31993L0038

Padomes Direktīva 93/38/EEK

(1993. gada 14. jūnijs),

ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 57. panta 2. punkta pēdējo teikumu, 66., 100.a un 113. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) Tā kā līdz 1992. gada 31. decembrim ir jāveic pasākumi, lai pakāpeniski izveidotu iekšējo tirgu; tā kā iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir garantēta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite;

(2) Tā kā brīvas preču aprites un brīvas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu līgumiem, kas piešķirti ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, ir aizliegti ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 30. un 59. panta noteikumiem;

(3) Tā kā Euratom līguma 97. pants aizliedz jebkādus ierobežojumus pēc valsts piederības attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā, ja tie Kopienā vēlas piedalīties zinātnisku vai rūpniecisku kodoliekārtu celtniecībā vai sniegt ar to saistītus pakalpojumus;

(4) Tā kā šie mērķi prasa, lai tiktu koordinētas līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas šajās nozarēs;

(5) Tā kā Baltajā grāmatā par iekšējā tirgus izveidi ir rīcības programma un grafiks, lai valsts līgumu tirgus padarītu pieejamus tajās nozarēs, uz ko pašlaik netiek attiecināta Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/305/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [4] un Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/62/EEK, ar kuru koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [5];

(6) Tā kā Baltajā grāmatā par iekšējā tirgus izveidi ir arī rīcības programma un grafiks, lai padarītu pieejamus pakalpojumu līgumus;

(7) Tā kā starp nozarēm, uz ko nav attiecinātas iepriekšminētās direktīvas, ir arī ar ūdensapgādes, enerģētikas un transporta pakalpojumu nozares un, ciktāl tas attiecas uz Direktīvu 77/62/EEK, arī telekomunikāciju nozare;

(8) Tā kā galvenais iemesls, kāpēc uz tām nav attiecinātas iepriekšminētās direktīvas, ir tas, ka uz subjektiem, kas sniedz šos pakalpojumus, dažkārt attiecas publiskās tiesības, bet dažkārt — privāttiesības;

(9) Tā kā vajadzība nodrošināt, lai tirgus kļūtu faktiski pieejams un lai līgumu piešķiršanas noteikumu piemērošana šajās jomās būtu taisnīga, prasa, lai subjektus, uz kuriem tie jāattiecina, noteiktu pēc citiem kritērijiem, nevis pēc viņu tiesiskā statusa;

(10) Tā kā problēmas, kas četrās attiecīgajās nozarēs risināmas saistībā ar līgumu piešķiršanu, ir līdzīgas, un tādēļ uz tām var attiecināt vienu un to pašu dokumentu;

(11) Tā kā galvenais iemesls, kāpēc subjekti, kas darbojas šajās nozarēs, neveic iepirkumus, izmantojot konkurenci Kopienas mērogā, ir to tirgu noslēgtība, kuros šie subjekti darbojas, jo pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko attiecīgo valstu iestādes piešķīrušas attiecībā uz piegādēm komunikāciju tīklu vajadzībām, šo tīklu izveidi vai darbību attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu noteiktam mērķim, valsts telekomunikāciju tīklu izveidi vai darbību vai telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu valsts vajadzībām;

(12) Tā kā vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc šajās jomās nav konkurences Kopienas mērogā, ir dažādie veidi, kādos valstu iestādes var ietekmēt šo subjektu darbību, tostarp līdzdalība šo subjektu kapitālā un pārstāvība to administratīvajās, vadības vai uzraudzības struktūrās;

(13) Tā kā šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz tiem subjektiem, kas vai nu nedarbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta pakalpojumu vai telekomunikāciju nozarē, vai arī darbojas šajās nozarēs, taču ir tiešā saskarē ar konkurējošiem spēkiem tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota;

(14) Tā kā ir lietderīgi, ka šie subjekti piemēro kopīgas līgumu piešķiršanas procedūras savām darbībām, kas saistītas ar ūdensapgādi; tā kā uz dažu subjektu darbību hidroceltniecības projektu, apūdeņošanas, zemes meliorācijas vai notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā līdz šim laikam attiecās Direktīva 71/305/EEK un Direktīva 77/62/EEK;

(15) Tā kā līgumu piešķiršanas noteikumi, ko ierosināts attiecināt uz preču piegādēm, tomēr nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jānodrošina, izmantojot ieguves vietas tuvu tā izmantošanas apvidum;

(16) Tā kā, ja ir ievēroti īpaši nosacījumi, tad uz ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu nolūkā meklēt vai iegūt naftu, gāzi, ogles vai citus cietos kurināmos var attiecināt alternatīvus noteikumus, kas ļaus sasniegt to pašu mērķi — radīt brīvu pieeju līgumiem; tā kā Komisijai jānodrošina, ka tās dalībvalstis, kas ievieš minētos alternatīvos noteikumus, ievēro šos nosacījumus;

(17) Tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tā ierosinās pasākumus, lai līdz 1992. gadam novērstu šķēršļus starpvalstu apmaiņā ar elektroenerģiju; tā kā ar tiem līgumu piešķiršanas noteikumiem, kas ierosināti par preču piegādēm, nevarētu pārvarēt pastāvošos šķēršļus elektroenerģijas un kurināmā iepirkšanai enerģētikas jomā; tā kā tādēļ uz tādiem pirkumiem nevajadzētu attiecināt šo direktīvu, lai gan jāpatur prātā, ka Padome šo atbrīvojumu izskatīs vēlreiz, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un Komisijas ierosinājumiem;

(18) Tā kā Regula (EEK) Nr. 3975/87 [6] un Regula (EEK) Nr. 3976/87 [7], kā arī Direktīva 87/601/EEK [8] un Lēmums 87/602/EEK [9] ir paredzēti, lai radītu lielāku konkurenci to subjektu starpā, kas sabiedrībai piedāvā gaisa transporta pakalpojumus, un tālab pašlaik šo direktīvu nevajag attiecināt uz minētajiem subjektiem, lai gan stāvokli vajadzētu pārskatīt vēlāk, ņemot vērā konkurences attīstību;

(19) Tā kā, ņemot vērā konkurences stāvokli Kopienas kuģniecībā, būtu nelietderīgi uz lielāko daļu līgumu šajā nozarē attiecināt sīki izstrādātas procedūras; tā kā ir jāpārbauda to pārvadātāju stāvoklis, kas izmanto jūras prāmjus; tā kā uz dažiem piekrastes un upju prāmju dienestiem, ko apsaimnieko valsts iestādes, vajadzētu attiecināt Direktīvu 71/305/EEK un Direktīvu 77/62/EEK;

(20) Tā kā ir lietderīgi veicināt atbilstību noteikumiem, kas saistīti ar darbībām, uz ko neattiecas šī direktīva;

(21) Tā kā noteikumiem par pakalpojumu līgumu piešķiršanu, cik vien iespējams, jālīdzinās noteikumiem par būvdarbu un piegāžu līgumiem, kas minēti šajā direktīvā;

(22) Tā kā ir jāizvairās no šķēršļiem brīvai pakalpojumu apritei; tā kā tāpēc pakalpojumu sniedzēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas; tā kā šī direktīva tomēr nekavē valstu līmenī piemērot tiesību normas par nosacījumiem, kas attiecas uz nodarbošanos vai profesiju, ja tās ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem;

(23) Tā kā, lai piemērotu procedūras noteikumus un veiktu uzraudzību, pakalpojumu joma labāk pārskatāma, sadalot pakalpojumus kategorijās atbilstoši konkrētām vispārējās klasifikācijas pozīcijām; tā kā šās direktīvas XVI A un XVI B pielikumā ir atsauces uz Apvienoto Nāciju Organizācijas CPC (Central Product Classification - Centrālās ražojumu klasifikācijas) nomenklatūru; tā kā minēto nomenklatūru drīzumā, iespējams, aizstās ar Kopienas nomenklatūru; tā kā ir jāparedz iespēja attiecīgi pielāgot XVI A un XVI B pielikumā esošās atsauces uz CPC nomenklatūru;

(24) Tā kā šī direktīva attiecas tikai uz pakalpojumu sniegšanu, kas pamatota ar līgumiem; tā kā šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu ar citu pamatojumu, piemēram, normatīviem vai administratīviem aktiem vai darba līgumiem;

(25) Tā kā saskaņā ar EEK dibināšanas līguma 103.f pantu pētniecības un tehnoloģiju attīstības veicināšana ir līdzeklis Eiropas ražošanas zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, un to sekmēs brīvas pieejas radīšana valsts līgumiem; tā kā šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz ieguldījumiem pētījumu programmu finansēšanā; tā kā tāpēc šī direktīva neattiecas uz pētniecības un tehnoloģijas attīstības pakalpojumu līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, lai to izmantotu savām vajadzībām, un ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde;

(26) Tā kā līgumiem par zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma iegādi vai nomu ir īpašas iezīmes, kuru dēļ nav lietderīgi piemērot līgumu piešķiršanas noteikumus;

(27) Tā kā arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, par kurām ir vienošanās vai kuras izraugās tādā kārtībā, uz kuru nevar attiecināt līgumu piešķiršanas noteikumus;

(28) Tā kā pakalpojumu līgumi, uz ko attiecas šī direktīva, neietver līgumus par vērtspapīru vai citu finanšu politikas līdzekļu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai pārvedumu;

(29) Tā kā šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz līgumiem, kas ir pasludināti par slepeniem vai var ietekmēt valsts drošības pamatintereses, vai arī kas noslēgti saskaņā ar citiem noteikumiem, kurus nosaka pastāvošie starptautiskie nolīgumi vai starptautiskās organizācijas;

(30) Tā kā saskaņā ar dažiem nosacījumiem šo direktīvu var pilnībā vai daļēji neattiecināt uz līgumiem, kuros norādīts viens piegādes avots;

(31) Tā kā šās direktīvas noteikumi nedrīkst ietekmēt Kopienas vai dalībvalstu pastāvošās starptautiskās saistības;

(32) Tā kā ir lietderīgi šo direktīvu neattiecināt uz dažiem pakalpojumu līgumiem, ko piešķir saistītam uzņēmumam, kura galvenā darbība pakalpojumu jomā ir šādu pakalpojumu sniegšana grupai, pie kuras tas pieder, nevis pakalpojumu piedāvāšana tirgū;

(33) Tā kā pārejas periodā šī direktīva pilnībā jāpiemēro tikai līgumiem par tādiem pakalpojumiem, kuriem tās noteikumi ļauj īstenot visas starpvalstu tirdzniecības iespējas; tā kā līgumi par citiem pakalpojumiem noteiktu laiku jāpārrauga, pirms pieņem lēmumu šo direktīvu piemērot pilnībā; tā kā ar šo direktīvu jānosaka šāds pārraudzības mehānisms, un tā kā tam vienlaikus būtu jāļauj ieinteresētajām personām iegūt attiecīgo informāciju;

(34) Tā kā gadījumos, kad dalībai kādā līguma piešķiršanas procedūrā vai projektu konkursā ir prasīts pierādījums par konkrētu kvalifikāciju, piemēro attiecīgus Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu oficiālu kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu;

(35) Tā kā ražojumus, būvdarbus vai pakalpojumus jāraksturo, atsaucoties uz Eiropas specifikācijām; tā kā nolūkā nodrošināt ražojumu, būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību līgumslēdzēja subjekta paredzētajam lietojumam šādu atsauci var papildināt ar specifikācijām, kas nemaina tehniskā risinājuma vai risinājumu veidu, ko nosaka Eiropas specifikācijas;

(36) Tā kā attiecīgo valstu standartu, tehnisko specifikāciju un ražošanas metožu līdzvērtības un savstarpējas atzīšanas principi ir piemērojami jomā, uz ko attiecas šī direktīva;

(37) Tā kā Kopienas uzņēmumiem ir jānodrošina pieeja pakalpojumu līgumu piešķiršanai trešās valstīs; tā kā Kopienā būtu jācenšas labot stāvokli, ja atklājas, ka šāda pieeja ir juridiski vai faktiski ierobežota, un tā kā konkrētos apstākļos sakarā pieeju pakalpojumu līgumiem, uz ko attiecas šī direktīva, būtu jāvar veikt pasākumus saistībā ar attiecīgās trešās valsts uzņēmumiem vai piedāvājumiem, kas radušies šajā valstī;

(38) Tā kā, ja līgumslēdzēji subjekti, savstarpēji vienojoties ar pretendentiem, nosaka termiņus piedāvājumu pieņemšanai, viņi ievēro nediskriminēšanas principus; tā kā, ja nav šādas vienošanās, ir jānosaka piemēroti noteikumi;

(39) Tā kā varētu izrādīties lietderīgi paredzēt lielāku caurskatāmību tām prasībām attiecībā uz darba aizsardzību un darba apstākļiem, kuras piemēro dalībvalstī, kur jāveic būvdarbi;

(40) Tā kā ir lietderīgi, ka valstu noteikumi par reģionu attīstības prasībām, kas jāievēro, piešķirot valsts līgumus, atbilstu Kopienas mērķiem un EEK dibināšanas līguma principiem;

(41) Tā kā līgumslēdzēji subjekti nedrīkst noraidīt nesamērīgi lētus piedāvājumus, pirms rakstiski nav lūgti paskaidrojumi par piedāvājuma sastāvdaļām;

(42) Tā kā, ievērojot dažus ierobežojumus, priekšroka būtu jādod Kopienas izcelsmes piedāvājumiem, ja ir līdzvērtīgi trešo valstu izcelsmes piedāvājumi;

(43) Tā kā šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt Kopienas nostāju jebkādās pašreizējās vai turpmākās starptautiskās sarunās;

(44) Tā kā, pamatojoties uz šādu starptautisku sarunu rezultātiem, šo direktīvu, ievērojot Padomes lēmumu, būtu jāvar attiecināt arī uz trešo valstu izcelsmes piedāvājumiem;

(45) Tā kā ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgie subjekti, būtu jāizveido sistēma drošai komercdarbības praksei un jāsaglabā pēc iespējas lielāka elastība;

(46) Tā kā līdztekus šādai elastībai un savstarpējas uzticības interesēs ir jānodrošina obligātas caurskatāmības pakāpe un jāievieš attiecīgas metodes, lai pārraudzītu šās direktīvas piemērošanu;

(47) Tā kā jāpielāgo Direktīva 71/305/EEK un Direktīva 77/62/EEK, lai izveidotu skaidri noteiktas piemērošanas jomas; tā kā Direktīvas 71/305/EEK darbības jomu nedrīkstētu sašaurināt, izņemot attiecībā uz līgumiem ūdensapgādes un telekomunikāciju nozarē; tā kā Direktīvas 77/62/EEK darbības jomu nedrīkstētu sašaurināt, izņemot attiecībā uz līgumiem ūdensapgādes nozarē; tā kā Direktīvas 71/305/EEK un Direktīvas 77/62/EEK darbības jomu tomēr nedrīkstētu attiecināt uz līgumiem, ko piešķir tādi pārvadātāji pa sauszemi, gaisu, kā arī jūras, piekrastes vai iekšzemes ūdensceļiem, kuri ir valsts pārvaldes īpašums, lai gan veic rūpniecisku vai komerciālu saimniecisko darbību; tā kā minētās direktīvas tomēr būtu jāattiecina uz dažiem līgumiem, ko piešķir tie pārvadātāji pa sauszemi, gaisu, kā arī jūras, piekrastes vai iekšzemes ūdensceļiem, kuri ir valsts pārvaldes īpašums, un ko slēdz tikai par pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

(48) Tā kā šo direktīvu būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi;

(49) Tā kā, radot brīvu pieeju līgumiem jomās, uz ko attiecas šī direktīva, var rasties negatīva ietekme uz Spānijas Karalistes ekonomiku; tā kā Grieķijas Republikas un Portugāles Republikas ekonomikas grūtības būs vēl lielākas; tā kā ir lietderīgi šīm dalībvalstīm piešķirt attiecīgu papildu termiņu šās direktīvas ieviešanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Šajā direktīvā:

1) "valsts iestādes" ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, publisko tiesību subjekti vai apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai publisko tiesību subjekti.

Organizāciju uzskata par publisko tiesību subjektu, ja:

- tā ir nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības,

- ir juridiska persona, un

- to finansē galvenokārt valsts, reģionālas vai vietējas iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, vai šie subjekti to pārrauga, vai arī tās vadībā, pārvaldē vai uzraudzības struktūrā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālas vai vietējas iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

2) "valsts uzņēmums" ir jebkurš uzņēmums, attiecībā uz kuru valsts iestādēm ir iespējas tieši vai netieši īstenot dominējošo ietekmi, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to regulē. Uzskata, ka valsts iestādei ir dominējoša ietekme,ja šī iestāde kādā uzņēmumā tieši vai netieši:

- ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla, vai

- kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām vai akcijām, vai

- var iecelt vairāk nekā pusi minētā uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu;

3) "saistīts uzņēmums" ir jebkurš uzņēmums, kura gada pārskati tiek konsolidēti ar līgumslēdzēja subjekta gada pārskatiem saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītajā direktīvā 83/349/EEK par konsolidētiem pārskatiem, kura izdota, pamatojoties uz EEK dibināšanas līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu [10], vai, ja uz subjektiem neattiecas minētā direktīva, tad jebkurš uzņēmums, attiecībā uz kuru līgumslēdzējam subjektam ir iespējas tieši vai netieši īstenot dominējošo ietekmi 2. punkta nozīmē, kurš var īstenot dominējošu ietekmi attiecībā uz līgumslēdzēju subjektu vai kurš tāpat kā līgumslēdzējs subjekts ir cita uzņēmuma dominējošā ietekmē, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to regulē;

4) "piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi" ir līgumi, kuri peļņas gūšanas nolūkā rakstiski noslēgti starp kādu no 2. pantā minētajiem līgumslēdzējiem subjektiem un piegādātāju, būvuzņēmēju vai pakalpojumu sniedzēju un kuru priekšmets ir:

a) piegādes līgumiem — ražojumu pirkšana, pirkšana uz nomaksu, noma, vai arī noma ar vai bez izpirkuma tiesībām;

b) būvdarbu līgumiem — vai nu XI pielikumā minēto būvdarbu vai civilās celtniecības darbu veikšana, vai arī to veikšana un projektēšana, vai arī to realizācija jebkādiem līdzekļiem. Šie līgumi var paredzēt arī piegādes un pakalpojumus, kas vajadzīgi to veikšanai;

c) pakalpojumu līgumiem — jebkurš līguma priekšmets, kas nav minēts a) un b) apakšpunktā, un izņemot:

i) līgumus par zemes, esošo ēku vai citu nekustamu īpašumu vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar, pirms vai pēc jebkāda veida līguma par īpašuma iegādi vai nomu;

ii) līgumus par balss telefonijas, teleksa, radiotelefonijas, peidžeru sistēmu un mākslīgo zemes pavadoņu pakalpojumiem;

iii) līgumus par šķīrējtiesas vai samierināšanas pakalpojumiem;

iv) līgumus par vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumu;

v) darba līgumus;

vi) pētniecības un tehnoloģijas attīstības pakalpojumu līgumus, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs subjekts, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina līgumslēdzējs subjekts.

Līgumus, kuros ietverta pakalpojumu sniegšana un piegāžu veikšana, uzskata par piegādes līgumiem, ja piegāžu kopējā vērtība pārsniedz līgumā ietverto pakalpojumu vērtību;

5) "vispārīga vienošanās" ir tāda vienošanās starp kādu no 2. pantā minētajiem līgumslēdzējiem subjektiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kuras mērķis ir precizēt noteikumus, kas regulē kādā laika posmā piešķiramos līgumus, jo īpaši attiecībā uz cenām un, vajadzības gadījumā, paredzēto daudzumu;

6) "pretendents" ir piegādātājs, būvuzņēmējs vai pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedz piedāvājumu, un "dalībnieks" ir persona, kas pieteikusies uz slēgtu vai sarunu procedūru; pakalpojumu sniedzēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, tostarp līgumslēdzēji subjekti 2. panta nozīmē;

7) "atklātas, slēgtas un sarunu procedūras" ir līgumu piešķiršanas procedūras, ko piemēro līgumslēdzēji subjekti un saskaņā ar kurām:

a) atklātu procedūru gadījumā — visi ieinteresētie piegādātāji, būvuzņēmēji vai pakalpojumu sniedzēji var iesniegt piedāvājumus;

b) slēgtu procedūru gadījumā — piedāvājumus var iesniegt tikai tie dalībnieki, ko uzaicina līgumslēdzējs subjekts;

c) sarunu procedūru gadījumā — līgumslēdzējs subjekts apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem un ar vienu vai vairākiem no tiem vienojas par līguma noteikumiem;

8) "tehniskas specifikācijas" ir tehniskas prasības, kas īpaši ietvertas konkursa dokumentos, nosaka darba, materiāla, ražojuma, piegādes vai pakalpojuma prasītās īpašības un ļauj darbu, materiālu, ražojumu, piegādi vai pakalpojumu objektīvi aprakstīt kā tādu, kas atbilst līgumslēdzēja subjekta paredzētajam lietojumam. Šajās tehniskajās specifikācijās var ietvert kvalitātes, darbības, drošības vai izmēru prasības, kā arī prasības, ko attiecina uz materiālu, ražojumu, piegāžu vai pakalpojumu kvalitāti, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iepakošanu, marķēšanu vai etiķetēm. Būvdarbu līgumu gadījumā tajās var iekļaut arī noteikumus par projektēšanu un izmaksām, pārbaudēm, būvdarbu un būvniecības metožu un tehnoloģiju apstiprināšanu, kā arī jebkādus citus tehniskus nosacījumus, ko pabeigtiem būvdarbiem un materiāliem vai to detaļām var noteikt līgumslēdzējs subjekts saskaņā ar vispārējiem vai īpašiem noteikumiem;

9) "standarts" ir tehniska specifikācija, kuru atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas iestāde un atbilstība kurai parasti nav obligāta;

10) "Eiropas standarts" ir standarts, ko Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) vai Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) apstiprinājusi kā "Eiropas standartu (EN)" vai "Saskaņošanas dokumentu (HD)" saskaņā ar šo organizāciju vispārējiem noteikumiem, vai arī Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) saskaņā ar saviem noteikumiem apstiprinājis kā "Eiropas Telekomunikāciju standartu (ETS)";

11) "vispārējas tehniskās specifikācijas" ir tehniskas specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru, lai nodrošinātu vienādu to piemērošanu visās dalībvalstīs, un publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī;

12) "Eiropas tehniskais apstiprinājums" ir tāds labvēlīgs tehnisks novērtējums ražojuma lietošanas piemērotībai konkrētam nolūkam, kurš pamatojas uz ražojuma dabiskām īpašībām un paredzētiem piemērošanas un lietošanas nosacījumiem, nodrošinot būvdarbu pamatprasību ievērošanu, kā paredzēts Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz celtniecības produktiem [11]. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izsniedz apstiprināšanas iestāde, ko šim nolūkam nosaka dalībvalsts;

13) "Eiropas specifikācija" ir kopēja tehniskā specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums vai attiecīgās valsts standarts, ar kuru īsteno kādu Eiropas standartu;

14) "valsts telekomunikāciju tīkls" ir valsts telekomunikāciju infrastruktūra, kas nodrošina signālu nosūtīšanu starp noteiktiem tīkla termināliem pa vadiem, ar mikroviļņiem, optiskiem līdzekļiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem;

"tīkla termināls" ir visi fiziskie savienojumi un to tehnisko pieeju specifikācijas, kas ir daļa no valsts telekomunikāciju tīkla un kas ir vajadzīgi, lai piekļūtu attiecīgajam valsts tīklam un efektīvām telekomunikācijām tajā;

15) "valsts telekomunikāciju pakalpojumi" ir telekomunikāciju pakalpojumi, kuru nodrošināšanai dalībvalstis īpaši norīkojušas vienu vai vairākus telekomunikāciju subjektus;

"telekomunikāciju pakalpojumi" ir pakalpojumi, kuru sniegšanu pilnīgi vai daļēji veido signālu izplatīšana vai to maršruta izstrādāšana valsts telekomunikāciju tīklā ar telekomunikāciju procesu palīdzību, izņemot radio raidīšanu un televīziju;

16) "projektu konkursi" ir tās tādas valstu procedūras, kas līgumslēdzējam subjektam dod iespēju iegūt plānu vai projektu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā.

2. pants

1. Šī direktīva attiecas uz līgumslēdzējiem subjektiem:

a) kas ir valsts iestādes vai valsts uzņēmumi un kas veic kādu no 2. punktā minētajām darbībām;

b) kuru viens no darbības veidiem, ja tie nav valsts iestādes vai valsts uzņēmumi, ir kāda no 2. punktā minētajām darbībām vai to apvienojums un kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir kādas dalībvalsts kompetenta iestāde.

2. Šajā direktīvā par atbilstošām darbībām uzskata:

a) fiksētu tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar:

i) dzeramā ūdens; vai

ii) elektroenerģijas; vai

iii) gāzes vai siltuma;

ražošanu, pārvadāšanu vai padevi vai dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes vai siltuma piegādi šādiem tīkliem;

b) ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai:

i) meklētu vai iegūtu naftu, gāzi, ogles vai citus cietos kurināmos; vai

ii) sniegtu lidostu, jūras vai iekšzemes ostu vai citu staciju pakalpojumus pārvadātājiem pa gaisu, jūras vai iekšzemes ūdensceļiem;

c) tādu tīklu apsaimniekošanu, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus dzelzceļa, automātisko sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai kabeļu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar kādas dalībvalsts kompetentas iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, kā, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojuma apjomu vai biežumu;

d) valsts telekomunikāciju tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu vai arī viena vai vairāku valsts telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu.

3. Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, īpašas vai ekskluzīvas tiesības ir tiesības, ko rada atļaujas, kuras piešķir attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde vai normatīvie vai administratīvie akti, un saskaņā ar ko vienam vai vairākiem subjektiem tiek nodrošinātas tiesības veikt kādu no 2. punktā noteiktajām darbībām.

Uzskata, ka līgumslēdzējam subjektam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ja:

a) šā panta 2. punktā minēto tīklu vai būvju ierīkošanai tas var izmantot kādu procedūru īpašuma piespiedu atsavināšanai vai izmantošanai vai var novietot tīklu aprīkojumu uz, zem vai virs valsts automaģistrāles;

b) šā panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā gadījumā — subjekts piegādā dzeramo ūdeni, elektroenerģiju, gāzi vai siltumu tīklam, ko apsaimnieko subjekts, kuram ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko piešķīrusi attiecīgās dalībvalsts kompetenta iestāde.

4. Autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem neuzskata par atbilstošu darbību 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja citi subjekti vispār vai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā ir tiesīgi sniegt šos pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzēji subjekti.

5. Tādu dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes vai siltuma piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus, kuru veic līgumslēdzējs subjekts, kas nav valsts iestāde, neuzskata par atbilstošu darbību 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja:

a) dzeramā ūdens vai elektroenerģijas piegādes gadījumā:

- attiecīgais subjekts ražo dzeramo ūdeni vai elektroenerģiju tāpēc, ka tās patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu kādu darbību, kas nav minēta 2. punktā, un

- piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un nepārsniedz 30 % no subjekta dzeramā ūdens vai elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu;

b) gāzes vai siltuma piegādes gadījumā:

- attiecīgais subjekts ražo gāzi vai siltumu, jo šāda ražošana ir neizbēgama, veicot kādu darbību, kas nav minēta 2. punktā, un

- piegādi valsts tīklam veic tikai nolūkā saimnieciski izmantot šādu ražojumu un ne vairāk kā 20 % apmērā no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

6. Šīs direktīvas I līdz X pielikumā uzskaitītie līgumslēdzēji subjekti atbilst iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par grozījumiem minētajos sarakstos, lai nodrošinātu to, ka saraksti ir cik vien iespējams pilnīgi. Komisija pārskata I līdz X pielikumu saskaņā ar 40. pantā paredzēto procedūru.

3. pants

1. Dalībvalstis var lūgt Komisijai noteikt, ka ģeogrāfisko apgabalu izmantošana, lai meklētu vai iegūtu naftu, gāzi, ogles vai citu cieto kurināmo, nav uzskatāma par 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzēto darbību un ka subjekti nav uzskatāmi par tādiem, kas darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja tie veic vienu vai vairākas minētās darbības, ar noteikumu, ka atbilstoši attiecīgiem valstu noteikumiem par šādām darbībām ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

a) laikā, kad ir lūgta atļauja izmantot kādu ģeogrāfisko apgabalu, citi subjekti var lūgt atļauju ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzēji subjekti;

b) to subjektu tehniskās un finansiālās iespējas iesaistīties konkrētās darbībās jānosaka, pirms novērtē atļaujas saņemšanai iesniegto konkurējošo pieteikumu īpašības;

c) atļauju veikt minētās darbības piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ko attiecina uz meklēšanas vai ieguves veidu, nosaka un publicē pirms lūgumu iesniegšanas un piemēro nediskriminējošā veidā;

d) visus nosacījumus un prasības par darbības veikšanu vai pārtraukšanu, tostarp noteikumus par apsaimniekošanas pienākumiem, honorāriem un dalību subjektu kapitālā vai ieņēmumu veidošanā, izstrādā un dara pieejamus pirms pieteikumu iesniegšanas atļaujas saņemšanai, un tad piemēro nediskriminējošā veidā; visas izmaiņas šajos nosacījumos un prasībās piemēro visiem attiecīgajiem subjektiem vai, pretējā gadījumā, jāizdara grozījumi nediskriminējošā veidā; apsaimniekošanas pienākumus tomēr vajag noteikt tikai tieši pirms atļaujas piešķiršanas; un

e) normatīvie vai administratīvie akti, ne arī līgumi vai vienošanās neprasa, lai līgumslēdzēji subjekti sniedz informāciju par paredzētajiem vai esošajiem iegādes avotiem, izņemot gadījumus, kad tas notiek pēc valstu iestāžu lūguma, ņemot vērā EEK dibināšanas līguma 36. pantā minētos mērķus.

2. Dalībvalstis, kas piemēro 1. punkta noteikumus, ar atļaujas izsniegšanas nosacījumiem vai citiem attiecīgiem pasākumiem nodrošina, ka visi subjekti:

a) piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas sakarā ievēro nediskriminēšanas un konkurences principu, jo īpaši attiecībā uz informāciju par līgumu piešķiršanas nodomiem, kuru subjekts dara pieejamu uzņēmumiem;

b) atbilstoši nosacījumiem, ko paredz Komisija saskaņā ar 40. pantu, sniedz tai informāciju par līgumu piešķiršanu.

3. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts neattiecas uz individuālām koncesijām vai atļaujām, kas piešķirtas pirms dienas, kad dalībvalstis piemēro šo direktīvu saskaņā ar 45. pantu, ar noteikumu, ka minētajā dienā citi subjekti, nediskriminējot tos un balstoties uz objektīviem kritērijiem, var lūgt atļauju izmantot ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, ogļu vai citu cieto kurināmo meklēšanai vai ieguvei. Šā panta 1. punkta d) apakšpunkts neattiecas uz nosacījumiem vai prasībām, kas noteiktas, piemērotas vai grozītas pirms iepriekšminētās dienas.

4. Dalībvalstis, kas vēlas piemērot 1. punktu, par to attiecīgi informē Komisiju. To darot, dalībvalstis informē Komisiju par jebkādu normatīvu vai administratīvu aktu, līgumu vai vienošanos, kas attiecas uz atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar kārtību, kas noteikta 40. panta 5. līdz 8. punktā. Komisija šo lēmumu, pamatojot to, publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Katru gadu tā nosūta Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu un 44. pantā paredzētajā ziņojumā pārskata tā piemērošanu.

4. pants

1. Piešķirot piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai rīkojot projektu konkursus, līgumslēdzēji subjekti piemēro procedūras, kas pielāgotas šās direktīvas noteikumiem.

2. Līgumslēdzēji subjekti nodrošina to, ka piegādātājus, būvuzņēmējus vai pakalpojumu sniedzējus nediskriminē.

3. Saistībā ar tehnisko specifikāciju sniegšanu ieinteresētajiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, saistībā ar piegādātāju, būvuzņēmēju vai pakalpojumu piegādātāju kvalifikāciju un atlasi, kā arī saistībā ar līgumu piešķiršanu līgumslēdzēji subjekti var izvirzīt prasības, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, un dara tās pieejamas.

4. Šī direktīva neierobežo piegādātāju, būvuzņēmēju vai pakalpojumu sniedzēju tiesības lūgt, lai līgumslēdzējs subjekts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ievēro tās informācijas konfidencialitāti, ko viņi dara pieejamu.

5. pants

1. Vispārīgu vienošanos līgumslēdzēji subjekti var uzskatīt par līgumu 1. panta 4. punkta nozīmē un piešķirt to saskaņā ar šo direktīvu.

2. Ja līgumslēdzēji subjekti vispārīgu vienošanos ir piešķīruši saskaņā ar šo direktīvu, viņi var izmantot 20. panta 2. punkta i) apakšpunktu, piešķirot līgumus, kas pamatojas uz minēto vienošanos.

3. Ja vispārīga vienošanās nav piešķirta saskaņā ar šo direktīvu, tad līgumslēdzēji subjekti nevar izmantot 20. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

4. Līgumslēdzēji subjekti nevar ļaunprātīgi izmantot vispārīgas vienošanās, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci.

6. pants

1. Ja netiek fiziski izmantots kāds tīkls vai ģeogrāfisks apgabals Kopienā, tad šo direktīvu nepiemēro līgumiem vai projektu konkursiem, ko līgumslēdzējs subjekts piešķir vai organizē citā nolūkā, kas nav 2. panta 2. punktā aprakstīto darbību veikšana vai šādu darbību veikšana valstī, kura nav dalībvalsts.

2. Šo direktīvu tomēr piemēro līgumiem vai projektu konkursiem, ko piešķir vai organizē subjekti, kuri veic kādu no 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajām darbībām un kuri ir:

a) saistīti ar hidrotehnisku būvju projektiem, apūdeņošanu vai drenāžu, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, pārsniedz 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b) saistīti ar notekūdeņu izvadīšanu vai attīrīšanu.

3. Līgumslēdzēji subjekti pēc Komisijas lūguma ziņo tai par visām darbībām, uz kurām viņi saskaņā ar šā panta 1. punktu neattiecina šo direktīvu. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, uz kurām pēc tās ieskatiem attiecas šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komercdarbības aspektus, uz ko līgumslēdzēji subjekti var norādīt, nosūtot šo informāciju.

7. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko piešķir, lai veiktu atkārtotu pārdošanu vai iznomāšanu trešām personām, ar noteikumu, ka līgumslēdzējam subjektam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs subjekts.

2. Līgumslēdzēji subjekti pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām kategorijām vai ražojumiem, uz kuriem viņi saskaņā ar šā panta 1. punktu neattiecina šo direktīvu. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī to ražojumu vai darbību kategoriju sarakstu, uz kurām pēc tās ieskatiem attiecas šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komercdarbības aspektus, uz ko līgumslēdzēji subjekti var norādīt, nosūtot šo informāciju.

8. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko līgumslēdzēji subjekti, kuri veic 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā aprakstīto darbību, piešķir par pirkumiem, kas paredzēti tikai tāpēc, lai ļautu viņiem sniegt vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus, ja citi subjekti var piedāvāt tādus pašus pakalpojumus tajā pašā ģeogrāfiskajā apvidū un ar gandrīz tādiem pašiem nosacījumiem.

2. Līgumslēdzēji subjekti pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visiem pakalpojumiem, uz kuriem viņi saskaņā ar šā panta 1. punktu neattiecina šo direktīvu. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī to pakalpojumu sarakstu, uz kuriem pēc tās ieskatiem attiecas šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komercaspektus, uz ko līgumslēdzēji subjekti var norādīt, nosūtot šo informāciju.

9. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz:

a) līgumiem, kurus I pielikumā uzskaitītie līgumslēdzēji subjekti piešķir ūdens pirkšanai;

b) līgumiem, kurus II līdz V pielikumā uzskaitītie līgumslēdzēji subjekti piešķir elektroenerģijas vai kurināmā piegādei, lai ražotu enerģiju.

2. Padome pārskata 1. punkta noteikumus, ja tai ir Komisijas ziņojums ar attiecīgiem ierosinājumiem.

10. pants

Šo direktīvu nepiemēro līgumiem, ko dalībvalstis pasludinājušas par slepeniem, ja to izpilde jāveic, ievērojot īpašus drošības pasākumus saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem, kas ir spēkā attiecīgā dalībvalstī, vai ja to prasa attiecīgās dalībvalsts būtiskas drošības intereses.

11. pants

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem, ko subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde, kā tā definēta 1. panta b) apakšpunktā Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [12], piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar EEK dibināšanas līgumu.

12. pants

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko regulē citi procedūras noteikumi un ko piešķir:

1) pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem, ko saskaņā ar Līgumu kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm par piegādēm, būvdarbiem, pakalpojumiem vai projektu konkursiem, kuri paredzēti, lai īstenotu vai izmantotu parakstītājvalstu kopīgu projektu; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar Padomdevēju komiteju valsts līgumu jautājumos, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK [13], vai — tādu nolīgumu gadījumā, kas regulē līgumus, kurus piešķir subjekti, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajām darbībām — ar 39. pantā minēto Padomdevēju komiteju telekomunikāciju līgumu jautājumos;

2) uzņēmumiem kādā no dalībvalstīm vai trešā valstī, ievērojot starptautiskus nolīgumus par karaspēka daļu izvietošanu;

3) ievērojot kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

13. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem:

a) ko līgumslēdzējs subjekts piešķir saistītam uzņēmumam;

b) ko kopuzņēmums, kuru nodibinājuši vairāki līgumslēdzēji subjekti, lai veiktu attiecīgās darbības 2. panta 2. punkta nozīmē, piešķir vienam no šiem līgumslēdzējiem subjektiem vai uzņēmumam, kas ir saistīts ar vienu no šiem līgumslēdzējiem subjektiem,

ar noteikumu, ka vismaz 80 % no konkrētā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti Kopienā iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar ko tas ir saistīts.

Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju subjektu saistīts uzņēmums sniedz tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus, tad ņem vērā kopējo apgrozījumu, kas rodas no šo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Līgumslēdzēji subjekti pēc Komisijas pieprasījuma paziņo tai šādu informāciju par 1. punkta noteikumu piemērošanu:

- attiecīgo uzņēmumu nosaukumus,

- attiecīgo pakalpojumu līgumu veidu un vērtību,

- pierādījumu, kādu Kopiena var uzskatīt par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumiem, kam ir piešķirti līgumi, un līgumslēdzēju subjektu atbilst šā panta prasībām.

14. pants

1. Šī direktīva attiecas uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vismaz:

a) ECU 400000 - piegāžu un pakalpojumu līgumiem, ko piešķir subjekti, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām darbībām;

b) ECU 600000 - piegāžu un pakalpojumu līgumiem, ko piešķir subjekti, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajām darbībām;

c) ECU 5000000 - būvdarbu līgumiem.

2. Aprēķinot pakalpojumu līgumu paredzamo summu, līgumslēdzējs subjekts ieskaita kopējo atlīdzību pakalpojumu sniedzējam, ņemot vērā 3. līdz 13. punktā norādītos elementus.

3. Aprēķinot finanšu pakalpojumu līgumu paredzamo summu, ņem vērā šādas summas:

- apdrošināšanas pakalpojumiem — maksājamo prēmiju,

- banku un citiem finanšu pakalpojumiem — pakalpojumu maksu, komisijas naudu, procentus un citus atlīdzības veidus,

- projektēšanas līgumiem — maksājamo pakalpojumu maksu vai komisijas naudu.

4. Piegāžu līgumiem par pirkšanu uz nomaksu, nomu vai nomu ar izpirkuma tiesībām līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a) termiņa līgumiem, ja termiņš ir 12 mēneši vai mazāks — līguma paredzamo kopējo vērtību tā darbības laikā vai, ja termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem, — līguma kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikuma vērtību;

b) beztermiņa līgumiem vai arī gadījumos, ja rodas šaubas par līgumu termiņu — pirmajos četros gados veicamo maksājumu paredzamā kopējā summa.

5. Ja pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

- termiņa līgumiem, ja termiņš ir 48 mēneši vai mazāks — līguma paredzamo kopējo vērtību tā darbības laikā,

- līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku vai kuru termiņš ir ilgāks par 48 mēnešiem — ikmēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

6. Ja piedāvātajā piegādes vai pakalpojumu līgumā ir skaidri noteikti izvēles noteikumi, līguma vērtības aprēķinam izmanto lielāko iespējamo kopsummu, kas jāmaksā par pirkumu, pirkumu uz nomaksu, nomu vai nomu ar izpirkuma tiesībām, ņemot vērā arī izvēles noteikumus.

7. Ja piegādes vai pakalpojumus konkrētā laika posmā nodrošina, vienam vai vairākiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem piešķirot vairākus līgumus, vai attiecībā uz līgumiem, ko jāatjauno, līgumu vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a) līdzīgu līgumu kopējo vērtību, kuri piešķirti iepriekšējā finanšu gadā vai iepriekšējos 12 mēnešos, ko — ja iespējams — pielāgo paredzamām daudzuma vai vērtības izmaiņām turpmākajos divpadsmit mēnešos; vai

b) tādu līgumu kopējo vērtību, kas tiks piešķirti 12 mēnešos pēc pirmās piešķiršanas vai visā līguma darbības laikā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

8. Līgumiem, kas noslēgti gan par piegādēm, gan pakalpojumiem, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz piegādes un pakalpojumu kopējo vērtību, neatkarīgi no to vērtību attiecības. Aprēķinos iekļauj izvietošanas un uzstādīšanas darbu vērtību.

9. Vispārīgas vienošanās vērtību aprēķina, pamatojoties uz lielāko paredzamo vērtību visiem līgumiem, kas paredzami attiecīgajā laikā.

10. Būvdarbu līgumu vērtību 1. punkta piemērošanas nolūkā aprēķina, pamatojoties uz būves kopējo vērtību. "Būve" ir būvdarbu vai civilas celtniecības iznākums, par būvi uzskatot vienotu veselumu, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku un tehnisku funkciju.

Īpaši tad, ja piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi ir sadalīti vairākās kārtās, aprēķinot 1. punktā minētās summas, ņem vērā katras kārtas vērtību. Ja kārtu kopējā vērtība ir vismaz vienāda ar 1. punktā norādīto summu, minētā punkta noteikumi attiecas uz visām kārtām. Būvdarbu līgumu gadījumā līgumslēdzēji subjekti tomēr drīkst neattiecināt 1. punktu uz kārtām, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par ECU 1000000, ar noteikumu, ka visu to kārtu kopējā vērtība, kurām piešķirts atbrīvojums, nepārsniedz 20 % no visu kārtu kopējās vērtības.

11. Aprēķinot 1. punktā minētās summas, līgumslēdzēji subjekti būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj visu piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas vajadzīgas būvuzņēmējam piedāvātā līguma izpildei.

12. Piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas nav vajadzīgi konkrēta būvdarbu līguma izpildei, nedrīkst pievienot būvdarbu līgumu vērtībai, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas minēto piegāžu vai pakalpojumu līgumu nodrošināšanai.

13. Līgumslēdzēji subjekti nedrīkst apiet šo direktīvu, sadalot līgumus vai izmantojot īpašas metodes līgumu vērtības aprēķināšanai.

II SADAĻA

Divējāda piemērošana

15. pants

Piegādes un būvdarbu līgumus un līgumus, kuru priekšmets ir XVI pielikuma A daļā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar III, IV un V sadaļas noteikumiem.

16. pants

Līgumus, kuru priekšmets ir XVI pielikuma B daļā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 18. un 24. pantu.

17. pants

Līgumus, kuru priekšmets ir XVI pielikuma A un B daļā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar III, IV un V sadaļas noteikumiem, ja XVI pielikuma A daļā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka par XVI pielikuma B daļā uzskaitīto pakalpojumu vērtību. Ja tā nav, tos piešķir saskaņā ar 18. un 24. pantu.

III SADAĻA

Tehniskās specifikācijas un standarti

18. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti tehniskās specifikācijas iekļauj vispārējos dokumentos vai līguma dokumentos, kas attiecas uz katru līgumu.

2. Tehniskās specifikācijas nosaka ar atsauci uz Eiropas specifikācijām, ja tādas pastāv.

3. Ja nav Eiropas specifikāciju, tehniskās specifikācijas, cik vien iespējams, jānosaka, atsaucoties uz citiem standartiem, kas ir izplatīti Kopienā.

4. Līgumslēdzēji subjekti nosaka papildu prasības, kas ir vajadzīgas, lai papildinātu Eiropas specifikācijas vai citus standartus. To darot, viņiem jādod priekšroka specifikācijām, kurās norādītas izpildījuma prasības nevis projekta vai aprakstošas iezīmes, izņemot gadījumus, kad līgumslēdzējam subjektam ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šādas specifikācijas neatbilst līguma mērķiem.

5. Neizmanto tehniskās specifikācijas, kurās minēti konkrētu izgatavotāju vai izcelsmes ražojumi, vai arī ražojumi, kas iegūti īpašos procesos, un kuras tādējādi dod priekšroku dažiem uzņēmumiem vai arī tos izslēdz, ja vien šādas specifikācijas nav vajadzīgas attiecīgajam līguma priekšmetam. Jo īpaši ir aizliegts norādīt preču zīmes, patentus, veidus vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas paņēmienus; ja tomēr šādu norādi papildina vārdi "vai līdzvērtīgs ražojums", tas ir atļauts, ja līguma priekšmetu nevar citādi aprakstīt, izmantojot specifikācijas, kas būtu pietiekami precīzas un pilnīgi saprotamas visām iesaistītajām pusēm.

6. Līgumslēdzēji subjekti var atkāpties no 2. punkta, ja:

a) tehniski nav iespējams pietiekami droši konstatēt ražojuma atbilstību Eiropas specifikācijām;

b) šā panta 2. punkta piemērošana kavētu piemērot Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/361/EEK par telekomunikāciju terminālu iekārtu tipveida apstiprinājumu savstarpējas atzīšanas sākumstadiju [14] vai Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju jomā [15];

c) pielāgojot pastāvošo praksi, lai ņemtu vērā Eiropas specifikācijas, šo specifikāciju izmantošana uzliktu līgumslēdzējām iestādēm pienākumu iegādāties rezerves daļas, kas nav savietojamas ar iekārtām, ko jau izmanto, vai arī radītu nesamērīgas izmaksas vai nesamērīgas tehniskas grūtības. Līgumslēdzēji subjekti, kas izmanto šo izņēmumu, dara to tikai kā daļu no skaidri noteiktas un dokumentētas stratēģijas, lai pārietu uz Eiropas specifikācijām;

d) attiecīgās Eiropas specifikācijas konkrētā gadījumā ir nepiemērotas vai neņem vērā tehnisko attīstību, kas notikusi kopš to pieņemšanas. Līgumslēdzēji subjekti, kas izmanto šo izņēmumu, attiecīgajai standartizācijas organizācijai vai jebkurai citai organizācijai, kura ir pilnvarota izskatīt Eiropas specifikācijas, dara zināmus iemeslus, kāpēc tie uzskata Eiropas specifikācijas par nepiemērotām, un lūdz tās pārskatīt;

e) projekts ir patiesi novatorisks, un tālab Eiropas specifikāciju izmantošana nebūtu piemērota.

7. Paziņojumos, ko publicē saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 21. panta 2. punkta a) apakšpunktu, norāda jebkādu atsauci uz 6. punktā minētajiem izņēmumiem.

8. Šis pants neietekmē obligātos tehniskos noteikumus, ja tie atbilst Kopienas tiesību aktiem.

19. pants

1. Piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas ir ieinteresēti iegūt līgumu, līgumslēdzēji subjekti pēc pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tie paredz piemērot līgumiem, uz kuriem attiecas periodiski informatīvi paziņojumi 22. panta nozīmē.

2. Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, pietiek ar atsauci uz šiem dokumentiem.

IV SADAĻA

Līgumu piešķiršanas procedūras

20. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti, ievērojot 2. punktu, var izvēlēties jebkuru no 1. panta 7. punktā aprakstītajām procedūrām, ar noteikumu, ka saskaņā ar 21. pantu ir izsludināts konkurss.

2. Turpmāk norādītajos gadījumos līgumslēdzēji subjekti var izmantot procedūru, iepriekš neizsludinot konkursu:

a) ja nav saņemti piedāvājumi vai pieņemami piedāvājumi kādā procedūrā ar iepriekš izsludinātu konkursu, un ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie noteikumi būtiski nemainās;

b) ja līgumu piešķir vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības nolūkā, nevis lai nodrošinātu peļņu vai segtu pētniecības un attīstības izmaksas, un ciktāl šāda līguma piešķiršana neskar konkurenci turpmāko līgumu piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti šiem nolūkiem;

c) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai arī tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt vienīgi konkrēts piegādātājs, būvuzņēmējs vai pakalpojumu sniedzējs;

d) tik lielā mērā, cik noteikti nepieciešams, ja attiecīgiem līgumslēdzējiem subjektiem neparedzētu iemeslu dēļ radusies ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot termiņus, kuri noteikti atklātām un slēgtām procedūrām;

e) līgumiem par papildu piegādēm, ko veic pirmais piegādātājs un kas paredzētas vai nu kā parasto rezerves daļu vai uzstādīto iekārtu daļējas aizstājējas, vai tās papildina esošās rezerves daļas vai uzstādītās iekārtas, ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējam subjektam liktu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas radītu nesavietojamību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā;

f) par papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji piešķirtajā projektā vai sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi līguma izpildei, ar noteikumu, ka līgumu piešķir būvuzņēmējam vai pakalpojumu sniedzējam, kas izpilda pirmo līgumu:

- ja šādus papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējiem subjektiem,

- vai ja šādi papildu būvdarbi vai pakalpojumi, lai gan nošķirami no galvenā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes turpmākajās stadijās;

g) būvdarbu līgumiem par jauniem būvdarbiem, kas atkārto līdzīgus būvdarbus, kuri uzticēti tam pašam būvuzņēmējam, kam tas pats līgumslēdzējs subjekts iepriekš piešķīris līgumu, ar noteikumu, ka šie būvdarbi atbilst pamatprojektam, par kuru pēc konkursa izsludināšanas piešķirts pirmais līgums. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina konkursu, ir jāpaziņo par to, ka iespējams šo procedūru izmantot, un līgumslēdzēji subjekti, piemērojot 14. panta noteikumus, ņem vērā turpmāko būvdarbu kopējās paredzamās izmaksas;

h) piegādēm, ko kotē un iegādājas biržā;

i) līgumiem, ko piešķir, pamatojoties uz vispārīgu vienošanos, ar noteikumu, ka ir izpildīts 5. panta 2. punktā minētais nosacījums;

j) pirkumiem par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti īsu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā tirgus cenas;

k) preču pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratora vai likvidatora, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

l) ja attiecīgais pakalpojumu līgums ir daļa no papildu projektu konkursa, ko organizē saskaņā ar šās direktīvas noteikumiem, un ko saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem ir jāpiešķir minētā konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem. Pēdējā minētajā gadījumā visus uzvarētājus jāuzaicina piedalīties sarunās.

21. pants

1. Par piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumiem konkursu var izsludināt:

a) ar paziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar XII pielikuma A, B vai C daļu; vai

b) ar periodisku informatīvu paziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar XIV pielikumu; vai

c) ar paziņojumu par vērtēšanas sistēmas esamību, kas sastādīts saskaņā ar XIII pielikumu.

2. Ja konkursu izsludina ar periodisku informatīvu paziņojumu:

a) paziņojumā jābūt konkrētai norādei par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs piešķiramā līguma priekšmets;

b) paziņojumā jānorāda, ka līgumu piešķirs ar slēgtu vai sarunu procedūru, turpmāk nepublicējot paziņojumu par konkursa izsludināšanu, un jāuzaicina ieinteresētos uzņēmumus savu interesi izteikt rakstiski;

c) līgumslēdzēji subjekti pēc tam uzaicina visus dalībniekus apstiprināt ieinteresētību, pamatojoties uz izsmeļošu informāciju par attiecīgo līgumu, pirms sākt pretendentu vai sarunu dalībnieku atlasi.

3. Ja konkursu izsludina ar paziņojumu par vērtēšanas sistēmas esamību, pretendentus slēgtā procedūrā vai dalībniekus sarunu procedūrā saskaņā ar šo sistēmu atlasa no piemērotajiem dalībniekiem.

4. Par projektu konkursiem uzaicinājumu izsludina ar paziņojumu, ko sagatavo saskaņā ar XVII pielikumu.

5. Šajā pantā minētos paziņojumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti vismaz reizi gadā ar periodisku informatīvu paziņojumu dara zināmu:

a) par piegādes līgumiem — to līgumu kopskaitu katrā ražojumu jomā, kuru paredzamā vērtība, ievērojot 14. panta noteikumus, ir vismaz ECU 750000 un kurus tie paredz piešķirt turpmākajos divpadsmit mēnešos;

b) par būvdarbu līgumiem — to būvdarbu līgumu galvenās īpašības, kurus līgumslēdzēji subjekti paredz piešķirt un kuru paredzamā vērtība ir vismaz vienāda ar 14. panta 1. punktā noteikto robežvērtību;

c) par pakalpojumu līgumiem — to pakalpojumu līgumu paredzamo kopējo vērtību katrā no pakalpojumu kategorijām, kas uzskaitītas XVI pielikuma A daļā, kurus tie paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja šāda paredzamā kopējā vērtība, ievērojot 14. panta noteikumus, ir vismaz ECU 750000.

2. Paziņojumu sagatavo saskaņā ar XIV pielikumu un publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. Ja paziņojumu izmanto konkursa izsludināšanai saskaņā ar 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu, to jāpublicē ne ātrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūta 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto uzaicinājumu. Līgumslēdzējs subjekts turklāt ievēro 26. panta 2. punktā noteiktos termiņus.

4. Līgumslēdzēji subjekti īpaši var publicēt periodiskus informatīvus paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot jau iepriekš kādā periodiskā informatīvā paziņojumā ietverto informāciju, ja ir skaidri paziņots, ka šādi paziņojumi ir papildu paziņojumi.

23. pants

1. Šis pants attiecas uz projektu konkursiem, ko organizē kā daļu no procedūras, ar ko piešķir pakalpojumu līgumus, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vismaz vienāda ar 14. panta 1. punktā minēto vērtību.

2. Šis pants attiecas uz visiem projektu konkursiem, ja konkursa godalgu un dalībniekiem paredzēto maksājumu kopējā summa ir vismaz ECU 400000 projektu konkursiem, ko organizē subjekti, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām, un vismaz ECU 600000 projektu konkursiem, ko organizē subjekti, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajām darbībām.

3. Projektu konkursu organizēšanas noteikumi ir saskaņā ar šā panta prasībām, un tos paziņo personām, kas ieinteresētas piedalīties konkursā.

4. Dalībnieku piedalīšanos projektu konkursos neierobežo:

- ar kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu,

- pamatojot ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kur konkursu organizē, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

5. Ja projektu konkursu dalībnieku skaits ir ierobežots, līgumslēdzēji subjekti nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaitam noteikti ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

6. Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem ir vajadzīga noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai no žūrijas locekļiem ir jābūt ar tādu pašu vai līdzvērtīgu kvalifikāciju.

Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga. Tos pieņem, pamatojoties uz anonīmi iesniegtiem projektiem un vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti XVII pielikumā paredzētajā paziņojumā.

24. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti, kas ir piešķīruši līgumu vai rīkojuši projektu konkursu, divos mēnešos pēc līguma piešķiršanas un saskaņā ar noteikumiem, ko Komisijai jānosaka saskaņā ar 40. pantā paredzēto procedūru, ar paziņojumu, kas sastādīts saskaņā ar XV vai XVIII pielikumu, dara Komisijai zināmus līguma piešķiršanas procedūras rezultātus.

2. Informāciju, kas sniegta atbilstoši XV pielikuma I iedaļai vai XVIII pielikumam, publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Šai sakarā Komisija ievēro visus īpašos komercaspektus, uz ko līgumslēdzēji subjekti var norādīt, nosūtot šo informāciju atbilstoši XV pielikuma 6. un 9. punktam.

3. Līgumslēdzējiem subjektiem, kas piešķir pakalpojumu līgumus XVI pielikuma A daļas 8. kategorijā, uz kuriem attiecas 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts, attiecībā uz XV pielikuma 3. punktu jāmin tikai tās galvenais nosaukums XVI pielikumā dotās klasifikācijas nozīmē. Līgumslēdzēji subjekti, kas piešķir pakalpojumu līgumus XVI pielikuma A daļas 8. kategorijā, uz kuriem neattiecas 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts, pamatojoties uz komerciālu konfidencialitāti, ierobežo XV pielikuma 3. punktā paredzēto informāciju. Tiem tomēr jānodrošina, ka visa saskaņā ar minēto punktu publicētā informācija ir tikpat sīki izstrādāta kā tā, kas ietverta paziņojumā par konkursa izsludināšanu, kurš publicēts saskaņā ar 20. panta 1. punktu, vai, ja izmanto vērtēšanas sistēmu, tikpat sīki izstrādāta kā 30. panta 7. punktā minētā kategorija. Šīs direktīvas XVI pielikuma B daļā uzskaitītajos gadījumos līgumslēdzēji subjekti paziņojumā norāda, vai tie piekrīt tā publicēšanai.

4. Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XV pielikuma II iedaļu, nepublicē, izņemot kopsavilkumu statistikas vajadzībām.

25. pants

1. Līgumslēdzējiem subjektiem jāspēj pierādīt 20. līdz 24. pantā minēto paziņojumu nosūtīšanas diena.

2. Paziņojumus oriģinālvalodā pilnībā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un TED datu bankā. Katra paziņojuma būtiskās informācijas kopsavilkumu publicē pārējās Kopienas oficiālajās valodās, autentisks ir tikai teksts oriģinālvalodā.

3. Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs publicē paziņojumus vēlākais 12 dienas pēc to nosūtīšanas. Izņēmuma gadījumos tas 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu cenšas publicēt piecu dienu laikā, atbildot uz līgumslēdzēja subjekta lūgumu un ar noteikumu, ka paziņojums ir nosūtīts birojam pa elektronisko pastu, teleksu vai telefaksu. Katrā Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša izdevumā, kurā ir viens vai vairāki paziņojumi, ievieto paziņojuma vai paziņojumu paraugus, uz ko pamatojas publicētais paziņojums vai paziņojumi.

4. Izdevumus par paziņojumu publicēšanu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī sedz Kopienas.

5. Līgumus vai projektu konkursus, par kuriem atbilstoši 21. panta 1. vai 4. punktam publicē paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, neizsludina citā veidā, pirms minētā paziņojuma nosūtīšanas Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam. Šajās publikācijās ir tikai tā informācija, kas publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

1. Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš, ko nosaka līgumslēdzēji subjekti, ir vismaz 52 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas. Šo termiņu var saīsināt līdz 36 dienām, ja līgumslēdzēji subjekti saskaņā ar 22. panta 1. punktu ir publicējuši paziņojumu.

2. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu piemēro šādus noteikumus:

a) dalības pieteikumu pieņemšanas termiņš, atsaucoties uz paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai atsaucoties uz līgumslēdzēja subjekta uzaicinājumu atbilstoši 21. panta 2. punkta c) apakšpunktam, parasti ir vismaz piecas nedēļas no paziņojuma vai uzaicinājuma nosūtīšanas dienas un noteikti nevar būt mazāks par 25. panta 3. punktā noteikto publicēšanas termiņu, pieskaitot tam 10 dienas;

b) piedāvājumu pieņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam subjektam un atlasītajiem dalībniekiem vienojoties, ja visiem pretendentiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir dots vienāds laiks;

c) ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu pieņemšanas termiņu, līgumslēdzējs subjekts nosaka termiņu, kas parasti ir vismaz trīs nedēļas un noteikti ir vismaz 10 dienas no konkursa izsludināšanas; dotais laiks ir pietiekami ilgs, lai īpaši ņemtu vērā 28. panta 3. punktā minētos faktorus.

27. pants

Līguma dokumentos līgumslēdzēji subjekti var lūgt pretendentus attiecīgajā piedāvājumā norādīt to, par kādu līguma daļu viņi var paredzēt slēgt apakšlīgumus ar trešām personām.

Šī norāde neiespaido galvenā būvuzņēmēja atbildību.

28. pants

1. Ja līguma dokumenti un papildu dokumenti ir lūgti laicīgi, līgumslēdzējiem subjektiem tie jānosūta piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem sešās dienās pēc viņu iesniegumu saņemšanas.

2. Ja papildu informācija par līguma dokumentiem ir lūgta laicīgi, līgumslēdzēji subjekti to nodrošina vēlākais sešas dienas pirms pēdējās dienas, kas noteikta piedāvājumu pieņemšanai.

3. Ja piedāvājumi ir tādi, ka jāizpēta apjomīga dokumentācija, piemēram, apjomīgas tehniskas specifikācijas, jāapmeklē būvlaukums vai jāveic līguma dokumentus papildinošu dokumentu pārbaude uz vietas, to ņem vērā, nosakot attiecīgos termiņus.

4. Līgumslēdzēji subjekti reizē un rakstiski uzaicina atlasītos dalībniekus. Uzaicinājuma vēstulei pievieno līguma dokumentus un papildu dokumentus. Vēstulē jābūt vismaz šādai informācijai:

a) adrese, kur var lūgt visus papildu dokumentus, pēdējā diena, kad var iesniegt šādu lūgumu, kā arī apjoms un maksāšanas noteikumi katrai summa, kas jāmaksā par šādiem dokumentiem;

b) piedāvājumu pieņemšanas termiņš, adrese, uz kādu tie jāsūta, un valoda vai valodas, kādās tie jāsagatavo;

c) atsauce uz publicēto paziņojumu par konkursu;

d) norāde uz jebkādiem dokumentiem, kas jāpievieno;

e) līguma piešķiršanas kritēriji, ja tie nav norādīti paziņojumā;

f) visi citi īpašie nosacījumi dalībai līgumā.

5. Dalības pieteikumi un uzaicinājumi uz konkursiem jānosūta ar iespējami ātrāko saziņas līdzekli. Ja dalības pieteikumus nosūta ar telegrammu, teleksu, pa tālruni vai ar kādiem elektroniskiem sakaru līdzekļiem, tos jāapstiprina ar vēstuli, ko nosūta līdz 26. panta 1. punktā minētā termiņa beigām vai tā termiņa beigām, ko atbilstoši 26. panta 2. punktam nosaka līgumslēdzēji subjekti.

29. pants

1. Līgumslēdzējs subjekts līguma dokumentos drīkst norādīt iestādi vai iestādes, kurās pretendenti var iegūt attiecīgu informāciju par pienākumiem, kas saistīti ar spēkā esošajiem darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kur jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi, un kuri jāpiemēro būvlaukumā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā; šādu pienākumu tam var uzlikt arī dalībvalsts.

2. Līgumslēdzējs subjekts, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, lūdz pretendentus vai līguma procedūras dalībniekus apliecināt, ka viņi, sagatavojot savu piedāvājumu, ir ņēmuši vērā pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem un kas ir spēkā tajā vietā, kur jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi. Tas neliedz piemērot 34. panta 5. punktu, kas attiecas uz nesamērīgi lētu konkursa piedāvājumu izskatīšanu.

V SADAĻA

Vērtēšana, atlase un piešķiršana

30. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti, kas to vēlas, var izstrādāt un izmantot piegādātāju, būvuzņēmēju vai pakalpojumu sniedzēju vērtēšanas sistēmu.

2. Sistēma, kurā var būt vairākas vērtēšanas stadijas, balstās uz objektīviem kritērijiem un noteikumiem, ko nosaka līgumslēdzējs subjekts. Līgumslēdzējs subjekts attiecīgā gadījumā atsaucas uz Eiropas standartiem. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var koriģēt.

3. Vērtēšanas kritērijus un noteikumus pēc pieprasījuma dara pieejamus ieinteresētajiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Par šo kritēriju un noteikumu atjaunināšanu paziņo ieinteresētajiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem. Ja līgumslēdzējs subjekts uzskata, ka dažu trešo subjektu vai organizāciju vērtēšanas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem dara zināmus šādu trešo subjektu vai organizāciju nosaukumus.

4. Līgumslēdzēji subjekti pēc iespējas drīz informē iesniedzējus par savu lēmumu vērtēšanas sakarā. Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā sešus mēnešus pēc iesnieguma saņemšanas, līgumslēdzējs subjekts divos mēnešos pēc iesnieguma saņemšanas informē iesniedzēju par iemesliem, kas pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai iesniegumu apstiprinās vai noraidīs.

5. Pieņemot lēmumu par vērtēšanu vai kritēriju un noteikumu koriģēšanu, līgumslēdzēji subjekti nedrīkst:

- dažiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem izvirzīt tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kas netiek izvirzīti citiem,

- prasīt pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau esošus objektīvus pierādījumus.

6. Iesniedzējus, kuru kvalifikācija ir noraidīta, informē par šādu lēmumu un par noraidīšanas iemesliem. Iemesliem jābūt pamatotiem ar 2. punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

7. Jāveic kvalificēto piegādātāju, būvuzņēmēju vai pakalpojumu sniedzēju uzskaite, un to var iedalīt kategorijās atbilstoši līguma veidam, kuram kvalifikācija ir spēkā esoša.

8. Līgumslēdzēji subjekti var anulēt kāda piegādātāja, būvuzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja kvalifikāciju tikai tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 2. punktā minētajiem kritērijiem. Par nolūku anulēt kvalifikāciju iepriekš rakstiski jāpaziņo piegādātājam, būvuzņēmējam vai pakalpojumu sniedzējam, norādot iemeslu vai iemeslus, kas pamato iecerēto darbību.

9. Uz vērtēšanas sistēmu attiecas paziņojums, ko sagatavo saskaņā ar XIII pielikumu un publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, norādot vērtēšanas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami tās darbības noteikumi. Ja sistēma pastāv vairāk kā trīs gadus, paziņojumu publicē ik gadu. Ja sistēma pastāv īsāku laiku, pietiek ar pirmo paziņojumu.

31. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti, kas atlasa dalībniekus konkursam slēgtās procedūrās vai dalībai sarunu procedūrās, dara to saskaņā ar objektīviem kritērijiem un noteikumiem, ko tie nosaka un ko dara pieejamus ieinteresētajiem piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

2. Izmantotajos kritērijos var iekļaut Direktīvas 71/305/EEK 23. pantā un Direktīvas 77/62/EEK 20. pantā minētos noraidīšanas kritērijus.

3. Kritērijus drīkst pamatot ar līgumslēdzēja subjekta objektīvu vajadzību samazināt dalībnieku skaitu līdz līmenim, ko pamato vajadzība nodrošināt to, ka konkrētas līguma piešķiršanas procedūras iezīmes un tās realizācijai nepieciešamie līdzekļi ir līdzsvarā. Atlasīto dalībnieku skaitam tomēr jāatbilst vajadzībai nodrošināt atbilstošu konkurenci.

32. pants

Ja līgumslēdzēji subjekti, lai apliecinātu pakalpojumu sniedzēju atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošinājuma standartiem, prasa iesniegt apliecības, ko izsniedz neatkarīgas organizācijas, tie atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas pamatojas uz attiecīgām EN 29000 Eiropas standartu sērijām, ko apstiprinājušas organizācijas, kas atbilst EN 45000 Eiropas standartu sērijām.

Subjekti atzīst citās dalībvalstīs nodibinātu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. No pakalpojumu sniedzējiem, kam nav pieejamas šādas apliecības vai nav iespējas tās saņemt attiecīgā laikā, tās pieņem arī citus līdzvērtīgus kvalitātes nodrošinājuma pierādījumus.

33. pants

1. Piegādātāju, būvuzņēmēju vai pakalpojumu sniedzēju grupējumiem ļauj piedalīties konkursā vai sarunās. Lai iesniegtu piedāvājumus vai piedalītos sarunās, nav vajadzīga šādu grupējumu pārveidošana kādā īpašā juridiskā formā, tomēr atlasītajam grupējumam var prasīt šādi pārveidoties, ja tam ir piešķirts līgums un ja šāda pārveidošana ir vajadzīga līguma pienācīgai izpildei.

2. Dalībniekus vai pretendentus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, pamatojoties tikai ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kurā piešķir līgumu, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

3. Juridiskām personām tomēr drīkst lūgt konkursa piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt to darbinieku vārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju, kuri ir atbildīgi par pakalpojumu sniegšanu.

34. pants

1. Neierobežojot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atlīdzību, piešķirot līgumus, līgumslēdzēji subjekti pamatojas uz šādiem kritērijiem:

a) saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ievērojot dažādus kritērijus atkarībā no konkrētā līguma, piemēram: iegādes vai izpildes termiņu, kārtējās izmaksas, rentabilitāti, kvalitāti, estētiskās un funkcionālās iezīmes, tehniskās īpašības, garantijas apkopi un tehnisko apkopi, saistības par rezerves daļām, piegāžu drošību un cenu; vai

b) tikai zemāko cenu.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēji subjekti līguma dokumentos vai paziņojumā par konkursu norāda visus kritērijus, ko tie paredz piemērot, piešķirot līgumu, ja iespējams, secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

3. Ja līguma piešķiršanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, līgumslēdzēji subjekti var ņemt vērā pretendentu piedāvātos variantus, kas atbilst obligātajām tehniskajām specifikācijām, ko prasa līgumslēdzēji subjekti. Līgumslēdzēji subjekti līguma dokumentos norāda obligātās specifikācijas, kas jāievēro piedāvātajos variantos, kā arī visas īpašās prasības, kas attiecas uz to iesniegšanu. Ja varianti nav atļauti, to norāda līguma dokumentos.

4. Līgumslēdzēji subjekti nedrīkst nepieņemt variantus, pamatojoties tikai uz to, ka tie ir sagatavoti, tehniskajās specifikācijas dodot atsauces uz Eiropas specifikācijām vai attiecīgās valsts tehniskajām specifikācijām, kas atzītas par atbilstošām pamatprasībām Direktīvas 89/106/EEK nozīmē.

5. Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet nesamērīgi lēti, samērojot ar pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējs subjekts, pirms tas var šos piedāvājumus noraidīt, rakstiski lūdz sīkāku informāciju par to piedāvājumu sastāvdaļām, ko tas uzskata par pieņemamiem, un pārbauda šīs sastāvdaļas, ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus. Tas var noteikt samērīgu termiņu atbildes sniegšanai.

Līgumslēdzējs subjekts var ņemt vērā paskaidrojumus ar objektīvu pamatojumu, ieskaitot celtniecības vai ražošanas paņēmienu saimniecisko izdevīgumu, izvēlētos tehniskos risinājumus, īpaši labvēlīgus nosacījumus, ko pretendents var nodrošināt, izpildot līgumu, vai arī pretendenta piedāvātā ražojuma vai būves oriģinalitāti.

Līgumslēdzēji subjekti tikai tad drīkst noraidīt piedāvājumus, kas ir nesamērīgi lēti sakarā ar valsts palīdzības saņemšanu, ja viņi ir apspriedušies ar pretendentu un ja pretendents nav spējis pierādīt, ka par minēto palīdzību ir ziņots Komisijai, ievērojot EEK dibināšanas līguma 93. panta 3. punktu, vai ka ir saņemts Komisijas apstiprinājums. Līgumslēdzēji subjekti, kas šādos apstākļos noraida piedāvājumu, par to paziņo Komisijai.

35. pants

1. Šīs direktīvas 27. panta 1. punktu nepiemēro, ja kāda dalībvalsts līgumu piešķiršanu pamato ar citiem kritērijiem atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā šās direktīvas pieņemšanas laikā un kuru mērķis ir dot priekšroku dažiem pretendentiem, ar noteikumu, ka izmantotie noteikumi ir saderīgi ar Līgumu.

2. Neierobežojot 1. punktu, līdz 1992. gada 31. decembrim šī direktīva neliedz piemērot esošos valstu noteikumus par tādu piegādes vai būvdarbu līgumu piešķiršanu, kuru mērķis ir samazināt reģionu atšķirības un veicināt darbavietu radīšanu mazāk attīstītos reģionos vai reģionos, kuros notiek rūpniecības lejupslīde, ja attiecīgie noteikumi ir saderīgi ar EEK dibināšanas līgumu, kā arī ar Kopienas starptautiskajām saistībām.

36. pants

1. Šis pants attiecas uz piedāvājumiem par tādu trešo valstu izcelsmes ražojumiem, ar kurām Kopienai nav ne daudzpusēju, ne vienpusēju vienošanos, kas nodrošinātu Kopienas uzņēmumiem līdzvērtīgu un efektīvu pieeju šo trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Kopienas vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.

2. Jebkuru piedāvājumu, kas iesniegts piegādes līguma piešķiršanai, var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes ražojumu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulu (EEK) Nr. 802/68 par ražojumu izcelsmes jēdziena kopēju definīciju [16], pārsniedz 50 % no ražojumu kopējās vērtības, par ko notiek konkurss.

Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par ražojumiem.

3. Saskaņā ar 4. punktu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi saskaņā ar 34. pantā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nepārsniedz 3 %.

4. Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar 3. punktu, ja tā pieņemšana uzliktu līgumslēdzējam subjektam pienākumu iegādāties materiālus, kuru tehniskās iezīmes atšķiras no jau izmantoto materiālu iezīmēm, radot nesavietojamību vai tehniskas grūtības izmantošanā un apkopē, vai arī nesamērīgas izmaksas.

5. Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas noteikumu priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes ražojumu īpatsvaru.

6. Komisija iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu (pirmo reizi 1991. gada otrajā pusgadā) par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz ko attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas panākti šādās sarunās, un visu noslēgto nolīgumu īstenošanu praksē.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt šā panta noteikumus, ņemot vērā minētos panākumus.

37. pants

1. Dalībvalstis informē Komisiju par visām būtiskākajām grūtībām, ar ko de jure vai de facto saskārušies to uzņēmumi, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumus trešās valstīs.

2. Līdz 1994. gada 31. decembrim un turpmāk periodiski Komisija ziņo Padomei par brīvas pieejas radīšanu pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši, ievērojot GATT.

3. Ja Komisija, pamatojoties vai nu uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem, vai citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu piešķiršanu kāda trešā valsts:

a) nedod Kopienas uzņēmumiem reālu pieeju, kas līdzvērtīga tai, ko Kopiena piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem;

b) neattiecina uz Kopienas uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kā pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai

c) attiecas pret citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāk nekā pret Kopienas uzņēmumiem,

tad tai jāvēršas pie attiecīgās trešās valsts, lai mēģinātu labot stāvokli.

4. Šā panta 3. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome pieņem lēmumu par pakalpojumu līgumu piešķiršanas apturēšanu vai ierobežošanu:

a) uzņēmumiem, ko regulē konkrētās trešās valsts normatīvie akti;

b) uzņēmumiem, kas saistīti ar a) apakšpunktā norādītajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Kopienā, taču kuriem nav faktisku saišu ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku;

c) uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru mērķis ir pakalpojumi, kam izcelsme ir konkrētajā trešā valstī, uz laiku, ko nosaka šajā lēmumā,

Padome cik vien drīz iespējams pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

5. Šis pants neietekmē Kopienas pienākumus pret trešām valstīm.

VI SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

38. pants

1. Šīs direktīvas 14. pantā noteiktās robežvērtības valstu valūtās parasti pārskata reizi divos gados, robežvērtības piegādes un pakalpojumu līgumiem — sākot no Direktīvā 77/62/EEK noteiktās dienas, un robežvērtības būvdarbu līgumiem — sākot no Direktīvā 71/305/EEK noteiktās dienas. Minēto vērtību aprēķinos izmanto šo valūtu dienas vidējo kursu, kas izteikts Eiropas valūtas vienībās 24 mēnešu ilgā posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā tieši pirms 1. janvārī veicamās pārskatīšanas. Šīs vērtības novembra sākumā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šā panta 1. punktā noteikto aprēķinu metodi pārskata saskaņā ar Direktīvas 77/62/EEK noteikumiem.

39. pants

1. Attiecībā uz līgumu piešķiršanu, ko veic līgumslēdzēji subjekti, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajām darbībām, Komisijai palīdz padomdevēja komiteja, kas ir Padomdevēja komiteja telekomunikāciju līgumu jautājumos. Komitejā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komisija apspriežas ar šo komiteju par:

a) šīs direktīvas X pielikuma grozījumiem;

b) robežvērtību valūtas vērtību pārskatīšanu;

c) noteikumiem līgumos, kas piešķirti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem;

d) šīs direktīvas piemērošanas pārskatīšanu;

e) šīs direktīvas 40. panta 2. punktā aprakstītajām procedūrām, kas attiecas uz paziņojumiem un statistikas ziņojumiem.

40. pants

1. Šīs direktīvas I līdz X pielikumu pārskata saskaņā ar 4. līdz 8. punktā paredzēto procedūru, lai nodrošinātu to atbilstību 2. panta kritērijiem.

2. Nosacījumus. kas attiecas uz 21., 22. un 24. pantā minēto paziņojumu un 42. pantā paredzēto statistikas ziņojumu sagatavošanu, sūtīšanu, saņemšanu, tulkošanu, apkopošanu un izplatīšanu, vienkāršošanas nolūkā nosaka saskaņā ar 4. līdz 8. punktā paredzēto procedūru.

3. Šīs direktīvas XVI pielikuma A daļā un XVI pielikuma B daļā doto nomenklatūru un paziņojumos dotās atsauces uz konkrētām nomenklatūras pozīcijām var grozīt saskaņā ar 4. līdz 8. punktā noteikto procedūru.

4. Mainītos pielikumus un 1. un 2. punktā minētos nosacījumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja valsts līgumu jautājumos un, ja jāpārskata X pielikums, Padomdevēja komiteja telekomunikāciju līgumu jautājumos, kas paredzēta šās direktīvas 39. pantā.

6. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai pieņemamo lēmumu projektus. Komiteja, vajadzības gadījumā balsojot, sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības.

7. Atzinumu protokolē; turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē.

8. Komisija rūpīgi iepazīstas ar komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

41. pants

1. Līgumslēdzēji subjekti par katru līgumu glabā atbilstošu informāciju, kas ir pietiekama, lai vēlāk ļautu viņiem pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar:

a) būvuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju vērtēšanu un atlasi, kā arī līgumu piešķiršanu;

b) izņēmumiem, atkāpjoties no Eiropas specifikāciju izmantošanas saskaņā ar 18. panta 6. punktu;

c) procedūru izmantošanu bez konkursa iepriekšējas izsludināšanas saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

d) šīs direktīvas II, III un IV sadaļas nepiemērošanu saskaņā ar I sadaļā paredzētajiem izņēmumiem.

2. Šo informāciju glabā vismaz četrus gadus pēc līguma piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs subjekts minētajā laikā varētu sniegt Komisijai vajadzīgo informāciju, ja pēdējā to lūdz.

42. pants

1. Dalībvalstis saskaņā ar pasākumiem, ko jāparedz atbilstoši 40. panta 4. līdz 8. punktā noteiktajai procedūrai, nodrošina, ka Komisija katru gadu saņem statistikas ziņojumu, iedalot pa dalībvalstīm un darbību kategorijām, kas minētas I līdz X pielikumā, par to līgumu kopējo vērtību, kas piešķirti par mazāku summu nekā 14. pantā noteiktā robežvērtība un uz kuriem, ja to vērtība nebūtu mazāka par robežvērtību, attiektos šī direktīva.

2. Pasākumus paredz atbilstoši 40. pantā noteiktajai procedūrai, lai nodrošinātu, ka:

a) pārvaldes vienkāršošanas nolūkā mazākas vērtības līgumus var izslēgt, ar noteikumu, ka statistikas lietderība nav apdraudēta;

b) tiek ievērota sniegtās informācijas konfidencialitāte.

43. pants

Direktīvas 77/62/EEK 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Šī direktīva neattiecas uz:

a) līgumiem, ko piešķir jomās, kas minētas 2., 7., 8. un 9. pantā Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvā 90/531/EEK par līgumu piešķiršanas procedūrām subjektiem, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs [17], vai līgumiem, kas atbilst minētās direktīvas 6. panta 2. punkta nosacījumiem;

b) piegādēm, kas ir pasludinātas par slepenām vai kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem veicamas, ievērojot īpašus drošības pasākumus, vai ja to prasa būtiskas attiecīgās dalībvalsts drošības intereses [18]."

44. pants

Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas Komisija ciešā sadarbībā ar Padomdevēju komiteju valsts līgumu jautājumos pārskata šās direktīvas darbību un tās piemērošanas jomu un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus tās pielāgošanai, ņemot vērā sasniegumus, kas īpaši saistīti ar panākumiem, radot brīvu pieeju līgumiem, un konkurences līmeni. Saistībā ar subjektiem, kas veic kādu no 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajām darbībām, Komisija rīkojas ciešā sadarbībā ar Padomdevēju komiteju telekomunikāciju līgumu jautājumos.

45. pants

1. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šās direktīvas noteikumus, un sāk tos piemērot līdz 1994. gada 1. jūlijam. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Spānijas Karaliste tomēr var noteikt, ka 1. punktā minētos pasākumus piemēro tikai no 1997. gada 1. janvāra, bet Grieķijas Republika un Portugāles Republika var noteikt, ka 1. punktā minētos pasākumus piemēro tikai no 1998. gada 1. janvāra.

3. Direktīva 90/531/EEK zaudē spēku dienā, kad šo direktīvu sāk piemērot attiecīgajā dalībvalstī, un tas neietekmē dalībvalstu pienākumus, kas attiecas uz minētās direktīvas 37. pantā noteiktajiem termiņiem.

4. Atsauces uz Direktīvu 90/531/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

46. pants

Kad dalībvalstis pieņem 45. pantā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

47. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos savu normatīvo vai administratīvo aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

48. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1993. gada 14. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Trøjborg

[1] OV C 337, 31.12.1991., 1. lpp.

[2] OV C 176, 13.7.1992., 136. lpp. unOV C 150, 31.5.1993.

[3] OV C 106, 27.4.1992., 6. lpp.

[4] OV L 185, 16.8.1971., 5. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/440/EEK (OV L 210, 21.7.1989., 1. lpp.).

[5] OV L 13, 15.1.1977., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/295/EEK (OV L 127, 20.5.1988., 1. lpp.).

[6] OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp.

[7] OV L 374, 31.12.1987., 9. lpp.

[8] OV L 374, 31.12.1987., 12. lpp.

[9] OV L 374, 31.12.1987., 19. lpp.

[10] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/605/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.).

[11] OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

[12] OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.

[13] OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 77/63/EEK (OV L 13, 15.1.1977., 15. lpp.).

[14] OV L 217, 5.8.1986., 21. lpp.

[15] OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp.

[16] OV L 148, 28.6.1968., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3860/87 (OV L 363, 23.12.1987., 30. lpp.)

[17] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.

[18] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMI

I. PIELIKUMS: | Dzeramā ūdens ražošana, transportēšana un padeve … | 216 |

II. PIELIKUMS: | Elektroenerģijas ražošana, transportēšana un padeve … | 219 |

III. PIELIKUMS: | Gāzes un kurināmā transportēšana un padeve … | 221 |

IV. PIELIKUMS: | Naftas vai gāzes izpēte un ieguve … | 223 |

V. PIELIKUMS: | Ogļu vai citu cieto kurināmo izpēte un ieguve … | 225 |

VI. PIELIKUMS: | Līgumslēdzēji subjekti dzelzceļa pakalpojumu jomā … | 227 |

VII. PIELIKUMS: | Līgumslēdzēji subjekti pilsētas dzelzceļu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu pakalpojumu jomā … | 229 |

VIII. PIELIKUMS: | Līgumslēdzēji subjekti lidostu pakalpojumu jomā … | 232 |

IX. PIELIKUMS: | Līgumslēdzēji subjekti jūras vai iekšzemes ostu un citu terminālu jomā … | 234 |

X. PIELIKUMS: | Telekomunikāciju tīklu apsaimniekošana vai telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana … | 236 |

XI. PIELIKUMS: | Eiropas Kopienu saimniecisko darbību vispārējā klasifikācijā noteiktais profesionālo darbību saraksts … | 238 |

XII. PIELIKUMS | A.Atklātās procedūras … | 239 |

B.Slēgtās procedūras … | 241 |

C.Sarunu procedūras … | 242 |

XIII. PIELIKUMS: | Paziņojums par vērtēšanas sistēmas esamību … | 243 |

XIV. PIELIKUMS: | Periodisks informatīvs paziņojums | |

A.Par piegādes līgumiem … | 244 |

B.Par būvdarbu līgumiem … | 244 |

C.Par pakalpojumu līgumiem … | 244 |

XV. PIELIKUMS: | Paziņojums par piešķirtiem līgumiem … | 245 |

IInformācija publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī … | 245 |

IIInformācija, ko nav paredzēts publicēt … | 245 |

XVI. A PIELIKUMS: | Pakalpojumi 15. panta nozīmē … | 246 |

XVI. B PIELIKUMS: | Pakalpojumi 16. panta nozīmē … | 247 |

XVII. PIELIKUMS: | Paziņojumi par projektu konkursiem … | 248 |

XVIII. PIELIKUMS: | Projektu konkursu rezultāti … | 249 |

--------------------------------------------------