32002R0753

Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002

(2002. gada 29. aprīlis),

ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2585/2001 [2], un jo īpaši tās 53. un 80. pantu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļas II nodaļā un VII un VIII pielikumā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz minētajā regulā aplūkoto konkrēto produktu ("vīna nozares produkti") aprakstu, apzīmējumu un noformējumu un konkrētu norāžu un nosacījumu aizsardzību. Tāpēc būtu jāpieņem sīki izstrādātas normas minēto noteikumu īstenošanai un būtu jāatceļ šajā jomā spēkā esošie tiesību akti, proti, Komisijas 1990. gada 16. oktobra Regula (EEK) Nr. 3201/90, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz vīna un nenorūguša vīnogu vīna aprakstu un noformējumu [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2001 [4], 1991. gada 18. decembra Regula (EEK) Nr. 3901/91, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus sevišķo vīnu aprakstam un noformējumam [5], 1995. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 554/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz dzirkstošo un gāzēto dzirkstošo vīnu aprakstu un noformējumu [6], kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1915/96 [7], un 1998. gada 24. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildus tradicionālo apzīmējumu aizsardzībai, ko izmanto, lai apzīmētu dažus noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu (NRR kvalitatīvie vīni) veidus [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1608/2000 [9].

(2) Atsevišķi noteikumi attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu ir paredzēti Padomes 1974. gada 19. decembra Direktīvā 75/106/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma [10] kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/676/EEK [11], Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvā 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, pēc kurām identificē pārtikas produktu partiju [12], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/11/EEK [13], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķējumu, noformējumu un reklāmu [14], kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/101/EK [15]. Minētos noteikumus piemēro arī vīna nozares produktiem, izņemot gadījumus, kad šie produkti nepārprotami ir izslēgti no attiecīgo direktīvu piemērošanas jomas.

(3) Šajā regulā paredzētajos noteikumos būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, piemērojot spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz vīna nozares produktiem, kā arī iepriekšminētajās direktīvās paredzētie noteikumi. Noteikumi jo īpaši būtu pēc iespējas jāvienkāršo un jādara saprotamāki, saskaņojot tos, kas attiecas uz dažādām produktu grupām, vienlaikus ņemot vērā produktu dažādību.

(4) Šai regulai būtu jāatbilst mērķiem, kas vērsti uz patērētāju un ražotāju likumisko interešu aizsardzību, iekšējā tirgus netraucētu darbību un kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 47. panta 1. punktā. Tai būtu jāatbilst arī minētās Regulas 77. panta prasībām, lai vienlaikus varētu ņemt vērā Līguma 33. un 131. pantā paredzētos mērķus, kā arī saistības, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.

(5) Būtu jāprecizē jēdziens "marķējums", lai šo apzīmējumu attiecinātu tikai uz tiem vīna nozares produktu noformējuma aspektiem, kuri attiecas uz pašu produktu īpašībām, kvalitāti vai izcelsmi.

(6) Lai palīdzētu patērētājiem, konkrēta obligātā informācija uz tvertnes būtu jākoncentrē vienuviet, būtu jānosaka pielaides faktiskā spirta satura norādei un jāņem vērā attiecīgo produktu specifika.

(7) Spēkā esošie noteikumi attiecībā uz kodu izmantošanu marķējumā ir izrādījušies lietderīgi un tāpēc būtu saglabājami.

(8) Daži vīna nozares produkti var nebūt paredzēti tiešam patēriņam. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj nepiemērot šiem produktiem marķēšanas noteikumus – ar noteikumu, ka spēkā ir atbilstīgi kontrolmehānismi. Tāpat būtu jārīkojas attiecībā uz dažiem noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko nogatavina pudelēs.

(9) Var gadīties, ka no Kopienas eksportētajiem vīna nozares produktiem jāatbilst trešo valstu prasībām attiecībā uz marķējumu vai jāsniedz noderīga informācija patērētājiem minētajās valstīs. Tāpēc dalībvalstīm, norādot uz etiķetes atsevišķus apzīmējumus, vajadzētu būt tiesīgām atļaut izmantot citas valodas.

(10) Ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 saskaņo visu vīna nozares produktu marķēšanu pēc parauga, kas jau ieviests dzirkstošajiem vīniem, atļaujot izmantot apzīmējumus, kas nav tieši ietverti Kopienas tiesību aktos – ar noteikumu, ka šie apzīmējumi ir precīzi. Tāpēc arī šīs regulas ieviešanas noteikumi būtu jāsaskaņo tādā pašā veidā, izmantojot attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem ieviesto modeli, vienlaikus nodrošinot to, ka pārējos apzīmējumus nevar sajaukt ar apzīmējumiem, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti, un ka minētos apzīmējumus var lietot tikai tad, ja šaubu gadījumā uzņēmēji var pierādīt to precizitāti.

(11) Juridiskās noteiktības labad nebūtu jāmaina "pudelēs pildītāja" un "pudeļu pildīšanas" esošās definīcijas un būtu jāievieš "importētāja" definīcija.

(12) Būtu jāaizliedz svina kapsulu izmantošana, lai nosegtu tvertņu aizbāžņus, kurās ir produkti, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1493/1999, pirmkārt, lai izvairītos no jebkāda saindēšanās riska, nejauši saskaroties ar minētajiem produktiem, un, otrkārt, lai izvairītos no vides piesārņošanas ar svina atkritumiem no šīm kapsulām.

(13) Konkrētu veidu pudeļu izmantošana atsevišķiem produktiem ir sen iedibināta prakse Kopienā un trešās valstīs. Tā kā šādu pudeļu izmantošana ir sen iedibināta, patērētājiem tās izraisa asociācijas ar konkrētām produktu īpašībām vai konkrētu izcelsmi. Tāpēc šīs pudeles būtu jārezervē konkrētiem vīniem.

(14) Lai nodrošinātu vīna nozares produktu izsekojamību un kontroli, atsevišķas norādes marķējumā būtu jāatkārto arī reģistrācijas žurnālos un pavaddokumentos, kas paredzēti Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulā (EK) Nr. 884/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātas piemērošanas normas attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē reģistrējamo informāciju [16].

(15) Regulā (EK) Nr. 1493/1999 paredzēti nosacījumi, kas jāpieņem, lai reglamentētu dažu apzīmējumu izmantošanu. Attiecībā uz dažiem šādiem apzīmējumiem Kopienas noteikumi ir vajadzīgi, lai iekšējais tirgus darbotos netraucēti. Šie noteikumi kopumā būtu jāpamato ar jau spēkā esošiem noteikumiem. Attiecībā uz citiem apzīmējumiem dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz tās teritorījā ražotiem vīniem, un noteikumiem jāatbilst Kopienas tiesību aktiem, lai politiku varētu izstrādāt, pēc iespējas ciešāk sadarbojoties ar ražotāju. Tomēr būtu jānodrošina minēto noteikumu pārskatāmība.

(16) Lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nemaldinātu patērētājus, attiecībā uz pudelēs pildītāja vai kravas nosūtītāja vārda (nosaukuma) vai uzņēmējsabiedrības nosaukuma obligāto norādi un tirdzniecībā iesaistītās vienas vai vairāku personu vārda (nosaukuma), adreses un darbības veida neobligāto norādi, turpmāk būtu obligāti jānorāda minēto personu darbības veids, izmantojot, piemēram, šādus apzīmējumus – "vīnkopis", "vīnogas novācis", "vairumtirgotājs", "izplatījis", "importētājs", "importējis" un citus līdzīgus apzīmējumus.

(17) Apzīmējumus, kas attiecas uz vīnogu bioloģisko audzēšanu, reglamentē tikai Padomes 1991. gada 24. jūnija Regula (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas [17], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2002 [18], kas nozīmē, ka tos var izmantot visiem vīna nozares produktiem. Tāpēc šīs regulas noteikumi par norādēm, kas attiecas uz ražošanas metodi, neattiecas uz minētajiem apzīmējumiem.

(18) Kopienā ir sen iedibināta prakse attiecībā uz dažu apzīmējumu (kas nav izcelsmes apzīmējumi) lietojumu un regulējumu, aprakstot kvalitatīvu vīnu nozares produktus. Šie tradicionālie apzīmējumi patērētājiem var izraisīt asociācijas ar vīna ražošanas vai nogatavināšanas paņēmienu, kvalitāti, krāsu, veidu vai konkrētu gadījumu, kas saistīts ar vīna vēsturi. Tāpēc, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un izvairītos no patērētāju maldināšanas, būtu jāparedz kopēja shēma minēto tradicionālo apzīmējumu reģistrēšanai un aizsardzībai.

(19) Vienkāršības un skaidrības labad deserta vīnu un pusdzirkstošo vīnu marķēšana būtu pēc iespējas jāsaskaņo, attiecīgi ņemot vērā produktu dažādību un izmantojot Regulā (EK) Nr. 1493/1999 paredzēto pieeju negāzētajiem vīniem. Līdzīgi būtu jāsaskaņo pieeja citu vīna nozares produktu marķēšanai, kaut arī šo produktu specifika un tirgus prasa lielāku diferenciācijas pakāpi, jo īpaši attiecībā uz obligāto informāciju.

(20) Noteikumi attiecībā uz Kopienas tirgū esošo trešo valstu vīna nozares produktu marķēšanu arī būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar pieeju, kas paredzēta Kopienas vīna nozares produktiem, lai izvairītos no patērētāju maldināšanas un negodīgas ražotāju konkurences. Tomēr būtu jāņem vērā ražošanas apstākļu, vīndarīšanas tradīciju un tiesību aktu atšķirības trešās valstīs.

(21) Šīs regulas noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus, kas iekļauti nolīgumos ar trešām valstīm, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 133. pantā paredzēto procedūru.

(22) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikumā jau ir paredzēti speciāli sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz dzirkstošo vīnu marķēšanu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti ieviešanas papildnoteikumi.

(23) Ja iespējams, noteikumiem attiecībā uz gāzētiem pusdzirkstošajiem vīniem būtu jāatbilst Regulā (EK) Nr. 1493/1999 paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz gāzētiem dzirkstošajiem vīniem, ņemot vērā produktu dažādību.

(24) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 80. pantā paredzēti pasākumi, kas jāpaveic, lai atvieglotu pāreju no iepriekšējiem vīna nozares tiesību aktiem uz minēto regulu. Lai nevajadzīgi neapgrūtinātu uzņēmējus, būtu jāievieš noteikumi, kas nodrošinātu to, ka var turpināt saskaņā ar esošajiem noteikumiem marķētu produktu tirdzniecību un pārejas posmā var izmantot etiķetes, kas iespiestas saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(25) Ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 81. pantu atceļ esošos Padomes vīna nozares tiesību aktus, tostarp tos, kas reglamentē jautājumus, uz kuriem attiecas šī regula. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un piemērojamo pasākumu nepārtrauktību, līdz tiek pabeigti un pieņemti īstenošanas pasākumi, Regula (EK) Nr. 1608/2000, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 699/2002 [19], paredz, ka īsā pārejas posmā spēkā paliek daži ar 81. pantu atcelti Padomes noteikumi. Sakarā ar izmaiņām, ko ar šo regulu ievieš esošajos noteikumos, dalībvalstīm vajadzēs pieņemt vairākus ieviešanas pasākumus. Lai atvēlētu pietiekamu laiku minēto pasākumu pieņemšanai un uzņēmējiem būtu pietiekami laika, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem, vēl vienu īsu pārejas posmu būtu jāpaliek spēkā dažiem Padomes noteikumiem, kas atcelti ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 81. pantu. Regula (EK) Nr. 1608/2000 tāpēc būtu jāatceļ.

(26) Šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem, neskarot minētās regulas noteikumus, ko piemēro citiem produktiem, un jo īpaši tās 52. panta 2., 3. un 4. punktu un VII pielikuma C daļa un VIII I daļas 3. punktu.

(27) Vīna pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šajā regulā paredzēti noteikumi Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļas II nodaļā un VII un VIII pielikumā esošo noteikumu piemērošanai, kas attiecas uz atsevišķu produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību.

2. pants

Marķēšana

Vārdi, simboli un citas zīmes nav marķējuma, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma ievaddaļā un VIII pielikuma A daļas 2. punktā, sastāvdaļas, ja:

a) tās jānorāda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK [20] īstenošanas noteikumiem dalībvalstīs;

b) tās attiecas uz ražotāju vai tvertnes tilpumu un ir uz tās tieši un neizdzēšami norādītas;

c) tās izmanto, lai pārbaudītu pudeļu pildīšanu; šajā gadījumā dalībvalstis var precizēt vai apstiprināt sistēmu, kā norādīt šo valstu teritorijā pudelēs pildītu vīnu un nenorūgušu vīnogu vīnu pildīšanas datumu;

d) tās izmanto, lai identificētu produktu, izmantojot ciparu kodu un/vai mašīnlasāmu simbolu;

e) tās jānorāda saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz regulārām oficiālām pārbaudēm pakļautu produktu kvalitātes vai kvantitātes kontroli;

f) tās attiecas uz produkta cenu;

g) tās jālieto saskaņā ar dalībvalsts nodokļu sistēmas noteikumiem;

h) uz tām neattiecas iepriekšminētais a) līdz g) punkts, tās nekādi nav saistītas ar minētā produkta aprakstu un tās nereglamentē ne Regula (EK) Nr. 1493/1999, ne šī regula.

3. pants

Obligāto norāžu noformējums

1. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļā minētās obligātās norādes sagrupē vienā redzamā vietā uz tvertnes un izsaka ar viegli salasāmām, neizdzēšamām rakstzīmēm, kas ir pietiekami lielas, lai būtu labi saredzamas uz fona, uz kura tās nodrukātas, un skaidri atšķirtos no pārējā marķējuma satura (rakstiskā un grafiskā).

Importētāja un partijas numura obligātās norādes tomēr var atrasties ārpus redzamā laukuma, kur sniegtas pārējās obligātās norādes.

2. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 1. punkta trešajā ievilkumā un VIII pielikuma B daļas 1. punkta d) apakšpunktā minēto faktisko spirta saturu tilpumā norāda procentos vai pusprocentos. Neskarot izmantotajai standarta analīzes metodei paredzētās pielaides, uzrādītā koncentrācija nedrīkst atšķirties no analīzē noteiktā satura vairāk kā par 0,5 % tilpuma. Neskarot izmantotajai standarta analīzes metodei paredzētās pielaides, spirta saturs noteiktā apvidū ražotos kvalitatīvos vīnos, kas glabāti pudelēs vairāk nekā trīs gadus, gāzētos dzirkstošajos vīnos, pusdzirkstošajos vīnos, gāzētos pusdzirkstošajos vīnos un deserta vīnos nedrīkst atšķirties no analīzē iegūta vairāk kā par 0,8 % tilpuma. Aiz skaitļa norāda "tilp. %" un pirms tā – "faktiskais spirta saturs", "faktiskais alkohols" vai "alk.".

Faktisko spirta saturu norāda uz etiķetes ar vismaz 5 mm augstām rakstzīmēm, ja nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, ar vismaz 3 mm augstām rakstzīmēm - ja nominālais tilpums ir vienāds vai mazāks par 100 cl, bet pārsniedz 20 cl, un ar 2 mm augstām rakstzīmēm, ja nominālais tilpums ir 20 cl vai mazāk.

4. pants

Kodu izmantošana marķējumā

1. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma E daļā minētos kodus nosaka dalībvalsts, kurā pudelēs pildītājam, kravas nosūtītājam vai importētājam ir galvenais birojs, savukārt minētās regulas VIII pielikuma D daļas 4. un 5. punktā minētos kodus nosaka dalībvalsts, kurā centrālais birojs ir ražotājam vai pārdevējam.

2. Visas atsauces uz dalībvalsti 1. punktā minētajā kodā norāda kā saīsinātu pasta indeksu, rakstot to pirms pārējām koda daļām.

5. pants

Atkāpes

1. Attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīniem dalībvalstis var nepiemērot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma G daļas 1. punktā minētās prasības attiecībā uz marķējumu:

a) produktiem, ko transportē starp viena uzņēmuma divām vai vairākām ēkām, kas atrodas vienā administratīvajā vienībā vai kaimiņu administratīvajās vienībās; šīs vienības nav lielākas par reģioniem, kas atbilst statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras III līmenim (NUTS III), izņemot salas, kuru administratīvā teritorija atbilst statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras II līmenim (NUTS II);

b) nenorūgušam vīnogu vīnam un vīnam, kas vienā partijā nepārsniedz 30 litrus un nav paredzēts pārdošanai;

c) nenorūgušam vīnogu vīnam un vīnam, kas paredzēts ražotāju un to darbinieku patēriņam.

Attiecīgā dalībvalsts turklāt var paredzēt ad hoc atkāpes attiecībā uz dažiem noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem vīniem, kas minēti šīs regulas 29. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā un ilgstoši nogatavināti pudelēs pirms pārdošanas, ar noteikumu, ka tās nosaka šo produktu kontroles prasības un aprites noteikumus.

2. Ja attiecīgos produktus eksportēs un to prasa saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma D daļas 1. punkta, dalībvalsts var atļaut uz marķējuma sniegt norādes un jo īpaši obligātās norādes valodās, kas nav Kopienas oficiālās valodas.

6. pants

Kopīgie noteikumi visām norādēm uz marķējuma

1. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 3. punktā paredzētajos gadījumos to produktu marķējumu, uz ko attiecas minētais pielikums, var papildināt ar citu informāciju, ja nepastāv risks, ka šī informācija varētu maldināt tos, kam tā adresēta, jo īpaši sajaucot to ar A daļas 1. punktā minētajām obligātajām norādēm vai minētā pielikuma B daļas 1. punktā minētajām neobligātajām norādēm.

2. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 3. punktā minētajiem produktiem, iestāde, kas nozīmēta saskaņā ar minētās regulas 72. panta 1. punktu, var prasīt, lai pudelēs pildītāji, kravas nosūtītāji vai importētāji iesniedz pierādījumus, ka aprakstā izmantotais teksts ir precīzs, ciktāl tas saistīts ar attiecīgā produkta vai tā izgatavošanā lietoto produktu raksturīgajām īpašībām, identitāti, kvalitāti, sastāvu, izcelsmi vai avotu – ar noteikumu, ka šī iestāde rīkojas saskaņā ar dalībvalsts pieņemtajiem vispārīgajiem procesa noteikumiem.

Ja pierādījumus pieprasa tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir reģistrēts attiecīgais pudelēs pildītājs, kravas nosūtītājs vai importētājs, minētā iestāde to pieprasa tieši.

Ja pierādījumus pieprasa citas dalībvalsts kompetentā iestāde, tās valsts iestādei, kurā ir reģistrēts pudelēs pildītājs, kravas nosūtītājs vai importētājs, tā iesniedz visus datus, kas vajadzīgi, lai iegūtu attiecīgos pierādījumus, izmantojot abu iestāžu parastos tiešās sadarbības kanālus. Pieprasījuma iesniedzēju iestādi informē par darbībām, ko veic, atbildot uz tās pieprasījumu.

Ja kompetentās iestādes konstatē, ka pierādījumi nav iesniegti, attiecīgās norādes uzskata par neatbilstīgām Regulai (EK) Nr. 1493/1999 vai šai regulai.

7. pants

"Pudelēs pildītāja", "pildīšanas pudelēs" un "importētāja" definīcija

Šajā regulā:

a) "pudelēs pildītājs" ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kas veic pudeļu pildīšanu, vai arī pudeļu pildīšanu veic kāds cits to vārdā;

b) "pildīšana pudelēs" ir minētā produkta iepildīšana tvertnē, kuras tilpība nepārsniedz 60 litrus, komerciālos nolūkos;

c) "importētājs" ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kas reģistrēta Kopienā un uzņemas atbildību par ārpus Kopienas preču laišanu apritē Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 [21] nozīmē.

8. pants

Svina kapsulu vai folijas aizliegums

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 1. panta 2. punktā minētos produktu aizbāžņus nedrīkst iekļaut svina kapsulās vai folijā.

9. pants

Dažu pudeļu tipu rezervēšana

1. Nosacījumi, kas reglamentē dažu pudeļu tipu izmantošanu, ir doti I pielikumā.

2. Lai tos varētu iekļaut I pielikumā, pudeļu tipiem jāatbilst šādām prasībām:

a) pēdējo 25 gadus tiem patiešām jābūt tradicionāli izmantotiem konkrētos Kopienas ražošanas reģionos vai apgabalos;

b) to lietojumam jāraisa asociācijas ar konkrētām vīna īpašībām vai izcelsmi;

c) attiecīgā veida pudeles nedrīkst izmantot citiem vīniem Kopienas tirgū.

3. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus:

a) faktus, kas pamato katra tipa pudeļu atpazīstamību;

b) to pudeļu tipu īpašības, kas atbilst 2. punkta prasībām un vīnus, kam tās rezervētas.

4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, dažus no I pielikumā uzskaitītajiem pudeļu tipiem var izmantot trešo valstu izcelsmes vīna noformēšanai ar noteikumu, ka:

a) šīs valstis Komisijai ir iesniegušas pamatotu pieprasījumu, un

b) ir izpildītas prasības, ko uzskata par līdzvērtīgām šā panta 2. un 3. punkta prasībām.

Trešās valstis, kam atļauts izmantot katru pudeles tipu, kopā ar izmantošanas noteikumiem ir uzskaitītas I pielikumā.

5. Ja piemēro savstarpējus līgumus, daži pudeļu tipi, ko tradicionāli izmanto trešās valstīs, bet kas nav iekļauti I pielikumā, var pretendēt uz šajā pantā paredzēto aizsardzību saistībā ar to tirdzniecību Kopienā.

Šā panta pirmo daļu īsteno, slēdzot līgumus ar attiecīgām trešām valstīm, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 133. pantā paredzēto procedūru.

10. pants

Reģistrācijas žurnāli, pavaddokumenti un citi dokumenti

1. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 1. punktā minētajiem produktiem, izņemot pusdzirkstošos vīnus un gāzētos pusdzirkstošos vīnus, Regulas (EK) Nr. 884/2001 11. pantā minētajos uzņēmēju vestajos reģistrācijas žurnālos un citos reģistrācijas žurnālos, pavaddokumentos un citos dokumentos, ko paredz Kopienas tiesību akti, un attiecīgajos komercdokumentos, ja pavaddokuments nav sastādīts, papildus Regulā (EK) Nr. 884/2001 paredzētajām norādēm sniedz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. un 2. punktā minētās neobligātās norādes ar noteikumu, ka tās ir norādītas vai tās plāno norādīt marķējumā.

2. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma A daļas 1. punktā minētajiem produktiem un pusdzirkstošajiem vīniem, un gāzētajiem pusdzirkstošajiem vīniem ražotāju vestajos reģistrācijas žurnālos un citos reģistrācijas žurnālos, pavaddokumentos un citos dokumentos, ko paredz Kopienas tiesību akti, un attiecīgajos komercdokumentos, ja nav sastādīts pavaddokuments, papildus Regulā (EK) Nr. 884/2001 paredzētajām norādēm aprakstā iekļauj:

- Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma A daļas 1. punktā minēto produktu gadījumā – nosaukumu, ar ko produktu pārdod, un norādi par produkta veidu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma B daļas 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un pusdzirkstošo vīnu un gāzēto pusdzirkstošo vīnu gadījumā – nosaukumu, ar ko produktu pārdod, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punktā,

- Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma A daļas 1. punktā minēto produktu gadījumā – Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma E daļā minētās neobligātās norādes, un pusdzirkstošo vīnu un gāzēto pusdzirkstošo vīnu gadījumā – Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. un 2. punktā minētās neobligātās norādes, ar noteikumu, ka tās norāda vai plānots norādīt marķējumā.

3. Attiecībā uz II sadaļā minētajiem produktiem Regulas (EK) Nr. 884/2001 11. pantā minētajos uzņēmēju vestajos reģistrācijas žurnālos un citos reģistrācijas žurnālos, pavaddokumentos un citos dokumentos, ko paredz Kopienas tiesību akti, un attiecīgajos komercdokumentos, ja pavaddokuments nav sastādīts, papildus Regulā (EK) Nr. 884/2001 paredzētajām norādēm aprakstā ietver šīs Regulas 13. panta 1. punktā un 14. panta 1. un 3. punktā minētās neobligātās norādes, ar noteikumu, ka tās ir norādītas vai tās plāno norādīt marķējumā.

4. Apraksti reģistrācijas žurnālos, ko ved personas, kas nav ražotāji, vai attiecīgā gadījumā vīna ražotāji, attiecīgi ietver vismaz 1., 2. vai 3. punktā minētās norādes. 1., 2. un 3. punktā minētās papildnorādes šajos reģistrācijas žurnālos pēc vajadzības var aizstāt ar pavaddokumenta vai citu Kopienas tiesību aktos paredzētu dokumentu numuru un datumu, kurā tie ir sastādīti.

5. Identificē 1., 2. un 3. punktā minēto produktu glabāšanai paredzētās tvertnes un norāda to nominālo tilpumu.

Uz attiecīgajām tvertnēm arī ir atbilstīgas norādes, ko paredzējušas dalībvalstis, lai par kontroli atbildīgā struktūra varētu identificēt tvertņu saturu, izmantojot reģistrācijas žurnālus vai to aizstājējdokumentus.

Tomēr, ja tvertņu tilpums ir 600 litri vai mazāk, tās ir piepildītas ar to pašu produktu un tās glabā kopā vienā partijā, var marķēt visu partiju nevis atsevišķas tvertnes, ar noteikumu, ka šī partija ir skaidri nodalīta no citām.

II SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ NENORŪGUŠU VĪNOGU VĪNU, NENORŪGUŠU VĪNOGU VĪNU FERMENTĀCIJAS PROCESĀ, KONCENTRĒTU NENORŪGUŠU VĪNOGU VĪNU, JAUNVĪNU FERMENTĀCIJAS PROCESĀ UN PĀRGATAVOJUŠOS VĪNOGU VĪNU

11. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Ja ir jāmarķē produkti, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 53. panta 2. punkta g) apakšpunkts, vai tādi paši produkti, kas ražoti trešās valstīs (še turpmāk – "II sadaļas produkti"), etiķetei jāatbilst 12., 13. un 14. panta noteikumiem.

2. Regulas 12. pantā minētajām obligātajām norādēm 3. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. II sadaļas produktiem mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma E daļas un šīs regulas 4. panta noteikumus.

12. pants

Obligātās norādes

1. II sadaļas produktu etiķetē norāda produkta tirdzniecības nosaukumu, izmantojot:

a) Regulā (EK) Nr. 1493/1999 definēto apzīmējumu, kas to visprecīzāk raksturo, vai

b) apzīmējumus, kas nav definēti Kopienas noteikumos, bet kuru lietojumu reglamentē attiecīgajā dalībvalstī vai trešā valstī, ar noteikumu, ka tās paziņo šos apzīmējumus Komisijai, kura veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo apzīmējumu publiskošanu.

2. II sadaļas produktu etiķetēs norāda produkta nominālo tilpumu.

3. II sadaļas produktu etiķetēs norāda:

a) attiecībā uz tvertnēm, kuru nominālais tilpums ir 60 litru vai mazāk, – pudelēs pildītāja vārdu (nosaukumu) vai firmu un vietējo administratīvo teritoriju, un dalībvalsti, kurā atrodas pudeļu pildītāja centrālais birojs;

b) attiecībā uz citām tvertnēm – kravas nosūtītāja vārdu (nosaukumu) vai firmu un vietējo administratīvo teritoriju, un dalībvalsti, kurā atrodas kravas nosūtītāja centrālais birojs;

c) attiecībā uz importētiem produktiem – importētāju vai pudelēs pildītāju, ja pildīšana ir notikusi Kopienā.

a), b) un c) apakšpunktos minēto norāžu gadījumā 15. pantu piemēro mutatis mutandis Kopienā ražotiem produktiem, savukārt 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro trešās valstīs ražotiem produktiem.

4. Nenorūgušam vīnogu vīnam vai koncentrētam nenorūgušam vīnogu vīnam uz etiķetes norāda tā blīvumu.

Nenorūgušam vīnogu vīnam, kurā notiek fermentācija, vai jaunvīnam, kurā joprojām notiek fermentācija, uz etiķetēm norāda faktisko un/vai kopējo spirta saturu tilpuma %.

Ja norāda kopējo spirta saturu tilpuma %, jo īpaši nenorūgušam vīnogu vīnam, kurā notiek fermentācija, tas nedrīkst atšķirties no analīzē noteiktā spirta satura vairāk kā par 0,5 %.

Skaitlim, ar ko apzīmē kopējo spirta saturu, seko simbols "tilp. %", bet pirms tā ir apzīmējums "kopējais spirta saturs" vai "kopējais alkohols". Minēto skaitli uz etiķetes norāda ar rakstzīmēm, kuru minimālais augstums ir tāds, kā noteikts attiecībā uz faktisko spirta saturu.

Vīniem, kas iegūti no pārgatavojušām vīnogām, uz etiķetēm norāda faktisko spirta saturu tilpuma %. Faktisko spirta saturu tilpuma % norāda tilpuma procentos vai pusprocentos. Norādītais spirta saturs nedrīkst atšķirties no analīzē noteiktā vairāk kā par 0,5 %. Skaitlim, kas apzīmē faktisko spirta saturu, seko simbols "tilp. %", un pirms tā var rakstīt vārdus "faktiskais spirta saturs" vai "faktiskais alkohols", vai "alk.".

Faktisko spirta saturu tilpuma % norāda uz etiķetes ar vismaz 5 mm augstām rakstzīmēm, ja nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, ar vismaz 3 mm augstām rakstzīmēm, ja tilpums ir 100 cl vai mazāks, bet pārsniedz 20 cl, un ar 2 mm augstām rakstzīmēm, ja tilpums ir 20 cl vai mazāk.

5. Ja II sadaļas produktu kravu nosūta uz citu dalībvalsti vai eksportē, etiķetēs norāda:

a) ja nenorūgušais vīnogu vīns ir ražots dalībvalstī, kurā vīnogas ir audzētas – šīs dalībvalsts nosaukumu;

b) ja šajā pantā minētais vīns ir iegūts no vīnogām, kas audzētas un pārstrādātas vīnā vienas dalībvalsts teritorijā – šīs dalībvalsts nosaukumu.

6. Ja II sadaļas produkti ir ražoti trešās valstīs, etiķetēs norāda attiecīgās trešās valsts nosaukumu.

7. Ja II sadaļas produkti ir ražoti, kupažējot produktus, kas cēlušies no divās vai vairākās dalībvalstīs, etiķetēs raksta: "maisījums izgatavots no divu vai vairāku Eiropas Kopienas valstu produktiem".

Ja nenorūgušais vīnogu vīns nav izgatavots tajā dalībvalstī, kurā ir novāktas izmantotās vīnogas, uz etiķetes raksta "nenorūdzis vīnogu vīns, izgatavots… no vīnogām, kas novāktas…".

Ja vīni nav izgatavoti dalībvalstī, kurā ir novāktas izmantotās vīnogas, uz etiķetes raksta "vīns izgatavots… no vīnogām, kas novāktas…".

8. Saskaņā ar Direktīvu 89/396/EEK uz II sadaļas produktu etiķetēm norāda partijas numuru.

13. pants

Neobligātās norādes

1. II sadaļas produktu marķējumu var papildināt ar:

a) vienas vai vairāku tirdzniecībā iesaistīto personu vārdu (nosaukumu), adresi un darbības veidu; 15. pantu mutatis mutandis piemēro attiecīgajiem produktiem;

b) produkta veidu saskaņā ar ražotājas dalībvalsts lēmumu;

c) raksturīgo krāsu saskaņā ar ražotājas dalībvalsts lēmumu; 17. pantu mutatis mutandis piemēro attiecīgajiem produktiem.

2. II sadaļas produktu marķējumu var papildināt ar citām neobligātajām norādēm; šādiem produktiem mutatis mutandis piemēro 6. pantu.

14. pants

Marķējums ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

1. Kopienā izgatavotu un fermentēšanas procesā esošu nenorūgušu vīnogu vīnu, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā, un pārgatavojušos vīnogu vīnu var raksturot, izmantojot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tādā gadījumā 12. panta 1. punktā minētā tirdzniecības nosaukums ietver:

a) attiecīgi tekstu "nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā" vai "pārgatavojušos vīnogu vīns";

b) ģeogrāfiskās vienības nosaukumu;

c) īpašu tradicionālu apzīmējumu; ja šis apzīmējums ietver tirdzniecības nosaukumu, tas nav jāatkārto.

Dalībvalstis nosaka pirmās daļas c) apakšpunktā minētos īpašos tradicionālos apzīmējumus, ko var lietot attiecībā uz šo valstu teritorijā ražotu nenorūgušu vīnogu vīnu fermentācijas procesā, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā, un pārgatavojušos vīnogu vīnu.

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 51. pantu, šīs regulas 28. pantu un tos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1493/1999 un šajā regulā, kas attiecas uz galda vīnu nosaukumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsardzību, mutatis mutandis piemēro nenorūgušam vīnogu vīnam fermentācijas procesā, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā un apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un pārgatavojušos vīnogu vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 1. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai minētie pasākumi tiktu publiskoti.

3. Kopienā ražota nenorūguša vīnogu vīna fermentācijas procesā, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā un apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un pārgatavojušos vīnogu vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķējumā papildus var norādīt:

a) vīnogu ražas gadu; 18. līdz 20. pantu piemēro mutatis mutandis;

b) vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus; 19. un 20. pantu piemēro mutatis mutandis;

c) informāciju par apbalvojumiem, medaļām vai uzvarām konkursos; 21. pantu piemēro mutatis mutandis;

d) norādes par ražošanas paņēmienu; 22. pantu piemēro mutatis mutandis;

e) tradicionālus papildapzīmējumus; 23. un 24. pantu piemēro mutatis mutandis;

f) uzņēmuma nosaukumu; 25. pantu piemēro mutatis mutandis;

g) informāciju, ka produkts ir iepildīts pudelēs ražotāja uzņēmumā, to ir darījusi ražotāju grupa vai pildīts uzņēmumā, kas atrodas ražošanas reģionā; 26. pantu piemēro mutatis mutandis.

III SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ GALDA VĪNIEM, GALDA VĪNIEM AR ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI UN NOTEIKTĀ APVIDŪ RAŽOTIEM KVALITATĪVIEM VĪNIEM

15. pants

Vienas vai vairāku tirdzniecībā iesaistītu personu vārda (nosaukuma), adreses un darbības veida norāde

1. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 3. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētās obligātās norādes un VII pielikuma B daļas 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās neobligātās norādes papildina ar norādi par pudelēs pildītāja darbības veidu, kravas nosūtītāju vai tirdzniecībā iesaistītajām personām, lietojot tādus apzīmējumus kā "vīnkopis", "ražu novācis", "vairumtirgotājs", "izplatītājs", "importētājs", "importējis" vai citus līdzīgus apzīmējumus.

Norādi par pudelēs pildītāju jo īpaši papildina ar vārdiem "pudelēs pildītājs" vai "pudelēs iepildījis".

Ja pudelēs pilda saskaņā ar līgumu, norādi par pudelēs pildītāju tomēr papildina ar vārdiem "pildīts pudelēs pēc… pasūtījuma" vai "pudelēs pildījis.… pēc… pasūtījuma", ja ir norādīts tās personas vārds (nosaukums), adrese un darbības veids, kas pudelēs pildījusi trešās personas vārdā.

Ja pudeļu vietā izmanto citas tvertnes, piemēro šā punkta otro un trešo daļu. Vārdus "pudelēs pildītājs" un "pudelēs pildījis" tomēr attiecīgi aizstāj ar vārdiem "iepakotājs" un "iepakojis".

Nevienu no otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajiem apzīmējumiem tomēr nepieprasa lietot, ja ir lietota viena no 26. un 33. pantā minētajām norādēm.

Šo punktu piemēro neatkarīgi no 2. punkta.

Ja pudelēs pildīšana vai kravas nosūtīšana notiek vietējā administratīvajā vienībā, kas nav pudelēs pildītāja vai kravas nosūtītāja vietējā vai kaimiņu administratīvā vienība, šajā punktā minētās norādes papildina ar atsauci uz vietējo administratīvo vienību, kur notikusi attiecīgā darbība, vai attiecīgo valsti, ja minētā darbība notiek citā dalībvalstī.

2. Šīs regulas 1. punkta pirmajā daļā minētajos apzīmējumos nedrīkst iekļaut tādus, kas attiecas uz lauku saimniecību, izņemot gadījumus, kad attiecīgais produkts ir izgatavots tikai no vīnogām, kas novāktas vīna dārzos, kuri pieder attiecīgajai saimniecībai vai ar kādu no minētajiem apzīmējumiem apzīmētas personas saimniecībai, un vīna ražošana ir notikusi minētajā saimniecībā.

Attiecībā uz šā punkta pirmo daļu neņem vērā to, ka attiecīgā produkta dabīgā spirta satura palielināšanai ir pievienots koncentrēts nenorūdzis vīnogu vīns vai rektificēts koncentrēts nenorūdzis vīnogu vīns.

Dalībvalstis precizē minētos apzīmējumus vīniem, ko ražo to teritorijā, un paredz nosacījumus, kas attiecas uz to lietojumu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu šā punkta trešo daļu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek publiskoti.

3. Šīs regulas 1. punkta pirmajā daļā minētās neobligātās norādes var izmantot tikai ar attiecīgās personas vai personu piekrišanu.

Ja dalībvalsts noteikumi tomēr pieprasa norādīt tās personas vārdu (nosaukumu), adresi un darbības veidu, kas vīnu pilda pudelēs saskaņā ar līgumu, šādai norādei nepiemēro šā punkta pirmo daļu.

4. Norādi par pudelēs pildītāja vai kravas nosūtītāja valsti raksta uz etiķetes ar tāda paša veida un lieluma rakstzīmēm, kā attiecīgo personu vārdu (nosaukumu) vai firmu, adresi un darbības veidu. Dalībvalsti norāda:

a) rakstot pilnu nosaukumu vai tā daļu aiz vietējās administratīvās vienības nosaukuma;

b) ar saīsinātu pasta indeksu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgās vietējās administratīvās vienības pasta indeksu.

5. Galda vīniem – vietējās administratīvās vienības nosaukumu, kurā atrodas 1. punkta pirmajā daļā minētās personas vai personu centrālais birojs, uz etiķetes norāda ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no vārdu "galda vīns" augstuma.

Ja galda vīni ir apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vietējās administratīvās vienības nosaukumu, kurā atrodas 1. punkta pirmajā daļā minētās personas vai personu centrālais birojs, uz etiķetes norāda ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, ar ko norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Attiecībā uz noteiktā apvidū ražotu kvalitatīviem vīniem, vietējās administratīvās vienības, kurā atrodas 1. punkta pirmajā daļā minētās personas vai personu centrālais birojs, nosaukumu uz etiķetes norāda ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, ar kurām norādīts konkrētais reģions.

Šo punktu nepiemēro, ja vietējā administratīvā vienība ir norādīta, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma E daļā minēto kodu.

16. pants

Produkta veida norāde

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu šādus apzīmējumus drīkst lietot tikai uz galda vīnu, galda vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu etiķetēm, izņemot noteiktā apvidū ražotus kvalitatīvus deserta vīnus un noteiktā apvidū ražotus kvalitatīvus pusdzirkstošus vīnus, uz ko attiecas 39. panta 1. punkta b) apakšpunkts:

a) sec, trocken, secco, asciutto, dry, tør, ξηρός, seco, kuiva, droog vai torrt ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs nepārsniedz:

i) 4 gramus litrā vai

ii) 9 gramus litrā ar noteikumu, ka kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, ir ne vairāk kā 2 gramus mazāks par atlieku cukura saturu;

b) demi-sec, halbtrocken, abboccato, medium dry, halvtør, ημίξηρος, semiseco, meio seco, adamado, puolikuiva, halfdroog vai halvtorrt ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs pārsniedz a) apakšpunktā noteikto maksimālo daudzumu, bet nepārsniedz:

i) 12 gramus litrā vai

ii) 18 gramus litrā, ja dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu ir noteikusi minimālo kopējo skābumu;

c) moelleux, lieblich, amabile, medium, medium sweet, halvsød, ημίγλυκος, semidulce, meio doce, puolimakea, halfzoet vai halvsftt ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs pārsniedz b) apakšpunktā noteikto maksimālo daudzumu, bet nepārsniedz 45 gramus litrā;

d) doux, süss, dolce, sweet, sød, γλυκός, dulce, doce, makea, zoet vai sött ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs ir vismaz 45 grami litrā.

2. Kā nosacījumu:

a) 1. punkta a) un b) apakšpunktos uzskaitīto apzīmējumu lietojumam, dalībvalstis var noteikt minimālo kopējo skābju saturu, ko izmanto kā papildkritēriju atsevišķiem šo valstu teritorijā ražotiem vīniem;

b) 1. punkta d) apakšpunktā uzskaitīto apzīmējumu lietojumam dalībvalstis var noteikt obligāto atlieku cukura saturu ne mazāku par 35 gramiem litrā atsevišķiem šo valstu teritorijas noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem vīniem.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 2. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek publiskoti.

17. pants

Norādes attiecībā uz krāsu

Ja saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu dalībvalstis precizē, kā norādīt to teritorijā ražotu galda vīnu, galda vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu raksturīgo krāsu, tās paredz nosacījumus, kas attiecas uz minētās norādes lietojumu un informē Komisiju par attiecīgajiem pasākumiem. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek publiskoti.

IV SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ GALDA VĪNIEM AR ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI UN NOTEIKTĀ APVIDŪ RAŽOTIEM KVALITATĪVIEM VĪNIEM

I NODAĻA

KOPĒJIE NOTEIKUMI

18. pants

Vīnogu ražas gada norāde

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto vīnogu ražas gadu var norādīt uz galda vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai noteiktā apvidū ražota kvalitatīva vīna etiķetes ar noteikumu, ka attiecīgajā gadā ir novākti vismaz 85 % no vīnogām, ko izmanto vīna ražošanā, izņemot jebkādu daudzumu saldināšanā izmantoto produktu.

Vīniem, ko tradicionāli iegūst no ziemā novāktām vīnogām, vīnogu ražas gada vietā labāk būtu jānorāda kārtējais tirdzniecības gads.

19. pants

Vīnogu šķirnes norāde

1. Uz attiecīgā vīna etiķetes var norādīt to vīnogu šķirņu nosaukumus, ko izmanto galda vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai noteiktā apvidū ražota kvalitatīva vīna ražošanā, vai to sinonīmus ar noteikumu, ka:

a) attiecīgo šķirņu nosaukumi un atbilstīgā gadījumā to sinonīmi ir atrodami šķirņu klasifikatorā, ko dalībvalsts sastādījusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. pantu;

b) dalībvalstis attiecīgajam vīnam ir noteikušas vīnogu šķirnes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma B daļas 1. punktu un šīs regulas 28. panta 2. punktu;

c) šķirnes nosaukums vai viens no tā sinonīmiem neietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ko lieto noteiktā apvidū ražota vīna vai galda vīna apzīmēšanai, vai tāda importēta vīna apzīmēšanai, kas minēts Kopienas un trešo valstu noslēgtajos nolīgumos, turklāt, ja tam ir pievienots vēl kāds ģeogrāfiskais apzīmējums, nosaukumu norāda uz etiķetes bez minētā ģeogrāfiskā apzīmējuma;

d) ja norāda tikai vienas šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmu, no šīs šķirnes vīnogām jābūt izgatavotiem vismaz 85 % produkta, izņemot jebkādu daudzumu saldināšanā izmantotu produktu. Šai šķirnei ir jānosaka attiecīgā vīna īpašības; tomēr, ja attiecīgais produkts, tostarp visi saldināšanā izmantotie produkti, izņemot rektificētu koncentrētu nenorūgušu vīnogu vīnu, tomēr ir pagatavots tikai no minētās šķirnes, var norādīt, ka produkts ir pagatavots tikai no attiecīgās šķirnes;

e) ja norāda divu vai trīs šķirņu nosaukumus vai to sinonīmus, no attiecīgajām šķirnēm jābūt gatavotiem 100 % šā produkta, neskaitot jebkādus saldināšanā izmantoto produktu daudzumus; tādā gadījumā šķirnes jānorāda ar vienāda augstuma rakstzīmēm dilstošā secībā proporcionāli to izmantojumam;

f) ja norāda vairāk nekā trīs šķirņu nosaukumus vai to sinonīmus, tos norāda ārpus redzamā laukuma, uz kura izvietotas 3. panta 1. punktā minētās obligātās norādes; rakstzīmes, ar kurām tos norāda, nedrīkst pārsniegt 3 mm.

2. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta:

a) šķirnes nosaukumu vai vienu no tā sinonīmiem, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var norādīt etiķetē vīnam ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

b) II pielikumā uzskaitītos šķirņu nosaukumus un to sinonīmus var izmantot saskaņā ar attiecīgo valstu un Kopienas noteikumiem, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā.

3. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2002. gada 1. oktobrim informē Komisiju par 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiktu publiskoti.

20. pants

Noteikums par 85 %

18. pantu un 19. panta 1. punkta d) apakšpunktu var piemērot vienlaikus ar noteikumu, ka maisījumā vismaz 85 % vīna ir iegūti no attiecīgā vīna aprakstā norādītās vīnogu šķirnes norādītajā vīnogu ražas gadā, neskaitot saldināšanā izmantoto produktu daudzumus.

21. pants

Apbalvojumi un medaļas

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu apbalvojumus un medaļas var attēlot uz galda vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu etiķetēm ar noteikumu, ka attiecīgajai vīna partijai tie piešķirti dalībvalsts vai trešās valsts rīkotā objektīvā konkursā. Dalībvalstis un trešās valstis dara Komisijai zināmu atļauto konkursu sarakstu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie saraksti tiek publiskoti.

22. pants

Norādes attiecībā uz ražošanas metodi

1. Ja saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunkta ceturto ievilkumu dalībvalstis savā teritorijā ražotiem vīniem paredz norādes attiecībā uz galda vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanas metodi, tās paredz šo norāžu izmantošanas noteikumus.

Norādēs neietver atsauces uz vīnogu bioloģisku ražošanu, ko reglamentē Regula (EEK) Nr. 2092/91.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 1. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek publiskoti.

23. pants

"Citu tradicionālo apzīmējumu" definīcija

Saistībā ar Regulas Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunkta piekto ievilkumu "citi tradicionālie apzīmējumi" ir papildapzīmējumi, ko tradicionāli lieto ražotājā dalībvalstī, lai attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem vīniem norādītu ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai konkrētu notikumu, kas saistīts ar attiecīgā vīna vēsturi, un kas dalībvalstu tiesību aktos paredzēti kā apzīmējumi attiecīgiem vīniem, kuru izcelsme ir šo valstu teritorijā.

24. pants

Tradicionālo apzīmējumu aizsardzība

1. Šajā pantā "tradicionālie apzīmējumi" ir 23. pantā minētie papildu tradicionālie apzīmējumi, 28. pantā minētie apzīmējumi un 14. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, 29. pantā un 38. panta 3. punktā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi.

2. Regulas III pielikumā uzskaitītos tradicionālos apzīmējumus rezervē vīniem, ar ko tie ir saistīti, un aizsargā tos:

a) no jebkuras nepamatotas izmantošanas, imitācijas vai atsaukšanās uz tiem, pat ja aizsargātajam apzīmējumam pievienoti, piemēram, vārdi "veids", "tips", "stils", "imitācija", "firmas zīme" vai tamlīdzīgi;

b) no jebkuras citas patvaļīgas, viltotas vai maldinošas norādes par vīna raksturu vai būtiskajām īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos, kas saistīti ar attiecīgo produktu;

c) no jebkurām citām darbībām, kas var maldināt sabiedrību un jo īpaši radīt iespaidu, ka vīns atbilst aizsargātajam tradicionālajam apzīmējumam.

3. Tirdzniecības zīmēs, ko lieto, aprakstot vīnu uz tā etiķetes, nedrīkst būt tradicionālie apzīmējumi, kas uzskaitīti III pielikumā, ja vien vīns neatbilst attiecīgajam tradicionālajam apzīmējumam.

Šā punkta pirmo daļu tomēr nepiemēro attiecībā uz tādām tirdzniecības zīmēm, kas labticīgi un likumīgi reģistrētas Kopienā vai uz ko ir likumīgi piešķirtas tiesības Kopienā, jo tās ir labticīgi izmantotas pirms šīs regulas publicēšanas (vai attiecībā uz tiem tradicionālajiem apzīmējumiem, kas iekļauti III pielikumā pēc šīs regulas stāšanās spēkā – pirms iekļaušanas dienas), kas faktiski ir likumīgi un labticīgi izmantotas kopš to reģistrēšanas vai tiesību iegūšanas. Šo daļu piemēro tikai tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta attiecīgā firmas zīme vai minētā lietojuma rezultātā ir iegūtas tiesības.

Šo punktu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma F daļu un VIII pielikuma H daļu.

4. Ja šīs regulas III pielikumā iekļautais tradicionālais apzīmējums ietilpst arī kādā no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļā un B daļas 1. un 2. punktā minēto norāžu kategorijām, šim tradicionālajam apzīmējumam piemēro šā panta noteikumus, nevis citus IV vai V sadaļas noteikumus.

Tradicionālo apzīmējumu aizsardzību piemēro tikai tajā valodā (valodās), kurā tas minēts III pielikumā.

Katru III pielikumā uzskaitīto tradicionālo apzīmējumu piesaista vienai vai vairākām vīna kategorijām. Šīs kategorijas ir:

a) noteiktā apvidū ražoti kvalitatīvi deserta vīni un deserta vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; šajā gadījumā tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai uz deserta vīnu apzīmējumu;

b) kvalitatīvi dzirkstošie vīni (tajā skaitā noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi aromātiskā tipa dzirkstošie vīni); šajā gadījumā tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai uz dzirkstošo vīnu un gāzēto dzirkstošo vīnu apzīmējumu;

c) noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi pusdzirkstošie vīni un pusdzirkstošie vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; šajā gadījumā tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai uz pusdzirkstošo vīnu un gāzēto pusdzirkstošo vīnu apzīmējumu;

d) noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi vīni, uz ko neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts, un galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; šajā gadījumā tradicionālā apzīmējuma aizsardzību piemēro tikai to vīnu apzīmējumiem, kas nav deserta vīni, dzirkstošie vīni, gāzētie dzirkstošie vīni, pusdzirkstošie vīni un gāzētie pusdzirkstošie vīni;

e) nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā, kas paredzēts tiešam patēriņam un apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; šajā gadījumā tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai uz nenorūguša vīnogu vīna fermentācijas procesā apzīmējumu;

f) pārgatojušos vīnogu vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; šajā gadījumā tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai uz pārgatavojušos vīnogu vīna apzīmējumu.

5. Lai tradicionālo apzīmējumu iekļautu III pielikuma A daļā, tam jābūt:

a) konkrētam un precīzi definētam dalībvalsts tiesību aktos;

b) pietiekami atšķirīgam un/vai ar noteiktu reputāciju Kopienas tirgū;

c) tradicionāli lietotam vismaz 10 gadus attiecīgajā dalībvalstī;

d) izmantotam viena vai vairāku Kopienas vīnu vai vīnu kategoriju apzīmēšanai.

6. Pretendējot uz iekļaušanu III pielikuma B daļā, tradicionālajiem apzīmējumiem jāatbilst 5. punktā minētajiem nosacījumiem, tie jāizmanto vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēšanai un tiem ir jāidentificē attiecīgais vīns kā minētajā Kopienas teritorijas reģionā vai vietā cēlies, ja attiecīgā tradicionālā apzīmējuma izteiktā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir būtiski saistītas ar attiecīgo ģeogrāfisko izcelsmi.

7. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus:

a) faktus, kas pamato katra apzīmējuma atpazīstamību;

b) savos tiesību aktos iekļautos tradicionālos apzīmējumus, kas atbilst iepriekšminētajām prasībām, un vīnus, kuriem tie rezervēti;

c) visus tradicionālos apzīmējumus, ko izcelsmes valstī turpmāk neaizsargās.

8. Atkāpjoties no 1. līdz 7. punkta, dažus III pielikuma A daļā uzskaitītos tradicionālos apzīmējumus var atļaut lietot trešo valstu izcelsmes vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķējumā attiecīgās trešās valsts valodā vai citā valodā, ja attiecīgās valodas lietojums šiem apzīmējumiem ir tradicionāls, ar noteikumu, ka:

a) šīs valstis ir iesniegušas pamatotu lūgumu Komisijai un ir nosūtījušas tai tiesību aktus, kas attiecas uz minēto apzīmējumu, un

b) ir izpildīti 5. un 9. punktā minētie nosacījumi, un

c) attiecīgo trešo valstu noteiktās prasības attiecībā uz apzīmējumu nemaldina patērētājus.

Katram tradicionālajam apzīmējumam III pielikuma A daļā ir norādītas attiecīgās trešās valstis.

9. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma D daļas 1. punkta sestās daļas un šā panta 8. punktu, valodas, kas nav valsts oficiālā valoda, lietojumu uzskata par tradicionālu, atveidojot tradicionālos apzīmējumus, ja attiecīgās valodas lietošana ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos un ja, atveidojot tradicionālos apzīmējumus, šī valoda pastāvīgi lietota vismaz 25 gadus.

10. Šā panta noteikumus piemēro, neskarot 28. un 29. panta noteikumus.

25. pants

Uzņēmuma nosaukums

1. Saskaņā ar VII pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunktu uzņēmuma nosaukumu var izmantot tikai tad, ja uzņēmums ir iesaistīts produkta komerciālā izplatīšanā un piekritis sava vārda izmantošanai.

Ja uzņēmums ir vīnaudzētava, kurā vīns ir ražots, šā uzņēmuma nosaukumu var izmantot tikai tad, ja vīns ir gatavots vienīgi no šajā saimniecībā novāktām vīnogām un vīna gatavošana ir notikusi šajā saimniecībā.

Dalībvalstis precizē nosacījumus, kas attiecas uz minēto nosaukumu izmantošanu, apzīmējot to teritorijā ražotu vīnu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, īstenojot 1. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek publiskoti.

26. pants

Norādes par pildīšanu pudelēs

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis precizē norādes savā teritorijā ražotiem vīniem, kurās teikts, ka galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā apvidū ražoti kvalitatīvi vīni pildīti pudelēs:

a) ražotāja saimniecībā vai

b) to darījusi ražotāju grupa, vai

c) uzņēmumā, kas atrodas ražošanas reģionā vai – Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma D daļas 3. punktā minēto noteiktā apvidū ražoto kvalitatīvo vīnu gadījumā – ražošanas reģiona tiešā tuvumā.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, kas attiecas uz šādu norāžu lietojumu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 1. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek publiskoti.

27. pants

Ražotāju dalībvalstu paredzētie papildnoteikumi

Šīs sadaļas noteikumus attiecībā uz dažiem neobligātajiem apzīmējumiem piemēro, neskarot ražotāju dalībvalstu tiesības padarīt šīs norādes obligātas, aizliegt tās vai ierobežot to lietojumu attiecībā uz savā teritorijā ražotajiem vīniem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 4. punktā. Ierobežojot minēto neobligāto apzīmējumu lietojumu, dalībvalstis var ieviest nosacījumus, kas ir stingrāki par šajā sadaļā paredzētajiem.

II NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ GALDA VĪNIEM AR ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

28. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojums

Attiecībā uz galda vīniem, kas raksturoti kā:

- Landwein – attiecībā uz Vācijas, Austrijas un Itālijas Bolcano provinces izcelsmes galda vīniem,

- vin de pays – attiecībā uz Francijas, Luksemburgas un Itālijas Valledaostas reģiona izcelsmes galda vīniem,

- indicazione geografica tipica – attiecībā uz Itālijas izcelsmes galda vīniem,

- vino de la tierra – attiecībā uz Spānijas izcelsmes galda vīniem,

- ονομασία κατά παράδοση (appellation traditionnelle) vai τοπικός οίνος (vin de pays) – attiecībā uz Grieķijas izcelsmes galda vīniem,

- vinho regional – attiecībā uz Portugāles izcelsmes galda vīniem,

- regional wine – attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes galda vīniem, un

- landwijn – attiecībā uz Nīderlandes izcelsmes galda vīniem,

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punkta b) apakšpunktu katra ražotāja dalībvalsts Komisijai dara zināmu:

a) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 51. panta 1. punktā minēto sarakstu ar ģeogrāfiskajām vienībām, kas ir mazākas par dalībvalsti, un ko var izmantot marķējumā, kā arī noteikumus, kas reglamentē apzīmējumu un ģeogrāfisko vienību nosaukumu lietojumu;

b) visas turpmākās izmaiņas a) apakšpunktā minētajā sarakstā un noteikumos.

Attiecīgo valstu noteikumos par pirmajā daļā minēto apzīmējumu lietojumu jābūt prasībai, ka attiecīgajiem apzīmējumiem jābūt saistītiem ar konkrētas par dalībvalsti mazākas vienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietojumu un rezervētiem priekš galda vīniem, kas atbilst konkrētām ražošanas prasībām jo īpaši attiecībā uz vīnogu šķirni, obligāto dabīgo spirta saturu tilpuma % un organoleptisko īpašību novērtējumu vai norādi.

Ar otrajā daļā minētajiem noteikumiem tomēr var atļaut izmantot apzīmējumus ονομασία κατά παράδοση (appellation traditionnelle) vai τοπικός οίνος (vin de pays), ko izmanto kopā ar Ρετσίνα, retsina, kas nav obligāti jāsaista ar konkrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Ražotājas dalībvalstis minēto apzīmējumu lietojumam attiecībā uz to teritorijā ražotu vīnu var pieņemt stingrākus noteikumus.

Komisija publicē ģeogrāfisko vienību nosaukumus, kas tai paziņoti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO NOTEIKTĀ APVIDŪ RAŽOTIEM KVALITATĪVIEM VĪNIEM

29. pants

Īpašie tradicionālie apzīmējumi

1. Neskarot attiecīgo valstu tiesību aktos atļautos papildu apzīmējumus, īpašās tradicionālās norādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunkta ceturtajā apakšievilkumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti Kopienas un attiecīgo valstu noteikumi attiecībā uz konkrēto vīnu, ir šādas:

a) Beļģija:

- gecontroleerde oorsprongsbenaming,

- appellation d’origine contrôlée;

b) Vācija:

(papildinot norādi par vīna izcelsmi)

- Qualitätswein, Qualitätswein garantierten Ursprungs,

- Qualitätswein mit Prädikat un Kabinett, Spätlese, Auslese, Beerenauslese, Trockenbeerenauslese vai Eiswein;

c) Grieķija:

- Ονομασία προελεύσεως ελεγχομένη (ΟΠΕ) (appellation d’origine contrôlée);

- Ονομασία προελεύσεως ανωτέρας ποιότητος (ΟΠΑΠ) (appellation d’origine de qualité supérieure).

Ja saimniecības vai vīnogulāju šķirnes vai tirdzniecības nosaukumu tomēr norāda marķējumā, konkrētā reģiona nosaukumu atkārto starp vārdiem Ονομασία προελεύσεως un Ελεγχομένη vai starp vārdiem Ονομασία προελεύσεως un Ανωτέρας Ποιότητος, izmantojot viena veida, augstuma un krāsas rakstzīmes;

- Οίνος γλυκός φυσικός (vin doux naturel);

- Οίνος φυσικώς γλυκύς (vin naturellement doux);

d) Spānija:

- Denominación de origen, Denominación de origen calificada, D.O., D.O.Ca;

šie apzīmējumi, savukārt, jānorāda uz etiķetes tūlīt zem konkrētā reģiona nosaukuma;

- vino generoso, vino generoso de licor, vino dulce natural;

e) Francija:

- appellation d’origine contrôlée, appellation contrôlée;

Ja saimniecības vai vīnogulāju šķirnes nosaukums vai firmas zīme tomēr redzama marķējumā, konkrētā reģiona nosaukumu atkārto starp vārdiem "appellation" un "contrôlée", izmantojot viena veida, augstuma un krāsas rakstzīmes;

- appellation d’origine vin délimité de qualitésupérieure, vin doux naturel;

šos apzīmējumus var norādīt tikai kā akronīmus, ja tiem pievieno logotipu, kas Francijā ir noteikts katrai no šīm kategorijām;

f) Itālija:

- Denominazione di origine controllata, Denominazione di origine controllata e garantita, vino dolce naturale, D.O.C, D.O.C.G.;

vārdus "Kontrollierte Ursprungsbezeichnung" var norādīt Bolcano provincē ražotu D.O.C. vīnu marķējumā un vārdus "Kontrollierte und garantierte Ursprungsbezeichnung" – Bolcano provincē ražotu D.O.C.G. vīnu marķējumā;

g) Luksemburga:

- Marque nationale, kam seko Appellation contrôlée vai Appellation d’origine contrôlée un konkrētā reģiona nosaukums Moselle luxembourgeoise, A.O.C;

uz papildetiķetes var norādīt marque nationale;

- vendange tardive, vin de paille un vin de glace kopā ar konkrētā reģiona nosaukumu Moselle luxembourgeoise Appellation contrôlée;

h) Austrija:

nosaukumi, ar ko papildina vīna izcelsmes norādi:

- Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer,

- Qualitätswein,

- Kabinett vai Kabinettwein,

- Qualitätswein besonderer Reife und Leseart vai Prädikatswein,

- Spätlese vai Spätlesewein,

- Auslese vai Auslesewein,

- Beerenauslese vai Beerenauslesewein,

- Ausbruch vai Ausbruchwein,

- Trockenbeerenauslese vai Trockenbeerenauslesewein,

- Eiswein,

- Strohwein,

- Schilfwein,

- Districtus Austria Controllatus vai DAC;

i) Portugāle:

- Denominação de origem, Denominação de origem controlada, Indicação de proveniência regulamentada, vinho generoso, vinho dolce natural, D.O., D.O.C un I.P.R.

Apzīmējumu região demarcada var lietot kopā ar apzīmējumu denominação de origem controlada;

j) Apvienotā Karaliste:

- English vineyard quality wine psr un Welsh vineyard quality wine psr.

2. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma D daļas 2. punkta c) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi, kas izmantojami kā tirdzniecības norādes noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem dzirkstošiem vīniem, ir šādi:

a) Vācija:

- Qualitätsschaumwein garantierten Ursprungs;

b) Grieķija:

- Ονομασία προελεύσεως ελεγχομένη (ΟΠΕ) (appellation d’origine contrôlée);

- Ονομασία προελεύσεως ανωτέρας ποιότητος (ΟΠΑΠ) (appellation d’origine de qualité supérieure);

ja saimniecības, vīnogulāju šķirnes nosaukums vai firmas zīme tomēr parādās marķējumā, konkrētā reģiona nosaukumu atkārto starp vārdiem "Ονομασία προελεύσεως" un "ελεγχομένη" vai starp vārdiem "Ονομασία προελεύσεως" un "Ανωτέρας Ποιότητος", izmantojot viena veida, augstuma un krāsas rakstzīmes;

c) Spānija:

- Denominación de origen un Denominación de origen calificada; D.O. un D.O.Ca;

šie apzīmējumi tomēr jānorāda uz etiķetes tūlīt zem konkrētā reģiona nosaukuma;

d) Francija:

- appellation d’origine contrôlée;

- appellation contrôlée;

ja saimniecības, vīnogu šķirnes nosaukumu vai firmas zīmi tomēr norāda uz etiķetes, uz kuras ir rakstīts appellation contrôlée, konkrētā reģiona nosaukumu atkārto starp vārdiem appellation un contrôlée, izmantojot viena veida, lieluma un krāsas rakstzīmes;

- appellation d’origine vin délimité de qualité supérieure;

šos apzīmējumus var norādīt tikai kā akronīmus, ja tiem pievieno logotipu, kas Francijā ir noteikts katrai no šīm kategorijām;

e) Itālija:

- Denominazione di origine controllata, Denominazione di origine controllata e garantita, D.O.C un D.O.C.G.;

vārdus "Kontrollierte Ursprungsbezeichnung" var norādīt Bolcano provincē ražotu D.O.C. vīnu marķējumā un vārdus "Kontrollierte und garantierte Ursprungsbezeichnung" – Bolcano provincē ražotu D.O.C.G. vīnu marķējumā;

f) Luksemburga:

- Marque nationale, kam seko Appellation contrôlée vai Appellation d’origine contrôlée un konkrētā reģiona nosaukums Moselle luxembourgeoise un A.O.

Uz papildetiķetes var norādīt vārdus "marque nationale";

g) Portugāle:

- Denominação de origem, Denominação de origem controlada, Indicação de proveniência regulamentada, D.O., D.O.C and I.P.R.

30. pants

Atkāpe no pienākuma izmantot īpašo tradicionālo apzīmējumu

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunkta otrā ievilkuma, vīnus ar turpmāk minētajiem konkrēto reģionu nosaukumiem saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas un attiecīgo valstu noteikumiem var laist tirgū, izmantojot tikai minēto nosaukumu:

a) Grieķija:

- Σάμος (Samos);

b) Spānija:

- Cava,

- Jerez, Xérès vai Sherry,

- Manzanilla;

c) Francija:

- Champagne;

d) Itālija:

- Asti,

- Marsala,

- Franciacorta;

e) Portugāle:

- Madeira vai Madère,

- Porto vai Port.

31. pants

Ģeogrāfiskā vienība, kas ir mazāka par konkrēto reģionu

1. Lai marķējumā sniegtu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu aprakstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta c) apakšpunkta pirmo ievilkumu, "ģeogrāfiskās vienības, kas mazāka par konkrēto reģionu" nosaukums ir:

a) neliela apvidus vai to grupas nosaukums;

b) vietējās administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukums;

c) vīnogu audzēšanas apakšreģiona vai tā daļas nosaukums.

2. Ražotājas dalībvalstis var piešķirt noteiktā apvidū ražotam kvalitatīvam vīnam tādas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, kas ir mazāka par attiecīgo konkrēto reģionu, ar noteikumu, ka:

a) ģeogrāfiskā vienība ir pietiekami noteikta;

b) no šīs ģeogrāfiskās vienības ir visas vīnogas, no kurām ir ražoti vīni.

3. Ja noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns ir iegūts no tādu vīnogu produktiem, kas novāktas dažādās 1. punktā minētajās ģeogrāfiskajās vienībās, kas atrodas vienā konkrētā reģionā, vienīgā informācija, ar ko atļauts papildināt konkrētā reģiona nosaukumu, ir lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas ietver visus attiecīgos vīndarīšanas apgabalus.

Tomēr, ievērojot 20. pantu, ražotājas dalībvalstis var atļaut apzīmēt noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu:

a) ar 1. punktā minētās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja vīns ir saldināts ar tajā pašā konkrētajā reģionā izgatavotu produktu, kas nav rektificēts koncentrēts nenorūdzis vīnogu vīns;

b) ar 1. punktā minētās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja vīns ir iegūts, sajaucot vīnogas, nenorūgušus vīnogu vīnus, jaunvīnus fermentācijas procesā, vai – līdz 2003. gada 31. augustam – iegūts no vīniem, kas cēlušies ģeogrāfiskā vienībā, kuras nosaukumu izmantos, lai apzīmētu produktu, kas iegūts vienā un tajā pašā konkrētajā reģionā, bet ārpus minētās vienības - ar noteikumu, ka vismaz 85 % no attiecīgā noteiktā apvidū ražotā kvalitatīvā vīna ir iegūti no vīnogām, kuras novāktas ģeogrāfiskajā vienībā, ar kuras nosaukumu vīns apzīmēts, un ar noteikumu, ka šo kārtību attiecīgās ražotājas dalībvalsts noteikumi ir atļāvuši līdz 1995. gada 1. septembrim, ņemot vērā izņēmuma termiņa beigas 2003. gada 31. augustā;

c) ar 1. punktā minētās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu kopā ar vietējās administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukumu vai tādas vietējās administratīvās teritorijas nosaukumu, kurā iestiepjas attiecīgā ģeogrāfiskā vienība, ar noteikumu, ka:

i) minētā kārtība ir tradicionāla un ierasta, un ir bijusi atļauta attiecīgās dalībvalsts noteikumos pirms 1976. gada 1. septembra; un

ii) vietējās administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukumu vai vienu no šo teritoriju nosaukumiem, kas iekļauts sastādāmajā sarakstā, lieto kā raksturīgu apzīmējumu visām vietējām administratīvajām teritorijām, kurās iestiepjas attiecīgā ģeogrāfiskā vienība.

Ražotājas dalībvalstis sastāda sarakstu, kurā norāda attiecīgo ģeogrāfisko vienību veidus un to konkrēto reģionu nosaukumus, kuros šīs ģeogrāfiskās vienības ietilpst, ievērojot b) apakšpunktā paredzēto atkāpi, ko piemēro līdz 2003. gada 31. augustam. Sarakstu nosūta Komisijai.

Ražotājas dalībvalstis sastāda vietējo administratīvo teritoriju nosaukumu sarakstu, kā minēts iepriekš c) apakšpunkta ii) daļā, un nosūta to Komisijai.

Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sarakstu publiskošanu.

4. Šā panta 1. punktā minēto konkrēta reģiona nosaukumu un ģeogrāfiskas vienības nosaukumu nedrīkst piešķirt:

- vīnam, ko iegūst, sajaucot kvalitatīvu noteiktā apvidū ražotu dzirkstošo vīnu un produktu, kas iegūts ārpus attiecīgā konkrētā reģiona,

- kvalitatīvam noteiktā apvidū ražotam dzirkstošajam vīnam, kas ir saldināts ar produktu, kurš iegūts ārpus attiecīgā konkrētā reģiona.

Pirmo daļu nepiemēro vīniem, kas iekļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma D daļas 2. punktu sastādītajā sarakstā.

32. pants

Ģeogrāfiskā vienība, kas ir lielāka par konkrēto reģionu

Ja saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta c) apakšpunkta otro ievilkumu dalībvalstis savā teritorijā ražotiem vīniem sastāda to ģeogrāfisko vienību sarakstu, kas ir lielākas par konkrēto reģionu, dalībvalstis paredz nosacījumus, kas attiecas uz to lietojumu, un informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto pasākumu publiskošanu.

33. pants

Pildīšana pudelēs konkrētā reģionā

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu dalībvalstis attiecībā uz savā teritorijā ražotiem vīniem precizē tekstu, kas norāda, ka vīns ir pildīts pudelēs konkrētā reģionā, un paredz teksta lietojuma nosacījumus.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 1. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto pasākumu publiskošanu.

3. Šā panta 1. punktā minēto tekstu var lietot tikai tad, ja pildīšana pudelēs ir notikusi attiecīgajā konkrētajā reģionā vai uzņēmumos, kas atrodas šī reģiona tiešā tuvumā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1607/2000 [22] 2. panta nozīmē.

V SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO IMPORTĒTIEM PRODUKTIEM

34. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 2. punktu trešo valstu izcelsmes vīniem, izņemot dzirkstošos vīnus un gāzētos dzirkstošos vīnus, un trešās valstīs ražotiem II sadaļas produktiem marķējumā var papildus norādīt:

a) vienas vai vairāku tirdzniecībā iesaistītu personu vārdu (nosaukumu), adresi un darbības veidu ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz norāžu lietojuma nosacījumus;

b) produkta veidu. 16. pantu piemēro mutatis mutandis;

c) raksturīgo krāsu ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz norāžu lietojuma nosacījumus.

Deserta vīniem, pusdzirkstošajiem vīniem, gāzētiem pusdzirkstošajiem vīniem un II sadaļas produktiem, kas ražoti trešās valstīs, pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītās norādes var izmantot ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz to lietojuma nosacījumus.

2. Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajām norādēm un Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 3. punkta b) apakšpunktā minēto norādi par importētāju vai par pildītāju pudelēs, ja pildīšana pudelēs notiek Kopienā, šīs regulas 15. panta 1. punktu, 2. punkta pirmo un otro daļu, 3. punkta pirmo daļu un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

Trešo valstu produktiem bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tās vietējās administratīvās teritorijas nosaukumu, kurā atrodas pirmajā daļā minētās personas vai personu centrālais birojs, uz etiķetes norāda ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, kas izmantotas vārdam "vīns", un minētajam nosaukumam seko trešās valsts nosaukums.

Trešo valstu produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vietējās administratīvās teritorijas nosaukumu, kurā atrodas 1. punkta pirmajā daļā minētās personas vai personu centrālais birojs, uz etiķetes norāda ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, kas izmantotas ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

Šā punkta otro un trešo daļu nepiemēro, ja vietējā administratīvā teritorija vai tās daļa ir norādīta, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma E daļā minēto kodu.

35. pants

Trešo valstu nosaukumi

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punkta d) apakšpunktā minētās izcelsmes valsts nosaukumu papildina ar:

a) vārdiem "vīnu maisījums no dažādām valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis" vai "vīnu maisījums no…", norādot attiecīgās trešās valstis, ja vīni ir izgatavoti, trešā valstī sajaucot vīnus, kas cēlušies divās vai vairākās trešās valstīs; vai

b) vārdiem "vīns izgatavots… no vīnogām, kas novāktas…", nosaucot attiecīgo trešo valstu nosaukumus, ja vīns ir izgatavots trešā valstī no vīnogām, kas iegūtas citā trešā valstī.

36. pants

Importētie vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

1. Vīna, tostarp pārgatavojušos vīnogu vīna vai tiešam patēriņam paredzēta nenorūguša vīnogu vīna fermentācijas procesā, kas importēts no trešās valsts – Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieces – marķējumā var norādīt Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punkta d) apakšpunktā minēto ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, ar noteikumu, ka tas kalpo vīna identificēšanai, norādot uz vīna izcelsmi trešās valsts teritorijā vai šīs trešās valsts reģionā vai vietā, ja attiecīgā produkta kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir būtiski saistītas ar attiecīgo ģeogrāfisko izcelsmi.

Tomēr attiecībā uz norādēm, kas kalpo tikai, lai noteiktu, ka vīns cēlies trešās valsts teritorijā kopumā, importēta vīna marķējumā var izmantot norādes, kas minētas šīs regulas IV pielikumā.

2. Ja 1. punktā minētais produkts ir ievests no trešās valsts, kas nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniece, papildus minētajā punktā paredzētajam nosacījumam jāievēro sekojoši nosacījumi:

a) attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei būtu jāattiecas uz noteiktu ražošanas apgabalu, kas ir mazāks par visu vīnkopības teritoriju attiecīgajā trešajā valstī;

b) vīnogām, no kurām ir ražots produkts, jābūt no attiecīgās ģeogrāfiskās vienības;

c) vīnogām, no kurām gatavo raksturīgiem kvalitātes kritērijiem atbilstīgus vīnus, vajadzētu būt novāktām attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā, un

d) norāde būtu jāizmanto, lai apzīmētu vīnu attiecīgās trešās valsts vietējā tirgū, un šis lietojums būtu jāparedz attiecīgās valsts tiesību aktos.

Attiecīgā trešā valsts nosūta savus tiesību aktus Komisijai. Ja minētie nosacījumi ir ievēroti, trešās valsts nosaukumu iekļauj šīs regulas V pielikumā.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst radīt situāciju, kad tās varētu tikt sajauktas ar norādēm, ko izmanto, lai identificētu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu, galda vīnu vai citu importētu vīnu, kas iekļauts Kopienas un trešo valstu noslēgto nolīgumu sarakstos.

Tomēr dažas pirmajā daļā minētās trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir homonīmi noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu, galda vīnu vai importētu vīnu atbilstīgām norādēm, var izmantot, ievērojot praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tos savstarpēji nošķir, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un to, ka patērētājus nedrīkst maldināt.

Līdzīgi var izmantot dažus trešo valstu apzīmējumus, ar ko vīnu identificē kā tādu, kas cēlies attiecīgās trešās valsts reģionā vai vietā, ja ar šo apzīmējumu izteiktā kvalitāte, reputācija vai citas vīna īpašības ir būtiski saistītas ar šo ģeogrāfisko izcelsmi, un ja tie ir III pielikuma B daļā minēto tradicionālo apzīmējumu homonīmi, ievērojot praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tos savstarpēji nošķir, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un to, ka patērētājus nedrīkst maldināt.

Minētās norādes, apzīmējumi un praktiskie nosacījumi ir izklāstīti VI pielikumā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālos apzīmējumus nedrīkst lietot, ja tie maldina sabiedrību, liekot domāt, ka preču izcelsme ir citā teritorijā, kaut arī šīs norādes un apzīmējumi patiešām ir pareizi attiecīgajā teritorijā, reģionā vai vietā, no kurienes preces ir cēlušās.

5. Vīnu, ko importē no Amerikas Savienotajām Valstīm, var identificēt ar štata nosaukumu, vajadzības gadījumā to papildinot ar grāfistes vai vīnkopības reģiona nosaukumu, pat ja tikai 75 % no attiecīgā vīna ir izgatavoti no vīnogām, kas novāktas attiecīgajā štatā vai vienā grāfistē, kuras nosaukums piešķirts vīnam - ar noteikumu, ka vīns ir gatavots tikai no Amerikas Savienotajās Valstīs novāktām vīnogām.

Šā panta pirmo daļu tomēr piemēro tikai tik ilgi, kamēr nav stājies spēkā nolīgums, ko noslēgs pēc sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru mērķis ir līguma noslēgšana par vīna tirdzniecību un vīndarības praksi un jo īpaši par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 31. decembrim.

37. pants

Cita informācija, ko var iekļaut importētu vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķējumā

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 2. punktu trešo valstu izcelsmes vīniem (izņemot dzirkstošos vīnus un gāzētos dzirkstošos vīnus, bet ieskaitot pārgatavojušos vīnogu vīnus) un trešās valstīs ražotiem, tiešam patēriņam paredzētiem nenorūgušiem vīnogu vīniem fermentācijas procesā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar 36. pantu marķējumu var papildināt ar šādām norādēm:

a) vīnogu ražas gads; to var izmantot ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz lietojuma nosacījumus un attiecīgajā gadā ir novāktas vismaz 85 % no vīna gatavošanā izmantotajām vīnogām, neskaitot saldināšanai izmantoto produktu daudzumus;

b) vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumi; šos šķirņu nosaukumus var izmantot ar noteikumu, ka:

i) attiecīgā trešā valsts paredz lietojuma nosacījumus;

ii) šķirņu nosaukumi un to sinonīmi atbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 1227/2000 [23] 20. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktam; un

iii) ir izpildītas šīs regulas 19. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunkta prasības; 19. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis;

c) informācija par apbalvojumiem, medaļām vai uzvarām konkursos; 21. pantu piemēro mutatis mutandis;

d) norādes par ražošanas metodi ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz lietojuma nosacījumus;

e) attiecībā uz trešās valsts vīniem un trešās valstīs ražotiem tiešam patēriņam paredzētiem nenorūgušiem vīnogu vīniem fermentācijas procesā – tradicionālie apzīmējumi, kas nav uzskaitīti III pielikumā saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, un III pielikumā uzskaitītie tradicionālie papildu apzīmējumi, ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts saskaņā ar 23. un 24. pantu paredz lietojuma nosacījumus;

f) uzņēmuma nosaukums, ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz tā lietojuma nosacījumus; 25. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis;

g) informācija par to, kur notikusi pildīšana pudelēs:

i) ražotāja saimniecībā, to darījusi ražotāju grupa vai uzņēmumā ražošanas reģionā;

ii) vai arī ražošanas reģionā, ar noteikumu, ka pildīšana pudelēs ir notikusi attiecīgajā ražošanas reģionā vai uzņēmumos, kas atrodas šā reģiona tiešā tuvumā, ar noteikumu, ka attiecīgā trešā valsts paredz lietojuma nosacījumus.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos minētās norādes var izmantot kopā ar noteikumu, ka maisījumā vismaz 85 % no produktiem ir iegūti no tās vīnogu šķirnes un tajā vīnogu ražas gadā, ko izmanto attiecīgo produktu identificēšanai, neskaitot saldināšanā izmantoto produktu daudzumus.

3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, no Amerikas Savienotajām Valstīm importētam vīnam var izmantot šķirnes nosaukumu pat tad, ja tikai 75 % no attiecīgā vīna ir pagatavoti no šķirnes, kuras vārdā vīns nosaukts, ar noteikumu, ka šī šķirne nosaka attiecīgā vīna raksturīgās īpašības.

Šo atkāpi tomēr piemēro tikai, kamēr nav stājies spēkā nolīgums, ko noslēgs pēc sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru mērķis ir nolīguma noslēgšana par vīna tirdzniecību un vīndarības praksi un jo īpaši par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 31. decembrim.

VI SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DESERTA VĪNIEM, PUSDZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM UN GĀZĒTIEM PUSDZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM

38. pants

Obligātās norādes

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 4. punktu, deserta vīnu, pusdzirkstošu vīnu un gāzētu pusdzirkstošo vīnu marķējumā papildus minētā pielikuma A daļas 1. punktā minētajām obligātajām norādēm norāda:

a) pudelēs pildītāja vai kravas nosūtītāja, ja tvertņu nominālais tilpums pārsniedz 60 litrus, vārdu (nosaukumu) vai firmu, vietējo administratīvo teritoriju un dalībvalsti; attiecībā uz pusdzirkstošajiem vīniem pudelēs pildītāja vārdu var aizstāt ar vīndara vārdu;

b) ja vīns ir importēts – importētāja vai, ja pudeļu pildīšana ir notikusi Kopienā, pudelēs pildītāja vārdu (nosaukumu).

Attiecībā uz pirmajā daļā paredzētajām norādēm 15. pantu piemēro mutatis mutandis Kopienā ražotiem produktiem un 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis produktiem, kas ražoti trešās valstīs.

2. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 2. punkta g) apakšpunktā minēto apzīmējumu "gāzēts pusdzirkstošais vīns" norāda uz etiķetes, kurā sniegtas minētajā pielikumā pieprasītās obligātās norādes. To papildina ar tāda paša veida un lieluma rakstzīmju tekstu "iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu", ja no paša apzīmējuma nav skaidrs, ka ir pievienots oglekļa dioksīds.

Visas iepriekšminētās norādes raksta tajā pašā rindā, kur tirdzniecības nosaukumu, vai arī nākamajā rindā.

3. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 4. punktu Kopienā ražotam deserta vīnam un pusdzirkstošajam vīnam var būt ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Tādā gadījumā tirdzniecības nosaukumā ietilpst:

a) apzīmējums "deserta vīns" vai "pusdzirkstošais vīns";

b) ģeogrāfiskās vienības nosaukums;

c) īpašais tradicionālais apzīmējums; ja šis apzīmējums ietver tirdzniecības nosaukumu, tas nav jāatkārto.

Dalībvalstis precizē īpašos tradicionālos apzīmējumus, kas izmantojami to teritorijā ražotiem vīniem.

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 51. panta, šīs regulas 28. panta noteikumus un noteikumus Regulā (EK) Nr. 1493/1999 un šajā regulā attiecībā uz galda vīnu nosaukumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsardzību, mutatis mutandis piemēro deserta vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un pusdzirkstošajiem vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu 3. punktu. Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto pasākumu publiskošanu.

5. Šā panta noteikumus nepiemēro kvalitatīviem noteiktā apvidū ražotiem deserta vīniem un kvalitatīviem noteiktā apvidū ražotiem pusdzirkstošajiem vīniem, uz kuriem attiecas III sadaļa.

39. pants

Neobligātās norādes

1. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 2. punktu Kopienas izcelsmes deserta vīnu, pusdzirkstošo vīnu un gāzētu pusdzirkstošo vīnu marķējumā papildus var norādīt:

a) vienas vai vairāku tirdzniecībā iesaistītu personu vārdu (nosaukumu), adresi un darbības veidu; šīs regulas 15. pantu piemēro mutatis mutandis;

b) produkta veidu saskaņā ar ražotājas dalībvalsts noteikumiem;

c) raksturīgo krāsu saskaņā ar ražotājas dalībvalsts noteikumiem; 17. pantu piemēro mutatis mutandis.

2. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 2. punktu, Kopienas izcelsmes deserta vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un pusdzirkstošo vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķējumā papildus var norādīt:

a) vīnogu ražas gadu; šīs regulas 18. un 20. pantu piemēro mutatis mutandis;

b) vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus; 19. un 20. pantu piemēro mutatis mutandis;

c) informāciju par apbalvojumiem, medaļām vai uzvarām konkursos; 21. pantu piemēro mutatis mutandis;

d) norādes par ražošanas metodi; 22. pantu piemēro mutatis mutandis;

e) tradicionālos papildapzīmējumus; 23. un 24. pantu piemēro mutatis mutandis;

f) uzņēmuma nosaukumu; 25. pantu piemēro mutatis mutandis;

g) informāciju, ka produkts ir iepildīts pudelēs ražotāja uzņēmumā, to ir darījusi ražotāju grupa vai arī uzņēmumā, kas atrodas ražošanas reģionā; 26. pantu piemēro mutatis mutandis.

3. Šā panta 1. punktu, izņemot b) apakšpunktu, un 2. punktu nepiemēro kvalitatīviem deserta vīniem un kvalitatīviem noteiktā apvidū ražotiem pusdzirkstošajiem vīniem, uz ko attiecas IV sadaļa.

40. pants

Apzīmējumu "deserta vīns", "pusdzirkstošais vīns" un "gāzēts pusdzirkstošais vīns" lietojuma nosacījumi vīniem no trešām valstīm

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma C daļas 3. punkta noteikumiem, trešo valstu vīnus var apzīmēt ar apzīmējumiem "deserta vīns", "pusdzirkstošais vīns" un "gāzēts pusdzirkstošais vīns", ja tie atbilst prasībām, kas attiecīgi noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2001 [24] XI pielikuma d), g) un h) apakšpunktā.

VII SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM UN GĀZĒTIEM DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM

41. pants

Gāzēti dzirkstošie vīni

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII (pielikuma D daļas 2. punkta f) apakšpunktā minēto apzīmējumu "gāzēts dzirkstošais vīns" norāda uz etiķetes, kurā sniegtas minētajā pielikumā pieprasītās obligātās norādes. To papildina ar tāda paša veida un lieluma rakstzīmju tekstu "iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu", ja no paša apzīmējuma nav skaidrs, ka vīnam ir pievienots oglekļa dioksīds.

Visas iepriekšminētās norādes raksta tajā pašā rindā, kurā tirdzniecības nosaukumu, vai arī nākamajā rindā.

42. pants

"Pārdevēja" definīcija

1. Par Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma B daļas 2. punkta otrajā ievilkumā minēto pārdevēju uzskata jebkuru fizisku vai juridisku personu, uz ko neattiecas vīndara definīcija un kas savā vārdā uzglabā dzirkstošos vai gāzētus dzirkstošos vīnus, lai tos laistu apgrozībā patēriņam. Šo definīciju piemēro arī minēto fizisko vai juridisko personu grupām.

2. Šīs regulas 15. panta 1. punkta pirmo daļu piemēro mutatis mutandis norādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma B daļas 2. punktā.

43. pants

Norāde par ģeogrāfisku vienību, kas nav konkrēts reģions

Tādu ģeogrāfisko vienību (kas nav konkrēti reģioni) nosaukumus, kas ir mazāki par dalībvalstīm un ko var norādīt Kopienas izcelsmes kvalitatīvu dzirkstošo vīnu marķējumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma E daļas 1. punkta otro ievilkumu, uzskaita šīs regulas VII pielikumā.

44. pants

Trešās valsts izcelsmes dzirkstošie vīni

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma E daļas 1. punkta trešajā ievilkumā minētos trešās valsts izcelsmes dzirkstošos vīnus uzskaita šīs regulas VIII pielikumā.

45. pants

Papildu noteikumi

1. Šīs regulas 23. un 24. pantu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz dzirkstošo vīnu.

2. Šīs regulas 29. panta 2. punktu, 30. pantu un 31. panta 4. punktu piemēro noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem.

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VIII pielikuma E daļas 12. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu, 22. pantu mutatis mutandis piemēro noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem.

3. Regulas III un IV sadaļas noteikumus, izņemot 1. un 2. punktā minētos, nepiemēro noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem.

46. pants

Pinot vīnogu šķirnes

Noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem vai kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem vīnogu šķirņu nosaukumus, ar ko papildina produkta aprakstu, proti, Pinot blanc, Pinot noir vai Pinot gris un līdzvērtīgus nosaukumus citās Kopienas valodās var aizstāt ar sinonīmu Pinot.

VIII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

47. pants

Pārejas noteikumi

1. Produktus, uz ko attiecas šī regula un kuru apraksts un noformējums apritē laišanas laikā atbilda piemērojamajiem noteikumiem, bet patreiz tiem neatbilst sakarā ar šīs regulas stāšanos spēkā, var glabāt pārdošanai, laist apritē un eksportēt, kamēr krājumi izsīkst.

Etiķetes un iepakojamo materiālu, uz kura ir uzdrukātas norādes atbilstīgi noteikumiem, kas bija spēkā to apritē laišanas laikā, bet kas vairs neatbilst minētajiem noteikumiem, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas, var turpināt izmantot līdz 2003. gada 1. augustam.

2. Atkāpjoties no dažiem Regulas (EK) Nr. 1493/1999 noteikumiem, turpmāk minētos noteikumus turpina piemērot tikai līdz 2002. gada 31. decembrim:

a) Padomes Regulas (EEK) Nr. 823/87 [25] 15. panta 2. un 7. punkts;

b) Padomes Regula (EEK) Nr. 2392/89 [26];

c) Padomes Regulas (EEK) Nr. 3895/91 [27] 2. pants;

d) Padomes Regulas (EEK) Nr. 2333/92 [28] 8., 9. un 11. pants;

e) Padomes Regulas (EEK) Nr. 822/87 [29] 72. pants.

48. pants

Atcelšana

1. Ar šo atceļ Regulas (EEK) Nr. 3201/90, (EEK) Nr. 3901/91 un (EK) Nr. 554/95.

2. Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 881/98 un (EK) Nr. 1608/2000.

49. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra, izņemot 19. panta 3. punktu, 47. panta 2. punktu un 48. panta 2. punktu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[2] OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.

[3] OV L 309, 8.11.1990., 1. lpp.

[4] OV L 128, 10.5.2001., 54. lpp.

[5] OV L 368, 31.12.1991., 15. lpp.

[6] OV L 56, 14.3.1995., 3. lpp.

[7] OV L 252, 4.10.1996., 10. lpp.

[8] OV L 124, 25.4.1998., 22. lpp.

[9] OV L 185, 25.7.2000., 24. lpp.

[10] OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.

[11] OV L 398, 30.12.1989., 18. lpp.

[12] OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

[13] OV L 65, 11.3.1992., 32. lpp.

[14] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

[15] OV L 310, 28.11.2001., 19. lpp.

[16] OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp.

[17] OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

[18] OV L 75, 16.3.2002., 21. lpp.

[19] OV L 109, 25.4.2002., 20. lpp.

[20] OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.

[21] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[22] OV L 185, 25.7.2000., 17. lpp.

[23] OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp.

[24] OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp.

[25] OV L 84, 27.3.1987., 59. lpp.

[26] OV L 232, 9.8.1989., 13. lpp.

[27] OV L 368, 31.12.1991., 1. lpp.

[28] OV L 231, 13.8.1992., 9. lpp.

[29] OV L 84, 27.3.1987., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

9. panta 1. punktā minēto atsevišķa tipa pudeļu rezervēšana

1. Flûte d’Alsace:

a) tips – taisnas cilindriskas formas stikla pudele ar garu kaklu, kuras aptuvenās proporcijas ir šādas:

kopējais augstums/pamatnes diametrs = 5:1;

cilindriskās daļas augstums = kopējais augstums/3;

b) ja vīni ir ražoti no Francijas teritorijā novāktām vīnogām, šis pudeles veids ir rezervēts noteiktā apvidū ražotiem kvalitatīviem vīniem:

- Alsace vai vin d’Alsace, Alsace Grand Cru,

- Crépy,

- Château-Grillet,

- sarkanais un sārtais Côtes de Provence,

- Cassis,

- Jurançon, Jurançon sec,

- sārtais Béarn, Béarn-Bellocq,

- sārtais Tavel.

Tomēr šā tipa pudeļu izmantošanas ierobežojums attiecas tikai uz vīniem, kas ražoti no Francijas teritorijā novāktām vīnogām.

2. Bocksbeutel vai Cantil:

a) tips – pudele ar īsu kaklu, lielu vēderu, bet ar saplacinātu formu; pudeles pamatne un šķērsgriezums lielākā izliekuma vietā ir elipsoidāli:

elipsoidālā šķērsgriezuma garās un īsās ass attiecība = aptuveni 2:1;

izliektās daļas augstuma un pudeles cilindriskā kakla attiecība = aptuveni 2,5:1;

b) vīni, kam šā veida pudele ir rezervēta:

i) Vācijas noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi vīni:

- Franken,

- Baden,

- ar izcelsmi Taubertālē un Šipfergrundē,

- ar izcelsmi šādās Bādenbādenes vietējās administratīvajās teritorijās: Neivejera, Šteinbaha, Umvega un Varnhalta;

ii) Itālijas noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi vīni:

- Santa Magdalena (St. Magdalener),

- Valle Isarco (Eisacktaler), gatavo no Sylvaner un Müller-Thurgau šķirnēm,

- Terlaner, gatavo no Pinot bianco šķirnes,

- Bozner Leiten,

- Alto Adige (Südtiroler), gatavo no Riesling, Müller-Thurgau, Pinot nero, Moscatogiallo, Sylvaner, Lagrein, Pinot blanco (Weissburgunder) un Moscato rosa (Rosenmuskateller) šķirnēm,

- Greco di Bianco,

- Trentino, gatavo no Moscato šķirnes;

iii) Grieķijas vīni:

- Agioritiko,

- Rombola Kephalonias,

- vīni no Kefalonijas salas,

- vīni no Parosas salas,

- vīni no Peloponēsas;

iv) Portugāles vīni:

- sārtie vīni un tikai tie pārējie noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi vīni un vinho regional, attiecībā uz kuriem var pierādīt, ka jau pirms to iedalīšanas noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvu vīnu un vinho regional kategorijā tos pareizi un tradicionāli pildīja cantil tipa pudelēs.

3. Clavelin:

a) tips – 0,62 litru tilpuma stikla pudele ar īsu kaklu, cilindrisku formu un platiem pleciem, kas pudelei piešķir saspiestu izskatu, ar šādām aptuvenām proporcijām:

kopējais augstums/pamatnes diametrs = 2,7:5;

cilindriskās daļas augstums = kopējais augstums/2;

b) vīni, kam šā tipa pudele ir rezervēta:

Francijas noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvi vīni:

- Côte du Jura,

- Arbois,

- L’Etoile,

- Château Chalon.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kuros ietilpst ģeogrāfiskās izcelsmes norāde [1]un ko var norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 19. panta 2. punktu

Šķirnes nosaukums vai tā sinonīms | Valstis, kas drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai kādu no tā sinonīmiem |

Agiorgitiko | Grieķija |

Aglianico | Itālija, Grieķija |

Aglianicone | Itālija, Grieķija |

Alicante Bouschet | Grieķija, Itālija, Portugāle, Alžīrija, Tunisija, ASV |

Alicante Branco | Portugāle |

Alicante Henri Bouschet | Francija |

Alicante | Itālija |

Alikant Buse | Dienvidslāvijas Federālā Republika |

Auxerrois | Austrālija, Kanāda, Šveice, Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste |

Banatski rizling | Dienvidslāvijas Federālā Republika |

Barbera Bianca | Itālija |

Barbera | Argentīna, Austrālija, Horvātija, Meksika, Slovēnija, Urugvaja, ASV,Grieķija, Itālija |

Barbera Sarda | Itālija |

Beli burgundec, Weißburgunder, Weißer Burgunder | Slovēnija |

Blauburgunder | Kanāda, Čīle, Itālija |

Blauer Burgunder, Blauer Spätburgunder, Blauburgunder | Austrija |

Blauer Frühburgunder, Frühburgunder | Vācija |

Blauer Limberger | Vācija |

Blauer Spätburgunder, Spätburgunder | Vācija |

Blauer Spätburgunder | Slovēnija |

Bonarda | Itālija |

Borba | Spānija |

Bosco | Itālija |

Bragão | Portugāle |

Burgundac beli, Weisse Burgunder | Dienvidslāvijas Federālā Republika |

Burgundac Crni | Horvātija |

Burgundac crni, Blauer Burgunder, Spätburgunder | Dienvidslāvijas Federālā Republika |

Burgundac sivi | Dienvidslāvijas Federālā Republika |

Burgundac sivi | Horvātija |

Burgundec bel | Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |

Burgundec crn, Blauburgunder, Blauer Spätburgunder, Spätburgunder | Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |

Burgundec siv | Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |

Calabrese, Nero d'Avola | Itālija |

Campanário | Portugāle |

Canari | Argentīna |

Carignan Blanc | Francija |

Carignan | Argentīna, Horvātija, Izraēla, Maroka, Jaunzēlande, Tunisija, Kipra, Grieķija, Francija, Portugāle |

Carignane | Austrālija, Meksika, Turcija, ASV |

Carignano | Itālija |

Chardonnay, Pinot Chardonnay | Argentīna, Austrālija, Bulgārija, Kanāda, Šveice, Čīle, Čehijas Republika, Horvātija, Ungārija, Indija, Izraēla, Moldāvija, Meksika, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija, Sanmarīno, Slovākija, Slovēnija, Tunisija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, ASV, Urugvaja, Dienvidslāvijas Federālā Republika, Dienvidāfrika, Zimbabve, Vācija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Spānija, Portugāle, Austrija, Beļģija |

Chardonnay Musqué | Kanāda |

Chelva | Spānija |

Corinto Nero | Itālija |

Cserszegi fűszeres | Ungārija |

Dornfelder | Kanāda, Vācija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Beļģija |

Durasa | Itālija |

Early Burgundy | ASV |

Findling | Apvienotā Karaliste, Vācija |

Frühburgunde | Nīderlande |

Graciosa | Portugāle |

Grauburgunder | Ungārija |

Grauer Burgunder, Grauburgunder | Bulgārija, Kanāda, Rumānija, Austrija, Vācija |

GrossBurgunder | Rumānija |

Ioana | ASV |

Izsáki | Ungārija |

Kanzler | Apvienotā Karaliste, Vācija |

Kardinal | Bulgārija |

Kisburgundi kék | Ungārija |

Korinthiaki | Grieķija |

Leira | Portugāle |

Limberger | Beļģija, Jaunzēlande |

Limnio | Grieķija |

Maceratino | Itālija |

Monemvasia | Grieķija |

Montepulciano | Itālija |

Moslavac, Mozler | Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |

Mosler | Slovēnija |

Mouratón | Spānija |

Müller-Thurgau | Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Vācija, ASV, Austrālija, Bulgārija, Jaunzēlande, Krievija |

Nagyburgundi, Burgundi | Ungārija |

Olivella Nera | Itālija |

Orange Muscat | ASV, Austrālija |

Pau Ferro | Portugāle |

Pinella | Itālija |

Portoghese | Itālija |

Pozsonyi, Pozsonyi Fehér | Ungārija |

Raboso | Itālija |

Pheinriesling | Austrija, Bulgārija |

Riminèse | Francija |

Santareno | Portugāle |

Schönburger | Jaunzēlande, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Nīderlande, Vācija |

Sciaccarello | Francija |

Spätburgunder | Bulgārija, Čīle, Kanāda, Moldāvija, Rumānija, Slovēnija, Ungārija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Nīderlande |

Štajerska Belina | Horvātija, Slovēnija |

Subirat | Spānija |

Terrantez do Pico | Portugāle |

Tintilla de Rota | Spānija |

Tinto basto | Spānija |

Tinto de Pegões | Portugāle |

Tocai Friulano, Tocai Italico | Itālija |

Tokay Pinot gris | Francija |

Torrontés riojano | Argentīna |

Traminer aromatico, Gewürztraminer | Austrija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija |

Trebbiano | ASV, Austrālija, Horvātija, Kanāda, Urugvaja |

Trebbiano Giallo, Trebbiano | Itālija |

Trigueira | Portugāle |

Verdea | Itālija |

Verdeca | Itālija |

Verdejo | Spānija |

Verdelho | ASV, Austrālija, Jaunzēlande, Portugāle |

Verdelho Roxo | Portugāle |

Verdelho Tinto | Portugāle |

Verdello | Itālija |

Verdese | Itālija |

Weißburgunder | Dienvidāfrika, Čīle, Kanāda, Ungārija, Apvienotā Karaliste, Austrija, Itālija, Vācija |

Weißer Burgunder | Austrija, Vācija, Čīle, Šveice |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

24. pantā minēto tradicionālo apzīmējumu saraksts

A SARAKSTS

Tradicionālie apzīmējumi | Attiecīgie vīni | Produkta kategorija/kategorijas | Valoda | III pielikumā iekļautais datums (kas nav šīs regulas pieņemšanas datums) | Attiecīgā trešā valsts |

VĀCIJA

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Qualitätswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Qualitätswein garantieren Ursprungs/Q.g.U | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Qualitätswein mit Prädikat/Q.b.A.m.Pr. or Prädikatswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Qualitätsschaumwein garantierten Ursprungs/Q.g.U | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Vācu valoda | | |

Auslese | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Beerenauslese | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Eiswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Kabinett | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Spätlese | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Trockenbeerenauslese | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Landwein | Visi | Galda vīns ar GI | | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Badisch Rotgold | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Klassik oder Classic | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Ehrentrudis | Baden | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Riesling-Hochgewächs | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Schillerwein | Württemberg | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Weißherbst | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Winzersekt | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Vācu valoda | | |

AUSTRIJA

29. pantā minētie tradicionālie apzīmējumi

Qualitätswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Qualitätswein besonderer Reife und Leseart or Prädikatswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Ausbruch or Ausbruchwein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Auslese or Auslesewein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Beerenauslese (wein) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Eiswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Kabinett or Kabinettwein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Schilfwein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Spätlese or Spätlesewein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Strohwein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Trockenbeerenauslese | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Landwein | Visi | Galda vīns ar GI | | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Ausstich | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Auswahl | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Bergwein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Klassik or Classic | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Erste Wahl | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Hausmarke | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Heuriger | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Jubiläumswein | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Sturm | Visi | Nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā ar GI | Vācu valoda | | |

SPĀNIJA

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Denominación de origen (DO) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Denominación de origen calificada (DOCa) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Vino dulce natural | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Vino generoso | | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Vino generoso de licor | | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Vino de la Tierra | Visi | Galda vīns ar GI | | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Aloque | DO Valdepeñas | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Añejo | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar GI | Spāņu valoda | | |

Clásico | DO Abona DO El Hierro DO Lanzarote DO La Palma DO Tacoronte-Acentejo DO Tarragona DO Valle de Güimar DO Valle de la Orotava DO Ycoden-Daute-Isora | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Cream | DDOO Jérez-Xerés-Sherry y Manzanilla Sanlścar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Angļu valoda | | |

Criadera | DDOO Jérez-Xerés-Sherry y Manzanilla Sanlścar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Criaderas y Soleras | DDOO Jérez-Xerés-Sherry y Manzanilla Sanlścar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Crianza | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Dorado | DO Rueda DO Malaga | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Gran Reserva | Visi kvalitatīvie noteiktā apvidū ražotie vīni | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Cava | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Spāņu valoda | | |

Noble | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar GI | Spāņu valoda | | |

Pajarete | DO Málaga | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Pálido | DO Condado de Huelva DO Rueda DO Málaga | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Primero de cosecha | DO Valencia | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Rancio | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Raya | DO Montilla-Moriles | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Reserva | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Sobremadre | DO vinos de Madrid | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Solera | DDOO Jérez-Xerés-Sherry y Manzanilla Sanlścar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Superior | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Trasañejo | DO Málaga | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Vino Maestro | DO Málaga | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Vendimia inicial | DO Utiel-Requena | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Viejo | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Vino de tea | DO La Palma | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

FRANCIJA

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Appellation d'origine contrôlée | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

Appellation contrôlée | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | | | |

Appellation d'origine Vin Délimité de qualité supérieure | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

Vin doux naturel | AOC Banyuls, Banyuls Grand Cru, Muscat de Frontignan, Grand Roussillon, Maury, Muscat de Beaume de Venise, Muscat de Lunel, Muscat de Mireval, Muscat de Rivesaltes, Muscat de St Jean de Minervois, Rasteau, Rivesaltes | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Vin de pays | Visi | Galda vīns ar GI | Franču valoda | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Ambré | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

Visi | Galda vīns ar GI | | |

Château | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

Cinquième Cru classé | AOC Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estčphe, Pessac-Leognan | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Clairet | AOC Bourgogne, AOC Bordeaux | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Clos | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Cru Artisan | AOC Médoc, HautMédoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Cru Bourgeois | AOC Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Cru Classé | AOC Côtes de Provence, Graves, St Emilion Grand Cru, Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Sauternes, Pessac Léognan, Barsac | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Deuxième Cru classé | AOC Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Pessac-Leognan | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Grand Cru | AOC Alsace, Banyuls, Bonnes Mares, Chablis, Chambertin, Chapelle Chambertin, Chambertin Clos-de-Bèze, Mazoyeres ou Charmes Chambertin, Latricières-Chambertin, Mazis Chambertin, Ruchottes Chambertin, GriottesChambertin, Champagne, Clos de la Roche, Clos Saint Denis, Clos de Tart, Clos de Vougeot, Clos des Lambray, Corton, Corton Charlemagne, Charlemagne, Echézeaux, Grand Echézeaux, La Grande Rue, Montrachet, ChevalierMontrachet, BâtardMontrachet, BienvenuesBâtard-Montrachet, Criots-Bâtard-Montrachet, Musigny, Romanée St Vivant, Richebourg, Romanée-Conti, La Romanée, La Tâche, St Emilion | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Grand Cru classé | St Emilion Grand Cru | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Hors d'âge | AOC Rivesaltes | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

Premier Cru | AOC Aloxe Corton, Auxey Duresses, Beaune, Blagny, Chablis, Chambolle Musigny, Chassagne Montrachet, Champagne, Côtes de Brouilly, Fixin, Gevrey Chambertin, Givry, Ladoix, Maranges, Mercurey, Meursault, Monthélie, Montagny, Morey St Denis, Musigny, Nuits, Nuits-Saint-Georges, Pernand-Vergelesses, Pommard, Puligny-Montrachet, Rully, Santenay, Savigny-les-Beaune, St Aubin, Volnay, Vougeot, Vosne-Romanée | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Premier Cru classé | AOC Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Pessac-Leognan | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Premier Grand Cru classé | St Emilion Grand Cru | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Primeur | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Franču valoda | | |

Quatrième cru classé | AOC Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Pessac-Leognan | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Rancio | AOC Grand Roussillon, Rivesaltes, Banyuls, Banyuls grand cru, Maury, Clairette du Languedoc, Rasteau | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Franču valoda | | |

Schillerwein | AOC Alsace | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Sélection de grains nobles | AOC Alsace, Alsace Grand cru, Monbazillac, Graves supérieures, Bonnezeaux, Jurançon, Cérons, Quarts de Chaume, Sauternes, Loupiac, Coteaux du Layon, Barsac, Ste Croix du Mont, Coteaux de l'Aubance, Cadillac | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Sur Lie | AOC Muscadet, Muscadet — Côteaux de la Loire, Muscadet — Côtes de Grandlieu, Muscadet — Sèvres et Maine, AOVDQS Gros Plant du Pays Nantais, table wine with GI Vin de pays d'Oc and Vin de pays des Sables du Golfe du Lion | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Franču valoda | | |

Troisième cru classé | AOC Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Pessac-Leognan | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Tuile | AOC Rivesaltes | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Vācu valoda | | |

Vendange tardive | AOC Alsace, Jurançon | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Villages | AOC Anjou, Beaujolais, Côtes de Beaune, Côtes de Nuits, Côtes du Rhône, Côtes du Roussillon, Mâcon | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Vin de paille | AOC Côtes du Jura, Arbois, L'Etoile, Hermitage | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

GRIEĶIJA

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Ονομασία Προελεύσεος Ελεγχόμενη (ΟΠΕ) (reģistrēta izcelsmes norāde) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Grieķu valoda | | |

Ονομασία Προελεύ-σεος Ανωτέρας Ποιότητος(ΟΠΑΠ) (augstākās kvalitātes izcelsmes norāde) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Grieķu valoda | | |

Οίνος γλυκός φυσικός (dabīgs saldais vīns) | Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne de Céphalonie), Σάμος (Samos), Σητεία (Sitia), Δάφνες (Dafnès), Σαντορίνη (Santorini) | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Grieķu valoda | | |

Οίνος φυσικώς γλυκύς (dabīgi salds vīns) | Vins de paille: Κεφαλληνίας (de Céphalonie), Δάφνες (de Dafnès), Λήμνου (de Lemnos), Πατρών (de Patras), Ρίου-Πατρών (de Rion de Patras), Ρόδου (de Rhodos), Σάμος (de Samos), Σητεία (de Sitia), Σαντορίνη (Santorini) | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Grieķu valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Ονομασία κατά παράδοση (Onomasia kata paradosi) | Visi | Galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Τοπικός Οίνος (vietējais vīns) | Visi | Galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Αγρέπαυλη (Agrepavlis) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Αμπέλι (Ampeli) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Αμπελώνας (ες) (Ampelonas ès) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Αρχοντικό (Archontiko) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Κάβα(Cava) | Visi | Galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Από διαλεκτούς αμπελώνες (Grand Cru) | Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Σάμος (Samos) | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Grieķu valoda | | |

Ειδικά Επιλεγμένος (Grand reserve) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Grieķu valoda | | |

Κάστρο (Kastro) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Κτήμα (Ktima) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Λιαστός (Liastos) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Μετόκι (Metochi) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Μοναστήρι (Monastiri) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Νάμα (Nama) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Ορεινό κτήμα (Orino Ktima) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Ορεινός αμπελώνας (Orinos Arnpelonas) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Πύργος (Pyrgos) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

Επιλογή Επιλεγμένος (Reserve) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Grieķu valoda | | |

Παλαιωθείς επιλεγμένος (Old reserve) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Grieķu valoda | | |

Βερντέα (Verntea) | Zakynthos | Galda vīns ar GI | Grieķu valoda | | |

ITĀLIJA

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Denominazione di Orgine Controllata | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns un nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā ar GI | Itāļu valoda | | |

Denominazione di Origine Controllata e Garantita | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns un nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā ar GI | Itāļu valoda | | |

Vino Dolce Naturale | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Indicazione geografica tipica (IGT) | Visi | Galda vīns, pusdzirkstošais vīns, deserta vīns, pārgatavojušos vīnogu vīns un nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā ar GI | Itāļu valoda | | |

Landwein | Vīni ar GI, kas ražoti Bolcano autonomajā provincē | Galda vīns, pusdzirkstošais vīns, deserta vīns, pārgatavojušos vīnogu vīns un nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā ar GI | Vācu valoda | | |

Vin de pays | Vīni ar GI, kas ražoti Aostas reğionā | Galda vīns, pusdzirkstošais vīns, deserta vīns, pārgatavojušos vīnogu vīns un nenorūdzis vīnogu vīns fermentācijas procesā ar GI | Franču valoda | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Alberata or vigneti ad alberata | DOC Aversa | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Itāļu valoda | | |

Ambra | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Ambrato | DOC Malvasia delle Lipari DOC Vernaccia di Oristano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Annoso | DOC Controguerra | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Apianum | DOC Piano di Avellino | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Latīņu valoda | | |

Auslese | DOC Caldaro/Caldaro classico — Alto Adige | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Barco Reale | DOC Barco Reale di Carmignano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Buttafuoco | DOC Oltrepò Pavese | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | Itāļu valoda | | |

Cacc'e mitte | DOC Cacc'e Mitte di Lucera | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Cagnina | DOC Cagnina di Romagna | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Cerasuolo | DOC Cerasuolo di Vittoria DOC Montepulciano d'Abruzzo | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Chiaretto | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

Ciaret | DOC Monferrato | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Château | DOC no Aostas reìiona | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | Franču valoda | | |

Classico | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | Itāļu valoda | | |

Dunkel | DOC Alto Adige DOC Trentino | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Fine | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Fior d'Arancio | DOC Colli Euganesi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

Falerio | DOC Falerio dei colli Ascolani | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Flétri | DOC Valle d'Aosta o Vallée d'Aoste | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Garibaldi Dolce (or GD) | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Italia Particolare (or IP) | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Klassisch or Klassisches Ursprungsgebiet | DOC Caldaro DOC Alto Adige (Santa Maddalena e Terlano) | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Kretzer | DOC Alto Adige DOC Trentino DOC Teroldego Rotaliano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Lacrima | DOC Lacrima di Morro d'Alba | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

London Particolar (or LP or Inghilterra) | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Occhio di Pernice | DOC Bolgheri, Vin Santo Di Carmignano, Colli dell'Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Cortona, Elba, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, San Gimignano, Sant'Antimo, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Oro | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Pagadebit | DOC pagadebit di Romagna | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | Itāļu valoda | | |

Passito | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

Ramie | DOC Pinerolese | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Reboia | DOC Colli di Rimini | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Riserva | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Rubino | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

DOC Rubino di Cantavenna | | |

DOC Teroldego Rotaliano | | |

Sangue di GIuda | DOC Oltrepò Pavese | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | Itāļu valoda | | |

Scelto | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Spätlese | DOC and IGT de Bolzano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Soleras | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Stravecchio | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Strohwein | DOC and IGT de Bolzano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

Superiore | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Superiore Old Marsala (or SOM) | DOC Marsala | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Torchiato | DOC Colli di Conegliano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Vecchio | DOC Rosso Barletta, Agliamico del Vuture, Marsala, Falerno del Massico | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Vendemmia Tardiva | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

Verdolino | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

Vermiglio | DOC Colli Etruria | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Vino Fiore | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Vino Novello or Novello | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

Vivace | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un galda vīns ar GI | Itāļu valoda | | |

LUKSEMBURGA

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Marque nationale | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Franču valoda | | |

Appellation contrôlée | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Franču valoda | | |

Appellation d'origine contrôlée | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Franču valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Vin de pays | Visi | Galda vīns ar GI | Franču valoda | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Grand premier cru | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Premier cru | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Vin classé | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Château | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Franču valoda | | |

PORTUGĀLE

29. pantā minētie īpašie tradicionālie apzīmējumi

Denominação de origem (DO) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Denominação de origem controlada (DOC) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Indicação de proveniência regulamentada (IPR) | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Vinho doce natural | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Vinho generoso | DO Porto, Madeira, Moscatel de Setubal, Carcavelos | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

28. pantā minētie apzīmējumi

Vinho regional | Visi | Galda vīns ar GI | Portugāļu valoda | | |

Tradicionālie papildapzīmējumi

Colheita Seleccionada | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Portugāļu valoda | | |

Crusted/Crusting | DO Porto | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Angļu valoda | | |

Escolha | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Portugāļu valoda | | |

Escuro | DO Madeira | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Fino | DO Porto DO Madeira | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Garrafeira | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Lágrima | DO Porto | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Leve | Estremadura, | Galda vīns ar GI, | Portugāļu valoda | | |

Ribatejano DO Madeira, DO Porto | noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | | |

Nobre | DO Dăo | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Portugāļu valoda | | |

Reserva | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns un galda vīns ar GI | Portugāļu valoda | | |

Reserva velha (or grande reserva) | DO Madeira | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Solera | DO Madeira | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Super reserva | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Portugāļu valoda | | |

Superior | Visi | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns un galda vīns ar GI | Portugāļu valoda | | |

Tradicionālais apzīmējums | Attiecīgais vīns | Produkta kategorija/kategorijas | Valoda | III pielikumā iekļautais datums (kas nav šīs regulas pieņemšanas datums) | VĀCIJA |

VĀCIJA

Affentaler | Altschweier, Bühl, Eisental, Neusatz/Bühl, Bühlertal, Neuweier/Baden– Baden | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Hock | Rhein, | Galda vīns ar GI, | Vācu valoda | | |

Ahr, Hessische Bergstraße, Mittelrhein, Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau | noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | | |

Liebfrau(en)milch | Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Moseltaler | Mosel-Saar-Ruwer | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

AUSTRIJA

Schilcher | Steiermark | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI | Vācu valoda | | |

SPĀNIJA

Amontillado | DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Chacoli/Txakolina | DO Chacoli de Bizkaia DO Chacoli de Getaria DO Chacoli de Alava | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Fino | DO Montilla Moriles | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla | | |

Sanlúcar de Barrameda | | |

Fondillon | DO Alicante | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Spāņu valoda | | |

Lágrima | DO Málaga | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Oloroso | DO Málaga DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO MontillaMoriles | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

Palo Cortado | DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO MontillaMoriles | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Spāņu valoda | | |

FRANCIJA

Claret | AOC Bordeaux | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Edelzwicker | AOC Alsace | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Vācu valoda | | |

Passe-tout-grains | AOC Bourgogne | Noteiktā apvidû ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

Vin jaune | AOC du Jura (Côtes du Jura, Arbois, L'Etoile, Château-Châlon) | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Franču valoda | | |

GRIEĶIJA

Vinsanto | ΟΠΑΠ Santorini | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Grieķu valoda | | |

Νυχτέρι | ΟΠΑΠ Santorini | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Grieķu valoda | | |

ITĀLIJA

Amarone | DOC Valpolicella | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Cannellino | DOC Frascati | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Brunello | DOC Brunello de Montalcino | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Est!Est!!Est!!! | DOC Est!Est!!Est!!! di Montefiascone | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | Latīņu valoda | | |

Falerno | DOC Falerno del Massico | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Governo all'uso toscano | DOCG Chianti and Chianti Classico IGT | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns, | Itāļu valoda | | |

Colli della Toscana Centrale | galda vīns ar GI | | |

Gutturnio | DOC Colli Piacentini | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | Itāļu valoda | | |

Lacryma Christi | DOC Vesuvio | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Lambiccato | DOC Castel San Lorenzo | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Morellino | DOC Morellino di Scansano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Recioto | DOC Valpolicella | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

DOC Gambellara | un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | | |

DOCG Recioto di Soave | | | |

Sciacchetrà (or Sciac-trà) | DOC Cinque Terre DOC Riviera Ligure di Ponente | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Sforzato, Sfurzat | DO Valtellina | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Torcolato | DOC Breganze | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Vergine | DOC Marsala DOC Val di Chiana | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns un noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Itāļu valoda | | |

Vino Nobile | Vino Nobile di Montepulciano | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

Vin santo, Vino Santo or Vinsanto | DOC and DOCG Bianco dell'Empolese, Bianco della Valdinevole, Bianco Pisano di San Torpé, Bolgheri, Candia dei Colli Apuani, Capalbio, Carmi-gnano, Colli dell'Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Colli del Trasimeno, Colli Perugini, Colli Piacentini, Cortona, Elba, Gambellera, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, Montescudaio, Offida, Orcia, Pomino, San Gimignano, San'Antimo, Val d'Arbia, Val di Chiana, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano, Trentino | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs vīns | Itāļu valoda | | |

PORTUGĀLE

Canteiro | DO Madeira | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Frasqueira | DO Madeira | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Portugāļu valoda | | |

Ruby | DO Porto | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Angļu valoda | | |

Tawny | DO Porto | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Angļu valoda | | |

Pēc vajadzības vīnogu novākšanas gadu papildina ar Late Bottle (LBV) vai Character | DO Porto | Noteiktā apvidū ražots kvalitatīvs deserta vīns | Angļu valoda | | |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Norādes, ar kurām tikai norāda uz vīna izcelsmi trešā valstī, kā minēts 36. panta 1. punktā

(…)

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Trešās valstis, kas nav 36. panta 2. punktā minētās Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekles

1. Alžīrija

2. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

3. Krievija

4. Sanmarīno

5. Ukraina

6. Dienvidslāvijas Federālā Republika

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmu saraksts un praktiski nosacījumi to izmantošanai, kā minēts 36. panta 3. punktā

(…)

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

43. pantā minētais saraksts ar ģeogrāfisko vienību nosaukumiem, ko var izmantot Kopienas izcelsmes kvalitatīvu dzirkstošo vīnu marķējumā

1. Vācija:

Reina-Mozele:

a) Reina (Rhein),

b) Mozele (Mosel).

Bavārija:

a) Maina (Main),

b) Lindava (Lindau),

c) Bavārijas Donava (Bayerische Donau).

2. Austrija:

Šteiermarka (Steiermark).

3. Apvienotā Karaliste:

a) Anglija (England),

b) Velsa (Wales).

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

44. pantā minētais to dzirkstošo vīnu saraksts, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuru ražošanas nosacījumi ir atzīti par līdzvērtīgiem kvalitatīva dzirkstošā vīna ar ģeogrāfiskas vienības norādi ražošanas nosacījumiem

1. Bulgārijas izcelsmes dzirkstošie vīni, kas saskaņā ar Bulgārijas noteikumiem marķējumā ir raksturoti kā висококачествсно вино с географски произход ("augstas kvalitātes vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi").

2. Ungārijas izcelsmes dzirkstošie vīni, ja kompetenta oficiālā iestāde ir atzīmējusi V I 1 dokumentā, ka attiecīgais dzirkstošais vīns atbilst Ungārijas prasībām attiecībā uz pamatizejvielām, ko var lietot tā ražošanai, kā arī attiecībā uz kvalitāti.

3. Dienvidāfrikas izcelsmes dzirkstošie vīni, ja oficiāla kompetentā iestāde ir atzīmējusi dokumentā V I 1, ka attiecīgais dzirkstošais vīns ir iegūts no pamatizejvielām, ko saskaņā ar Dienvidāfrikas noteikumiem var raksturot kā cultivar wine (izsmalcināts vīns), wine of origin (vīns ar cilmes vietu), vintage wine (augstas kvalitātes vīnu) vai superior wine (augstākās kvalitātes vīnu).

4. Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes dzirkstošie vīni, ja kompetenta oficiāla iestāde vai kompetentas oficiālas iestādes apstiprināts ražotājs ir atzīmējis dokumentā V I 1, ka attiecīgais dzirkstošais vīns ir pagatavots no pamatizejvielām, ko saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu noteikumiem var raksturot ar appellation of origin (ģeogrāfiskā norāde), šķirnes nosaukumu, kas nav Vitis Labrusca, vai ar vintage year (vīnogu ražas gads).

5. Bijušās Padomju Savienības izcelsmes dzirkstošie vīni, kam kompetenta oficiāla iestāde ir atzīmējusi V I 1 dokumentā, ka attiecīgais dzirkstošais vīns atbilst valsts noteiktajām prasībām attiecībā uz pamatizejvielām, ko var lietot tā ražošanai, kā arī attiecībā uz gatava produkta kvalitāti.

6. Rumānijas izcelsmes dzirkstošie vīni, kam kompetenta oficiāla iestāde ir atzīmējusi V I 1 dokumentā, ka attiecīgais dzirkstošais vīns atbilst Rumānijas prasībām attiecībā uz pamatizejvielām, ko var lietot tā ražošanai, kā arī attiecībā uz gatavā produkta kvalitāti.

--------------------------------------------------