiecībā uz konkrēto darba vietu:

i) bruto alga, t.i., pirms nodokļu atskaitīšanas; un

ii) obligātie sociālā nodrošinājuma maksājumi;

j) darbavietu uzskata par "saistītu ar kāda ieguldījumu projekta īstenošanu", ja tā attiecas uz darbību, uz kuru attiecas ieguldījums, un ja tā ir izveidota pirmajos trīs gados pēc ieguldījuma īstenošanas. Darbavietas, kas šajā laikā izveidotas sakarā ar to, ka paaugstinājies ieguldījuma dēļ izveidoto jaudu izmantošanas koeficients, arī ir saistītas ar ieguldījumu;

k) "ieguldījums materiālos aktīvos" ir ieguldījums pamatkapitālā saistībā ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai kādas darbības uzsākšanu, kas ir saistīta ar būtiskām ražojuma vai ražošanas procesa izmaiņām esošā uzņēmumā (jo īpaši veicot racionalizāciju, dažādošanu vai modernizāciju). Ieguldījums pamatkapitālā, kas veikts, pārņemot kādu uzņēmumu, kas ir slēgts vai tiktu slēgts neatkarīgi no šīs pārņemšanas, arī uzskatāms par ieguldījumu materiālos aktīvos;

l) "ieguldījums nemateriālos aktīvos" ir ieguldījums kādā tehnoloģiju nodošanas darbībā iegūstot patenttiesības, licenci, zinībasvai nepatentētas tehniskas zināšanas.

3. pants

Atbrīvojuma nosacījumi

1. Ievērojot 9. pantu, atbalsta pasākumu shēmas, kas atbilst nosacījumiem šajā regulā, ir saskaņā ar kopējo tirgu EK Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un nav jāpaziņo saskaņā ar 88. panta 3. punktu ar noteikumu:

a) ka katrs atbalsta pasākums, ko var paredzēt saskaņā ar šīm shēmām, atbilst nosacījumu kopumam, kas noteikts šajā regulā;

b) ka šajās shēmās ir skaidra atsauce uz šo regulu, kurā norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. 1. punktā paredzētās atbalsta pasākumu shēmas ir saskaņā ar kopējo tirgu EK Līguma 87. panta 3. punkta izpratnē un šādi atbalsti ir atbrīvoti no iepriekšēja paziņojuma prasības, kas paredzēta EK Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien tie atbilst šajā regulā noteiktajam nosacījumu kopumam.

4. pants

Darba vietu izveidošana

1. Darba vietu izveidošanai paredzēta atbalsta pasākumu shēmas un katrs pasākums, ko var paredzēt saskaņā ar šīm shēmām, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2., 3. un 4. punktā.

2. Gadījumā, kad darba vietas izveidotas reģionos un nozarēs, kam nevar paredzēt reģionu atbalsta pasākumus saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, atbalsta piešķiršanas dienā atbalsta bruto intensitāte nepārsniedz:

a) 15 % mazo uzņēmumu gadījumā;

b) 7,5 % vidējo uzņēmumu gadījumā.

3. Gadījumā, kad darba vieta izveidota reģionos un nozarēs, kas var saņemt reģionu atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu brīdī, kad atbalsts tiek noteikts, atbalsta neto intensitāte nepārsniedz atbilstīgās reģionālo ieguldījumu atbalstam noteiktās robežas kartē, ko piemēro laikā, kad piešķirts atbalsts, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij; šim nolūkam cita starpā vērā ņem nozaru kopumam noteiktos principus, kas piemērojami reģionu atbalsta pasākumiem par labu lielu ieguldījumu projektiem [14].

Mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā, ja vien kartē nav paredzēts citādi, šo limitu palielina:

a) par 10 procentu punktiem reģionos, uz ko attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ar noteikumu, ka kopējā atbalsta neto intensitāte nepārsniedz 30 %; vai

a) par 15 procentu punktiem reģionos, uz ko attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ar noteikumu, ka kopējā atbalsta neto intensitāte nepārsniedz 75 %.

Augstākus limitus, kas paredzēti reģionu atbalsta pasākumiem, piemēro vienīgi tad, ja saņēmēja finansiālais ieguldījums ir vismaz 25 % un ja konkrētajā reģionā tiek saglabāta attiecīgā nodarbinātība.

Attiecībā uz darba vietām, kas izveidotas Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā reģionos, kas pieskaitāmi mazāk labvēlīgajiem reģioniem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 [15], piemēro šos augstākos limitus vai vajadzības gadījumā augstākos limitus, kas paredzēti minētajā regulā.

4. Šā panta 2. un 3. punktā noteiktos limitus piemēro atbalsta intensitātei, kas izteikta procentos no algu izmaksām, kuras saistītas ar darba vietām, kas izveidotas divos gados saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) izveidotās darba vietas apliecina tīru strādājošo skaita pieaugumu iestādē un attiecīgajā uzņēmumā, salīdzinot ar vidējo skaitu pēdējo 12 mēnešu laikā;

b) izveidotās darba vietas saglabā vismaz trīs gadus, vai divus gadus MVU gadījumā; un

c) darbinieki, kas tiek pieņemti darbā šajās darba vietās, obligāti ir tādi, kam nekad nav bijis darba, vai tādi, kas savu iepriekšējo darbu ir zaudējuši vai drīz to zaudēs.

5. Gadījumā, kad darba vietu izveidošanai domātie atbalsta pasākumi ir noteikti saskaņā ar kādu shēmu, kas ir atbrīvota saskaņā ar šo pantu, var tikt piešķirts papildu atbalsts neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšanai darbā saskaņā ar 5. vai 6. pantu.

5. pants

Neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšana darbā

1. Tādu atbalsta pasākumu shēmas, kas paredzētas neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšanai darbā jebkura tipa uzņēmumā, un katrs atbalsta pasākums, ko var noteikt saskaņā ar kādu no šādām shēmām, atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 2. un 3. punktā.

2. Bruto intensitāte visiem atbalsta pasākumiem attiecībā uz neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu nodarbināšanu, kas izteikta procentos no algu izmaksām viena gada laikā no darbā pieņemšanas brīža, nepārsniedz 50 % nepilnvērtīgo darba ņēmēju gadījumā un 60 % strādājošo invalīdu gadījumā.

3. Piemēro šādus nosacījumus:

a) gadījumā, kad pieņemšana darbā nepalielina strādājošo skaitu attiecīgajā uzņēmumā, obligāti ir še turpmāk nosauktie nosacījumi, — darba vietas ir atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darba vietu skaita samazināšanu;

b) izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, darba ņēmējam vai ņēmējiem ir jābūt tiesībām vismaz uz 12 mēnešu nepārtrauktu nodarbinātību.

6. pants

Papildu izmaksas saistībā ar strādājošo invalīdu nodarbināšanu

1. Strādājošo invalīdu nodarbināšanai paredzēta atbalsta pasākumu shēmas un katrs pasākums, ko var noteikt saskaņā ar šīm shēmām, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

2. Attiecīgais atbalsts kopā ar jebkuru citu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar 5. pantu, nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai kompensētu zināmu ražīguma kritumu kādas darba ņēmēja vai ņēmēju fiziskas vai citādas nepilnvērtības dēļ un kādas no še turpmāk nosauktajām izmaksām:

a) telpu pielāgošanas izmaksas;

b) izmaksas, kas saistītas ar tādu personu nodarbināšanu, kuru vienīgais uzdevums ir palīdzība strādājošam invalīdam vai invalīdiem;

c) izmaksas, kas saistītas ar esošo iekārtu pielāgošanu vai jaunu iekārtu iegādi, lai šie darba ņēmēji varētu tās izmantot,

kas pieskaitāmas tām, ko atbalsta saņēmējs segtu tad, ja viņš nodarbinātu darba ņēmējus, kuri necieš no invaliditātes, laikā, kamēr faktiski ir nodarbināts strādājošais invalīds vai invalīdi.

Ja atbalsta saņēmējs nodrošina aizsargāto nodarbinātību, atbalsts, nepārsniedzot šīs turpmāk nosauktās izmaksas, bez tam var segt būvniecības, aprīkošanas un paplašināšanās izmaksas konkrētajā uzņēmumā, kā arī administrēšanas un transporta izmaksas, kas izriet no strādājošo invalīdu nodarbināšanas.

3. Ar šo pantu atbrīvotās atbalsta pasākumu shēmas paredz, ka uz atbalstu attiecas nosacījums, ka atbalsta saņēmējs glabā dokumentu kopumu, kas ļauj pārliecināties par to, ka tam piešķirtais atbalsts ir saskaņā ar šā panta un 8. panta 4. punkta nosacījumiem.

7. pants

Vajadzība pēc atbalsta

1. Šās regulas 4. pantā paredzētos atbalsta pasākumus atbrīvo vienīgi tad, ja pirms konkrēto darba vietu izveidošanas ir izpildīts viens no turpmāk nosauktajiem nosacījumiem:

a) atbalsta saņēmējs ir iesniedzis dalībvalstij atbalsta pieteikumu; vai

b) attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi tiesību aktus, kas nosaka likumiskas tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, sava ieskata tiesības īstenojot vienīgi šādi.

2. Atbalstam var piemērot 4. pantā paredzēto atbrīvojumu gadījumos:

a) kad darba vietu izveidošana ir saistīta ar kāda projekta īstenošanu, kas saistīts ar ieguldījumiem materiālos vai nemateriālos pamatlīdzekļos; un

b) darba vietas ir izveidotas trijos gados no ieguldījuma īstenojuma,

ar nosacījumu, ka 1. punkta a) apakšpunktā minēto piemērojumu vai 1. punkta b) apakšpunktā minēto pielāgošanu veic, pirms uzsākts darbs pie projekta.

8. pants

Uzkrāšanās

1. Atbalsta limiti, kas noteikti 4., 5. un 6. pantā, piemērojami neatkarīgi no tā, vai atbalsts nodarbināšanai vai darbā pieņemšanai finansēts vienīgi no valsts līdzekļiem vai daļēji izmantoti Kopienas līdzekļi.

2. Atbalsta pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar shēmām, ko atbrīvo šās regulas 4. pants, nevar piešķirt ne kopā ar citiem valsts atbalsta pasākumiem Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ne ar citiem Kopienas atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar tām pašām algu izmaksām, ja šīs uzkrāšanās rezultātā atbalsta intensitāte būtu tāda, ka pārsniegtu šajā regulā noteikto līmeni.

3. Atbalsta pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar shēmām, ko atbrīvo šās regulas 4. pants, nevar paredzēt vienlaicīgi:

a) ne ar kādu citu valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un ne ar kādu citu Kopienas atbalsta pasākumu attiecībā uz kāda ieguldījuma izmaksām, ar kuru saistītas izveidotās darba vietas un kurš vēl nav īstenots laikā, kad ir izveidotas šīs darba vietas, vai kurš īstenots trijos gados pirms to izveidošanas;

b) ne ar kādu atbalsta pasākumu vai finansējumu attiecībā uz tām pašām algu izmaksām vai citām darba vietām, kas saistītas ar to pašu ieguldījumu,

ja šās uzkrāšanās rezultātā atbalsta intensitāte būtu tāda, ka tiktu pārsniegts limits, kas piemērojams reģionālo ieguldījumu atbalsta pasākumiem, kurš noteikts pamatnostādnēs attiecībā uz valsts reģionu atbalsta pasākumiem un kartē, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij, vai limits, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 70/2001. Ja kādā konkrētā gadījumā piemērojamais limits ticis pielāgots, jo īpaši, pamatojoties uz noteikumiem par valsts atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz kādu konkrētu nozari, vai kādu instrumentu, kas piemērojams lieliem ieguldījumu projektiem, piemēram, nozaru kopumam noteiktajiem principiem, kas piemērojami reģionu atbalsta pasākumiem par labu lielu ieguldījumu projektiem, tas ir pielāgotais limits, ko piemēro šā punkta nolūkiem.

4. Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, atbalsta pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar shēmām, ko atbrīvo 5. un 6. pants, var paredzēt vienlaicīgi ar citiem valsts atbalsta pasākumiem Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē vai ar citiem Kopienas atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar tām pašām izmaksām, tostarp atbalsta pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar shēmām, kuras atbrīvo šīs regulas 4. pants un kuri atbilst 2. un 3. punktam, ar noteikumu, ka šīs uzkrāšanās rezultātā atbalsta bruto intensitāte nepārsniedz 100 % no algu izmaksām kādā laikposmā, kad attiecīgais darba ņēmējs vai ņēmēji nodarbināti.

Pirmā daļa neskar kādus zemākus atbalsta intensitātes limitus, kas noteikti ir saskaņā ar principiem, kas piemērojami valsts atbalsta pasākumiem attiecībā uz pētniecību un attīstību [16].

9. pants

Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas prasība sniegt Komisijai iepriekšēju paziņojumu

1. Īpašām nozarēm paredzētās atbalsta pasākumu shēmas neatbrīvo ar šo regulu no paziņošanas, un uz tām arī turpmāk attiecas iepriekšēja paziņojuma prasība, kas izvirzīta Līguma 88. panta 3. punktā.

2. Šī regula no paziņošanas neatbrīvo kādam uzņēmumam vai iestādei piešķirtu atbalstu, kas pārsniedz atbalsta bruto summu EUR 15 miljoni trīs gadu laikā. Ja atbalsts piešķirts saskaņā ar kādu shēmu, ko citādi šī regula atbrīvotu, Komisija izvērtē šādu atbalstu vienīgi pēc šās regulas kritērijiem.

3. Šī regula neskar dalībvalsts pienākumu paziņot individuālus atbalsta pasākumus saskaņā ar saistībām, kas ir spēkā sakarā ar citiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši pienākumu paziņot Komisijai par atbalsta pasākumiem, kas paredzēti kādam uzņēmumam, kurš saņem restrukturizācijas atbalstu atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai vai restrukturizācijai, un pienākumu paziņot par reģionālā atbalsta pasākumiem lielu ieguldījuma projektu gadījumā saskaņā ar nozaru kopumam noteiktajiem principiem, kas ir piemērojami.

4. Atbalsta pasākumu shēmas, kas paredzētas tam, lai sekmētu tādu kategoriju darba ņēmēju pieņemšanu darbā, kuri nav neizdevīgi 2. panta f) apakšpunkta izpratnē, arī turpmāk ir pakļautas iepriekšējas paziņošanas prasībai, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien tās nav atbrīvotas saskaņā 4. pantu. Kopā ar paziņojumu dalībvalstis Komisijas novērtējumam iesniedz argumentus, kas apliecina, ka attiecīgie darba ņēmēji ir nepilnvērtīgi. Šajā sakarā piemēro 5. pantu.

5. Atbalsta pasākumi darba vietu saglabāšanai, t.i., finansiāls atbalsts, ko piešķir kādam uzņēmumam, lai tiktu paturēti darba ņēmēji, kas citādi tiktu atlaisti, arī turpmāk pakļauti iepriekšējas paziņošanas prasībai, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā. Ievērojot piemērojamos nozaru noteikumus, šādu atbalstu Komisija var pieļaut vienīgi tad, kad saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu tas ir paredzēts, lai kompensētu zaudējumus, ko izraisījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi, vai kad saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami darbības atbalsta pasākumiem, kas norādīti pamatnostādnēs attiecībā uz valsts reģionālā atbalsta pasākumiem, tie izņēmuma kārtā ir paredzēti reģioniem, saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz ekonomisko attīstību reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur ir smags bezdarbs.

6. Atbalsta pasākumi uz noteiktu laiku noslēgtu pagaidu darba līgumu pārveidošanai beztermiņa darba līgumos arī turpmāk pakļauti iepriekšējas paziņošanas prasībai, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

7. Atbalsta pasākumu shēmas par labu darba vietas dalīšanai, kas paredzētas tam, lai sniegtu atbalstu vecākiem, kuri strādā, un līdzīgi pasākumi, kas sekmē nodarbinātību, bet neizraisa tīru darba vietu skaita pieaugumu, par labu neizdevīgu darba ņēmēju pieņemšanai darbā vai strādājošo invalīdu pieņemšanai darbā vai nodarbināšanai arī turpmāk pakļauti iepriekšējas paziņošanas prasībai, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, un Komisija tos izvērtē saskaņā ar 87. pantu.

8. Citi atbalsta pasākumi, kuru mērķi ir saistīti ar darba tirgiem, piemēram, pasākumi, kas paredzēti tam, lai sekmētu pirmstermiņa pensionēšanos, arī turpmāk ir pakļauti iepriekšējas paziņošanas prasībai, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, un Komisija tos izvērtē saskaņā ar 87. pantu.

9. Individuālu nodarbinātas atbalsta pasākumu gadījumi, kas paredzēti neatkarīgi no kādām shēmām, arī turpmāk ir pakļauti iepriekšējas paziņošanas prasībai, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā. Šos atbalsta pasākumus izvērtē, ņemot vērā šo regulu, un Komisija tos var pieļaut tikai ar nosacījumu, ka tie ir saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz saņēmēja darbības nozari, un ka var pierādīt, ka to ietekme uz nodarbinātību ir nozīmīgāka par to ietekmi uz konkurenci attiecīgajā tirgū.

10. pants

Pārredzamība un uzraudzība

1. Īstenojot ar šo regulu atbrīvotu atbalsta pasākumu shēmu, dalībvalstis nosūta Komisijai apkopotas ziņas par šādu atbalsta shēmu 20 darba dienu laikā publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, izmantojot formu, kas noteikta I pielikumā. Ziņas nosūta elektroniski.

2. Dalībvalstis glabā detalizētu dokumentu kopumu attiecībā uz atbalsta pasākumu shēmām, ko atbrīvo šī regula, un individuāliem atbalsta pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar šīm shēmām. Šādā dokumentu kopumā ir visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu, vai izpildīti šajā regulā norādītie atbrīvojuma nosacījumi, tostarp ziņas par katra tāda uzņēmuma statusu, kura tiesības uz atbalsta pasākumiem ir atkarīgas no tā, vai ir MVU statuss. Dalībvalstis dokumentu kopumu attiecībā uz atbalsta pasākumu shēmu glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais individuālais atbalsta pasākums saskaņā ar šo shēmu. Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā vai ilgākā laikā, ja tas noteikts pieprasījumā, sniedz Komisijai visas ziņas, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai izvērtētu, vai ievēroti šīs regulas nosacījumi.

3. Dalībvalstis elektroniski izstrādā ziņojumu par šās regulas piemērojumu attiecībā uz katru pilnu vai nepilnu kalendāra gadu, kad to piemēro, saskaņā ar paraugu II pielikumā. Dalībvalstis nosūta Komisijai šo ziņojumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies laikposms, uz ko tas attiecas.

11. pants

Stāšanās spēkā, spēkā esamības laikposms un pārejas pasākumi

1. Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tā paliek spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Šās regulas spēkā stāšanās dienā vēl neizvērtētie paziņojumi tiks izvērtēti saskaņā ar tās noteikumiem.

Atbalsta shēmas un atbalsta pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar šīm shēmām, kuri pirms šās regulas spēkā stāšanās dienas īstenoti bez Komisijas apstiprinājuma un ir pretrunā Līguma 88. panta 3. punkta prasībai, atbilst kopējam tirgum Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un tiek atbrīvoti saskaņā ar šo regulu, ja tie izpilda nosacījumus, kas paredzēti 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 2. punktā. Atbalsta pasākumus, kas neizpilda šos nosacījumus, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajiem principiem, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

3. Beidzoties šās regulas spēkā esamības laikposmam, atbalsta pasākumu shēmas, ko tā atbrīvo, arī turpmāk var izmantot šo atbrīvojumu sešu mēnešu pielāgošanās laikposmā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario Monti

[1] OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[2] OV C 88, 12.4.2002., 2. lpp.

[3] OV C 334, 12.12.1995., 4. lpp.

[4] OV C 1, 3.1.1997., 10. lpp.

[5] OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

[6] OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.

[7] OV C 371, 23.12.2000., 12. lpp.

[8] OV C 218, 27.7.1996., 4. lpp.

[9] OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

[10] OV L 202, 18.7.1998., 1. lpp.

[11] OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp.

[12] OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

[13] OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

[14] OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.

[15] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[16] OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Ziņas, ko dalībvalstis nosūtīta attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar Komisijas 2002. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai

(nosūtāmas elektroniski uz adresi stateaidgreffe@cec.eu.int)

Atbalsts Nr.:

Paskaidrojoša piezīme: šo numuru ieraksta DG COMP.

Dalībvalsts:

Reģions:

Paskaidrojoša piezīme: norādīt reģiona nosaukumu, ja atbalstu piešķīrusi vietēja vai reģionāla pārvaldes iestāde.

Atbalsta pasākumu shēmas nosaukums:

Paskaidrojoša piezīme: norādīt atbalsta pasākumu shēmas nosaukumu.

Juridiskais pamats:

Paskaidrojoša piezīme: norādīt valsts tiesību aktu, kas regulē atbalstu, kā arī atsauci uz publikāciju.

Ikgadējie izdevumi, kas paredzēti saskaņā ar atbalsta pasākumu shēmu

Paskaidrojoša piezīme: summas ir jānorāda eiro, vajadzības gadījumā — valsts valūtā. Norādīt kopējo budžeta asignējuma vai asignējumu summu gadā vai nodokļu zaudējumu novērtējumu gadā visiem atbalsta instrumentiem, ko aptver šī shēma.

Attiecībā uz nodrošinājumiem norādīt maksimālo nodrošināto aizdevumu summu.

Maksimālā atbalsta intensitāte atbalsta pasākumiem saskaņā ar:

- 4. pantu: darba vietu izveidošana,

- 5. pantu: neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšana darbā,

- 6. pantu: papildu izmaksas saistībā ar strādājošo invalīdu nodarbināšanu.

Paskaidrojoša piezīme: norādīt atbalsta maksimālo intensitāti, nošķirot atbalstu saskaņā ar regulas 4., 5. un 6. pantu.

Ieviešanas diena:

Paskaidrojoša piezīme: norādīt dienu, ar kuru sākot var tikt piešķirts atbalsts saskaņā ar attiecīgo shēmu.

Atbalsta pasākumu shēmas termiņš:

Paskaidrojoša piezīme: norādīt datumu (gads un mēnesis), līdz kuram var tikt piešķirts atbalsts saskaņā ar attiecīgo shēmu.

Atbalsta mērķis:

- 4. pants: darba vietu izveidošana,

- 5. pants: neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšana darbā,

- 6. pants: strādājošo invalīdu nodarbināšana.

Paskaidrojoša piezīme: precizēt pasākuma primāro mērķi vai mērķus, izvēloties no trim piedāvātajām iespējām. Šajā laukā var norādīt citus papildus izvēlētus (sekundārus) mērķus.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares:

- visas Kopienas nozares [1],

- visas rūpniecības nozares [2],

- visi pakalpojumi [3]

- citas (norādīt sīkāk).

Paskaidrojoša piezīme: attiecīgo nozari vai nozares izvēlēties no saraksta. Uz īpašām nozarēm vērstas atbalsta pasākumu shēmas nav atbrīvotas no paziņojuma, kas paredzēts šajā regulā.

Atbildīgās iestādes nosaukums un adrese:

Paskaidrojoša piezīme: norādīt tās telefona numuru un, ja iespējams, elektroniskā pasta adresi.

Cita informācija:

Paskaidrojoša piezīme: ja atbalsta pasākumu shēma saņem līdzfinansējumu no Kopienas līdzekļiem, pievienot šādu teikumu:

"Atbalsta pasākumu shēmu līdzfinansē saskaņā ar [norāde]."

Ja atbalsta pasākumu shēmas termiņš nebeidzas dienā, kad izbeidzas šās regulas spēkā esamības termiņš, pievienot šādu teikumu:

"Atbrīvojuma regulas spēkā esamības termiņu 2006. gada 31. decembri pagarina par sešu mēnešu pārejas posmu."

[1] Izņemot kuģu būves nozari un citas nozares, uz ko attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās, kas regulē valsts atbalsta pasākumus attiecīgajā nozarē.

[2] Izņemot kuģu būves nozari un citas nozares, uz ko attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās, kas regulē valsts atbalsta pasākumus attiecīgajā nozarē.

[3] Izņemot kuģu būves nozari un citas nozares, uz ko attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās, kas regulē valsts atbalsta pasākumus attiecīgajā nozarē.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Komisijai iesniedzamā regulārā ziņojuma paraugs

Forma ikgadējam ziņojumam attiecībā uz shēmām, kas atbrīvotas saskaņā ar grupas atbrīvojuma regulu, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot doto paraugu, lai īstenotu savu pienākumu iesniegt Komisijai ziņojumus, piemērojot grupas atbrīvojuma noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 994/98.

Ziņojumi nosūtāmi elektroniski uz adresi:

stateaidgreffe@cec.eu.int

Ziņas, kas ir jāsniedz attiecībā uz visām atbalsta pasākumu shēmām, kas atbrīvotas saskaņā ar grupas atbrīvojuma regulu, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

1. Atbalsta pasākumu shēmas nosaukums un numurs

2. Piemērojamā Komisijas atbrīvojuma regula

3. Izdevumi

Atsevišķi norādīt datus par katru atbalsta pasākumu shēmā izmantoto atbalsta veidu (piem., subsīdijām, atvieglotajiem aizdevumiem u.tml.). Summas izsakāmas eiro, vajadzības gadījumā — valsts valūtā. Nodokļu atvieglojumu gadījumā ir jānorāda ikgadējie nodokļu zaudējumi. Ja precīzi skaitļi nav pieejami, var sniegt šo zaudējumu novērtējumus.

Šos izdevumus norāda šādi:

attiecībā uz katru pārskata gadu katram atbalsta pasākumu shēmā izmantotam atbalsta veidam (subsīdijām, atvieglotajiem aizdevumiem, garantijām u.tml.) norāda šādas ziņas:

3.1. Saistības, ieņēmumu zaudējumi (novērtējumi) vai citi neiekasēti ieņēmumi, garantijas u.tml. jauniem atbalsta projektiem. Garantiju shēmu gadījumā ir jānorāda no jauna piešķirto garantiju kopējā summa.

3.2. Veiktie maksājumi, ieņēmumu zaudējumi (novērtējumi) vai citi neiekasēti ieņēmumi, garantijas u.tml. jauniem un esošajiem atbalsta projektiem. Garantiju shēmu gadījumā ir jānosūta šādas ziņas: nesamaksāto garantiju kopējā summa, iemaksu ieņēmumi, piedzītās summas, izmaksātās kompensācijas, shēmas darbības iznākums attiecībā uz pārskata gadu.

3.3. Jauno atbalsta projektu skaits.

3.4. Kopējā skaita novērtējums attiecībā uz izveidotajām darba vietām vai attiecībā uz neizdevīgiem darba ņēmējiem vai strādājošiem invalīdiem, kas pieņemti darbā vai nodarbināti, pateicoties jaunajiem projektiem (vajadzības gadījumā). Atbalsta pasākumi nepilnvērtīgo darba ņēmēju pieņemšanai darbā sadalāmi pēc kategorijām, kas paredzētas 2. panta f) punktā.

3.5. 3.6. Punktā 3.1. paredzēto summu reģionāls sadalījums vai nu pēc reģioniem, kas definēti NUTS [1] II līmenī vai zemākā līmenī, vai pēc reģioniem 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, reģioniem 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā un reģioniem, kas nesaņem atbalstu.

3.7. Punktā 3.1. paredzēto summu sadalījums vai nozarēm, kurās darbojas saņēmēji (ja runa ir par vairākām nozarēm, norādīt summu katrai no tām):

- akmeņogļu ieguve,

- rūpniecība, ieskaitot:

- tērauda rūpniecību,

- kuģubūvi,

- sintētisko šķiedru rūpniecību,

- automobiļu rūpniecību,

- citas rūpniecības nozares,

- pakalpojumi, tostarp:

- pārvadāšanas pakalpojumi,

- finanšu pakalpojumi,

- citi pakalpojumi,

- citi (norādīt sīkāk).

4. Citas ziņas un piezīmes.

[1] NUTS ir Eiropas Kopienu teritoriāli statistisko vienību nomenklatūra statistikas vajadzībām.

--------------------------------------------------