31993R3605

Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93

(1993. gada 22. novembris)

par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104.c panta 14. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru atsauce uz Eiropas Integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēmu (ESA) [3] sniedz "valdības", "deficīta" un "ieguldījuma" definīciju; tā kā nepieciešamas precīzas definīcijas, kas attiecas uz ESA klasifikācijas kodiem; tā kā šīs definīcijas var pārskatīt nepieciešamās valstu statistikas saskaņošanas kontekstā vai citu apsvērumu dēļ; tā kā par jebkuru ESA pārskatīšanu lems Padome saskaņā ar Līgumā noteiktajiem kompetences un procedūras noteikumiem;

tā kā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru sniegto "parāda" definīciju nepieciešams paplašināt, attiecinot to uz ESA klasifikācijas kodiem;

tā kā Padomes Direktīva 89/130/EEK, Euratom (1989. gada 13. februāris) par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām [4], sniedz adekvātu, detalizētu definīciju attiecībā uz iekšzemes kopproduktu tirgus cenās;

tā kā saskaņā ar Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisijai jānodrošina šajā procedūrā lietojamie statistikas dati;

tā kā nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi, lai organizētu dalībvalstu tūlītēju un regulāru ziņošanu Komisijai par savu plānoto un reālo budžeta deficītu, kā arī par parāda līmeni;

tā kā saskaņā ar Līguma 104.c panta 2. un 3. punktu Komisijai ir jāuzrauga budžeta un valsts parāda kopapjoma dinamika dalībvalstīs un jāpārbauda budžeta disciplīnas ievērošana, pamatojoties uz kritērijiem attiecībā uz valsts budžeta deficītu un valsts parādu; tā kā, ja dalībvalsts nepilda viena no abiem kritērijiem prasības, Komisijai jāņem vērā visi attiecīgie faktori; tā kā Komisijai ir jāpārbauda, vai dalībvalstī pastāv pārmērīga budžeta deficīta risks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. IEDAĻA

Definīcijas

1. pants

1. Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un šīs regulas turpmākajās daļās lietotie termini definēti saskaņā ar Eiropas Integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēmu (ESA). Iekavās uzrādītie kodi attiecas uz ESA, otrais izdevums.

2. "Valdība" ir valsts budžeta sektors kopumā (S60), tas ir, valdības (S61), reģionālās pārvaldes vai vietējās pašpārvaldes (S62) un sociālās nodrošināšanas fondi (S63), izņemot komercdarbības, kā noteikts ESA.

Izņēmums attiecībā uz komercdarbībām nozīmē to, ka valsts budžeta sektorā kopumā (S60) ir vienīgi iestādes, kuru galvenā darbība ir pakalpojumi, kas nav tirgus pakalpojumi.

3. "Valsts budžeta deficīts (pārpalikums)" ir valsts budžeta sektora kopumā (S60) tīrais aizņēmums (tīrais aizdevums) (N5), kā noteikts ESA. Valsts budžeta deficītā ietvertie procenti ir procentu summa (R41), kā noteikts ESA.

4. "Valsts ieguldījums" ir valsts budžeta sektora kopumā (S60) pamatkapitāla kopapjoms (P41), kā noteikts ESA.

5. "Valsts parāds" ir valsts budžeta sektora kopumā (S60) parāda kopapjoms tā nominālvērtībā, kas līdz gada beigām nav nomaksāts, izņemot tādas saistības, kurām atbilstošie finanšu līdzekļi ir valsts budžeta sektora kopumā (S60) rīcībā.

Valsts parādu veido valsts budžeta kopumā saistības šādās kategorijās: skaidra nauda un noguldījumi (F20 un F30), vekseļi un īstermiņa obligācijas (F40), ilgtermiņa obligācijas (F50), cita veida īstermiņa aizņēmumi/aizdevumi (F79) un cita veida vidēja termiņa un ilgtermiņa aizņēmumi/aizdevumi (F89), kā noteikts ESA.

Līdz gada beigām nenokārtotas saistības nomināls ir tās nominālvērtība.

Indeksējamas saistības nominālvērtība atbilst tās nominālam, ko koriģē gada beigās kumulētais indeksētā kapitāla pieaugums.

Ārvalstu valūtā izteiktās saistības konvertē valsts valūtā pēc reprezentatīvā tirgus valūtas kursa, ko piemēro katra gada pēdējā darbadienā.

2. pants

Iekšzemes kopprodukts ir iekšzemes kopprodukts tirgus cenās (IKP tc), kā noteikts Direktīvas 89/130/EEK, Euratom 2. pantā.

3. pants

1. Valsts plānotā deficīta skaitļi ir skaitļi, ko kārtējam gadam noteikušas dalībvalstis atbilstīgi to budžeta lēmējiestāžu jaunākajiem lēmumiem.

2. Valsts reālā deficīta skaitļi un skaitļi par valsts parāda apjomu ir iepriekšējā gada aptuveni, provizoriski, daļēji pabeigti vai gala rezultāti.

2. IEDAĻA

Ziņojumu saturs un noteikumi par tiem

4. pants

1. Kopš 1994. gada sākuma dalībvalstis divreiz gadā — pirmoreiz, līdz kārtējā gada (n gada) 1. martam un, otrreiz, līdz n gada 1. septembrim — ziņo Komisijai par savu plānoto un reālo budžeta deficītu un par parāda līmeni.

2. Dalībvalstis līdz n gada 1. martam:

- ziņo Komisijai par savu plānoto budžeta deficītu n gadam, par precizētu sava reālā budžeta deficīta kalkulāciju n-1 gadam un par savu reālo budžeta deficītu n-2 gadam, n-3 gadam un n-4 gadam,

- vienlaicīgi uzrāda Komisijai savu attiecīgo valsts budžeta norēķinu budžeta deficītu par n gadu, n-1 gadu un n-2 gadu atbilstoši tādai definīcijai, kas ir visreprezentatīvākā valsts līmenī, un datus, kas izskaidro pāreju starp šo valsts budžeta norēķinu budžeta deficītu un valsts budžeta deficītu. Komisijai iesniegtie skaitļi, kas izskaidro šo pāreju, konkrēti ietver apakšsektora S61, S62 un S63 tīrā aizņēmuma datus,

- ziņo Komisijai par savu kalkulēto valsts reālā parāda līmeni n-1 gada beigās un par sava valsts reālā parāda līmeni n-2, n-3 un n-4 gadam,

- vienlaicīgi sniedz Komisijai datus par n-1 un n-2 gadu, kuri izskaidro valsts budžeta deficīta segumu un pārējos attiecīgos faktorus, kas variē.

3. Dalībvalstis līdz n gada 1. septembrim ziņo Komisijai:

- par savu precizēto plānoto valsts budžeta deficītu n gadam un savu reālo valsts budžeta deficītu n-1, n-2, n-3 un n-4 gadā, kā arī ievēro 2. punkta otrā ievilkuma prasības,

- par savu reālo valsts parāda līmeni n-1, n-2, n-3 un n-4 gadā, kā arī ievēro 2. punkta ceturtā ievilkuma prasības.

4. Skaitļi attiecībā uz plānoto valsts budžeta deficītu, kas darīti zināmi Komisijai saskaņā ar 2. un 3. punktu, ir izteikti valsts valūtā un budžeta gados.

Skaitļi attiecībā uz reālo valsts budžeta deficītu un valsts reālā parāda līmeni, kas darīti zināmi Komisijai saskaņā ar 2. un 3. punktu, tiek izteikti valsts valūtā un kalendāra gados, izņemot precizētas kalkulācijas n-1 gadam, ko var izteikt budžeta gados.

Ja budžeta gads atšķiras no kalendāra gada, dalībvalstis arī dara zināmus Komisijai datus attiecībā uz reālo valsts budžeta deficītu un reālo valsts parāda līmeni budžeta gados diviem budžeta gadiem pirms kārtējā budžeta gada.

5. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto procedūru sniedz Komisijai skaitļus attiecībā uz savu valsts ieguldījuma izlietojumu un procentu izdevumiem.

6. pants

Dalībvalstis iesniedz Komisijai prognozi par savu iekšzemes kopproduktu n gadam un savu reālo n-1, n-2, n-3 un n-4 gada iekšzemes kopprodukta apjomu, ievērojot tos pašus termiņus, kas noteikti 4. panta 1. punktā.

7. pants

Gadījumā, ja Padome nolemj pārskatīt ESA saskaņā ar Līgumā noteiktajiem kompetences un procedūras noteikumiem, Komisija 1. un 4. pantā paredz jaunās atsauces uz ESA.

8. pants

Šī regula stājas spēkā 1994. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1993. gada 22. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Ph. Maystadt

[1] OV C 324, 1.12.1993., 8. lpp. unOV C 340, 17.12.1993., 8. lpp.

[2] OV C 329, 6.12.1993.

[3] Eiropas Kopienu Statistikas birojs, Eiropas Integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma (ESA), otrais izdevums.

[4] OV L 49, 21.2.1989., 26. lpp.

--------------------------------------------------