31999R1545

Komisijas Regula (EK) Nr. 1545/1999

(1999. gada 14. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1091/94, kas nosaka dažus sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3528/86 par Kopienas mežu aizsardzību no atmosfēras piesārņojuma

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 17. novembra Regulu (EEK) Nr. 3528/86 par Kopienas mežu aizsardzību no atmosfēras piesārņojuma [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 307/97 [2], un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

(1) tā kā, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3528/86 2. panta 1. punkta trešo ievilkumu, Kopienas sistēmas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm veikt mežu ekosistēmu intensīvu un nepārtrauktu uzraudzību pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos;

(2) tā kā, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3528/86 2. panta 2. punktu, dalībvalstīm ir jānosūta Komisijai dati, kas apkopoti pastāvīgo novērošanas parauglaukumu tīklā, veicot intensīvu un nepārtrauktu uzraudzību;

(3) tā kā šo tīklu dalībvalstis ir izveidojušas saskaņā ar I pielikumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 1091/94 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1390/97 [4]; tā kā Regulas (EK) Nr. 1091/94 III līdz X pielikumā ir paredzēta kopīga metodoloģija un datu iesniegšanas forma attiecībā uz vainagu stāvokļa nepārtraukto uzskaiti, augsnes un lapotnes stāvokļa inventarizāciju, pieauguma un izkritumu mērījumiem, meteoroloģiskiem novērojumiem un augsnes šķīduma monitoringu;

(4) tā kā zemsedzes augāja novērtējuma rezultātus jau reģistrē, un šīs reģistrācijas kopīgā metodoloģija un datu iesniegšanas forma ir jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1091/94; tā kā ir jāatjaunina kopīgā metodoloģija meteoroloģijas mērījumiem;

(5) tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1091/94 groza šādi.

1. Regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos veic intensīvu un nepārtrauktu meža ekosistēmu uzraudzību. Tā ietver nepārtrauktu vainaga stāvokļa uzskaiti, augsnes un lapotnes stāvokļa inventarizāciju un pieauguma izmaiņu, izkritumu koeficientu un meteoroloģijas mērījumus, augsnes šķīduma paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī zemsedzes augāja novērtējumu saskaņā ar objektīvām paraugu ņemšanas un pārbaudītām analīzes metodēm."

2. Regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Tehniskie dati, kas attiecas uz šā panta noteikumiem, ir paredzēti III līdz XI pielikumā."

3. Regulas 2. panta 1. punktam pēc tā pēdējā ievilkuma pievieno šādu ievilkumu:

"— veikt zemsedzes augāja novērtējumu."

4. Regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

5. Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu.

6. Regulas VIIa pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

7. Regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikumu.

8. Šīs regulas V pielikumu pievieno kā XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 326, 21.11.1986., 2. lpp.

[2] OV L 51, 21.2.1997., 9. lpp.

[3] OV L 125, 18.5.1994., 1. lpp.

[4] OV L 190, 19.7.1997., 3. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1091/94 I pielikumu aizstāj ar šādu:

I PIELIKUMS

KOPĪGAS METODES PASTĀVĪGU NOVĒROŠANAS PARAUGLAUKUMU TĪKLA IZVEIDEI, LAI VEIKTU INTENSĪVU UN NEPĀRTRAUKTU MONITORINGU

(Regulas (EEK) Nr. 3528/86 2. panta 1. punkts un tā grozījumi)

I. Vispārīgās piezīmes

Regulas Nr. 3528/86 2. panta 1. punktā un tā grozījumos minētās sistēmas nolūks ir izveidot Kopienas dalībvalstīs pastāvīgu novērošanas parauglaukumu tīklu un vākt datus, veicot intensīvu un nepārtrauktu uzraudzību.

Minētās sistēmas mērķi ir šādi:

- veikt intensīvu un nepārtrauktu meža ekosistēmu monitoringu attiecībā uz bojājumiem, ko izraisījis atmosfēras piesārņojums un citi faktori, kas ietekmē mežu stāvokli,

- uzlabot sapratni par cēloņsakarību starp izmaiņām mežu ekosistēmā un faktoriem, kas to ietekmē, jo īpaši atmosfēras piesārņojumu, koncentrējot vienā vietā dažādus mērījumus, kā arī mežu ekosistēmu un to sastāvdaļu monitoringu,

- iegūt būtisku informāciju par noteikta skaita mežu ekosistēmu attīstību Kopienā.

II. Pastāvīgu novērošanas parauglaukumu tīkla izveide

II.1. Parauglaukumu izvēle

Dalībvalstis līdz 1994. gada 30. jūnijam savā teritorijā izvēlējās pietiekami lielu skaitu pastāvīgo novērošanas parauglaukumu. Kopš tā laika dažas dalībvalstis ir pabeigušas savas valsts intensīvā monitoringa programmas, izveidojot papildu parauglaukumus. Maksimālais šo papildu parauglaukumu skaits principā būtu jāierobežo līdz 15 parauglaukumiem katrā dalībvalstī, bet dalībvalstis var izvēlēties lielāku skaitu parauglaukumu ar nosacījumu, ka šis skaits nepārsniegs 20 % no to attiecīgās valsts parauglaukumu skaita, kas ietilpst Kopienas 16 x 16 km parauglaukumu tīklā (Regula (EEK) Nr. 1696/87).

Par minēto parauglaukumu izvēli atbild dalībvalstis, tomēr jāpiemēro šādi izvēles kritēriji:

- parauglaukumu izvietojumam jābūt tādam, lai būtu pārstāvētas svarīgākās meža sugas un visvairāk izplatītie augšanas apstākļi attiecīgajā valstī,

- parauglaukuma minimālais pieļaujamais izmērs ir 0,25 hektāri, mērot horizontālā plaknē,

- lai samazinātu apkārtējās platībās veikto darbību ietekmi, ap parauglaukumu izveido buferzonu. Šīs zonas faktiskais platums ir atkarīgs no attiecīgā meža veida un vecuma. Ja parauglaukuma un tā apkārtnes platība ir vienveidīga attiecībā uz mežaudzes augstumu un vecuma struktūru, buferzonas platumu var ierobežot līdz pieciem vai desmit metriem. Ja meža platībā, kurā atrodas parauglaukums, ir jauktas mežaudzes, atšķirīgas sugas vai vecuma struktūra, buferzonu palielina līdz pat platumam, kas vienāds ar parauglaukumā esošās mežaudzes iespējamo maksimālo augstumu, kurš reizināts ar pieci,

- tā kā parauglaukumam ir jābūt pieejamam ilgtermiņa monitoringa veikšanai, tā stūri un/vai robežas ir skaidri jāapzīmē un visiem parauga kokiem laukumā ir jāpiešķir pastāvīgi numuri,

- parauglaukumiem jābūt viegli pieejamiem jebkurā laikā un nav jāpastāv nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz pieeju tiem un paraugu ņemšanu,

- nav jāpastāv atšķirībām, apsaimniekojot parauglaukumu, tā buferzonu un apkārtnes mežu (t.i. apsaimniekošanas darbībām jābūt salīdzināmām), un monitoringa veikšanas rezultātā radītie traucējumi jāierobežo līdz minimumam,

- jāizvairās no piesārņojuma, ko rada zināmi vietēji avoti. Parauglaukumiem nav jāatrodas fermu tiešā tuvumā, ļoti tuvu galvenajiem ceļiem vai piesārņojumu izraisošu rūpniecības objektu tiešā tuvumā,

- parauglaukumā vai tā tuvumā paraugu ņemšanas vajadzībām jābūt pieejamam pietiekamam skaitam koku,

- parauglaukumiem un to buferzonai jābūt pēc iespējas vienveidīgiem attiecībā uz, piemēram, sugām vai sugu maisījumu, vecumu, izmēru, augsni un slīpumu,

- parauglaukumiem jāatrodas pietiekami tālu no meža malas.

Ir ieteicams izvēlēties parauglaukumus, kuros iepriekšējos gados ir veikts monitorings saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3528/86 vai citām programmām. Ja jāizvēlas papildu parauglaukumi, ir ieteicams izvēlēties parauglaukumus, kuri sakrīt ar kādu no Kopienas 16 x 16 km tīkla esošajiem parauglaukumiem vai atrodas tā tuvumā un kuru atrašanās vieta ir tāda, ka var izmantot informāciju no citiem avotiem (piemēram, meteoroloģijas stacijām).

II.2. Parauglaukuma ierīkošana un dokumentēšana

Dalībvalstis 1994. gadā iesniedza Komisijai par katru parauglaukumu vispārējus datus un sīku aprakstu.

Parauglaukuma sīkajā aprakstā ietver parauglaukuma precīzu atrašanās vietu, kartes skici, kurā norāda attiecīgā parauglaukuma stūru un/vai robežu pastāvīgos apzīmējumus, koku skaitu parauglaukumā un visus citus būtiskus, pastāvīgus elementus parauglaukumā vai tā tuvumā (piemēram, piebraucamais ceļš, upes). Turpmāk šajā kartē atzīmē arī paraugu ņemšanas vietu (piemēram, augsnes atsegumu) precīzu novietojumu.

II.3. Apakšparauglaukuma noteikšana

Principā visi koki, kas ir parauglaukuma teritorijā, ir jāiekļauj paraugā koku novērtējumam (piemēram, vainaga uzskaite, pieaugumu novērtējums). Ja parauglaukumā ir daudz koku (t.i. blīvas audzes), var noteikt apakšparauglaukumu, ko izmanto minēto apsekojumu veikšanai. Apakšparauglaukuma izmēram laikā, kad izveido parauglaukumu, jābūt pietiekami lielam, lai minētajos apsekojumos iegūtu ticamus vērtējumus vismaz 20 gadus, bet labāk visu audzes dzīves laiku. Minētajā laika posmā apakšparauglaukumā jābūt pieejamiem vismaz 20 kokiem.

II.4. Vispārēja informācija par katru parauglaukumu

Veidojot parauglaukumu un veicot pirmos apsekojumus, apkopo šādu vispārēju informāciju par katru pastāvīgo novērošanas parauglaukumu, kas paredzēts intensīvā un nepārtrauktā monitoringa veikšanai:

Ierīkošana | Pirmie apsekojumi |

| |

—Apraksta kods

Valsts Novērošanas parauglaukuma numurs Faktiskais garums un platums | |

—Dati par atrašanās vietu

| Augstums Orientācija Kopējais parauglaukuma lielums Koku skaits parauglaukumā Apakšparauglaukums (ja tāds ir) | ūdens pieejamība galvenajām sugām humusa tips augsnes vienība (aprēķins/vērtējums) |

—Dati par audzi

| Valdaudzes vidējais vecums Galvenās koku sugas Iznākums (aprēķins/vērtējums) | |

—Pārējie novērojumi

| Parauglaukuma vēsture Cita uzraudzības stacija, kas atrodas tuvumā | |

Ja ierīko papildu parauglaukumus, lai pabeigtu valsts intensīvā monitoringa programmu, dalībvalstis par katru ierīkoto parauglaukumu nosūta Komisijai informāciju, kas savākta, tos ierīkojot, izmantojot datni (skat. VIIa pielikumu, 1.a veidlapu) un ziņojumus (skat. VIIa pielikumu, 1.b veidlapu), līdz tā paša gada beigām, kurā laukums (atkārtoti) ierīkots. Svarīgu informāciju, ko iegūst monitoringa veikšanas gados, iesniedz katru gadu, izmantojot 1.a un 1.b veidlapu (VII pielikums). Pārējo informāciju iesniedz tūlīt pēc pirmā būtiskā apsekojuma veikšanas un atjaunina pēc vajadzības.

III. Iznīcināto parauglaukumu aizstāšana

III.1. Vispārējas piezīmes

Parauglaukumu atlasi, lai veiktu intensīvo monitoringu, veic dalībvalstis. Attiecībā uz minēto atlasi šajā pielikumā ir paredzēti vairāki kritēriji. Lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas pašas savu valsts mežu ekosistēmu monitoringa stratēģiju ar nolūku novērot augšanas apstākļus un svarīgākās koku sugas.

Lai gan parauglaukumus vēlams izvēlēties tā, lai tie būtu pieejami ilgtermiņa monitoringa veikšanai, vienmēr ir iespējama parauglaukumu priekšlaicīga iznīcināšana ugunsgrēka u.c. iemeslu dēļ. Dažos gadījumos tomēr var veikt vairākas pēdējās paraugu ņemšanas, pirms ir zaudēti visi parauglaukuma koki. Nākamais solis būtu pārskatīt stratēģiju, kas bija pamatā izvēles kritērijiem, un lemt par to, kādi kritēriji ir jāpiemēro jauna parauglaukuma izvēles kārtībai.

III.2. Parauglaukuma slēgšana

Jāizmanto iespēja veikt dažus pēdējos mērījumus/novērtējumus. Ja tas vēl ir iespējams pirms parauglaukuma (galīgās) iznīcināšanas, parauglaukumā var veikt (iznīcinošu) paraugu ņemšanu no kokiem, uz kuriem attiecas monitorings. Pēc nociršanas var izmērīt koku precīzo garumu, paņemt stumbra šķērsgriezuma ripas un veikt precīzu lapotnes paraugu ņemšanu.

III.3. Stratēģija

Lielākajā daļā dalībvalstu monitoringa stratēģija attiecas uz mežu platību, mežu ekosistēmu, sugām un bieži vien uz augsni, meteoroloģiju un izkritumu līmeni. Ja kāds parauglaukums ir jāaizstāj, jāizmanto iespēja pārbaudīt, vai sākotnējā stratēģija vēl joprojām piemērota un kā vislabāk veikt attiecīgā parauglaukuma aizstāšanu. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka papildus sākotnējiem apsekojumiem (vainaga stāvokļa, augsnes, lapotnes un pieauguma novērtējums) programmai pēdējos gados ir pievienoti papildu apsekojumi (izkritumu, meteoroloģijas, augsnes šķīduma, zemsedzes augāja novērtējums un kontrole no attāluma [1]). Tādēļ, plānojot parauglaukumu aizstāšanu, ir ieteicams ņemt vērā intensīvā monitoringa programmas attīstību.

Parasti tomēr būtu ieteicams, lai jaunais parauglaukums atrastos tajā pašā reģionā, kur atradās iznīcinātais parauglaukums, un jaunajā parauglaukumā būtu tāds pats augsnes tips, izkritumu līmenis un koku sugas.

III.4. Parauglaukuma atjaunošana

Jaunu parauglaukumu izvēlei piemēro tādus pašus kritērijus kā iznīcināto parauglaukumu izvēlei. Pēc jaunu parauglaukumu ierīkošanas pēc iespējas drīz jāveic daži apsekojumi, kurus tuvākajā laikā neatkārtos (piemēram, augsnes stāvokļa novērtējums un kontrole no attāluma). Tā kā vainaga stāvokļa un lapotnes novērtējumu veic ik gadus vai ik pēc diviem gadiem, tūlīt pēc parauglaukuma ierīkošanas nav jāveic šāda veida papildu novērtējumi. Ja nākamo regulāro pieaugumu novērtējumu ir plānots veikt vēlāk nekā trīs gadus pēc parauglaukuma ierīkošanas, pieauguma mērījumi jāveic tūlīt pēc parauglaukuma ierīkošanas.

III.5. Jautājumi, kam jāvelta īpaša uzmanība

Atjaunotajiem parauglaukumiem piešķir jaunu numuru. Dalībvalstis kopā ar nākamajiem regulāri iesniedzamajiem datiem iesniedz Komisijai informāciju par parauglaukuma aizstāšanas iemeslu, pēdējo veikto novērojumu/mērījumu rezultātiem un kritērijiem, kas piemēroti jaunizveidotā parauglaukuma izvēlei.

[1] Sīkas tehniskas ziņas attiecībā uz aerouzņēmumu izvēles (neobligāto) piemērošanu intensīvās novērošanas parauglaukumos ir izklāstītas Rokasgrāmatā par kontroles no attāluma piemērošanu, ko izdevusi Eiropas Komisija.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

PIETEIKUMI KOPIENAS ATBALSTA SAŅEMŠANAI ATTIECĪBĀ UZ PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC SASKAŅĀ AR REGULAS (EEK) Nr. 3528/86 2. PANTU UN TĀ GROZĪJUMIEM

Atbalsta pieteikumi jāiesniedz saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 526/87 [1] A pielikumu kopā ar tās informācijas apkopojumu, kas uzskaitīta še turpmāk, un aizpildītu tabulu, kas ietverta šajā pielikumā kā 2.a veidlapa.

Attiecībā uz katru no pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 2. pantu, sniedz informāciju par šādiem jautājumiem:

1. Īss pasākumu apraksts

2. Pieteikuma iesniedzējs

paskaidrojot saikni starp pieteikuma iesniedzēju un minētajiem pasākumiem.

3. Ağentūra, kas ir atbildīga par pasākumu veikšanu

norādot minētās ağentūras galveno darbības mērķi un jomu.

4. Īss pasākumu apraksts

kur

a) pasākumi attiecas uz pastāvīgo novērošanas parauglaukumu tīkla izveidi vai paplašināšanu intensīvai un nepārtrauktai uzraudzībai:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. attiecīgā reģiona (reģionu) ģeogrāfiskā atrašanās vieta un platība (plus kartogrāfisks dokuments);

3. pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits;

b) pasākumi attiecas uz vainagu stāvokļa uzskaites izveidi un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to novērošanas parauglaukumu skaits, kuri jāiekļauj vainagu stāvokļa uzskaitē (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās paraugu ņemšanas kārtības sīks apraksts (koku skaits, apzīmējumi utt.);

4. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

c) pasākumi attiecas uz augsnes stāvokļa inventarizācijas izveidi un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic augsnes stāvokļa inventarizāciju (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās paraugu ņemšanas kārtības sīks apraksts (atsevišķu paraugu skaits, augsnes profila apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai rezultāti atbilstu tiem, kas iegūti, veicot analīzi saskaņā ar apstiprinātajām metodēm;

5. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

d) pasākumi attiecas uz lapotnes stāvokļa uzskaites izveidi un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic lapotnes stāvokļa inventarizāciju (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās paraugu ņemšanas kārtības sīks apraksts (atsevišķu paraugu skaits, apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai panāktu rezultātu salīdzināmību;

5. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

e) pasākumi attiecas uz pieauguma izmaiņu mērījumu paredzēšanu un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic pieauguma izmaiņu mērījumus (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās mērījumu veikšanas kārtības sīks apraksts (mērījumu skaits, apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai rezultāti atbilstu tiem rezultātiem, kuri iegūti, veicot analīzi saskaņā ar apstiprinātajām metodēm;

5. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

f) pasākumi attiecas uz izkritumu koeficientu mērījumu paredzēšanu un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic izkritumu koeficientu mērījumus (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās mērījumu kārtības sīks apraksts (mērījumu skaits, apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai rezultāti atbilstu tiem rezultātiem, kuri iegūti, veicot analīzi saskaņā ar apstiprinātajām metodēm;

5. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

g) pasākumi attiecas uz meteoroloģisko mērījumu paredzēšanu un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic meteoroloģiskos mērījumus (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās mērījumu veikšanas kārtības sīks apraksts (mērījumu skaits, apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai rezultāti atbilstu tiem rezultātiem, kuri iegūti, veicot analīzi saskaņā ar apstiprinātajām metodēm;

5. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

h) pasākumi attiecas uz augsnes šķīduma mērījumu paredzēšanu un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic augsnes šķīduma mērījumus (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās mērījumu veikšanas kārtības sīks apraksts (mērījumu skaits, apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai rezultāti atbilstu tiem rezultātiem, kuri iegūti, veicot analīzi saskaņā ar apstiprinātajām metodēm;

5. grafiks (laika plānojums) paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa);

i) pasākumi attiecas uz zemsedzes augāja novērtējuma paredzēšanu un veikšanu pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos:

1. pašreizējā stāvokļa apraksts;

2. to pastāvīgo novērošanas parauglaukumu skaits, kuros veic zemsedzes augāja novērtējumu (2.a veidlapa);

3. parauglaukumos izmantotās paraugu ņemšanas kārtības sīks apraksts (apakšparaugu skaits, apraksts utt.);

4. nosakāmo parametru un piemērojamo analīzes metožu sīks apraksts, ieskaitot skaidru aprakstu par ikvienu kalibrēšanu, korekciju un/vai pārrēķināšanu, kas vajadzīga, lai panāktu rezultātu savietojamību;

5. grafiks vai laika plānojums paredzēto pasākumu veikšanai (2.b veidlapa).

5. To pasākumu izmaksas, kas paredzēti 4. punkta a) līdz i) apakšpunktā (2.a veidlapa)

1. Parauglaukumu tīkla izveides vai paplašināšanas izmaksas (4. punkta a) apakšpunkts):

1.1. 1.1. izmaksas vienam parauglaukumam;

1.2. 1.2. kopējās izmaksas;

1.3. 1.3. atbalsts, ko prasa Kopienai.

2. Izveides, novērojumu vai paraugu ņemšanas izmaksas katram apsekojumam (4. punkta b) līdz i) apakšpunkts):

2.1. 2.1. izmaksas vienam parauglaukumam;

2.2. 2.2. kopējās izmaksas;

2.3. 2.3. atbalsts, ko prasa Kopienai.

3. Analīzes un novērtējuma veikšanas izmaksas katram apsekojumam (4. punkta b) līdz i) apakšpunkts):

3.1. 3.1. izmaksas vienam parauglaukumam;

3.2. 3.2. kopējās izmaksas;

3.3. 3.3. atbalsts, ko prasa Kopienai.

4. Projekta kopējās izmaksas (1.2. punktā (izveide), 2.2. punktā (novērojumi un/vai paraugu ņemšana) un 3.2. punktā (analīzes un novērtējums) paredzēto pasākumu izmaksu summa).

5. Kopējā atbalsta summa, ko prasa Kopienai (1.3. punktā (izveide), 2.3. punktā (novērojumi un/vai paraugu ņemšana) un 3.3. punktā (analīzes un novērtējuma veikšana) paredzēto pasākumu izmaksu summa).

6. Aizpilda 2.a un 2.b veidlapu.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

[1] OV L 53, 21.2.1987., 14. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1091/94 VIIa pielikumu papildina ar šādu daļu:

- Pielikuma I punktu (Pārskats par datņu nosaukumiem atbilstīgi veiktajām analīzēm/novērtējumiem) papildina ar šādiem vārdiem:

"Novērtējums | Pielikums | Biežums | Datnes nosaukums(-i) |

Zemsedzes augājs | XI | ik pēc pieciem gadiem | XX1996.PLV, XX1996.VEM" |

- pēdējo apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"Katras datnes nosaukumu veido valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (nosaukumu sarakstā tas atveidots kā XX), kam seko novērtējuma veikšanas gads (piemērā 1996. gads) vai burtu savienojums GENER, ja informāciju sniedz vienreiz, punkts (.) un paplašinājumā trīs burtu kods. Šo trīs burtu kodu parauglaukumu datnēm veido burti PL un pirmais burts(-i) no attiecīgā novērtējuma nosaukuma, t.i., S augsnes novērtējumam (Soil), F lapotnes novērtējumam (Foliage), I pieauguma novērtējumam (Increment), D izkritumu novērtējumam (Deposition), M meteoroloģiskajam novērtējumam (Meteorology), SS augsnes šķīduma novērtējumam (Soil Solution) un GV zemsedzes augāja novērtējumam (Ground Vegetation). Trīs burtu kodu datu datnēm veido divi (vai viens) burti no attiecīgā novērtējuma nosaukuma, t.i., SO augsnes novērtējumam (SOil), FO lapotnes novērtējumam (FOliage), IN pieauguma novērtējumam (INcrement), DE izkritumu novērtējumam (DEposition), ME meteoroloģiskajam novērtējumam (MEteorology), SS augsnes šķīduma novērtējumam (Soil Solution) vai GV zemsedzes augāja novērtējumam (Ground Vegetation), kā arī viens (vai divi) burts(i), lai norādītu obligāto M (Mandatory), izvēles O (Optional) vai dažādās daļas pieauguma novērtējumā (E (EV), apzīmējot novērtējumu (Evaluation)), izkritumu novērtējumā (A, apzīmējot gaisu (Air))."

- 5.b veidlapu aizstāj ar šai regulai pievienoto 5.b veidlapu,

- 8.a, 8.b, 8.c, 8.e un 8.f veidlapu aizstāj ar šai regulai pievienoto 8.a, 8.b un 8.c veidlapu,

- minēto regulu papildina ar še turpmāk pievienotām divām veidlapām (10.a un 10.b veidlapa),

- "Kodu sarakstā attiecībā uz pastāvīgo novērošanas parauglaukumu analīžu datiem, kas jānosūta Komisijai" izdara šādus grozījumus:

Informācija attiecībā uz lapotnes uzskaiti

Svītro 26. punktu.

Informācija attiecībā uz meteoroloģisko monitoringu

41. un 46. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"41) Parauglaukuma/instrumenta kods

Visiem mērinstrumentiem, kas ir uzstādīti parauglaukumā vai tā tuvumā, piešķir novērošanas parauglaukuma/instrumenta kodu. Šo kodu veido parauglaukuma numurs (līdz četriem cipariem) un instrumenta kārtas numurs (līdz 99). Ja instrumentus aizstāj ar citiem vai papildus uzstāda jaunus instrumentus, piemēro jaunus kodus (piemēram, piektajam instrumentam 1234. parauglaukumā piešķir kodu 1234.05).

42) Atrašanās vieta

Instrumenta atrašanās vietu norāda šādi:

S : instruments atrodas objektā, t.i., parauglaukumā (vai tā buferzonā), zem vainagu klāja, virs vainagu klāja vai meža augsnē

F : instruments ir novietots (tuvumā esošā) atklātā laukā meža teritorijā

W : instruments atrodas laika apstākļu novērošanas stacijā (parasti ārpus meža teritorijas)

O : instruments atrodas citur.

43) Mainīgais lielums

Tā mainīgā lieluma rādītājs, ko mēra ar iepriekšminēto instrumentu:

AT = gaisa temperatūra (Air Temperature)

PR = nokrišņu daudzums (PRecipitation)

RH = relatīvais mitrums (Relative Humidity)

WS = vēja ātrums (Wind Speed)

WD = vēja virziens (Wind Direction)

SR = saules radiācija (Solar Radiation)

UR = Uvb radiācija (UV b Radiation)

TF = caurteces nokrišņi (ThroughFall)

SF = nokrišņi, kas notek gar stumbru (StemFlow)

ST = augsnes temperatūra (Soil Temperature)

MP = augsnes matrices potenciāls (Matric Potential in the soil)

WC = augsnes mitrums (Water Content in the soil)

XX = var lietot citus kodus papildu parametru apzīmēšanai, bet tie būtu jānorāda datiem pievienotajā ziņojumā.

44) Informācija par instrumentiem

Vertikāls stāvoklis

Instrumentu vertikālo stāvokli (augstumu vai dziļumu) norāda metros ar plusa zīmi (augstums virs zemes virsmas) vai mīnusa zīmi (dziļums zem zemes virsmas), izmantojot divciparu skaitli un divus ciparus aiz komata.

Instrumenta kods

Attiecībā uz paraugu ņemšanas ierīcēm un datu reģistrēšanas metodēm lieto šādus kodus:

10 : nolasīšana un reģistrācija uz papīra

20 : mehāniskā reģistrācija (nolasīšana un reģistrācija uz papīra)

30 : tieša reģistrācija uz papīra

40 : autonomā digitālā reģistrācija

50 : digitālā reģistrācija (ar integrēto datu reģistrācijas ierīci).

Sīkākas ziņas par izmantoto aparatūru sniedz datiem pievienotajā ziņojumā.

Skenēšanas intervāls (tikai automātiskajiem instrumentiem)

Intervālu starp diviem secīgiem novērtējumiem norāda sekundēs.

Uzglabāšanas intervāls (tikai automātiskajiem instrumentiem)

Intervālu starp diviem secīgiem datu uzglabāšanas (fiksēšanas) momentiem norāda minūtēs.

45) Parametri, kas jānovērtē, veicot meteoroloģisko monitoringu

Nokrišņi un caurteces nokrišņi

Nokrišņu daudzumu norāda kā dienas nokrišņu daudzuma summu, izmantojot, maksimums, četrciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

Temperatūra (gaisa un augsnes)

Temperatūru norāda Celsija grādos, izmantojot formu plus/mīnus un divciparu skaitli plus viens cipars aiz komata. Iesniedz informāciju par dienas vidējo, dienas minimālo un dienas maksimālo temperatūru.

Relatīvais mitrums

Relatīvo mitrumu norāda kā dienas vidējo, minimālo un maksimālo dienā reģistrēto vērtību, izmantojot divciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

Vēja ātrums

Vēja ātrumu norāda kā dienas vidējo, minimālo un maksimālo dienā reģistrēto vērtību, izmantojot divciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

Vēja virziens

Vēja virzienu norāda tādu, kāds ir attiecīgajā dienā valdošais. Kompasa grādu skalu sadala astoņās 45° iedaļās, sākot no 22,5° uz priekšu (ZA (=45°), A (=90°), DA (=135°)… Z (=0°)). Visbiežāk novēroto vēja virzienu norāda, precizējot tā vidējo vērtību.

Saules radiācija un UVb radiācija

Saules radiāciju un UVb radiāciju norāda kā dienas vidējo vērtību, izmantojot, maksimums, četrciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

Nokrišņi, kas notek gar stumbru

Nokrišņu daudzumu, kas notek gar stumbru, aprēķina kā nokrišņu daudzumu milimetros un norāda kā dienas summu, izmantojot, maksimums, četrciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

Augsnes matrices potenciāls

Augsnes matrices potenciālu izsaka hPa kā dienas vidējo, minimālo un maksimālo dienā reģistrēto vērtību, izmantojot, maksimums, četrciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

Augsnes mitrums

Augsnes mitrumu izsaka tilpuma % kā dienas vidējo, minimālo un maksimālo dienā reģistrēto vērtību, izmantojot, maksimums, četrciparu skaitli un vienu ciparu aiz komata.

46) Veikto mērījumu apjoms

Veikto mērījumu apjoms ir skenēšanas un datu uzglabāšanas procedūru aptveramības rādītājs, ko izsaka procentos, izmantojot formu, kur ir, maksimums, trīs cipari (100 % = pilnīga aptveramība)."

Svītro 47., 48., 49. un 50. punktu.

Sarakstu papildina ar šādiem punktiem:

"Informācija attiecībā uz zemsedzes augāja novērtējumu

61) Parauglaukuma/apsekojuma numurs

Katru reizi (dienu) vai visās situācijās (nožogojuma iekšpusē vai ārpusē), kad attiecīgajā parauglaukumā veic zemsedzes augāja novērtējumu, tam piešķir apsekojuma numuru. Apvienojot parauglaukuma numuru ar apsekojuma numuru, veidojas unikāls (vienreizējs) parauglaukuma/apsekojuma numurs.

62) Nožogojums

Tā kā nožogojuma iekšpusē un ārpusē augājs var būt atšķirīgs, ir pieņemts lēmums, ka zemsedzes augāja novērtējumu principā vienmēr veic ārpus nožogojuma. Ja veic novērtējumu nožogojuma iekšpusē, par to jāsniedz ziņas kā par atsevišķu novērtējumu un novērtējuma veids jānorāda ar nožogojuma kodu:

1 = jā, novērtējums veikts nožogojuma iekšpusē

2 = nē, novērtējums veikts ārpus nožogotās platības.

63) Kopējā platība, no kuras ņemti paraugi

Kopējo platību, no kuras ņemti paraugi, norāda kvadrātmetros, izmantojot līdz četriem cipariem. Datiem pievienotajā ziņojumā sniedz precīzas, sīkas ziņas par veikto paraugu ņemšanas reižu skaitu, zemsedzes augāja novērošanas parauglaukumu atrašanās vietu/orientāciju un šo parauglaukumu lielumu.

64) Augstums un nosegtā platība

Informāciju par kopējā zemsedzes augāja, krūmu stāva, lakstaugu stāva un sūnu stāva vidējo augstumu un novērtēto platību, ko tie sedz, iesniedz šādā veidā:

"x = "jāiesniedz dati

| Augstums (metros) | Zemes platība, ko tie sedz (%) |

Kopējais zemsedzes augājs (visi tā stāvi kopā) | | x |

Krūmu stāvs | x | x |

Lakstaugu stāvs | x | x |

Sūnu stāvs | | x |

Minēto stāvu vidējo augstumu norāda metros, izmantojot vienciparu skaitli un divus ciparus aiz komata. Novērtēto zemes platību, ko tie sedz, norāda kā % no kopējās platības, kurā veikta paraugu ņemšana.

65) Stāvi

Izšķir šādus zemsedzes augāja stāvus:

1brīvais stāvs2krūmu stāvs3lakstaugu stāvs4sūnu stāvs | jānosaka datiem pievienotajā ziņojumā |

66) Sugas kods

Piemēro sugas kodu, ko veido trīs numuru kodu grupas - dzimtai, ģintij un sugai - un ko atdala ar punktiem (.). Lielāko daļu kodu veido trīsciparu skaitlis. Diemžēl vienu ģints kodu veido trīsciparu skaitlis, kam pievienoti burti "bis". Sugas kodu var paplašināt par vienu burtu, lai norādītu pasugu. Kopējā sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 11000 sugu. Šo sarakstu Komisija darīs pieejamu ciparu formātā Nacionālo Koordinācijas centru lietošanai.

Gadījumos, kad Flora Europaea nav pietiekami pilnīga, Nacionālais Koordinācijas centrs var sagatavot īpašu sarakstu ar attiecīgajā valstī nozīmīgām sugām. Šos valsts sugu kodus veidos jauns koda numurs (dzimta, ģints un suga), kam pievienots valsts kods (divi burti), un šos atsevišķos elementus atdala ar punktu (.). Nacionālais Koordinācijas centrs apkopo pilnu sarakstu ar visiem kodiem, ieskaitot būtiskas ziņas par sugām (pilns nosaukums, pieņemtais nosaukums utt.), un ietver šo sarakstu datiem pievienotajā ziņojumā.

67) Platība, ko sedz augu sugas

Dalībvalstis var brīvi veikt augu sugu apjoma/segtās platības novērtējumu. Datus par platību, ko sedz augu sugas, norāda procentos, izmantojot līdz pieciem cipariem, tai skaitā diviem cipariem aiz komata (999,99). Datiem pievienotajā ziņojumā sniedz precīzu informāciju par novērtējuma metodēm un tajās iegūto datu konversiju, izsakot procentos."

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1091/94 IX pielikumu aizstāj ar šādu:

IX PIELIKUMS

KOPĪGAS METODES METEOROLOĢISKO MĒRĪJUMU VEIKŠANAI PASTĀVĪGAJOS NOVĒROŠANAS PARAUGLAUKUMOS

I. Vispārīgas piezīmes

Meteoroloģiskie mērījumi jāveic vismaz 10 % no pastāvīgajiem novērošanas parauglaukumiem. Ir ieteicams veikt meteoroloģisko monitoringu parauglaukumos, kur veic arī izkritumu monitoringu. To ierīču uzstādīšanu, kas paredzētas meteoroloģisko mērījumu veikšanai, pabeidz līdz 1999. gada 30. jūnijam.

Šā pielikuma pamatā ir tehniski ieteikumi, ko izstrādājusi ad hoc meteoroloģijas ekspertu grupa (ES/Starptautiskā Sadarbības programma mežu jautājumos). Izdara atsauci uz šīs ekspertu grupas (1996./1997. gadā) sagatavoto rokasgrāmatu.

II. Inventarizācijas metodoloģija

II.1. Paraugu ņemšanas ierīču atrašanās vieta

Lai iegūtu reprezentatīvus datus par mežu zemes īpašajiem klimatiskajiem apstākļiem, mērījumi būtu jāveic attiecīgajā meža platībā. Parasti mērījumus (izņemot augsnes temperatūras, augsnes mitruma un audzes nokrišņu daudzuma mērījumus) veic vai nu virs mežaudzes vainagu klāja parauglaukumā, vai atklāta lauka stacijā meža teritorijā tuvu (parasti ne vairāk kā 2 km attālumā) no parauglaukuma audzes. Attālums no mērījumu veikšanas vietas atklāta lauka stacijās līdz apkārt esošām audzēm vai citiem šķēršļiem ir līdzvērtīgs vismaz nobrieduša koka/šķēršļa augstumam, kas reizināts ar divi. Augsnes temperatūras, augsnes mitruma un audzes nokrišņu daudzuma mērījumus veic pastāvīgā novērošanas parauglaukuma audzes iekšpusē.

Ja vien iespējams, minētās meteoroloģisko mērījumu ierīces būtu jākombinē ar ierīcēm izkritumu mērīšanai. Lai izvairītos nodarīt kaitējumu sakņu sistēmai un pasliktināt augsnes stāvokli, minētās ierīces būtu jāizvieto tā, lai tās var sasniegt un uzturēt, faktiski nešķērsojot parauglaukumu.

II.2. Metodes, ko izmanto, lai veiktu faktiskās meteoroloģiskās situācijas mērījumus parauglaukumā vai tā tuvumā

Būtu jāveic nepārtraukts laika apstākļu monitorings, uzstādot meteoroloģisko staciju atklātā platībā tuvu parauglaukumam vai uzstādot torni audzē, kas atrodas netālu no parauglaukuma. Tehniskajai aparatūrai, sensoriem un to izvietojumam jābūt saskaņā ar starptautisko Pasaules meteoroloģijas organizācijas standartu, tiem būtu arī jābūt saderīgiem ar attiecīgās valsts laika apstākļu dienestu tīkliem. Iegūst datus par šādiem mainīgajiem lielumiem:

Obligāti | Izvēles |

Nokrišņu daudzums | UVb radiācija |

Gaisa temperatūra | Augsnes temperatūras |

Gaisa mitrums | Augsnes mitrums |

Vēja ātrums | (augsnes ūdens potenciāls, mitrums) |

Vēja virziens | Audzes nokrišņu daudzums |

Saules radiācija | (caurteces nokrišņu un nokrišņu, kas notek gar stumbru, daudzums) |

xjāiesniedz dati

Parametrs | Vienības | Vidējā vērtība | Summa | Minimālā vērtība | Maksimālā vērtība | Piezīmes |

Nokrišņu daudzums | (mm) | | x | | | Kopējais nokrišņu daudzums (ieskaitot sniegu utt.) |

Gaisa temperatūra | (oC) | x | | x | x | |

Relatīvais mitrums | (%) | x | | x | x | |

Vēja ātrums | (m/s) | x | | | x | |

Vēja virziens | (o) | x | | | | Valdošais vēja virziens |

Saules radiācija | (W/m2) | x | | | | |

UVb radiācija | (W/m2) | x | | | | |

Augsnes temperatūra | (oC) | x | | x | x | |

Augsnes mitrums (augsnes ūdens potenciāls, mitrums) | (hPa) | x | | x | x | |

Audzes nokrišņu daudzums | (mm) | | x | | | |

Citi | | | | | | Informāciju precizē datiem pievienotajā ziņojumā |

Attiecībā uz katru parauglaukumu, kurā veic mērījumus, sagatavo savākto mērījumu datu apkopojumu un ik gadus iesniedz Komisijai, izmantojot veidlapas XX1996.PLM, XX1996.MEM un XX1996.MEO (8.a, 8.b, 8.c veidlapa).

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Regulu (EK) Nr. 1091/94 papildina ar šādu XI pielikumu:

XI PIELIKUMS

KOPĪGAS METODES ZEMSEDZES AUGĀJA NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI PASTĀVĪGAJOS NOVĒROŠANAS PARAUGLAUKUMOS

I. Vispārīgas piezīmes

Zemsedzes augāja novērtējums ir jāveic vismaz 10 % no pastāvīgajiem novērošanas parauglaukumiem. Pirmo kopējo novērtējumu pabeidz līdz 1999. gada rudenim. Zemsedzes augāja novērtējumam ir divi galvenie mērķi:

- mežu ekosistēmu pašreizējā stāvokļa raksturojums, pamatojoties uz šo ekosistēmu sastāvu,

- to augāja izmaiņu monitorings, ko radījuši dabiskie un antropogēnie vides faktori.

Var izmantot arī datus par zemsedzes augāju, kas savākti un analizēti līdz 1997. gadam, ja ir piemērotas še turpmāk aprakstītās metodes.

Šā pielikuma pamatā ir tehniski ieteikumi, ko izstrādājusi ad hoc augāja novērtējuma ekspertu grupa (ES/Starptautiskā Sadarbības programma mežu jautājumos). Izdara atsauci uz šīs ekspertu grupas (1997. gadā) sagatavoto rokasgrāmatu.

II. Uzskaites metodoloģija

II.1. Paraugu ņemšanas vietas izvēle

Zemsedzes augāja novērtējumu veic pastāvīgajos novērošanas parauglaukumos. Platībai vai zonai, ko izvēlas zemsedzes augāja novērtējuma veikšanai, ir jābūt reprezentatīvai attiecībā uz parauglaukumu. Var izmantot vairākas paraugu ņemšanas iekārtas, lai iegūtu statistisku atkārtojumu. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties paraugu ņemšanas ierīču skaitu un formu. Ja parauglaukums ir nožogots, paraugu ņemšanas ierīces jāizvieto ārpus nožogojuma. Turklāt paraugu ņemšanas ierīces, kas ir nožogojuma iekšpusē, arī var izmantot novērtējuma veikšanai. Jāizvairās ņemt paraugus platībās, kas pakļautas traucējumiem (piemēram, augsnes atsegumi, augsnes šķīduma monitoringa zonas, takas vai ceļi). Paraugu ņemšanas ierīču atrašanās vietas norāda ar pastāvīgiem apzīmējumiem. Precīzu apzīmēšanas metodi atstāj dalībvalstu ziņā, bet tajā izmantotajam materiālam būtu jābūt inertam, lai izvairītos no piesārņojuma.

II.2. Vispārīga pamatinformācija

Apkopo šādu vispārīgu informāciju:

- parauglaukuma numurs,

- paraugu ņemšanas un analīzes diena,

- vai ir nožogojums,

- kopējā platība, kurā ņemti paraugi,

- informācija par kopējo zemsedzes augāju (platība, ko tas sedz), krūmu un lakstaugu stāvu (platību, ko tie sedz, un vidējo augstumu) un sūnu stāvu (platību, ko tas sedz).

II.3. Sugu daudzuma vai to segto platību mērījumi

Dalībvalstis novērtējumā var brīvi piemērot savu mērīšanas sistēmu, ciktāl to var tieši pārvērst procentuāli izteiktā platībā, ko sedz minētās sugas, no 0,01 % (ļoti reta sastopamība) līdz 100 % (pilnībā sedz attiecīgo teritoriju).

II.4. Sugas

Novērtējumā ir jāiekļauj visi fanerogamie augi, vaskulārie sporaugi un sūnveidīgo augu (briofītu) galvenās sugas. Ir ieteicams novērtējumu attiecināt arī uz ķērpjiem. Sugas, kas neaug uz zemes, kā arī sēnes var norādīt pēc izvēles. Nomenklatūrai jāatbilst Flora Europaea sarakstam. Gadījumos, kad Flora Europaea nav piemērojama un kad ir pieejama precīzāka taksonomiskā identifikācija, iesaistītais Nacionālais Koordinācijas centrs var sagatavot šā standarta sugu saraksta pielikumu. Komisiju informē par šiem paplašinātajiem sugu sarakstiem.

II.5. Novērtējuma biežums un laiks

Ik pēc pieciem gadiem visos parauglaukumos ir jāveic augāja pētījumi. Ir ieteicams zemsedzes augāja novērtējumu ik pēc gada veikt ierobežotā skaitā parauglaukumu (piemēram, 10 % no visiem parauglaukumiem). Attiecībā uz sezonāli kompleksu veģetācijas sastāvu var būt vajadzīgs otrs novērtējums gada laikā, lai novērtētu augāja pilnu sastāvu. Turpmākos zemsedzes augāja novērtējumus veic aptuveni tajā pašā datumā.

II.6. Analīze un datu iesniegšana

Novērtējuma informāciju par paraugu ņemšanas ierīcēm apkopo parauglaukumu līmenī. Ja paraugu ņemšanas ierīces ir novērtētas nožogojumu iekšpusē un ārpusē, veic divus šādus apkopojumus. Zemsedzes augāja novērtējuma rezultātus katru gadu iesniedz Komisijai standartizētā formā, kā norādīts 10.a un 10.b veidlapā (datņu nosaukumi XX1996.PLV un XX1996.VEM).

Zemsedzes augāja novērtējuma sakarā iesniedzamie rezultāti parauglaukumu līmenī ietver šādu informāciju: parauglaukuma/apsekojuma numurs, parauglaukuma koordinātes, nožogojums un informācija par galvenajiem stāviem. Informācija novērtējuma līmenī ietver parauglaukuma/apsekojuma numuru, sugu standarta kodu, izmantojot astoņu burtu saīsinājumu, kas norādīts pievienotajā sarakstā vai papildinātajā sarakstā attiecībā uz papildu sugām, kā arī augāja segtās platības rādītāju procentos parauglaukuma līmenī.

III. Datiem pievienotā informācija

III.1. Datiem pievienotā informācija par piemērotajām metodēm (datiem pievienotais ziņojums)

Atsevišķā dokumentā sniedz sīkas ziņas par šādiem jautājumiem:

- paraugu ņemšanas ierīču paraugu ņemšanas shēma (apakšparauglaukumu skaits un platība),

- paraugu ņemšanai izmantoto stāvu noteikšana (sūnas, lakstaugi, krūmi, koki),

- izmantotie mēri (skalas) un to pārvēršana procentos,

- informācija par atkāpēm no standarta sugu saraksta un to kodi,

- apkopojuma metodes, kas piemērotas, lai iegūtu informāciju parauglaukuma līmenī.

Ir ieteicams šo informāciju iesniegt Komisijai, izmantojot datiem pievienotā ziņojuma anketas, kas minētas C pielikumā.

III.2. Datiem pievienotais ziņojums par atkāpēm no standarta metodēm

Reģistrē un atsevišķi ziņo par jebkuru būtisku atkāpi no standartiem, kas varētu būt ietekmējusi novērtējumu, kā arī par jebkādiem būtiskiem traucējumiem, kas varētu rasties.

III.3. Datiem pievienotā informācija par izvērtējumu un interpretāciju (ikgadējais ziņojums par panākumiem)

Informāciju par zemsedzes augāja novērtējuma datu (kopā ar citiem datiem vai bez tiem) izvērtējumu un interpretāciju paziņo Komisijai ikgadējā ziņojumā par panākumiem.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------