Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31984D0132

    Padomes Lēmums (1984. gada 1. marts) par protokola par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām parakstīšanu

    OV L 68, 10.3.1984, p. 36–37 (DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (ES, PT, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1984/132/oj

    Related international agreement

    31984D0132



    Oficiālais Vēstnesis L 068 , 10/03/1984 Lpp. 0036 - 0045
    Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 5 Lpp. 0004
    Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 15 Sējums 5 Lpp. 0004


    Padomes Lēmums

    (1984. gada 1. marts)

    par protokola par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām parakstīšanu

    (84/132/EEK)

    EIROPAS KOPIENU PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 235. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

    tā kā Eiropas Kopienu rīcības programmās attiecībā uz vidi [2] ir uzsvērta nepieciešamība aizsargāt un attīrīt jūru, lai tā turpinātu pildīt savas funkcijas sugu saglabāšanā un attīstībā, un uzturēt nepieciešamo ekoloģisko līdzsvaru;

    tā kā otrajā Eiropas Kopienu rīcības programmā attiecībā uz vidi uzsvērts, ka steidzami ir vajadzīgi starptautiski atrisinājumi problēmai, kas saistīta ar attīstību un piekrastes reģionu ekoloģisko apsaimniekošanu;

    tā kā trešā Eiropas Kopienas rīcības programma attiecībā uz vidi [3], kuras galvenos principus Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji apstiprināja 1983. gada 7. februārī, īpaši norāda uz racionālas politikas nepieciešamību dabas resursu aizsardzībai un apsaimniekošanai;

    tā kā sadarbība ar jaunattīstības valstīm un jo īpaši ar Kopienas Vidusjūras reģionu partneriem vides aizsargāšanai ir viens no Eiropas Kopienas otrās rīcības programmas attiecībā uz vidi mērķiem;

    tā kā Konvencijas par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma, ko apstiprināja ar Kopienas Lēmumu 77/585/EEK [4], 4. pants dod Līgumslēdzējām pusēm tiesības pieņemt papildprotokolus, kas nosaka pasākumus, procedūras un minētās Konvencijas īstenošanas standartus; tā kā saskaņā ar šo pantu Vidusjūras valstis, kas Ženēvā 1982. gada 2. un 3. aprīlī tika pārstāvētas pilnvaroto konferencē, parakstīja Protokolu par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām;

    tā kā Kopiena ar Lēmumu 75/585/EEK ir arī apstiprinājusi Protokolu par Vidusjūras aizsardzību no piesārņošanas ar kuģu un lidaparātu atkritumiem un ar Lēmumu 81/420/EEK [5] ir apstiprinājusi Protokolu par sadarbību cīņā ar ārkārtas situāciju radīto Vidusjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām, un ar Lēmumu 83/101/EEK [6] ir apstiprinājusi Protokolu par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma no sauszemes avotiem;

    tā kā Protokols par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām paredz iespēju pieņemt pasākumus attiecībā uz tirdzniecību ar tā aizsargātajiem dzīvniekiem un augiem, to importu un eksportu, un tādējādi varētu ietekmēt kopējo tirdzniecības politiku un preču brīvu apriti starp dalībvalstīm;

    tā kā daži minētā Protokola noteikumi varētu ietekmēt Padomes 1976. gada 4. maija Direktīvu 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada konkrētas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [7], Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu saudzēšanu [8], Padomes 1979. gada 30. oktobra Direktīvu 79/923/EEK par ūdeni, kurā dzīvo vēžveidīgie un gliemji [9], un Padomes 1981. gada 20. janvāra Regulu (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem ievešanas noteikumiem attiecībā uz vaļveidīgo produktiem [10];

    tā kā minētais Protokols paredz reģiona kopējo dabas resursu drošību, vietējo sugu daudzveidības saglabāšanu un noteiktu biotopu aizsardzību, izveidojot vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas;

    tā kā vairākumam valstu, kas parakstīja Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma un pievienotos Protokolus, Kopienas vispārējās nostājas attiecībā uz Vidusjūras teritorijām ietvaros ir īpašas attiecības ar Kopienu, jo īpaši attiecībā uz sadarbību; tā kā Protokolā par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām ir izklāstītas sīki izstrādātas normas šādai sadarbībai jomās, ko tā aptver;

    tā kā Kopiena parakstīja minēto Protokolu 1983. gada 30. martā;

    tā kā Kopiena piedalīsies minētā Protokola īstenošanā, izmantojot savu kompetenci atbilstīgi esošajiem kopējiem noteikumiem, kā arī tiem, kas ietverti tiesību aktos, kurus Padome pieņems nākotnē, un izmantojot Kopienas attiecīgajās jomās veikto pasākumu (pētījumi – informācijas apmaiņa) rezultātus;

    tā kā Kopienai ir jāapstiprina minētais Protokols, lai kopīgā tirgus apstākļos sasniegtu vienu no Kopienas izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā; tā kā būtu jāpamatojas uz Līguma 235. pantu, jo Līgums neparedz īpašas darbības pilnvaras, kas nepieciešamas šā Lēmuma pieņemšanai,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprina Protokolu par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām.

    Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

    2. pants

    Padomes priekšsēdētājs deponē tiesību aktus kā paredzēts 1. pantā minētā Protokola 18. pantā.

    Briselē, 1984. gada 1. martā

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    H. Bouchardeau

    [1] OV C 322, 28.11.1983., 278. lpp.

    [2] OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp. unOV C 139, 13.6.1977., 1. lpp.

    [3] OV C 46, 17.2.1983., 1. lpp.

    [4] OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp.

    [5] OV L 162, 19.6.1981., 4. lpp.

    [6] OV L 67, 12.3.1983., 1. lpp.

    [7] OV L 129, 18.5.1973., 23. lpp.

    [8] OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

    [9] OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp.

    [10] OV L 39, 12.2.1981., 1. lpp.

    --------------------------------------------------

    PROTOKOLS

    par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām

    ŠĪ PROTOKOLA LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

    KAS IR KONVENCIJAS PUSES par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma, ko pieņēma Barselonā 1976. gada 16. februārī,

    APZINĀDAMĀS BRIESMAS, kas apdraud Vidusjūras teritoriju vidi kopumā, ņemot vērā pieaugošo cilvēku darbību reģionā,

    ŅEMOT VĒRĀ īpašās Vidusjūras teritorijas hidrogrāfiskās un ekoloģiskās īpašības,

    AKCENTĒJOT aizsardzības svarīgumu un attiecīgā gadījumā uzlabojot dabas resursu stāvokli un Vidusjūras dabisko teritoriju, kā arī savu kultūras mantojumu reģionā, paralēli citiem pasākumiem, izveidojot īpaši aizsargātas teritorijas, tostarp jūras teritorijas un to vidi,

    VĒLĒDAMĀS izveidot ciešu savstarpēju sadarbību mērķa sasniegšanai,

    IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

    1. pants

    1. Šī Protokola Līgumslēdzējas puses (še turpmāk "puses") veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu jūras teritorijas, kas ir svarīgas Vidusjūras teritoriju dabas resursu un dabisko teritoriju aizsardzībai, kā arī, lai aizsargātu to kultūras mantojumu reģionā.

    2. Nekas šajā Protokolā neietekmē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 2750 C (XXV) sasauktajā Apvienoto Nāciju Organizācijas jūras tiesību konferencē izstrādāto jūras tiesību kodifikāciju un attīstību, ne arī kādas valsts pašreizējās vai nākotnes prasības un tiesiskos uzskatus attiecībā uz jūras un dabas tiesībām un piekrastes un karoga valsts jurisdikcijas apjomu.

    2. pants

    Īpaši aizsargājamo teritoriju (še turpmāk – "aizsargājamās teritorijas") apzīmēšanai teritorija, uz kuru attiecas šis Protokols, ir Vidusjūras teritorija, kas definēta Konvencijas par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma (še turpmāk – "Konvencija") 1. pantā; saprotot, ka pašreizējā Protokolā šī nozīme attiecas tikai uz pušu teritoriālajiem ūdeņiem un var ietvert ūdeni tās bāzes līnijas krasta virziena pusē, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un attiecībā uz ūdenstilpēm ir paplašināts, ietverot saldūdens robežas. Tas var arī ietvert mitrājus un piekrastes, ko katra puse pati apzīmē.

    3. pants

    1. Puses, ciktāl iespējams, izveido īpašas aizsargājamās teritorijas un dara visu nepieciešamo, lai veiktu darbības, kas nepieciešamas, lai aizsargātu šīs teritorijas un lai attiecīgā gadījumā tās atjaunotu pēc iespējas ātrāk.

    2. Šādas teritorijas izveido, lai galvenokārt aizsargātu:

    a) - bioloģiskas un ekoloģiskas nozīmes vietas,

    - sugu un to vairošanās vietu un biotopu ģenētisko daudzveidību un pieņemamus populācijas līmeņus,

    - ekosistēmu pārstāvju veidus, kā arī ekoloģiskos procesus;

    b) īpašas nozīmes vietas, kas ir nozīmīgas to zinātniskā, estētiskā, vēsturiskā, arheoloģiskā, kultūras vai izglītojošā rakstura dēļ.

    4. pants

    Šā Protokola puses savā pirmajā sanāksmē, ja vajadzīgs, sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un pieņem kopīgas pamatnostādnes un, ja vajadzīgs, standartus vai kritērijus, kas jo īpaši attiecas uz:

    a) aizsargājamo teritoriju izvēli;

    b) aizsargājamo teritoriju iekārtošanu;

    c) aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu;

    d) informācijas publicēšanu par aizsargājamām teritorijām.

    5. pants

    Puses var stiprināt aizsargājamo teritoriju aizsardzību, izveidojot teritorijā, kurā piemēro šo Protokolu, vienu vai vairākas buferzonas, kurās darbības tiek mazāk ierobežotas, vienlaikus saglabājot atbilstību aizsargājamās teritorijas mērķiem.

    6. pants

    1. Ja puse vēlas izveidot aizsargājamu teritoriju blakus citas puses valsts robežai vai tās jurisdikcijā ietilpstošas teritorijas robežai, abu pušu kompetentās iestādes cenšas savstarpēji apspriesties, lai panāktu vienošanos par veicamajiem pasākumiem, un cita starpā noskaidro, vai otra puse neveido attiecīgu aizsargājamo teritoriju vai neveic citus attiecīgus pasākumus.

    2. Ja puse vēlas izveidot aizsargājamu teritoriju blakus tādas valsts robežai vai tās jurisdikcijā ietilpstošas teritorijas robežai, kas nav šā Protokola puse, puse cenšas strādāt kopā ar šīs valsts kompetentajām iestādēm, lai rīkotu 1. punktā paredzētās apspriedes.

    3. Ja divas puses vai viena puse un valsts, kas nav šā Protokola puse, izveido aizsargājamās teritorijas blakus vienu otrai, īpaši vienojoties, var panākt līdzekļus, ar kuriem ir iespējams noorganizēt 1. un 2. punktā minēto apspriedi vai sadarbību.

    4. Ja valsts, kura nav šā Protokola puse, vēlas izveidot aizsargājamu teritoriju blakus šā Protokola puses valsts robežai vai tās jurisdikcijā ietilpstošas teritorijas robežai, pēdējā cenšas sadarboties ar šo valsti, lai rīkotu apspriedes, un iespējams, noslēgtu īpašu vienošanos, kā tas minēts 3. punktā.

    7. pants

    Puses, ņemot vērā izraudzītos mērķus un ievērojot katras aizsargājamās teritorijas iezīmes, saskaņā ar starptautisko tiesību aktu normām, pakāpeniski veic nepieciešamos pasākumus, kas var ietvert:

    a) plānošanas un apsaimniekošanas sistēmas organizēšanu;

    b) aizliegumu izgāzt vai izkraut atkritumus vai citas vielas, kas var radīt kaitējumu aizsargājamajai teritorijai;

    c) kuģu pārvietošanos un visu veidu apstāšanos un noenkurošanos regulējumu;

    d) zvejas un medību un dzīvnieku gūstīšanas un augu novākšanas regulējumu;

    e) augu dzīves vai dzīvnieku iznīcināšanas un eksotisko sugu ieviešanas aizliegšanu;

    f) visu darbību, kas varētu kaitēt dzīvniekiem un augiem, regulējumu, tostarp vietējo dzīvnieku sugu vai augu sugu ieviešanu;

    g) visu darbību, kas ietver jūras gultnes vai jūras grunts izpēti vai izmantošanu vai jūras gultnes profila pārveidošanas, regulējumu;

    h) visu veidu darbību, kas ietver izmaiņu veikšanu augsnes profilā regulējumu vai jūras aizsargājamā teritorijā ietilpstošas zemes zemaugsnes kārtas izmantošanas regulējumu;

    i) visu veidu arheoloģisko darbību regulējumu un visu veidu priekšmetu, kas uzskatāmi par arheoloģiskiem priekšmetiem, pārvietošanas regulējumu;

    j) tirdzniecības ar dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām, augiem, augu daļām un arheoloģiskiem priekšmetiem, kuru izcelsme ir aizsargājamajās teritorijās un uz kuriem attiecas aizsardzības pasākumi, kā arī to importa un eksporta regulējumu;

    k) citus pasākumus, kas attiecas uz ekoloģisko un bioloģisko procesu aizsardzību aizsargājamās teritorijās.

    8. pants

    1. Puses piešķir pienācīgu publicitāti aizsargājamo teritoriju izveidošanai, kā arī 5. pantā minēto teritoriju izveidošanai, un to apzīmējumiem un noteikumiem, kas uz tām attiecas.

    2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, paziņo Konvencijas 13. pantā nozīmētajai organizācijai (še turpmāk "Organizācija"), kas apkopo un pastāvīgi aktualizē aizsargājamo teritoriju sarakstu teritorijā, uz ko attiecas šis Protokols Puses piegādā Organizācijai visu šim nolūkam nepieciešamo informāciju.

    9. pants

    1. Izsludinot aizsardzības pasākumus, puses ņem vērā vietējo iedzīvotāju ikdienas darbības. Ciktāl tas iespējams, šī iemesla dēļ pieļaujamie izņēmumi nedrīkst:

    a) apdraudēt saskaņā ar šā Protokola noteikumiem aizsargājamo ekosistēmu saglabāšanu vai bioloģiskos procesus, kas piedalās šo ekosistēmu saglabāšanā;

    b) izraisīt aizsargājamajās ekosistēmās sugu vai dzīvnieku un augu populācijas vai citu ekoloģiski saistītās sugas vai populācijas, jo īpaši migrējošās sugas un retās, apdraudētās vai endēmas sugas veidojošo indivīdu skaita izzušanu vai ievērojamu samazinājumu.

    2. Puses, kas attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pieļauj izņēmumus vai stingri nepiemēro šādus pasākumus, attiecīgi informē Organizāciju.

    10. pants

    Puses veicina un attīsta zinātniskos un tehniskos pētījumus to aizsargājamās teritorijās un šo teritoriju ekosistēmās un arheoloģiskajā mantojumā.

    11. pants

    Puses cenšas pēc iespējas plašāk informēt sabiedrību par aizsargājamo teritoriju nozīmīgumu un pievilcību un par zinātnes atziņām, kuras iespējams iegūt no tām gan no dabas aizsardzības, gan arheoloģijas viedokļa. Šādai informācijai būtu jāierāda atbilstoša vieta izglītības programmās attiecībā uz vidi un vēsturi. Pusēm vajadzētu arī censties veicināt sabiedrības un dabas aizsardzības organizāciju piedalīšanos atbilstošos pasākumos, kas ir nepieciešami attiecīgo teritoriju aizsardzībai.

    12. pants

    Puses, ciktāl iespējams, izveido sadarbības programmu, lai saskaņotu aizsargājamo teritoriju veidošanu, plānošanu, apsaimniekošanu, lai Vidusjūras reģionā izveidotu aizsargājamo objektu tīklu, ņemot vērā visus pastāvošo tīklus, jo īpaši UNESCO biosfēras rezervātu tīklu. Par aizsargājamo teritoriju iezīmēm, iegūto pieredzi un problēmām, ar ko nācies sastapties, notiek regulāra informācijas apmaiņa.

    13. pants

    Puses 14. pantā noteiktajā kārtībā apmainās ar zinātnisku un tehnisku informāciju par notiekošiem vai plānotiem pētījumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Tās, ciktāl tas iespējams, saskaņo savus pētījumus. Turklāt tās cenšas kopīgi definēt vai standartizēt zinātniskās metodes, ko piemēro, izvēloties, apsaimniekojot un uzraugot aizsargājamās teritorijas.

    14. pants

    1. Piemērojot 12. un 13. pantā noteiktos sadarbības principus, puses nosūta Organizācijai:

    a) salīdzinošu informāciju Vidusjūras vides bioloģiskās attīstības uzraudzībai;

    b) zinātniska, administratīva un juridiska rakstura ziņojumus, publikācijas un informāciju, jo īpaši:

    - par pasākumiem aizsargājamo teritoriju aizsardzībai, ko puses veic saskaņā ar šo Protokolu,

    - par aizsargājamajās teritorijās esošajām sugām,

    - par visu veidu briesmām, kas apdraud šīs teritorijas, jo īpaši tām, kas var rasties no piesārņojuma avotiem, kuri ir ārpus to kontroles.

    2. Puses norīko par aizsargājamajām teritorijām atbildīgās personas. Šīs personas tiekas vismaz reizi divos gados, lai apspriestu visas puses interesējošus jautājumus un jo īpaši, lai piedāvātu ieteikumus par zinātniska, administratīva un juridiska rakstura informāciju, kā arī datu apstrādes standartizāciju.

    15. pants

    1. Stājoties spēkā šim Protokolam, puses tieši vai ar kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju palīdzību vai abpusēji sadarbojas, formulējot un īstenojot savstarpējās palīdzības programmas un programmas, kas sniedz palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras to lūdz, lai izvēlētos, izveidotu un apsaimniekotu aizsargājamās teritorijas.

    2. Programmas, kas aplūkotas 1. punktā, jo īpaši jāattiecina uz zinātnisko un tehnisko darbinieku apmācību, zinātniskajiem pētījumiem un attiecīga aprīkojuma iegādi, izmantošanu un ražošanu, ko veic šīs valstis ar izdevīgiem nosacījumiem, par ko vienojas attiecīgās puses.

    16. pants

    Izmaiņas aizsargājamās teritorijas tiesiskā statusa ierobežošanā vai šādas teritorijas pilnīgu vai daļēju slēgšanu nedrīkst veikt citādi, kā vien ievērojot kārtību, kas atbilst tai, kādā teritoriju izveidoja.

    17. pants

    1. Šā Protokola pušu parastās sanāksmes notiek sadarbībā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu parastajām sanāksmēm, ko organizē saskaņā ar Konvencijas 14. pantu. Puses var arī organizēt ārkārtas sanāksmes saskaņā ar minēto pantu.

    2. Šā Protokola pušu sanāksmju funkcija jo īpaši ir:

    a) pārskatīt šā Protokola īstenošanu;

    b) apskatīt pieņemto pasākumu efektivitāti, jo īpaši ņemot vērā jomu, uz kuru attiecas Protokols, un izvērtēt citu pasākumu nepieciešamību, jo īpaši pielikumu veidā, vai paredzēšanai, ja nepieciešams, izmaiņas šajā teritorijā saskaņā ar Konvencijas 16. panta noteikumiem;

    c) pēc vajadzības pieņemt, pārskatīt un labot jebkuru šā Protokola pielikumu;

    d) uzraudzīt 12. pantā noteikto aizsargājamo teritoriju tīkla izveidi un attīstību un pieņemt pamatnostādnes šīs sistēmas izveides un attīstības veicināšanai un pušu savstarpējās sadarbības pastiprināšanai;

    e) izskatīt 14. panta 2. punktā noteikto par aizsargājamajām teritorijām atbildīgo personu izstrādātos ieteikumus,

    f) izskatīt ziņojumus, ko puses ir nosūtījušas Organizācijai saskaņā ar Konvencijas 20. pantu un citu informāciju, kuru puses var nosūtīt Organizācijai vai pušu sanāksmei.

    18. pants

    1. Uz šo Protokolu attiecina Konvencijas noteikumus, kas attiecas uz visiem protokoliem.

    2. Procedūras noteikumus un finanšu noteikumus, ko pieņēma saskaņā ar Konvencijas 18. panta 2. punktu piemēro attiecībā uz šo Protokolu, ja vien puses nevienojas citādi.

    3. Šis protokols ir nodots parakstīšanai Ženēvā 1982. gada 3. un 4. aprīlī un Madridē no 1982. gada 5. aprīļa līdz 1983. gada 2. aprīlim visām Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un ikvienai valstij, kas ir ielūgta uz pilnvaroto konferenci par Protokolu par Vidusjūras īpaši aizsargājamām teritorijām, kas notiek Ženēvā 1982. gada 2. un 3. aprīlī. Tas būs pieejams parakstīšanai no 1982. gada 5. aprīļa līdz 1983. gada 2. aprīlim arī ikvienam reģionālajam ekonomiskajam grupējumam, kurā vismaz viens loceklis ir Vidusjūras teritorijas piekrastes valsts un kurš īsteno pilnvaras jomās, kuras aptver šis Protokols.

    4. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Dokumentus par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu deponē Spānijas valdībai, kas uzņemsies depozitāra funkcijas.

    5. No 1983. gada 3. aprīļa šim Protokolam varēs pievienoties Konvencijas Līgumslēdzējas puses un ikviena valsts vai grupējums, kas minēti 3. punktā.

    6. Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc vismaz sešu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu deponēšanas.

    To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

    Konvencija noslēgta Ženēvā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit otrā gada trešajā aprīlī, vienā eksemplārā arābu, angļu, franču un spāņu valodā; visi teksti ir vienlīdz nozīmīgi.

    --------------------------------------------------

    Top