31985R3717

Komisijas Regula (EEK) Nr. 3717/85

(1985. gada 27. decembris),

kas nosaka dažus tehniskus un kontroles pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām Spānijas ūdeņos, kuras veic kuģi, kas peld ar Portugāles karogu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Iestāšanās aktu, un jo īpaši tā 165. panta 7. punktu,

tā kā jānosaka tehniskās procedūras, lai noteiktu un uzraudzītu Portugāles kuģus, kam atļauts zvejot Spānijas ūdeņos;

tā kā papildus noteikumiem Padomes 1982. gada 29. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2057/82 [1], kas nosaka dažus kontroles pasākumus zvejas darbībām, kuras veic dalībvalstu kuģi, kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1729/83 [2], Iestāšanās akts paredz sistēmu atļauto kuģu sarakstam un sistēmu, kā paziņot par kuģu pārvietošanos un lomiem;

tā kā par to kuģu skaitu, kam ir atļauts zvejot garspuru tunzivis, nolems līdz 1986. gada 1. martam saskaņā ar Iestāšanās akta 165. panta 6. punktā noteikto procedūru;

tā kā jāparedz daži tehniski pasākumi resursu saglabāšanai, ko veic, neierobežojot pasākumus, kas noteikti Padomes 1983. gada 25. janvāra Regulā (EEK) Nr. 171/83, ar ko paredz noteiktus tehniskus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3625/84 [4];

tā kā saskaņā ar Iestāšanās līguma 2. panta 3. punktu Kopienas iestādes pirms iestāšanās var vienoties par Iestāšanās akta 165. pantā minētajiem pasākumiem, paredzot, ka šie pasākumi stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā šis līgums;

tā kā Zivsaimniecības resursu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk noteiktos tehniskos un kontroles pasākumus attiecina uz kuģiem ar Portugāles karogu ūdeņos, uz kuriem attiecas Spānijas suverenitāte vai jurisdikcija, ko noteikusi Starptautiskā jūras izpētes padome (ICES), un rajonā, uz kuru attiecas kopējā zivsaimniecības politika, ko noteikusi Zivsaimniecības komiteja, kas atbild par Atlantijas okeāna centrālo un austrumu daļu (CECAF).

2. pants

1. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms zvejas atļaujas termiņa sākuma Portugāles iestādes katru gadu iesniedz Komisijai pamatgrafikus attiecībā uz tiem zvejas kuģiem, kam atļauts veikt Iestāšanās akta 162. panta 2. punktā norādītās zvejas darbības. Iesniedz atsevišķu sarakstu par katru šādu zvejas kuģu kategoriju:

- kuģi, kas zvejo hekus, citas piegrunts zivju sugas un stavridas uz ziemeļiem no Minju upes,

- kuģi, kas zvejo hekus, citas piegrunts zivju sugas un stavridas uz austrumiem no Gvadjanas upes,

- kuģi, kas zvejo plaši migrējošās zivis, izņemot tunzivis (zobenzivis, zilās haizivis, jūras plaužus),

- kuģi, kas zvejo garspuru tunzivis.

2. Sarakstus, kas minēti 1. punktā, var pārskatīt, grozījumiem stājoties spēkā kārtējā mēneša pirmajā dienā; par visiem grozījumiem ziņo Komisijai līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam.

3. Sarakstos, kas minēti 1. punktā, par katru kuģi ietver šādas ziņas:

- kuģa nosaukums,

- reģistrācijas numurs,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- reģistrācijas osta,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet, ja īpašnieks ir juridiska persona vai personālsabiedrība, arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- bruto tilpība un kopgarums,

- dzinēja jauda,

- radioizsaukuma signāls un frekvence.

3. pants

1. Portugāles iestādes paziņo Komisijai un Spānijas kompetentajām kontroles iestādēm, kas minētas pielikuma 7. punktā, priekšlikumus par "slīdošo grafiku" kuģiem, kuri minēti Iestāšanās akta 165. panta 2. punktā, pamatojoties uz konversijas koeficientiem, kas noteikti Iestāšanās akta 158. panta 2. punktā, norādot kuģus, kuri drīkst vienlaikus zvejot saskaņā ar minētā akta 165. pantu.

Par katru 2. panta 1. punktā norādīto zvejas kuģu kategoriju iesniedz atsevišķu grafiku.

2. Grafikus kuģiem nosūta pa teleksu katru ceturtdienu līdz plkst. 12.00 pēc Griničas laika, izņemot kuģus, kas zvejo plaši migrējošās zivis (izņemot tunzivis), un kuģus, kas zvejo garspuru tunzivis. Grafiki ir derīgi svētdienā no plkst. 00.00 pēc Griničas laika līdz plkst. 24.00 pēc Griničas laika nākamajā sestdienā.

Kuģiem, kas zvejo plaši migrējošās zivis (izņemot tunzivis), un kuģiem, kas zvejo garspuru tunzivis, grafikus nosūta vismaz 15 darbadienas pirms to stāšanās spēkā; šie grafiki ir derīgi vismaz divus mēnešus. To kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis, nedrīkst pārsniegt skaitu, ko Padome nosaka saskaņā ar Iestāšanās akta 165. panta 6. punktā noteikto kārtību.

3. Katrā slīdošajā grafikā par katru kuģi iekļauj šādas ziņas:

- kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs,

- radioizsaukuma signāls,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet, ja īpašnieks ir juridiska persona vai personālsabiedrība, arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- Iestāšanās akta 158. panta 2. punktā norādītais konversijas koeficients,

- paredzamais zvejas veids,

- paredzamais zvejas rajons,

- atļaujas derīguma termiņš kuģiem, kas zvejo garspuru tunzivis un citas plaši migrējošās zivis.

4. Komisija izskata 1. punktā minētos priekšlikumus un apstiprina slīdošos grafikus, ko tā nosūta Portugāles iestādēm un Spānijas kompetentajām kontroles iestādēm:

- līdz plkst. 12.00 nākamajā piektdienā, izņemot grafikus kuģiem, kas zvejo plaši migrējošās zivis (izņemot tunzivis), un grafikus kuģiem, kas zvejo garspuru tunzivis,

- vismaz četras dienas pirms to stāšanās spēkā — grafikus kuģiem, kas zvejo plaši migrējošās zivis (izņemot tunzivis), un grafikus kuģiem, kas zvejo garspuru tunzivis.

5. Ja 2. punktā norādītajā laikā Komisija nav saņēmusi jauna slīdošā grafika priekšlikumus, tad turpina piemērot noteikumus, kuri ir spēkā kārtējā termiņa pēdējā dienā, kamēr sastāda jaunu grafiku šajā pantā noteiktajā kārtībā.

6. Portugāles iestādes var lūgt Komisiju aizstāt kādu slīdošajā grafikā ierakstīto kuģi, ja norādītajā zvejas laikā vai kādā tā daļā kuģis nevar zvejot force majeure iemeslu dēļ, kā arī pierakstīt klāt vienu vai vairākus kuģus, ja slīdošajā grafikā iekļautais kuģu skaits ir mazāks par to, kam atļauts zvejot vienlaikus, ar noteikumu, ka nepārsniedz maksimāli noteikto skaitu.

Visiem aizstātiem vai no jauna pierakstītiem kuģiem jābūt iekļautiem 2. pantā minētajos sarakstos.

Lūgumus aizstāt vai no jauna pierakstīt nosūta Komisijai pa teleksu, un kopiju nosūta Spānijas kontroles iestādēm.

Par jebkurām izmaiņām slīdošajā grafikā Komisija nekavējoties paziņo Portugāles iestādēm un Spānijas kontroles iestādēm.

Nevienam aizstātam vai no jauna iekļautam kuģim nav atļauts zvejot līdz Komisijas paziņojumā norādītajai dienai.

4. pants

Kuģi var iekļaut vairākos pamatgrafikos. Kuģi var iekļaut tikai vienā slīdošajā grafikā.

5. pants

1. Kuģiem, kam atļauts zvejot garspuru tunzivs, bez tunčveidīgajām zivīm uz klāja nedrīkst atrasties citas zivis vai zivju produkti, izņemot anšovus, kas paredzēti izmantošanai par dzīvu ēsmu, ar noteikumu, ka nepārsniedz šim nolūkam vajadzīgos daudzumus.

2. Kuģiem, kam atļauts zvejot jūras plaužus, bez šīs sugas zivīm uz klāja nedrīkst atrasties citas zivis vai zivju produkti, izņemot sugas, kas paredzētas izmantošanai par dzīvu ēsmu, ar noteikumu, ka nepārsniedz šim nolūkam vajadzīgos daudzumus.

6. pants

To kuģu kapteiņiem vai vajadzības gadījumā īpašniekiem, kam ir atļauja zvejot, jāievēro pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts priekšlikuma groza ziņas par kompetentajām valsts kontroles iestādēm, kas minētas pielikuma 7. punktā.

7. pants

Neierobežojot Regulu (EEK) Nr. 171/83 un izņemot kuģus, kas zvejo hekus, citas piegrunts zivju sugas un stavridas, kuģiem, kas peld ar Portugāles karogu, piemēro šādus tehniskus pasākumus:

a) aizliegts izmantot žaunu tīklus;

b) kuģiem uz klāja nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas nav vajadzīgi, tiem veicot atļauto zveju;

c) kuģis zvejai ar āķu jedām nedrīkst izmest vairāk nekā divas āķu jedas dienā; katras āķu jedas maksimālais garums ir 20 jūras jūdžu; atstatums starp āķu jedu pavadiņām nedrīkst būt mazāks par 2,70 m;

d) kuģiem, kas zvejo jūras plaužus, uz klāja nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas nav āķu jedas pelāģiskajai zvejai.

8. pants

Līdz katra mēneša 15. datumam Portugāles iestādes paziņo Komisijai katra garspuru tunzivju zvejas kuģa nozveju un iepriekšējā mēnesī no šādiem kuģiem katrā ostā izkrautos daudzumus.

9. pants

Šī regula stājas spēkā 1986. gada 1. janvārī pēc tam, kad stājies spēkā Spānijas un Portugāles Iestāšanās līgums.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1985. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Frans Andriessen

[1] OV L 220, 29.7.1982., 2. lpp.

[2] OV L 169, 28.7.1983., 14. lpp.

[3] OV L 24, 27.1.1983., 14. lpp.

[4] OV L 335, 22.12.1984., 3. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO PORTUGĀLES KUĢIEM, KAM ATĻAUTS ZVEJOT SPĀNIJAS ŪDEŅOS

A. Nosacījumi, kas jāievēro visiem kuģiem

1. Uz kuģa jāatrodas šo īpašo nosacījumu kopijai.

2. Licencēto kuģu ārējās identifikācijas burtiem un cipariem jābūt skaidri uzzīmētiem kuģa priekšgala abās pusēs, kā arī virsbūves abās pusēs, kur tie būtu vislabāk redzami.

Burtiem un cipariem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar kuģa korpusa vai virsbūves krāsas toni, tos nedrīkst izdzēst, labot, aizklāt vai citādi padarīt neredzamus.

B. Papildu nosacījumi, kas jāievēro visiem kuģiem, izņemot tos, kuri zvejo garspuru tunzivis un plaši migrējošās zivis (izņemot tunzivis)

3. Visi kuģi, kam atļauts zvejot, paziņo 7. punktā minētām kompetentajām valsts kontroles iestādēm informāciju, kas norādīta 4. punktā, saskaņā ar šādu grafiku:

3.1.1. Ikreiz, kad kuģis ierodas zonā, kas atrodas 200 jūras jūdžu attālumā no Spānijas krastiem;

3.1.2. Ikreiz, kad kuģis atstāj zonu, kas atrodas 200 jūras jūdžu attālumā no Spānijas krastiem;

3.1.3. Ikreiz, kad kuģis pārvietojas no viena ICES vai CECAF apakšrajona uz otru zonās, kas noteiktas 3.1.1. un 3.1.2. punktā;

3.1.4. Ikreiz, kad kuģis ierodas Spānijas ostā;

3.1.5. Ikreiz, kad kuģis atstāj Spānijas ostu;

3.1.6. Pirms zvejas sākuma ("aktīvais" ziņojums);

3.1.7. Zveju beidzot ("pasīvais" ziņojums);

3.1.8. Katru nedēļu, sākot vai nu no dienas, kad kuģis pirmoreiz ierodas 3.1.1. punktā minētajā zonā, vai no dienas, kad kuģis atstāj vienu no 3.1.5. punktā minētajām ostām.

4. Saskaņā ar 3. punktu pārraidītajos ziņojumos iekļauj šādu informāciju:

- ziņošanas datums un laiks,

- kuģa nosaukums,

- radioizsaukuma signāls,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- sērijas numurs ziņojumam par attiecīgo reisu,

- ziņojuma veida norāde, ievērojot dažādas 3. punkta daļas,

- ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ICES vai CECAF statistiskais kvadrāts,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos) kravas telpās, izmantojot 5.3. punktā norādīto kodu,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos), kas nozvejots pēc iepriekšējās pārraides,

- ICES vai CECAF statistiskais kvadrāts, kurā zvejots,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos), kas pārkrauts citos kuģos pēc iepriekšējās pārraides,

- kuģa nosaukums, radioizsaukuma signāls un, ja vajadzīgs, ārējās identifikācijas burti un cipari kuģim, kurā pārkrauts,

- kapteiņa vārds.

5. Ziņojumi, kas paredzēti 3. un 4. punktā, jāpārraida šādi:

5.1. Visi ziņojumi jāpārraida, izmantojot sarakstā norādītās radiostacijas:

Nosaukums | Radioizsaukuma signāls |

Lisabona | CUL |

Sentmigela | CUG |

Madeira | CUB |

Tarifa | GAC |

Chipiona | Chipiona radio |

Finisterre | EAF |

Koruņa | Koruņas radio |

Cabo Peñas | EAS |

Machichako | Machichako radio |

5.2. Ja force majeure iemeslu dēļ kuģis, kam atļauts zvejot, nevar ziņojumu nosūtīt, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis.

5.3. Izmantotais kods, lai norādītu zivju daudzumus uz kuģa, kā minēts 4. punktā [1]:

A. Ziemeļu garneles (Pandalus borealis)

B. Heki (Merluccius merluccius)

C. Grenlandes jeb melnās ātes (Reinhardtius hippoglossoides)

D. Mencas (Gadus morhua)

E. Pikšas (Melanogrammus aeglefinus)

F. Ātes (Hippoglossus hippoglossus)

G. Makreles (Scomber scombrus)

H. Stavridas (Trachurus trachurus)

I. Strupdeguna garastes (Coryphaenoides rupestris)

J. Saidas (Pollachius virens)

K. Merlangas (Merlangus merlangus)

L. Siļķes (Clupea harengus)

M. Tūbītes (Ammodytes spp.)

N. Brētliņas (Clupea sprattus)

O. Jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa)

P. Esmarka menciņas (Trisopterus esmarkii)

Q. Jūras līdakas (Molva molva)

R. Citas

S. Garneles (Pandalidae)

T. Anšovi (Engraulis encrassicholus)

U. Jūras asari (Sebastes spp.)

V. Amerikas butes (Hypoglossoides platessoides)

W. Kalmāri (Illex)

X. Dzeltenspuru plekstes (Limanda ferruginea)

Y. Putasu (Gadus poutassou)

Z. Tunzivis (Thunnidae)

AA. Zilās jūras līdakas (Molva dypterygia)

BB. Vēdzeles (Brosme brosme)

CC. Haizivis (Scyliorhinus retifer)

DD. Milzu haizivis (Cetorhindae)

EE. Siļķu haizivis (Lamma nasus)

FRF. Kalmāri (Loligo vulgaris)

GG. Jūras plauži (Brama brama)

HH. Sardīnes (Sardina pilchardus)

II. Parastās/Baltijas garneles (Crangon crangon)

JJ. Smilšplekstes (Lepidorhombus)

KK. Jūras velni (Lophius spp.)

LL. Norvēģijas omāri (Nephroos norvegicus)

MM. Pollaki (Pollachius pollachius)

6. Neatkarīgi no Eiropas Kopienu noteiktajām instrukcijām kuģa žurnālam visus saskaņā ar 3. līdz 5. punktu pārraidītos radioziņojumus reģistrē kuģa žurnālā.

7. Valsts kontroles iestādes, kuras ir tiesīgas saņemt 3. un 4. punktā minētos ziņojumus:

Secretario General de Pesca Maritima (SEGEPESCA),

Ortega y Gasset, 57,

Madrid,

Telekss: 47457 SGPM E.

[1] Šis saraksts neietver visas sugas, ko atļauj turēt uz kuģa vai pārkraut.

--------------------------------------------------