31999D0394

Padomes lēmums

(1999. gada 25. maijs)

par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu

(1999/394/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 121. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes reglamentu un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

(1) tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 [1] un Padomes Regula (Euratom) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [2], nosaka, ka Birojam ir jārīko un jāvada administratīvā izmeklēšana iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas ar EK vai Euratom līgumu vai pamatojoties uz tiem;

(2) tā kā Komisija ir noteikusi, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir atbildīgs ne tikai par finanšu interešu aizsardzību, bet par visām darbībām, kas saistītas ar vajadzību aizsargāt Kopienas intereses pret nelikumīgu rīcību, kura var būt par cēloni saukšanai pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības;

(3) tā kā krāpšanas apkarošana jāizvērš plašāk un jāpaaugstina tās efektivitāte, izmantojot pieredzi administratīvās izmeklēšanas jomā;

(4) tā kā tādēļ visām iestādēm, struktūrām un birojiem un aģentūrām, pamatojoties uz savu administratīvo neatkarību, ir jāuztic Birojam pienākums veikt iekšējo administratīvo izmeklēšanu, lai konstatētu nopietnus gadījumus, kas saistīti ar amata pienākumu izpildi un kas varētu būt Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (šeit turpmāk "Civildienesta noteikumi") 11. pantā, 12. panta otrajā un trešajā daļā, 13., 14., 16. pantā un 17. panta pirmajā daļā minētā Kopienu ierēdņu un citu darbinieku pienākumu nepildīšana, kura kaitē Kopienu interesēm un par kuru var saukt pie disciplināratbildības un vajadzības gadījumā pie kriminālatbildības, vai arī nopietni pārkāpumi, kas minēti Civildienesta noteikumu 22. pantā, vai arī līdzvērtīga iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru vadītāju un darbinieku pienākumu nepildīšana, uz ko neattiecas Civildienesta noteikumi, vai arī tādu amata pienākumu nepildīšana, kurus Kopienas tiesības paredz Padomes un tās struktūru locekļiem, kuri darbojas šajā statusā;

(5) tā kā tāda izmeklēšana visās Kopienas iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās būtu veicama līdzvērtīgos apstākļos; tā kā šā uzdevuma uzticēšana Birojam neietekmētu pašu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumus un nekādi nemazinātu attiecīgo personu tiesisko aizsardzību;

(6) tā kā līdz Civildienesta noteikumu grozīšanai ir jānosaka konkrēti pasākumi, kā sadarboties iestāžu un struktūru locekļiem, biroju un aģentūru vadītājiem un iestāžu, struktūru un biroju un aģentūru ierēdņiem un darbiniekiem, lai iekšējā izmeklēšana noritētu raiti;

(7) tā kā Regulas (EK) Nr. 1073/1999 un Regulas (Euratom) Nr. 1074/1999 4. panta 6. punktā noteikts, ka katrai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai ir jāpieņem lēmums, kurā paredzēti noteikumi par iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru locekļu, ierēdņu un pārējo darbinieku pienākumu sadarboties ar Biroja darbiniekiem un sniegt viņiem informāciju, kā arī procedūra, kas Biroja darbiniekiem jāievēro, veicot iekšējo izmeklēšanu, un tiesību garantijas personām, ko skar iekšējā izmeklēšana;

(8) tā kā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgums (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [3], uzliek par pienākumu parakstītājām iestādēm un iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas pievienojas nolīgumam, pieņemt iekšēju lēmumu pēc nolīgumam pievienotā parauga un neatkāpties no parauga, ja vien kādu konkrētu vajadzību dēļ atkāpe nav tehnisku iemeslu dēļ nepieciešama;

(9) tā kā nav konkrētas vajadzības tehnisku iemeslu dēļ atkāpties no lēmuma parauga attiecībā uz Padomes ģenerālsekretariāta (šeit turpmāk "Ģenerālsekretariāts") ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem;

(10) tā kā Padomei ir jāuzliek par pienākumu Birojam uzņemties administratīvo izmeklēšanu nopietnos gadījumos, kuros, iespējams, pienākumus nepilda personas, kuras ir Padomes un tās struktūru locekļi un kurām Kopienas tiesības liek tos pildīt; tā kā tomēr jārēķinās ar to, ka Padomes un tās struktūru locekļi atšķirībā no citu iestāžu locekļiem pilda svarīgus valstiskus pienākumus un to izpildē paliek savas valsts tiesību subjekti, un tādēļ šis lēmums jāattiecina tikai uz šo personu darbību minētās iestādes vai tās struktūru amatos;

(11) tā kā Birojam nav tiesu iestādes pilnvaru un tas veic vienīgi administratīvu izmeklēšanu; tā kā izmeklēšana jāveic, stingri ievērojot attiecīgos Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumus, jo īpaši Protokolu par privilēģijām un imunitāti, kā arī to īstenošanas dokumentus un Civildienesta noteikumus;

(12) tā kā tāda izmeklēšana jāveic saskaņā ar Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas pieņemtajām regulām; tā kā minētās regulas tomēr nedod Birojam nekādas tiesības iekļūt ēkās, ko izmanto dalībvalstis, jo īpaši to pastāvīgajās pārstāvniecībās;

(13) tā kā Iestāžu nolīgumā paredzēto iekšējo lēmumu strikti ierobežo tajā paredzētais pienākums sadarboties ar Biroju un sniegt ziņas, Aizsardzības biroja pienākums palīdzēt Biroja darbiniekiem, un, savukārt, Biroja pienākums informēt personas, par kurām, veicot izmeklēšanu, radušās aizdomas,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Pienākums sadarboties ar Biroju

Ģenerālsekretariāta ģenerālsekretāram, dienestiem un visiem ierēdņiem vai darbiniekiem ir pienākums pilnībā sadarboties ar Biroja darbiniekiem un sniegt palīdzību, kas tiem vajadzīga izmeklēšanai. Šim nolūkam tie sniedz Biroja darbiniekiem noderīgu informāciju un paskaidrojumus.

Neatkarīgi no attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Kopienu dibināšanas līgumos, jo īpaši Protokolā par privilēģijām un imunitāti, un to īstenošanas dokumentos, Padomes un tās struktūru locekļi pilnībā sadarbojas ar Biroju.

2. pants

Pienākums sniegt informāciju

Ja Ģenerālsekretariāta ierēdņa vai darbinieka rīcībā nonāk liecības, kas rada aizdomas par iespējamu krāpšanu, korupciju vai citādu prettiesisku darbību, kura kaitē Kopienu interesēm, vai par nopietniem gadījumiem sakarā ar amata pienākumu izpildi, kas varētu būt Kopienu ierēdņu vai darbinieku pienākumu nepildīšana, kuras dēļ var saukt pie disciplināratbildības un vajadzības gadījumā pie kriminālatbildības, vai tādu pienākumu nepildīšana, kurus Kopienas tiesības uzliek Padomes un tās struktūru locekļiem sakarā ar to amata pienākumiem šajā statusā, kuru nepildīšana kaitē Kopienu interesēm, šī persona tūlīt informē sava dienesta vadītāju vai ģenerāldirektoru, vai, ja uzskata par lietderīgu, ģenerālsekretāru vai Biroju nepastarpināti.

Ģenerālsekretariāta ģenerālsekretārs, ģenerāldirektori un dienestu vadītāji tūlīt nodod Birojam visas liecības, kas tiem kļuvušas zināmas un kas rada aizdomas par kādu pirmajā daļā minētu nelikumību.

Ģenerālsekretariāta ierēdņi un darbinieki nekādi nedrīkst ciest no netaisnas izturēšanās vai diskriminācijas sakarā ar to, ka snieguši pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju.

Padomes locekļi un pastāvīgie pārstāvji, kuriem kļūst zināmi pirmajā daļā pieminētie fakti, informē Padomes priekšsēdētāju vai, ja uzskata par lietderīgu, tieši Biroju. Dalībvalstu delegāti, kuriem kļūst zināmi pirmajā daļā pieminētie fakti, informē savas dalībvalsts pastāvīgo pārstāvi.

3. pants

Aizsardzības biroja palīdzība

Ģenerālsekretariāta Aizsardzības birojs pēc Biroja direktora pieprasījuma praktiski palīdz Birojam veikt izmeklēšanu.

4. pants

Iesaistītās personas informēšana

Ja ir konstatēta kāda Padomes vai tās struktūras locekļa vai kāda Ģenerālsekretariāta ierēdņa vai darbinieka iespējama personiska saistība ar lietu, attiecīgā persona ātri jāinformē, ja vien tas nevar traucēt izmeklēšanu. Nekādā ziņā pēc izmeklēšanas pabeigšanas nedrīkst izdarīt secinājumus, kuros minēts kādas konkrētas personas vārds, ja iesaistītajai personai nav dota iespēja paust savu viedokli par visiem faktiem, kas uz viņu attiecas.

Gadījumos, kad izmeklēšanai nepieciešams ievērot pilnīgu slepenību un vajadzīga tāda izmeklēšana, kas piekrīt kādas valsts tiesu iestādei, ar Padomes priekšsēdētāja vai ar ģenerālsekretāra piekrišanu var neievērot prasību uzaicināt attiecīgo personu izteikt savu viedokli.

5. pants

Informēšana par izmeklēšanas izbeigšanu bez turpmākas rīcības

Ja pēc iekšējas izmeklēšanas nav iespējams celt prasību pret personu, kas tiek turēta aizdomās, ar Biroja direktora lēmumu iekšējo izmeklēšanu pret viņu izbeidz bez kādas turpmākas rīcības, un par to direktors iesaistīto personu informē rakstiski.

6. pants

Imunitātes atņemšana

Kādas valsts policijas vai tiesu iestādes pieprasījums par imunitātes atņemšanu Ģenerālsekretariāta ierēdnim vai darbiniekam tiesvedības sākšanai sakarā ar iespējamu krāpšanu, korupciju vai citādu prettiesisku darbību nododams Biroja direktoram atzinuma sniegšanai. Ja pieprasījums par imunitātes atņemšanu attiecas uz Padomes vai kādas tās struktūras locekli, Birojs jāinformē.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 1999. gada 1. jūnijā.

Briselē, 1999. gada 25. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Eichel

[1] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[2] OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

[3] OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

--------------------------------------------------