31978L0629

Padomes Direktīva

(1978. gada 19. jūnijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Direktīvu 73/362/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem garuma mēriem

(78/629/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu 71/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm [1], kas grozīta ar Pievienošanās aktu, un jo īpaši tās 17., 18. un 19. pantu,

tā kā, kopš tā laika, kad tika izstrādāta un pieņemta Padomes 1973. gada 19. novembra Direktīva 73/362/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem garuma mēriem [2], ir izstrādāti jauni materiāli garuma mēri; tā kā minētā direktīva tāpēc būtu jāgroza, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību;

tā kā 1978. gada 19. janvārī Komisija, lai saņemtu atzinumu, iesniedza grozījuma priekšlikumu Komitejai par direktīvu par tehnisku šķēršļu novēršanu mērinstrumentu tirdzniecībā pielāgošanu tehnikas attīstībai; tā kā, nesaņēmusi Komitejas atzinumu, Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 71/316/EEK 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā, sniedza Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvas 73/362/EEK pielikumā 3.6., 4.1., 5.1., 6.3., 7.1., 7.2., 7.3., 8., 9.1., 9.2., 9.4. un 9.5. punkts ir grozīts saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Dalībvalstis pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu tā, ka šie akti stājas spēkā gadu pēc tās paziņošanas, un par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1978. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Dalsager

[1] OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.

[2] OV L 335, 5.12.1973., 56. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

3.6. Mērlentes izgatavo tā, lai, nostiepjot mērlenti uz līdzenas virsmas, tās malas būtu praktiski taisnas un paralēlas.

4.1. Garuma mēriem visā garumā ir skaidras, regulāras un neizdzēšamas iedaļas un numerācija, lai varētu izdarīt drošu, vienkāršu un nepārprotamu nolasīšanu. Tomēr dažas mēra iezīmes bez cipariem, kas nepārsniedz iezīmju skaitu starp divām secīgām ar cipariem apzīmētām iezīmēm, uz mēra var turpināties aiz pēdējās galvenās iezīmes.

5.1. Mēra nominālais garums ir kāda no šādām vērtībām: 0,5; 1; 1,5; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9 m vai kāds 5 m daudzkārtnis.

6.3. Visi šie uzraksti, sākot no garuma mēra sākuma, ir skaidri un salasāmi.

Ar attiecīgās valsts iestādes piekrišanu daži uzraksti tomēr var būt uz kādas neatņemamas instrumenta daļas. Šajā gadījumā EEK tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda, kur šiem uzrakstiem jābūt.

Turklāt, ja garuma mērs ir par šauru, lai EEK tipa apstiprinājuma zīmi uzliktu tā, ka tā ir salasāma, minētā zīme, neatkarīgi no Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvas 71/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm, I pielikuma 3.1. punkta noteikumiem un saskaņā ar šā pielikuma 3.5. punktu, var būt šādu attiecīgā secībā sakārtotu zīmju formā:

- stilizēts ε burts,

- saīsinājuma burts(-i), kas apzīmē dalībvalsti, kas piešķīrusi EEK tipa apstiprinājumu,

- EEK tipa apstiprinājuma gada pēdējie divi cipari,

- EEK tipa apstiprinājuma norādes numurs (piem., ε F 755345).

7. KĻŪDAS ROBEŽAS

7.1. Šajā direktīvā definētos garuma mērus pēc to precizitātes pakāpes iedala trīs klasēs, ko apzīmē ar I, II un III.

Garuma mēru EEK sākotnējai verifikācijai:

a) nominālajam garumam un

b) attālumam starp divām iezīmēm, kas nav secīgas,

kļūdas robežu ar plus vai mīnus zīmi izsaka kā izmērītā garuma funkciju ar formulu (a + bL) milimetri, kur:

- L ir mērāmais garums, kas noapaļots līdz nākošajai lielākajai veselai vērtībai metros,

- a un b ir koeficienti, kas noteikti katrai precizitātes klasei atbilstīgi šādai tabulai:

Precizitātes klase | a | b |

I | 0,1 | 0,1 |

II | 0,3 | 0,2 |

III | 0,6 | 0,4 |

7.2. 7.2.1. Kļūdas robežu ar plus vai mīnus zīmi intervālam starp divām iezīmēm, kura garums i nepārsniedz 1 cm, nosaka katrai precizitātes klasei saskaņā ar šādu tabulu:

Konkrētā intervāla garums i | Kļūdas robeža (mm) katrai precizitātes klasei |

I | II | III |

i ≤ 1 mm | 0,1 | 0,2 | 0,3 |

1 mm < i ≤ 1 cm | 0,2 | 0,4 | 0,6 |

Intervāliem, kas pārsniedz 1 cm, kļūdas robežu izsaka kā attiecīgā intervāla garuma funkciju ar formulu (a + bL) mm, kur a un b parametru vērtības ir vienādas ar tām vērtībām, kas dotas 7.1. punktā, un L ir mērāmais garums, kas noapaļots līdz nākošajam lielākajam veselam metram.

7.2.2. Diviem tādiem secīgiem intervāliem, kuru garumi i ir mazāki vai vienādi ar 1 cm, maksimālo pieļaujamo novirzi nosaka katrai precizitātes klasei saskaņā ar šādu tabulu:

Konkrētā intervāla garums i | Maksimālā pieļaujamā novirze (mm) katrai precizitātes klasei |

I | II | III |

i ≤ 1 mm | 0,1 | 0,2 | 0,3 |

1 mm < i ≤ 1 cm | 0,2 | 0,4 | 0,6 |

Intervāliem, kuru garumi i pārsniedz 1 cm, divu secīgu intervālu garumu i maksimālo pieļaujamo novirzi izsaka kā attiecīgā intervāla garuma funkciju ar formulu (a + bL) mm, kas definēta 7.2.1. punktā.

7.3. Gala vai kombinētiem gala un iezīmju garuma mēriem kļūdas robežu ar plus vai mīnus zīmi gala intervāla garumam, kuru ierobežo virsma, tomēr palielina:

- par 0,1 mm I klases mēriem,

- par 0,2 mm II klases mēriem,

- par 0,3 mm III klases mēriem.

Turklāt 7.1. un 7.2.2. punkta noteikumus nepiemēro:

- ja vienu no 7.1. punkta b) apakšpunktā minētajām iezīmēm, kas nav secīgas, veido kāda virsma, un

- ja viens no diviem secīgiem intervāliem, kas minēts 7.2.2. punktā, ir gala intervāls, ko ierobežo kāda virsma.

8. VERIFIKĀCIJAS ZĪMES

Katru garuma mēru izgatavo tā, lai uz tā varētu izvietot verifikācijas zīmes, kas noteiktas Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm. Šim nolūkam uz paša mēra vai uz tajā iemontētas papildu ierīces ir jāparedz vieta netālu no mēra sākuma.

9.1. Gala, līnijas vai kombinētās mērlentes no stikla šķiedras un plastmasas

Nominālais garums no 0,5 līdz 100 m.

Uz mēra ir jānorāda vilces spēks aptuveni 20 N.

Gala vai kombinēto mēru brīvos galus aprīko ar lenti vai uzgali, kas izturīgs pret nodilumu.

Šie mēri pieder pie I, II vai III precizitātes klases.

9.2. Stingrie vai pusstingrie metāla vai cita materiāla mēri, kas izgatavoti vienā gabalā

Nominālais garums no 0,5 līdz 5 m.

Standarta temperatūra dažos gadījumos var nebūt + 20 °C.

Pie šiem mēriem tāpat pieder dziļummēri, ko izmanto, lai pārbaudītu šķidrumu līmeni.

Stingrā dziļummēra galā ir jābūt uzmavai vai uzgalim, kas ir izturīgs pret triecieniem un nodilumu un no trieciena nešķiļ dzirksteles.

Šie mēri pieder pie I vai II precizitātes klases.

9.4. Tērauda mērlentes

9.4.1. Gala, iezīmju vai kombinētās mērlentes uz spoles

Nominālais garums no 0,5 līdz 10 m; no 5 līdz 10 m garu mēru malām ir izliekts šķērsgriezums.

Šie mēri var būt ietvarā, kura viens no izmēriem var ietilpt mērāmajā garumā, jo īpaši mērot iekšējos izmērus; šo mēru brīvo galu aprīko ar nostiprinātu vai slīdošu kāsi vai mēlīti.

Šie mēri pieder pie I vai II precizitātes klases.

9.4.2. Gala vai iezīmju mēri, kas paredzēti tādu garumu mērīšanai, kuri pārsniedz mēra nominālo garumu

Nominālais garums: 5, 10, 20, 50, 100 vai 200 m.

Uz mēra ir jānorāda vilces spēks aptuveni 50 N.

Šos mērus aprīko ar rokturiem vai gredzeniem abos galos.

Ja rokturi iekļauti nominālajā garumā, tos konstruē tā, lai kustīgie savienojumi neradītu nekādas mērījumu neprecizitātes.

Šie mēri pieder pie I vai II precizitātes klases.

9.4.3. Iezīmju vai kombinētie garuma mēri uz spoles, kas nav paredzēti tādu garumu mērīšanai, kuri pārsniedz nominālo garumu

Nominālais garums no 5 līdz 200 m.

Standarta temperatūra dažos gadījumos var nebūt + 20 °C.

Uz mēra ir jānorāda vilces spēks aptuveni 50 N.

Brīvajā galā ir rokturis, gredzens vai kāsis, ko neiekļauj nominālajā garumā.

Šie mēri pieder pie I vai II precizitātes klases.

9.5. Kombinētas metāla lotes ar svērteni, kuras izmanto šķidrumu līmeņa pārbaudei

Nominālais garums no 5 līdz 50 m.

Standarta temperatūra dažos gadījumos var nebūt + 20 °C.

Uz mēra ir jānorāda vilces spēks, kas ir pietiekams, lai pareizi nostieptu lenti.

Vilces spēks iedarbojas uz mēru ar svērteņa palīdzību, uz kura ir jābūt tā masas norādei.

Robežiezīmi skalas sākumā veido piemērotas formas svērteņa pamatnes virsma no materiāla, kas no trieciena nešķiļ dzirksteles.

Svērtenis mēram piestiprināts tā, ka to var vai nevar atkabināt un ka kustīgs vai nekustīgs stiprinājums nerada mērījuma neprecizitāti.

Mēru visā garumā iedala milimetros, un iezīmes turpinās uz svērteņa plakanās sānu virsmas.

Mēra otrs gals var būt aprīkots ar uztinējierīci.

Šie mēri pieder pie I vai II precizitātes klases.

Instrumenta kļūdas robeža, to izmantojot ar svērteni, tomēr nekad nav mazāka par 0,6 mm.

--------------------------------------------------