31997R0894

Padomes Regula (EK) Nr. 894/97

(1997. gada 29. aprīlis),

ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

(1) Tā kā Padomes 1986. gada 7. oktobra Regula (EEK) Nr. 3094/86, kas nosaka zināmus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai [3] ir bieži un būtiski grozīta; tā kā skaidrības un lietderības labad minētā regula būtu jāsistematizē;

(2) Tā kā, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu aizsardzību un līdzsvarotu zvejas resursu izmantošanu gan zvejnieku, gan patērētāju interesēs, būtu jānosaka tehniskie pasākumi zvejas resursu saglabāšanai, inter alia precizējot pieļaujamos tīklu acu izmērus, piezvejas likmes un zivju izmērus, kā arī zvejas ierobežojumus zināmos apgabalos un laikposmos un ar noteiktiem zvejas rīkiem;

(3) Tā kā jāpanāk līdzsvars starp tehnisko saglabāšanas pasākumu pielāgošanu zvejniecības nozaru dažādībai un vajadzību pēc vieglāk piemērojamiem vienādiem noteikumiem;

(4) Tā kā šajā regulā būtu jāiekļauj zvejas darbības Skagerakā un Kategatā reglamentējoši noteikumi, par ko Kopiena ir vienojusies ar Norvēģiju un Zviedriju; tā kā, ņemot vērā zinātnieku ieteikumus, tādēļ jānosaka sezonāli ierobežojumi noteiktām zvejas darbībām Skagerakā un Kategatā;

(5) Tā kā apsaimniekošanas pasākumi attiecībā uz zvejniecību Baltijas jūrā būtu jāpieņem Starptautiskajai Baltijas jūras zvejniecības komisijai;

(6) Tā kā izmestās zivis pašlaik veido nepieļaujamus atkritumus lielos apmēros; tā kā aizliegums zvejojot izmantot nepietiekami selektīvas metodes vai zvejot apgabalos, kur koncentrējas nepieaugušās zivis, līdz ar tīklu acu izmēru palielināšanu un izmešanu veicinošu zvejas rīku aizliegumu, ir pirmais solis ceļā uz tādu darbību galīgu izskaušanu, kuras ir pretrunā ar zvejas resursu saglabāšanu un pareizu izmantošanu; tā kā jāievieš saskanīga vadības un apsaimniekošanas sistēma, kas līdz minimumam samazina izmesto zivju daudzumu;

(7) Tā kā jānosaka zvejas noteikumi attiecībā uz zināmu sugu zivīm, kā arī piezveju un aizsargājamām sugām;

(8) Tā kā plašos izmēģinājumos ir pierādīts, ka kvadrātveida acu paneļu izmantošanai virs āmja ir liela nozīme pārāk mazu zivju nozvejas samazināšanā;

(9) Tā kā rūpnieciskā zveja ir nepārtraukta darbība un tā kā līdz ar to arī to reglamentējošiem nosacījumiem vajadzētu būt stabiliem;

(10) Tā kā tādu zināmu sugu zivju zveju, kuras paredzēts pārstrādāt zivju miltos vai eļļā, var veikt ar tīkliem, kam ir mazāka izmēra acis, ar noteikumu, ka šādām zvejas darbībām nav negatīvas ietekmes uz citu bentisku zivju sugu krājumiem, jo īpaši mencām un pīkšām;

(11) Tā kā palielinās tendence izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmjtīklus ar aizvien mazāka izmēra acīm, kā rezultātā palielinās attiecīgās zvejniecības nozares mērķa sugas jauno zivju mirstība;

(12) Tā kā šī tendence būtu jāpārbauda un pasīvajos zvejas rīkos, piemēram, grunts žaunu tīklos, iepinējtīklos un rāmjtīklos acu izmēri būtu jāveido tā, lai notiktu selektīvu mērķa sugas vai mērķa sugu grupas nozveju;

(13) Tā kā attiecīgās sugas bioloģiskie parametri dažādos ģeogrāfiskos apgabalos ir atšķirīgi; tā kā šīs atšķirības attaisno dažādu pasākumu piemērošanu minētajos apgabalos;

(14) Tā kā, lai dotu zvejniekiem pietiekamu laiku esošo zvejas rīku pielāgošanai jaunajām prasībām, būtu jāparedz pietiekams pārejas laiks;

(15) Tā kā būtu jānosaka veids, kādā jānosaka vēžveidīgo un gliemju izmēri;

(16) Tā kā noteikumi attiecībā uz zvejošanu 12 jūdžu piekrastes joslā būtu jāparedz ar nosacījumiem, kas ir izpildāmi;

(17) Tā kā šajā sakarā dalībvalstu piekrastes joslā būtu jāparedz audzētavu platību aizsardzība, ņemot vērā īpašos bioloģiskos apstākļus dažādās šādās zonās;

(18) Tā kā neselektīva riņķvadu izmantošana tunzivju un citu zivju sugu baros, kas novērojami kopā ar jūras zīdītājiem vai to ciešā tuvumā, var izraisīt šo zīdītāju bezjēdzīgu izķeršanu un nogalināšanu;

(19) Tā kā riņķvadu izmantošana ir efektīva tikai vēlamās mērķa sugas zvejas metode, ja to veic pareizi un ar atbildību; tā kā šādos apstākļos tā vairs neapdraud jūras zīdītāju saglabāšanu;

(20) Tā kā Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 1989. gada 22. decembrī pieņēma Rezolūciju 44/225 par liela mēroga zveju ar pelāģiskiem driftertīkliem un tās ietekmi uz pasaules okeānu un jūru dzīvajiem resursiem;

(21) Tā kā Padome ar Lēmumu 82/72/EEK [4] apstiprināja Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija);

(22) Tā kā Kopiena ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kura paredz visas starptautiskās sabiedrības sadarbību atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanā un apsaimniekošanā;

(23) Tā kā driftertīklu izmantošanas nekontrolēta izplatība un palielināšanās var radīt nopietnas grūtības saistībā ar pieaugošu zvejas intensitāti un tādu sugu palielinātu piezveju, kuras nav mērķa sugas; tā kā tādēļ zveju ar driftertīkliem vēlams regulēt;

(24) Tā kā, lai nekavētu zinātniskus pētījumus, šī regula nebūtu jāpiemēro attiecībā uz darbībām, kuras var būt pat nejauši vajadzīgas šādu pētījumu veikšanai;

(25) Tā kā, ja saglabāšana ir nopietni apdraudēta, būtu jāļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pagaidu pasākumus;

(26) Tā kā šīs regulas pieņemšanai nevajadzētu padarīt par spēkā neesošiem vai kavēt valstu papildu pasākumus ar stingri vietēju raksturu;

(27) Tā kā tādēļ šādus pasākumus var saglabāt vai paredzēt, ja Komisija uzskata, ka tie atbilst Kopienas tiesību aktiem un ir saskaņā ar kopējo zvejniecības politiku;

(28) Tā kā šī regula būtu jāpiemēro, neierobežojot zināmus valstu pasākumus, kas paredz stingrākas prasības nekā šīs regulas noteiktās obligātās prasības;

(29) Tā kā var būt vajadzīgi steidzami jauni saglabāšanas pasākumi un sīki izstrādāti noteikumi šīs regulas īstenošanai, tā kā šādi pasākumi un noteikumi būtu jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes 1992. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3760/92, kas izveido Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu [5], 18. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Apgabalu definīcija

1. Šo regulu piemēro attiecībā uz zvejas resursu ieguvi un vešanu krastā, kas notiek visos jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot gadījumus, kad paredzēts citādi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 17. punktā un 11. panta 3. punktā, un kuri atrodas vienā no šiem reģioniem.

1. reģions.

Visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas sākas 48° N platuma un 18° W garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz 60° N platuma; no turienes uz austrumiem līdz 5° garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60° 30' N garuma; no turienes uz austrumiem līdz 4° W garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz 64° N platuma; no turienes līdz Norvēģijas austrumu krastam.

2. reģions.

Visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 48° N platuma, taču izņemot ūdeņus 1. reģionā un ICES III b, III c un III d zonā.

3. reģions.

Visi ūdeņi, kas atbilst ICES VIII un IX apakšrajonam.

4. reģions.

Visi ūdeņi, kas atbilst ICES X apakšrajonam.

5. reģions.

Visi ūdeņi, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumu daļas centrā, ko veido FAO un CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. zona un 34.2.0. apakšrajons, izņemot tos ūdeņus ap Kanāriju salām, uz kuriem attiecas Spānijas suverenitāte un jurisdikcija.

6. reģions.

Visi ūdeņi pie Franču Gviānas krastiem.

7. reģions.

Visi ūdeņi pie Francijas departamentu — Martinikas un Gvadelupas — krastiem.

8. reģions.

Visi ūdeņi pie Francijas departamenta Reinjonas krastiem.

2. Ģeogrāfiskie apgabali, ko šajā regulā apzīmē ar burtiem "NAFO", "ICES" un "FAO" ir apgabali, kurus attiecīgi noteikusi Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija, Starptautiskā Jūras pētniecības padome un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Tie ir aprakstīti, pieļaujot vēlākus grozījumus, Padomes 1978. gada 28. decembra Regulā (EEK) Nr. 3179/78 attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas parakstīto Konvenciju par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā [6], un Komisijas Paziņojumos Nr. 85/C 335/02 [7] un Nr. 85/C 347/05 [8].

3. Reģionus, kas minēti 1. punktā, var iedalīt ģeogrāfiskos apgabalos saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru, jo īpaši, pamatojoties uz tā 2. punktā minētajām definīcijām.

4. Neatkarīgi no 2. punkta šajā regulā Kategatu ziemeļos ierobežo ar līniju no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā un dienvidos ar līniju no Hasenoras raga līdz Gnībena ragam, no Korshages līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenai.

Skageraku rietumos ierobežo ar līniju no Hanstholmas bākas līdz Lindsi bākai un dienvidos ierobežo ar līniju no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā.

5. Neatkarīgi no 2. punkta šajā regulā Ziemeļjūru veido ICES IV apakšrajons, ICES II zonai pieguļošā daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 64° N platuma, un ICES III zonas daļa, uz kuru neattiecas 4. punktā sniegtā Skageraka definīcija.

I SADAĻA

TĪKLI UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI

2. pants

Minimālie tīklu acu izmēri

1. Katrā I pielikumā minētajā reģionā vai ģeogrāfiskajā apgabalā un vajadzības gadījumā atkarībā no laika un dzinēja jaudas ir aizliegts izmantot jebkādu trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo vadu, ja vien tā acu izmērs tajā tīkla daļā, kur ir vismazākās acis, nav vienāds ar vienu no minētajā pielikumā uzskaitītajiem minimālajiem acu izmēriem, še turpmāk "minimālais acu atsauces izmērs", vai lielāks par to un ja vien ar šo tīklu izvilktais un uz klāja paturētais loms neietver:

- atļautās mērķa sugas procentuālo daudzumu, kas ir vienāds ar I pielikumā precizēto procentuālo daudzumu vai ir lielāks par to,

- aizsargājamas sugas procentuālo daudzumu, kas nepārsniedz I pielikumā precizēto procentuālo daudzumu,

attiecībā uz minimālo acu atsauces izmēru.

Neatkarīgi no pirmās daļas aizsargājamās sugas minimālo procentuālo daudzumu var iegūt, summējot visu noķerto mērķa sugu daudzumus ar noteikumu, ka

- tās ir mērķa sugas, kurām maksimālais aizsargājamo sugu procentuālais daudzums ir 10 %,

- tās ir mērķa sugas, attiecībā uz kurām minimālais acu atsauces izmērs ir tāds pats kā izmantotā tīkla acu izmērs vai mazāks par to,

- visu aizsargājamo sugu kopējais procentuālais daudzums no visu mērķa sugu kopsvara nepārsniedz 10 %.

Šajā regulā aizsargājamās sugas definē kā sugas, kam minimālais izmērs ir noteikts II pielikumā vai kas minētajā pielikumā attiecīgajam reģionam ir atzīmētas ar zvaigznīti.

Šā punkta noteikumi neierobežo īpašos noteikumus, kas izklāstīti 2. līdz 9. punktā.

2. Uz dragu neattiecas 1. punkta noteikumi. Tomēr, zvejojot ar dragu, aizliegts turēt uz klāja vai aizvest krastā vairāk nekā 10 % aizsargājamo sugu.

3. Procentuālos daudzumus, kas minēti I pielikumā, aprēķina proporcionāli visu to zivju, vēžveidīgo un gliemju svaram, kuri atrodas uz klāja pēc šķirošanas vai sasniedzot krastu, ņemot vērā visus pārkrautos daudzumus.

Neatkarīgi no pirmās daļas, zvejojot tūbītes ar tīkliem, kā acu izmēri ir mazāki nekā 16 mm, procentuālo daudzumu var aprēķināt pirms šķirošanas. Šo noteikumu nepiemēro Skagerakā un Kategatā.

Procentuālos daudzumus var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem paraugiem. Paraugu ņemšanas noteikumus var izstrādāt saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru.

4. Šķirošanu veic tūlīt pēc izvilkšanas. Aizsargājamo sugu lomus, kas pārsniedz I pielikumā noteiktos procentuālos daudzumus, tūlīt izmet jūrā.

5. Ja lomi gūti viena un tā paša brauciena laikā, izmantojot dažādus tīklus ar dažādiem acu izmēriem vai dažādos reģionos, ģeogrāfiskajos apgabalos, vai dažādos papildu apstākļos (piemēram, dažādos laikos) un ja šie dažādie zvejas apstākļi ietver izmaiņas minimālajos acu atsauces izmēros (kam atbilst procentuālie daudzumi), kas uzskaitīti I pielikumā, tad procentuālos daudzumus aprēķina katrai loma daļai, kas iegūta katros no dažādajiem apstākļiem.

Visus lomus uzskata par izvilktiem uz klāja ar tīklu, kam ir vismazākais acu izmērs, ja vien citādi nav uzrādīts kuģa žurnālā, kuru aizpilda saskaņā ar Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, kas izveido kontroles sistēmu, kuru piemēro kopējai zivsaimniecības politikai [9] 6. pantu un noteikumiem, kas izstrādāti, īstenojot minēto pantu.

6. Lomus novērtē dzīvsvarā.

Šajā pantā vesela Norvēģijas omāra svaru iegūst, reizinot Norvēģijas omāra astes svaru ar trīs.

7. Tīklus, kā acu izmērs ir mazāks nekā tāda tīkla acu izmērs, kuru izmanto atbilstīgi 1. punktam, netur uz klāja, ja vien tie nav pienācīgi satīti un sakrauti tā, lai tos nevarētu uzreiz izmantot. Saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru var izstrādāt īpašus noteikumus par zvejas rīku sakraušanu.

8. Dzinēja jaudu definē kā kopējo maksimālo nepārtraukto jaudu, ko var iegūt katra dzinēja spararatā un ko ar mehāniskiem, hidrauliskiem vai citādiem līdzekļiem var izmantot kuģa darbināšanai. Tomēr, ja dzinējā ir iekļauta pārnesumkārba, tad jaudu mēra pie pārnesumkārbas jaudas noņēmēja atloka.

Attiecībā uz dzinēja darbinātām palīgmašīnām nepieļauj nekādas atkāpes.

Vienība, kādā izsaka dzinēja jaudu, ir kilovats (kW).

Nepārtraukto dzinēja jaudu nosaka saskaņā ar prasībām, ko pieņēmusi Starptautiskā standartizācijas organizācija tās ieteiktajā Starptautiskajā standartā ISO 3046/1, otrais izdevums, 1981. gada oktobris.

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai tehnikas attīstībai pielāgotu prasības, kas paredzētas ceturtajā daļā, pieņem saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru.

9. Uz klāja nedrīkst turēt un izmantot nekādu trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo vadu, kā minimālais acu izmērs ir 90 mm vai vairāk un kam sensu stricto ir vairāk nekā 100 acu vismaz āmja perimetrā, izņemot savienojumu vietas un malas.

Jebkuru trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo vadu, kura acu izmērs ir 100 mm vai vairāk, āmja augšējā daļā drīkst aprīkot ar kvadrātveida acu tīklojuma daļu (paneli vai logu), ko piestiprina pie savienojumu vietām vai malām un kā acu izmērs ir 90 mm vai vairāk.

"Kvadrātveida acu tīklojums" nozīmē tīklojumu, kas piestiprināts tā, ka abi acu AB virzieni, kas veido paneli, vienā virzienā sensu stricto ir paralēli āmja garenvirziena asij un otrā virzienā veido taisnus leņķus pret tā garenvirziena asi. AB virziens ir virziens, kas ir paralēls acu rindu taisnvirziena secībai, kurā katru rindu veido blakus esošas acis.

10. a) Grunts žaunu tīkli, iepinējtīkli un rāmjtīkli, kuru acu izmēri neatbilst nevienai no V vai VI pielikumā noteiktajām kategorijām, ir aizliegti, un tos nedrīkst turēt uz zvejas kuģu klāja. Attiecībā uz rāmjtīklu šajā regulā minētais acu izmērs ir acu izmērs tajā tīkla gabalā, kur ir vismazākais acu izmērs;

b) ja lomus gūst 1. un/vai 2. reģionā ar zvejas kuģiem, kas izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un/vai rāmjtīklus, kuru izmēri atbilst vienai no V pielikumā noteiktajām kategorijām, procentuālais daudzums dzīvsvarā izteiktos daudzumos, ko patur uz klāja, attiecībā uz vienu tādu sugu vai sugu grupu, vai sugu vai sugu grupu jebkuru kombināciju, kuras minētas atbilstīgā acu izmēru kategorijā, nedrīkst būt mazāks par 70 %;

c) ja lomus gūts 3. reģionā ar zvejas kuģiem, kas izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un/vai rāmjtīklus, kuru izmēri atbilst vienai no VI pielikumā noteiktajām kategorijām, procentuālais daudzums no dzīvsvarā izteiktajiem daudzumiem, ko patur uz klāja, attiecībā uz vienu tādu sugu vai sugu grupu, vai sugu vai sugu grupu jebkuru kombināciju, kas minētas atbilstīgajā acu izmēru kategorijā, nedrīkst būt mazāks par 70 %;

d) šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

i) "grunts žaunu tīkli vai iepinējtīkli" : ir visas konstrukcijas, ko veido viens tīkla gabals, kurš jebkādiem līdzekļiem piestiprināts pie jūras dibena;

ii) "rāmjtīkli" ir visas konstrukcijas, ko veido divi vai vairāki tīkla gabali, kuri savienoti kopā paralēli uz vienas galvenās līnijas, kas jebkādiem līdzekļiem piestiprināta pie jūras dibena;

e) šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro attiecībā uz lašveidīgo un svītraino tunzivju nozveju.

Sīki izstrādātus noteikumus šā punkta piemērošanai, to skaitā acu izmēru mērīšanai, pieņem saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru ne vēlāk kā 1997. gada 31. decembrī.

3. pants

Tīkla acu izmēru noteikšana

Tīkla acu izmēru noteikšanas tehniskos noteikumus izstrādā saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru.

4. pants

Tīklu papildinājumi

Neizmanto nevienu ierīci, ar kuras palīdzību acis jebkurā zvejas tīkla vietā aizsprostotu vai citādi ievērojami samazinātu.

Šis noteikums neizslēdz dažu ierīču izmantojumu, kuru sarakstu un tehnisko aprakstu sastāda saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru.

II SADAĻA

ZIVJU, VĒŽVEIDĪGO UN GLIEMJU MINIMĀLAIS IZMĒRS

5. pants

1. Zivs, vēžveidīgais vai gliemis ir pārāk mazs, ja tā izmēri ir mazāki nekā II pielikumā vai III pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajai sugai un reģionam vai konkrētam ģeogrāfiskam apgabalam, ja tas precizēts. Ja paredzēta vairāk nekā viena minimālā izmēra mērīšanas metode, zivi, vēžveidīgo vai gliemi uzskata par atbilstīgu minimālajam izmēram, ja vismaz viens no noteiktajiem izmēriem ir lielāks nekā atbilstīgais minimālais izmērs.

2. a) Zivi mēra no deguna gala līdz astes spuras galam;

b) Norvēģijas omāru un omārus mēra, kā parādīts IV pielikumā:

- kā čaulas garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma līdz tālākajai čaulas malai,

- kā kopējo garumu no rostra gala līdz astes galam, neieskaitot kopējo garumu.

Atdalītas Norvēģijas omāra astes mēra no astes pirmā segmenta priekšējās malas līdz astes gala aizmugurei, neieskaitot kopējo garumu. Asti mēra plakaniski un neizstieptu;

c) ēdamos krabjus mēra, kā parādīts IV pielikumā:

- kā čaulas garumu, ko mēra pa viduslīniju no attāluma starp acu dobumiem līdz čaulas aizmugurējai malai,

- kā maksimālo čaulas platumu, ko mēra perpendikulāri čaulas viduslīnijai,

- kā spīļkāju pēdējo divu segmentu maksimālo garumu;

d) zirnekļkrabjus mēra, kā parādīts IV pielikumā, pa viduslīniju no čaulas malas starp rostriem līdz čaulas tālākajai malai;

e) gliemi mēra, kā parādīts IV pielikumā, pāri čaulas garākajai malai;

f) galvkāji mēra pa muguras viduslīniju no apvalka aizmugurējā gala līdz apvalka priekšējai robežai kalmāriem un sēpijām un līdz acu augstumam astoņkājiem.

3. Pārāk maza izmēra zivis, vēžveidīgos un gliemjus neatstāj uz klāja un nepārkrauj, neved krastā, netransportē, nešķiro, neuzglabā, nepārdod, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai, bet tūlīt izmet jūrā.

Šo noteikumu tomēr nepiemēro

a) aizsargājamu sugu lomiem, kas izvilkti, nepārsniedzot 2. panta 1. punktā precizētos ierobežojumus un kas nav atšķiroti no atļautajām mērķa sugām, un ko nepārdod, nepārvieto un nepiedāvā pārdošanai cilvēkiem patēriņam;

b) turpmāk minētajām sugām 10 % robežās no šo sugu kopējās nozvejas svara:

- siļķēm, kas nozvejotas jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā,

- makrelēm, kas nozvejotas Ziemeļjūrā,

- sugām, kas uzskaitītas II pielikumā vai III pielikumā un kas nozvejotas Skagerakā vai Kategatā;

c) stavridām (Trachurus spp.), makrelēm (Scomber spp.) un anšoviem (Engraulis encrasicholus), ko paredzēts izmantot kā dzīvu ēsmu.

Pārāk maza izmēra zivju, vēžveidīgo un gliemju procentuālo daudzumu aprēķina saskaņā ar 2. panta 3. līdz 6. punktu.

4. Aizliegts izcelt krastā no ķermeņa atdalītas tādu omāru astes vai spīles, kuri nozvejoti III pielikumā minētajos reģionos vai ģeogrāfiskajos apgabalos, attiecībā uz ko šīm sugām noteikts minimālais izmērs.

Krastā drīkst izcelt tikai veselas gliemenes (Pecten spp.).

5. Minimālo izmēru sugām, kas II vai III pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti, paredz saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

III SADAĻA

ZVEJAS AIZLIEGUMS

6. pants

Laši un jūras foreles

1. Lašus un jūras foreles neatstāj uz klāja un nepārkrauj, neved krastā, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai, bet tūlīt izmet jūrā, ja tie ir nozvejoti:

a) ūdeņos, kas atrodas ārpus 12 jūdžu robežām, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijas, 1., 2., 3. un 4. reģionā;

b) atkāpjoties no 1. panta 1. punkta, ārpus ūdeņiem, uz ko attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, 1., 2., 3. un 4. reģionā;

c) zvejojot ar trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamu vadu, kura acu izmērs ir mazāks par 70 mm.

2. Skagerakā un Kategatā lašu un jūras foreļu zveja ir aizliegta aiz četru jūdzu robežas, ko mēra no bāzes līnijām.

7. pants

Siļķes

1. Siļķu zveja ir aizliegta katru gadu no 15. augusta līdz 30. septembrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kura savieno šādus punktus:

- Lūisas rags,

- Rotas rags,

- 58° 55' N platuma, 5° 00' W garuma,

- 58° 55' N platuma, 7° 10' W garuma,

- 58° 20' N platuma, 8° 20' W garuma,

- 57° 40' N platuma, 8° 20' W garuma,

- Ziemļjūistas (North Uist) rietumu krasts 57° 40' N platuma, tad gar salas ziemeļu krastu līdz 57° 40' 36' N platuma, 7° 20' 39' W garuma,

- 57° 50' 03' N platuma, 7° 08' 06' W garuma,

- uz ziemeļaustrumiem gar Lūisas rietumu krastu līdz sākuma punktam (Lūisas rags).

2. Aizliegts uz klāja turēt siļķu daudzumu, kas pārsniedz 5 % no minētajā apgabalā 1. punktā precizētajā laikā nozvejoto zivju, vēžveidīgo un gliemju kopsvara uz klāja. Procentuālo daudzumu aprēķina saskaņā ar 2. panta 3. līdz 6. punktu.

3. Siļķu zveja ir aizliegta laikā no 1. jūlija līdz 31. oktobrim apgabalā, ko ierobežo šādi punkti:

- Dānijas rietumu krasts 55° 30' N platuma,

- 55° 30' N platuma, 7° 00' E garuma,

- 57° 00' N platuma, 7° 00' E garuma,

- Dānijas rietumu krasts 57° 00' N platuma.

4. Siļķu zveja aizliegta zonā, kas sniedzas 6 līdz 12 jūdzes no Apvienotās Karalistes austrumu krasta, mērot no bāzes līnijām starp 54° 10' N un 54° 45' N platuma grādiem laikā no 15. augusta līdz 30. septembrim un starp 55° 30' N un 55° 45' N platuma laikā no 15. augusta līdz 15. septembrim.

5. Siļķu zveja aizliegta visu gadu Īrijas jūrā (ICES VII a zona) jūras apgabalā starp Skotijas, Anglijas un Velsas rietumu krastiem un līniju, kas novilkta 12 jūdzes no šo krastu bāzes līnijām, ko dienvidos norobežo 53° 20' N platuma un ziemeļrietumos — līnija starp Galovejas ragu (Mull of Galloway) (Skotijā) un Eira ragu (Point of Ayre) (Menas salā).

6. Siļķu zveja ir aizliegta no 21. septembra līdz 31. decembrim Īrijas jūras daļās (ICES VII a zona), ko norobežo šādi punkti:

a) - Menas salas austrumu krasts 54° 20' N platuma,

- 54° 20' N platuma, 3° 40' W garuma,

- 53° 50' N platuma, 3° 50' W garuma,

- 53° 50' N platuma, 4° 50' W garuma,

- Menas salas dienvidrietumu krasts 4° 50' W garuma,

b) - Ziemeļīrijas austrumu krasts 54° 15' N platuma,

- 54° 15' N platuma, 5° 15' W garuma,

- 53° 50' N platuma, 5° 50' W garuma,

- Īrijas austrumu krasts 53° 50' N platuma.

Siļķu zveja visu gadu ir aizliegta Loganas līcī, ko definē kā ūdeņus uz austrumiem no līnijas starp Loganas ragu, kurš atrodas 54° 44' N platuma un 4° 59' W garuma, un Lagantalukas ragu (Laggantalluch Head), kas atrodas 54° 41' N platuma un 4° 58' W garuma.

7. Neatkarīgi no 6. punkta kuģi, kā garums nepārsniedz 12,2 metrus un kas reģistrēti ostās, kuras atrodas Īrijas un Ziemeļīrijas austrumu krastā starp 53° 00' N un 55° 00' N platuma, drīkst zvejot siļķes 6. punkta b) apakšpunktā aprakstītajā lieguma apgabalā. Vienīgais atļautais zvejas veids ir zveja ar driftertīklu, kura minimālais acu izmērs ir 54 mm.

8. Siļķu zveja ir aizliegta jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no līnijas starp Kintairas ragu (Mull of Kintyre) un Korsvolas ragu (Corsewall Point), no 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

9. Šajā pantā aprakstītos apgabalus un laikposmus var mainīt saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

8. pants

Brētliņas

1. Brētliņu zveja ar trali, kura acu izmērs ir mazāks nekā 32 mm, Skagerakā un Kategatā ir aizliegta visu gadu.

2. Brētliņu zveja ir aizliegta

a) no 1. jūlija līdz 31. oktobrim apgabalā, ko norobežo šādi punkti:

- Dānijas rietumu krasts 55° 30' N platuma,

- 55° 30' N platuma, 7° 00' E garuma,

- 57° 00' N platuma, 7° 00' E garuma,

- Dānijas rietumu krasts 57° 00' N platuma;

b) ICES statistiskajā apgabalā 39E8 no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Šajā regulā šo ICES apgabalu norobežo līnija tieši uz austrumiem no Apvienotās Karalistes austrumu krasta pa 55° 00' N platuma līdz 1° 00' W garuma, no turienes tieši uz ziemeļiem līdz punktam 55° 30' N platuma un no turienes tieši uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam;

c) Morejas jūras līča (Moray Firth) iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3° 30' W garuma un Fortas jūras līča (Firth of Forth) uz rietumiem no 3° 00' W garuma no 1. oktobra līdz 31. martam.

9. pants

Makreles

1. Aizliegts paturēt uz klāja makreles, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, ko norobežo šādi punkti:

- punkts Anglijas dienvidu krastā 2° 00' W garuma,

- 49° 30' N platuma, 02° 00' W garuma,

- 49° 30' N platuma, 07° 00' W garuma,

- 52° 00' N platuma, 07° 00' W garuma,

- punkts Velsas rietumu krastā 52° 00' N platuma,

ja vien makreļu svars nepārsniedz 15 % no kopējā makreļu un citu sugu zivju svara uz klāja, kas nozvejotas šajā apgabalā.

2. Nepiemēro 1. punktu attiecībā uz:

a) kuģiem, kas zvejo ar žaunu tīkliem vai gruntsmakšķeri;

b) kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem, dāņu vadiem vai citiem līdzīgiem velkamiem vadiem, ar noteikumu, ka tiem uz klāja, rēķinot kā procentuālo daudzumu no visu sugu kopsvara uz klāja, pēc svara ir vismaz 75 % šādu sugu:

- Norvēģijas omāru, ja šie kuģi izmanto tīklus, kuru acu izmērs attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem vai zonām noteikts I pielikumā,

- Norvēģijas omāru un II pielikumā uzskaitīto sugu, ja šie kuģi izmanto tīklus, kuru acu izmērs attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai zonām noteikts I pielikumā;

c) kuģiem, kas šķērso šo apgabalu, ar noteikumu, ka visus zvejas rīkus sakrauj saskaņā ar 2. panta 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

d) kuģiem, kuri nav aprīkoti zvejai un uz kuriem pārkrauj makreles.

3. Visas makreles, kas atrodas uz klāja, uzskata par nozvejotām 1. punktā paredzētajā apgabalā, izņemot makreles, kuras deklarē kā esošas uz klāja pirms kuģa ieiešanas attiecīgajā apgabalā saskaņā ar nākamajās daļās aprakstīto procedūru.

Tā kuģa kapteinim, kurš gatavojas ieiet minētajā apgabalā, lai zvejotu, un uz kura klāja atrodas makreles, jāpaziņo tās dalībvalsts kontroles iestādēm, kuras zonā viņš gatavojas zvejot, viņa paredzēto kuģa ierašanās laiku un vietu šajā apgabalā ne agrāk kā 36 stundas un ne vēlāk kā 24 stundas pirms kuģa ieiešanas minētajā apgabalā.

Ieejot šajā apgabalā, viņam jāpaziņo kompetentām kontroles iestādēm par makreļu daudzumu, kas atrodas uz kuģa klāja un kas ir reģistrēts kuģa žurnālā. Var pieprasīt, lai kapteinis iesniegtu verifikācijai kuģa žurnālu un uz klāja esošo lomu laikā un vietā, ko nosaka kompetentā kontroles iestāde. Šis laiks ir ne vēlāk kā sešas stundas pēc tam, kad kontroles iestāde saņēmusi ziņu par makreļu daudzumiem uz klāja, un vieta ir cik iespējams tuvu ieejai attiecīgajā apgabalā.

Tāda zvejas kuģa kapteinim, kurš gatavojas ieiet minētajā apgabalā nolūkā pārkraut uz šā kuģa makreles, jāpaziņo tās dalībvalsts kontroles iestādēm, kuras zonā notiks pārkraušana, par aptuveno pārkraušanas laiku un vietu ne vairāk kā 36 stundas un ne mazāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma. Tūlīt pēc pārkraušanas beigām kapteinim jāinformē kompetentā iestāde par makreļu daudzumiem, kas pārkrauti uz minēto kuģi.

Kompetentās iestādes ir:

- Francijā

Mimer, telekss Paris 250823,

- Īrijā

Department of Marine, telekss Dublin 91798 MRNE,

- Apvienotajā Karalistē

Ministry of Agriculture, Fisheries and Food, telekss London 21274.

Neko no šajā punktā minētā netulko ar tādu nozīmi, ka kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu vai kas reģistrēts tādā dalībvalstī, kurai nav makreļu kvotas attiecībā uz šajā apgabalā sastopamajiem krājumiem vai kuras kvota ir izsmelta, atļauts turēt uz klāja makreles, ja vien šādas makreles nav piezveja stavridu vai sardīņu lomiem un ja šādas makreles nepārsniedz 10 % no kopējā uz klāja esošo makreļu, stavridu un sardīņu svara, izņemot gadījumus, kad kapteinis var pierādīt, ka makreles ir nozvejotas no citiem krājumiem.

IV SADAĻA

NOTEIKTU ZVEJAS VEIDU IEROBEŽOJUMI

10. pants

Ierobežojumi noteiktu veidu kuģu un zvejas rīku izmantošanai noteiktām sugām noteiktos laikposmos un noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos

1. Izmantot riņķvadu aizliegts:

a) zvejojot siļķes ICES VII g līdz k zonā un ģeogrāfiskajā apgabalā, ko norobežo

- ziemeļos 52° 30' N platuma,

- dienvidos 52° N platuma,

- rietumos Īrijas krasts,

- austrumos Apvienotās Karalistes krasts;

b) zvejot II pielikumā uzskaitītās sugas attiecīgajā reģionā vai ģeogrāfiskajā apgabalā.

Zvejojot ar riņķvadiem, aizliegts turēt uz klāja:

- II pielikumā uzskaitīto zivju sugu daudzumu, kas pārsniedz 5 % no kopējā uz klāja esošo zivju, vēžveidīgo un gliemju svara, un

- nozvejojot pirmās daļas pirmajā ievilkumā aprakstītajā apgabalā siļķu daudzumu, kas pārsniedz 5 % no kopējā uz klāja esošo zivju, vēžveidīgo un gliemju svara.

Procentuālo daudzumu aprēķina saskaņā ar 2. panta 3. līdz 6. punktu.

2. a) Aizliegts uz kuģa klāja turēt vai izmantot rāmju traļus, kuru rāmju kopgarums, ko mēra kā visu rāmju garumu summu, ir lielāks nekā 24 metri, vai ko var pagarināt līdz garumam, kas pārsniedz 24 metrus;

b) rāmju traļu izmantošana ir aizliegta Kategatā.

3. a) Apgabalā, kas atrodas 12 jūdžu robežās no Francijas piekrastes uz ziemeļiem no 51° 00' N platuma un 12 jūdžu robežās no Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas piekrastes un Dānijas rietumu piekrastes līdz Hirtshalsas bākai, to mēra no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālos ūdeņus, kuģi, kā kopgarums pārsniedz astoņus metrus, nezvejo, izmantojot rāmjus vai citus traļus.

Laikā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim iepriekšminēto apgabalu paplašina, iekļaujot ģeogrāfisko apgabalu, ko norobežo līnija, kura savieno šādus punktus:

- punkts Dānijas rietumu krastā 57° 00' N platuma,

- 57° 00' N platuma, 7° 15' E garuma,

- 55° 00' N platuma, 7° 15' E garuma,

- 55° 00' N platuma, 7° 00' E garuma,

- 54° 30' N platuma, 7° 00' E garuma,

- 54° 30' N platuma, 7° 30' E garuma,

- 54° 00' N platuma, 7° 30' E garuma,

- 54° 00' N platuma, 6° 00' E garuma,

- 53° 50' N platuma, 6° 00' E garuma,

- 53° 50' N platuma, 5° 00' E garuma,

- 53° 30' N platuma, 5° 00' E garuma,

- 53° 30' N platuma, 4° 15' E garuma,

- 53° 00' N platuma, 4° 15' E garuma,

- punkts Nīderlandes krastā 53° 00' N platuma;

b) atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, kuģiem, kuru nosaukumi un tehniskās īpašības ir iekļautas sarakstā, ko sastāda saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru, atļauts zvejot minētajā apgabalā, izmantojot rāmju traļus laikposmos, kad zveja ar rāmju traļiem citādi būtu aizliegta.

Kuģiem, ko var iekļaut šā panta pirmajā daļā minētajā sarakstā, jāatbilst šādiem kritērijiem:

- to ekspluatācija uzsākta pirms 1987. gada 1. janvāra,

- izņemot kuģus, kas zvejo vēžveidīgos, to dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un attiecībā uz rekonstruētiem dzinējiem pirms rekonstrukcijas nav pārsniegusi 300 kW.

Sarakstā esošu kuģi drīkst aizstāt ar jebkuru kuģi, kura dzinējs nav rekonstruēts, kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un kura kopgarums, kā noteikts 13. punktā, nepārsniedz 24 metrus.

Sarakstā esoša kuģa dzinēju var nomainīt ar noteikumu, ka dzinējs, ar kuru nomainīts iepriekšējais, nav rekonstruēts un tā jauda nepārsniedz 221 kW;

c) tomēr ir aizliegts izmantot rāmju traļus, kuru rāmju kopgarums, ko mēra kā visu rāmju garumu kopsummu, ir lielāks nekā deviņi metri, vai ko var pagarināt, līdz tas pārsniedz deviņus metrus, izņemot gadījumus, kad darbojas ar zvejas rīkiem, kas paredzēti un ko izmanto garneļu (Crangon ssp.) vai garneļvēžu (Pandalus montagui) zvejai.

Tomēr kuģiem, kuru pamatdarbība ir garneļu (Crangon spp.) zveja, atļauts izmantot rāmjus, kuru kopgarums pārsniedz deviņus metrus, ja zvejo jūras mēles, ar noteikumu, ka tos iekļauj sarakstā, kas jāsastāda reizi gadā;

d) neatkarīgi no 3. punkta a) apakšpunkta citi traleri, kuru dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un attiecībā uz rekonstruētiem dzinējiem pirms rekonstrukcijas nav pārsniegusi 300 kW, drīkst zvejot minētajā punktā minētajā apgabalā;

e) neatkarīgi no 3. punkta a) apakšpunkta kuģi, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, var zvejot minētajā punktā minētajā apgabalā, izmantojot citus traļus, ar noteikumu, ka jūras zeltplekstu un jūras mēļu lomus, kas pārsniedz 5 % no visa uz klāja esošā loma svara, tūlīt iemet jūrā.

Procentuālo daudzumu aprēķina saskaņā ar 2. panta 3. līdz 6. punktu.

4. Apgabalā, kas atrodas 12 jūdžu robežās no Apvienotās Karalistes un Īrijas krastiem, to mēra no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālos ūdeņus, neviens kuģis nezvejo, izmantojot rāmju trali.

Tomēr kuģi, kas pieder pie kādas no šīm kategorijām, drīkst zvejot minētajā apgabalā, izmantojot rāmju traļus:

- kuģis, kura ekspluatācija sākta pirms 1987. gada 1. janvāra un, izņemot kuģus, kas zvejo vēžveidīgos un kā dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un attiecībā uz rekonstruētiem dzinējiem nav pārsniegusi 300 kW pirms rekonstrukcijas,

- kuģis, kura ekspluatācija sākta pēc 1986. gada 31. decembra un kura dzinējs nav rekonstruēts, un kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, un kura kopgarums, kā noteikts 13. punktā, nepārsniedz 24 metrus,

- kuģis, kura dzinējs pēc 1986. gada 31. decembra nomainīts pret dzinēju, kas nav rekonstruēts, un kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW;

c) tomēr aizliegts izmantot rāmju traļus, kuru rāmju kopgarums, ko mēra kā visu rāmju garumu kopsummu, ir lielāks nekā deviņi metri, izņemot gadījumus, kad darbojas ar zvejas rīkiem, kas paredzēti un ko izmanto garneļu (Crangon ssp.) vai garneļvēžu (Pandalus montagui) zvejai.

5. Zvejas kuģiem, kas neatbilst kritērijiem, pēc kuriem tos var iekļaut sarakstos, ko izveido saskaņā ar 3. un 4. punktu, aizliedz iesaistīties zvejas darbībās, kas minētas tajos punktos.

6. Sīki izstrādātus noteikumus 3. un 4. punkta īstenošanai, to skaitā 3. punktā minēto sarakstu izveides noteikumus, sastāda saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru.

7. Dzinēja jaudu definē kā 2. panta 8. punktā.

8. Ekspluatācijas sākuma diena ir diena, kad pirmo reizi izsniegts oficiāls drošības sertifikāts.

Ja nav izsniegts oficiāls drošības sertifikāts, tad ekspluatācijas sākuma diena ir diena, kad pirmo reizi izdarīts ieraksts oficiālajā zvejas kuģu reģistrā.

Tomēr attiecībā uz zvejas kuģiem, ko sāk ekspluatēt pirms 1986. gada 14. oktobra, ekspluatācijas sākuma diena ir diena, kad pirmo reizi izdarīts ieraksts oficiālajā zvejas kuģu reģistrā.

9. No 1. jūlija līdz 15. septembrim aizliegts izmantot traļus, kuru tīkla acu izmērs mazāks nekā 32 mm, ūdeņos, kas atrodas triju jūdžu robežās no bāzes līnijām Skagerakā un Kategatā.

Tomēr, zvejojot ar trali šajos ūdeņos un šajā laikā:

- Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), drīkst izmantot tīklus, kuru minimālais acu izmērs ir 30 mm,

- lucīšus (Zoarces viviparus), bullīšus (Gobiidae) vai skorpenas (Cottus spp.), ko izmanto ēsmai, drīkst izmantot tīklus ar jebkāda izmēra acīm.

10. Aizliegts zvejot anšovus, izmantojot pelāģiskos traļus ICES VII c zonā.

11. Šajā pantā minētajās zonās, kur nedrīkst izmantot traļus, rāmju traļus, dāņu vadus vai līdzīgus velkamos vadus, aizliegts uzvest uz kuģa šādus vadus, ja vien tie nav pienācīgi nostiprināti un sakrauti saskaņā ar 2. panta 7. punktu.

12. Zvejas nolūkā aizliegts izmantot sprāgstvielas, indīgas vai apdullinošas vielas un šaujamieročus. Tomēr, ķerot tunzivis un haizivis, drīkst izmantot harpūnu šautenes.

Aizliegts izmantot elektrisko strāvu Skagerakā un Kategatā, lai ķertu zivis, kas nav tunzivis un haizivis.

13. Kuģa garums ir tā garums kopumā, ko definē kā attālumu taisnā līnijā no kuģa priekšgala tālākā punkta līdz pakaļgala tālākajam punktam.

Jāuzskata, ka kuģa priekšgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, priekšgala kubriku, priekšgalu un priekšējo balstu, ja tāds ir uzstādīts, taču neietver bugspritus un drošības reliņus.

Jāuzskata, ka kuģa pakaļgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, virslogu, pakaļgala klāju, traļa slīpumu un balstu, taču neietver drošības reliņus, bomīšus, dzinējus, stūri un stūrēšanas mehānismu, un ūdenslīdēju kāpnes un platformas.

Kopējo garumu mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

14. Rāmju traļa garumu mēra starp tā galiem, ietverot visas tiem pievienotās daļas.

15. a) No 1. septembra līdz 31. decembrim aizliegts zvejot ar jebkādu trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo vadu ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo līnija, kas savieno šādus punktus:

- punktu Spānijas ziemeļu krastā, kā nosaukums ir Cabo Prior (43° 34' N platuma, 8° 19' W garuma),

- 43° 50' N platuma, 8° 19' W garuma,

- 43° 25' N platuma, 9° 12' W garuma,

- punktu Spānijas rietumu krastā, kā nosaukums ir Cabo Villano (43° 10' N platuma, 9° 12' W garuma);

b) no 1. oktobra līdz 31. decembrim aizliegts zvejot ar jebkādu trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo vadu ģeogrāfiskajos apgabalos, ko norobežo līnija, kura savieno šādus punktus:

- punktu Spānijas rietumu krastā, kā nosaukums ir Cabo Corrubedo (42° 35' N platuma, 9° 05' W garuma),

- 42° 35' N platuma, 9° 25' W garuma,

- 43° 00' N platuma, 9° 30' W garuma,

- punktu Spānijas rietumu krastā 43° 00' N platuma;

c) no 1. decembra līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai aizliegts zvejot ar jebkādu trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo vadu ģeogrāfiskajos apgabalos, ko norobežo līnija, kura savieno šādus punktus:

- punktu Portugāles rietumu krastā 37° 50' N platuma,

- 37° 50' N platuma, 9° 03' W garuma,

- 37° 00' N platuma, 9° 06' W garuma,

- punktu Portugāles rietumu krastā 37° 00' N platuma.

16. Tādiem kuģiem, kas izmanto riņķvadus vai velkamās ierīces, kuru tīkla acs izmērs ir tāds, kāds atļauts tikai makreļu, siļķu un stavridu zvejai, aizliegts pārvadāt automātiskas šķirošanas iekārtas.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas saldētājkuģiem atļauts uz borta pārvadāt automātiskās šķirošanas iekārtas ar noteikumu, ka to vienīgā funkcija ir visu nozvejoto un saldēšanai paredzēto zivju komerciāla šķirošana. Automātiskajai šķirošanas iekārtai jābūt uzstādītai tā, lai lomu, kas palicis pēc sašķirošanas, tūlīt sasaldētu pārdošanai un nevarētu viegli izmest jūrā.

17. Aizliegts ar riņķvadu ielenkt jūras zīdītāju barus vai grupas, kad nolūks ir zvejot tunzivis vai citu sugu zivis.

Neatkarīgi no 1. panta 1. punkta šo punktu piemēro visiem kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu vai kas reģistrēti šajā dalībvalstī, visos ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, kā arī ārpus šiem ūdeņiem.

18. Makreļu, brētliņu un siļķu zveja ar traļiem un riņķvadiem aizliegta Skagerakā no sestdienas pusnakts līdz svētdienas pusnaktij un Kategatā no piektdienas pusnakts līdz svētdienas pusnaktij.

19. Riņķvadus neizmanto, zvejojot tropu tunzivis (svītrainās tunzivis un garspuru tunzivis) ūdeņos, uz ko attiecas Portugāles suverenitāte un jurisdikcija, ICES X zonā uz ziemeļiem no 36° 30' N vai CECAFapgabalos uz ziemeļiem no 31° N un uz austrumiem no 17° 30' W.

11. pants

Driftertīklu izmantošanas ierobežojumi

1. Ne uz viena kuģa klāja nedrīkst atrasties viens vai vairāki driftertīkli, kā atsevišķais vai kopējais garums ir vairāk nekā 2,5 kilometri, un neviens kuģis tādus driftertīklus nedrīkst izmantot zvejai.

2. Ja tīkls garāks par vienu kilometru, visā zvejas laikā, kas minēta 1. punktā, tam jāpaliek piestiprinātam pie kuģa. Tomēr 12 jūdžu krasta joslā kuģis drīkst atbrīvoties no tīkla ar noteikumu, ka to pastāvīgi uzrauga.

3. Neatkarīgi no 1. panta 1. punkta šo pantu piemēro visos ūdeņos, uz ko attiecas dalībvalstu suverenitāte un jurisdikcija, un ūdeņos ārpus tiem, izņemot Baltijas jūru, Beltus un Zunda šaurumu, attiecībā uz visiem zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu vai kas reģistrēti kādā dalībvalstī.

12. pants

Neviens kuģis nedrīkst izmantot driftertīklus tunzivju zvejai ūdeņos, uz ko attiecas Spānijas vai Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES VIII, IX vai X apakšrajonā vai neatkarīgi no 1. panta ūdeņos, uz ko attiecas Spānijas suverenitāte vai jurisdikcija, CECAF apgabalos pie Kanāriju salām.

13. pants

Apstrādes darbības

Uz zvejas kuģa klāja aizliegts veikt jebkādu fizikālu vai ķīmisku zivju apstrādi nolūkā ražot zivju miltus, eļļu vai līdzīgus produktus. Šo aizliegumu nepiemēro subproduktu apstrādei.

14. pants

Zinātniski pētījumi

Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic tikai zinātnisku pētījumu mērķiem un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un to pakļautībā, un par ko Komisija un dalībvalsts vai dalībvalstis, kuru ūdeņos veic pētījumus, ir iepriekš informētas.

Zivis, vēžveidīgos un gliemjus, kas nozvejoti pirmajā daļā precizētajā nolūkā, drīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai ar noteikumu, ka

- tie atbilst II un III pielikumā izklāstītajiem standartiem un tirdzniecības standartiem, kas pieņemti, ievērojot Padomes 1992. gada 17. decembra Regulas (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu kopēju tirgus organizāciju [10] 2. pantu,

vai

- tos tieši pārdod kādiem citiem mērķiem, nevis cilvēkiem patēriņam.

15. pants

Mākslīgā resursu atjaunošana un pārvietošana

Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic, mākslīgi atjaunojot vai pārvietojot zivju, vēžveidīgo vai gliemju krājumus.

Zivis, vēžveidīgos un gliemjus, ko nozvejo pirmajā daļā izklāstītajiem mērķiem, drīkst pārdot cilvēkiem patēriņam tikai tad, ja ir izpildīti pārējie šīs regulas noteikumi.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

1. Ja zivju, vēžveidīgo vai gliemju krājumu saglabāšanas dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, tad Komisija papildus šai regulai vai atkāpjoties no tās, var paredzēt jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru.

2. Ja ir nopietni apdraudēta noteiktu sugu vai zvejas rajonu saglabāšana un ja jebkāda kavēšanās izraisītu kaitējumu, ko būtu grūti labot, tad krasta valsts var veikt attiecīgus nediskriminējošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz ūdeņiem, uz ko attiecas tās jurisdikcija.

3. Pasākumus, kas minēti 2. punktā, kopā ar paskaidrojuma rakstu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, tiklīdz tie ir paredzēti.

4. Komisija 10 darba dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas apstiprina 2. punktā minētos pasākumus vai arī pieprasa to atcelšanu vai grozījumus. Komisijas lēmumu tūlīt paziņo dalībvalstīm.

5. Dalībvalstis 10 darba dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi paziņojumu par 4. punktā minēto Komisijas lēmumu, var nodot lēmumu izskatīšanai Padomē.

6. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā var pieņemt citādu lēmumu.

17. pants

1. Dalībvalstis drīkst veikt pasākumus krājumu saglabāšanai un pārvaldīšanai:

a) attiecībā uz stingri vietējiem krājumiem, kuros ir ieinteresēti tikai attiecīgo dalībvalstu zvejnieki, vai

b) ar nosacījumiem vai sīki izstrādātu režīmu, kas paredzēts, lai ierobežotu nozveju ar tehniskiem pasākumiem:

i) kas papildina pasākumus, kuri noteikti Kopienas tiesību aktos par zivsaimniecību, vai

ii) kas ietver stingrākas prasības nekā minētajos tiesību aktos noteiktās obligātās prasības,

ar noteikumu, ka šādi pasākumi attiecas vienīgi uz attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, ir saskanīgi ar Kopienas tiesību aktiem un atbilst kopējai zivsaimniecības politikai.

2. Kopienu informē par jebkādiem plāniem, kas paredzēti, lai ieviestu vai grozītu jebkādus valstu tehniskos pasākumus, dodot tai laiku izteikt savus vērojumus.

Ja Komisija viena mēneša laikā no šāda paziņojuma saņemšanas lūdz, tad attiecīgā dalībvalsts plānoto pasākumu stāšanos spēkā aptur uz trim mēnešiem no minētā paziņojuma dienas, lai Komisija varētu tajā laikā izlemt, vai attiecīgie pasākumi atbilst 1. punkta noteikumiem.

Ja Komisija savā lēmumā, ko tā paziņo visām dalībvalstīm, konstatē, ka plānotais pasākums neatbilst 1. punkta noteikumiem, attiecīgajā dalībvalstī minētie pasākumi nedrīkst stāties spēkā, ja neveic vajadzīgos grozījumus.

Attiecīgā dalībvalsts pēc jebkādu grozījumu izdarīšanas, ja tādi var būt vajadzīgi, tūlīt informē pārējas dalībvalstis un Komisiju par paredzētajiem pasākumiem.

3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visas ziņas, kas vajadzīgas, lai novērtētu, vai šo valstu tehniskie pasākumi atbilst 1. punkta noteikumiem.

4. Pēc Komisijas ierosmes vai pēc jebkuras dalībvalsts lūguma par jautājumu, vai tehniskais pasākums, ko piemērojusi kāda dalībvalsts, atbilst 1. punktam, var pieņemt lēmumu saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru. Ja pieņem šādu lēmumu, 2. punkta trešo un ceturto daļu piemēro mutatis mutandis.

5. Par pasākumiem, kas saistīti ar zveju no krasta, attiecīgā dalībvalsts Komisijai paziņo tikai informēšanas nolūkā.

18. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3760/92 18. pantā izklāstīto procedūru.

19. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3094/86.

Atsauces uz minēto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās būtu jālasa saskaņā ar II pielikuma A daļā ietverto korelācijas tabulu.

20. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 2. panta 10. punkta un V un VI pielikuma noteikumi stājas spēkā 1997. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1997. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Van Mierlo

[1] OV C 362, 2.12.1996., 318. lpp.

[2] OV C 30, 30.1.1997., 93. lpp.

[3] OV L 288, 11.10.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3071/95 (OV L 329, 30.12.1995., 14. lpp.).

[4] OV L 38, 10.2.1982., 1. lpp.

[5] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[6] OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 654/81 (OV L 69, 14.3.1981., 1. lpp.).

[7] OV C 335, 24.12.1985., 2. lpp.

[8] OV C 347, 31.12.1985., 14. lpp.

[9] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. No 2870/95 (OV L 301, 14.12.1995., 1. lpp.).

[10] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

reģions | ģeogrāfiskais apgabals | papildu nosacījumi | minimālais acu izmērs (mm) | atļautās mērķa sugas | minimālais mērķa sugu procentuālais daudzums | maksimālais aizsargājamo sugu procentuālais daudzums |

| |

1. un 2. | viss reģions | 100 [1] dimanta | visas | 100 |

Ziemeļjūra uz dienvidiem no 55° N platuma | | 80 [2] | jūras mēle (Solea vulgaris) | 5 | 100, no kuriem ne vairāk kā 10 % mencu, pīkšu un saidu |

uz rietumiem no Skotijas un Rokolas (Rockall) [ICES VI apakšrajons] [3] | | 80 | visas | 100 |

ICES VII apakšrajons | | 80 | visas | 100 |

viss reģions | | 70 | Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | 30 | 60 |

ICES II, IV, V un VI apakšrajons uz ziemeļiem no 56° N platuma | [9] | 90 [10] | merlanga (Merlangius merlangus) | 70 [11] | 100, no kuriem ne vairāk kā 10 % mencu, pīkšu un saidu un ne vairāk kā 10 % jūras zeltplekstu |

viss reģions, izņemot Skageraku un Kategatu | | 32 | makrele (Scomber scombrus) | 50 | vai 80 kopā | 10 |

| stavrida (Trachurus trachurus) | 50 |

| siļķe (Clupea harengus) | 50 |

| pelāģiskie galvkāji | 50 |

| sardīnes (Sardinia pilchardus) | 50 |

| putasu [4](Micromesistius poutassou) | 50 |

viss reģions, izņemot Skageraku un Kategatu | | 35 | garneļvēži (Pandalus spp., izņemot Pandalus montagui) | 30 | 50 |

Skageraks un Kategats | | 32 | siļķes (Clupea harengus) | 50 | 10 |

| brētliņas (Sprattus sprattus) |

viss reģions | | 30 | Argentīnas (Argentina spp.) | 50 | 10 |

viss reģions, izņemot Skageraku un Kategatu | | 20 | garneļvēži/garneles (Pandalus montagui un Crangon spp.) | 30 | 50 |

viss reģions, izņemot Skageraku un Kategatu | | 16 | brētliņas (Sprattus sprattus) | 50 | 10 |

viss reģions | | 16 | zuši (Argentina) | 20 | 10 |

Skageraks un Kategats ārpus četru jūdžu robežas no bāzes līnijas | | 35 | garneles/garneļvēž (Crangon spp. un Palaemon adspersus) | 20 | 50 |

Skageraks un Kategats četru jūdžu robežās no bāzes līnijas | | 16 | garneles/garneļvēži (Crangon spp. un Palaemon adspersus) | 20 | 50 |

| 16 | jūras drakoni (Trachinus draco) | 50 | 10 |

| gliemji, izņemot sēpijas (Sepia officinalis) |

| vējzivis (Belone belone) |

| Eutrigla gumardus |

Skageraks un Kategats | | 16 | putasu (Micromesistius putassou) | 50 | 10 |

Skageraks | no 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai | 16 | tūbītes (Ammodytidae) | 50 | 10 |

Kategats | no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai | 16 | tūbītes (Ammodytidae) | 50 | 10 |

no 1. marta līdz 31. jūlijam | _ | tūbītes (Ammodytidae) | 50 | 10 |

viss reģions, izņemot Esmarka mencu [5] | | 16 | Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) | 50 | 15, no kuriem ne vairāk kā 5 % ir mencas un pīkšas |

Ziemeļjūra | no 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai | 16 | tūbītes (Ammodytidae) | 50 | 10 |

no 1. marta līdz 31. oktobrim | _ | tūbītes (Ammodytidae) | 50 | 10 |

viss reģions, izņemot Ziemeļjūru un Skageraku, un Kategatu | | _ | tūbītes (Ammodytidae) | 50 | 10 |

Skageraks un Kategats | | 90 | visi | 100 |

| 70 | merlangas (Merlangius merlangus) | 50 | 30 izņemot merlangas |

| 35 | Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) | 20 | 50 |

| 32 | makreles (Scomber scombrus) | 50 | 10 |

| stavridas (Trachurus trachurus) |

3. | viss reģions | | 65 | visi | 100 |

| 40 | makreles (Scomber spp.) | 50 | vai 80 kopā | 10 |

| putasu (Micromesistius poutassou) | 50 |

| siļķes (Clupea harengus) | 50 |

| pelaģiskie galvkāji | 50 |

| stavridas (Trachurus spp.) | 50 |

selektīvie traļi | 65 [6] 50 [6] | Norvēģijas omāri (Nephrops torvegicus) | 30 [7] | 60 |

neselektīvie traļi | 55 | Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus) | 30 [7] | 60 |

| 55 | garneles (Parapenaeus longirostris, Aristeus antennatus un Aristaeomorpha folicea) | 30 | 50 |

Kadisas līcis [8] | | 40 | visas sugas, izņemot tās, kas uzskaitītas II pielikumā 3. reģionam | 50 | 10 |

viss reģions | | 20 | sardīnes (Sardinia pilchardus) | 50 | 10 |

| zuši (Anguilla anguilla) |

12 jūdžu robežās no dalībvalstu bāzes līnijām | 20 | garneles (Crangon spp. un Palaemon spp.) | 30 | 50 |

| 16 | brētliņas (Sprattus sprattus) | 50 | 10 |

| anšovi (Engraulis encrasicholus) |

| tūbītes (Ammodytidae) |

4. | viss reģions | | |

5. | viss reģions | | 65 | visi | 100 |

| 40 | makreles (Scomber spp.) | 80 | 10 |

| un stavridas (Trachurus spp.) |

| 20 | bopsas (Boops boops) | 50 | 10 |

| sardīnes (Sardina pilchardus) |

6. | viss reģions | | 100 | visas | | | 100 |

| 45 | garneles (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) | 30 | 50 |

7. | viss reģions | | | | | | |

8. | viss reģions | | | | | | |

[1] traļa āmja augšējā puse drīkst ietvert daļu (paneli vai logu) kvadrātveida tīklojuma, kā acu izmērs vienāds ar 90 mm vai lielāks par 90 mm un kas piestiprināts pie savienojumu vietām un malām

[2] aizliegts pārvadāt uz kuģa jebkādu trali vai tīklojumu, kā acu izmēru ir mazāks nekā tā tīkla acu izmērs, kuru izmanto zvejā

[3] uz dienvidiem no līnijas, kas stiepjas uz rietumiem no Juras šauruma (the Sound of Jura) 56° 00' N platuma

[4] putasu nav atļautā mērķa suga apgabalā, ko ziemeļos ierobežo 52° 30' N platuma un austrumos 7° 00' W garuma

[5] ar Esmarka mencu zvejas sektoru saprot Ziemeļjūras daļu, uz ko attiecas dalībvalsts suverenitāte un jurisdikcija un ko dienvidos ierobežo līnija, kas sākas punktā 56° N platuma Skotijas austrumu krastā līdz 2° E garuma, tad seko uz ziemeļiem līdz 58° N platuma, uz rietumiem līdz 0° 30' W garuma, uz ziemeļiem līdz 59° 15'N platuma, uz austrumiem līdz 1° E garuma, uz ziemeļiem līdz 60° N platuma, uz rietumiem līdz 0° 00' garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60° 30'N platuma, uz rietumiem līdz Šetlendas salu krastam, tad uz rietumiem no 60° N platuma Šetlendas salu krastā līdz 3° W garuma, uz dienvidiem līdz 58° 30'N platuma un visbeidzot uz rietumiem no Skotijas krasta

[6] selektīvajiem traļu āmja augšējās daļas acu izmēram jābūt vismaz 65 mm un āmja apakšējās daļas acu izmēram vismaz 50 mm, tās atdala horizontāls tīklojuma panelis

[7] 25 % laikā starp 1. janvāri un 31. martu

[8] Kadisas līci definē kā apgabalu ICES IX a zonā uz austrumiem no līnijas, kas novilkta taisni uz dienvidiem no punkta 7° 52' W garuma Portugāles dienvidu krastā

[9] visus lomus uzskata par nozvejotiem ar vismazākā acu izmēra tīkliem, kas atrodas uz klāja. Nozvejoto un uz klāja turēto sugu sadalījumam pēc šķirošanas vai to nodošanas vai krastā izkraušanas laikā jāatbilst noteikumiem, ko piemēro attiecīgajam minimālajam acu izmēram. Kuģiem, kas izceļ tīklu kopā, loma saturs uz katra šā kuģa klāja atbilst tā kuģa tīklojumam, kura tīklojumam ir vismazākais acu izmērs

[10] aizliegts pārvadāt uz klāja jebkādu trali vai tīklojumu ar acu izmēru, kas mazāks nekā 90 mm

[11] merlangu procentuālo daudzumu aprēķina saskaņā ar kopējo merlangu + pīkšu + saidu + mencu nozveju

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Minimālais aizsargājamo sugu zivju izmērs, kā minēts 2. panta 1. punktā un 5. pantā

sugas | 1. reģions | 2. reģions | 3. reģions | 4. reģions | 5. reģions |

izņemot Skageraku un Kategatu | Skageraks un Kategats |

store (Acipenser sturio) | — | — | — | 145 | [3] | — |

alosa (Alosa spp.) | — | 30 | — | 30 | [3] | [3] |

lasis (Salmo salar) | — | [3] | [3] | 50 | [3] | — |

jūras forele (Salmo trutta) | — | [3] | [3] | 25 | [3] | — |

zutis (Anguilla anguilla) | — | [3] | [3] | [3] | — | — |

jūras zutis (Conger conger) | — | 58 | — | 58 | [3] | [3] |

menca (Gadus morhua) | 35 | 35 | 30 | 35 | — | — |

jūras līdaka (Molva molva) | — | [3] | — | 63 | [3] | [3] |

zilā jūras līdaka (Molva dypterygia) | — | 70 | — | 70 | — | — |

pīkša (Melanogrammus aeglefinus) | 30 | 30 | 27 | 30 | — | — |

saida (Pollachius virens) | 35 | 35 | 30 | 35 | — | — |

pollaks (Pollachius pollachius) | — | 30 | — | 30 | — | — |

merlanga (Merlangus merlangus) | 27 | 23 | 23 | 23 | [3] | — |

heks (Merluccius merluccius) | 30 | 30 | 30 | 27 | [3] | [3] |

plānlūpu kefale (Mugil spp.) | — | 20 | — | 20 | [3] | [3] |

jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | — | 36 | — | 36 | [3] | [3] |

sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) | — | 25 | — | 25 | [3] | [3] |

sparīdas (Spondyliosoma cantharus) | — | 23 | — | 23 | — | — |

jūras karūsa (Sparus aurata) | — | — | — | 19 | — | — |

svītrainā jūras barbe (Mullus surmuletus) | — | 15 | — | 15 | [3] | [3] |

jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | 25 | 25 [1] | 27 | 25 | [3] | [3] |

garā (sarkanā) plekste (Glyptocephalus cynoglossus) | 28 | 28 | 28 | 28 | — | — |

gludā plekste (Limanda limanda) | 15 | 15 [2] | 23 | 23 | [3] | — |

mazmutes plekste (Microstomus kitt) | 25 | 25 | 25 | 25 | [3] | — |

bute (Platichthys flesus) | — | 25 | 20 | 25 | [3] | — |

jūras mēle (Solea vulgaris) | 24 | 24 | 24 | 24 | [3] | [3] |

dikologlossa (Dicologoglossa cuneata) | — | — | — | 15 | — | — |

megrima (Lepidorhombus spp.) | 25 | 25 | 25 | 20 | [3] | [3] |

gludais rombs (Scolphthalmus rhombus) | 30 | 30 | 30 | 30 | [3] | — |

akmeņplekste (Psetta maxima) | 30 | 30 | 30 | 30 | [3] | [3] |

jūrasvelns (Lophius piscatorius, Lophius budegassa) | — | [3] | — | [3] | [3] | [3] |

sēpija (Sepia spp.) | [3] | [3] | — | [3] | [3] | [3] |

[1] izņemot Ziemeļjūrā, kur minimālais izmērs ir 27 cm

[2] izņemot Ziemeļjūrā, kur minimālais izmērs ir 23 cm

[3] izmērs vēl jānosaka (skat. 2. panta 1. punktu)

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Minimālais izmērs, kas minēts 5. pantā

suga | reģions | ģeogrāfiskais apgabals | minimālais izmērs |

siļķe (Clupea harengus) | 1. | ICES V b zona (EK zona) | 20 cm |

2. | izņemot Skageraku un Kategatu | 20 cm |

Skageraks un Kategats | 18 cm |

3. | | 20 cm |

makrele (Scomber spp.) | 1., 2., 3. un 5. | izņemot Ziemeļjūru | 20 cm |

2. | Ziemeļjūra | 30 cm |

makrele (rūpnieciskiem mērķiem) | 2. | tikai Skageraks un Kategats | 30 cm |

franču menca (Trisopterus luscus) | 3. | | [1] |

anšovi (Engraulis encrasicholus) | 3. | Izņemot ICES IX a zonu | 12 cm |

3. | ICES IX a zona | 10 cm |

sardīne (Sardina pilchardus) | 3. | | [1] |

stavrida (Trachurus spp.) | 1., 2., 3. un 5. | | 15 cm |

veseli Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus) | 2. | tikai Skageraks un Kategats | čaulas garums 40 mm kopējais garums 130 mm |

2. | izņemot Skotijas rietumus un Īrijas jūru (ICES VI a un VII a zona), un Skageraku, un Kategatu | čaulas garums 25 mm kopējais garums 85 mm |

2. | Skotijas rietumi un Īrijas jūra (ICES VI a un VII a zona) | čaulas garums 20 mm kopējais garums 70 mm |

3. | | čaulas garums 20 mm kopējais garums 70 mm |

Norvēģijas omāru astes | 2. | tikai Skageraks un Kategats | 72 mm |

2. | izņemot Skotijas rietumus un Īrijas jūru (ICES VI a un VII a zona), un Skageraku, un Kategatu | 46 mm |

2. | Skotijas rietumi un Īrijas jūra (ICES VI a un VII a zona) | 37 mm |

3. | | 37 mm |

omārs (Homarus gammarus) | 2. | izņemot Skageraku un Kategatu | čaulas garums 85 mm kopējais garums 24 cm |

2. | tikai Skageraks un Kategats | čaulas garums 78 mm kopējais garums 22 cm |

Maia squinado | 2. | | 120 mm |

3. | | 120 mm |

ēdamais krabis (Cancer pagurus) | 2. | | platums [1] |

| garums [1] |

| spīles [1] |

3. | | platums [1] |

| garums [1] |

| spīles [1] |

ķemmes gliemene (Pecten maximus) | 2. un 3. | izņemot ICES VII d zonu | 100 mm |

2. | ICES VII d zona | 110 mm |

ēdamais gliemezis (Venus verrucosa) | 2. | Tikai ICES VII d un VII e zona | 40 mm |

kalmārs (Loligo vulgaris) | 3. | | [1] |

[1] izmērs vēl jānosaka

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Vēžveidīgo un gliemju izmēra noteikšanas metode

(Homarus) omārs | (Nephrops) Norvēģijas omārs |

+++++ TIFF +++++

a) čaulas garums

b) kopējais garums

+++++ TIFF +++++

a) čaulas maksimālais izmērs

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

a) čaulas maksimālais platums

b) čaulas garuma

c) spīles garums

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

1. un 2. reģions

sugas/acu izmērs | 10-30 mm | 50-70 mm | 90-99 mm | 100-119 mm | 120-219 mm | ≥ 220 mm |

sardīne (Sardina pilchardus) | * | * | * | * | * | * |

zutis (Anguilla anguilla) | * | * | * | * | * | * |

brētliņa (Sprattus sprattus) | * | * | * | * | * | * |

stavrida (Trachurus trachurus) | | * | * | * | * | * |

siļķe (Clupea harengus) | | * | * | * | * | * |

makrele (Scomber scombrus) | | * | * | * | * | * |

svītrainā jūras barbe (Mullidae) | | * | * | * | * | * |

vējzivs (Belone spp.) | | * | * | * | * | * |

jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | | | * | * | * | * |

plānlūpu kefale (Muglidae) | | | * | * | * | * |

gludā plekste (Limanda limanda) | | | | * | * | * |

pīkša (Melanogrammus aeglefinus) | | | | * | * | * |

merlanga (Mernaglus merlangus) [2] | | | | * | * | * |

bute (Platichthys flesus) | | | | * | * | * |

jūras mēle (Solea vulgaris) | | | | * | * | * |

jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | | | | * | * | * |

sēpija (Sepia spp.) | | | | * | * | * |

menca (Cadus morhua) | | | | | * | * |

pollaks (Pollachius pollachius) [3] | | | | | * | * |

jūras līdaka (Molva molva) | | | | | * | * |

saida (Pollachius virens) | | | | | * | * |

heks (Merluccius merluccius) [3] | | | | | * | * |

dzelkņhaizivs (Squalus acanthias) | | | | | * | * |

plankumainā haizivs (Scyliorhinus spp.) | | | | | * | * |

megrima (Lepidorhombus spp.) | | | | | * | * |

jūraszaķis (Cyclopterus lumpus) | | | | | * | * |

citi | | | | | | * [1] |

[1] jūras velna (Lophius spp.) lomiem, ko iegūst ICES VI un VII zonā un ko patur uz kuģa, pārsniedzot 30 % no kopējā loma šajos rajonos, jābūt izvilktiem ar tīklu, kura acu izmērs ir vismaz 250 mm vai vairāk

[2] ICES VII e un VII d zonā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā minimālais tīkla acu izmērs būs 90 mm

[3] ICES VII e un VII d zonā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā minimālais tīkla acu izmērs būs 110 mm

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

- 3. reģions:

sugas/acu izmērs | < 40 mm | 40-49 mm | 50-59 mm | 60-79 mm | 80-99 mm | ≥ 100 mm |

sardīne (Sardina pilchardus) | * | * | * | * | * | * |

garneļvēzis (Palaemon spp.) | * | * | * | * | * | * |

jūras junkers (Coris julis) | * | * | * | * | * | * |

bopsa (Boops boops) | * | * | * | * | * | * |

garneles (Penaeus spp.) | | * | * | * | * | * |

Squilla mantis | | * | * | * | * | * |

svītrainā jūras barbe (Mullidae) | | * | * | * | * | * |

dikologlossa (Dicologoglossa cuneata) | | * | * | * | * | * |

gubolovijes (Labridae) | | * | * | * | * | * |

stavrida (Trachurus trachurus) | | | * | * | * | * |

makrele (Scomber scombrus) | | | * | * | * | * |

franču menca (Trisopterus luscus) | | | * | * | * | * |

sēpija (Sepia spp.) | | | * | * | * | * |

jūrasgaiļi (Triglidae) | | | * | * | * | * |

karūsas (Sparidae) | | | | * | * | * |

Scorpaenidae | | | | * | * | * |

īsspuru jūrasmēle (Microchirus acevia) | | | | * | * | * |

Ommastrephidae | | | | * | * | * |

jūras zutis (Conger conger) | | | | * | * | * |

diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) | | | | * | * | * |

gludais rombs (Scophtalmus rhombus) | | | | * | * | * |

jūras pūķi (Trachinidae) | | | | * | * | * |

smarīdas (Centracanthidae) | | | | * | * | * |

jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | | | | | * | * |

merlanga (Merlangius merlangus) | | | | | * | * |

akmeņplekste (Psetta maxima) | | | | | * | * |

pollaks (Pollachius pollachius) | | | | | * | * |

butes (Pleuronectidae) | | | | | * | * |

jūras mēle (Solea vulgaris) [1] | | | | | | * |

heks (Merluccius merluccius) [1] | | | | | | * |

citi [2] | | | | | | * |

[1] ICES VIII c un IX zonā minimālais tīkla acu izmērs ir 80 līdz 99 mm. Tomēr divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā minimālais tīkla acu izmērs būs 60 mm

[2] Jūras velna (Lophius spp.) lomiem, ko izvelk ICES VI un VII zonā un ko patur uz kuģa, pārsniedzot 30 % no kopējā loma, kas iegūts šajos rajonos, jābūt izvilktiem ar tīklu, kura acu izmērs ir vismaz 220 mm vai vairāk

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

A DAĻA

Korelācijas tabula

Regula (EEK) Nr. 3094/86 | šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts |

2. panta 3. punkts | 2. panta 3. punkts |

2. panta 4. punkts | 2. panta 4. punkts |

2. panta 5. punkts | 2. panta 5. punkts |

2. panta 6. punkts | 2. panta 6. punkts |

2. panta 7. punkts | 2. panta 7. punkts |

2. panta 10. punkts | 2. panta 8. punkts |

2. panta 11. punkts | 2. panta 9. punkts |

2. panta 12. punkts | 2. panta 10. punkts |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

5. panta 1. punkts | 5. panta 1. punkts |

5. panta 2. punkts | 5. panta 2. punkts |

5. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts |

5. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums | 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums |

5. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums | 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums |

5. panta 3. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums | 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums |

5. panta 3. punkta b) apakšpunkta ceturtais ievilkums | — |

5. panta 3. punkta c) apakšpunkts | 5. panta 3. punkta c) apakšpunkts |

5. panta 4. punkts | 5. panta 4. punkts |

5. panta 5. punkts | 5. panta 5. punkts |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

7. a pants | 8. pants |

8. pants | 9. pants |

9. panta 1. punkts | 10. panta 1. punkts |

9. panta 2. punkts | 10. panta 2. punkts |

9. panta 3. punkts | 10. panta 3. punkts |

9. panta 4. punkts | 10. panta 4. punkts |

9. panta 4.a punkts | 10. panta 5. punkts |

9. panta 5. punkts | 10. panta 6. punkts |

9. panta 6. punkts | 10. panta 7. punkts |

9. panta 7. punkts | 10. panta 8. punkts |

9. panta 8. punkts | 10. panta 9. punkts |

9. panta 9. punkts | 10. panta 10. punkts |

9. panta 10. punkts | 10. panta 11. punkts |

9. panta 11. punkts | 10. panta 12. punkts |

9. panta 12. punkts | 10. panta 13. punkts |

9. panta 13. punkts | 10. panta 14. punkts |

9. panta 15. punkts | 10. panta 15. punkts |

9. panta 16. punkts | 10. panta 16. punkts |

9. panta 17. punkts | 10. panta 17. punkts |

9. panta 18. punkts | 10. panta 18. punkts |

9. panta 19. punkts | 10. panta 19. punkts |

9.a panta 1. punkts | 11. panta 1. punkts |

9.a panta 2. punkts | — |

9.a panta 3. punkts | 11. panta 2. punkts |

9.a panta 4. punkts | 11. panta 3. punkts |

9.b pants | 12. pants |

10. pants | 13. pants |

11. pants | 14. pants |

12. pants | 15. pants |

13. pants | 16. pants |

14. panta 1. punkts | 17. panta 1. punkts |

14. panta 2. punkts | 17. panta 2. punkts |

14. panta 3. punkts | 17. panta 3. punkts |

14. panta 4. punkts | 17. panta 4. punkts |

14. panta 5. punkts | — |

14. panta 6. punkts | — |

14. panta 7. punkts | 17. panta 5. punkts |

15. pants | 18. pants |

— | 19. pants |

— | 20. pants |

I PIELIKUMS | I PIELIKUMS |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (1) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (1) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (2) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (2) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (3) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (3) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (4) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (4) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (5) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (5) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (6) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (6) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (7) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (7) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (8) | — |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (9) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (8) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (10) | — |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (11) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme 9 |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (12) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (10) |

I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (13) | I PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (11) |

II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (2) | — |

II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (3) | — |

II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (4) | — |

II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (5) | II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (1) |

II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (6) | II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (2) |

II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (*) | II PIELIKUMS — zemsvītras piezīme (*) |

III PIELIKUMS | III PIELIKUMS |

IV PIELIKUMS | IV PIELIKUMS |

VI PIELIKUMS | V PIELIKUMS |

VII PIELIKUMS | VI PIELIKUMS |

V PIELIKUMS | VII PIELIKUMS |

B DAĻA

Regulas, kas groza atcelto Regulu (EEK) Nr. 3094/86

| "Oficiālais Vēstnesis" |

| Nr. | lappuse | datums |

Regula (EEK) Nr. 4026/86 | L 376 | 1. | 31.12.1986 |

Regula (EEK) Nr. 2968/87 | L 280 | 1. | 3.10.1987 |

Regula (EEK) Nr. 3953/87 | L 371 | 9. | 30.12.1987 |

Regula (EEK) Nr. 1555/88 | L 140 | 1. | 7.6.1988 |

Regula (EEK) Nr. 2024/88 | L 179 | 1. | 9.7.1988 |

Regula (EEK) Nr. 3287/88 | L 292 | 5. | 26.10.1988 |

Regula (EEK) Nr. 4193/88 | L 369 | 1. | 31.12.1988 |

Regula (EEK) Nr. 2220/89 | L 211 | 6. | 22.7.1989 |

Regula (EEK) Nr. 4056/89 | L 389 | 75. | 30.12.1989 |

Regula (EEK) Nr. 3500/91 | L 331 | 2. | 3.12.1991 |

Regula (EEK) Nr. 345/92 | L 42 | 15. | 18.2.1992 |

Regula (EEK) Nr. 1465/92 | L 155 | 1. | 6.6.1992 |

Regula (EEK) Nr. 2120/92 | L 213 | 3. | 29.7.1992 |

Regula (EEK) Nr. 3034/92 | L 307 | 1. | 23.10.1992 |

Regula (EEK) Nr. 3919/92 | L 397 | 1. | 31.12.1992 |

Regula (EK) Nr. 1796/94 | L 187 | 1. | 22.7.1994 |

Regula (EK) Nr. 1173/95 | L 118 | 15. | 25.5.1995 |

Regula (EK) Nr. 1909/95 | L 184 | 1. | 3.8.1995 |

Regula (EK) Nr. 2251/95 | L 230 | 11. | 27.9.1995 |

Regula (EK) Nr. 3071/95 | L 329 | 14. | 30.12.1995 |

--------------------------------------------------