31985R3716

Komisijas Regula (EEK) Nr. 3716/85

(1985. gada 27. decembris),

ar ko nosaka dažus tehniskus un kontroles pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām Spānijas ūdeņos, ko veic kuģi ar citas dalībvalsts, izņemot Portugāles, karogu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Iestāšanās aktu un jo īpaši tā 164. panta 4. punktu,

tā kā jāievieš tehniskas procedūras, lai noteiktu un uzraudzītu citu dalībvalstu, izņemot Spānijas un Portugāles, kuģus, kam atļauts vienlaikus zvejot Spānijas ūdeņos;

tā kā papildus noteikumiem Padomes 1982. gada 29. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2057/82 [1], ar ko nosaka dažus kontroles pasākumus zvejas darbībām, kuras veic dalībvalstu kuģi, kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1729/83 [2], Iestāšanās akts paredz sistēmu atļauto kuģu sarakstam un sistēmu, kā Komisijai paziņot par kuģu pārvietošanos un lomiem;

tā kā saskaņā ar Iestāšanās akta 164. panta 2. punktu šajā pantā minētā specializētā zveja no 1986. gada 1. janvāra jāveic saskaņā ar tādām pašām kontroles procedūrām, kādas noteiktas Spānijas kuģiem, kam atļauts zvejot citu dalībvalstu ūdeņos, kuri nav Spānijas un Portugāles ūdeņi;

tā kā tādēļ Komisijai jānodrošina zvejas licenču izsniegšana un jāpieņem daži tehniski pasākumi zivsaimniecības resursu saglabāšanai, ko veic, neierobežojot noteikumus Padomes 1983. gada 25. janvāra Regulā (EEK) Nr. 171/83 [3], ar ko paredz noteiktus tehniskus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3625/84 [5];

tā kā saskaņā ar Iestāšanās līguma 2. panta 3. punktu Kopienas iestādes pirms iestāšanās var vienoties par Iestāšanās akta 164. pantā minētajiem pasākumiem, paredzot, ka šie pasākumi stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā šis līgums;

tā kā Zivsaimniecības resursu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk noteiktos tehniskos un kontroles pasākumus Starptautiskā jūras izpētes padome (ICES) piemēro ūdeņos, uz kuriem attiecas Spānijas suverenitāte vai jurisdikcija, un kuģiem, kas peld ar citas dalībvalsts, izņemot Portugāles, karogu.

2. pants

1. Katru gadu ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā atļautā zvejas laika sākuma dalībvalstis, izņemot Spāniju un Portugāli, nosūta Komisijai to kuģu sarakstus, kas drīkst veikt Iestāšanās akta 164. panta 1. un 2. punktā norādītas zvejas darbības.

Par katru I pielikumā minēto zvejas veidu iesniedz atsevišķu sarakstu.

Uzskaitīto kuģu skaits nedrīkst pārsniegt ierobežojumus, ko katru gadu nosaka Padome saskaņā ar Iestāšanās akta 164. panta 3. punktā minēto kārtību.

2. Sarakstus, kas minēti 1. punktā, var pārskatīt, grozījumiem stājoties spēkā kārtējā mēneša pirmajā dienā; par visiem grozījumiem ziņo Komisijai līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam.

3. Sarakstos, kas minēti 1. punktā, par katru kuģi ietver šādas ziņas:

- kuģa nosaukums,

- reģistrācijas numurs,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- reģistrācijas osta,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet, ja īpašnieks ir juridiska persona vai personālsabiedrība, arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- bruto tilpība un kopgarums,

- dzinēja jauda,

- radioizsaukuma signāls un frekvence.

3. pants

1. Dalībvalstis, izņemot Spāniju un Portugāli, sastāda slīdošā grafika priekšlikumus, par katru 2. pantā minēto zvejas veidu norādot kuģus, kam atļauts zvejot vienlaikus, ievērojot Iestāšanās akta 164. pantu. Priekšlikumus nosūta Komisijai šādi:

a) kuģiem, kas norādīti I pielikuma 1. punktā un 2. punkta a), b), un f) apakšpunktā, vismaz 15 dienas pirms šo grafiku stāšanās spēkā; kuģiem, kas norādīti I pielikuma 1. punktā, grafiki attiecas vismaz uz vienu mēnesi; kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta a), b) un f) apakšpunktā, grafiki attiecas vismaz uz diviem mēnešiem;

b) kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta c) un d) apakšpunktā, vismaz četras darbadienas pirms šo grafiku stāšanās spēkā; kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā, grafiki attiecas vismaz uz vienu mēnesi, un tiem, kas norādīti šā pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, — vismaz uz divām nedēļām;

c) kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta e) apakšpunktā, vismaz divas darbadienas pirms šo grafiku stāšanās spēkā; grafiks ir derīgs vienu dienu.

2. Šīs regulas I pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā norādīto kuģu slīdošajā grafikā katru dienu norāda kuģus, kam atļauts zvejot vienlaicīgi; katrs kuģis jāiekļauj grafikā vismaz sešas dienas pēc kārtas.

3. Kuģiem, kas norādīti I pielikuma 1. punktā un 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, kopējais slīdošajā grafikā iekļauto kuģu skaits nedrīkst pārsniegt skaitu, ko nosaka Padome saskaņā ar Iestāšanās akta 164. panta 3. punktā minēto procedūru.

4. Kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, slīdošajā grafikā iekļauj kuģu grupas, kur katrā ir ne vairāk par trim kuģiem. Šādu grupu skaits nedrīkst pārsniegt skaitli, ko katru gadu nosaka Padome saskaņā ar Iestāšanās akta 164. panta 3. punktā minēto procedūru.

Kuģi drīkst ierakstīt tikai vienā grupā. Grupai nedrīkst piešķirt vairāk nekā vienu licenci, kas minēta 4. pantā.

5. Katrā šajā slīdošajā grafikā par katru kuģi iekļauj šādas ziņas:

- kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs,

- pazīšanas signāls,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet, ja īpašnieks ir juridiska persona vai personālsabiedrība, arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- ja vajadzīgs, Iestāšanās akta 158. panta 2. punktā norādītais konversijas koeficients,

- laikposms, kuram pieprasīta zvejas atļauja,

- paredzamais zvejas veids,

- paredzamais zvejas rajons.

6. Komisija izskata 1. punktā minētos priekšlikumus un apstiprina slīdošos grafikus, ko tā nosūta attiecīgo dalībvalstu iestādēm un Spānijas kompetentajām iestādēm šādi:

- kuģiem, kas norādīti 1. punkta a) apakšpunktā, vismaz četras darbdienas pirms grafiku stāšanās spēkā,

- kuģiem, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunktā, vismaz divas darbdienas pirms grafiku stāšanās spēkā,

- kuģiem, kas norādīti 1. punkta c) apakšpunktā, vismaz vienu darbdienu pirms grafiku stāšanās spēkā.

7. Ja kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, šā panta pirmajā daļā norādītajā laikā Komisija nav saņēmusi priekšlikumus par jaunu slīdošo grafiku, tad turpina piemērot noteikumus, kuri ir spēkā kārtējā termiņa pēdējā dienā, kamēr sastāda jaunu grafiku šajā pantā noteiktajā kārtībā.

8. Dalībvalstu, izņemot Spāniju un Portugāli, iestādes var lūgt Komisiju aizstāt kādu slīdošajā grafikā ierakstīto kuģi, ja zvejas licencē norādītajā laikā vai kādā tā daļā kuģis nevar zvejot force majeure iemeslu dēļ.

Visiem aizstātajiem kuģiem jābūt iekļautiem 2. pantā minētajos sarakstos.

Par jebkurām izmaiņām slīdošajā grafikā Komisija nekavējoties paziņo Spānijas kompetentajām kontroles iestādēm, kas minētas 6. punktā, un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4. pants

1. Komisijas apstiprinātā slīdošajā grafikā ierakstītie kuģi, kas minēti I pielikuma 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā, drīkst zvejot tikai tad, ja tiem uz klāja ir licence, ko pēc dalībvalstu iestāžu lūguma ir izsniegusi Komisija.

Lūgumu licences piešķiršanai kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunktā, iesniedz tad, kad paziņo priekšlikumus par 3. panta 1. punktā minētajiem slīdošajiem grafikiem.

Lūgumu licences piešķiršanai kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, iesniedz tad, kad paziņo 2. pantā minēto kuģu sarakstus.

2. Katra licence attiecas uz ne vairāk kā trim kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunktā; licencē ir iekļauts katra šāda kuģa apraksts.

3. Kuģiem, kas norādīti I pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, licences izsniedz uz visu zvejas atļaujas termiņu, nenosaucot kuģus un ievērojot 3. panta 4. punktā norādīto maksimālo skaitu; šādai licencei jāatrodas uz ikviena kuģa, kas nodarbojas ar zveju.

4. Licences izsniedz vismaz uz diviem mēnešiem.

5. pants

Kuģi var iekļaut vairākos sarakstos, kas minēti 2. pantā. Kuģi var iekļaut tikai vienā grafikā, izņemot kuģus, kas zvejo tunzivis, kurus var iekļaut arī to kuģu grafikā, kas zvejo anšovus, ko paredz izmantot par dzīvu ēsmu.

6. pants

Uz kuģiem, kam atļauts zvejot tunzivis, kopā ar tunčveidīgajām zivīm nedrīkst atrasties citas zivis vai zivju produkti, izņemot anšovus, kas paredzēti izmantošanai par dzīvu ēsmu.

7. pants

To kuģu kapteiņiem vai, vajadzības gadījumā, īpašniekiem, kam ir atļauts zvejot, jāievēro II pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi. Pēc attiecīgo dalībvalstu iestāžu lūguma Komisija groza II pielikuma 7. punktā norādīto kompetento kontroles iestāžu sarakstu.

8. pants

Neierobežojot Regulu (EEK) Nr. 171/83, kuģiem, kas minēti I pielikuma 2. punktā, piemēro šādus tehniskus pasākumus:

a) aizliegts izmantot žaunu tīklus;

b) uz klāja nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas nav vajadzīgi, veicot atļautā veida zveju;

c) kuģis zvejai ar āķu jedām nedrīkst izmest vairāk nekā divas āķu jedas dienā; katras āķu jedas maksimālais garums ir 20 jūras jūdžu; atstatums starp pavadiņām nedrīkst būt mazāks par 2,70 m.

9. pants

Dalībvalstis, izņemot Spāniju un Portugāli, katru mēnesi līdz 15. datumam ziņo Komisijai par katra kuģa tunzivju nozveju un par zivju daudzumu, ko šie kuģi iepriekšējā mēnesī nogādājuši katrā ostā.

10. pants

Šī regula stājas spēkā 1986. gada 1. janvārī pēc tam, kad stājies spēkā Spānijas un Portugāles Iestāšanās līgums.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1985. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Frans Andriessen

[1] OV L 220, 29.7.1982., 1. lpp.

[2] OV L 169, 28.7.1983., 14. lpp.

[3] OV L 24, 27.1.1983., 14. lpp.

[4] OV L 24, 27.1.1983., 14. lpp.

[5] OV L 335, 22.12.1984., 3. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ZVEJAS VEIDI, KAS NORĀDĪTI IESTĀŠANĀS AKTA 164. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ

Zvejas veids | Zona |

1.Kuģi, kam īpaši zvejas veidi nav norādīti | VIII c, IX |

2.Kuģi, kam īpaši zvejas veidi norādīti Iestāšanās akta 164. panta 2. punktā | |

a)Sardīņu zvejas kuģi (izmanto vadus, BRT mazāka par 100 tonnām) | VIII c |

b)Kuģis zvejai ar āķu jedām, BRT mazāka par 100 tonnām | VIII c, IX |

c)Kuģi, no kuriem tikai makšķerē, BRT nepārsniedz 50 tonnas | VIII c |

d)Kuģi, kas galvenokārt zvejo anšovus | VIII c |

e)Kuģi, kas zvejo anšovus dzīvai ēsmai | VIII c |

f)Tunzivju zvejas kuģi | VIII c, IX |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTU, IZŅEMOT SPĀNIJAS UN PORTUGĀLES, KUĢIEM, KAM ATĻAUTS ZVEJOT SPĀNIJAS ŪDEŅOS

A. Nosacījumi, kas jāievēro visiem kuģiem

1. Uz kuģa jāatrodas šo īpašo nosacījumu kopijai un, ja vajadzīgs, zvejas licencei.

2. Licencēto kuģu ārējās identifikācijas burtiem un cipariem jābūt skaidri uzzīmētiem kuģa priekšgala abās pusēs, kā arī virsbūves abās pusēs, kur tie būtu vislabāk redzami.

Burtiem un cipariem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar kuģa korpusa vai virsbūves krāsas toni, tos nedrīkst izdzēst, labot, aizklāt vai citādi padarīt neredzamus.

B. Papildu nosacījumi, kas jāievēro visiem kuģiem, kam atļauts zvejot, izņemot tos, kas zvejo tunzivis, kā arī kuģus, kam BRT nepārsniedz 50 tonnas un kas zvejo tikai ar makšķerēm

3. Visi kuģi, kam atļauts zvejot, paziņo 7. punktā minētām kompetentajām valsts kontroles iestādēm par katru turpmāk norādīto pārvietošanos šādas sīkas ziņas:

- kuģa nosaukums, kapteiņa vārds, radioizsaukuma signāls, ārējās identifikācijas burti un cipari un, ja vajadzīgs, tad licences numurs,

- datums, laiks, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ICES statistiskais kvadrāts:

3.1.1 ikreiz, kad kuģis ierodas zonā, kas atrodas 200 jūras jūdžu attālumā no Spānijas krastiem un kur zveju reglamentē Kopienas zivsaimniecības noteikumi;

3.1.2. ikreiz, kad kuģis atstāj zonu, kas atrodas 200 jūras jūdžu attālumā no Spānijas krastiem un kur zveju reglamentē Kopienas zivsaimniecības noteikumi;

3.1.3 ikreiz, kad kuģis pārvietojas no viena ICES apakšrajona uz otru zonās, kas noteiktas 3.1.1 un 3.1.2;

3.1.4. ikreiz, kad kuģis ierodas Spānijas ostā;

3.1.5. ikreiz, kad kuģis atstāj Spānijas ostu;

3.1.6. pirms zvejas sākuma ("aktīvais" ziņojums);

3.1.7. zveju beidzot ("pasīvais" ziņojums).

4. Par ierašanos ICES zonā, kur atļauts zvejot, un tās atstāšanu, kā arī katru nedēļu no zvejas sākšanas dienas visi kuģi paziņo Eiropas Kopienu Komisijai Briselē (telekss 24189 FISEU-B) šādu informāciju, turpmāk norādītajā kārtībā:

- kuģa nosaukums,

- radioizsaukuma signāls,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- ja vajadzīgs, tad licences numurs(-i);

- sērijas numurs ziņojumam par attiecīgo reisu,

- ziņojuma veida norāde, ievērojot dažādas 3. punkta daļas,

- ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ICES statistiskais kvadrāts,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos) kravas telpās, izmantojot 5.3. punktā norādīto kodu,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos), kas nozvejots pēc iepriekšējās pārraides,

- ICES statistiskais kvadrāts, kurā zvejots,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos), kas pārkrauts citos kuģos pēc iepriekšējās pārraides,

- kuģa nosaukums, radioizsaukuma signāls un, ja vajadzīgs, ārējās identifikācijas burti un cipari kuģim, kurā zivis pārkrautas,

- kapteiņa vārds.

5. Ziņojumi, kas paredzēti 3. un 4. punktā, jāpārraida šādi:

5.1. visi ziņojumi jāpārraida, izmantojot sarakstā norādītās radiostacijas.

Nosaukums | Radioizsaukuma signāls |

Ziemeļforlenda | GNF |

Hambers | GKZ |

Kallerkoutsa | GCC |

Vika | GKR |

Portpatrika | GPK |

Angelsija | GLV |

Ilfrakombe | GIL |

Nitona | GNI |

Stounheivena | GND |

Hebrīdu salas | GHD |

Portsheda | GKA GKB GKC |

Landsenda | GLD |

Valentija | EJK |

Malina rags | EJM |

Buloņa | FFE |

Bresta | FFU |

Sentnazēra | FFO |

Bordo-Arkašona | FFC |

Tarifa | EAC |

Chipiona | Chipiona radio |

Finisterre | EAF |

Coruna | Coruna radio |

Cabo Penas | EAS |

Machichako | Machichako radio |

5.2. Ja force majeure iemeslu dēļ licencētais kuģis nevar ziņojumu nosūtīt, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis.

5.3. Izmantotais kods, lai norādītu zivju daudzumus uz kuģa, kā minēts 4. punktā [1]:

A. Ziemeļu garneles (Pandalus borealis)

B. Heki (Merluccius merluccius)

C. Grenlandes jeb melnās ātes (Reinhardtius hippoglossoides)

D. Mencas (Gadus morhua)

E. Pikšas (Melanogrammus aeglefinus)

F. Ātes (Hippoglossus hippoglossus)

G. Makreles (Scomber scombrus)

H. Stavridas (Trachurus trachurus)

I. Strupdeguna garastes (Coryphaenoides rupestris)

J. Saidas (Pollachius virens)

K. Merlangas (Merlangus merlangus)

L. Siļķes (Clupea harengus)

M. Tūbītes(Ammodytes spp.)

N. Brētliņas (Clupea sprattus)

O. Jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa)

P. Esmarka menciņas (Trisopterus esmarkii)

Q. Jūras līdakas (Molva molva)

R. Citas

S. Garneles (Pandalidae)

T. Anšovi (Engraulis encrassicholus)

U. Jūras asari (Sebastes spp.)

V. Amerikas butes (Hypoglossoides platessoides)

W. Kalmāri (Illex)

X. Dzeltenspuru plekstes (Limanda ferruginea)

Y. Putasu (Gadus poutassou)

Z. Tunzivis (Thunnidae)

AA. Zilās jūras līdakas (Molva dypterygia)

BB. Vēdzeles (Brosme brosme)

CC. Haizivis (Scyliorhinus retifer)

DD. Milzu haizivis (Cetorhindae)

EE. Siļķu haizivis (Lamma nasus)

FRF. Kalmāri (Loligo vulgaris)

GG. Jūras plauži (Brama brama)

HH. Sardīnes (Sardina pilchardus)

II. Parastās/Baltijas/garneles (Crangon crangon)

JJ. Smilšplekstes (Lepidorhombus)

KK. Jūras velni (Lophius spp.)

LL. Norvēģijas omāri (Nephros norvegicus)

MM. Pollaki (Pollachius pollachius)

6. Neierobežojot Eiropas Kopienu noteiktās instrukcijas kuģa žurnālam, visus saskaņā ar 3. līdz 5. punktu pārraidītos radioziņojumus reģistrē kuģa žurnālā.

7. Valsts kontroles iestādes, kuras ir tiesīgas saņemt 3. punktā minētos ziņojumus:

Secretario general de Pesca Maritima (Segepesca),

c/Ortega y Gasset, 57,

Madrid,

Telekss: 47457 SGPM E.

[1] Šajā sarakstā neietver visas sugas, ko atļauj turēt uz kuģa vai pārkraut.

--------------------------------------------------