31983L0351

Padomes Direktīva

(1983. gada 16. jūnijs),

ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem

(83/351/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā pirmā Eiropas Kopienas rīcības programma par vides aizsardzību, ko Padome apstiprināja 1973. gada 22. novembrī, aicināja ņemt vērā jaunākos zinātnes sasniegumus transportlīdzekļu izplūdes gāzu radītā atmosfēras piesārņojuma apkarošanā un grozīja šajā sakarā jau pieņemtās direktīvas;

tā kā ar Direktīvu 70/220/EEK [4] nosaka robežvērtības oglekļa oksīda un nesadedzināta ogļūdeņraža emisijām no šādiem motoriem; tā kā vispirms šīs robežvērtības samazināja arDirektīvu 74/290/EEK [5] un saskaņā ar Direktīvu 77/102/EEK [6] papildināja ar robežvērtībām slāpekļa oksīdu pieļaujamajām emisijām; tā kā šo trīs piesārņojošo vielu robežvērtības tālāk samazināja ar Direktīvu 78/665/EEK [7];

tā kā sasniegumi mehanizēto transportlīdzekļu konstrukcijā ļauj samazināt šīs robežvērtības; tā kā šī samazināšana ir vēlama kā piesardzības pasākums pret iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi; tā kā attiecīgajā laika posmā šāda samazināšana neapdraudēs Kopienas politikas mērķus citās jomās, jo īpaši valsts enerģijas izmantošanas jomā;

tā kā, ņemot vērā pastiprināto dīzeļmotoru izmantošanu vieglajos un kravas automobiļos, vajadzētu samazināt ne vien sodrēju emisijas, uz ko attiecas Direktīva 72/306/EEK [8], bet arī oglekļa oksīda, nesadegušo ogļūdeņražu un slāpekļa oksīda emisijas no šādiem motoriem; tā kā, ietverot šādu motorus Direktīvā 70/220/EEK, jāgroza šīs direktīvas rezolutīvā daļa; tā kā šis grozījums ietekmē arī tehnisko pielikumu saturu; tā kā Komisija piedāvājusi Padomei ar šo direktīvu pieņemt vienlaicīgi grozījumus tehniskajos pielikumos kā atkāpi no Direktīvas 70/220/EEK 5. panta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 70/220/EEK groza šādi.

1. Direktīvas 70/220/EEK virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:

"Direktīva 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu motoriem"

.

2. Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš transportlīdzeklis ar dzirksteļaizdedzes motoru vai ar kompresijaizdedzes motoru, kas paredzēts izmantošanai uz autoceļiem, ar virsbūvi vai bez tās, ar vismaz četriem riteņiem, ar pieļaujamo maksimālo masu vismaz 400 kg un maksimālo projektēto ātrumu 50 km/h vai vairāk, izņemot lauksaimniecības traktorus un mašīnas un transportlīdzekļus, kas iesaistīti sabiedrisko darbu veikšanā."

3. Pielikumus aizstāj ar šīs direktīvas pielikumiem.

2. pants

1. No 1983. gada 1. decembra, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar piesārņojumu ar gāzēm no motoriem, dalībvalstis:

- nevar atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai izdot Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minētos dokumentus, vai piešķirt dalībvalsts tipa apstiprinājumu kādam transportlīdzekļa tipam, un

- nevar aizliegt šādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā,

ja šāda tipa mehāniska transportlīdzekļa vai šādu transportlīdzekļu piesārņojošo gāzveida vielu emisiju līmenis atbilst prasībām Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

2. No 1984. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- vairs neizdod Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā paredzēto dokumentu attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, kura piesārņojošo gāzveida vielu emisiju līmenis neatbilst prasībām Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu;

- var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, kura piesārņojošo gāzveida vielu emisiju līmenis neatbilst prasībām Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

3. No 1986. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru piesārņojošo gāzveida vielu emisiju līmenis neatbilst prasībām Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

3. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā 1983. gada 30. novembrī izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1983. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C.-D. Spranger

[1] OV C 181, 19.7.1982., 30. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1983. gada 10. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 346, 31.12.1982., 2. lpp.

[4] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

[5] OV L 159, 15.6.1974., 61. lpp.

[6] OV L 32, 3.2.1977., 32. lpp.

[7] OV L 223, 14.8.1978., 48. lpp.

[8] OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS, PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM, EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS, PRASĪBAS UN PĀRBAUDES, EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA, RAŽOJUMA ATBILSTĪBA, PĀREJAS NOTEIKUMI

1. DARBĪBAS JOMA

Šī direktīva attiecas uz piesārņojošo gāzveida vielu emisijām no visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoriem, un M1 un N1 kategoriju [1] transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijaizdedzes motoriem, kas ietverti 1. pantā.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

2.1. "Transportlīdzekļa tips" attiecībā uz piesārņojošo gāzveida vielu emisijām no motoriem ir mehāniskā transportlīdzekļa kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem raksturlielumiem kā:

2.1.1. ekvivalentā inerce, kas noteikta attiecībā pret atskaites masu, kā noteikts III pielikuma 5.1. punktā; un

2.1.2. motora un transportlīdzekļu īpašības, kas noteiktas II pielikumā 1. līdz 6. un 8. punktā un VII pielikumā.

2.2. "Atskaites masa" ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, atņemot vienotu vadītāja masu, kas ir 75 kg, un pievienojot vienotu masu 100 kg.

2.2.1. "Braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa" ir masa, kas noteikta Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.6. punktā.

2.3. "Maksimālā masa" ir Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.7. punktā noteiktā masa.

2.4. "Piesārņojošas gāzveida vielas" ir oglekļa oksīds, ogļūdeņraži (pieņemot attiecību CH1,85) un slāpekļa oksīdi, oksīdus izsakot kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalentu.

2.5. "Motora karteris" ir telpas motorā vai ārpus tā, kas ar iekšējiem vai ārējiem cauruļvadiem savienotas ar eļļas tvertni, caur kurām var izkļūt gāzes un tvaiki.

2.6. "Aukstās palaišanas ierīce" ir ierīce, kas uz laiku bagātina motora gaisa/degvielas maisījumu, tādējādi palīdzot iedarbināt motoru.

2.7. "Palaišanas palīgierīce" ir ierīce, kas palīdz iedarbināt motoru nebagātinot motora gaisa/degvielas maisījumu, piemēram, kvēlsveces, iesmidzināšanas laika izmaiņas.

3. PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM

3.1. Pieteikumus transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz piesārņojošo gāzveida vielu emisijām no motoriem iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

3.2. Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādas ziņas:

3.2.1. motora tipa apraksts, ieskaitot visu II pielikumā minēto informāciju;

3.2.2. degkameras un virzuļa rasējumi, ieskaitot virzuļa gredzenus;

3.2.3. maksimālais vārstu pacēlums un atveres un slēguma leņķis attiecībā pret maiņas punktiem.

3.3. Apstiprināmā transportlīdzekļu tipa transportlīdzekļa prototipu šī pielikuma 5. punktā aprakstītajām pārbaudēm iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprinājuma pārbaudēm.

4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS

4.1. EEK tipa apstiprinājuma apliecībai pievieno veidlapu, kas atbilst VII pielikumā noteiktajam paraugam.

5. PRASĪBAS UN PĀRBAUDES

5.1. Vispārēji norādījumi

Sastāvdaļas, kas var ietekmēt piesārņojošo gāzveida vielu emisiju, jāprojektē, jābūvē un jāmontē tā, lai transportlīdzeklis, to normāli lietojot, neņemot vērā uz svārstības, kam tas var būt pakļauts, atbilstu šīs direktīvas prasībām.

5.2. Pārbaužu apraksts

5.2.1. Ar transportlīdzekli atbilstīgi kategorijai, kurai tas pieder, jāveic dažādi veidu pārbaudes saskaņā ar nākamajos punktos izklāstīto. Pārbaudes ir šādas:

- I, II un III tipa pārbaudes, ja transportlīdzeklis darbojas ar dzirksteļaizdedzes motoru, un

- I tipa pārbaude, ja transportlīdzeklis darbojas ar kompresijaizdedzes motoru.

5.2.1.1. I tipa pārbaude (vidējo gāzveida emisiju pārbaude pēc aukstās palaišanas)

5.2.1.1.1. Šī pārbaude jāveic ar visiem transportlīdzekļiem, kas minēti 1. pantā un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

5.2.1.1.2. Transportlīdzekli novieto uz dinamometra stenda, kas aprīkots ar slodzes un inerces simulācijas līdzekļiem. Pārbaudi, kas ilgst 13 minūtes un sastāv no četriem cikliem, veic bez pārtraukumiem. Katrs cikls sastāv no 15 fāzēm (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, ātruma samazināšana utt.). Testa veikšanas laikā izplūdes gāzes atšķaida un savāc proporcionālus paraugus vienā vai vairākos maisos. Transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida, ņem to paraugus un analizē saskaņā ar nākamajos punktos izklāstīto procedūru; mēra atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo tilpumu.

5.2.1.1.3. Pārbaudi veic, izmantojot III pielikumā izklāstīto procedūru. Gāzu savākšanai un analizēšanai izmanto noteiktās metodes. Var apstiprināt citas analīzes metodes, ja ir secināts, ka tās sniedz ekvivalentus rezultātus.

5.2.1.1.4. Saskaņā ar 5.2.1.1.4.2. un 5.2.1.1.5. punktu pārbaudi atkārto trīs reizes. Transportlīdzeklim ar noteikto atskaites masu pārbaudēs iegūtajai oglekļa oksīda masai un kopējai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu masai jābūt mazākai par šajā tabulā norādītajām vērtībām:

Atskaites masa RW (kg) | Oglekļa oksīds L1 (g/pārbaude) | Kopējā ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija L2 (g/pārbaude) |

| |

| RW ≤ 1020 | 58 | 19,0 |

1020 < | RW ≤ 1250 | 67 | 20,5 |

1250 < | RW ≤ 1470 | 76 | 22,0 |

1470 < | RW ≤ 1700 | 84 | 23,5 |

1700 < | RW ≤ 1930 | 93 | 25,0 |

1930 < | RW ≤ 2150 | 101 | 26,5 |

2150 < | RW | 110 | 28,0 |

5.2.1.1.4.1. Taču katrai no 5.2.1.1.4. punktā minētajām piesārņojošām vielām viens no trim iegūtajiem rezultātiem var par ne vairāk kā par 10 % pārsniegt šajā iedaļā norādīto robežvērtību attiecīgajam transportlīdzeklim ar noteikumu, ka šo trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir mazāks par noteikto robežvērtību. Ja noteiktā vērtība ir pārsniegta vairāk nekā vienai piesārņojošai vielai (t.i. oglekļa oksīdam un kopējai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu masai), nav svarīgi, vai tas notiek vienā pārbaudē vai dažādās pārbaudēs [2].

5.2.1.1.4.2. Pārbaužu skaitu, kas noteikts 5.2.1.1.4. punktā, pēc ražotāja pieprasījuma var palielināt līdz 10 pārbaudēm ar noteikumu, ka vidējais aritmētiskais (

x

x

— < L).

5.2.1.1.5. Pielikuma 5.2.1.1.4. punktā paredzēto testu skaitu samazina turpmāk minētajos gadījumos, kur V1 ir pirmā testa rezultāts un V2 ir otrā testa rezultāts katrai 5.2.1.1.4. punktā minētajai piesārņojošai vielai.

5.2.1.1.5.1. Veic tikai vienu pārbaudi, ja V1 vērtība oglekļa oksīdam, kā arī kopējai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu masai ir 0,70 L vai mazāka.

5.2.1.1.5.2. Veic tikai divas pārbaudes, ja gan oglekļa oksīda, gan apvienotās ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu vērtības rezultāti ir V1 ≤ 0,85 L un ja tajā pašā laikā viena no šīm vērtībām ir V1 > 0,70 L. Turklāt V2 vērtībai gan oglekļa oksīda emisijai, gan apvienotajai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisijai jāatbilst nosacījumam V1 + V2 ≤ 1,70 L un V2 ≤ L.

+++++ TIFF +++++

Shēma, kas attēlo Eiropas pārbaudes procedūru tipa apstiprinājumam (sk. 5.2. punktu)

5.2.1.2. II tipa pārbaude (oglekļa oksīda emisijas pārbaude tukšgaitā)

5.2.1.2.1. Izņemot transportlīdzekļus, kas darbojas ar kompresijaizdedzes motoriem, pārbaudi veic ar visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem.

5.2.1.2.2. Oglekļa oksīda saturs pēc tilpuma izplūdes gāzēs, kas rodas, motoram esot tukšgaitā, nedrīkst pārsniegt 3,5 %. Kad veic pārbaudi saskaņā ar IV pielikuma noteikumiem, darbības apstākļos, kas neatbilst ražotāja ieteiktajiem standartiem (regulēšanas komponentu konfigurācija), maksimālais saturs, kas mērīts pēc tilpuma, nedrīkst pārsniegt 4,5 %.

5.2.1.2.3. Atbilstību pēdējai minētajai prasībai pārbauda, veicot pārbaudi atbilstīgi IV pielikumā izklāstītajai procedūrai.

5.2.1.3. III tipa pārbaude (kartera gāzu emisijas pārbaude)

5.2.1.3.1. Šo pārbaudi veic ar visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot tos, kas aprīkoti ar kompresijaizdedzes motoriem.

5.2.1.3.2. Motora kartera ventilācijas sistēmai jānovērš visu kartera gāzu izplūde atmosfērā.

5.2.1.3.3. Atbilstību pēdējai minētajai prasībai pārbauda, veicot pārbaudi atbilstīgi V pielikumā izklāstītajai procedūrai.

6. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀJUMS UZ CITU TIPU

6.1. Dažādu atskaites masu transportlīdzekļu tipi

6.1.1. Par transportlīdzekļa tipu piešķirtu apstiprinājumu ar šādiem nosacījumiem var paplašināt, ietverot transportlīdzekļu tipus, kas atšķiras no apstiprinātā tipa tikai attiecībā uz atskaites masu.

6.1.1.1. Apstiprinājumus var attiecināt, papildus ietverot tikai transportlīdzekļu tipus, kuru atskaites masa ir tāda, kam nepieciešams tikai nākamās augstākas inerces vai nākamās zemākas inerces izmantošana.

6.1.1.2. Ja tā transportlīdzekļa tipa atskaites masa, kuram pieprasa apstiprinājuma attiecināšanu, ir tāda, kam nepieciešama ekvivalentās inerces spara rata izmantošana, kas ir augstāka par to, ko izmanto jau attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, apstiprinājuma attiecinājumu piešķir.

6.1.1.3. Ja tā transportlīdzekļa tipa atskaites masa, kuram pieprasa apstiprinājuma attiecināšanu, ir tāda, kam nepieciešama ekvivalentās inerces spara rata izmantošana, kas ir zemāka par to, ko izmanto jau apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, apstiprinājuma paplašinājumu piešķir, ja apstiprinātajam transportlīdzeklim konstatēto piesārņojumu masa nepārsniedz tam transportlīdzeklim noteiktās robežvērtības, kuram pieprasīts apstiprinājuma paplašinājums.

6.2. Transportlīdzekļu tipi ar dažādām vispārējām pārnesumu attiecībām

6.2.1. Par transportlīdzekļa tipu piešķirtu apstiprinājumu ar šādiem nosacījumiem var paplašināt, ietverot transportlīdzekļu tipu, kas atšķiras no apstiprinātā tipa tikai attiecībā uz vispārējo pārnesumu attiecību.

6.2.1.1. Katrai no pārnesumu attiecībām, ko izmanto I tipa pārbaudē, jānosaka īpatsvars

E =

V

− V

V

, kur V1 un V2 ir attiecīgi ātrums pie 1000 motora apgriezieniem minūtē apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam un transportlīdzekļa tipam, kuram pieprasīts apstiprinājuma attiecinājums.

6.2.2. Ja katrai ātruma attiecībai E ≤ 8 %, attiecinājumu piešķir, neatkārtojot I tipa pārbaudes;

6.2.3. Ja vismaz vienai pārnesumu attiecībai E > 8 % un katrai pārnesumu attiecībai E ≤ 13 %, I tipa pārbaudes atkārto, bet tās var veikt ražotāja izvēlētā laboratorijā, vienojoties ar iestādēm, kuru kompetencē ir tipa apstiprinājumu izsniegšana. Ziņojumu par pārbaudēm nosūta tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprināšanas pārbaudēm.

6.3. Transportlīdzekļu tipi ar dažādām atskaites masām un dažādām vispārējām pārnesumu attiecībām

Attiecībā uz transportlīdzekļa tipu piešķirtu apstiprinājumu var attiecināt, ietverot transportlīdzekļu tipus, kas atšķiras no apstiprinātā tipa tikai attiecībā uz to atskaites masu un vispārējo pārnesumu attiecību, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi 6.1. un 6.2. punktā minētie nosacījumi.

6.4. Piezīme

Ja transportlīdzekļa tips apstiprināts saskaņā ar 6.1. līdz 6.3. punktu, šādu apstiprinājumu nevar paplašināt, ietverot citus transportlīdzekļu tipus.

7. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

7.1. Parasti ražojumu tipu atbilstību attiecībā uz ierobežojumiem piesārņojošo gāzveida vielu emisijai no motoriem pārbauda, pamatojoties uz aprakstu pielikumā VII pielikumā noteiktajai tipa apstiprinājuma apliecībai un, ja nepieciešams, visām vai atsevišķām 5.2. punktā noteiktajām I, II un III tipa pārbaudēm.

7.1.1. Transportlīdzekļa atbilstību I tipa pārbaudē pārbauda šādi:

7.1.1.1. Ņem transportlīdzekli no sērijas un veic 5.2.1.1 punktā aprakstīto pārbaudi. Taču 5.2.1.1.4. punktā minētās robežvērtības aizvieto ar šādām:

Atskaites masa RW (kg) | Oglekļa oksīds L1 (g/pārbaude) | Kopējais standarts ogļūdeņražiem un slāpekļa oksīdiem L2 (g/pārbaude) |

| |

| RW ≤ 1020 | 70 | 23,8 |

1020 < | RW ≤ 1250 | 80 | 25,6 |

1250 < | RW ≤ 1470 | 91 | 27,5 |

1470 < | RW ≤ 1700 | 101 | 29,4 |

1700 < | RW ≤ 1930 | 112 | 31,3 |

1930 < | RW ≤ 2150 | 121 | 33,1 |

2150 < | RW | 132 | 35,0 |

7.1.1.2. Ja no sērijas ņemtais transportlīdzeklis neatbilst 7.1.1.1. punkta prasībām, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus transportlīdzekļu paraugam, kas ir ņemts no sērijas un ietver sākotnēji ņemto transportlīdzekli. Ražotājs nosaka parauga izmēru n. Transportlīdzekļiem, kas nav sākotnēji ņemtais, veic vienu I tipa pārbaudi.

Sākotnēji ņemtajam transportlīdzeklim piemērojamais rezultāts ir vidējais aritmētiskais no trim I tipa pārbaudēm, kas veiktas ar transportlīdzekli. Vidējo aritmētisko (

x

) no iegūtajiem rezultātiem ar paraugu un standarta novirzi S [3] nosaka gan oglekļa oksīda emisijai, gan kopējai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisijai. Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu, ja ir izpildīts šāds nosacījums:

x

+ k · S ≤ L

kur:

L ir 7.1.1.1. punktā noteiktās robežvērtības oglekļa oksīda emisijai un kopējai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisijai;

n | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |

k | 0,973 | 0,613 | 0,489 | 0,421 | 0,376 | 0,342 | 0,317 | 0,296 | 0,279 | 0,265 | 0,253 | 0,242 | 0,233 | 0,224 | 0,216 | 0,210 | 0,203 | 0,195 |

Ja n ≥ 20, | k = 0,8602n |

k 7.1.2. No sērijas paņemtam transportlīdzeklim veicot II un II tipa pārbaudes, jāievēro 5.2.1.2.2. un 5.2.1.3.. punktā izklāstītie nosacījumi.

7.1.3. Neatkarīgi no III pielikuma 3.1.1. punkta prasībām tehniskais dienests, kas atbild par ražojuma atbilstību, var bez saskaņojuma ar ražotāju veikt I, II un III tipa testus ar transportlīdzekļiem, kuru nobraukums ir mazāks par 3000 km.

8. PĀREJAS NOTEIKUMI

8.1. Transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri paredzēti vairāk kā sešu pasažieru pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, robežvērtības kopējai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisijai tipa apstiprinājuma un ražojuma atbilstības nolūkā ir rezultāts, kas rodas, reizinot tabulā 5.2.1.1.4. un 7.1.1.1. punktā L2 vērtības ar koeficientu 1,25.

8.2. To transportlīdzekļu ražojumu atbilstības pārbaudes nolūkā, kuriem tipa apliecinājums piešķirts pirms 1984. gada 1. oktobra, attiecībā uz piesārņojošo vielu emisiju saskaņā ar noteikumiem direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvu 78/665/EEK, joprojām piemēro minētās direktīvas noteikumus, līdz dalībvalstis ievieš šīs direktīvas 2. panta 3. punktu.

[1] Kā noteikts 0.4. punktā I pielikumā Direktīvai 70/156/EEK (OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.).

[2] Ja viens no trim attiecībā uz katru no piesārņojošām vielām iegūtajiem rezultātiem pārsniedz 5.2.1.1.4. punktā attiecīgajam transportlīdzeklim noteikto robežvērtību par vairāk nekā 10 %, pārbaudi var turpināt 5.2.1.1.4.2. punktā izklāstītajā veidā.

[3] S2 = ∑ x − x-2n − 1, kur x ir jebkurš no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

I TIPA PĀRBAUDE

(Piesārņojošu vielu vidējās emisijas pārbaudīšana noslogotā urbanizētā apgabalā pēc aukstās palaišanas)

1. IEVADS

Šajā pielikumā ir izklāstīta procedūra I pielikuma 5.2.1.1. punktā noteiktajai I tipa pārbaudei.

2. DARBĪBAS CIKLS UZ ŠASIJAS DINAMOMETRA

2.1. Cikla apraksts

Šasijas dinamometram piemēro to darbības ciklu, kas norādīts turpmāk tabulā un attēlots shēmā 1. papildinājumā. Minētā papildinājuma tabulā ir norādīts arī sadalījums pa darbībām.

2.2. Vispārēji noteikumi, saskaņā ar kuriem veic ciklu

Ja nepieciešams noteikt, kā vislabāk iedarbināt paātrinājuma un bremžu vadības ierīci, lai sasniegtu ciklu, kas tuvināts teorētiskajam ciklam noteiktajās robežās, jāveic iepriekšēji pārbaudes cikli.

2.3. Pārnesumu kārbas izmantošana

2.3.1. Ja maksimālais ātrums, kas sasniedzams pirmajā pārnesumā, ir zem 15 km/h, izmanto otro, trešo un ceturto pārnesumu. Var izmantot arī otro, trešo un ceturto pārnesumu, ja braukšanās instrukcijās ieteikts uzsākt ar otro pārnesumu uz līdzenas virsmas vai ja šajās instrukcijās pirmais pārnesums ir noteikts kā pārnesums, kas rezervēts apvidus braukšanai, lēnai braukšanai vai vilkšanai.

2.3.2. Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar pusautomātisko pārnesumu kārbu, pārbauda, izmantojot pārnesumus, ko parasti izmanto braukšanā, un pārnesumus izmanto atbilstīgi ražotāja norādījumiem.

2.3.3. Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar automātisko pārnesumu kārbu, pārbauda ar ieslēgtu augstāko pārnesumu ("braukšana" ("Drive")). Akselerācijas pedāli izmanto tā, lai panāktu iespējami vienmērīgāko paātrinājumu, ļaujot pārslēgt dažādus pārnesumus parastajā kārtībā. Bez tam nepiemēro šī pielikuma 1. papildinājumā norādītos pārnesumu pārslēgšanas punktus; paātrinājums jāturpina visu periodu, kas apzīmēts ar taisnajām līnijām, kuras katra tukšgaitas perioda beigas savieno ar nākamā vienmērīga ātruma perioda sākumu. Piemēro 2.4. punktā minētās pielaides.

2.3.4. Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar paātrinošo pārnesumu, kuru vadītājs var iedarbināt, pārbauda ar izslēgtu paātrinošo pārnesumu.

2.4. Pieļaujamās pielaides

2.4.1. Ir pieļaujama ± 1 km/h pielaide starp norādīto ātrumu un teorētisko ātrumu paātrinājuma laikā, vienmērīga ātruma laikā un ātruma samazinājuma laikā, izmantojot transportlīdzekļa bremzes. Ja transportlīdzeklis straujāk samazina ātrumu, neizmantojot bremzes, piemēro tikai 6.5.3. punkta prasības. Ātruma pielaides, kas lielākas par noteiktajām, ir atļautas fāžu maiņas laikā ar noteikumu, ka pielaides jebkurā vienā gadījumā nepārsniedz robežu par vairāk nekā 0,5 sekundēm.

2.4.2. Laika pielaides ir ± 0,5 s. Šīs pielaides vienādi piemēro katra pārnesumu maiņas perioda sākumā un beigās [1].

Darbības cikls uz šasijas dinamometra

Darbības Nr. | Darbība | Fāze | Paātrinājums (m/s2) | Ātrums (km/h) | Ilgums katrai | Kopējais laiks (s) | Izmantojamais pārnesums manuālās pārnesumkārbas gadījumā |

darbībai (s) | fāzei (s) |

1 | Tukšgaita | 1 | 11 | 11 | 11 | 6 s PM + 5 s K1 [2] |

2 | Paātrinājums | 2 | 1,04 | 0 — 15 | 4 | 4 | 15 | 1 |

3 | Vienmērīgs ātrums | 3 | | 15 | 8 | 8 | 23 | 1 |

4 | Ātruma samazināšana | 4 | - 0,69 | 15 — 10 | 2 | 2 | 25 | 1 |

5 | Ātruma samazināšana, nospiests sajūgs | - 0,92 | 10 — 0 | 3 | 3 | 28 | K1 [2] |

6 | Tukšgaita | 5 | | | 21 | 21 | 49 | 16 s PM + 5 s K1 [2] |

7 | Paātrinājums | 6 | 0,83 | 0 — 15 | 5 | 12 | 54 | 1 |

8 | Pārnesuma maiņa | | | 2 | 56 | |

9 | Paātrinājums | 0,94 | 15 — 32 | 5 | 61 | 2 |

10 | Vienmērīgs ātrums | 7 | | 32 | 24 | 24 | 85 | 2 |

11 | Ātruma samazināšana | 8 | - 0,75 | 32 — 10 | 8 | 11 | 93 | 2 |

12 | Ātruma samazināšana, nospiests sajūgs | - 0,92 | 10 — 0 | 3 | 96 | K2 [2] |

13 | Tukšgaita | 9 | | | 21 | 21 | 117 | 16 s PM + 5 s K1 [2] |

14 | Paātrinājums | 10 | 0,83 | 0 — 15 | 5 | 26 | 122 | 1 |

15 | Pārnesuma maiņa | | | 2 | 124 | |

16 | Paātrinājums | 0,62 | 15 — 35 | 9 | 133 | 2 |

17 | Pārnesuma maiņa | | | 2 | 135 | |

18 | Paātrinājums | 0,52 | 35 — 50 | 8 | 143 | 3 |

19 | Vienmērīgs ātrums | 11 | | 50 | 12 | 12 | 155 | 3 |

20 | Ātruma samazināšana | 12 | - 0,52 | 50 — 35 | 8 | 8 | 163 | 3 |

21 | Vienmērīgs ātrums | 13 | | 35 | 13 | 13 | 176 | 3 |

22 | Pārnesuma maiņa | 14 | | | 2 | 12 | 178 | |

23 | Ātruma samazināšana | - 0,86 | 32 — 10 | 7 | 185 | 2 |

24 | Ātruma samazināšana, nospiests sajūgs | - 0,92 | 10 — 0 | 3 | 188 | K2 [2] |

25 | Tukšgaita | 15 | | | 7 | 7 | 195 | 7 s PM [2] |

2.4.3. Šīs ātruma un laika pielaides apvieno, kā norādīts šī pielikuma 1. papildinājumā.

3. TRANSPORTLĪDZEKLIS UN DEGVIELA

3.1. Pārbaudes transportlīdzeklis

3.1.1. Transportlīdzeklis jāiesniedz labā mehāniskā stāvoklī. Tam jābūt iepriekš piestrādātam, un tā nobraukumam pirms pārbaudes ir jābūt vismaz 3000 km.

3.1.2. Izplūdes ierīcei nedrīkst būt noplūdes, kas varētu samazināt savākto gāzu daudzumu, kam jābūt motora radīto gāzu daudzumam.

3.1.3. Ieplūdes sistēmas necaurlaidību var pārbaudīt, lai nodrošinātu, ka karburāciju neietekmē gadījuma rakstura gaisa iekļūšana.

3.1.4. Motora un transportlīdzekļa vadības ierīču iestatījumiem jābūt ražotāja noteiktajiem. Šī prasība jo īpaši attiecas arī uz iestatījumiem tukšgaitai (rotācijas ātrums un oglekļa oksīda saturs izplūdes gāzēs), aukstās palaišanas ierīcei un izplūdes gāzu piesārņojošo vielu emisiju kontroles sistēmai.

3.1.5. Pārbaudāmajam transportlīdzeklim vai ekvivalentam transportlīdzeklim nepieciešamības gadījumā jābūt aprīkotam ar ierīci, kas ļauj veikt raksturīgu parametru mērījumu, kurš nepieciešams šasijas dinamometra iestatījumam, saskaņā ar 4.1.1. punktu.

3.1.6. Tehniskais dienests var pārbaudīt, vai transportlīdzekļa darbības rādītāji atbilst ražotāja norādītajiem, transportlīdzekli to var izmantot normālai braukšanai, un jo īpaši, ka to ir iespējams palaist gan aukstu, gan siltu.

3.1.7. Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar katalītisko neitralizatoru, pārbauda ar uzstādītu katalizatoru, ja ražotājs apgalvo, ka transportlīdzeklis, šādi aprīkots un izmantojot degvielu ar svina saturu līdz 0,4 gramiem litrā, atbilst šīs direktīvas prasībām, kas attiecas uz kalpošanas laiku, kā not4eicis transportlīdzekļa ražotājs.

3.2. Degviela

Pārbaudei izmanto atbilstīgu standartdegvielu, kā noteikts VI pielikumā.

4. PĀRBAUDES IEKĀRTAS

4.1. Šasijas dinamometrs

4.1.1. Dinamometram jāspēj imitēt ceļa slodze vienā no šādām klasifikācijām:

- dinamometrs ar fiksētu slodzes līkni, t.i., dinamometrs, kura fiziskās īpašības nodrošina fiksētu slodzes grafika formu,

- dinamometrs ar regulējamu slodzes līkni, t.i., dinamometrs ar vismaz diviem ceļa slodzes parametriem, kurus var noregulēt, izveidojot slodzes līkni.

4.1.2. Dinamometra iestatījumu nedrīkst ietekmēt laika beigšanās. Tas nedrīkst radīt jūtamas vibrācijas, kas jūtamas transportlīdzeklī un varētu kaitēt tā normālai darbībai.

4.1.3. Tam jābūt aprīkotam ar līdzekli inerces un slodzes imitēšanai. Šie imitatori ir savienoti ar priekšējo veltni divu veltņu dinamometra gadījumā.

4.1.4. Precizitāte

4.1.4.1. Jābūt iespējai izmērīt un nolasīt uzrādīto slodzi ar precizitāti ± 5 %.

4.1.4.2. Tāda dinamometra gadījumā, kam ir fiksēta slodzes līkne, slodzes iestatījuma precizitātei pie ātruma 50 km/h jābūt ± 5 %. Dinamometram ar regulējamu slodzes līkni precizitātei, ar kādu dinamometra slodze atbilst ceļa slodzei, jābūt 5 % pie 30, 40 un 50 km/h un 10 % pie 20 km/h. Ja šīs vērtības ir mazākas, dinamometra absorbcijai jābūt pozitīvai.

4.1.4.3. Rotējošo daļu (attiecīgos gadījumos ieskaitot imitēto inerci) kopējai inercei jābūt zināmai un tai jābūt ± 20 kg robežās no klases pārbaudē noteiktās inerces.

4.1.4.4. Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar veltņa rotācijas ātrumu (divu veltņu dinamometra gadījumā priekšējā veltņa rotācijas ātrumu). To mēra ar precizitāti ± 1 km/h pie ātruma virs 10 km/h.

4.1.5. Slodzes un inerces iestatījums

4.1.5.1. Dinamometrs ar fiksētu slodzes līkni: slodzes imitatoru noregulē, lai absorbētu jaudu, kas rodas no piedziņas riteņiem pie vienmērīga ātruma 50 km/h. Līdzekļi, ar ko nosaka un iestata šo slodzi, ir izklāstīti 3. papildinājumā.

4.1.5.2. Dinamometrs ar regulējamu slodzes grafiku: slodzes imitators ir jānoregulē, lai absorbētu jaudu, kas rodas no piedziņas riteņiem pie vienmērīga ātruma 20, 30, 40 un 50 km/h. Līdzekļi, ar ko nosaka un iestata šo slodzi, ir izklāstīti 3. papildinājumā.

4.1.5.3. Inerce

Dinamometriem ar elektrisko inerces imitatoru ir jābūt ekvivalentiem mehāniskajām inerces sistēmām. Veids, kā nosaka ekvivalenci, ir izklāstīts 4. papildinājumā.

4.2. Izplūdes gāzes paraugu ņemšanas sistēma

4.2.1. Izplūdes gāzes paraugu ņemšanas sistēma ir veidota tā, lai varētu izmērīt piesārņojošo vielu emisiju faktisko masu transportlīdzekļa izplūdē. Izmantojamā sistēma ir pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas (CVS) sistēma. Sistēmas darbībai nepieciešams, lai transportlīdzekļa izplūdes kontrolētos apstākļos pastāvīgi atšķaidītu ar apkārtējo gaisu. Mērīšanas pastāvīgā tilpuma paraugu ņemšanas koncepcijā ir jāizpilda divi nosacījumi: ir jāizmēra kopējais izplūdes gāzu un atšķaidīta gaisa sajaukuma tilpums un analīzēm jāsavāc pastāvīgi proporcionāls tilpuma paraugs. Radīto emisiju daudzumu nosaka no parauga koncentrācijām, kas koriģētas attiecībā uz piesārņojošo vielu saturu apkārtējā gaisā un kopējo plūsmu pārbaudes periodā.

4.2.2. Plūsmai caur sistēmu jābūt pietiekamai, lai nepieļautu ūdens kondensēšanos visos apstākļos, kas var rasties pārbaudes laikā, kā noteikts 5. papildinājumā.

4.2.3. Vispārējās koncepcijas shēma ir attēlota 1. attēlā. 5. papildinājumā ir doti pastāvīgā tilpuma paraugu ņemšanas sistēmas trīs veidi, kas atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

4.2.4. Gāzes un gaisa sajaukumam jābūt homogēnam paraugu ņemšanas zondes punktā S2.

4.2.5. Zondei ir jāpaņem atšķaidītu izplūdes gāzu faktisks paraugs.

4.2.6. Sistēmai nedrīkst būt gāzes noplūdes. Konstrukcijai un materiāliem jābūt tādiem, lai sistēma neietekmētu piesārņojošo vielu koncentrāciju atšķaidītajā izplūdes gāzē. Ja kāds komponents (siltummainis, pūtējs utt.) maina kādas piesārņojošas gāzveida vielas koncentrāciju atšķaidītajā gaisā, paraugu ņemšana šai piesārņojošai vielai jāveic pirms šī komponenta, ja problēmu nevar novērst.

4.2.7. Ja pārbaudāmais transportlīdzeklis ir aprīkots ar izplūdes cauruli, kas sastāv no vairākiem atzariem, savienojošām caurulēm jābūt savienotām iespējami tuvu transportlīdzeklim.

4.2.8. Statiskā spiediena svārstībām transportlīdzekļa izplūdes caurulē jābūt robežās ± 1,25 kPa no statiskā spiediena svārstībām, kas izmērītas dinamometra braukšanas cikla laikā bez savienojuma ar izplūdes cauruli. Ja ražotājs rakstiskā pieprasījumā kompetentajai iestādei, kas izsniedz apstiprinājumu, pamato mazākas pielaides nepieciešamību, izmanto paraugu ņemšanas sistēmas, kas var uzturēt statisko spiedienu robežās ± 0,25 kPa. Pretspiedienu mēra izplūdes caurulē iespējami tuvu tās galam vai pagarinājumā, kuram ir tāds pats diametrs.

+++++ TIFF +++++

Izplūdes gāzes paraugu ņemšanas sistēmas shēma

4.2.9. Dažādajiem vārstiem, ko izmanto, lai novirzītu izplūdes gāzi, jābūt ātri noregulējamiem un ātrslēdzošiem.

4.2.10. Gāzes paraugus savāc paraugu ņemšanas maisos ar atbilstīgu tilpumu. Šiem maisiem jābūt veidotiem no materiāliem, kas nemaina piesārņojošo gāzveida vielu par vairāk nekā ± 2 % pēc 20 minūšu uzglabāšanas.

4.3. Analītiskās iekārtas

4.3.1. Prasības

4.3.1.1. Piesārņojošās gāzveida vielas analizē ar šādiem instrumentiem:

Oglekļa oksīda (CO) un oglekļa dioksīda (CO2) analīzes:

Oglekļa oksīda un oglekļa dioksīda analizatoriem jābūt nedispersīvas infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoriem.

Ogļūdeņražu (HC) analīzes – dzirksteļaizdedzes motori:

Ogļūdeņražu analizatoram jābūt liesmu jonizējošā (FID) tipa, kas kalibrēts ar propāna gāzi, kura izteikta kā oglekļa atomu ekvivalents (C1).

Ogļūdeņražu (HC) analīzes – kompresijaizdedzes motori:

Ogļūdeņražu analizatoram jābūt liesmu jonizējošā tipa ar detektoru, vārstiem, caurulēm utt., sakarsējot līdz 190 K (10 °C) ± 10 K (HFID). Tam jābūt kalibrētam ar propāna gāzi, kura izteikta kā oglekļa atomu ekvivalents (C1).

Slāpekļa oksīdu (NOx) analīzes:

Slāpekļa oksīda analizatoram jābūt vai nu hemiluminiscences (CLA), vai nedispersīvas ultravioletās rezonanses absorbcijas (NDUVR) tipa, gan ar NOx, gan NO konverteru.

4.3.1.2. Precizitāte

Analizatoriem jābūt ar mērīšanas diapazonu, kas ir savietojams nepieciešamo precizitāti, kurš nepieciešams izplūdes gāzes parauga piesārņojošo vielu koncentrācijas mērīšanai.

Mērījuma kļūda nedrīkst pārsniegt ± 3 % neatkarīgi no kalibrācijas gāzu faktiskā daudzuma.

Koncentrācijai, kas ir mazāka par 100 ppm, mērījumu kļūda nedrīkst pārsniegt ± 3 ppm. Apkārtējā gaisa paraugs jāmēra ar to pašu analizatoru un diapazonu, ar kādu mēra atbilstīgu atšķaidītas izplūdes gāzes paraugu.

4.3.1.3. Gāzes žāvēšanas ierīce (apledošanas uztvērējs)

Pirms analizatoriem neizmanto gāzes žāvēšanas ierīci, ja vien nav pierādīts, ka tai nav ietekmes uz gāzes plūsmas piesārņojošo vielu saturu.

4.3.2. Īpašas prasības kompresijaizdedzes motoriem

Izmanto uzkarsēta parauga līniju nepārtrauktai HC analīzei ar liesmas jonizācijas detektoru (HFID), ieskaitot reģistrējošo ierīci. Izmērīto ogļūdeņražu vidējo koncentrāciju nosaka, izmantojot integrāciju. Visas pārbaudes laikā kontrolē, lai uzkarsētās parauga līnijas temperatūra būtu 190 +- 10 °C. Uzkarsētajai parauga līnijai ir jābūt aprīkotai ar uzkarsētu filtru (FH), kas ir 99 % efektīvs daļiņām ≥ 0,3 ìm, ievācot nepārtrauktās gāzes plūsmas cietās daļiņas, kas nepieciešamas analīzēm. Paraugu ņemšanas sistēmas reakcijas laiks (no zondes uz analizatora ieplūdi) ir ne lielāks par četrām sekundēm.

HFID izmanto ar pastāvīgas plūsmas (siltummaiņa) sistēmu, lai nodrošinātu reprezentatīva parauga iegūšanu, izņemot gadījumus, kad veic kompensēšanu CFV vai CFO plūsmu maiņai.

4.3.3. Kalibrēšana

Katru analizatoru kalibrē cik vien iespējams bieži un jebkurā gadījumā vienu mēnesi pirms tipa apstiprinājuma pārbaudes un vismaz vienu reizi sešos mēnešos ražojuma atbilstības pārbaudei. Izmantojamā kalibrēšanas metode 4.3.1. punktā minētajiem analizatoriem ir izklāstīta 6. papildinājumā.

4.4. Tilpuma mērījums

4.4.1. Lai izmērītu kopējo atšķaidītas izplūdes gāzes tilpumu, kas iekļauts pastāvīgā tilpuma mērīšanas ierīcē, izmanto tādu metodi, lai nodrošinātu ± 2 % mērījuma precizitāti.

4.4.2. Pastāvīgā tilpuma paraugu ņemšanas ierīces kalibrēšana

Pastāvīgā tilpuma paraugu ņemšanas sistēmas tilpuma mērīšanas ierīci kalibrē ar tādu metodi, kas var nodrošināt noteikto precizitāti, un tik bieži, lai varētu šādu precizitāti uzturēt.

Kalibrēšanas procedūras paraugs, kas nodrošina nepieciešamo precizitāti, ir izklāstīts 6. papildinājumā. Metodē izmanto plūsmas mērīšanas ierīci, kas ir dinamiska un piemērota lielam plūsmas ātrumam, kas rodas pastāvīgā tilpuma paraugu ņemšanas pārbaudē. Ierīcei ir jābūt ar precizitāti, kas apstiprināta saskaņā ar apstiprinātu valsts vai starptautisku standartu.

4.5. Gāzes

4.5.1. Tīras gāzes

Nepieciešamības gadījumā kalibrēšanai un darbībai ir jābūt pieejamām šādām tīrām gāzēm:

- attīrīts slāpeklis (tīrība ≤ 1 ppm C, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO),

- attīrīts sintezēts gaiss (tīrība ≤ 1 ppm C, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO), skābekļa saturs starp 18 un 21 % pēc tilpuma,

- attīrīts skābeklis (tīrība ≤ 99,5 % pēc tilpuma O2),

- attīrīts ūdeņradis (un maisījums, kas satur ūdeņradi) (tīrība ≤ 1 ppm C, ≤ 400 ppm CO2).

4.5.2. Kalibrēšanas un standarta gāzes

Jābūt pieejamām gāzēm ar šādu ķīmisko sastāvu: maisījumi:

- C3H8 un attīrīts sintezēts gaiss (4.5.1.),

- CO un attīrīts slāpeklis,

- CO2 un attīrīts slāpeklis,

- NO un attīrīts slāpeklis.

(NO2 daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nedrīkst pārsniegt 5 % no NO satura).

Kalibrēšanas gāzes faktiskajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no noteiktā skaitļa.

6. papildinājumā minētās koncentrācijas var iegūt arī ar gāzu dalītāju, atšķaidot ar attīrītu N2 vai ar attīrītu sintezētu gaisu. Sajaukšanas ierīces precizitātei jābūt tādai, lai atšķaidīto kalibrēšanas gāzu koncentrāciju varētu noteikt ar precizitāti ± 2 %.

4.6. Papildu iekārtas

4.6.1. Temperatūra

Temperatūras, kas norādītas 8. papildinājumā, mēra ar precizitāti ± 1,5 K.

4.6.2. Spiediens

Atmosfēras spiedienu mēra ar precizitāti ± 0,1 kPa.

4.6.3. Absolūtais mitrums

Absolūto mitrumu (H) mēra ar precizitāti ± 5 %.

4.7. Izplūdes sistēmas gāzes paraugu ņemšanas sistēmu pārbauda ar 7. papildinājuma 3. punktā aprakstīto metodi. Maksimālā pieļaujamā novirze starp noteikto gāzes daudzumu un izmērīto gāzes daudzumu ir 5 %.

5. PĀRBAUDES SAGATAVOŠANA

5.1. Inerces imitatora pielāgošana transportlīdzekļa mainīgajai inercei

Izmanto inerces imitatoru, iegūstot rotējošo masu kopējo inerci proporcionāli atskaites masai šādās robežās:

Transportlīdzekļa atskaites masa RW (kg) | Ekvivalentā inerce I (kg) |

| | |

| RW ≤ | 750 | 680 |

750 < | RW ≤ | 850 | 800 |

850 < | RW ≤ | 1020 | 910 |

1020 < | RW ≤ | 1250 | 1130 |

1250 < | RW ≤ | 1470 | 1360 |

1470 < | RW ≤ | 1700 | 1590 |

1700 < | RW ≤ | 1930 | 1810 |

1930 < | RW ≤ | 2150 | 2040 |

2150 < | RW ≤ | 2380 | 2270 |

2380 < | RW ≤ | 2610 | 2270 |

2610 < | RW | | 2270 |

5.2. Dinamometra iestatīšana

Slodzi noregulē saskaņā ar 4.1.4. punktā izklāstīto metodi.

Izmantoto metodi un iegūtās vērtības (ekvivalentā inerce – raksturlielumu noregulēšanas parametri) reģistrē pārbaudes ziņojumā.

5.3. Transportlīdzekļa sagatavošana

5.3.1. Pirms pārbaudes transportlīdzekli glabā telpā, kurā temperatūra ir nosacīti pastāvīga starp 20 un 30 °C. Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina līdz motora eļļas temperatūra un dzesētājs, ja tāds ir, ir ± 2 oC robežās no telpas temperatūras.

Ja ražotājs pieprasa, pārbaudi veic ne vēlāk kā 30 stundas pēc tam, kad transportlīdzeklis ir darbināts tā parastajā temperatūrā.

5.3.2. Spiedienam riepās jābūt tādam, kā noteicis ražotājs, un kuru izmanto iepriekšējai pārbaudei uz ceļa bremžu noregulēšanai. Spiedienu riepās var palielināt par lielumu līdz 50 % no ražotāja ieteiktā lieluma divu veltņu dinamometra gadījumā. Izmantoto faktisko spiedienu reģistrē pārbaudes ziņojumā.

6. PROCEDŪRA PĀRBAUDĒM UZ STENDA

6.1. Cikla veikšanas īpašie nosacījumi

6.1.1. Sagatavošanas laikā pārbaudes kameras temperatūra ir robežās starp 20 un 30 °C. Absolūtais gaisa mitrums gaisam pārbaudes telpā vai motora ieplūdes gaisam ir šāds:

5,5 ≤ H ≤ 12,2 g H

O/kg

sauss gaiss

6.1.2. Transportlīdzeklim pārbaudes laikā ir jābūt iespējami horizontāli, lai izvairītos no degvielas neatbilstīgas izplatības.

6.1.3. Pārbaudi veic ar paceltu motora pārsegu, izņemot gadījumus, kad tas tehniski nav iespējams. Nepieciešamības gadījumā var izmantot ventilācijas papildierīci uz radiatora (ūdens dzesētāja) vai uz gaisa ieplūdes (gaisa dzesētāja), lai uzturētu normālu motora temperatūru.

6.1.4. Pārbaudes laikā ātrumu reģistrē attiecībā pret laiku, lai varētu izvērtēt veikto ciklu pareizību.

6.2. Motora palaišana

6.2.1. Motoru palaiž, izmantojot ierīces, kas paredzētas šim nolūkam saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, kā minēts transportlīdzekļa vadītāja rokasgrāmatā.

6.2.2. Motoru darbina tukšgaitā 40 sekundes. Pirmo ciklu sāk iepriekšminēto 40 tukšgaitas sekunžu perioda beigās.

6.3. Tukšgaita

6.3.1. Manuālā vai pusautomātiskā pārnesumkārba

6.3.1.1. Tukšgaitas laikā sajūgs nav nospiests un pārnesumi ir neitrālā pozīcijā.

6.3.1.2. Lai paātrinājumus varētu veikt saskaņā ar parasto ciklu, transportlīdzeklim ieslēdz pirmo pārnesumu ar nospiestu sajūgu piecas sekundes pirms paātrinājuma, kas seko attiecīgajam tukšgaitas periodam.

6.3.1.3. Pirmais tukšgaitas periods cikla sākumā sastāv no sešām tukšgaitas sekundēm neitrālā pārnesumā ar nenospiestu sajūgu un piecām sekundēm pirmajā pārnesumā ar nospiestu sajūgu.

6.3.1.4. Attiecībā uz tukšgaitas periodiem katrā ciklā atbilstīgais laiks ir 16 sekundes neitrālā pārnesumā un piecas sekundes pirmajā pārnesumā ar nospiestu sajūgu.

6.3.1.5. Tukšgaitas periods starp diviem secīgiem cikliem ilgst 13 sekundes neitrālā pozīcijā ar nenospiestu sajūgu.

6.3.2. Automātiskā pārnesumkārba

Pēc sākotnējās ieslēgšanas selektoru pārbaudes laikā nedarbina, izņemot gadījumus, kas noteikti 6.4.3. punktā.

6.4. Paātrinājumi

6.4.1. Paātrinājumus veic tā, lai paātrinājuma ātrums ir cik vien iespējams nemainīgs visas fāzes laikā.

6.4.2. Ja paātrinājumu nevar veikt noteiktajā laikā, papildus nepieciešamo laiku, ja iespējams, atņem no laika, kas paredzēts pārnesumu maiņai, un pretējā gadījumā no sekojošā vienmērīgā ātruma perioda.

6.4.3. Automātiskās pārnesumkārbas

Ja paātrinājumu nevar veikt noteiktajā laikā, pārnesumu selektoru darbina saskaņā ar prasībām manuālām pārnesumkārbām.

6.5. Ātruma samazināšana

6.5.1. Visus ātruma samazinājumus veic, pilnībā noņemot pēdu no akselerācijas pedāļa un nenospiežot sajūgu. Sajūgu, nemainot pārnesumu, nospiež pie ātruma 10 km/h.

6.5.2. Ja ātruma samazināšanas periods ir ilgāks par attiecīgajai fāzei noteikto, izmanto transportlīdzekļa bremzes, lai ievērotu cikla grafiku.

6.5.3. Ja ātruma samazināšanas periods ir īsāks par attiecīgajai fāzei noteikto, teorētiskā cikla grafiku atjauno ar pastāvīgā ātruma vai tukšgaitas periodu, kas saplūst ar nākamo darbību.

6.5.4. Ātruma samazināšanas perioda beigās (transportlīdzekļa apturēšana uz veltņiem) pārnesumus pārslēdz neitrālā pozīcijā un sajūgu atlaiž.

6.6. Vienmērīgs ātrums

6.6.1. Pārejot no paātrinājuma uz nākamo vienmērīgo ātrumu, jāizvairās no "pumpēšanas" ar akselerācijas pedāli vai droseles aizvēršanas.

6.6.2. Vienmērīga ātruma periodus sasniedz, turot akselerācijas pedāli nemainīgā stāvoklī.

7. PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪZES PROCEDŪRA

7.1. Paraugu ņemšana

Paraugu ņemšanu uzsāk pārbaudes cikla sākumā, kā noteikts 6.6.2. punktā, un pārtrauc, pabeidzot tukšgaitas periodu ceturtajā ciklā.

7.2. Analīze

7.2.1. Maisā esošo izplūdes gāzu analīzi veic iespējami drīz un nekādā gadījumā vēlāk nekā 20 minūtes pēc pārbaudes cikla beigām.

7.2.2. Pirms katra parauga analizēšanas analizatora diapazons katrai piesārņojošajai vielai jānostāda uz nulli ar attiecīgo nulles gāzi.

7.2.3. Pēc tam analizatoriem iestata kalibrācijas līknes, izmantojot standartgāzes ar nominālo koncentrāciju 70 līdz 100 % diapazonā.

7.2.4. Atkārtoti pārbauda analizatora nulles punktus. Ja nolasījums no 7.2.2. punktā noteiktās vērtības atšķiras par vairāk nekā 2 % no diapazona, procedūru atkārto.

7.2.5. Tad analizē paraugus.

7.2.6. Pēc analīzes veikšanas nulles un standarta punktus vēlreiz pārbauda, lietojot tās pašas gāzes. Ja atkārtotā pārbaudē rādītāji ir 2 % robežās no 7.2.3. punktā noteiktās vērtības, analīzes uzskata par pieņemamām.

7.2.7. Visos šīs nodaļas punktos plūsmas ātrumam un dažādo gāzu spiedienam jābūt tādam pašam, kāds ir analizatoru kalibrēšanas laikā.

7.2.8. Katra gāzēs izmērītās piesārņojošās vielas koncentrācijai pieņem tādu skaitli, kāds nolasāms uz mērierīces pēc stabilizēšanās. Kompresijaizdedzes motoru ogļūdeņražu emisiju masu aprēķina no integrētā HFID lasījuma, kas nepieciešamības gadījumā koriģēts atbilstīgi mainīgai plūsmai, kā norādīts 5. papildinājumā.

8. RADĪTO PIESĀRŅOJOŠO GĀZVEIDA VIELU DAUDZUMA NOTEIKŠANA

8.1. Aprēķinu tilpums

Aprēķinu tilpumu koriģē, lai panāktu atbilstību 101,33 kPa un 273,2 K nosacījumiem.

8.2. Radīto piesārņojošo gāzveida vielu kopējā masa

Pārbaudes laikā transportlīdzekļa radītā katras piesārņojošās gāzveida vielas masu m nosaka, iegūstot volumetriskas koncentrācijas produktu un attiecīgās gāzes tilpumu, ņemot vērā šādus blīvumus pie iepriekšminētajiem atskaites apstākļiem:

- oglekļa oksīda gadījumā (CO) d = 1,25 grami litrā,

- ogļūdeņražu gadījumā (CH1,85) d = 0,619 grami litrā,

- slāpekļa oksīdu gadījumā (NO2) d = 2,05 grami litrā.

8. papildinājumā ir minēti aprēķini ar piemēriem, izmantojot dažādas metodes, piesārņojošo gāzveida vielu emisiju masas noteikšanai.

[1] Jāievēro, ka atļauto divu sekunžu laiks ietver pārnesuma maiņas laiku un, ja nepieciešams, manevrēšanas ilgumu, lai sekotu ciklam.

[2] PM = pārnesumu kārba neitrālā pozīcijā, sajūgs nenospiests.K1, K2 = ieslēgts pirmais vai otrais pārnesums, sajūgs nospiests.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

II TIPA PĀRBAUDE

(Oglekļa oksīda emisijas pārbaude tukšgaitā)

1. IEVADS

Šajā pielikumā ir izklāstīta procedūra I pielikuma 5.2.1.2. punktā noteiktajai II tipa pārbaudei.

2. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

2.1. Degvielai ir jābūt standartdegvielai, kuras apraksts ir VI pielikumā.

2.2. II tipa pārbaudi veic uzreiz pēc I tipa pārbaudes ceturtā darbības cikla ar motoru tukšgaitā, neizmantojot aukstās palaišanas ierīci. Tūlīt pirms katra oglekļa oksīda satura mērījuma veic I tipa pārbaudes darbības ciklu, kā aprakstīts III pielikuma 2.1. punktā.

2.3. Transportlīdzekļiem ar manuālo vai pusautomātisko pārnesumkārbu pārbaudi veic ar pārnesumu neitrālā pozīcijā un nenospiestu sajūgu.

2.4. Transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu pārbaudi veic ar pārnesumu neitrālā pozīcijā vai "parking" pozīcijā.

2.5. Tukšgaitas pieregulēšanas komponenti

2.5.1. Definīcija

Šajā direktīvā "tukšgaitas pieregulēšanas komponenti" ir kontrolierīces motora tukšgaitas apstākļu maiņai, ko var viegli darbināt, mehāniski izmantojot tikai 2.5.1.1. punktā aprakstītos darbarīkus. Jo īpaši ierīces degvielas un gaisa plūsmu kalibrēšanai neuzskata par pieregulēšanas komponentiem, ja to iestatīšanai ir nepieciešama drošības ierīču atvienošana, kas parasti regulēšanu ļauj veikt tikai profesionālam mehāniķim.

2.5.1.1. Darbarīki, kurus var izmantot tukšgaitas pieregulēšanas komponentu regulēšanai: skrūvgrieži (parasti un krusta), uzgriežņu atslēgas (gredzena, nenoslēgta gala vai pieregulējamas), knaibles, sešskaldņu atslēgas.

2.5.2. Mērījuma punktu noteikšana

2.5.2.1. No sākuma veic mērījumu pie iestatījuma, ko izmanto I tipa pārbaudē.

2.5.2.2. Katram pieregulēšanas komponentam ar nepārtrauktas mainības iespēju nosaka pietiekamu skaitu raksturīgu pozīciju.

2.5.2.3. Izplūdes gāzes oglekļa oksīda satura mērījumu veic visām iespējamām pieregulēšanas komponentu pozīcijām, bet komponentiem ar nepārtrauktas mainības iespēju pieņem tikai pozīcijas, kas noteiktas 2.5.2.2. punktā.

2.5.2.4. II tipa pārbaudi uzskata par apmierinošu, ja vismaz viens no šiem diviem nosacījumiem ir izpildīts:

2.5.2.4.1. neviena no saskaņā ar 2.5.2.3. punktu izmērītajām vērtībām nepārsniedz robežvērtības;

2.5.2.4.2. maksimālais saturs, kas iegūts, nepārtraukti mainot vienu no pieregulēšanas komponentiem, pārējos paturot stabilus, nepārsniedz robežvērtības; šis nosacījums jāizpilda dažādām pieregulēšanas komponentu kombinācijām, izņemot nepārtraukti mainīgu.

2.5.2.5. Pieregulēšanas komponentu iespējamās pozīcijas ir ierobežotas:

2.5.2.5.1. no vienas puses, ar lielāko no šīm divām vērtībām: zemākais tukšgaitas ātrums, ko transportlīdzeklis var sasniegt; ražotāja ieteiktais ātrums, atņemot 100 apgriezienus minūtē;

2.5.2.5.2. no otras puses, ar mazāko no šīm trijām vērtībām: lielākais ātrums, ko motors var sasniegt, iedarbinot tukšgaitas komponentus; ražotāja ieteiktais ātrums, pieskaitot 250 apgriezienus minūtē; automātisko sajūgu ieslēgšanās ātrums.

2.5.2.6. Bez tam iestatījumus, kas nav savietojami ar pareizu motora darbību, nedrīkst pieņemt kā mērījuma iestatījumus. Jo īpaši, ja motors ir aprīkots ar vairākiem karburatoriem, visiem karburatoriem jābūt ar vienādiem iestatījumiem.

3. GĀZU PARAUGU ŅEMŠANA

3.1. Paraugu ņemšanas zondi ievieto caurulē, kas savieno izplūdes cauruli ar paraugu ņemšanas maisu, iespējami tuvu izplūdes caurulei.

3.2. CO (CCO) un CO2 (CCO2) koncentrāciju nosaka no mērījuma instrumenta rādījuma vai reģistrējuma, izmantojot atbilstīgas kalibrēšanas līknes.

3.3. Koriģētā koncentrācija oglekļa oksīdam attiecībā uz četrtaktu motoriem ir šāda.

C

corr = C

C

+ C

(% vol)

3.4. Koncentrācija CCO (skatīt 3.2. punktu), kas mērīta saskaņā ar 3.3. punktā ietverto formulu, nav jākoriģē, ja kopējā izmērītā koncentrācija (CCO ± CCO2) ir vismaz 15 četrtaktu motoriem.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

III TIPA PĀRBAUDE

(Kartera gāzu emisiju pārbaude)

1. IEVADS

Šajā pielikumā ir izklāstīta procedūra I pielikuma 5.2.1.3. punktā noteiktajai III tipa pārbaudei.

2. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2.1. III tipa pārbaudi veic transportlīdzekļiem ar benzīna motoru, uz kuriem attiecas I un II tipa pārbaude.

2.2. Pārbaudītajos motoros jāietilpst motoriem, kas ir droši pret noplūdi un nav tā konstruēti, ka pat neliela noplūde var izraisīt nepieņemamus darbības defektus (tādi kā flat-twin motori).

3. PĀRBAUDES APSTĀKĻI

3.1. Tukšgaitu regulē saskaņā ar ražotāja ieteikumiem.

3.2. Mērījumus veic šādos trijos motora darbības stāvokļos:

Stāvoklis Nr. | Transportlīdzekļa ātrums (km/h) |

1 | Tukšgaita |

2 | 50 ± 2 |

3 | 50 ± 2 |

Stāvoklis Nr. | Bremžu absorbētā jauda |

1 | Nulle |

2 | I tipa pārbaudes iestatījumiem atbilstīgs |

3 | Tāds kā 2. stāvoklim, reizinot ar koeficientu 1,7 |

4. PĀRBAUDES METODE

4.1. Pie darbības apstākļiem, kas uzskaitīti 3.2. punktā, pārbauda kartera ventilācijas sistēmas uzticamu darbību.

5. KARTERA VENTILĀCIJAS SISTĒMAS VERIFICĒŠANAS METODE

5.1. Motora atveres atstāj neskartas.

5.2. Spiedienu karterī mēra atbilstīgā vietā. To mēra dziļummēra atverē ar slīpcaurules manometru.

5.3. Transportlīdzekli uzskata par apmierinošu, ja visos 3.2. punktā noteiktajos mērījuma apstākļos karterī izmērītais spiediens nepārsniedz atmosfēras spiedienu mērījuma laikā.

5.4. Pārbaudē ar iepriekšminēto metodi spiedienu ieplūdes kolektorā mēra ar precizitāti ± 1 kPa.

5.5. Transportlīdzekļa ātrumu, kas uzrādīts dinamometrā, mēra ar precizitāti ± 2 km/h.

5.6. Karterī mērīto spiedienu mēra ar precizitāti ± 0,01 kPa.

5.7. Ja vienā no 3.2. punktā minētajiem mērījuma apstākļiem karterī mērītais spiediens pārsniedz atmosfēras spiedienu, veic papildu pārbaudi, kas noteikta 6. nodaļā, ja to pieprasa ražotājs.

6. PAPILDU PĀRBAUDES METODE

6.1. Motora atveres atstāj neskartas.

6.2. Dziļummēra atverei pievieno elastīgu kartera gāzes necaurlaidīgu maisu ar apmēram piecu litru tilpumu. Pirms katra mērījumā maisam jābūt tukšam.

6.3. Pirms katra mērījumā maisu aizver. To atver pret karteri piecas minūtes katram 3.2. punktā minētajam mērījuma stāvoklim.

6.4. Transportlīdzekli uzskata par apmierinošu, ja nevienā no 3.2. punktā noteiktajiem mērījuma stāvokļiem nenotiek redzama maisa piepūšanās.

6.5. Piezīme

6.5.1. Ja motora strukturālais izvietojums ir tāds, ka pārbaudi nevar veikt ar metodēm, kas izklāstītas 6. punktā, mērījumus veic ar metodi, kas pārveidota šādi:

6.5.2. pirms pārbaudes aizver visas atveres, kas nav nepieciešamas gāzu atjaunošanai;

6.5.3. maisu novieto uz piemērotas gāzu ņemšanas ierīces, kas nerada papildu spiediena zudumu un ir uzstādīta uz ierīces pārstrādes ķēdē tieši pie motora pievienošanas atveres.

+++++ TIFF +++++

III TIPA PĀRBAUDE

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

STANDARTDEGVIELAS APRAKSTS

1. AR DĪZEĻMOTORU APRĪKOTU TRANSPORTLĪDZEKĻU PĀRBAUDĒ IZMANTOJAMĀS STANDARTDEGVIELAS TEHNISKIE DATI

CEC standartdegviela RF-01-A-80

Tips: Augstākās kvalitātes benzīns, ar svinu

| Robežas un vienības | ASTM metode |

Zinātniskais oktānskaitlis | Min. 98,0 | 2699 |

Blīvums pie 15 °C | Min. 0,741 kg/litrā | 1298 |

Maksimums 0,755 |

Reida tvaika spiediens | Min. 0,56 bar | 323 |

Maksimums 0,64 |

Destilācija | | 86 |

Sākotnējā viršanas temperatūra | Min. 24 °C |

Maksimums 40 |

10 % tilpuma punkti | Min. 42 |

Maksimums 58 |

50 % tilpuma punkti | Min. 90 |

Maksimums 110 |

90 % tilpuma punkti | Min. 150 |

Maksimums 170 |

Galējā viršanas temperatūra | Min. 185 |

Maksimums 205 |

Atlikumi | Maksimums 2 tilp. % |

Ogļūdeņražu analīze | | 1319 |

Olefīni | Maksimums 20 tilp. % |

Aromātiskie savienojumi | Maksimums 45 |

Piesātināšanas vielas | Atlikums |

Oksidēšanās stabilitāte | Min. 480 minūtes | 525 |

Esošie sveķi | Maksimums 4 mg/100 ml | 381 |

Sēra saturs | Maksimums 0,04 % no masas | 1266, 2622 vai 2785 |

Svina saturs | Min. 0,10 g/litrā | 3341 |

Maksimums 0,40 g/litrā |

Antioksidanti | Motora sajaukums | |

Organiskās sēra piesaistes vielas | Nav noteikts | |

2. AR DĪZEĻMOTORU APRĪKOTU TRANSPORTLĪDZEKĻU PĀRBAUDĒ IZMANTOJAMĀS STANDARTDEGVIELAS TEHNISKIE DATI

CEC standartdegviela RF-03-A-80

Tips: Dīzeļdegviela

| Robežas un vienības | ASTM metode |

Blīvums pie 15 °C | Min. 0,835 | 1298 |

Maksimums 0,845 |

Cetānskaitlis | Min. 51 | 976 |

Maksimums 57 |

Destilācija [7] | | 86 |

50 % tilpuma punkti | Min. 245 °C |

90 % tilpuma punkti | Min. 320 |

Maksimums 340 |

Galējā viršanas temperatūra | Maksimums 370 |

Viskozitāte, 40 °C | Min. 2,5 cSt (mm2/s) | 445 |

Maksimums 3,5 |

Sēra saturs | Min. 0,20 % no masas | 1266, 2622 vai 2785 |

Maksimums 0,50 |

Uzliesmošanas temperatūra. | Min. 55 °C | 93 |

Aukstā filtra ieslēgšanas temperatūra | Maksimums -5 °C | CEN projekts pr EN116 vai IP309 |

Konradsona skaitlis pie 10 % dist. atlikuma | Maksimums 0,30 % no masas | 189 |

Pelnu saturs | Maksimums 0,01 % no masas | 482 |

Ūdens saturs | Maksimums 0,05 % no masas | 95 vai 1744 |

Vara korozija,100 °C | Maksimums 1 | 130 |

Neitralizācijas (spēcīga skābe) skaitlis | Maksimums 0,20 mg KOH/g | 974 |

[1] Tiks pieņemtas ekvivalentas ISO metodes, kad tās būs noteiktas visām uzskaitītajām pozīcijām.

[2] Tabulā noteiktās vērtības attiecas uz visu iztvaikoto daudzumu (% atjaunots + % zudumi).

[3] Šīs degvielas piejaukumiem var izmantot tikai tradicionālus Eiropas rafinēšanas komponentus.

[4] Degvielas sastāvā var būt antioksidanti un metāla aizsardzības vielas, ko parasti izmanto benzīna pārstrādes plūsmu stabilizēšanai, bet nedrīkst pievienot detergentu/dispersantu piedevas un šķīdinošas eļļas.

[5] Norādītas vērtības ir "faktiskās vērtības". Nosakot robežvērtības, piemēroti ASTM D 3244 "Argumentācija naftas produktu kvalitātes strīdu risināšanai" noteikumi, un nosakot maksimālo vērtību, ņemta vērā vidējā starpība starp 2 R un nulli; nosakot maksimālo un minimālo vērtību, minimālā starpība ir 4 R (R = reproducējamība).Neatkarīgi no šī pasākuma, kas nepieciešams statistiskiem mērķiem, degvielas ražotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktā maksimālā vērtība ir 2 R, un vidējo vērtību gadījumos, kad ir dotas maksimālās un minimālās robežvērtības.Ja nepieciešams noskaidrot, vai degviela atbilst specifikācijas prasībām, piemēro ASTM D 3244 noteikumus.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------