32001R0132

Padomes Regula (EK) Nr. 132/2001

(2001. gada 22. janvāris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš uzlikts attiecībā uz Polijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu, un izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Lietuvas izcelsmes importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā ir šādi apsvērumi:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1629/2000[2] (še turpmāk "pagaidu regula") Komisija noteica pagaidu antidempinga maksājumu tāda amonija nitrāta ievedumiem, uz kuru attiecas KN kodi 3102 30 90 un 3102 40 90 un kura izcelsme ir Polijā un Ukrainā.

(2) Minētajā regulā provizoriski tika secināts, ka minētā ražojuma ievedumiem no Lietuvas, attiecībā uz kuriem arī veikta tāda pati izmeklēšana, nekāds antidempinga maksājums nebūtu jāuzliek, jo tie nav atzīti par dempinga ievedumiem.

B. PROCESA TURPINĀJUMS

(3) Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti svarīgākie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu pasākumus attiecībā uz Polijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta ievedumiem, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Personām, kas to prasīja, bija arī iespēja izteikt savu viedokli mutiski.

(4) Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visas ziņas, ko uzskatīja par vajadzīgām, lai izdarītu galīgos secinājumus.

(5) Visas ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts priekšlikums ieviest galīgos antidempinga pasākumus un galīgi iekasēt tās summas, kas iegrāmatotas kā pagaidu maksājumi. Bija paredzēts arī laiks, lai minētās personas varētu sniegt savas piezīmes pēc šā paziņojuma.

(6) Piezīmes, ko mutiski un rakstiski izteica attiecīgās personas, tika izskatītas un pēc vajadzības provizoriskie secinājumi tika attiecīgi grozīti.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

(7) Tā kā ieinteresētās personas nesniedza nevienu jaunu argumentu šajā sakarā, ar šo tiek apstiprināti fakti un atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 7. un 8. apsvērumā.

D. DEMPINGS

1. Lietuva

a) Normālā vērtība

(8) Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EFMA), iesniedza vairākas piezīmes par provizoriskajiem secinājumiem attiecībā uz šo punktu:

- daļai no ienesīgajiem pārdevumiem, kurus iekšējā tirgū īstenoja ražotāji, kas eksportē un piedalījās izmeklēšanā, vajadzēja sasniegt gandrīz nulli, jo dempinga ievedumi no Krievijas, kas tika veikti turpat lielāko izmeklēšanas perioda laika daļu, izraisīja cenu pazeminājumu Lietuvā,

- zemākā aplēstā normālā vērtība, ko aprēķināja, izmantojot sūdzības iesniedzēja sniegtās ziņas, bija augstāka nekā eksporta cena; tas skaidri norāda uz dempingu,

- Lietuvas ražotāja norādītais zemais ienesīgums rada šaubas par tā dzīvotspēju tuvākā nākotnē. Tāpēc tā pārdevumus nevajadzēja uzskatīt par tādiem, ko veic kā parastas tirdzniecības darbības.

(9) Visus šos komentārus rūpīgi pārbaudīja. Attiecībā uz ražošanas izmaksām ir jāpiebilst, ka tās tika pārbaudītas un netika atzītas par neticamām vai pārmērīgi zemām. Ienesīgu pārdevumu līmenis tika noteikts saskaņā ar 2. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 ("pamatregula"), pamatojoties uz pārdošanas cenām, kas bija augstākas par vienības ražošanas izmaksām. Precīzu ienesīgo pārdevumu līmeni nevar atklāt konfidencialitātes apsvērumu dēļ, bet tas bija būtisks, un saskaņā ar minēto noteikumu to varēja izmantot normālās vērtības noteikšanai. No Krievijas veiktie ievedumi izraisīja cita starpā pārdošanas cenu pazeminājumu, un normālās vērtības aprēķinos cenas, kas nebija ienesīgas, netika ņemtas vērā.

b) Eksporta cena, salīdzinājums

(10) Tā kā netika saņemti nekādi komentāri par šiem punktiem, provizoriskie secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā, tiek apstiprināti.

c) Dempinga starpība

(11) Sūdzības iesniedzējs aizrādīja, ka dempinga starpības noteikšanai vajadzēja izmantot atsevišķu darījumu salīdzināšanas metodi, jo vidējo svērto vērtību salīdzināšanas metode maskēja Lietuvas ražotāja cenu noteikšanas politiku (kura, iespējams, bija paredzēta tam, lai izvairītos no antidempinga pasākumiem) un neatspoguļoja dempinga apmēru.

(12) Parastā metode, ko izmanto, lai konstatētu dempingu, ir vidējo svērto normālo vērtību salīdzinājums ar vidējo svērto vērtību attiecībā uz visu ievedumu cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Darījumu salīdzināšanas metodi neizmantoja, jo attiecīgo darījumu bija ļoti daudz (vairāki tūkstoši) un praktiski nebija iespējams normālo vērtību salīdzināt ar katra darījuma eksporta cenu. Tāpēc šī prasība tika noraidīta. Tomēr jāpiebilst, ka pat vidējās svērtās normālās vērtības un atsevišķu eksporta cenu salīdzinājums, ņemot vērā eksporta cenas pa reģioniem, parādīja dempinga starpību, kas bija zem de minimis līmeņa.

(13) Sūdzības iesniedzējs aizrādīja, ka, ņemot vērā lielo darījumu skaitu, būtu vajadzējis piemērot izlases metodi, izvēloties 5000 tonnu eksporta sūtījumus un salīdzinot tos ar līdzīgiem pārdošanas darījumiem, kas īstenoti valsts tirgū.

(14) Lai noteiktu dempinga starpību, izlases metodi var uzskatīt par piemērotu gadījumos, kad attiecīgajam ražojumam ir liels skaits tipu/modeļu vai kad darījumu skaits ir liels, ja vien izlase ir statistiski derīga un pārstāv iespējami lielāko pārdevumu apjomu, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Šajā gadījumā bija tikai viens ražojuma veids, un tikai viena eksporta darījuma apjoms sasniedza 5000 tonnas vai vairāk (neviens iekšējs pārdevums nesasniedza šo apjomu), toties kopējie pārdevumi sasniedz simtiem tūkstošu tonnu. Tāpēc izlases metode netika atzīta par piemērotu metodi.

(15) Tādējādi tiek apstiprināta pagaidu regulas 13. apsvērumā noteiktā dempinga starpība (0 %).

2. Polija

a) Normālā vērtība, eksporta cena

(16) Tā kā netika saņemti nekādi komentāri par šiem punktiem, provizoriskie secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 15. līdz 18. apsvērumā, tiek apstiprināti.

b) Salīdzinājums

(17) Sākumā tirdzniecības līmeņa prasību, kas attiecas uz starpību tirgotājiem un izplatītājiem piedāvātajās cenās, noraidīja. Kopš tā laika attiecīgais eksportējošais ražotājs ir varējis izskaidrot stāvokli. Eksporta pārdevumi bija paredzēti tirgotājiem, savukārt vietējie pārdevumi (izņemot vienu neraksturīgu darījumu) - izplatītājiem. Tāpēc attiecībā uz izplatītājiem praktizētā cena tika pazemināta. Lai šo pazeminājumu izteiktu kvantitatīvi, no normālās vērtības atņēma kopēju summu, kas atbilst 10 % no kopējās starpības (pārdošanas izdevumi, vispārējās un administratīvās izmaksas plus izplatītāju peļņa). Šī kopējā summa izsaka izplatītāju noteiktu uzcenojumu. Tika arī konstatēts, ka tāda pati korekcija būtu veicama arī attiecībā uz otru ražotāju, kas eksportē.

(18) Sākumā provizoriski noraidīja prasību izdarīt korekciju atbilstīgi sezonas izmaiņām cenā. Ražotājs apstrīdēja šo noraidījumu, pamatojot savu viedokli ar to, ka sezonas svārstības ietekmējušas attiecīgā ražojuma cenas Kopienas tirgū, bet šādas svārstības nebija vērojamas amonija nitrāta cenās, ko praktizē Polijas iekšējā tirgū. Tādējādi šī atšķirība varēja ietekmēt eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājuma objektivitāti, un tāpēc bija jāizdara atbilstīga korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Šo prasību atkārtoti pārbaudīja, bet to vajadzēja noraidīt, jo tika konstatēts, ka arī Polijas tirgū amonija nitrāta cenas bija svārstījušās atkarībā no sezonas, jo pircēji, pretēji iepriekš minētajam apgalvojumam, nebija maksājuši vienādu cenu visu gadu. Tāpēc cenu salīdzināmība pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkta nozīmē ir ievērota.

c) Dempinga starpība

(19) Viena izmantotāju apvienība aizrādīja, ka izmeklēšanas laikā Komisija nav ņēmusi vērā zlota vērtības pazemināšanos par aptuveni 15 % pret eiro. Norādīts, ka aprēķinos tika izmantoti vidējie ikmēneša valūtas maiņas kursi un tāpēc valūtas maiņas kursa izmaiņas tos faktiski nevarēja ietekmēt.

(20) Tā kā netika sniegti papildu komentāri sakarā ar metodi, kas izmantota dempinga starpības aprēķinam, pamatregulas 20. apsvērumā raksturotā metode tiek apstiprināta. Atbilstīgi tai, ņemot vērā tirdzniecības līmeņa korekciju, ražotājiem, kas eksportē un kuri palīdzējuši izmeklēšanā, kā arī pārējiem, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas kā procenti ko CIF vērtības, ietverot piegādi līdz Kopienas robežai, ir šādas:

Anwil SA 31,2 %

Zaklady Azotowe Pulawy SA 22,3 %

Dempinga starpība pārējiem ražotājiem 41,6 %

3. Ukraina

a) Analogā valsts, normālā vērtība, eksporta cena

(21) Tā kā netika sniegti nekādi komentāri par Polijas kā tirgus ekonomikas trešās valsts izvēli, tiek apstiprināti provizoriskie secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 22. līdz 24. apsvērumā.

b) Salīdzinājums

(22) Beigu posmā sakarā ar to, ka attālumi no rūpnīcām līdz robežai ir ļoti lieli, salīdzinājumā izmantoto FOB cenu aizstāja ar ražotāja cenu. Turklāt, tā kā šīs transporta izmaksas veido ļoti lielu daļu no tādu neiepakotu ražojumu pārdošanas cenas, kāds ir attiecīgais ražojums, salīdzinājums, izmantojot FOB cenu, varētu radīt nepamatotas priekšrocības Ukrainas sabiedrībām. Tāpēc eksporta cenā izdarīja attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā izdevumus transportam no ražotnes uz ostu, kā arī ostas pakalpojumiem. Līdztekus normālo vērtību noteica arī, pamatojoties uz ražotāja cenu. Ražotāji, kas eksportē un bija sadarbojušies, nesniedza nekādus komentārus attiecībā uz šo izmaiņu.

c) Dempinga starpība

(23) Viena izmantotāju apvienība aizrādīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā Ukrainas valūtas vienības vērtības būtisko pazemināšanos un ka tas ir ietekmējis dempinga starpību. Ir norādīts, ka eksporta cenas noteikšanai tika izmantoti Eurostat dati. Eurostat dati par eksporta cenām ir izteikti eiro valūtas vienībās un apkopoti, pamatojoties uz ikmēneša valūtas maiņas kursu likmēm. Tāpēc nav pamata domāt, ka valūtas vienības vērtības pazemināšanās ietekmējusi Komisijas veikto dempinga starpības aprēķinu.

(24) Ņemot vērā to, ka salīdzinājuma līmenis mainījās no FOB cenas uz ražotāja cenu, valsts dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas, ir 67,6 %.

E. KAITĒJUMS

1. Kopienas rūpniecības nozares definīcija

(25) Tā kā attiecībā uz šo punktu netika sniegtas jaunas ziņas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 28. apsvērumā izklāstītie provizoriskie secinājumi.

2. Ievedumi no Polijas un Ukrainas

a) Kopējs novērtējums

(26) Viens Polijas ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka amonija nitrāta ievedumus no Polijas nevarēja vērtēt reizē ar tiem, kas veikti no Ukrainas, ņemot vērā atšķirīgos konkurences apstākļus. Šā apgalvojuma pamatā bija tas, ka Ukrainas ievedumu cenas vidēji bija par 12,5 % zemākas nekā tās, ko praktizēja Kopienas rūpniecības nozare, savukārt Polijas ievedumu cenu pazeminājums bija tikai 2,1 %, salīdzinot ar Kopienas rūpniecības nozares cenām.

(27) Šajā sakarā jānorāda, ka cenu pazeminājumu konstatēja gan Polijai, gan Ukrainai. Turklāt pamatregulas 3. panta 4. punkts neparedz to, ka cenu pazeminājuma līmeņiem ir jābūt vienādiem. Faktiski apstiprinājās, ka kopējs novērtējums bija piemērots, jo dempinga starpība ir lielāka nekā de minimis līmenis. Abu valstu importa un tirgus daļas apjoma rādītāji ir līdzvērtīgi, proti, tie ir nozīmīgi un, salīdzinot ar 1995. gadu, liecina par pieaugumu, bet attiecībā uz konkurences apstākļiem Polijas un Ukrainas ievedumu starpā jānorāda, ka cenu pazeminājuma tendences ir līdzīgas. Abas valstis praktizē eksporta cenas, kas ir daudz zemākas par Kopienas rūpniecības nozares cenām, un abas šīs valstis izmanto tos pašus vai līdzīgus tirdzniecības ceļus. Ņemot vērā minēto un tā kā nav citu argumentu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 30. apsvērumā izklāstītie secinājumi par kopēju novērtējumu ievedumiem no attiecīgajām valstīm.

b) Importa apjoms

(28) Divi Ukrainas ražotāji, kas eksportē, kuri provizoriskās izmeklēšanas posmā bija apgalvojuši, ka izmeklēšanas periodā nav eksportējuši tieši uz Kopienu, aizrādīja, ka Eurostat dati, ko izmantoja eksporta cenas noteikšanai, atšķīrās no Ukrainas Statistikas ministrijas datiem, kas liecināja par ievērojami mazāku eksporta apjomu šajā pašā periodā. Nekādi pierādījumi tomēr netika sniegti šā apgalvojuma pamatojumam. Turklāt, tā kā šie statistikas dati ir eksporta statistika, un tādējādi ne katrs tajā iekļautais pārdevums faktiski paredzēts nosūtīšanai uz konkrēto galamērķi, tika secināts, ka Eurostat importa statistikas dati sniedz precīzāku priekšstatu. Turklāt jaunākie Eurostat dati tika pārbaudīti, un attiecībā uz datiem, ko izmantoja provizoriskās izmeklēšanas posmā, netika konstatēta neviena neatbilstība.

c) Cenu pazeminājums

(29) Attiecībā uz cenu pazeminājuma starpībām viens Polijas ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka importētāju vidējai peļņai, kas izmantota, lai aprēķinātu franko piestātnes eksporta cenu pēc muitas nodokļu nomaksas (DEQ), ko ražotāji, kas eksportē, praktizēja Kopienā, vajadzēja būt augstākai nekā tai, kas izmantota provizoriskās izmeklēšanas posmā.

(30) Šajā sakarā, Komisijas provizorisko secinājumu pamatā bija pārbaudītas ziņas, ko sniedza Kopienas importētāji, kas sadarbojās. Tā kā ražotājs, kas eksportē, neizvirzīja nevienu citu argumentu vai pierādījumu savas prasības pamatošanai, tiek apstiprināta importētāju peļņas norma, ko izmantoja, lai provizoriski noteiktu cenu pazeminājumu.

(31) Tas pats ražotājs, kas eksportē, norādīja, ka izkraušanas izmaksām, kas izmantotas DEQ eksporta cenu aprēķināšanai, vajadzējis sasniegt vismaz EUR 8,5 par tonnu, nevis provizoriskās izmeklēšanas posmā izmantotos EUR 5,9 par tonnu.

(32) Šajā sakarā pierādījumi, ko savas prasības pamatojumam sniedzis ražotājs, kas eksportē, neļāva spriest par izkraušanas izmaksām. Pierādījumu labotais variants, kas tika iesniegts, apliecināja Komisijas provizoriskos secinājumus, kuri tāpēc tiek apstiprināti.

33) Attiecībā uz granulētā un mikrogranulētā amonija nitrāta cenu starpību sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pēc izmeklēšanas perioda, un jo īpaši 2000./2001. gadā, dažos tirgos acīmredzamā granulētā un mikrogranulētā amonija nitrāta cenu starpība bija izzudusi un tāpēc nebija jāparedz nekāda korekcija. Turpretī viens Polijas ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka korekcijai attiecībā uz granulētā un mikrogranulētā amonija nitrāta cenu starpību būtu bijis jāsasniedz EUR 10 par tonnu, kā iepriekšējos antidempinga procesos attiecībā uz amonija nitrātu, un nevis EUR 5,8 par tonnu, kā provizoriskās izmeklēšanas posma aprēķinā.

(34) Jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu ziņas attiecībā uz laika posmu pēc izmeklēšanas perioda parasti nav jāņem vērā. Pēc tam, kad bija izsvērts, vai cenu attīstība pēc izmeklēšanas perioda ir jāņem vērā, tika secināts, ka šīs ziņas nav jāņem vērā, jo nebija nekādu pierādījumu tam, ka nesenās cenu izmaiņas būtu noturīgas un ka līdz ar to būtu acīmredzami nepareizi noteikt pasākumus atbilstīgi ierosinātajam līmenim. Attiecībā uz korekciju atbilstoši granulētā un mikrogranulētā amonija nitrāta cenu starpībai, Komisija saskaņoja savus provizoriskos secinājumus ar pieejamajiem datiem un izmantoja vidējo cenu starpību, ko praktizēja Kopienas rūpniecības nozare izmeklēšanas periodā.

(35) Tā kā jauni pierādījumi netika sniegti, tiek apstiprināti pagaidu regulas 33. apsvērumā izklāstītie secinājumi par cenu pamazinājuma starpībām.

d) Kopienas rūpniecības nozares stāvoklis

(36) Papildu ekonomiskajiem faktoriem, kas tika analizēti jau provizoriskās izmeklēšanas posmā, tika izvērtēti arī dati par to, kāda ietekme ir dempinga starpības lielumam, dati par ieguldījumu ienesīgumu, naudas plūsmu, algām un spēju piesaistīt kapitālu. Izmaiņas ieguldījumu ienesīgumā un naudas plūsmā visumā saskanēja ar izmaiņām rentabilitātē, kas aprakstītas pagaidu regulas 39. apsvērumā. Algas visumā atspoguļo nodarbināto skaita samazinājumu, kā minēts pagaidu regulas 40. apsvērumā. Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu, mēslošanas līdzekļu ražošanas sabiedrības pieder pie visnozīmīgākajām grupām, un šajā sakarā nav ziņots par kādām grūtībām. Ņemot vērā no attiecīgajām valstīm veikto ievedumu apjomu un cenas, dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas rūpniecības nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(37) Ņemot vērā minēto, tiek apstiprināti provizoriskie secinājumi attiecībā uz būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas rūpniecības nozarei izmeklēšanas perioda laikā.

3. Kaitējuma cēloņsakarība

(38) Viens Ukrainas ražotājs, kas eksportē, norādīja, ka saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgā ražojuma ievedumi no Ukrainas ir bijuši tikai 4 % no Kopienas kopējā patēriņa apjoma un ka šis daudzums ir tik nenozīmīgs, ka nav varējis nodarīt kaitējumu Kopienas rūpniecības nozarei.

(39) Šajā sakarā, to, kāda bija no Ukrainas veikto ievedumu ietekme, vērtēja kopā ar ievedumiem no Polijas atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punktam. Novērtējot, vai šajā gadījumā apstākļi ir bijuši atbilstoši, lai rīkotos šādi (pagaidu regulas 30. apsvērums), tika konstatēts, ka Ukrainas ievedumu tirgus daļa kopējā Kopienas patēriņā ir bijusi nozīmīga. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(40) Viens Polijas ražotājs izvirzīja apgalvojumu, ka nozīmīgo kaitējumu, kas nodarīts Kopienas rūpniecības nozarei, cita starpā ir izraisījusi graudaugu cenu pazemināšanās, kas reģistrēta kopš 1996. gada, kura savukārt bijusi cēlonis cenu spiedienam, ko lauksaimnieki izdarījuši uz amonija nitrāta ražotāju pārdošanas cenām.

(41) Lai gan no 1996. gada graudaugu cenas patiešām ir pazeminājušās, jānorāda, ka amonija nitrāts ir patēriņa prece ar augstu cenu konkurences līmeni un ka, salīdzinot ar tādiem faktoriem kā cenu pazeminājums, ko izraisa konstatētais dempings, kas rada kaitējumu, varbūtējam spiedienam, ko lauksaimnieki izdarījuši, lai pazeminātu cenas, nevarēja būt izšķiroša nozīme attiecībā uz tirgus cenām, un tas nevarēja izraisīt šo kaitējumu. Tas liek secināt, ka cēloņsakarība starp konstatēto dempingu un kaitējumu paliek spēkā.

(42) Viena izmantotāju apvienība izvirzīja apgalvojumu, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi dažus faktorus, kas, domājams, būtu varējuši izraisīt amonija nitrāta cenu pazemināšanos un līdz ar to kaitējumu, kas nodarīts Kopienas rūpniecības nozarei, t.i., patēriņa samazināšanos un to, ka Kopienas rūpniecības nozare nav pielikusi pietiekamus pūliņus, lai veiktu racionalizāciju, ko apliecina cita starpā zems ražošanas jaudu izmantojuma līmenis.

(43) Turklāt viena importētāju apvienība izvirzīja apgalvojumu, ka Kopienas rūpniecības nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir vispārējais ražošanas jaudas pārpalikums.

(44) Patēriņa samazināšanās tika analizēta pagaidu regulā un, tā kā jaunu ziņu nav, pagaidu regulas secinājumi tiek apstiprināti.

(45) Attiecībā uz racionalizācijas pasākumiem, ko veikusi Kopienas rūpniecības nozare, ir jānorāda, ka tika īstenoti apjomīgi ieguldījumi, kas nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanas jaudu palielināšanu, un nesen slēgtas vairākas ražotnes, kas izraisīja ražošanas jaudu un darbinieku skaita samazināšanos. Tika atzīts, ka šie fakti liecina par pietiekamiem racionalizācijas pasākumiem.

(46) Attiecībā uz ražošanas jaudu izmantojuma līmeni un vispārējo ražošanas jaudas pārpalikumu attiecīgajā rūpniecības nozarē ir jāatgādina, ka provizoriskās izmeklēšanas posmā šo rādītāju neuzskatīja par tādu, kas raksturo Kopienas rūpniecības nozares stāvokli (skat. pagaidu regulas 35. apsvērumu). Turklāt, pat tad, ja attiecīgajā rūpniecības nozarē būtu bijis neliels ražošanas jaudas pārpalikums, nav konstatēts, ka tā dēļ vairs nebūtu spēkā cēloņsakarība starp dempingu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarīto kaitējumu.

(47) Ņemot vērā minēto un tā kā nav jaunu ziņu šo punktu sakarā, tiek apstiprināti provizoriskie secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 46. līdz 49. apsvērumā.

4. Kopienas intereses

(48) Viena izmantotāju apvienība aizrādīja, ka antidempinga pasākumi pazeminātu britu lauksaimnieku ienākumus, tādējādi tas vēl vairāk pasliktinātu viņu jau tā grūto ekonomisko stāvokli.

(49) Šajā sakarā, pamatojoties uz šīs apvienības sniegtajām ziņām, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā izdevumi mēslošanas līdzekļu iegādei vidēji bija 6 % no lauksaimnieku kopējām ražošanas izmaksām.

(50) Ņemot vērā to, ka ievedumi no attiecīgajām valstīm nepārsniedz 9 % no amonija nitrāta patēriņa Kopienas tirgū (11 % - Apvienotās Karalistes tirgū), kā arī ierosināto antidempinga maksājuma līmeni un to, ka izmantotājus, iespējams, skars tikai viena daļa no varbūtējā cenu paaugstinājuma šajā sakarā, varbūtējais lauksaimnieku ražošanas izmaksu palielinājums būs nenozīmīgs. Turklāt, ja Kopienas rūpniecības nozarei vajadzētu palielināt ne tikai tās pārdevumu apjomu, bet arī savas cenas, šis cenu paaugstinājums būtu neliels, ņemot vērā to, kas pastāv citi piegādes avoti, t.i., ievedumi no trešām valstīm, uz ko neattiecas šie pasākumi.

(51) Ņemot vērā minēto, tika atzīts, ka nelielo ietekmi uz lauksaimniekiem nevar uzskatīt par iemeslu tam, lai nenoteiktu antidempinga pasākumus.

(52) Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 53. apsvēruma provizoriskie secinājumi.

F. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Procesa izbeigšana attiecībā uz Lietuvu

(53) Ņemot vērā secinājumus attiecībā uz ievedumiem no Lietuvas, būtu jāizbeidz process attiecībā uz šo valsti.

2. Kaitējuma novēršanas līmenis

(54) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājumam jāatbilst dempinga starpībai, ja vien kaitējumu starpība nav par to mazāka. Lai noteiktu paredzamā galīgā maksājuma līmeni, tika noteikts kaitējuma novēršanas līmenis.

(55) Jāpiebilst, ka atbilstošie argumenti un secinājumi par korekcijām, kas veiktas, ievērojot granulētā un mikrogranulētā amonija nitrāta cenu starpību, sakarā ar cenu pamazinājuma aprēķinu, ir noderīgi arī kaitējuma starpības aprēķināšanai.

(56) Turklāt, jo īpaši attiecībā uz kaitējuma starpību aprēķināšanu sūdzības iesniedzējs vēlreiz apstiprināja, ka peļņas normai, ko Kopienas rūpniecības nozare varētu īstenot, ja nebūtu dempinga, kas rada kaitējumu, būtu bijis jāsasniedz vismaz 10 %. Nekādi jauni pierādījuma elementi šajā sakarā tomēr netika sniegti. Tajā pašā laikā Polijas ražotājs, kas eksportē, izvirzīja apgalvojumu, ka būtu bijusi jāizmanto 5 % peļņas norma, kā tas darīts antidempinga procesos iepriekš attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem. Kā paredzēts pagaidu regulas 56. apsvērumā, ņemot vērā augsto peļņas līmeni, ko 1995. un 1996. gadā Kopienas rūpniecības nozare sasniedza attiecībā uz šajā antidempinga procesā izskatāmo ražojumu, 8 % peļņas norma tika atzīta par ticamu, ja nebūtu bijis dempinga, kas rada kaitējumu.

(57) Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek apstiprināta metodoloģija, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai un kas aprakstīta pagaidu regulas 56. apsvērumā.

3. Galīgo pasākumu veids un līmenis

(58) Sūdzības iesniedzējs aizrādīja, ka daži fakti liecinājuši par to, ka parādījušās jaunas amonija nitrāta formas, t.i., amonija nitrāta maisījumi ar citiem ražojumiem, kuru vienīgais uzdevums bija panākt to, ka varbūtējos antidempinga pasākumus attiecībā uz amonija nitrātu varētu neievērot. Šim jautājumam ir pievērsta muitas iestāžu uzmanība.

(59) Ņemot vērā minēto, tika atzīts, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jāievieš galīgs antidempinga maksājums atbilstoši konstatēto kaitējuma starpību līmenim, izņemot vienu Polijas ražotāju, kas eksportē, kuram galīgais antidempinga maksājums būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī.

(60) Lai nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti un novērstu manipulācijas ar cenām, kas iepriekš novērotas procesos attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem, ir apstiprināts, ka maksājumi jānosaka kā konkrēta summa par tonnu. Šo maksājumu apjoms ir šāds:

Valsts Antidempinga maksājuma pamats, procentos Maksājuma summa (EUR par tonnu)

Polija

Anwil SA 25,2 23,13

Zaklady Azotowe Pulaway SA 22,3 20,65

Visas pārējās sabiedrības 30,5 26,91

Ukraina

Visas sabiedrības 43,4 33,25

(61) Šajā regulā paredzētās atsevišķās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Līdz ar to tās atspoguļo stāvokli, kas izmeklēšanas laikā konstatēts attiecībā uz minētajām sabiedrībām. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā nodokļa, ko piemēro "visām pārējām sabiedrībām") piemēro tikai to ražojumu ievedumiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas minētās sabiedrības jeb minētās īpašās juridiskās vienības. Ievedprecēm, ko ražojusi jebkura cita sabiedrība, kuras nosaukums un adrese nav īpaši minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar īpaši minētajām sabiedrībām, nevar piemērot šīs likmes, un uz tām attiecina maksājumu likmi, ko piemēro "visām pārējām sabiedrībām".

(62) Jebkurš iesniegums, kurā prasīts piemērot šīs individuālās maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai[3], pievienojot visas ziņas, kas ir svarīgas, jo īpaši ziņas par izmaiņām sabiedrības darbībās, kas saistītas ar ražošanu, pārdevumiem valsts iekšējā tirgū vai ārpus valsts robežām, pēc minētās nosaukuma maiņas vai minēto jauno ražošanas vai tirdzniecības vienību izveides. Komisija, vajadzības gadījumā, pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to sabiedrību sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

4. Pagaidu maksājumu iekasēšana

(63) Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, ir atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas iegrāmatotas kā pagaidu antidempinga maksājums saskaņā ar pagaidu regulu, t.i., Regulu (EK) Nr. 1629/2000, atbilstoši galīgā maksājuma līmenim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums attiecībā uz tāda amonija nitrāta importu, kas nav ūdens šķīdumā un nav amonija nitrāta maisījumi ar kalcija karbonātu vai citām neorganiskām vielām, kuras nav mēslošanas līdzekļi, ar slāpekļa saturu vairāk nekā 28 % no svara, uz kuru attiecas KN kodi 3102 30 90 un 3102 40 90 un kuru izcelsme ir Polijā un Ukrainā.

2. Šā maksājuma summas, EUR par tonnu, ražojumiem, ko saražojušas turpmāk minētās sabiedrības, ir šādas:

Valsts Sabiedrība Maksājuma summa (EUR par tonnu) TARIC papildu kods

Polija Anwil SA ul. Tourunska 222, 87-805 Wloclawek Poland 23,13 A174

Zaklady Azotowe Pulawy SA Al. Tysiaclecia P.P. 13, 24-110 Pulawy Poland 20,65 A175

Visām pārējām sabiedrībām 26,91 A999

Ukraina Visām sabiedrībām 33,25

3. Gadījumos, kad preces ir guvušas bojājumus pirms laišanas brīvā apgrozībā un muitas vērtības noteikšanas nolūkā faktiski samaksāto vai maksājamo cenu aprēķina proporcionāli saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 [4]145. pantu, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta pēc še iepriekš norādītajām summām, samazina proporcionāli faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai.

4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

5. Antidempinga procedūru attiecībā uz amonija nitrāta importu no Lietuvas izbeidz.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas kā antidempinga pagaidu maksājums, ko ar Regulu (EK) Nr. 1629/2000 noteica Polijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importam, iekasē pēc galīgā maksājuma likmes. Summas, kas nodrošinātas, pārsniedzot antidempinga galīgā maksājuma likmi, atmaksā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 22. janvārī

Padomes vārdā -

priekšsēdētāja

A. Lindh

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.).

[2] OV L 187, 26.7.2000., 12. lpp.

[3] European Commission Directorate-General for Trade Directorate B TERV 0/10 Rue de la Loi/Wetstraat 200 B-1049 Brussels

[4] OV L 253, 11.10.1993., 40. lpp.