31976L0891

Padomes Direktīva

(1976. gada 4. novembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektroenerģijas skaitītājiem

(76/891/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā elektroenerģijas skaitītāju uzbūvei un testēšanas metodēm dalībvalstīs piemēro stingrus noteikumus, kas katrā dalībvalstī atšķiras, tādējādi kavējot tirdzniecību ar tādiem skaitītājiem; tā kā tādēļ minētie noteikumi jātuvina;

tā kā Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā 71/316/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kopējiem noteikumiem par mērinstrumentiem un metroloģiskās kontroles metodēm [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 72/427/EEK [4], ir paredzētas procedūras attiecībā uz EEK paraugu apstiprinājumiem un EEK sākotnējām pārbaudēm; tā kā saskaņā ar minēto Direktīvu jānosaka tehniskās prasības attiecībā uz elektroenerģijas skaitītāju uzbūvi un darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz jauniem tieši savienotiem indukcijas skaitītājiem ar vienlikmes vai vairāklikmju tarifiem, kas paredzēti, lai mērītu aktīvās enerģijas vienfāzes vai trīsfāzu strāvu ar 50 Hz frekvenci.

2. pants

Elektroenerģijas skaitītāji, kuriem var piešķirt EEK marķējumus un zīmes, ir aprakstīti šīs direktīvas pielikumā.

Tādiem elektroenerģijas skaitītājiem jāsaņem EEK parauga apstiprinājums, un tie jāiesniedz EEK sākotnējai pārbaudei.

3. pants

Dalībvalstis nedrīkst kavēt, aizliegt vai ierobežot tādu skaitītāju laišanu tirgū vai nodošanu lietošanā, kuriem piešķirta EEK parauga apstiprinājuma zīme un EEK sākotnējās pārbaudes marķējums.

Dalībvalstis, kurās noteikts zemāks lielāko pieļaujamo kļūdu līmenis nekā šī direktīva paredz sākotnējo pārbaužu vajadzībām, var turpināt piemērot šādu zemāku lielāko pieļaujamo kļūdu līmeni piecarpus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta laikā, kurā ir spēkā šī atkāpe, un starptautiskās organizācijās gūtus rezultātus, pirms minētā piecarpus gadu termiņa beigām saskaņā ar Direktīvas 71/316/EEK 19. pantā paredzēto procedūru veic piemērotus pasākumus.

4. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības 18 mēnešos pēc tās izziņošanas, un par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, dara zināmus Komisijai.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1976. gada 4. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Th. E. Westerterp

[1] OV C 23, 8.3.1974., 51. lpp.

[2] OV C 101, 23.11.1973., 6. lpp.

[3] OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.

[4] OV L 291, 28.12.1972., 156. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

I NODAĻA — DEFINĪCIJAS

1. DAŽU ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTU TERMINU DEFINĪCIJAS.

1.1. Ietekmes lielums vai faktors.

Jebkurš lielums vai faktors, kas nav mērāmais lielums, bet kura ietekmē varētu mainīties mērījuma rezultāts.

1.2. Kļūdas izmaiņas, ko izraisa ietekmes lielums.

Starpība starp mērinstrumenta kļūdām, ja kāds atsevišķs ietekmes lielums secīgi pieņem divas noteiktas vērtības.

1.3. Ietekmes lieluma atskaites vērtība.

Ietekmes lieluma vērtība, uz kuru pamatojoties, nosaka mērinstrumenta raksturlielumus.

1.4. Nominālā strāva (bāzes strāva) (Ib).

Strāvas vērtība, saskaņā ar kuru nosaka mērinstrumenta darbības atbilstību.

1.5. Maksimālā strāva (Imax).

Maksimālā strāva, pie kuras mērinstruments atbilst šīs direktīvas prasībām.

1.6. Kropļojumu koeficients.

Attiecība starp augstāko harmoniku efektīvo vērtību, ko iegūst, atņemot pamatsvārstības no nesinusoidālā mainīgā lieluma, pret nesinusoidālā lieluma efektīvo vērtību. Parasti kropļojumu koeficientu izsaka procentos.

1.7. Nominālais apgriezienu skaits.

Rotora griešanās apgriezienu skaita nominālā vērtība, ko izsaka apgriezienos minūtē, skaitītājam darbojoties nominālos apstākļos, kad caur to plūst nominālā strāva un jaudas koeficients ir 1.

1.8. Nominālais griezes moments.

Rotora griezes moments, rotoram atrodoties nekustīgā stāvoklī, skaitītājam darbojoties nominālos apstākļos, ja caur to plūst nominālā strāva un jaudas koeficients ir 1.

1.9. Modelis.

Termins, ko izmanto, lai noteiktu skaitītājus ar vienlikmes vai vairāklikmju tarifiem, kurus izgatavojis viens ražotājs un kuriem:

- piemīt vienādas metroloģiskās īpašības,

- daļām, kas nosaka šīs īpašības, ir vienāda konstrukcija,

- pie nominālās strāvas ir tāds pats ampērvijumu skaits un pie nominālā sprieguma ir tāds pats skaits sprieguma spoles vijumu skaits uz voltu,

- ir tāda pati attiecība starp maksimālo strāvu un nominālo strāvu.

Viena modeļa robežās pieļaujamas dažādas nominālās strāvas un nominālā sprieguma vērtības.

Piezīmes

a) šos skaitītājus ražotājs apzīmē ar vienu vai vairākām burtu vai ciparu grupām vai arī gan ar burtiem, gan cipariem. Katram modelim piešķir tikai vienu apzīmējumu;

b) katru modeli parauga apstiprinājuma testos pārstāv trīs paraugskaitītāji, kuru raksturlielumus (nominālo strāvu un nominālo spriegumu) izvēlas attiecīgais metroloģijas dienests atbilstīgi izgatavotāja iesniegtām tabulām (6.1.1. punkts);

c) ja tiek ražoti kāda modeļa speciāli izstrādājumi, tad strāvas spoles vijumu skaits un nominālās strāvas reizinājums var atšķirties no modeļa parauga skaitītājiem. Tādā gadījumā izvēlas tuvāko vērtību uz augšu vai leju, lai iegūtu veselu vijumu skaitu.

Tikai šādos gadījumos pieļaujams, ka vijumu skaits uz katru sprieguma spoles voltu atšķiras no paraugskaitītāja, bet ne vairāk kā par 20 %;

d) attiecība starp viena un tā paša modeļa skaitītāja rotoru augstāko un zemāko nominālo apgriezienu skaitu nedrīkst pārsniegt 1:5.

II NODAĻA — TEHNISKIE RAKSTUROJUMI

2. MEHĀNISKAIS RAKSTUROJUMS.

2.1. Vispārīgs raksturojums.

Skaitītājus projektē un konstruē tā, lai normālā lietošanā un normālos apstākļos novērstu jebkādu risku, cita starpā nodrošinot, lai:

- personāls būtu pasargāts no elektriskā trieciena,

- personāls būtu pasargāts no pārmērīgi augstas temperatūras,

- nevarētu izcelties ugunsgrēks.

Tiek aizsargātas visas daļas, kas normālos ekspluatācijas apstākļos varētu korodēt. Visi aizsargpārklājumi ir tādi, ka parastos ekspluatācijas apstākļos tos nevar sabojāt, veicot ierastos darbus, un tos nelabvēlīgi neietekmē saskarsme ar gaisu.

Skaitītājam ir piemērota mehāniskā izturība, un tas spēj izturēt paaugstinātu temperatūru, kas varētu rasties normālos ekspluatācijas apstākļos.

Visi komponenti ir stabili piestiprināti tā, lai tie nevarētu izkustēties transportēšanas laikā vai normālā lietošanas režīmā.

Elektriskie savienojumi ir savienoti tā, lai novērstu pārrāvumus ķēdē, tostarp šajā direktīvā minētos pārslodzes apstākļos.

Skaitītājs konstruēts tā, lai līdz minimumam mazinātu risku, ka varētu rasties īssavienojumi izolācijā starp aktīvām daļām un atklātām strāvu vadošām daļām tādēļ, ka neparedzēti ir izkustējies tinums, atskrūvējušās skrūves u.tml.

2.2. Korpuss.

Skaitītāja korpuss praktiski nepievelk putekļus, un to var noplombēt tā, ka skaitītāja iekšējās daļas ir pieejamas tikai, atlaužot plombu.

Vāku nevar noņemt, neizmantojot kādu instrumentu, monētu vai līdzīgu priekšmetu.

Korpusu konstruē un montē tā, lai jebkāda tā pagaidu deformācija nekavētu skaitītāja apmierinošu darbību.

Skaitītājus, kurus paredzēts pievienot elektriskajam tīklam ar spriegumu lielāku nekā 250 V attiecībā pret zemējumu un kuru korpusā iestrādātas atklātas metāla daļas, aprīko ar aizsargājošu zemējuma spaili.

Skaitītājiem, kurus paredzēts pievienot elektriskajam tīklam ar spriegumu 250 V vai mazāku attiecībā pret zemējumu un kuru korpusā pilnībā vai daļēji izmantots metāls, paredz atbilstošus noteikumus korpusa savienošanai ar zemējumu.

2.3. Logi.

Ja skaitītāja vāks nav caurskatāms, tad tajā ierīko vienu vai vairākus logus, lai varētu nolasīt skaitīšanas mehānisma datus un novērot rotora kustības. Logus klāj caurskatāma materiāla plātnes, un tos nevar atvērt, neatlaužot plombas.

2.4. Spailes — spaiļu bloki.

Spailes grupē vienā vai vairākos spaiļu blokos, kuriem ir pietiekams mehāniskais spēks, lai ļautu tiem pievienot stingrus vadītājus vai kabeļus.

Sprieguma spailēm jābūt tādām, lai tās bez grūtībām varētu atvienot no strāvas ieejas spailēm.

Vadītājus spailēm pievieno tā, lai nodrošinātu pietiekamu un noturīgu kontaktu un novērstu vaļīgumu vai pārkaršanu. Atverēm, kas ir spaiļu atveru pagarinājumi izolējošā materiālā, jābūt pietiekami lielām, lai viegli varētu ievietot vadītāju izolāciju.

Piezīme:

Materiāls, no kura darināta spailes plāksne, 135 °C temperatūrā spēj izturēt testu, ko paredz ISO ieteikuma R 75 (1958) 6. iedaļa.

2.5. Spaiļu pārsegi.

Skaitītāja spailes klāj spaiļu pārsegi, kurus var noplombēt atsevišķi no skaitītāja vāka. Novietojot skaitītāju uz tā pamatnes, spailes nevar aizsniegt, neatlaužot spaiļu pārsegu plombas. Tādēļ spailes pārsegs sedz spailes plāksni, skrūves, ar kurām spailēs iestiprināti vadītāji, un vajadzības gadījumā arī pievienotos vadītājus un to izolāciju pietiekamā garumā.

2.6. Skaitīšanas mehānisms.

Pastāv indikācijas iekārtas ar veltņa vai šautru skaitīšanas mehānismiem.

Skaitīšanas mērvienība ir kilovatstunda.

Veltnīšu skaitīšanas mehānismos mērījumus atzīmē blakus veltnīšu grupām.

Šautras skaitīšanas mehānismu skalas (izņemot skalu, kas norāda zemāko vērtību) iedala 10 vienādās daļās un apzīmēt ar cipariem no nulles līdz deviņi. Mērījumu skalas iedala daļās pa 1 d ≅ 1 kWh, un pie katras citas skalas atzīmē kilovatstundu skaitu, kas atbilst konkrētās skalas vienai iedaļai, t.i., 10, 100, 1000 un 10000.

Šautras skaitīšanas mehānisma skalu vai veltnīšu skaitīšanas mehānisma veltnīti, kas rāda vienu desmitdaļu no nolasījuma vienības, uzsver ar krāsainu malu vai arī pilnībā iekrāso.

Turklāt skalu vai nepārtrauktas rotācijas veltnīti, kas norāda zemāko vērtību, iedala 100 vienādās iedaļās vai citādi, kas nodrošinātu līdzīgas precizitātes nolasījumu.

Skaitīšanas mehānisms spēj reģistrēt no nulles un vismaz 1500 stundu laikā enerģiju, kas atbilst nominālajai strāvai pie nominālsprieguma un jaudas koeficienta 1.

Visi dati, ko uzrāda skaitīšanas mehānisms, ir neizdzēšami un viegli salasāmi.

2.7. Rotora griešanās virziens un iezīmes.

Rotora mala, skatoties no skaitītāja priekšpuses, kustas no kreisās puses uz labo. Rotācijas virzienu norāda skaidri saskatāma un neizdzēšama bulta.

Uz diska malas vai arī tā malas un virspuses, ir galvenā iezīme, kuras platums ir 1/20 līdz 1/30 daļa no diska perimetra, tādējādi atvieglojot apgriezienu skaita noteikšanu.

Tāpat uz diska var būt arī iezīmes, kas ļautu veikt stroboskopiskus vai citus testus. Tādas iezīmes nedrīkst traucēt izmantot galveno iezīmi diska apgriezienu skaita fotoelektriskai skaitīšanai.

3. ELEKTRISKIE RAKSTUROJUMI.

3.1. Enerģijas zudumi.

3.1.1. Sprieguma ķēdes.

Zudumi katrā sprieguma ķēdē pie nominālā sprieguma, pie nominālās frekvences un pie nominālās temperatūras nepārsniedz 2 W un 8 VA vienfāzes skaitītājos un 2 W un 10 VA trīsfāzu skaitītājos.

3.1.2. Strāvas ķēdes.

Skaitītājiem, kuru nominālā strāva ir zemāka par 30 A, šķietamā jauda katrā ķēdē pie nominālās strāvas, nominālās frekvences un nominālās temperatūras nepārsniedz 2,5 VA. Ja bāzes strāva ir augstāka, tad šķietamā jauda nepārsniedz 5 VA.

3.2. Sasilšana.

Parastos ekspluatācijas apstākļos tinumi un izolācija nedrīkst sasniegt tādu temperatūru, kas varētu traucēt skaitītāja darbību.

Apstākļos, kad katru ķēdi slogo ar tās maksimālo strāvu un katru sprieguma ķēdi (un tās palīgķēdes, kur pievades laiks pārsniedz to termiskā laika konstanti) slogo ar spriegumu, kas ir 1,2 reizes lielāks nekā nominālais spriegums, temperatūras paaugstināšanās (Δt) skaitītāja dažādās daļās nepārsniedz turpmāk tabulā dotos skaitļus vides temperatūrā, kas nepārsniedz 40 °C.

Skaitītāju pārbauda divas stundas, neļaujot tam nokļūt caurvējā vai tiešā saules gaismā.

Skaitītāja daļas | Δt, izteikts °C |

Tinumi | 60 |

Korpusa ārējā virsma | 25 |

Pēc testa skaitītājs nedrīkst būt bojāts, un tam jāspēj izturēt 3.3.3. punktā minēto maiņstrāvas sprieguma testu.

Tinumu temperatūru nosaka pēc pretestības svārstību metodes (skat. Starptautiskās elektrotehnikas komisijas publikāciju Nr. 28, "International Specifications for Copper-type Annealing").

Mērot ķēdes pretestību, skaitītāja pieslēguma vadiem jābūt vismaz 100 cm gariem, un to šķērsgriezumam jābūt tādam, ka strāvas blīvums ir mazāks nekā 4 A/mm². Pretestības maiņu mēra pie spaiļu bloka savienojumiem.

3.3. Izolācijas īpašības.

Skaitītājs un tajā iekļautas palīgierīces, ja tādas pastāv, normālos ekspluatācijas apstākļos saglabā adekvātas izolējošās īpašības, ņemot vērā atmosfēras ietekmi un dažādus spriegumus, kādiem normālos lietošanas apstākļos pakļautas skaitītāja ķēdes.

Tātad skaitītājam bez bojājumiem jāspēj izturēt izolācijas pārbaužu testus, kas sīkāk aprakstīti 3.3.2. un 3.3.3. punktā.

Testē tikai pilnīgi komplektētus jaunus skaitītājus, kuriem ir aizvērts skaitītāja vāks (izņemot turpmāk minētos gadījumus) un ir spaiļu bloks, turklāt pieslēguma vadu skrūves ir pievilktas tā, kā tās jāpievelk, stiprinot pieslēguma vadu ar maksimālo pieļaujamo šķērsgriezumu.

Katru skaitītāju tā testē tikai vienu reizi, piemērojot procedūras atbilstīgi Starptautiskās elektrotehnikas komisijas publikācijai Nr. 60: "High voltage tests (1962)".

Piezīme:

Ja skaitītāja spaiļu izvietojums atšķiras no tā izvietojuma, kādā spailes atradušās parauga apstiprinājuma laikā, tad visus izolācijas testus veic, ņemot vērā reālo spaiļu izvietojumu.

Veicot minētos testus, terminam "zemējums" ir šāda nozīme:

a) ja skaitītāja korpuss ir gatavots pilnībā no metāla, tad ar zemējumu saprot pašu korpusu, kas novietots uz plakanas vadošas virsmas;

b) ja skaitītāja korpuss pilnīgi vai daļēji ir gatavots no izolētāja materiāla, tad ar zemējumu saprot folijas apvalku, kas vada elektrību un ir savienota ar vadošo pamatplātni, uz kuras atrodas skaitītājs.

Ja vien spaiļu bloks to pieļauj, starp foliju un vadītāju atverēm spailes ietvarā atstāj aptuveni 2 cm atstarpi.

Impulsu un maiņstrāvas sprieguma testu laikā tās ķēdes, kuras nepārbauda, pievieno vai nu statnei, vai arī zemējumam, kā tas norādīts turpmāk tekstā.

Vispirms veic impulssprieguma testu un tikai pēc tam — maiņsprieguma testu.

Testu laikā nav pieļaujama nekāda dzirksteļpārklāšanās, elektriskā izolācijas caursite vai perforācija.

Pēc testiem relatīvā pieļaujamā kļūda nedrīkst mainīties vairāk kā par mērījumu neprecizitāti.

Šajā iedaļā izteiciens "visas spailes" nozīmē sprieguma ķēžu, strāvas ķēžu spaiļu komplektu, tostarp palīgķēžu ar nominālo spriegumu 40 V spailes, ja tādas pastāv.

3.3.1. Izolācijas kvalitātes testu vispārīgie nosacījumi.

Testus veic normālos ekspluatācijas apstākļos. Testu laikā izolācijas kvalitāti nedrīkst mazināt saskarsme ar putekļiem vai novirzes no mitruma normām.

Ja nav norādīts citādi, tad normālie apstākļi izolācijas testiem ir šādi:

- vides temperatūra 15 °C līdz 25 °C,

- relatīvais mitrums 45 % līdz 75 %,

- atmosfēras spiediens 86 × 10³ līdz 106 × 10³ Pa,

(860 mbar līdz 1060 mbar).

3.3.2. Impulssprieguma tests.

Impulssprieguma testa nolūks ir noteikt skaitītāja spēju bez bojājumiem izturēt īslaicīgu augstu pārsprieguma vērtību.

Piezīme:

Saskaņā ar 3.3.2.1. punktu testu mērķis ir nodrošināt to, ka ir kvalitatīva, no vienas puses, sprieguma tinumu izolācija starp vijumiem un kārtām un, no otras puses, izolācija starp skaitītāja dažādām ķēdēm, kas normālā ekspluatācijā ir savienotas ar elektriskā tīkla dažādām fāzēm, starp kurām var rasties pārspriegums.

Punkta 3.3.2.2. nolūks ir vispārīgi raksturot, kādai jābūt visu skaitītāja elektrisko ķēžu izolācijai attiecībā pret zemējumu. Šī izolācija ir būtisks garants cilvēku drošībai gadījumos, kad elektriskajā tīklā radies pārspriegums.

Testos izmantotā ģeneratora enerģija atbilst Starptautiskās elektrotehnikas komisijas publikācijas Nr. 60 prasībām. Impulsa viļņa forma ir standarta forma 1.2/50 ar maksimālo vērtību 6 kV. Katra testa gaitā impulsspriegumu pieslēdz desmit reizes ar vienu un to pašu polaritāti.

3.3.2.1. Tests attiecībā uz sprieguma ķēžu izolāciju un izolāciju starp ķēdēm.

Pārbauda atsevišķi katru ķēdi (vai ķēžu kopumu), kas normālā režīmā ir izolēta no skaitītāja pārējām ķēdēm. Tās spailes ķēdē, kas nav pieslēgtas impulsspriegumam, savieno ar zemējumu.

Tātad, ja normālā ekspluatācijā piedziņas elementa sprieguma ķēdes un tā strāvas ķēdes ir savienotas kopā, tad testē visu elementu. Sprieguma ķēdes otru galu pievieno zemējumam, un impulsspriegumu pieslēdz starp strāvas ķēdes spaili un zemējumu.

Ja vairākām skaitītāja sprieguma ķēdēm ir kopējs savienojuma punkts, tad šo punktu savieno ar zemējumu, un impulsspriegumu secīgi pieslēdz starp katru brīvo galu (vai tam pievienoto strāvas ķēdi) un zemējumu.

Palīgķēdēm, ko paredzēts tieši pievienot elektriskajam tīklam un kuru nominālais spriegums ir lielāks nekā 40 V, piemēro impulssprieguma testu tādos pašos apstākļos, kādus attiecina uz sprieguma ķēdēm. Pārējās palīgķēdes nepārbauda.

3.3.2.2. Elektrisko ķēžu izolācijas tests attiecībā pret "zemi".

Visas skaitītāja ķēžu spailes, izņemot palīgķēžu spailes ar nominālo spriegumu ne lielāku par 40 V, savieno.

Palīgķēdes, kuru nominālais spriegums nepārsniedz 40 V, savieno ar "’zemi".

Impulsspriegumu pieslēdz starp visām skaitītāja ķēdēm un "zemi".

3.3.3. Maiņstrāvas sprieguma tests.

Maiņstrāvas sprieguma testu veic saskaņā ar turpmāk doto tabulu.

Testa spriegumam ar frekvenci 50 Hz ir jābūt praktiski sinusoidālam, un to pieslēdz uz vienu minūti. Sprieguma avota jaudai jābūt vismaz 500 VA.

Veicot tālāk tabulā aprakstīto A un B testu, tās ķēdes, kuras sprieguma testā netiek izmantotas, savieno ar statni.

Veicot testus attiecībā pret "zemi" (turpmāk tabulā — tests C), palīgķēdes, kuru nominālais spriegums nav lielāks par 40 V, savieno ar zemējumu.

Testa sprieguma vidējā ģeometriskā vērtība | Punkti, kuros piemēro testa spriegumu |

A.Testi, kurus var veikt, noņemot skaitītāja vāku un spailes pārsegu

| —starp statni un: |

2 kV | a)katru noteikta piedziņas elementa strāvas-sprieguma spoļu komplektu, kas normālā ekspluatācijā ir savienoti, bet ir atdalīti un attiecīgi izolēti no pārējām ķēdēm; |

2 kV | b)katru palīgķēdi vai visas palīgķēdes, kas savienotas ar vadiem kopīgajā punktā, ja to nominālais spriegums ir lielāks nekā 40 V; |

500 V | c)katru palīgķēdi ar nominālo spriegumu, kas nav lielāks par 40 V. |

600 V vai divreiz lielāks spriegums nekā tas, ko pieslēdz sprieguma tinumiem nominālos apstākļos, ja nominālais spriegums ir lielāks par 300 V (piemēro lielāko skaitli) | B.Testi, kurus var veikt, noņemot spailes pārsegu, izņemot tad, ja tas izgatavots no metāla |

—starp katra piedziņas elementa strāvas ķēdi un sprieguma ķēdi, kas parasti ir savienotas, testa laikā šo savienojumu uz laiku pārtraucot |

C.Tests, kura laikā korpuss ir slēgts un skaitītāja vāks un spailes pārsegs aizvērts

2 kV | —starp visām strāvas un sprieguma ķēdēm, tostarp arī palīgķēdēm, kuru nominālais spriegums ir lielāks par 40 V un kuras ir savienotas, un skaitītāja zemējumu. |

4. DATI, KAS NORĀDĀMI UZ SKAITĪTĀJIEM.

4.1. Datu plāksnīte.

Katram skaitītājam ir datu plāksnīte, kas var būt vai nu skaitīšanas mehānisma skala, vai arī skaitītāja iekšpusē iestiprināta plāksnīte.

Uz datu plāksnītes norāda šādas ziņas, kurām jābūt neizdzēšamām, viegli salasāmām un saredzamām no ārpuses:

a) ražotāja identifikācijas zīme vai tirdzniecības zīme;

b) modeļa apzīmējums;

c) zīme, kas apliecina, ka skaitītājam piešķirts EEK parauga apstiprinājums;

d) ziņas par piedziņas elementu skaitu un izkārtojumu vai nu šādā formā: vienfāzes divvadu, trīsfāžu četrvadu utt., vai arī izmantojot simbolus, kas atbilst Kopienas līmenī saskaņotam standartam;

e) nominālais spriegums;

f) nominālā strāva un maksimālā strāva šādā formā: 10 — 40 A vai 10 (40) A;

g) nominālā frekvence 50 Hz;

h) skaitītāja konstante vienā no šādām formām: × Wh/apgr. vai × apgr./kWh;

i) skaitītāja sērijas numurs un ražošanas gads;

j) nominālā temperatūra, ja tā nav 23 °C.

Uz skaitītāja papildus var minēt arī tā ražošanas vietu, komerciālo aprakstu, īpašu sērijas numuru, elektrības sadales uzņēmuma nosaukumu, liecību par atbilstību kādam Eiropas standartam un slēguma shēmas identifikācijas numuru. Jebkādu citu informāciju sniegt ir aizliegts, ja vien tas nav īpaši atļauts.

4.2. Slēguma shēma un spaiļu marķēšana.

Uz katra skaitītāja jābūt viegli saskatāmai slēguma shēmai, kurā redzama saistība starp pieslēguma spailēm, tostarp palīgierīču spailēm un pieslēdzamiem vadiem. Uz trīsfāzu skaitītājiem norāda fāžu secību, kādai skaitītājs paredzēts. Slēguma shēmai var būt shēmas numurs, kuru norāda uz datu plāksnītes. Ja skaitītāja spailēm ir marķējums, tad to norāda shēmā. Slēguma shēmu var aizstāt ar shēmas numuru, kurš minēts tās dalībvalsts standartā, kurā skaitītāju paredzēts lietot.

III NODAĻA — METROLOĢISKĀS PRASĪBAS

5. METROLOĢISKĀS PRASĪBAS.

5.1. Maksimālās pieļaujamās kļūdas.

Nominālajos apstākļos, kas aprakstīti 5.2. punktā, vienfāzes skaitītāji un trīsfāzu skaitītāji ar simetrisku slodzi nepārsniedz I tabulā norādītās kļūdas, bet trīsfāzu skaitītāji ar vienfāzes slodzi (simetriskā trīsstūra slēgumā) nepārsniedz II tabulā norādītās kļūdas.

I TABULA

Strāvas vērtība | Jaudas koeficients | Pieļaujamās kļūdas (±) |

0,05 Ib | 1 | 2,5 % |

0,1 Ib ≤ I ≤ Imax | 1 | 2,0 % |

0,1 Ib | 0,5 induktīvs | 2,5 % |

0,2 Ib ≤ I ≤ Imax | 0,5 induktīvs | 2,0 % |

II TABULA

Strāvas vērtība | Jaudas koeficients | Pieļaujamās kļūdas (±) |

0,2 Ib ≤ I ≤ Ib | 1 | 3,0 % |

Ib ≤ I ≤ Imax | 1 | 4,0 % |

Ib | 0,5 induktīvs | 3,0 % |

Pie nominālās strāvas un jaudas koeficienta 1 starpība starp skaitītāja kļūdu vienas vienfāzes slodzes gadījumā un kļūdu (%) trīsfāzu simetriskas slodzes gadījumā nepārsniedz 2,5 %.

Piezīme:

Ar trīsfāžu skaitītāja vienfāzes slodzi saprot slodzi četrvadu sistēmā (ar nulles vadu), ja tiek noslogots tikai viens zvaigznes slēguma spriegums, vai slodzi trīsvadu sistēmā (bez nulles vada), kad strāvā plūst tikai divos vados. Jebkurā gadījumā visa spriegumu sistēma ir pieslēgta skaitītājam.

5.2. Nominālie apstākļi.

Ja vien šajā pielikumā nav skaidri paredzēti izņēmumi, tad testus ar mērķi noteikt kļūdas un kļūdu izmaiņas atkarībā no ietekmes lielumiem veic šādos nominālajos apstākļos:

a) skaitītājs ir aizvērts, t.i., skaitītāja vāks ir aizvērtā stāvoklī;

b) veltnīšu skaitīšanas mehānismos pārbauda tikai to veltnīti, kurš griežas visstraujāk, pat tad, ja tas nav redzamā vietā;

c) pirms jebkura mērījuma veikšanas spriegums ir bijis pieslēgts vismaz vienu stundu, un pārbaudes strāvas iestata, palielinot vai samazinot slodžu vērtības pakāpeniski pietiekami ilgi, lai sasniegtu stacionāro stāvokli;

Turklāt, pārbaudot trīsfāzu skaitītājus:

d) fāzes izkārtotas tiešā secībā, kā parādīts slēguma shēmā;

e) spriegumiem un strāvām jābūt praktiski simetriskiem, t.i.:

- fāžu spriegumi un kopējais spriegums nenovirzās no vidējās vērtības vairāk kā 1 %;

- katra no strāvām vados nenovirzās no vidējās vērtības vairāk kā 2 %;

- fāžu nobīdes katrai no šīm strāvām attiecībā pret zvaigznes slēguma spriegumu nedrīkst atšķirties vairāk par 2° neatkarīgi no jaudas koeficienta.

Ietekmējošo lielumu etalonvērtības dotas III tabulā.

III TABULA

Ietekmējošie faktori | Nominālā vērtība | Pieļaujamā atkāpe |

Vides temperatūra | Nominālā temperatūra vai, ja tā nav dota, tad 23 °C | ± 2 °C |

Stāvoklis darba režīmā | Vertikāls stāvoklis darba režīmā ¹ | ± 0,5 °C |

Spriegums | Nominālais spriegums | ± 1 % |

Frekvence | Nominālā frekvence 50 Hz | ± 0,5 % |

Viļņu forma | Sinusoidālie spriegumi un strāvas | Kropļojumu koeficients mazāks par 3 % |

Ārējas magnētiskais lauks, 50 Hz | Magnētiskā indukcija ir nulle | Indukcijas vērtība, kas neizraisa relatīvas par 0,3 %² lielākas relatīvās kļūdas |

5.3. Ietekmes lielumu iedarbība.

Kļūdas izmaiņas nosaka katram ietekmes lielumam IV tabulā norādītos apstākļos, ievērojot visus pārējos 5.2. punktā paredzētos nosacījumus.

IV TABULA

Ietekmes lielumi | Testu raksturojums un apstākļi | Jaudas koeficients | Vidējās temperatūras koeficienta maksimālā vērtība (±) |

Temperatūra¹ | No 0,1 Ib līdz Imax | 1 | 0,1 %/°K |

No 0,2 Ib līdz Imax | 0,5 induktīvs | 0,15 %/°K |

Ietekmes lielumi | Testu raksturojums un apstākļi | Jaudas koeficients | Vidējās temperatūras koeficienta maksimālā vērtība (±) |

Maksimāli pieļaujamās kļūdas izmaiņas (±) |

Stāvoklis | Novirze par 3° no vertikālā stāvokļa jebkurā virzienā: | |

0,05 Ib | 1 | 3,0 % |

Ib un Imax | 1 | 0,5 % |

Spriegums | Novirze par 10 % no nominālā sprieguma abos virzienos | | |

0,1 Ib | 1 | 1,5 % |

0,5 Imax | 1 | 1,0 % |

0,5 Imax | 0,5 induktīvs | 1,5 % |

Frekvence | Novirze par 5 % no 50 Hz abos virzienos: | | |

0,1 Ib | 1 | 1,5 % |

0,5 Imax | 1 | 1, 3 % |

0,5 Imax | 0,5 induktīvs | 1,5 % |

Līknes forma | 10 % pieaugums strāvas trešajā harmonikā: | | |

pie Ib | 1 | 0,8 % |

Ārējas izcelsmes magnētiskā indukcija | Ar magnētisko indukciju, kas vienāda ar 0,5 mT, pie nominālās frekvences visnelabvēlīgākos fāzes un virziena apstākļos: | | |

pie Ib | 1 | 3,0 % |

Apgriezta fāžu secība | Fāžu secībai, kas ir pretēja tiešajai: | | |

0,5 Ib līdz Imax (simetriska slodze) | 1 | 1,5 % |

0,5 Ib vienfāzes slodze | 1 | 2,0 % |

Palīgierīces magnētiskais lauks | 0,05 Ib | 1 | 1,0 % |

Skaitīšanas mehānisma vai daudzlikmju tarifa skaitītāja katra skaitīšanas mehānisma mehāniskā slodze | 0,05 Ib | 1 | 2,0 % |

5.4. Īslaicīgu lielu pārslodžu ietekme.

Pārbaudāmā ķēde ir praktiski neinduktīva. Pēc tam, kad piemērota īslaicīga pārslodzes strāva, spailēs tiek uzturēts spriegums, un skaitītājs pietiekami ilgā laikā var atgūt sākotnējo temperatūru (aptuveni 1 stundu).

Skaitītājam jāiztur pārslodzes strāvas (kas pienāk, piemēram, no kondensatora izlādes vai no elektriskā tīkla ar tiristora vadību) ar maksimālo vērtību, kas ir 50 reizes lielāka par maksimālo strāvu (līdz pat 7000 A), kā arī strāvas vērtību, kas 1 ms laikā ir 25 reizes lielāka par maksimālo strāvu (vai 3500 A).

Testa noslēgumā kļūdu izmaiņas nedrīkst pārsniegt 1,5 % pie nominālās strāvas un jaudas koeficienta 1.

5.5. Kļūdu izmaiņas, ko izraisa pašsasilums.

Skaitītājs vispirms vismaz vienu stundu tiek pieslēgts, un strāvu ķēdēs nav strāvas; tad strāvas ķēdes noslogo ar maksimālo strāvu. Skaitītāja kļūdas mēra uzreiz pēc tam, kad ir ieslēgta maksimālā strāva; šos mērījumus atkārto pietiekami īsos laika sprīžos, lai varētu pareizi uzņemt kļūdas izmaiņu līkni kā laika funkciju.

Testu veic vismaz vienu stundu un katrā ziņā tik ilgi, kamēr 20 minūšu laikā reģistrētās izmaiņas nepārsniedz 0,2 %.

Kļūdas izmaiņas, ko izraisa pašsasilums un ko mēra atbilstīgi iepriekš teiktajam, nedrīkst pārsniegt 1 % pie jaudas koeficienta 1 un 1,5 % pie jaudas koeficienta 0,5.

5.6. Tukšgaita.

Punktā 5.2. paredzētos apstākļos, kad skaitītāja strāvas ķēdes ir pārtrauktas, rotors nedrīkst darboties tukšgaitā pie jebkādas sprieguma vērtības robežās no 80 % līdz 110 % no nominālā sprieguma: rotors var mazliet pagriezties, bet nekādā gadījumā nedrīkst veikt pilnu apgriezienu. Ja skaitītājam ir veltnīšu skaitīšanas mehānisms, tad šis noteikums ir spēkā tad, ja darbojas tikai viens veltnītis.

5.7. Palaišana.

Punktā 5.2. paredzētajos apstākļos, ja strāva, kas vienāda ar 0,5 % no nominālās strāvas ar jaudas koeficientu 1, plūst caur skaitītāju, tad skaitītājs sāk darboties un turpina griezties. Ir jāpārbauda, vai rotors tiešām veic pilnu apgriezienu. Ja skaitītājam ir veltnīšu skaitīšanas mehānisms, tad šis noteikums attiecināms tikai uz vienu vai diviem veltnīšiem, kas darbojas.

5.8. Skaitīšanas mehānisma saskaņošana ar skaitītāja nolasījuma konstanti.

Attiecībai starp skaitītāja rotora apgriezienu skaitu un skaitīšanas mehānisma nolasījumu jābūt pareizai.

5.9. Regulēšanas robežas.

Skaitītājiem, kurus regulē saskaņā ar šiem noteikumiem, pieļaujami vismaz šādi regulēšanas intervāli:

a) regulēšana pie pilnas slodzes:

± 4 % izmaiņas attiecībā pret rotora apgriezienu skaitu pie strāvas, kas ir puse no maksimālās strāvas, pie nominālā sprieguma, frekvences 50 Hz un jaudas koeficienta 1;

b) regulēšana pie nelielas slodzes:

± 4 % izmaiņas attiecībā pret rotora apgriezienu skaitu pie strāvas, kas ir 5 % no nominālās strāvas, pie frekvences 50 Hz, nominālā sprieguma un jaudas koeficienta 1;

c) korekcijas fāzes nobīdes gadījumā (ja skaitītājam šāda regulēšana ir paredzēta):

± 1 % izmaiņas attiecībā pret rotora apgriezienu skaitu pie jaudas koeficienta 0,5 (induktīvs), pie strāvas, kas ir puse no maksimālās strāvas, frekvences 50 Hz un nominālā sprieguma.

IV NODAĻA — EEK PARAUGA APSTIPRINĀJUMS

EEK parauga apstiprinājumu elektroenerģijas skaitītājiem piešķir atbilstīgi Direktīvas 71/316/EEK prasībām. Dažas no minētajām prasībām ir uzskaitītas arī šajā nodaļā.

6. EEK PARAUGA APSTIPRINĀJUMS.

6.1. EEK parauga apstiprināšanas procedūra.

6.1.1. Tehniskie dokumenti.

Lūgumam pēc EEK parauga apstiprinājuma pievieno šādus dokumentus:

- skaitītāja kopskata zīmējumu un, ja iespējams, arī fotogrāfiju,

- sīku aprakstu par skaitītāja un tā galveno sastāvdaļu uzbūvi (tostarp arī jebkādas modifikācijas),

- šādu komponentu rasējumus (tostarp arī jebkādas variācijas):

pamatplātne, rokturi un piestiprinājuma vietas,

skaitītāja vāks,

spaiļu plāksne un pārsegs,

piedziņas elements, tinumi un gaisa atstarpe,

bremzes iekārta un regulēšanas metode,

skaitīšanas mehānisms,

rotors,

rotora augšējais un apakšējais gultnis,

temperatūru kompensētājas ierīces,

pārslodzes kompensētājas ierīces,

iestatīšanas ierīce induktīvai slodzei,

iestatīšanas ierīce mazai slodzei,

palīgķēdes,

datu plāksnīte,

- iekšējo un ārējo slēgumu shēmas (ieskaitot palīgķēdes), kurā norādīta fāžu secība,

- visu sprieguma un strāvas ķēžu tabulas, t.i., vijumu skaits, vadu izmēri, izolācija,

- skaitītāja konstanšu un griezes momentu tabulas visām sprieguma un strāvas vērtībām,

- aprakstu par vietām, kur paredzēts norādīt atzīmes un likt zīmogus pēc EEK sākotnējās pārbaudes, ieskaitot attiecīgus zīmējumus.

6.1.2. Skaitītāju iesniegšana EEK parauga apstiprinājumam.

Lūdzot EEK parauga apstiprinājumu, lūgumam pievieno trīs attiecīgā modeļa skaitītājus (skat. 1.9.b punktu).

Kompetentā iestāde var lūgt uzrādīt vēl papildu skaitītājus, ja:

- pieteikums iesniegts ne tikai attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem trim skaitītājiem, bet arī uz vienu vai vairākām tā modifikācijām (atšķiras korpusa materiāls, vairāklikmju tarifu ierīces, tālvadības nolasīšana, atpakaļgaitas bloķētājas ierīces u.tml.), kuras tomēr var uzskatīt par tā paša modeļa skaitītājiem, jo īpaši ja ir atšķirīgs spaiļu izvietojums,

- pieteikumā lūgts pagarināt jau iepriekš piešķirtu parauga apstiprinājumu.

6.2. Vērtēšana pirms EEK parauga apstiprinājuma piešķiršanas.

Iesniegtajiem skaitītājiem jāatbilst tehniskajām prasībām, kas minētas 2., 3. un 4. punktā, kā arī metroloģiskajām prasībām, kas minētas 5. punktā.

Tomēr, lai ņemtu vērā kalibrēšanas metožu iespējamās kļūdas, zīmējot I un II tabulai atbilstošās līknes, abscisas asi var pārvietot par vērtību, kas visām līknēm nepārsniedz 1 %.

6.3. Mērījumi, kas jāveic EEK parauga apstiprinājuma iegūšanai.

Veicot testus attiecībā uz 5. punkta metroloģiskajām prasībām, mērījumus ņem vismaz šādos punktos:

- visiem vienfāzes skaitītājiem un trīsfāzu skaitītājiem ar simetriskām slodzēm pie jaudas koeficienta 1:

5 %, 10 %, 20 %, 50 % un 100 % no Ib un katru Ib veselo daudzkārtni līdz Imax;

- visiem vienfāzes skaitītājiem un trīsfāzu skaitītājiem ar simetriskām slodzēm pie jaudas koeficienta 0,5 (induktīvs):

10 %, 20 %, 50 % un 100 % no Ib un katru Ib veselo daudzkārtni līdz Imax;

- trīsfāzu skaitītājiem ar vienfāzes slodzi:

20 %, 50 % un 100 % no Ib, 50 % Imax un Imax ar jaudas koeficientu 1 un Ib ar jaudas koeficientu 0,5 (induktīvs).

Testus veic secīgi visās fāzēs.

Ietekmes lielumu iedarbību vērtē vismaz šādos punktos:

- vides temperatūras ietekme

0,1 Ib, Ib un Imax (jaudas koeficients 1),

0,2 Ib, Ib un Imax (jaudas koeficients 0,5, induktīvs);

- novietojuma, sprieguma, frekvences, līknes formas, ārējās magnētiskās indukcijas, palīgierīču magnētisko lauku ietekme un katra skaitīšanas mehānisma mehāniskā slodze IV tabulā minētos punktos un apstākļos;

- fāžu inversijas ietekme (trīsfāzu skaitītājos)

0,5 Ib, Ib un Imax ar simetrisku slodzi un jaudas koeficientu 1,

un 0,5 Ib ar vienfāzes slodzi un jaudas koeficientu 1 (šo pēdējo minēto testu atkārto katrai fāzei).

Turklāt veic arī šādus testus:

- īslaicīgas pārslodzes, pašsasiluma un palaišanas testus, kā arī korekciju robežas pārbauda saskaņā ar 5.4., 5.5., 5.7. un 5.9. punktu;

- tukšgaitas testu pie 80 %, 100 % un 110 % no nominālā sprieguma;

- skaitīšanas mehānismu pārbauda 5.8. punktā norādītos apstākļos. Testa ilgumam jābūt pietiekamam, lai nolasījuma precizitāte būtu ± 0,2 % robežās.

6.4. EEK parauga apstiprinājuma sertifikāts.

EEK parauga apstiprinājuma sertifikātam pievieno aprakstus, rasējumus un shēmas, kas vajadzīgas modeļa noteikšanai un tā darbības skaidrošanai.

V NODAĻA — EEK SĀKOTNĒJĀ PĀRBAUDE

EEK sākotnējo pārbaudi attiecībā uz elektroenerģijas skaitītājiem veic atbilstīgi Direktīvas 71/316/EEK prasībām. Bez minētajām prasībām, piemēro vēl arī šādus papildu noteikumus:

7. EEK SĀKOTNĒJĀ PĀRBAUDE.

Elektroenerģijas skaitītāju sākotnējā pārbaude sastāv no pieņemšanas testa un no vērtējuma, vai skaitītājs atbilst apstiprinātajam paraugam.

7.1. Pieņemšanas testi.

Skaitītājiem, kuri izturējuši pieņemšanas testus, tiek garantēta 7.1.1. punktā minētiem aspektiem atbilstoša kvalitāte.

7.1.1. Pieņemšanas testu process.

1) – Izolācijas izturības tests;

2) – Mehānisko īpašību pārbaude, skaitītāja vākam esot aizvērtam;

3) – Tests, skaitītājam darbojoties tukšgaitā;

4) – Palaišanas tests;

(5-10) – Precizitātes testi;

11) – Konstantes pārbaude.

Testus ieteicams veikt iepriekšminētajā secībā atbilstīgi 7.1.2. un 7.1.3. punktam.

7.1.2. Pieņemšanas testu nosacījumi.

Pārbauda katru skaitītāju. Pārbaudes laikā skaitītāja vākam jābūt aizvērtam, izņemot dažu mehānisko īpašību pārbaudi, kā arī, ja vajadzīgs, skaitīšanas mehānisma pārbaudi.

Tomēr tad, ja sākotnējo pārbaudi veic ražotāja darbnīcā, testus var veikt, vāku noņemot, ja vien iepriekš secināts, ka tam nav praktiski nekādas ietekmes uz skaitītāja darbību. Taču, pārbaudot izolācijas īpašības, vākam vienmēr jābūt aizvērtam. Pēc tam, kad veiksmīgi pabeigts izolācijas izturības tests, pirms tālāko testu veikšanas skaitītājam jādarbojas vismaz pusstundu ar nominālo spriegumu, strāvas stiprumam esot aptuveni 0,1 Ib un jaudas koeficientam esot 1. Tādējādi jau iepriekš tiek sasildīta sprieguma ķēde un tiek pārbaudīts, vai rotors griežas brīvi.

3. līdz 11. testu veic apstākļos, kādi aprakstīti III vai V tabulā.

V TABULA

Ietekmes lielums | Nominālā vērtība | Pielaide (±) |

Vides temperatūra | 23 °C | 2 °C |

Stāvoklis | Vertikāls | 1° |

Spriegums | Nominālais spriegums | 1,5 % |

Frekvence | 50 Hz | 0,5 % |

Sprieguma un strāvas līknes forma | Sinusoidāla | Kropļojumu koeficients nepārsniedz 5 % |

Ārējā magnētiskā indukcija pie frekvences 50 Hz | Nav | Indukcija, kas nerada izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3 % pie 0,1 Ib un jaudas koeficienta 1 |

Trīsfāzu skaitītājiem arī: |

Fāžu secība | Tiešā secība | |

Fāžu slodze | Simetriska | Kā 5.2.e punktā, aizstājot 1 % ar 1,5 % |

7.1.3. Pieņemšanas testu process.

7.1.3.1. Izolācijas izturības tests (tests Nr. 1).

Veicot maiņsprieguma testu, pieslēdz maiņspriegumu ar frekvenci 50 Hz un efektīvo vērtību 2 kV uz vienu minūti starp visām savstarpēji savienotām spailēm un metāla plātni, uz kura skaitītājs ir novietots. Testa laikā tās palīgķēdes, kuru nominālais spriegums ir 40 V vai mazāks, savieno ar metāla plātni.

Šo testu attiecībā uz katru iekārtu veic ražotājs pats uz savu atbildību. Kontroli veic attiecīgais metroloģijas dienests.

7.1.3.2. Pārbaudes, ko veic ar aizvērtu vāku (tests Nr. 2):

- vai korpuss un spailes plāksne ir labā vispārējā stāvoklī,

- vai skalas stāvoklis ir pareizs,

- vai skaitītājam ir vajadzīgie apzīmējumi.

7.1.3.3. Tukšgaita (tests Nr. 3).

Attiecīgajam metroloģijas dienestam tiek dota iespēja izvēlēties starp šādiem diviem testiem:

- ja skaitītājam pieslēdz elektrību ar nominālo spriegumu, jaudas koeficientu 1 un strāvu 0,001 Ib, rotors nedrīkst veikt pilnu apgriezienu,

- tests atbilstīgi 5.6. punktam.

7.1.3.4. Palaišana (tests Nr. 4).

Ja tukšgaitu testē atbilstīgi 7.1.3.3. punkta pirmajai daļai, tad palaišanas tests ir šāds:

ja skaitītājam pieslēdz nominālo spriegumu ar jaudas koeficientu 1, strāvai esot 0,006 Ib, rotoram jāsāk griezties un jāveic vairāk nekā viens apgrieziens.

Ja tukšgaitu testē atbilstīgi 7.1.3.3. punkta otrajai daļai, tad palaišanas testu veic atbilstīgi 5.7. punktam.

Piezīme:

Testus Nr. 3 un 4 attiecībā uz trīsfāzu skaitītājiem veic, slogojot visas fāzes.

7.1.3.5. Precizitātes testi (testi Nr. 5 — 10).

Precizitātes testus veic ar VI tabulā norādītajām strāvas vērtībām un jaudas koeficientiem. Nav jāgaida, kamēr tinumi sasniedz siltumlīdzsvaru. Tā kā apstākļi, kādos veic šos testus, parasti nav tie nominālie apstākļi, kādus izmanto parauga apstiprinājuma laikā, tad I un II tabulas vietā izmanto VI tabulas vērtības, kurām ir plašāks diapazons.

VI TABULA

Testa Nr. | Strāvas stiprums | Jaudas koeficients | Skaitītāji | Trīsfāzu skaitītāju slodze | Maksimālās pieļaujamās kļūdas (±) |

5 | 0,05 Ib | 1 | Vienfāzes un trīsfāzu | Simetriska | 3,0 % |

6 | Ib | 1 | Vienfāzes un trīsfāzu | Simetriska | 2,5 % |

7 | Ib | 0,5 induktīvs | Vienfāzes un trīsfāzu | Simetriska | 2,5 % |

8 un 9 | Ib | 1 | Trīsfāzu | 1 fāze noslogota (1 tests abās fāzēs) | 3,5 % |

10 | Imax | 1 | Vienfāzes un trīsfāzu | Simetriska | 2,5 % |

Piezīme:

Vairāktarifu skaitītājiem testu Nr. 5 atkārto katram rādījumam, kurš atbilst savam tarifam. Tarifus pārslēdzēju elektromagnētu pieslēdz atbilstīgi slēgumu shēmas norādēm.

Pieļaujamās kļūdas robežas nevar regulāri izmantot vienā virzienā.

7.1.3.6. Pārbaude, vai skaitīšanas mehānisms ir saskaņots ar skaitītāja konstanti (tests Nr. 11).

Pārbauda, vai attiecība starp skaitītāja rotora apgriezienu skaitu un skaitīšanas mehānisma rādījumiem ir pareiza.

7.1.3.7. Mērījumu neprecizitāte.

Mērinstrumentiem un citiem aparātiem, kurus izmanto testos Nr. 5 un 10, kā arī vajadzības gadījumā testā Nr. 11, ir tādas īpašības, ka mērījumu kļūdas relatīvais lielums nepārsniedz:

- ± 0,4 % ar jaudas koeficientu 1,

- ± 0,6 % ar jaudas koeficientu 0,5 (induktīvs).

7.2. Vērtējums par atbilstību apstiprinātajam paraugam.

7.2.1. Procedūra, kādā vērtē par atbilstību apstiprinātajam paraugam.

Lai noteiktu, vai izgatavotu un sākotnējām pārbaudēm iesniegtu skaitītāju metroloģiskās īpašības atbilst šīs direktīvas prasībām, ar kompetentu metroloģijas iestāžu noteiktu periodiskumu var vērtēt skaitītāju atbilsmi apstiprinātajam paraugam, vērtējot trīs pēc pieņemšanas testa pēc gadījuma principa atlasītus skaitītājus.

Vērtēšanas laikā veic vienu vai vairākus testus, kas minēti šajā direktīvā (pielikuma 3. un 5. punkts), jo īpaši tos testus, kuros nosaka ietekmes lielumu iedarbību.

Testus veic nominālos apstākļos, kas aprakstīti 5.2. punktā, un mērījumu punktos, kas minēti 6.3. punktā.

Vāku atverot, var pārbaudīt arī šādus parametrus:

- virsmas aizsardzības kvalitāti, piem., krāsas kvalitāti,

- pārnesuma skaitli,

- skaitīšanas mehānisma sazobi,

- lodējumu un/vai metinājumu kvalitāti,

- skrūvju pievilkumu,

- tīrību no vīlēšanas metāla skaidām un metāla putekļiem,

- regulēšanas robežas (vizuālā pārbaude).

Piezīme:

Ja skaitītājus pēc apstiprinātā parauga ražo masveidā, tad būtu vēlams, ka biežums, kādā vērtē atbilstību apstiprinātajam paraugam, ir proporcionāls ražošanas apjomam. Tāpat vērtēšanu veic katru reizi, kad pieņemšanas vai citos testos tiek atklāti šķietami sistemātiski defekti.

7.3. EEK pārbaudes zīmes un zīmogi.

Skaitītājus, kuri izturējuši sākotnējās pārbaudes testus, zīmogo ar EEK sākotnējās pārbaudes zīmogu.

Zīmogā ir EEK sākotnējās pārbaudes zīmes, kas piestiprinātas tā, lai nebūtu iespējams piekļūt skaitītāja iekšējām daļām, nesabojājot EEK sākotnējās pārbaudes zīmogu.

--------------------------------------------------