This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32001L0088
Council Directive 2001/88/EC of 23 October 2001 amending Directive 91/630/EEC laying down minimum standards for the protection of pigs
Padomes Direktīva 2001/88/EK (2001. gada 23. oktobris), ar ko groza Direktīvu 91/630/EEK, kura nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai
Padomes Direktīva 2001/88/EK (2001. gada 23. oktobris), ar ko groza Direktīvu 91/630/EEK, kura nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai
OV L 316, 1.12.2001, p. 1–4
(ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)
No longer in force, Date of end of validity: 07/03/2009
Oficiālais Vēstnesis L 316 , 01/12/2001 Lpp. 0001 - 0004
Padomes Direktīva 2001/88/EK (2001. gada 23. oktobris), ar ko groza Direktīvu 91/630/EEK, kura nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2], ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3], apspriedusies ar Reģionu komiteju, tā kā: (1) Līgumam pievienotajā Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību tiek pieprasīts, lai Kopiena un dalībvalstis, veidojot un īstenojot Kopienas lauksaimniecības politiku, veltītu pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus un paražas jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo kultūras mantojumu. (2) Saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/630/EEK [4] 6. pantu Komisija ir iesniegusi ziņojumu par intensīvās cūku audzēšanas sistēmām, jo īpaši ievērojot dažādas ierobežojuma pakāpes attiecībā uz aizgaldos un grupās audzētu sivēnmāšu labturību, un ir iesniegusi priekšlikumus pielāgojumiem noteikumos. (3) Cūkas, kā dzīvi dzīvnieki, ir ietvertas Līguma I pielikuma produktu sarakstā. (4) Zinātniskās veterinātrās komitejas 1997. gada 30. septembra atzinumā ir teikts, ka cūkām būtu jādzīvo vidē, kas atbilst to nepieciešamībai pēc kustībām un rosīgajai dabai, un ka cūku labturību negatīvi ietekmē stingri telpas ierobežojumi. (5) Sivēnmātes sociāli kontaktējas ar citām cūkām, ja tām dota iespēja brīvi kustēties un tās atrodas rosinošā vidē; tādēļ būtu jāaizliedz esošā prakse sivēnmātes ilgstoši turēt slēgtos aizgaldos; tomēr ir lietderīgi piešķirt ražotājiem pietiekami daudz laika, lai veiktu vajadzīgās strukturālās izmaiņas audzēšanas telpās. (6) Jāuztur līdzsvars starp dažādajiem aspektiem, kas jāievēro attiecībā uz labturību, tajā skaitā veselības, ekonomiskie un sociālie apsvērumi, kā arī ietekme uz vidi. (7) Komisijai ir lietderīgi iesniegt jaunu ziņojumu, ņemot vērā turpmāko pētniecību un praktisko pieredzi, lai paaugstinātu cūku labturības līmeni, jo īpaši attiecībā uz tādiem aspektiem, kuri nav ietverti Direktīvā 91/630/EEK. (8) Šīs direktīvas izpildei vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [5], IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Direktīvu 91/630/EEK ar šo groza šādi: 1. Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šo: "3. pants Dalībvalstis nodrošina, ka: 1. visas saimniecības atbilst šādām prasībām: a) brīvajam grīdas laukumam, kas ir paredzēts vienam grupā audzētam atšķirtam sivēnam vai audzējamai cūkai, izņemot jauncūkas pēc apsēklošanas un sivēnmātes, jābūt vismaz šādam: Dzīvsvars, kg | m2 | līdz 10 | 0,15 | Vairāk par 10, līdz 20 | 0,20 | Vairāk par 20, līdz 30 | 0,30 | Vairāk par 30, līdz 50 | 0,40 | Vairāk par 50, līdz 85 | 0,55 | Vairāk par 85, līdz 110 | 0,65 | Vairāk par 110 | 1,00 | b) kopējam brīvajam grīdas laukumam, kas paredzēts katrai jauncūkai pēc apsēklošanas un katrai sivēnmātei, ja jauncūkas un/vai sivēnmātes tur grupās, jābūt attiecīgi vismaz 1,64 m2 un 2,25 m2; ja šos dzīvniekus tur grupās, kurās ir mazāk nekā 6 dzīvnieki, brīvais grīdas laukums jāpalielina par 10 %; ja dzīvniekus tur grupās, kurās ir 40 vai vairāk dzīvnieku, brīvo grīdas laukumu var samazināt par 10 %; 2. grīdas segums atbilstu šādām prasībām: a) jauncūkām pēc apsēklošanas un grūsnām sivēnmātēm: tās platības, kas noteikta 1. punkta b) apakšpunktā, daļai, kas ir vismaz 0,95 m2 attiecībā uz vienu jauncūku pēc apsēklošanas un vismaz 1,3 m2 attiecībā uz sivēnmāti, jābūt no vienlaidu cieta grīdas seguma, kurā ne vairāk kā 15 % ir atvēlēti notekas atverēm; b) ja, turot cūkas grupās, izmanto betona elementu grīdas: i) maksimālais pieļaujamais šķirbu platums nedrīkst būt lielāks kā: - 11 mm – piena sivēniem, - 14 mm – sivēniem, - 18 mm – audzējamām cūkām, - 20 mm – jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm; ii) minimālais pieļaujamais elementa platums nedrīkst būt mazāks kā: - 50 mm – piena sivēniem un sivēniem, un - 80 mm – jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm; 3. aizliegts būvēt vai pārbūvējot izgatavot tādas konstrukcijas, kur sivēnmātes un jauncūkas tur piesietas; no 2006. gada 1. janvāra aizliegts sivēnmātes un jauncūkas pēc apsēklošanas turēt piesietas; 4) a) sivēnmātes un jauncūkas tur grupās laikposmā, sākot no 4 nedēļām pēc apsēklošanas, līdz 1 nedēļai pirms plānotās atnešanās; aizgaldam, kurā tur grupu, jābūt ar malām, kas garākas par 2,8 m; ja grupā tur mazāk par 6 dzīvniekiem, aizgalda malām jābūt garākām par 2,4 m; b) atkāpjoties no a) apakšpunkta noteikumiem, sivēnmātes un jauncūkas, ko audzē tādās saimniecībās, kurās ir mazāk par 10 sivēnmātēm, var turēt individuāli a) apakšpunktā minētajā laikposmā ar noteikumu, ka tās var brīvi apgriezties savos aizgaldos; 5. neskarot pielikumā izklāstītās prasības, sivēnmātēm un jauncūkām pastāvīgi ir pieejami pakaiši, kas atbilst vismaz attiecīgajām pielikumā paredzētajām prasībām; 6. grupās turētas sivēnmātes un jauncūkas jābaro, izmantojot sistēmu, kas nodrošina, lai katrs dzīvnieks varētu iegūt pietiekami daudz barības arī tad, ja pastāv konkurence attiecībā uz barību; 7. visām grūsnām nezīdošām sivēnmātēm un jauncūkām, lai tās varētu apmierināt izsalkumu un tieksmi košļāt, jādod pietiekamā daudzumā barība gabalos vai barība ar augstu šķiedras saturu, kā arī barība ar augstu enerģētisko vērtību; 8. tādas grupās turamas cūkas, kas ir īpaši agresīvas, kurām ir uzbrukušas citas cūkas vai kas ir slimas vai ievainotas, var uz laiku turēt atsevišķos aizgaldos; šādā gadījumā izmantojamais aizgalds ļauj dzīvniekam brīvi tajā apgriezties, ja tas nav pretrunā ar īpašu veterināra ieteikumu; 9. no 2003. gada 1. janvāra noteikumi, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā, 2., 4. un 5. punktā un 8. punkta pēdējā teikumā, attiecas uz visām jaunuzceltām novietnēm un novietnēm, kas ir pārbūvētas vai pirmoreiz uzsākušas darbību pēc minētā datuma; no 2013. gada 1. janvāra šie noteikumi attiecas uz visām novietnēm; Noteikumi, kas izklāstīti 4. punkta a) apakšpunktā, neattiecas uz novietnēm, kurās ir mazāk par desmit sivēnmātēm." 2. Direktīvā iekļauj šādu pantu: "5.a pants Dalībvalstis nodrošina, ka: 1. jebkura persona, kas nodarbina vai piesaista personas cūku kopšanai, nodrošina, lai dzīvnieku kopējs būtu saņēmis instrukcijas un norādījumus par attiecīgajiem 3. panta noteikumiem un pielikumu; 2. ir pieejami attiecīgi mācību kursi; šādos mācību kursos jo īpaši jāpievērš uzmanība labturības aspektiem." 3. Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu: "6. pants 1. Komisija, vēlams, līdz 2005. gada 1. janvārim un jebkurā gadījumā līdz 2005. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu, kas sastādīts, pamatojoties uz Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas atzinumu. Ziņojumu sastāda, ņemot vērā sociālekonomiskās sekas, sanitārās sekas, ekoloģisko ietekmi un klimatisko apstākļu atšķirības. Tajā ņem vērā arī tādu cūkkopības un gaļas pārstrādes metožu un sistēmu attīstīšanu, kas varētu mazināt vajadzību pēc ķirurģiskas kastrācijas. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgus juridiskus priekšlikumus attiecībā uz dažādu atvēlēto platību un grīdas seguma veidu ietekmi uz sivēnu un audzējamo cūku labturību. Padome lemj par šiem priekšlikumiem ar kvalificētu balsu vairākumu. 2. Komisija, vēlākais, līdz 2008. gada 1. janvārim iesniedz Padomei ziņojumu, kas sastādīts, pamatojoties uz Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas atzinumu. Ziņojums jo īpaši attiecas uz: a) ganāmpulka blīvuma, ieskaitot grupas lielumu un dzīvnieku grupēšanas principus tajā skaitā veselību, ietekmi uz cūku labturību dažādās lauksaimniecības sistēmās; b) aizgalda konstrukcijas un atšķirīgu grīdas segumu veidu ietekmi uz cūku labturību, tajā skaitā veselību, ņemot vērā klimatisko apstākļu atšķirības; c) ar astes nokošanu saistītiem riska faktoriem un ieteikumiem samazināt vajadzību asti amputēt; d) grūsnu sivēnmāšu grupu turēšanas sistēmu tālāku attīstīšanu, ņemot vērā gan dažādo sistēmu patoloģiskos, zootehniskos, fizioloģiskos un etoloģiskos aspektus, gan viņu veselību un ietekmi uz vidi, gan klimatisko apstākļu atšķirības; e) prasību noteikšanu attiecībā uz platību, ieskaitot aplecināšanas zonu atsevišķi turētiem pieaugušiem vaislas kuiļiem; f) tādu brīvu novietņu sistēmu grūsnām un atnesušās sivēnmātēm tālāku attīstīšanu, kas atbilst sivēnmātes vajadzībām un neatstāj negatīvu ietekmi uz sivēnu izdzīvošanu; g) patērētāju attieksmi un rīcību attiecībā uz cūkgaļu saistībā ar dzīvnieku labturības līmeņa paaugstināšanas atšķirīgās pakāpēs; h) cūkkopības dažādo sistēmu sociālekonomisko izpausmi un to ietekmi uz Kopienas darījumu partneriem. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgus juridiskus priekšlikumus." 4. Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu: "10. pants 1. Komisijai palīdz Pastāvīgā veterinārijas komiteja (turpmāk saukta Komiteja), kas izveidota ar Lēmumu 68/361/EEK [6]. 2. Ja atsaucas uz šo pantu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK [7] 5. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais laikposms ir trīs mēneši. 3. Komiteja apstiprina savu reglamentu.". 2. pants 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai, vēlākais, līdz 2003. gada 1. janvārim panāktu atbilstību šai direktīvai. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju. 2. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces. 3. pants Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. 4. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Luksemburgā, 2001. gada 23. oktobrī Padomes vārdā — priekšsēdētāja A. Neyts-Uyttebroeck [1] OV C 154 E, 29.5.2001., 114. lpp. [2] Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. jūnija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). [3] OV C 221, 7.8.2001., 74. lpp. [4] OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp. [5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. [6] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp. [7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. --------------------------------------------------