21.6.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/203

---

AKTS

par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas savienības pamatā

Atbilstīgi Pievienošanās līguma 2. pantam šo aktu piemēro gadījumā, ja Līgums par Konstitūciju Eiropai nav spēkā 2007. gada 1. janvārī, un līdz dienai, kad Līgums par Konstitūciju Eiropai stājas spēkā.

PIRMĀ DAĻA

PRINCIPI

1. pants

Šajā aktā:

—

termins “pamatlīgumi” nozīmē: a) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (“EK līgumu”) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (“EAEK līgumu”), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms pievienošanās; b) Līgumu par Eiropas Savienību (“ES līgumu”), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms pievienošanās;

—

termins “pašreizējās dalībvalstis” nozīmē Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

—	termins “Savienība” nozīmē Eiropas Savienību, kas izveidota ar ES līgumu;

—	termins “Kopiena” nozīmē, attiecīgi, vienu vai abas Kopienas, kas minētas pirmajā ievilkumā;

—	termins “jaunās dalībvalstis” nozīmē Bulgārijas Republiku un Rumāniju;

—	termins “iestādes” nozīmē iestādes, kas izveidotas ar pamatlīgumiem.

2. pants

Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami šajās valstīs atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.

3. pants

1.   Bulgārija un Rumānija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē.

2.   Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Kopienu vai Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Bulgārijas un Rumānijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm; tās atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.

3.   Bulgārija un Rumānija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konvencijām un protokoliem. Šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā attiecība uz Bulgāriju un Rumāniju dienā, ko Padome nosaka ar 4. punktā minētajiem lēmumiem.

4.   Pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padome ar vienprātīgu lēmumu veic visus pielāgojumus, kas sakarā ar pievienošanos vajadzīgi 3. punktā minētajās konvencijās un protokolos, un publicē pielāgoto tekstu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

5.   Attiecībā uz 3. punktā minētajām konvencijām un protokoliem Bulgārija un Rumānija apņemas ieviest administratīvus un citus pasākumus, piemēram pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām.

6.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās dienas.

4. pants

1.   Šengenas acquis noteikumi, kuri iekļauti Eiropas Savienības sistēmā ar protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti šā akta II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri var tikt pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami tajās no pievienošanās dienas.

2.   Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Bulgārijai un Rumānijai, katrā no šīm valstīm ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka attiecīgajā valstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai.

Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to.

5. pants

Bulgārija un Rumānija no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, kā tās definētas EK līguma 122. pantā.

6. pants

1.   Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Kopiena vai kas noslēgtas vai provizoriski piemērotas saskaņā ar ES līguma 24. vai 38. pantu, ir saistošas Bulgārijai un Rumānijai atbilstīgi pamatlīgumos vai šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Bulgārija un Rumānija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis.

Par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos nolīgumiem vai konvencijām ar konkrētām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis, vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem vai konvencijām un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par šādām sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija iesniedz Padomei.

Šī procedūra neskar Kopienas kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu slēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos.

3.   Pievienojoties 2. punktā minētajiem nolīgumiem un konvencijām, Bulgārija un Rumānija iegūst tādas pašas no šiem nolīgumiem un konvencijām izrietošās tiesības un pienākumus kā pašreizējām dalībvalstīm.

4.   No pievienošanās dienas un līdz 2. punktā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Bulgārija un Rumānija piemēro nolīgumus vai konvencijas, ko pirms pievienošanās kopīgi noslēgušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis, izņemot nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, kas noslēgts ar Šveici. Šis pienākums attiecas arī uz nolīgumiem un konvencijām, ko Savienība un pašreizējās dalībvalstis ir vienojušās piemērot provizoriski.

Kamēr nav stājušies spēkā 2. punktā minētie protokoli, Kopiena un dalībvalstis, kopīgi rīkojoties, veic jebkādus atbilstīgus pasākumus, ievērojot savu attiecīgo kompetenci.

5.   Bulgārija un Rumānija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1).

6.   Bulgārija un Rumānija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu (2), kā noteikts minētā līguma 128. pantā.

7.   No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās attiecībā uz tekstilmateriāliem, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm.

Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Kopienai. Šajā sakarā Kopiena ir tiesīga pirms pievienošanās dienas apspriest ar attiecīgajām trešām valstīm iepriekšminēto divpusējo nolīgumu vai vienošanos grozījumus.

Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Kopiena veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos.

8.   Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu, pielāgo, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Bulgārijā un Rumānijā.

Šajā sakarā Kopiena pirms pievienošanās dienas apspriež ar attiecīgajām trešām valstīm grozījumus, kādi jāveic divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko Kopiena un trešās valstis noslēgušas par tērauda ražojumiem.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu.

9.   Zvejniecības nolīgumus, ko Bulgārija un Rumānija pirms pievienošanās noslēgušas ar trešām valstīm, pārvalda Kopiena.

Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, Bulgārijas un Rumānijas tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.

Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.

10.   No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā.

Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm valstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Bulgārija un Rumānija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Bulgārijai vai Rumānijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas pirms pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.

11.   Atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Bulgārija un Rumānija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot šā panta 2., 5. un 6. punktā minētos nolīgumus vai konvencijas.

12.   Bulgārija un Rumānija vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru Līgumslēdzējas puses ir arī Kopiena vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada pievienošanās Savienībai.

Jo īpaši tās - no pievienošanās dienas vai agrākās iespējamās dienas pēc pievienošanās dienas - pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Kopiena, izņemot gadījumus, kad šo valstu dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.

7. pants

1.   Ja vien šis akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai.

2.   Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā aktā paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā.

3.   Šā akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir tādu aktu atcelšana vai grozīšana, ko pieņēmušas iestādes, un kuri nav pārejas posma pasākumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.

8. pants

Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās atkāpes.

OTRĀ DAĻA

LĪGUMU PIELĀGOJUMI

I SADAĻA

ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI

9. pants

1.   EK līguma 189. panta otro daļu un EAEK līguma 107. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

2.   No 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa sākuma EK līguma 190. panta 2. punkta pirmo daļu un EAEK līguma 108. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

10. pants

1.   EK līguma 205. panta 2. punktu un EAEK līguma 118. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2.   ES līguma 23. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

3.   EK līguma 34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

11. pants

1.   ES līgumam, EK līgumam un EAEK līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

2.   ES līgumam, EK līgumam un EAEK līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:

12. pants

EK līguma 258. panta otro daļu un EAEK līguma 166. panta otro daļu par Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:

13. pants

EK līguma 263. panta trešo daļu par Reģionu komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:

14. pants

EK līgumam pievienotajā Protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem izdara šādus grozījumus:

1.	Protokola 3. pantā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Čehijas Republiku, iekļauj šādu tekstu: “— Bulgārijas Republika,” un starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Slovēniju, iekļauj šādu tekstu: “— Rumānija,”.

2.

Protokola 4. panta 1. punkta pirmajā daļā: a) ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “1. Bankas kapitāls ir EUR 164 795 737 000, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls (3): b) starp tekstiem, kas attiecas uz Īriju un Slovākiju, iekļauj šādu tekstu: “Rumānija 846 000 000”; un c) un starp tekstiem, kas attiecas uz Slovēniju un Lietuvu, iekļauj šādu tekstu: “Bulgārija 296 000 000”.

3.

Protokola 11. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām: “2. Direktoru padomē ir divdesmit astoņi direktori un sešpadsmit direktoru aizstājēji. Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam kandidātam. Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus: — divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika, — divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika, — divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika, — divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, — vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika, — vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste, — divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un Rumānija, — divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Igaunijas republika, Latvijas Republika, Lietuvas republika, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste, — trīs aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Kipras Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, un — vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.”.

15. pants

EAEK līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:

“2.	Komitejā ir četrdesmit viens loceklis, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.”.

II SADAĻA

CITI PIELĀGOJUMI

16. pants

EK līguma 57. panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

17. pants

EK līguma 299. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.”.

18. pants

1.   EK līguma 314. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

2.   EAEK līguma 225. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

3.   ES līguma 53. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

TREŠĀ DAĻA

PASTĀVĪGIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIELĀGOJUMI

19. pants

Šā akta III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.

20. pants

Šā akta IV pielikumā uzskaitīto aktu pielāgojumus, kas kļuvuši vajadzīgi pievienošanās sakarā, izstrādā atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm.

II SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

21. pants

Pasākumus, kas uzskaitīti šā akta V pielikumā, piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā.

22. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar izmaiņām Kopienas tiesību aktos.

CETURTĀ DAĻA

PAGAIDU NOTEIKUMI

I SADAĻA

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

23. pants

Šā akta VI un VII pielikumā uzskaitītos pasākumus Bulgārijā un Rumānijā piemēro atbilstīgi minētajos pielikumos paredzētajiem nosacījumiem.

II SADAĻA

ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI

24. pants

1.   Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts EK līguma 189. panta otrajā daļā un EAEK līguma 107. panta otrajā daļā, Eiropas Parlamenta locekļu skaitu palielina, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa sākumam minētajām valstīm paredzot šādu locekļu skaitu:

Bulgārija	18
Rumānija	35.

2.   Līdz 2007. gada 31. decembrim gan Bulgārijā, gan Rumānijā notiek tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pilsoņiem ievēlot 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (4).

3.   Atkāpjoties no EK līguma 190. panta 1. punkta un EAEK līguma 108. panta 1. punkta, gadījumā, ja vēlēšanas notiek pēc pievienošanās dienas, Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2. punktā minētajām vēlēšanām attiecīgajā valstī ieceļ šo valstu parlamenti no saviem locekļiem atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta katrā no šīm valstīm.

III SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

25. pants

1.   No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija maksā turpmāk norādītās summas, kas atbilst to daļām apmaksātajā parakstītajā kapitālā, kā noteikts Eiropas Investīciju bankas statūtu 4. pantā (5):

Bulgārija	EUR 14 800 000
Rumānija	EUR 42 300 000.

Šīs iemaksas veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir 2007. gada 31. maijā, 2008. gada 31. maijā, 2009. gada 31. maijā, 2009. 30. novembrī, 2010. gada 31. maijā, 2010. gada 30. novembrī, 2011. gada 31. maijā un 2011. gada 30. novembrī.

2.   Bulgārija un Rumānija veic iemaksas — astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi noteikti 1. punktā — rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kas ir pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Bankas bilancē; iemaksas apjoms atbilst šādām procentuālajām daļām no rezervju un uzkrājumu apjoma (5):

Bulgārija	0,181 %
Rumānija	0,517 %.

3.   Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, Bulgārija un Rumānija iemaksā naudā euro, ja vien Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi.

26. pants

1.   Bulgārija un Rumānija iemaksā turpmāk norādītās summas Ogļu un tērauda izpētes fondā, kas minēts Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu (6):

(miljonos EUR, pašreizējās cenās)
Bulgārija	11,95
Rumānija	29,88.

2.   Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2009. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā:

2009.:	15 %
2010.:	20 %
2011.:	30 %
2012.:	35 %.

27. pants

1.   Konkursus, līgumu slēgšanu, izpildi un maksājumus sakarā ar pirmspievienošanās palīdzību, ko sniedz no Phare programmas (7), Phare CBC programmas (8), kā arī sakarā ar palīdzību no 31. pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, no pievienošanās dienas pārvalda īstenošanas aģentūras Bulgārijā un Rumānijā.

Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisijas atsakās no iepriekšējas kontroles attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu, ja iepriekš Komisija ir veikusi akreditācijas procedūru un ja pastāv pozitīvi novērtēta Paplašināta decentralizētā īstenošanas sistēma (EDIS) atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem (9) un 164. pantā Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10).

Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai, tad attiecībā uz līgumiem, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nevar saņemt pirmspievienošanās palīdzību.

Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar Bulgārijas vai Rumānijas iestādēm, Komisija tomēr var, izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos, akceptēt tādu līgumu atbilstību pirmspievienošanās palīdzībai, kuri noslēgti laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī akceptēt pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu noteiktā laikposmā, vienlaikus veicot Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu.

2.   Finanšu saistības, kas attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem radušās pirms pievienošanās, kā arī finanšu saistības, kas pēc pievienošanās radušās attiecībā uz 31. pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi un regulas par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu slēgšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar Kopienas attiecīgajām direktīvām.

3.   Pēdējās darbības attiecībā uz programmām šā panta 1. punktā minētās pirmspievienošanās palīdzības īstenošanai veic pēdējā gadā pirms pievienošanās. Līgumi par šajās programmās paredzētajām darbībām jānoslēdz nākamajos divos gados. Līgumu slēgšanai paredzēto laiku nepagarina. Izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos var piešķirt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz līgumu īstenošanu.

Neskarot iepriekš izklāstīto, pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kā noteikts 4. punktā. Attiecībā uz revīzijas un izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienošanās.

4.   Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu instrumentu un ISPA programmas (11) paredzēto pakāpenisko pārtraukšanu, Komisija var veikt jebkādus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais, deviņpadsmit mēnešus pēc pievienošanās Bulgārijā un Rumānijā ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos Bulgārijā un Rumānijā un kam jāpaliek darbā šajās valstīs pēc pievienošanās dienas, izņēmuma kārtā attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās Komisija piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā paredzēts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (12). Administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pozīcijas “pirmspievienošanās palīdzības jaunajām dalībvalstīm pārtraukšana” vai no ekvivalentas pozīcijas atbilstīgās politikas jomā, kas attiecas uz paplašināšanos.

28. pants

1.   Pasākumus, uz kuriem pievienošanās dienā attiecas lēmumi par palīdzību atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999, ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu, un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par pasākumiem, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 (1994. gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda izveidi (13). Attiecībā uz summām, par kurām šādu pasākumu īstenošanas gaitā vēl nav radušās saistības, saistības uzņemas atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošai regulai par Kohēzijas fondu, tās attiecina uz šai regulai atbilstošo sadaļu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā. Ja vien 2. līdz 5. punktā nav paredzēts citādi, uz šiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi pēdējai minētajai regulai apstiprinātu pasākumu īstenošanu.

2.   Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Šādā gadījumā tomēr nepiemēro 165. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi Līgumiem, aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, un Kopienas politikai, tostarp politikai vides aizsardzības, transporta, Eiropas komunikāciju tīklu, konkurences un valsts līgumu piešķiršanas jomā.

3.   Komisijas maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem attiecina uz agrāko saistību, kas radusies, pirmkārt, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999 un, otrkārt, atbilstīgi attiecīgajā laikā spēkā esošajai regulai par Kohēzijas fondu.

4.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1267/1999 noteikumus par izdevumu atbilstību, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, par ko pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma lemj Komisija.

5.   Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem Komisija var pieņemt lēmumu atļaut īpašus atbrīvojumus no noteikumiem, ko piemēro atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošajai regulai par Kohēzijas fondu.

29. pants

Ja laikposms daudzgadu finansiālajām saistībām attiecībā uz SAPARD programmu (14) saistībā ar lauksaimniecības zemes apmežošanu, atbalstu ražotāju grupu vai agrovides shēmu izveidošanai beidzas pēc galīgā termiņa SAPARD maksājumu veikšanai, neapmaksātās saistības sedz no 2007.-2013. gada lauku attīstības programmas. Ja šajā sakarā ir vajadzīgi īpaši pārejas posma pasākumi, tos pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 50. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (15).

30. pants

1.   Bulgārija, saskaņā ar apņemšanos pirms 2003. gada pilnībā slēgusi Kozloduy kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku, lai turpmāk pārtrauktu to ekspluatāciju, apņemas 2006. gadā pilnībā slēgt šīs kodolelektrostacijas 3. un 4. bloku un turpmāk pārtraukt to ekspluatāciju.

2.   Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Kopiena sniegs Bulgārijai finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās pūliņus pārtraukt Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatāciju un novērst to slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas.

Šī palīdzība, inter alia, ietver: pasākumus, lai atbalstītu Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas pārtraukšanu; pasākumus, lai vides aizsardzības kontekstā panāktu uzlabojumus atbilstīgi acquis; pasākumus, lai Bulgārijā modernizētu parastās enerģijas ražošanas, pārvades un sadales sektorus; pasākumus, lai uzlabotu energoefektivitāti, veicinātu atjaunojamu energoavotu izmantošanu un uzlabotu energoapgādes drošību.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam palīdzības saistību apropriācijas ir EUR 210 miljoni (2004. gada cenās), par ko katru gadu uzņemas saistības vienādā apjomā - EUR 70 miljonu (2004. gada cenās).

Palīdzību vai tās daļas var darīt pieejamas kā Kopienas ieguldījumu Starptautiskajā Kozloduy ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondā, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

3.   Komisija var pieņemt noteikumus par 2. punktā minētās palīdzības īstenošanu. Noteikumus pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16). Šajā nolūkā Komisijai palīdz komiteja. Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir sešas nedēļas. Komiteja pieņem savu reglamentu.

31. pants

1.   Pirmajā pievienošanās gadā Savienība Bulgārijai un Rumānijai sniedz pagaidu finansiālo palīdzību, turpmāk — “pārejas līdzekļi”, lai attīstītu un stiprinātu minēto valstu valsts pārvaldes un tiesu iestāžu spēju Kopienas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības apmaksā iestāžu stiprināšanas projektus un konkrētus ar tiem saistītus nelielus ieguldījumus.

2.   Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju noteiktās jomās.

3.   Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību un kas paredzēta nolīgumos ar dalībvalstīm par pirmspievienošanās palīdzību.

Pirmajā gadā pēc pievienošanās pārejas līdzekļu saistību apropriācijas Bulgārijai un Rumānijai 2004. gada cenās ir EUR 82 miljoni, lai risinātu nacionālās un horizontālās prioritātes. Apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plānu.

4.   Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļiem paredz un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisku atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

32. pants

1.   Ar šo tiek izveidota naudas plūsma un Šengenas līdzekļi, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai Bulgārijai un Rumānijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2009. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām, un lai uzlabotu naudas plūsmu valstu budžetos.

2.   Turpmāk paredzētās summas (2004. gada cenās) no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai dara pieejamas kā vienreizēju piešķīruma maksājumu:

(miljonos EUR, 2004. gada cenās)
	2007.	2008.	2009.
Bulgārija	121,8	59,1	58,6
Rumānija	297,2	131,8	130,8.

3.   Vismaz 50 % no katras valsts daļas no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem izmanto, lai Bulgārijai un Rumānijai palīdzētu īstenot to saistības, kas paredz finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

4.   Viena divpadsmito daļu no katras ikgadējās summas Bulgārijai un Rumānijai izmaksā atbilstošā gada katra mēneša pirmajā darbadienā. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Bulgārija un Rumānija - vēlākais, sešus mēnešus pēc trīs gadu perioda beigām - iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums vienreizējiem piešķīruma maksājumiem no pagaidu naudas plūsmas Šengenas daļas un Šengenas līdzekļiem, pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus.

5.   Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļu izmantošanai.

33. pants

1.   Neskarot turpmākus politikas lēmumus, trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai strukturālām darbībām dara pieejamas šādas apropriācijas:

(miljonos EUR, 2004. gada cenās)
	2007.	2008.	2009.
Bulgārija	539	759	1 002
Rumānija	1 399	1 972	2 603.

2.   Trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam darbību apjomu un veidu attiecībā uz šīm valstīm piešķirtajām summām nosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas attiecīgajā laikā piemērojami strukturālu darbību izdevumiem.

34. pants

1.   Papildus pievienošanās dienā spēkā esošiem noteikumiem par lauku attīstību laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII pielikuma I-III iedaļā izklāstītos noteikumus, un visā plānošanas laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII pielikuma IV iedaļā paredzētos īpašos finanšu noteikumus.

2.   Neskarot turpmākus politikas lēmumus, Bulgārijai un Rumānijai piešķirtās saistību apropriācijas no ELVGF Garantiju nodaļas lauku attīstībai trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam ir EUR 3 041 miljoni (2004. gada cenās).

3.   Vajadzības gadījumā īstenošanas noteikumus VIII pielikuma piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

4.   Vajadzības gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu ar kvalificētu balsu vairākumu veic pielāgojumus VIII pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību.

35. pants

Summas, kas minētas 30., 31., 32., 33., un 34. pantā, Komisija katru gadu koriģē saskaņā ar cenu izmaiņām, veicot ikgadējās tehniskās korekcijas finanšu plānā.

IV SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

36. pants

1.   Ja laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu tautsaimniecības nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli attiecīgajā reģionā, Bulgārija vai Rumānija var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai labotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai.

Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm valstīm.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija nekavējoties nosaka, kādus aizsardzības pasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot pasākumu īstenošanas nosacījumus un metodes.

Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un neparedz robežkontroli.

3.   Pasākumi, kas atļauti atbilstīgi šā panta 2. punktam, var ietvert tikai tādas atkāpes no EK līguma un šā akta un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus. Priekšroka ir tiem pasākumiem, kas vismazāk traucēs iekšējā tirgus darbību.

37. pants

Ja Bulgārija vai Rumānija neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz sektorpolitikām, kuras skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai to nopietnu iespējamību, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus.

Pasākumi ir proporcionāli, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu īstenošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šādus aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā, ja vien tie neparedz kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

38. pants

Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā Bulgārijā vai Rumānijā tiek transponēti, īstenoti vai piemēroti pamatlēmumi vai citas atbilstīgās saistības, sadarbības dokumenti vai lēmumi, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā un kas pieņemti atbilstīgi ES līguma VI sadaļai, vai arī direktīvas un regulas, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu civiltiesību jomā un kas pieņemtas atbilstīgi EK līguma IV sadaļai, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus, precizējot pasākumu īstenošanas nosacījumus un metodes.

Pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp Bulgāriju vai Rumāniju un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neskarot turpmāku ciešu tiesisko sadarbību. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā, ja vien tie neparedz kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās nepilnības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā, Komisija, iepriekš apspriedusies ar dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

39. pants

1.   Ja - pamatojoties uz Komisijas veikto nepārtraukto uzraudzību attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas saistībām, ko tās uzņēmušās pievienošanās sarunās, un jo īpaši pamatojoties uz Komisijas uzraudzības ziņojumiem - ir viennozīmīgi apstiprinājies, ka stāvoklis saistībā ar sagatavošanos acquis pieņemšanai un īstenošanai Bulgārijā vai Rumānijā rada nopietnu iespēju, ka pievienošanās dienā, 2007. gada 1. janvārī, kāda no minētajām valstīm būs acīmredzami nesagatavota izpildīt iestāšanās prasības vairākās svarīgās jomās, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar vienprātīgu lēmumu var noteikt, ka šīs valsts pievienošanās dienu pārceļ par vienu gadu uz 2008. gada 1. janvāri.

2.   Neskarot 1. punktu, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas būtiskas nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda vienu vai vairākas saistības un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma I punktā.

3.   Neskarot šā panta 1. punktu un 37. pantu, Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc detalizēta izvērtējuma, kas 2005. gada rudenī veicams attiecībā uz Rumānijas sasniegumiem konkurences politikā, ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas būtiskas nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda saistības, ko tā uzņēmusies ar Eiropas Līgumu (17), vai vienu vai vairākas saistības un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma II punktā.

4.   Ja tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 1., 2. vai 3. punktam, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nekavējoties lemj par tiem pielāgojumiem šajā aktā, tostarp tā pielikumos un pielikumu papildinājumos, kuri kļuvuši nepieciešami saistībā ar šādu atlikšanas lēmumu.

40. pants

Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, Bulgārijas un Rumānijas tiesību aktu izpilde VI un VII pielikumā minētajos pārejas posmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli.

41. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Bulgārijā un Rumānijā pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 25. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (18), vai arī - attiecīgos gadījumos - saskaņā ar procedūrām, kuras minētas attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, vai saskaņā ar attiecīgo procedūru, kura paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šajā pantā minētos pārejas posma pasākumus var pieņemt trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.

Tādus pārejas posma pasākumus attiecībā uz šajā aktā neparedzētu kopējās lauksaimniecības politikas aktu īstenošanu, kuri jāveic pievienošanās sakarā, pirms pievienošanās dienas pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai - ja šādi pasākumi iespaido kādus Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus - tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecīgo instrumentu pieņemšanai.

42. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Bulgārijā un Rumānijā pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz Kopienas veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var īstenot trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā.

PIEKTĀ DAĻA

NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU

I SADAĻA

IESTĀŽU UN STRUKTŪRU IZVEIDE

43. pants

Eiropas Parlaments veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

44. pants

Padome veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

45. pants

Komisijas locekli no katras jaunās dalībvalsts ieceļ amatā no attiecīgās valsts pievienošanās dienas. Jaunos Komisijas locekļus ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā.

46. pants

1.   Tiesā ieceļ divus tiesnešus, un Pirmās instances tiesā ieceļ divus tiesnešus.

2.   Viena atbilstīgi šā panta 1. punktam ieceltā Tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī. Šo tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2012. gada 6. oktobrī.

Viena atbilstīgi šā panta 1. punktam ieceltā Pirmās instances tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā. Šo tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 31. augustā.

3.   Tiesa veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

Pirmās instances tiesa ar Tiesas piekrišanu veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

Šiem pielāgotajiem reglamentiem ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu.

4.   Lietas, kuras Tiesai un Pirmās instances tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas vai Pirmās instances tiesas plēnums vai palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.

47. pants

Revīzijas palātu paplašina, ieceļot divus papildu locekļus, kuru amata pilnvaru termiņš ir seši gadi.

48. pants

Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paplašina, ieceļot 27 locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un Rumānijas organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās un sociālās daļas. Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

49. pants

Reģionu komiteju paplašina, ieceļot 27 locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un Rumānijas reģionālas un vietējas organizācijas un kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai kas ir politiski atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

50. pants

Ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un šo komiteju reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.

51. pants

1.   Ar Līgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu un citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas šo komiteju, grupu vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā.

2.   Tādu ar Līgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju vai grupu sastāvu, kuru locekļu skaits ir noteikts neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja vienīgi pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas gadā, kas ir pēc pievienošanās.

II SADAĻA

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA

52. pants

Pēc pievienošanās Bulgāriju un Rumāniju uzskata par subjektiem, kam adresētas direktīvas un lēmumi EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē, ar nosacījumu, ka šīs direktīvas un lēmumi ir adresēti visām pašreizējām dalībvalstīm. Uzskata, ka Bulgārijai un Rumānijai šīs direktīvas un lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā atbilstīgi EK līguma 254. panta 1. un 2. punktam.

53. pants

1.   Bulgārija un Rumānija īsteno pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas izpildītu direktīvas un lēmumus EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šos pasākumus Komisijai, vēlākais, līdz pievienošanās dienai vai, attiecīgā gadījumā, līdz šajā aktā noteiktajam termiņam.

2.   Tiktāl, ciktāl šajā aktā paredzētie grozījumi direktīvās EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasības, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šos pasākumus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, līdz šajā aktā noteiktajam termiņam.

54. pants

Atbilstīgi EAEK līguma 33. pantam Bulgārija un Rumānija trīs mēnešos pēc pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir Bulgārijā un Rumānijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem apdraudējumiem.

55. pants

Pēc Bulgārijas vai Rumānijas attiecīgi pamatota lūguma, kas iesniegts Komisijai ne vēlāk kā pievienošanās dienā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, var veikt pasākumus, kas paredz pagaidu atkāpes no iestāžu aktiem, kas pieņemti laikposmā no 2004. gada 1. oktobra līdz pievienošanās dienai. Pasākumus pieņem saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas reglamentē tāda akta pieņemšanu, no kura tiek prasīta pagaidu atkāpe. Ja šīs atkāpes pieņem pēc pievienošanās, tās var piemērot no pievienošanās dienas.

56. pants

Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, šajā sakarā pieņem vajadzīgos aktus. Ja šos pielāgojumus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no pievienošanās dienas.

57. pants

Ja nav noteikts citādi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šā akta noteikumus.

58. pants

Iestāžu un Eiropas Centrālās bankas aktu teksti, kas pieņemti pirms pievienošanās un ko Padome, Komisija vai Eiropas Centrālā banka sagatavojusi bulgāru un rumāņu valodā, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās. Tos publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pants

Šim aktam pievienotais I līdz IX pielikums un minēto pielikumu papildinājumi ir šā akta sastāvdaļa.

60. pants

Itālijas Republikas valdība izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līguma par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos un Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos kopiju; tiek izsniegtas angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto tekstu kopijas.

Minēto Līgumu tekstus bulgāru un rumāņu valodā pievieno šim aktam. Šie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie Līgumu teksti pašreizējās valodās.

61. pants

Ģenerālsekretārs izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.

---

(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  Norādītās summas, kas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, ir indikatīvas un pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.”;

(4)  OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp. Aktā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).

(5)  Norādītās summas ir indikatīvas un pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.

(6)  OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.

(7)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 769/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2760/98 (1998. gada 18. decembris) par pārrobežu sadarbības programmas īstenošanu PHARE programmas ietvaros (OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1822/2003 (OV L 267, 17.10.2003., 9. lpp.).

(9)  OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.

(10)  Padomes 25.6.2002. Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 1267/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 769/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).

(12)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(13)  OV L 130, 25.5.1994. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1268/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2008/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 12. lpp.).

(15)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(16)  OV L 184, 17.7.1999, 23. lpp.

(17)  Eiropas Līgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp.)

(18)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

---

I PIELIKUMS

Konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz ar pievienošanos (minēts Pievienošanās akta 3. panta 3. punktā)

1.

1980. gada 19. jūnija Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 266, 9.10.1980., 1. lpp.) — 1984. gada 10. aprīļa Konvencija par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 146, 31.5.1984., 1. lpp.) — 1988. gada 19. decembra Pirmais protokols par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 48, 20.2.1989., 1. lpp.) — 1988. gada 19. decembra Otrais protokols par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 48, 20.2.1989., 17. lpp.) — 1992. gada 18. maija Konvencija par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 333, 18.11.1992., 1. lpp.) — 1996. gada 29. novembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, kā arī Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa (OV C 15, 15.1.1997., 10. lpp.)

2.

1990. gada 23. jūlija Konvencija par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.) — 1995. gada 21. decembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp.) — 1999. gada 25. maija Protokols, ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV C 202, 16.7.1999., 1. lpp.)

3.

1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.) — 1996. gada 27. septembra Protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 313, 23.10.1996., 2. lpp.) — 1996. gada 29. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151, 20.5.1997., 2. lpp.) — 1997. gada 19. jūnija Otrais protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 221, 19.7.1997., 12. lpp.)

4.

1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), kuras pamatā ir K.3. pants Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.) — 1996. gada 24. jūlija Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par to, kā Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretē ar Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OV C 299, 9.10.1996., 2. lpp.) — 1997. gada 19. jūnija Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu un Eiropola Konvencijas 41. panta 3. punktu, par Eiropola, tā struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti (OV C 221, 19.7.1997., 2. lpp.) — 2000. gada 30. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), un ar ko groza minētās Konvencijas 2. pantu un pielikumu (OV C 358, 13.12.2000., 2. lpp.) — 2002. gada 28. novembra Protokols, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) un Protokolu par Eiropola, tā struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti (OV C 312, 16.12.2002., 2. lpp.) — 2003. gada 27. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), un ar ko groza minēto Konvenciju (OV C 2, 6.1.2004., 3. lpp.)

5.

1995. gada 26. jūlija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām (OV C 316, 27.11.1995., 34. lpp.) — 1996. gada 29. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par to, kā Konvencijas par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām interpretē ar Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151, 20.5.1997., 16. lpp.) — 1999. gada 12. marta Protokols, kurš izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu Konvencijā (OV C 91, 31.3.1999., 2. lpp.) — 2003. gada 8. maija Protokols, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām (OV C 139, 13.6.2003., 2. lpp.)

6.	1997. gada 26. maija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.)

7.	1997. gada 18. decembra Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.)

8.	1998. gada 17. jūnija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par vadītāja tiesību atņemšanu (OV C 216, 10.7.1998., 2. lpp.)

9.

2000. gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000, 3. lpp.) — 2001. gada 16. oktobra Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.)

---

II PIELIKUMS

Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās (minēti Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā)

1.	Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas 1985. gada 14. jūnija līgums par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1).

2.

Turpmāk norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas (2), ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem: 1. pants, ciktāl tas attiecas uz šo punktu; 3. līdz 7. pants, izņemot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu; 13. pants; 26. un 27. pants; 39. pants; 44. līdz 59. pants; 61. līdz 63. pants; 65. līdz 69. pants; 71. līdz 73. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130. pants, ciktāl tie attiecas uz šo punktu; un 136. pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija.

3.

Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem: a) 1990. gada 27. novembrī parakstītais Nolīgums par Itālijas Republikas pievienošanos: — 4. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija; b) 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Nolīgums par Spānijas Karalistes pievienošanos: — 4. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija; — Nobeiguma akta III daļas 2. kopējā deklarācija; c) 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Nolīgums par Portugāles Republikas pievienošanos: — 4., 5. un 6. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija; d) 1992. gada 6. novembrī parakstītais Nolīgums par Grieķijas Republikas pievienošanos: — 3., 4. un 5. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija; — Nobeiguma akta III daļas 2. kopējā deklarācija; e) 1995. gada 28. aprīlī parakstītais Nolīgums par Austrijas Republikas pievienošanos: — 4. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija; f) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes pievienošanos: — 4. pants, 5. panta 2. punkts un 6. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija; g) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas pievienošanos: — 4. un 5. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija; — Nobeiguma akta III daļas Somijas Republikas valdības deklarācija par Ālandu salām h) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes pievienošanos: — 4. un 5. pants; — Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija

4.

Turpmāk norādītie nolīgumi, ko Padome noslēgusi saskaņā ar Šengenas Protokola 6. pantu: — 1999. gada 18. maija Nolīgums starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tostarp tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas un tam pievienotā vēstuļu apmaiņa (3), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/439/EK (4); — 1999. gada 30. jūnija Nolīgums, ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm valstīm (5), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2000/29/EK (6); — 2004. gada 25. oktobrī parakstītais Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7).

5.

Turpmāk norādītie noteikumi lēmumos, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:   Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 10 par ministru un valsts sekretāru deklarācijām   Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 14 par tiesiskās sadarbības uzlabošanu narkotiku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā   Izpildu komitejas 1994. gada 21. novembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 16 rev par kopīgu ieceļošanas un izceļošanas zīmogu ieviešanu   Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 28 rev par 75. pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai   Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 29 rev par to, kā nodrošināt, ka stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Līgumu   Izpildu komitejas 1995. gada 20. decembra Lēmums SCH/Com-ex (95) 21 par Šengenas valstu ātru apmaiņu ar statistikas datiem un īpašiem datiem par iespējamiem darbības traucējumiem pie ārējām robežām   Izpildu komitejas 1998. gada 21. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (98) 1 rev 2 par darba grupas darbību, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem   Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 26 def, ar ko izveido Pastāvīgo komiteju Šengenas konvencijas izvērtēšanai un īstenošanai   Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 35 rev 2 par Kopējās rokasgrāmatas nosūtīšanu ES kandidātvalstīm   Izpildu komitejas 1998. gada 27. oktobra Lēmums SCH/Com-ex (98) 37 def 2 par pasākumiem nelegālas imigrācijas apkarošanai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem   Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 51 rev 3 par policiju pārrobežu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā   Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 52 par Rokasgrāmatu policiju pārrobežu sadarbībai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem   Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 57 par saskaņotas formas ieviešanu ielūgumu, sponsorēšanas un izmitināšanas apliecinājumiem   Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 59 rev par dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 1 rev 2 par stāvokli narkotiku jomā   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 6 par Šengenas acquis attiecībā uz telekomunikācijām   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 7 rev 2 par sadarbības koordinatoriem   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 8 rev 2 par vispārīgiem principiem attiecībā uz informatoru atlīdzību   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 10 par šaujamieroču nelegālu tirdzniecību   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 13 par Kopējās rokasgrāmatas un Kopējās konsulārās instrukcijas gala variantu: — Kopējās konsulārās instrukcijas 1.-3., 7., 8. un 15. pielikums — Kopējā rokasgrāmata, ciktāl tā attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem, tostarp rokasgrāmatas 1., 5., 5.A, 6., 10. un 13. pielikums   Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 18 par policiju sadarbības uzlabošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā.

6.

Turpmāk norādītās deklarācijas, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem:   Izpildu komitejas 1996. gada 26. jūnija Deklarācija SCH/Com-ex (96) decl 6 rev 2 par izdošanu   Izpildu komitejas 1998. gada 9. februāra Deklarācija SCH/Com-ex (97) decl 13 rev 2 par nepilngadīgu personu nolaupīšanu.

7.

Turpmāk norādītie lēmumi, kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem:   Centrālās grupas 1998. gada 27. oktobra Lēmums SCH/C (98) 117 par pasākumiem nelegālas imigrācijas apkarošanai   Centrālās grupas 1999. gada 22. marta Lēmums SCH/C (99) 25 par vispārīgiem principiem attiecībā uz informatoru atlīdzību.

8.

Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:   Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.)   Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999. gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119, 7.5.1999., 49. lpp.)   Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem radītu tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.)   Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999. gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem rada tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kuri veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.)   Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.)   Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999. gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.)   Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.)   Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.)   Padomes Lēmums 2000/751/EK (2000. gada 30. novembris) par slepenības atcelšanu attiecībā uz dažām daļām Kopējā rokasgrāmatā, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 303, 2.12.2000., 29. lpp.)   Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000. gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.10.2000., 24. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 790/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (OV L 116, 26.4.2001., 5. lpp.)   Padomes Lēmums 2001/329/EK (2001. gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopējās konsulārās instrukcijas VI daļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.), ciktāl šis lēmums attiecas uz Kopējās konsulārās instrukcijas 3. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a pielikumu   Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar ko papildina 26. pantu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.)   Padomes Lēmums 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 2414/2001 (2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001 (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 334/2002 (2002. gada 18. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.)   Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.)   Padomes Lēmums 2002/352/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.)   Padomes Lēmums 2002/353/EK (2002. gada 25. aprīlis) par slepenības atcelšanu attiecībā uz II daļu Kopējā rokasgrāmatā, kuru pieņēmusi Izpildu komiteja, kas izveidota ar Konvenciju, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 123, 9.5.2002., 49. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.)   Padomes Lēmums 2002/587/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 187, 16.7.2002., 50. lpp.)   Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.)   Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.)   Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 453/2003 (2003. gada 6. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.)   Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar ko groza 40. panta 1. punktu un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37. lpp.)   Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.)   Padomes Lēmums Nr. 2004/466/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar kuru groza Kopējo rokasgrāmatu, lai iekļautu noteikumus par mērķtiecīgām robežu kontrolēm attiecībā uz pavadītiem nepilngadīgiem bērniem (OV L 157, 30.4.2004., 136. lpp.)   Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.)   Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.)   Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas grozīšanu (OV L 261, 6.8.2004., 36. lpp.)   Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.)   Padomes Regula (EK) 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 2133/2004 (2004. gada 13. decembris) par prasību dalībvalstu kompetentām iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un Kopējā rokasgrāmatā (OV L 369, 16.12.2004., 5 lpp.)   Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)

---

(1)  OV L 239, 22.9.2000., 13. lpp.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(4)  OV L 176, 10.7.1999., 35. lpp.

(5)  OV L 15, 20.1.2000., 2. lpp.

(6)  OV L 15, 20.1.2000., 1. lpp.

(7)  Kamēr šis nolīgums vēl nav noslēgts - tiktāl, ciktāl to piemēro provizoriski.

---

III PIELIKUMS

Pievienošanās akta 19. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi

1.   UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

I.   KOPIENAS PREČU ZĪME

31994 R 0040: Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.), ko groza:

—	31994 R 3288: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3288/94 (OV L 349, 31.12.1994., 83. lpp.),

—	32003 R 0807: Padomes 14.4.2003. Regula (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.),

—

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

—	32003 R 1653: Padomes 18.6.2003. Regula (EK) Nr. 1653/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 36. lpp.),

—	32003 R 1992: Padomes 27.10.2003. Regula (EK) Nr. 1992/2003 (OV L 296, 14.11.2003., 1. lpp.),

—	32004 R 0422: Padomes 19.2.2004. Regula (EK) Nr. 422/2004 (OV L 70, 9.3.2004., 1. lpp.).

Regulas 159.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”.

II.   PAPILDU AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI

1.

31992 R 1768: Padomes Regula (EEK) Nr. 1768/92 (1992. gada 18. jūnijs) par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L 182, 2.7.1992., 1. lpp.), ko groza: — 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.), — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Regulas 19.a pantam pievieno šādus punktus: “k) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Bulgārijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas; l) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Rumānijā piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā.”.

b)

Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.

2.

31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.), ko groza: — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Regulas 19.a pantam pievieno šādus punktus: “k) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Bulgārijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas; l) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Rumānijā piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā.”.

b)

Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.

III.   KOPIENAS DIZAINPARAUGI

32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.), ko groza:

—

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

Regulas 110.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai pieteikti pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”.

2.   LAUKSAIMNIECĪBA

1.

31989 R 1576: Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89 (1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.) un ko groza: — 31992 R 3280: Padomes 9.11.1992. Regula (EEK) Nr. 3280/92 (OV L 327, 13.11.1992., 3. lpp.), — 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/94 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.), — 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.), — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

a)	Regulas 1. panta 4. punkta i) apakšpunktam pievieno šādu punktu: “5) Vienīgi attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem, kas ražoti Rumānijā, nosaukumu “augļu alkohols” var aizstāt ar norādi “Pălincă”.”;

b)

Regulas II pielikumu papildina ar šādiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem: — 4. punktā — “Vinars Târnave”, “Vinars Vaslui”, “Vinars Murfatlar”, “Vinars Vrancea”, “Vinars Segarcea”; — 6. punktā — “Сунгурларска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сунгурларе/Sungurlarska grozdova rakiya/Grozdova rakiya no Sungurlare”, “Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сливен)/Slivenska perla (Slivenska grozdova rakiya/Grozdova rakiya from Sliven)”, “Стралджанска мускатова ракия/Мускатова ракия от Стралджа/Straldjanska muscatova rakiya/Muscatova rakiya no Straldja”, “Поморийска гроздова ракия/Гроздова ракия от Поморие/Pomoriyska grozdova rakiya/Grozdova rakiya no Pomorie”, “Русенска бисерна гроздова ракия/Бисерна гроздова ракия от Русе/Rusenska biserna grozdova rakiya/Biserna grozdova rakiya no Ruse”, “Бургаска мускатова ракия/Мускатова ракия от Бургас/Bourgaska muscatova rakiya/Muscatova rakiya no Bourgas”, “Добруджанска мускатова ракия/Мускатова ракия от Добруджа/Dobrudjanska muscatova rakiya/Muscatova rakiya no Dobrudja”, “Сухиндолска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сухиндол/Suhindolska grozdova rakiya/Grozdova rakiya no Suhindol”, “Карловска гроздова ракия/Гроздова pакия от Карлово/Karlovska grozdova rakiya/Grozdova rakiya” no Karlovo; — 7. punktā — “Троянска сливова ракия/Сливова ракия от Троян/Troyanska slivova rakiya/Slivova rakiya no Troyan”, “Силистренска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Силистра/Silistrenska kaysieva rakiya/Kaysieva rakiya no Silistra”, “Тервелска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Тервел/Tervelska kaysieva rakiya/Kaysieva rakiya no Tervel”, “Ловешка сливова ракия/Сливова ракия от Ловеч/Loveshka slivova rakiya/Slivova rakiya no Lovech”, “Ţuică Zetea de Medieşu Aurit”, “Ţuică de Valea Milcovului”, “Ţuică de Buzău”, “Ţuică de Argeş”, “Ţuică de Zalău”, “Ţuică ardelenească de Bistriţa”, “Horincă de Maramureş”, “Horincă de Cămârzan”, “Horincă de Seini”, “Horincă de Chioar”, “Horincă de Lăpuş”, “Turţ de Oaş”, “Turţ de Maramureş”.

2.

31991 R 1601: Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.) un ko groza: — 31992 R 3279: Padomes 9.11.1992. Regula (EEK) Nr. 3279/92 (OV L 327, 13.11.1992., 1. lpp.), — 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.), — 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/1994 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.), — 31996 R 2061: Eiropas Parlamenta un Padomes 8.10.1996. Regula (EK) Nr. 2061/2001 (OV L 277, 30.10.1996., 1. lpp.), — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). Regulas 2. panta 3. punktā pēc h) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu: “i) Pelin - aromatizēts vīnu saturošs dzēriens, kas iegūts no baltvīna vai sarkanvīna, koncentrētas vīnogu misas, vīnogu sulas (vai biešu cukura) un īpašas zāļu tinktūras, ar spirta tilpumkoncentrāciju ne mazāku par 8,5 %, ar cukura saturu, ko izsaka kā invertcukuru, kura īpatsvars ir 45 — 50 grami litrā, un ar kopējo skābumu, ko izsaka kā vīnskābi, ne mazāku par 3 gramiem litrā.” un i) apakšpunktu pārdēvē par j) apakšpunktu.

3.

31992 R 2075: Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.), ko groza: — 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.), — 31994 R 3290: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.), — 31995 R 0711: Padomes 27.3.1995. Regula (EK) Nr. 711/95 (OV L 73, 1.4.1995., 13. lpp.), — 31996 R 0415: Padomes 4.3.1996. Regula (EK) Nr. 415/96 (OV L 59, 8.3.1996., 3. lpp.), — 31996 R 2444: Padomes 17.12.1996. Regula (EK) Nr. 2444/96 (OV L 333, 21.12.1996., 4. lpp.), — 31997 R 2595: Padomes 18.12.1997. Regula (EK) Nr. 2595/97 (OV L 351, 23.12.1997., 11. lpp.), — 31998 R 1636: Padomes 20.7.1998. Regula (EK) Nr. 1636/98 (OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.), — 31999 R 0660: Padomes 22.3.1999. Regula (EK) Nr. 660/1999 (OV L 83, 27.3.1999., 10. lpp.), — 32000 R 1336: Padomes 19.6.2000. Regula (EK) Nr. 1336/2000 (OV L 154, 27.6.2000., 2. lpp.), — 32002 R 0546: Padomes 25.3.2002. Regula (EK) Nr. 546/2002 (OV L 84, 28.3.2002., 4. lpp.), — 32003 R 0806: Padomes 14.4.2003. Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.), — 32003 R 2319: Padomes 17.12.2003. Regula (EK) Nr. 2319/2003 (OV L 345, 31.12.2003., 17. lpp.), — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)	Pielikuma V punktu “Saulē kaltēta tabaka” papildina ar šādu tekstu:   “Molovata   Ghimpaţi   Bărăgan”.

b)	Pielikuma VI punktu “Basmas” papildina ar šādu tekstu:   “Djebel   Nevrokop   Dupnitsa   Melnik   Ustina   Harmanli   Krumovgrad   Iztochen Balkan   Topolovgrad   Svilengrad   Srednogorska yaka”.

c)	Pielikuma VIII punktu “Kaba Koulak (klasiskā)” papildina ar šādu tekstu:   “Severna Bulgaria   Tekne”.

4.

31996 R 2201: Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.), ko groza: — 31999 R 2701: Padomes 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2701/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 5. lpp.), — 32000 R 2699: Padomes 4.12.2000. Regula (EK) Nr. 2699/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 9. lpp.), — 32001 R 1239: Padomes 19.6.2001. Regula (EK) Nr. 1239/2001 (OV L 171, 26.6.2001., 1. lpp.), — 32002 R 0453: Komisijas 13.3.2002. Regula (EK) Nr. 453/2002 (OV L 72, 14.3.2002., 9. lpp.), — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), — 32004 R 0386: Komisijas 1.3.2004. Regula (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2003., 25. lpp.). Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: “III PIELIKUMS 5. pantā minētie pārstrādes limiti Svaiga produkta tīrais svars (tonnās)   Tomāti Persiki Bumbieri Kopienas limiti 8 860 061 560 428 105 659 Valstu limiti Bulgārija 156 343 17 843 n.a. Čehijas Republika 12 000 1 287 11 Grieķija 1 211 241 300 000 5 155 Spānija 1 238 606 180 794 35 199 Francija 401 608 15 685 17 703 Itālija 4 350 000 42 309 45 708 Kipra 7 944 6 n.a. Latvija n.a. n.a. n.a. Ungārija 130 790 1 616 1 031 Malta 27 000 n.a. n.a. Nīderlande n.a. n.a. 243 Austrija n.a. n.a. 9 Polija 194 639 n.a. n.a. Portugāle 1 050 000 218 600 Rumānija 50 390 523 n.a. Slovākija 29 500 147 n.a. n.a. = nav attiecināms”.

5.

31998 R 2848: Komisijas Regula (EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), un ko groza: — 31999 R 0510: Komisijas 8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OV L 60, 9.3.1993., 54. lpp.), — 31999 R 0731: Komisijas 7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OV L 93, 8.4.1999., 20. lpp.), — 31999 R 1373: Komisijas 25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OV L 162, 26.6.1999., 47. lpp.), — 31999 R 2162: Komisijas 12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OV L 265, 13.10.1999., 13. lpp.), — 31999 R 2637: Komisijas 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OV L 323, 15.12.1999., 8. lpp.), — 32000 R 0531: Komisijas 10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OV L 64, 11.3.2000., 13. lpp.), — 32000 R 0909: Komisijas 2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OV L 105, 3.5.2000., 18. lpp.), — 32000 R 1249: Komisijas 15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OV L 142, 16.6.2000., 3. lpp.), — 32001 R 0385: Komisijas 26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001., 18. lpp.), — 32001 R 1441: Komisijas 16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OV L 193, 17.7.2001., 5. lpp.), — 32002 R 0486: Komisijas 18.3.2002. Regula (EK) Nr. 486/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 9. lpp.), — 32002 R 1005: Komisijas 12.6.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OV L 153, 13.6.2002., 3. lpp.), — 32002 R 1501: Komisijas 22.8.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OV L 227, 23.8.2002., 16. lpp.), — 32002 R 1983: Komisijas 7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.), — 32004 R 1809: Komisijas 18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 18. lpp.). Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: “I PIELIKUMS GARANTIJAS SLIEKŠŅA PROCENTI RAŽOTĀJU GRUPU ATZĪŠANAI PA DALĪBVALSTĪM VAI NOTEIKTIEM RAJONIEM Ražotāju grupas reģistrācijas dalībvalsts vai noteikts rajons Procenti Vācija, Spānija (izņemot Kastīliju un Leonu, Navarru un Kampeso zonu Basku zemē), Francija (izņemot Ziemeļfranciju — Padekalē un Pikardiju), Itālija, Portugāle (izņemot Azoru autonomo apgabalu), Beļģija, Austrija, Rumānija 2 % Grieķija (izņemot Ēpeiru), Azoru autonomais apgabals (Portugāle), Ziemeļfrancija — Padekalē un Pikardija (Francija), Bulgārija (izņemot Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas pašvaldība Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas, Šumenas, Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General Toševo, Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo pašvaldības Ziemeļbulgārijas zonā 1 % Kastīlija un Leona, Navarra un Kampeso zona Basku zemē (Spānija), Ēpeira (Grieķija), Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas pašvaldība Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas, Šumenas, Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General Toševo, Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo pašvaldība Ziemeļbulgārijas zonā 0,3 %”

6.

31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), ko groza: — 32000 R 1622: Komisijas 24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1622/2000 (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.), — 32000 R 2826: Padomes 19.12.2000. Regula (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.), — 32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.), — 32003 R 0806: Padomes 14.4.2003. Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.), — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), — 32003 R 1795: Komisijas 13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).

a)

Regulas 6. pantam pievieno šādu punktu: “5. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju — no jauna noteiktās stādīšanas tiesības piešķir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanai, un šīs platības no pievienošanās dienas nepārsniedz 1,5 % no kopējās izmantotās vīna dārzu platības, kas attiecībā uz Bulgāriju ir 2 302,5 hektāri un attiecībā uz Rumāniju — 2 830,5 hektāri. Šīs tiesības piešķir no valsts rezerves, uz ko attiecas 5. pants.”.

b)	Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “g) Rumānijā: Podişul Transilvaniei zona”.

c)	Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 3. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “d) Slovākijā — Tokay reģions; e) Rumānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā vai 5. punkta f) apakšpunktā.”.

d)

Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus: “e) Bulgārijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon (Черноморски район), Rozova Dolina (Розова долина); f) Rumānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni.”.

e)	Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 6. punktam pievieno šādu daļu: “Bulgārijā vīnogu audzēšanas zona C III a) ir ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 5. punkta e) apakšpunktā.”.

f)	Regulas V pielikuma D daļas 3. punktā aiz vārdiem “kā arī Ungārijas” pievieno šādu tekstu: “,Rumānijas”.

7.

32000 R 1673: Padomes Regula (EK) Nr. 1673/2000 2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju (OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp.), kuru groza: — 32002 R 0651: Komisijas 16.4.2002. Regula (EK) Nr. 651/2002 (OV L 101, 17.4.2002., 3. lpp.), — 12003 T: Akta par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), — 32003 R 1782: Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.), — 32004 R 0393: Padomes 24.2.2004. Regula (EK) Nr. 393/2004 (OV L 65, 3.3.2004., 4. lpp.).

a)

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Attiecībā uz garo linšķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80 878 tonnas tirdzniecības gadā, un to sadala visām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu. Daudzumu sadala šādi: — 13 800 tonnas Beļģijai, — 13 tonnas Bulgārijai, — 1 923 tonnas Čehijas Republikai, — 300 tonnas Vācijai, — 30 tonnas Igaunijai, — 50 tonnas Spānijai, — 55 800 tonnas Francijai, — 360 tonnas Latvijai, — 2 263 tonnas Lietuvai, — 4 800 tonnas Nīderlandei, — 150 tonnas Austrijai, — 924 tonnas Polijai, — 50 tonnas Portugālei, — 42 tonnas Rumānijai, — 73 tonnas Slovākijai, — 200 tonnas Somijai, — 50 tonnas Zviedrijai, — 50 tonnas Apvienotajai Karalistei.”.

b)

Regulas 3. panta 2. punkta ievaddaļu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: “2. Attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 147 265 tonnas tirdzniecības gadā, par kuru var piešķirt atbalstu. Šo daudzumu sadala šādi: a) kā valstīm garantēto daudzumu šādām dalībvalstīm: — 10 350 tonnas Beļģijai, — 48 tonnas Bulgārijai, — 2 866 tonnas Čehijas Republikai, — 12 800 tonnas Vācijai, — 42 tonnas Igaunijai, — 20 000 tonnas Spānijai, — 61 350 tonnas Francijai, — 1 313 tonnas Latvijai, — 3 463 tonnas Lietuvai, — 2 061 tonnas Ungārijai, — 5 550 tonnas Nīderlandei, — 2 500 tonnas Austrijai, — 462 tonnas Polijai, — 1 750 tonnas Portugālei, — 921 tonnas Rumānijai, — 189 tonnas Slovākijai, — 2 250 tonnas Somijai, — 2 250 tonnas Zviedrijai, — 12 100 tonnas Apvienotajai Karalistei. Ungārijai noteiktais valstij garantētais daudzums tomēr attiecas vienīgi uz kaņepju šķiedru;”.

8.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.), ko groza: — 32004 R 0021: Padomes 17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.), — 32004 R 0583: Padomes 22.3.2004. Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.), — 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004. Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.), — — 32004 R 0864: Padomes 29.4.2004. Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).

a)	Regulas 2.a panta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “g) “jaunās dalībvalstis” ir Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.”.

b)	Regulas 5. panta 2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu: “Tomēr Bulgārija un Rumānija nodrošina to, lai zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī, tiktu saglabāta pastāvīgajām ganībām.”.

c)	Regulas 54. panta 2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu: “Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju datums, kas attiecas uz platībatkarīgā atbalsta pieteikumu iesniegšanu, ir 2005. gada 30. jūnijs.”.

d)

Regulas 71.g pantam pievieno šādu punktu: “9. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju: a) 2. punktā minētais trīs gadu pārskata posms ir no 2002. gada līdz 2004. gadam; b) 3. punkta a) apakšpunktā minētais gads ir 2004. gads; c) 4. punkta pirmajā daļā norāde uz 2004. gadu un/vai 2005. gadu nozīmē 2005. gadu un/vai 2006. gadu, un norādes uz 2004. gadu nozīmē 2005. gadu.”.

e)	Regulas 71.h pantam pievieno šādu tekstu: “Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2003. gada 30. jūniju nozīmē 2005. gada 30. jūniju.”.

f)

Regulas 74. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Atbalstu piešķir par valsts pamatplatībām tradicionālajās ražošanas zonās, kas uzskaitītas X pielikumā. Pamatplatības ir šādas: Bulgārija 21 800 ha Grieķija 617 000 ha Spānija 594 000 ha Francija 208 000 ha Itālija 1 646 000 ha Kipra 6 183 ha Ungārija 2 500 ha Austrija 7 000 ha Portugāle 118 000 ha”.

g)	Regulas 78. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Ar šo nosaka maksimālu garantēto platību 1 648 000 ha apjomā, par ko var piešķirt atbalstu.”.

h)

Regulas 80. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Atbalsts atbilstīgi ražām attiecīgajās dalībvalstīs ir šāds:   2004./2005. tirdzniecības gadā un gadījumā, ja piemēro 71. pantu (EUR/ha) 2005./2006. un turpmākajos tirdzniecības gados (EUR/ha) Bulgārija — 345,225 Grieķija 1 323,96 561,00 Spānija 1 123,95 476,25 Francijā:     — valsts pamatteritorija 971,73 411,75 — Franču Gviāna 1 329,27 563,25 Itālija 1 069,08 453,00 Ungārija 548,70 232,50 Portugāle 1 070,85 453,75 Rumānija — 126,075”.

i)

Regulas 81. pantu aizstāj ar šādu pantu: “81. pants Platības Ar šo tiek noteikta katras ražotājas dalībvalsts pamatplatība. Francijai tomēr nosaka divas pamatplatības. Pamatplatības ir šādas: Bulgārija 4 166 ha Grieķija 20 333 ha Spānija 104 973 ha Francijā: — valsts pamatteritorija — Franču Gviāna 19 050 ha 4 190 ha Itālija 219 588 ha Ungārija 3 222 ha Portugāle 24 667 ha Rumānija 500 ha Dalībvalsts var savu pamatplatību vai pamatplatības sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem.”.

j)

Regulas 84. pantu aizstāj ar šādu pantu: “84. pants Platības 1.   Dalībvalsts piešķir Kopienas atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina, reizinot attiecīgās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 120,75. 2.   Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 829 229 ha apjomā. 3.   Maksimālo garantēto platību, kas minēta 2. punktā, sadala šādās valsts garantētajās platībās: Valsts garantētās platības (VGP) Beļģija 100 ha Bulgārija 11 984 ha Vācija 1 500 ha Grieķija 41 100 ha Spānija 568 200 ha Francija 17 300 ha Itālija 130 100 ha Kipra 5 100 ha Luksemburga 100 ha Ungārija 2 900 ha Nīderlande 100 ha Austrija 100 ha Polija 4 200 ha Portugāle 41 300 ha Rumānija 1 645 ha Slovēnija 300 ha Slovākija 3 100 ha Apvienotā Karaliste 100 ha 4.   Dalībvalsts var savu valsts garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā ar ražošanu.”.

k)

Regulas 95. panta 4. punktam pievieno šādas daļas: “Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šā punkta pirmajā daļā minētie kopējie daudzumi ir noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 I pielikuma f) tabulā, un tos pārskata saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 1. punkta sesto daļu. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šā punkta pirmajā daļā minētais 12 mēnešu laikposms ir 2006./2007. gads.”.

l)	Regulas 103. panta otrajai daļai pievieno šādu tekstu: “Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šo punktu piemēros ar nosacījumu, ka vienoto platībmaksājuma shēmu piemēro 2007. gadā un ka ir izmantotas tiesības izvēlēties piemērot 66. pantu.”.

m)

Regulas 105. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Piemaksu platībatkarīgajam maksājumam: — 291 EUR/ha par 2005./2006. tirdzniecības gadu, — 285 EUR/ha par 2006./2007. tirdzniecības gadu un turpmākajiem gadiem, maksā par platību, kas paredzēta cietajiem kviešiem tradicionālajās ražošanas zonās, kuras uzskaitītas X pielikumā, ievērojot šādus ierobežojumus: (hektāri) Bulgārija 21 800 Grieķija 617 000 Spānija 594 000 Francija 208 000 Itālija 1 646 000 Kipra 6 183 Ungārija 2 500 Austrija 7 000 Portugāle 118 000”.

n)

Regulas 108. panta otrajai daļai pievieno šādu tekstu: “Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2005. gada 30. jūnijā bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzēti kultūraugi vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem.”.

o)	Regulas 110.c panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Ar šo tiek noteikta valsts pamatplatība: — Bulgārijai: 10 237 ha — Grieķijai: 370 000 ha — Spānijai: 70 000 ha — Portugālei: 360 ha.”.

p)	Regulas 110.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir: — Bulgārijā: EUR 263; — Grieķijā: EUR 594 300 000 hektāriem un EUR 342,85 atlikušajiem 70 000 hektāriem, — Spānijā: EUR 1 039; — Portugālē: EUR 556.”;

q)

Regulas 116. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Piemēro šādus maksimāli pieļaujamos daudzumus: Dalībvalsts Tiesības (x 1 000) Beļģija 70 Bulgārija 2 058,483 Čehijas Republika 66,733 Dānija 104 Vācija 2 432 Igaunija 48 Grieķija 11 023 Spānija 19 580 Francija 7 842 Īrija 4 956 Itālija 9 575 Kipra 472,401 Latvija 18,437 Lietuva 17,304 Luksemburga 4 Ungārija 1 146 alta 8,485 Nīderlande 930 Austrija 206 Polija 335,88 Portugāle 2 690 Rumānija 5 880,620 Slovēnija 84,909 Slovākija 305,756 Somija 80 Zviedrija 180 Apvienotā Karaliste 19 492 Kopā 89 607,008”;

r)

Regulas 123. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu: “8. Piemēro šādus reģionālos maksimāli pieļaujamos daudzumus: Beļģija 235 149 Bulgārija 90 343 Čehijas Republika 244 349 Dānija 277 110 Vācija 1 782 700 Igaunija 18 800 Grieķija 143 134 Spānija 713 999 (1) Francija 1 754 732 (2) Īrija 1 077 458 Itālija 598 746 Kipra 12 000 Latvija 70 200 Lietuva 150 000 Luksemburga 18 962 Ungārija 94 620 Malta 3 201 Nīderlande 157 932 Austrija 373 400 Polija 926 000 Portugāle 175 075 (3) Rumānija 452 000 Slovēnija 92 276 Slovākija 78 348 Somija 250 000 Zviedrija 250 000 Apvienotā Karaliste 1 419 811 (4)”.

s)

Regulas 126. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Piemēro šādus valstīm noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus: Beļģija 394 253 Bulgārija 16 019 Čehijas Republika 90 300 Dānija 112 932 Vācija 639 535 Igaunija 13 416 Grieķija 138 005 Spānija (5) 1 441 539 Francija (6) 3 779 866 Īrija 1 102 620 Itālija 621 611 Kipra 500 Latvija 19 368 Lietuva 47 232 Luksemburga 18 537 Ungārija 117 000 Malta 454 Nīderlande 63 236 Austrija 375 000 Polija 325 581 Portugāle (7) 416 539 Rumānija 150 000 Slovēnija 86 384 Slovākija 28 080 Somija 55 000 Zviedrija 155 000 Apvienotā Karaliste 1 699 511”.

t)

Regulas 130. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Jaunajām dalībvalstīm noteiktais valsts maksimāli pieļaujamais daudzums ir tāds, kā norādīts šajā tabulā:   Buļļi, vērši, govis un teles Teļi, kas ir 1 līdz 8 mēnešus veci un kuru kautsvars ir līdz 185 kg Bulgārija 22 191 101 542 Čehijas Republika 483 382 27 380 Igaunija 107 813 30 000 Kipra 21 000 — Latvija 124 320 53 280 Lietuva 367 484 244 200 Ungārija 141 559 94 439 Malta 6 002 17 Polija 1 815 430 839 518 Rumānija 1 148 000 85 000 Slovēnija 161 137 35 852 Slovākija 204 062 62 841.”.

u)

Regulas 143.a pantam pievieno šādu daļu: “Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka 2004. gada 30. aprīlī: — 25 % — 2007. gadā, — 30 % — 2008. gadā, — 35 % — 2009. gadā, — 40 % — 2010. gadā, — 50 % — 2011. gadā, — 60 % — 2012. gadā, — 70 % — 2013. gadā, — 80 % — 2014. gadā, — 90 % — 2015. gadā, — 100 % no 2016. gada.”.

v)

Regulas 143.b panta 4. punktam pievieno šādu daļu: “Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, ir daļa no tajās izmantotās lauksaimniecības zemes platības, kas tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība tiek vai netiek izmantota ražošanā, un kuru attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko Bulgārija un Rumānija nosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.”.

w)

Regulas 143.b panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu: “9. Katrai jaunajai dalībvalstij vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmā līdz 2006. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmā līdz 2009. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja minētās dalībvalstis to lūdz. Ņemot vērā 11. punktu, ikviena jaunā dalībvalsts piemērošanas laikposma pirmā vai otrā gada beigās var pieņemt lēmumu pārtraukt šīs shēmas piemērošanu. Par savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.”.

x)

Regulas 143.b panta 11. punktam pievieno šādu daļu: “Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2011. gadam, piemēro procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 143.a panta otrajā daļā. Ja atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b) apakšpunktu, vienotā platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo daļu, kas 2011. gadam noteikta 143.a panta otrajā daļā, piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.”.

y)

Regulas 143.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos maksājumus, piešķirot: a) attiecībā uz visiem tiešajiem maksājumiem, 2004. gadā — līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005. gadā — līdz 60 %, 2006. gadā — līdz 65 % un no 2007. gada — līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 143.a pantā. Ciktāl tas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, piemēro šādus noteikumus: 2007. gadā — līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2008. gadā — līdz 60 %, 2009. gadā — līdz 65 % un no 2010. gada — līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 143.a panta otrajā daļā. Tomēr Čehijas Republika var tiešos maksājumus kartupeļu cietes ražošanas nozarē papildināt līdz 100 % no Kopienā piemērojamā tiešo maksājumu apjoma, kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī. Tomēr attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas minēti šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļā, piemēro šādas maksimālās procentu likmes: 2004. gadā — 85 %, 2005. gadā — 90 %, 2006. gadā — 95 % un 2007. gadā — 100 %. Ciktāl tas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, piemēro šādas maksimālās procentu likmes: 2007. gadā — 85 %, 2008. gadā — 90 %, 2009. gadā — 95 % un no 2010. gadā — 100 %; vai b) i) attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas nav vienotā maksājuma shēmas maksājumi, par 10 procenta punktiem palielinātu tāda tiešā atbalsta kopējo apjomu, ko jaunajā dalībvalstī lauksaimniekam attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt 2003. kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006. kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada; ii) attiecībā uz vienreizējā maksājuma shēmu papildu valsts tiešā atbalsta kopapjoms, ko jaunā dalībvalsts var piešķirt konkrētā gadā, nepārsniedz noteikto finanšu līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp: — KLP veida valsts tiešā atbalsta kopapjomu, kas būtu pieejams attiecīgajā jaunajā dalībvalstī 2003. kalendārajā gadā vai - attiecībā uz Lietuvu 2002. kalendārajā gadā, ikreiz palielinot par 10 procenta punktiem. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006. kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada, — un — attiecīgajai jaunajai dalībvalstij VIIIa pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo apjomu, ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar 64. panta 2. punktu un 70. panta 2. punktu. Lai aprēķinātu pirmajā ievilkumā minēto kopapjomu, aprēķinā ietver valsts tiešos maksājumus un/vai tās sastāvdaļas, kas atbilst Kopienas tiešajiem maksājumiem, un/vai tās sastāvdaļas, kas tika ņemtas vērā, saskaņā ar 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu un 71.c pantu aprēķinot attiecīgajai jaunajai dalībvalstij noteikto faktisko maksimāli pieļaujamo apjomu. Attiecībā uz katru konkrēto tiešo maksājumu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vai nu a) vai b) iespēju. Kopējais tiešais atbalsts, ko lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgiem tiešajiem maksājumiem, ieskaitot valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar atbilstīgo tiešo maksājumu, kādu attiecīgajā laikā Kopienā piemēro dalībvalstīm un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.”.

z)

Regulas 154.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā, var noteikt laikposmā, kas sākas 2004. gada 1. maijā un beidzas 2009. gada 30. jūnijā, un pēc minētā datuma tie nav spēkā. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju laikposms sākas 2007. gada 1. janvārī un beidzas 2011. gada 31. decembrī. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, var pagarināt šos laikposmus.”.

aa)

Regulas III pielikumā pievieno šādas zemsvītras piezīmes: A punkta nosaukumam: “* Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2005. gadu jālasa kā norāde uz pirmo gadu, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”; B punkta nosaukumam: “* Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2006. gadu jālasa kā norāde uz otro gadu, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”; un C punkta nosaukumam: “* Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2007. gadu jālasa kā norādi uz trešo gadu, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”.

ab)

Regulas VIII.A pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: “VIII.A PIELIKUMS Valstij noteiktais maksimālie pieļaujamais daudzums, kas minēts 71.c pantā Maksimālie pieļaujamie daudzumi ir aprēķināti, ievērojot 143.a pantā paredzēto pieaugumu shēmu, un tādēļ tie nav jāsamazina. (miljonos EUR) Kalendārais gads Bulgārija Čehijas Republika Igaunija Kipra Latvija Lietuva Ungārija Malta Polija Rumānija Slovēnija Slovākija 2005 - 228,8 23,4 8,9 33,9 92,0 350,8 0,67 724,6 - 35,8 97,7 2006 - 266,7 27,3 12,5 39,6 107,3 420,2 0,83 881,7 - 41,9 115,4 2007 200,3 343,6 40,4 16,3 55,6 146,9 508,3 1,64 1 140,8 440,0 56,1 146,6 2008 240,4 429,2 50,5 20,4 69,5 183,6 634,9 2,05 1 425,9 527,9 70,1 183,2 2009 281,0 514,9 60,5 24,5 83,4 220,3 761,6 2,46 1 711,0 618,1 84,1 219,7 2010 321,2 600,5 70,6 28,6 97,3 257,0 888,2 2,87 1 996,1 706,4 98,1 256,2 2011 401,4 686,2 80,7 32,7 111,2 293,7 1 014,9 3,28 2 281,1 883,0 112,1 292,8 2012 481,7 771,8 90,8 36,8 125,1 330,4 1 141,5 3,69 2 566,2 1 059,6 126,1 329,3 2013 562,0 857,5 100,9 40,9 139,0 367,1 1 268,2 4,10 2 851,3 1 236,2 140,2 365,9 2014 642,3 857,5 100,9 40,9 139,0 367,1 1 268,2 4,10 2 851,3 1 412,8 140,2 365,9 2015 722,6 857,5 100,9 40,9 139,0 367,1 1 268,2 4,10 2 851,3 1 589,4 140,2 365,9 turpmākie gadi 802,9 857,5 100,9 40,9 139,0 367,1 1 268,2 4,10 2 851,3 1 766,0 140,2 365,9”.

ac)	Regulas X pielikumam pievieno šādu tekstu:   “BULGĀRIJA   Starozagorski   Haskovski   Slivenski   Yambolski   Burgaski   Dobrichki   Plovdivski”.

ad)

Regulas XI B pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: “XI B PIELIKUMS Valsts laukaugu pamatplatības un atsauces ražas jaunajās dalībvalstīs, kā minēts 101. un 103. pantā   Pamatplatība (hektāros) Atsauces ražas (t/ha) Bulgārija 2 625 258 2,90 Čehijas Republika 2 253 598 4,20 Igaunija 362 827 2,40 Kipra 79 004 2,30 Latvija 443 580 2,50 Lietuva 1 146 633 2,70 Ungārija 3 487 792 4,73 Malta 4 565 2,02 Polija 9 454 671 3,00 Rumānija 7 012 666 2,65 Slovēnija 125 171 5,27 Slovākija 1 003 453 4,06”.

9.	32003 R 1788: Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.), kuru groza: — 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004. Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),

a)

Regulas 1. panta 4. punktam pievieno šādu daļu: “Bulgārijai un Rumānijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts I pielikuma g) tabulā. Šo rezervi atmaksā no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par ko laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm. Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumiem, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz līdz 2008. gada 31. decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences attiecīgās valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām uz ražošanu tirgum.”.

b)

Regulas 1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju norādītie valsts references daudzumi ietver visu govs pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, kā noteikts šīs regulas 5. pantā, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.”.

c)	Regulas 1. pantam pievieno šādu punktu: “6. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju maksājumu piemēro no 2007. gada 1. aprīļa.”.

d)

Regulas 6. panta 1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām: “Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju individuālie references daudzumi ir izklāstīti I pielikuma f) tabulā. Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju 12 mēnešu laikposms individuālo references daudzumu noteikšanai sākas: Ungārijai — 2001. gada 1. aprīlī, Maltai un Lietuvai — 2002. gada 1. aprīlī, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai — 2003. gada 1. aprīlī, Polijai un Slovēnijai — 2004. gada 1. aprīlī un Bulgārijai un Rumānijai — 2006. gada 1. aprīlī.”.

e)

Regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju kopējā apjoma sadalījumu piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, kā noteikts I pielikuma f) tabulā, Komisija pārskata, pamatojoties uz 2006. gada faktiskajiem datiem par piegādēm un tiešo tirdzniecību, un — vajadzības gadījumā — koriģē saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

f)

Regulas 9. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju references tauku saturs, kas minēts 1. daļā, ir tāds pats kā references tauku saturs daudzumos, kas ražotājiem piešķirti šādos datumos: Ungārijai — 2002. gada 31. martā, Lietuvai — 2003. gada 31. martā, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai — 2004. gada 31. martā un Polijai un Slovēnijai — 2005. gada 31. martā, Bulgārijai un Rumānijai — 2007. gada 31. martā.”.

g)	Regulas 9. panta 5. punktam pievieno šādu daļu: “Attiecībā uz Rumāniju references tauku saturu, kas noteikts II pielikumā, Komisija pārskata, pamatojoties uz datiem par visu 2004. gadu, un — vajadzības gadījumā — koriģē saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”.

h)

Regulas I pielikuma d), e), f) un g) tabulu aizstāj ar šādām tabulām: “d) 2007./2008. gadam Dalībvalsts Daudzumi tonnās Beļģija 3 343 535,000 Bulgārija 979 000,000 Čehijas Republika 2 682 143,000 Dānija 4 499 900,000 Vācija 28 143 464,000 Igaunija 624 483,000 Grieķija 820 513,000 Spānija 6 116 950,000 Francija 24 478 156,000 Īrija 5 395 764,000 Itālija 10 530 060,000 Kipra 145 200,000 Latvija 695 395,000 Lietuva 1 646 939,000 Luksemburga 271 739,000 Ungārija 1 947 280,000 Malta 48 698,000 Nīderlande 11 185 440,000 Austrija 2 776 895,000 Polija 8 964 017,000 Portugāle 1 939 187,000 Rumānija 3 057 000,000 Slovēnija 560 424,000 Slovākija 1 013 316,000 Somija 2 431 047,324 Zviedrija 3 336 030,000 Apvienotā Karaliste 14 755 647,000 e) Laikposmā no 2008./2009. gada līdz 2014./2015. gadam Dalībvalsts Daudzumi tonnās Beļģija 3 360 087,000 Bulgārija 979 000,000 Čehijas Republika 2 682 143,000 Dānija 4 522 176,000 Vācija 28 282 788,000 Igaunija 624 483,000 Grieķija 820 513,000 Spānija 6 116 950,000 Francija 24 599 335,000 Īrija 5 395 764,000 Itālija 10 530 060,000 Kipra 145 200,000 Latvija 695 395,000 Lietuva 1 646 939,000 Luksemburga 273 084,000 Ungārija 1 947 280,000 Malta 48 698,000 Nīderlande 11 240 814,000 Austrija 2 790 642,000 Polija 8 964 017,000 Portugāle 1 948 550,000 Rumānija 3 057 000,000 Slovēnija 560 424,000 Slovākija 1 013 316,000 Somija 2 443 069,324 Zviedrija 3 352 545,000 Apvienotā Karaliste 14 828 597,000 f) References daudzumi piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, kas minēti 6. panta 1. punkta otrajā daļā Dalībvalsts References daudzumi piegādei, tonnās References daudzumi tiešajai tirdzniecībai, tonnās Bulgārija 722 000 257 000 Čehijas Republika 2 613 239 68 904 Igaunija 537 188 87 365 Kipra 141 337 3 863 Latvija 468 943 226 452 Lietuva 1 256 440 390 499 Ungārija 1 782 650 164 630 Malta 48 698 — Polija 8 500 000 464 017 Rumānija 1 093 000 1 964 000 Slovēnija 467 063 93 361 Slovākija 990 810 22 506 g) Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, kas minēti 1. panta 4. punktā Dalībvalsts Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, tonnās Bulgārija 39 180 Čehijas Republika 55 788 Igaunija 21 885 Latvija 33 253 Lietuva 57 900 Ungārija 42 780 Polija 416 126 Rumānija 188 400 Slovēnija 16 214 Slovākija 27 472”

i)

Regulas II pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu: “REFERENCES TAUKU SATURS Dalībvalsts References tauku saturs (g/kg) Beļģija 36,91 Bulgārija 39,10 Čehijas Republika 42,10 Dānija 43,68 Vācija 40,11 Igaunija 43,10 Grieķija 36,10 Spānija 36,37 Francija 39,48 Īrija 35,81 Itālija 36,88 Kipra 34,60 Latvija 40,70 Lietuva 39,90 Luksemburga 39,17 Ungārija 38,50 Nīderlande 42,36 Austrija 40,30 Polija 39,00 Portugāle 37,30 Rumānija 35,93 Slovēnija 41,30 Slovākija 37,10 Somija 43,40 Zviedrija 43,40 Apvienotā Karaliste 39,70”.

3.   TRANSPORTA POLITIKA

31996 L 0026: Padomes Direktīva 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kuru groza:

—	31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.),

—

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

—	32004 L 0066: Padomes 26.4.2004. Direktīva 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

a)

Direktīvas 10. pantam pievieno šādus punktus: “11. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Bulgārijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti: — pēc 2002. gada 19. novembra izdoti kravu un pasažieru starptautisko autopārvadājumu veicējiem saskaņā ar 2002. gada 31. oktobra Rīkojumu Nr. 11 par pasažieru un kravu starptautiskiem autopārvadājumiem (“Valsts Vēstnesis” Nr. 108, 2002. gada 19. novembrī); — pēc 2002. gada 19. novembra izdoti kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumu veicējiem saskaņā ar 1999. gada 3. novembra Rīkojumu Nr. 33 par pasažieru un kravu sabiedriskiem pārvadājumiem Bulgārijas teritorijā, kurā grozījumi izdarīti 2002. gada 30. oktobrī (“Valsts Vēstnesis” Nr. 108, 2002. gada 19. novembrī). 12. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Rumānijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti pēc 2000. gada 28. janvāra izdoti kravu un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Transporta ministra 1999. gada 21. decembra Rīkojumam Nr. 761 par to personu iecelšanu, apmācību un profesionālās kompetences sertificēšanu, kuri pastāvīgi un faktiski koordinē autopārvadājumu darbības.”.

b)	Direktīvas 10.b panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Profesionālās kompetences sertifikātus, kas minēti 10. panta 4. līdz 12. punktā, attiecīgās dalībvalstis var izdot atkārtoti atbilstīgi sertifikāta paraugam I.a pielikumā.”.

4.   NODOKĻU POLITIKA

1.

31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kuru groza: — 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 95. lpp.), — 31980 L 0368: Padomes 26.3.1980. Direktīva 80/368/EEK (OV L 90, 3.4.1980., 41. lpp.), — 31984 L 0386: Padomes 31.7.1984. Direktīva 84/386/EEK (OV L 208, 3.8.1984., 58. lpp.), — 11985 I: Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OJ L 302, 15.11.1985., 167. lpp.), — 31989 L 0465: Padomes 18.7.1989. Direktīva 89/465/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 21. lpp.), — 31991 L 0680: Padomes 16.12.1991. Direktīva 91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.), — 31992 L 0077: Padomes 19.10.1992. Direktīva 92/77/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 1. lpp.), — 31992 L 0111: Padomes 14.12.1992. Direktīva 92/111/EEK (OV L 384, 30.12.1992., 47. lpp.), — 31994 L 0004: Padomes 14.2.1994. Direktīva 94/4/EK (OV L 60, 3.3.1994., 14. lpp.), — 31994 L 0005: Padomes 14.2.1994. Direktīva 94/5/EK (OV L 60, 3.3.1994., 16. lpp.), — 31994 L 0076: Padomes 22.12.1994. Direktīva 94/76/EK (OV L 365, 31.12.1994., 53. lpp.), — 31995 L 0007: Padomes 10.4.1995. Direktīva 95/7/EK (OV L 102, 5.5.1995., 18. lpp.), — 31996 L 0042: Padomes 25.6.1996. Direktīva 96/42/EK (OV L 170, 9.7.1996., 34. lpp.), — 31996 L 0095: Padomes 20.12.1996. Direktīva 96/95/EK (OV L 338, 28.12.1996., 89. lpp.), — 31998 L 0080: Padomes 12.10.1998. Direktīva 98/80/EK (OV L 281, 17.10.1998., 31. lpp.), — 31999 L 0049: Padomes 25.5.1999. Direktīva 1999/49/EK (OV L 139, 2.6.1999., 27. lpp.), — 31999 L 0059: Padomes 17.6.1999. Direktīva 1999/59/EK (OV L 162, 26.6.1999., 63. lpp.), — 31999 L 0085: Padomes 22.10.1999. Direktīva 1999/85/EK (OV L 277, 22.10.1999., 34. lpp.), — 32000 L 0017: Padomes 30.3.2000. Direktīva 2000/17/EK (OV L 84, 5.4.2000., 24. lpp.), — 32000 L 0065: Padomes 17.10.2000. Direktīva 2000/65/EK (OV L 269, 21.10.2000., 44. lpp.), — 32001 L 0004: Padomes 19.1.2001. Direktīva 2001/4/EK (OV L 22, 24.1.2001., 17. lpp.), — 32001 L 0115: Padomes 20.12. 2001. Direktīva 2001/115/EK (OV L 15, 17.1.2002., 24. lpp.), — 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.), — 32002 L 0093: Padomes 3.12.2002. Direktīva 2002/93/EK (OV L 331, 7.12.2002., 27. lpp.), — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), — 32003 L 0092: Padomes 7.10.2003. Direktīva 2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003., 8. lpp.), — 32004 L 0007: Padomes 20.1.2004. Direktīva 2004/7/EK (OV L 27, 30.1.2004., 44. lpp.), — 32004 L 0015: Padomes 10.2.2004. Direktīva 2004/15/EK (OV L 52, 21.2.2004., 61. lpp.), — 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004. Direktīva 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.). Direktīvas 24.a pantā pirms ievilkuma “— Čehijas Republikā: EUR 35 000” iekļauj šādu ievilkumu: “— Bulgārijā: EUR 25 600;” un pēc ievilkuma “— Polijā — EUR 10 000” iekļauj šādu ievilkumu: “— Rumānijā — EUR 35 000;”.

2.

31992 L 0083: Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.), ko groza: — 12003 T: Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Direktīvas 22. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu: “6. Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Bulgārija un Čehijas Republika ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 30 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam.”.

b)

Regulas 22. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu: “7. Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Ungārija, Rumānija un Slovākija ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 50 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam. Šos pasākumus Komisija pārskata 2015. gadā un iesniedz Padomei ziņojumu par iespējamiem grozījumiem.”.

---

(1)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.

(2)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.

(3)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.

(4)  Šo maksimālo apjomu uz laiku palielina pa 100 000 līdz 1 519 811 līdz laikam, kad ir iespējams izvest dzīvos dzīvniekus, kas nav sasnieguši sešu mēnešu vecumu.

(5)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.

(6)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.

(7)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.

---

IV PIELIKUMS

Pievienošanās akta 20. pantā minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu pieņemtajos aktos

LAUKSAIMNIECĪBA

A.   TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešā daļa, II sadaļa, Lauksaimniecība Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu groza regulu, ar ko reglamentē cukura tirgu kopīgo organizāciju, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, tādējādi pielāgojot cukura un izoglikozes kvotas, kā arī maksimālos vajadzīgos jēlcukura piegādes daudzumus, kā noteikts turpmāk sniegtajā tabulā, kurus var pielāgot tāpat kā pielāgo pašreizējo dalībvalstu kvotas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajā laikā spēkā esošajiem cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas principiem un mērķiem. Saskaņotie daudzumi (tonnās)   Bulgārija Rumānija Cukura pamatdaudzums, (1) 4 752 109 164 no kura: A 4 320 99 240 B 432 9 924 Maksimālie vajadzīgie piegādes daudzumi (noteikti kā baltais cukurs) jēlcukura importam 198 748 329 636 Cukura pamatdaudzums, (2) 56 063 9 981 no kura: A 56 063 9 790 B 0 191 Ja Bulgārija 2006. gadā tā lūdz, iepriekš minētos cukura pamatdaudzumus no A un B iedaļas pārnes uz attiecīgajiem Bulgārijai noteiktajiem izoglikozes A un B iedaļas pamatdaudzumiem.

2.

31998 R 2848: Komisijas Regula (EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), un ko groza: — 31999 R 0510: Komisijas 8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OV L 60, 9.3.1999., 54. lpp.), — 31999 R 0731: Komisijas 7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OV L 93, 8.4.1999., 20. lpp.), — 31999 R 1373: Komisijas 25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OV L 162, 26.6.1999., 47. lpp.), — 31999 R 2162: Komisijas 12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OV L 265, 13.10.1999., 13. lpp.), — 31999 R 2637: Komisijas 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OV L 323, 15.12.1999., 8. lpp.), — 32000 R 0531: Komisijas 10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OV L 64, 11.3.2000., 13. lpp.), — 32000 R 0909: Komisijas 2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OV L 105, 3.5.2000., 18. lpp.), — 32000 R 1249: Komisijas 15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OV L 142, 16.6.2000., 3. lpp.), — 32001 R 0385: Komisijas 26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001., 18. lpp.), — 32001 R 1441: Komisijas 16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OV L 193, 17.7.2001., 5. lpp.), — 32002 R 0486: Komisijas 18.3.2002. Regula (EK) Nr. 486/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 9. lpp.), — 32002 R 1005: Komisijas 12.06.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OV L 153, 13.6.2002., 3. lpp.), — 32002 R 1501: Komisijas 22.08.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OV L 227, 23.8.2002., 16. lpp.), — 32002 R 1983: Komisijas 7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.), — 32004 R 1809: Komisijas 18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 18. lpp.), Vajadzības gadījumā un saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 23. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (3), Komisija līdz pievienošanās dienai pieņem vajadzīgos grozījumus Kopienas atzīto tabakas ražošanas apgabalu sarakstā, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 2848/98 II pielikumā, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos un jo īpaši lai šajā sarakstā iekļautu noteiktos Bulgārijas un Rumānijas tabakas ražošanas apgabalus.

3.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.), ko groza: — 32004 R 0021: Padomes 17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.), — 32004 R 0583: Padomes 22.3.2004. Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.), — 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004. Regula (EK) Nr. 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.), — 32004 R 0864: Padomes 29.4.2004. Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.). a) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un Rumānija atbalstu par sēklām varētu integrēt atbalsta shēmās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV A sadaļā. i) Šajos noteikumos būs ietverts šāds grozījums XIa pielikumā “Maksimālie pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99. panta 3. punktā”, kurš pievienots Regulai (EK) Nr. 1782/2003, ko groza Regula (E) Nr. 583/2004: “PIELIKUMS XIA Maksimālie pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99. panta 3. punktā (miljonos EUR) Kalendāraisgads Bulgārija Republika Čehijas Igaunija Kipra Latvija Lietuva Ungārija Malta Polija Rumānija Slovēnija Slovākija 2005 - 0,87 0,04 0,03 0,10 0,10 0,78 0,03 0,56 - 0,08 0,04 2006 - 1,02 0,04 0,03 0,12 0,12 0,90 0,03 0,65 - 0,10 0,04 2007 0,11 1,17 0,05 0,04 0,14 0,14 1,03 0,04 0,74 0,19 0,11 0,05 2008 0,13 1,46 0,06 0,05 0,17 0,17 1,29 0,05 0,93 0,23 0,14 0,06 2009 0,15 1,75 0,07 0,06 0,21 0,21 1,55 0,06 1,11 0,26 0,17 0,07 2010 0,17 2,04 0,08 0,07 0,24 0,24 1,81 0,07 1,30 0,30 0,19 0,08 2011 0,22 2,33 0,10 0,08 0,28 0,28 2,07 0,08 1,48 0,38 0,22 0,09 2012 0,26 2,62 0,11 0,09 0,31 0,31 2,33 0,09 1,67 0,45 0,25 0,11 2013 0,30 2,91 0,12 0,10 0,35 0,35 2,59 0,10 1,85 0,53 0,28 0,12 2014 0,34 2,91 0,12 0,10 0,35 0,35 2,59 0,10 1,85 0,60 0,28 0,12 2015 0,39 2,91 0,12 0,10 0,35 0,35 2,59 0,10 1,85 0,68 0,28 0,12 2016 0,43 2,91 0,12 0,10 0,35 0,35 2,59 0,10 1,85 0,75 0,28 0,12 turpmākie gadi 0,43 2,91 0,12 0,10 0,35 0,35 2,59 0,10 1,85 0,75 0,28 0,12” ii) Sadalījums valstu maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu, ir šāds: Saskaņotais sadalījums valstu maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu (tonnās)   Bulgārija Rumānija Rīsu sēklas (Oryza sativa L.) 883,2 100 Sēklas, kas nav rīsu sēklas 936 2 294 b) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un Rumānija atbalstu par tabaku varētu integrēt atbalsta shēmās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV A sadaļā. Sadalījums valstu garantētajiem daudzumiem tabakai ir šāds: Saskaņotais sadalījums valstu garantētajiem daudzumiem tabakai (tonnās)   Bulgārija Rumānija Kopsumma, no tā: 47 137 12 312 I Dūmos kaltēta tabaka 9 023 4 647 II Ēnā kaltēta gaišā tabaka 3 208 2 370 V Saulē kaltēta tabaka   5 295 VI Basmas 31 106   VIII Kaba Koulak 3 800

B.   TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

31999 L 0105: Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.).

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar Direktīvas 1999/105/EK 26. panta 3. punktā noteikto procedūru, Komisija minētās direktīvas I pielikumu pielāgo attiecībā uz meža sugām Pinus peuce Griseb., Fagus orientalis Lipsky, Quercus frainetto Ten. un Tilia tomentosa Moench.

---

(1)  Baltā cukura tonnās.

(2)  Sausnas tonnās.

(3)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

---

V PIELIKUMS

Pievienošanās akta 21. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi

1.   UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas I sadaļa, Brīva preču aprite

ĪPAŠIE PASĀKUMI

Attiecībā uz Bulgāriju vai Rumāniju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt kādā no iepriekš uzskaitītajām jaunajām dalībvalstīm, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstīs vai valstīs, kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles jaunajā dalībvalstī pirmo reizi laidusi tirgū pati iepriekšminētā persona, vai arī tas noticis ar viņas piekrišanu.

Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.

2.   KONKURENCES POLITIKA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas IV sadaļas 1 nodaļa, Konkurences noteikumi

1.

Turpmāk norādītās atbalsta sistēmas un individuālo atbalstu, ko jaunajās dalībvalstīs ir sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē: a) atbalsta pasākumi, kuru īstenošana sākta pirms 1994. gada 10. decembra; b) atbalsta pasākumi, kas uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā; c) atbalsta pasākumi, kurus attiecīgās jaunās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgu ar acquis un pret kuriem Komisija - atbilstīgi 2. punktā izklāstītajai procedūrai - nav iebildusi, pamatojoties uz nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar kopējo tirgu. Piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem. Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu transporta nozarei un darbībām, kas saistītas ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti - ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību. Tāpat iepriekš izklāstītie noteikumi neskar aktā paredzētos pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkurences politiku un akta VII pielikuma 4. sadaļas B iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.

Ja jaunā dalībvalsts vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz: a) sarakstu ar esošā atbalsta pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar acquis; un b) jebkādu citu informāciju, kas ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību; iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija. Ja Komisija - 3 mēnešos pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda jaunās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta - neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar kopējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to. Uz visiem pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai, attiecas iepriekš izklāstītā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā attiecīgā jaunā dalībvalsts jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti.

3.

Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1). Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.

4.

Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu transporta nozarē, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē: — atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē. Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.

5.

Attiecībā uz Rumāniju 1. punkta c) apakšpunkts attiecas tikai uz atbalsta pasākumiem, kurus Rumānijas Valsts atbalsta uzraudzības iestāde izvērtē pēc dienas, kad Komisija, pamatojoties uz Rumānijas pievienošanās sarunu kontekstā pieņemto saistību nepārtraukto uzraudzību, pieņem lēmumu, ka Rumānijas valsts atbalsta īstenošanas uzskaite laikposmā pirms pievienošanās ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu apmierinošu līmeni uzskata par sasniegtu tikai tad, ja Rumānija ir pierādījusi to, ka attiecībā uz visiem Rumānijā piešķirtiem atbalsta pasākumiem tiek konsekventi piemērota pilnīga un pareiza valsts atbalsta uzraudzība, tostarp to, ka Rumānijas Valsts atbalstu uzraudzības iestāde pieņem un īsteno pilnīgi un pareizi pamatotus lēmumus, kuros iekļauts katra pasākuma valsts atbalsta iezīmju precīzs novērtējums un kuri paredz saderības kritēriju pareizu piemērošanu. Pamatojoties uz nopietnām šaubām par saderību ar kopējo tirgu, Komisija var iebilst pret jebkuru atbalsta pasākumu, kas pirmspievienošanās laikposmā piešķirts no 2004. gada 1. septembra līdz datumam, kas noteikts iepriekšminētajā Komisijas lēmumā, kurā konstatē, ka īstenošanas uzskaite ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā. Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas, Komisija pieņem lēmumu, ka Rumānija veic visus vajadzīgus pasākumus, lai efektīvi atgūtu atbalstu no saņēmēja. Atbalsts, kas ir jāatgūst, ietver atbilstīgas likmes procentus, ko nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004 (2) un kas jāmaksā no tās pašas dienas.

3.   LAUKSAIMNIECĪBA

a)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas I sadaļa, Lauksaimniecība 1. Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas jaunajās dalībvalstīs, pamatojoties uz šo valstu tirgus atbalsta politiku, pārņem Kopiena atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 8. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1883/78 (1978. gada 2. augusts), ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, kuru veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa (3). Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem tiek piemērota Kopienā un ja rezerves atbilst Kopienas intervences prasībām. 2. Jebkādas produktu privātas vai valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā jaunajās dalībvalstīs un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu uzskatīt par normālu rezervju pārņemšanu, ir jālikvidē uz jauno dalībvalstu rēķina. Normālu rezervju pārņemšanu katram produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus kopīgās organizācijas kritērijiem un mērķiem. 3. Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves. 4. Iepriekš izklāstītos pasākumus Komisija īsteno un piemēro saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4), vai arī - attiecīgos gadījumos - saskaņā ar procedūru, kas minēta 42. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 30. jūnijs) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (5), attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju vai attiecīgajās komiteju procedūrās, kuras paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos.

b)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas VI sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti - ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē: — atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu. Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē. Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.

4.   MUITAS SAVIENĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešās daļas I sadaļa - Brīva preču aprite, 1. nodaļa - Muitas savienība

31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992, 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos - Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.);

31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32003 R 2286: Komisijas 18.12.2003. Regula (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula (EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, ievērojot šādus īpašos noteikumus:

KOPIENAS STATUSA APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA PAPLAŠINĀTĀ KOPIENĀ)

1.

Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātājā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā vai 16. punkta b) līdz g) apakšpunktā, vai kuras paplašinātājā Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā, ja tiek uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem: a) preferenciālas izcelsmes apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstīgi kādam no turpmāk uzskaitītajiem Eiropas Līgumiem, vai kādam līdzvērtīgam preferenciālam nolīgumam, kurš noslēgts starp pašām jaunajām dalībvalstīm un kurā - attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes izejvielām, ko izmanto tādu ražojumu izgatavošanai, kuriem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu - paredzēts aizliegums kompensēt muitas nodokļus vai atbrīvot no muitas nodokļiem (“nodokļu nekompensēšanas” klauzula); Eiropas Līgumi: — 21994 A 1231 (24) Bulgārija: Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses - 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (6); — 21994 A 1231 (20) Rumānija: Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses - 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (7); b) kāds no Regulas Nr. 2454/93(EEK) 314. c pantā minētajiem Kopienas statusa apliecinājumiem; c) ATA karnete, kas pirms pievienošanās dienas izdota kādā pašreizējā dalībvalstī vai jaunajā dalībvalstī.

2.

Izsniedzot 1. punkta b) apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli pievienošanās dienā, un papildus Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 7. punktam, “Kopienas preces” ir preces: — kuras pilnībā iegūtas kādā no jaunajām dalībvalstīm apstākļos, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver preces, kas ievestas no citām valstīm vai teritorijām; vai — kuras ievestas no valstīm vai teritorijām, kas nav attiecīgā valsts, un laistas brīvā apgrozībā attiecīgajā valstī; vai — kuras attiecīgajā valstī iegūtas vai ražotas, vai nu tikai no šā punkta otrajā ievilkumā minētajām precēm, vai arī no šā punkta pirmajā un otrajā ievilkumā minētajām precēm.

3.

Pārbaudot 1. punkta a) apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos Eiropas Līgumos vai līdzvērtīgos preferenciālos nolīgumos, kuri noslēgti starp pašām jaunajām dalībvalstīm. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

PREFERENCIĀLAS IZCELSMES APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM, TOSTARP TURCIJU, ATBILSTĪGI PREFERENCIĀLIEM NOLĪGUMIEM PAR LAUKSAIMNIECĪBAS, OGĻU UN TĒRAUDA IZSTRĀDĀJUMIEM)

4.

Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs akceptē izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, vai atbilstīgi jauno dalībvalstu tiesību aktos vienpusēji noteiktiem režīmiem, ar nosacījumu, ka: a) pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā; un b) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas. Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas, attiecīgajā jaunajā dalībvalstī var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem vai režīmiem, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir spēkā dienā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm to iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

5.

Bulgārija un Rumānija ir tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts “apstiprināta eksportētāja” statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, ja: a) šāds noteikums ir paredzēts arī nolīgumos, ko šādas trešās valstis pirms pievienošanās dienas noslēgušas ar Kopienu; un b) apstiprinātie eksportētāji piemēro minētajos nolīgumos paredzētos izcelsmes noteikumus. Vēlākais, gadu pēc pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

6.

Pārbaudot 4. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos vai režīmos. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

7.

Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādus izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs retrospektīvi izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Kopiena noslēgusi ar šīm valstīm, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka laikā, kad tika izdoti pārvadājuma dokumenti, jaunajai dalībvalstij, kur notiek preču laišana brīvā apgrozībā, ar trešo valsti nav bijis spēkā esoša tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un ja: a) pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā; un b) pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un c) izcelsmes apliecinājums, kas izsniegts retrospektīvi, ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

8.	Pārbaudot 7. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos.

STATUSA APLIECINĀJUMS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM PAR RŪPNIECĪBAS IZSTRĀDĀJUMU BRĪVU APGROZĪBU EK UN TURCIJAS MUITAS SAVIENĪBĀ

9.

Izcelsmes apliecinājumus, ko atbilstīgi izsniegusi vai nu Turcija, vai kāda jaunā dalībvalsts atbilstīgi preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kas piemērojami starp tām un kas ļauj izcelsmes kumulāciju ar Kopienu, pamatojoties uz vienādiem izcelsmes noteikumiem, un kas saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu atmaksāšanu vai atlikšanu, attiecīgajās valstīs akceptē kā statusa apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95 (8), ar nosacījumu, ka: a) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un b) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas. Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Turcijā vai kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas atbilstīgi iepriekšminētajiem preferenciālajiem nolīgumiem, var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti saskaņā ar šiem nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

10.

Pārbaudot 9. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

11.

Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādas A.TR preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kuri izklāstīti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes Kopienā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī atrodas pagaidu uzglabāšanā atbilstīgi kādai muitas procedūrai, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka: a) par attiecīgajām precēm neiesniedz 9. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus; un b) preces atbilst nosacījumiem, lai īstenotu noteikumus par rūpniecības izstrādājumu brīvu apriti; un c) pārvadājuma dokumenti ir izsniegti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un d) A.TR preču pārvadājumu atļauja ir iesniegta muitas iestādēm četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

12.	Pārbaudot 11. punktā minētās A.TR preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par A.TR preču pārvadājumu atļauju izsniegšanu un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumā Nr. 1/2001 (9).

MUITAS PROCEDŪRAS

13.

Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās, pabeidz vai izpilda saskaņā ar Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja, procedūru pabeidzot vai izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā, kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas tarifu, un samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem.

14.

Procedūras attiecībā uz ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 98. līdz 113. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 535. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus: — ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, to muitas vērtību un daudzumu laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka attiecīgajām precēm piemēro ievešanu muitas noliktavā, un ja šī deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas.

15.

Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 114. pantā līdz 129. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 536. līdz 550. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus: — ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas; — ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad - nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs - par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus; — ja deklarācija par ievešanu pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas sistēmai, nodokļu atmaksāšanu veic attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ja muitas parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies pirms pievienošanās dienas.

16.

Procedūras attiecībā uz pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 137. līdz 144. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 553. līdz 584. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus: — ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas; — ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad - nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs - par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus.

17.

Procedūras attiecībā uz izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 145. līdz 160. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. l2454/93 496. līdz 523. pantā un 585. līdz 592. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos noteikumus: — Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591. panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu eksporta precēm, kas pirms pievienošanās dienas uz laiku eksportētas no jaunajām dalībvalstīm.

CITI NOTEIKUMI

18.	Atļaujas, kas pirms pievienošanās dienas piešķirtas Regulas Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru izmantošanai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī vienu gadu pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

19.

Procedūras, kas attiecas uz muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc muitošanas un kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz 232. pantā un Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.a pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus: — atgūšanu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas, atgūšanu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts savā labā un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

20.

Procedūras attiecībā uz muitas nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 235. līdz 242. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877. līdz 912. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos noteikumus: — atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem lūdz piemērot atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir saistīti ar muitas parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

---

(1)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 345. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1259/96 (OV L 163, 2.7.1996., 10. lpp.).

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(5)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(6)  OV L 358, 31.12.1994., 3. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes 4.6.2003. Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 191, 30.7.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 357, 31.12.1994. 2. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts).

(8)  EK un Turcijas Asociācijas padomes 22.12.1995. Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu (OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 2/99 (OV L 72, 18.3.1999., 36. lpp.).

(9)  EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas 28.3.2001. Lēmums Nr. 1/2001, ar ko groza Lēmumu Nr. 1/96, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 īstenošanai (OV L 98, 7.4.2001., 31. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 28, 4.2.2003., 51. lpp.).

---

V pielikuma papildinājums

Esošo atbalsta pasākumu saraksts, kas minēts V pielikuma 2. nodaļā paredzētās esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā

Piezīme: Piemērojot esošā atbalsta sistēmu, kas izklāstīta V pielikuma 2. nodaļā, šajā pielikuma papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas pirmā daļa.

Nr.			Nosaukums (oriģinālvalodā)	Valsts atbalsta uzraudzības iestādes apstiprinājuma datums	Ilgums
DV	Nr.	Gads
BG	1.	2004.	Предоговаряне на задълженията към държавата, възникнали по реда на Закона за уреждане на необслужваните кредити, договорени до 31.12.1990 г. със “Силома” АД, гр.Силистра, чрез удължаване на срока на изплащане на главницата за срок от 15 години.	29.7.2004.	2004.-2018.
BG	2.	2004.	Средства за компенсиране от държавния бюджет на доказания от “Български пощи” ЕАД дефицит от изпълнението на универсалната пощенска услуга.	18.11.2004.	31.12.2010.
BG	3.	2004.	Целево финансиране на дейността на Българската телеграфна агенция- направление “Информационно обслужване”	16.12.2003.	31.12.2010.

---

VI PIELIKUMS

Pievienošanās akta 23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi — Bulgārija

1.   PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

—	32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.);

32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

1.

Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, Konstitūcijas III-133. pantu un III-144. panta pirmo daļu attiecībās starp Bulgāriju, no vienas puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas posma noteikumus.

2.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Bulgārijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas. Bulgārijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus. Bulgārijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības. Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Bulgārijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu. Bulgārijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3.

Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu. Pēc minētās pārskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4.	Pēc Bulgārijas lūguma var veikt vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Bulgārijas lūguma saņemšanas.

5.

Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6.

Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Bulgārijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7.

Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras. Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8.

Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas EEK Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Bulgārijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus: — darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem; — darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9.

Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK (1) noteikumus, nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. un 8. punktam, tad Bulgārija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5. punktu un 7. un 8. punktu.

10.

Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Bulgārija var paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11.

Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Bulgārija var attiecībā uz Rumāniju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Bulgārija pārraudzības nolūkā izsniedz Rumānijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12.

Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13.

Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Bulgārijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no Konstitūcijas III-144. panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Bulgārijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi. Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas: — Vācijā: Joma NACE (2) kods, ja nav norādīts citādi Būvniecība, tostarp saistītās nozares 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā Ēku tīrīšana un uzkopšana 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana Citi pakalpojumi 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība — Austrijā: Joma NACE (3) kods, ja nav norādīts citādi Dārzkopības pakalpojumi 01.41. Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare 26.7. Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana 28.11. Būvniecība, tostarp saistītās nozares 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā Apsardzes darbība 74.60. Ēku tīrīšana un uzkopšana 74.70. Mājas aprūpe 85.14. Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas 85.32. Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Bulgārija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai. Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Bulgārijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14.

Iepriekš 2. līdz 5. punktā un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Bulgārijas pilsoņu piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā. Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi. Režīms, ko piemēro Bulgārijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā, attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Bulgārijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Bulgārijas pilsoņiem.

2.   PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Bulgāriju neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Bulgārija nodrošina to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu, kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 12 000 un laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim — vismaz EUR 15 000.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Bulgārijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Bulgārijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.

3.   BRĪVA KAPITALA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību,

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1.

Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Bulgārija var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otriem mājokļiem un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav Bulgārijas iedzīvotāji, un uz juridiskām personām, kas ir izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem. Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Bulgārijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko neattiecina uz Bulgārijas pilsoņiem.

2.

Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Bulgārija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības u zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem un juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar kādas citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības zemes iegādi dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kas ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi. Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un likumīgi dzīvot Bulgārijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Bulgārijas pilsoņiem. Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.

4.   LAUKSAIMNIECĪBA

A.   TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

—	31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, prasības attiecībā uz tauku saturu nepiemēro dzeramajam pienam, kas ražots Bulgārijā laikposmā līdz 2009. gada 30. aprīlim; tādējādi pienu ar tauku saturu 3 % (m/m) var tirgot kā pilnpienu, un pienu ar tauku saturu 2 % (m/m) var tirgot kā pilnpienu ar samazinātu tauku saturu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot tikai Bulgārijā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

B.   TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

32004 R 0853: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

a)

Šā pielikuma papildinājuma I un II nodaļā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2009. gada 31. decembrim var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst Regulas EK 853/2004 III pielikuma IX iedaļas I nodaļas II un III apakšnodaļas prasībām vai kas nav apstrādāts saskaņā ar minētajām prasībām, ja saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Bulgārijas iestādes.

b)

Kamēr vien a) punktā minētie uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā.

c)

Šā pielikuma papildinājuma II nodaļā uzskaitītie uzņēmumi ir tiesīgi līdz 2009. gada 31. decembrim pārstrādāt gan ES prasībām atbilstošu, gan neatbilstošu pienu, izmantojot atsevišķas ražošanas līnijas. Šajā sakarā par ES prasībām neatbilstošu pienu uzskata a) punktā minēto pienu. Šādiem uzņēmumiem ir pilnībā jāizpilda ES prasības attiecībā uz uzņēmumiem, tostarp attiecībā uz Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principu īstenošanu (minēti Regulas (EK) Nr. 852/2004 (4) 5. pantā), un tiem ir jādemonstrē spēja pilnībā ievērot turpmāk izklāstītos nosacījumus, tostarp izraudzīties attiecīgās ražošanas līnijas: — jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai būtu iespējams pareizi ievērot iekšējās procedūras attiecībā uz piena nošķirtu pārstrādi — no piena savākšanas un līdz gala produkta stadijai — tostarp atsevišķus piena savākšanas maršrutus, glabātuves un apstrādi ES prasībām atbilstīgam un neatbilstīgam pienam, kā arī nodrošināt īpašu iepakojumu un marķējumu ES prasībām neatbilstīga piena produktiem un šādu produktu atsevišķu glabāšanu; — jāizstrādā procedūra, lai nodrošinātu izejvielu izsekojamību, ietverot vajadzīgos dokumentāros pierādījumus attiecībā uz produktu apriti, produktu uzskaiti, kā arī sistēmu, lai ES prasībām atbilstīgās un neatbilstīgās izejvielas saistītu ar saražoto produktu kategorijām; — svaigpiens jāpakļauj vismaz 15 sekunžu ilgai termiskai apstrādei vismaz 71,7 oC temperatūrā; un — jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka identifikācijas marķējums netiek izmantots krāpnieciskos nolūkos. Bulgārijas iestādes: — nodrošina to, ka katra attiecīgā uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai būtu iespējama piena nošķiršanas iekšējo procedūru pareiza ievērošana; — veic testus un iepriekš nepaziņotas kontroles attiecībā uz piena nošķiršanu; un — apstiprinātās laboratorijās veic testus visām izejvielām un gala produktiem, lai pārbaudītu to atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas prasībām, tostarp mikrobioloģiskajiem kritērijiem attiecībā uz piena produktiem. Pienu un/vai piena produktus, kuru izcelsme ir nošķirtās ražošanas līnijās, kas ES apstiprinātos uzņēmumos pārstrādā ES prasībām neatbilstīgu pienu, var laist tirgū vienīgi saskaņā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Produktus, kas ražoti uz atbilstīga svaigpiena bāzes, kurš pārstrādāts nošķirtā ražošanas līnijā šā pielikuma papildinājuma II nodaļā uzskaitītā uzņēmumā, var laist tirgū kā atbilstīgus produktus, ja vien tiek izpildīti visi nosacījumi attiecībā uz ražošanas līniju nošķiršanu.

d)

Attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas ražoti atbilstīgi c) punktā minētajiem noteikumiem, atbalstu, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 (5) I sadaļas II un III nodaļā, izņemot 11. pantu, un II sadaļā, var piešķirt vienīgi tad, ja tiem ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā paredzētais ovālais identifikācijas marķējums.

e)

Bulgārija nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām prasībām, un iesniedz Komisijas gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta piena ražošanas saimniecību un piena savākšanas sistēmas modernizēšanā. Bulgārija nodrošina, ka pilnīga atbilstība šīm prasībām tiek panākta līdz 2009. gada 31. decembrim.

f)

Pirms pievienošanās un līdz 2005. gada 31. decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 (6) 58. pantā minēto procedūru atjaunināt šā pielikuma papildinājumu un šajā sakarā iekļaut sarakstā vai svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un pārraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus. Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantā minēto procedūru.

5.   TRANSPORTA POLITIKA

1.

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.). a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Bulgārijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Bulgārijā. b) Līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants. c) Tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto procedūru. Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli. Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā. Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu. d) Kamēr atbilstīgi a) un b) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju. e) Piemērojot a) līdz c) punktu, piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

2.

31996 L 0026: Padomes Direktīva 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.). Līdz 2010. gada 31. decembrim Direktīvas 96/26/EK 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu Bulgārijā nepiemēro attiecībā uz pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas vienīgi ar kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem. Šo uzņēmumu pieejamais kapitāls un rezerves pakāpeniski un atbilstīgi turpmāk izklāstītajai sistēmai sasniedz minimālos apjomus, kas noteikti iepriekšminētajā pantā: — līdz 2007. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 5 850 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 3 250 par katru papildu transportlīdzekli; — līdz 2008. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 6 750 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 3 750 par katru papildu transportlīdzekli; — līdz 2009. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 7 650 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 4 250 par katru papildu transportlīdzekli; — līdz 2010. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 8 550 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 4 750 par katru papildu transportlīdzekli.

3.

31996 L 0053: Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK 3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1. kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31. decembrim drīkst izmantot Bulgārijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi tad, ja tie atbilst Bulgārijā noteiktajiem ass slodzes ierobežojumiem. Uz transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie transportlīdzekļi izmanto galvenos tranzīta autoceļus, kas norādīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla attīstībai (7). Bulgārija ievēro turpmāk tabulās izklāstīto grafiku galveno autoceļu tīkla uzlabošanai. Visi ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu asi. Vienlaikus ar uzlabošanas darbu pabeigšanu, pakāpeniski notiek Bulgārijas autoceļu tīkla, tostarp Lēmuma Nr. 1692/96/EK I pielikumā norādītā tīkla, atvēršana starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu iekraušanai un izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes autoceļu tīkla neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski iespējams. No pievienošanās dienas uz visiem starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem ar pneimatisko balstiekārtu, kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, visa Bulgārijas ceļu tīkla robežās neattiecas jebkādi uz laiku noteikti papildu maksājumi. Uz laiku noteiktos papildu maksājumus par to, ka tīkla neuzlabotās daļas izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi bez pneimatiskās balstiekārtas, kuri atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir pārskatāma, un šie maksājumi lietotājiem nerada liekus administratīvus apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo maksājumu noteikšana nerada situāciju, ka pie robežas veic ass slodzes regulāras pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes ierobežojumus nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie attiecas arī uz Bulgārijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Autoceļu uzlabošanas programma (km) 1. tabula Nr. CEĻŠ IEDAĻA GARUMS/KM ATVĒRTS SATIKSMEI PASĀKUMS 1 2 3 4 5 6 1. I — 5/E — 85/ GABROVO — SHIPKA 18 2014. JAUNBŪVE 2. I — 5/E — 85/ KARDJALI — PODKOVA (MAKAZA) 18 2008. JAUNBŪVE     STARPSUMMA 36     3. I — 6 SOFIA — PIRDOP 56 2009. REMONTS 4. I — 7 SILISTRA — SHUMEN 88 2011. REMONTS 5. I — 7 PRESLAV — E—773 48 2010. ATJAUNOŠANA     STARPSUMMA 136     6. I — 9/E — 87/ RUMĀNIJAS ROBEŽA — BALCHIK 60 2009. REMONTS 7. II — 12 VIDIN — SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA 26 2008. ATJAUNOŠANA 8. II — 14 VIDIN — KULA — SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA 42 2009. ATJAUNOŠANA 9. II — 18 SOFJA APVEDCEĻŠ — ZIEMEĻU LOKS 24 2014. JAUNBŪVE 10. II — 19 SIMITLI — GOTSE DELCHEV — GRIEĶIJAS ROBEŽA 91 2008. REMONTS 11. II — 29 DOBRICH — VARNA 21 2010. REMONTS 12. II — 35 LOVECH — KARNARE 28 2011. ATJAUNOŠANA 13. II — 53 SLIVEN — YAMBOL 25 2010. REMONTS 14. II — 55 GURKOVO — NOVA ZAGORA 26 2010. REMONTS 15. II — 55 NOVA ZAGORA — SVILENGRAD 81 2012. REMONTS     STARPSUMMA 107     16. II — 57 STARA ZAGORA — RADNEVO 42 2010. REMONTS 17. II — 62 KYUSTENDIL — DUPNITSA 26 2011. ATJAUNOŠANA 18. II — 63 PERNIK — SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA 20 2010. ATJAUNOŠANA 19. II — 73 SHUMEN — KARNOBAT 44 2012. ATJAUNOŠANA 20. II — 73 SHUMEN — KARNOBAT 19 2011. ATJAUNOŠANA     STARPSUMMA 63     21. II — 78 RADNEVO — TOPOLOVGRAD 40 2013. REMONTS 22. II — 86 ASENOVGRAD — SMOLYAN 72 2014. ATJAUNOŠANA 23. II — 98 BURGAS — MALKO TARNOVO 64 2014. ATJAUNOŠANA 24. III-197 GOTZE DELCHEV — SMOLYAN 87 2013. ATJAUNOŠANA 25. III-198 GOTZE DELCHEV — BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA 95 2013. ATJAUNOŠANA 26. III-534 ELENA — NOVA ZAGORA 52 2012. ATJAUNOŠANA 27. III-534 NOVA ZAGORA — SIMEONOVGRAD 53 2014. ATJAUNOŠANA     STARPSUMMA 105     28. III-601 KYUSTENDIL — BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA 27 2011. JAUNBŪVE 29. III-622 KYUSTENDIL — BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA 31 2013. JAUNBŪVE 30. III-865 SMOLYAN — MADAN 15 2011. ATJAUNOŠANA 31. III-867 SMOLYAN — KARDJALI 69 2014. ATJAUNOŠANA 32. III-868 SMOLYAN APVEDCEĻŠ 40 2012. JAUNBŪVE 33. IV — 410068 SIMITLI — BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA 28 2009. JAUNBŪVE 34.   PLOVDIV APVEDCEĻŠ 4 2014. JAUNBŪVE   A1 “TRAKIA”AUTOMAĢISTRĀLE —STARA ZAGORA — KARNOBAT       35.   LOT 2 33 2010. JAUNBŪVE 36.   LOT 3 37 2011. JAUNBŪVE 37.   LOT 4 48 2014. JAUNBŪVE     STARPSUMMA 118         KOPĀ 1598     2. tabula   2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014.   PASĀKUMS                 REMONTS 91 116 114 88 81 40 0   ATJAUNOŠANA 26 42 68 88 96 182 258   JAUNBŪVE 18 28 33 64 40 31 94     135 186 215 240 217 253 352 1598 km

6.   NODOKĻU POLITIKA

1.

31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004. Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.). Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Bulgārija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2.

31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32003 L 0117: Padomes 5.12.2004. Direktīva 2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Bulgārija var līdz 2009. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Bulgārija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts direktīvā. Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (8) un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu ievest no Bulgārijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti importam no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

3.

32003 L 0049: Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0076: Padomes 29.4.2004 Direktīva 2004/76/EK (OV L 157, 30.4.2004., 106. lpp.). Bulgārijai ir atļauts nepiemērot Direktīvas 2003/49/EK 1. pantu līdz 2014. gada 31. decembrim. Šajā pārejas laikposmā nodokļu likme par procentiem vai honorāriem, ko maksā citas dalībvalsts asociētai uzņēmējsabiedrībai vai kādas dalībvalsts asociētās uzņēmējsabiedrības pastāvīgam uzņēmumam citā dalībvalstī, līdz 2010. gada 31. decembrim nedrīkst pārsniegt 10 % un turpmākos gados līdz 2014. gada 31 decembrim - 5 %.

4.

32003 L 0096: Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0075: Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 2003/96/EK 7. panta, Bulgārija var piemērot šādus pārejas laikposmus: — līdz 2011. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu bezsvina benzīnu pielāgotu minimāli pieļaujamam līmenim EUR 359 par 1 000 l. Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 323 par 1 000 l; — līdz 2010. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu gāzeļļu un petroleju pielāgotu minimāli pieļaujamam līmenim EUR 302 par 1 000 l, un līdz 2013. gada 1. janvārim, lai sasniegtu minimāli pieļaujamo līmeni EUR 330 par 1 000 l. Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 274 par 1 000 1. b) Atkāpjoties no Direktīvas 2003/96/EK 9. panta, Bulgārija var piemērot šādus pārejas laikposmus: — līdz 2010. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni par oglēm un koksu, ko izmanto rajonu siltumapgādei, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamiem nodokļa līmeņiem; — līdz 2009. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni par oglēm un koksu, ko izmanto mērķiem, kas nav rajonu siltumapgāde, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamiem nodokļa līmeņiem. Faktiskās nodokļu likmes, ko piemēro attiecīgiem energoproduktiem, no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas par 50 % no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas likmes. c) Atkāpjoties no Direktīvas 2003/96/EK 10. panta, Bulgārija līdz 2010. gada 1. janvārim var piemērot pārejas laikposmu, lai savus nodokļu līmeņus par elektroenerģiju pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu likmes, ko piemēro elektroenerģijai, no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas par 50 % no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas likmes.

7.   SOCIĀLĀ POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA

32001 L 0037: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformējumu un pārdošanu (OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.).

Atkāpjoties no 3. panta Direktīvā 2001/37/EK, Bulgārijas teritorijā ražotām un pārdotām cigaretēm maksimāli pieļaujamo darvas saturu piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Pārejas laikposmā:

—	Bulgārijā ražotās cigaretes ar darvas daudzumu, kas pārsniedz 10 mg vienā cigaretē, netirgo citās dalībvalstīs;

—	Bulgārijā ražotās cigaretes ar darvas daudzumu, kas pārsniedz 13 mg vienā cigaretē, neeksportē uz trešām valstīm; šo ierobežojumu samazina līdz 12 mg no 2008. gada 1. janvāra un līdz 11 mg no 2010. gada 1. janvāra;

—	Bulgārija sniedz Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, ko veic, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai.

8.   ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

—	31998 L 0093: Padomes 14.12.1998. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2012. gada 31. decembrim uz Bulgāriju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Bulgārija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

—	līdz 2007. gada 1. janvārim — 30 dienām;

—	līdz 2007. gada 31. decembrim — 40 dienām;

—	līdz 2008. gada 31. decembrim — 50 dienām;

—	līdz 2009. gada 31. decembrim — 60 dienām;

—	līdz 2010. gada 31. decembrim — 70 dienām;

—	līdz 2011. gada 31. decembrim — 80 dienām;

—	līdz 2012. gada 31. decembrim — 90 dienām.

9.   TELEKOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

32002 L 0022: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/22/EK 30. panta 1. punkta, Bulgārija var atlikt numura pārnesamības ieviešanu līdz, vēlākais, 2009. gada 1. janvārim.

10.   VIDE

A.   GAISA KVALITĀTE

1.

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.), kuru groza: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Bulgārijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — glabāšanas iekārtām 6 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 50 000 tonnām/gadā; — līdz 2009. gada 31. decembrim — glabāšanas iekārtām 19 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā. b) Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un izkraušanu no tiem terminālos, Bulgārijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — glabāšanas iekārtām 12 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 150 000 tonnām/gadā; — līdz 2009. gada 31. decembrim — 29 termināliem, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā. c) Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem pārvietojamiem konteineriem terminālos, Bulgārijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — 50 autocisternām; — līdz 2009. gada 31. decembrim — 466 autocisternām. d) Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Bulgārijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — 355 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 500 m3/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 1 000 m3/gadā; — līdz 2009. gada 31. decembrim — 653 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 500 m3/gadā.

2.

31999 L 0032: Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.), kuru groza: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 1999/32/EK 3. panta 1. punkta, Bulgārijā līdz 2011. gada 31. decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra saturu smagajā dīzeļdegvielā. Šajā pārejas laikposmā sēra saturs nepārsniedz 3,00 masas procentus. b) Atkāpjoties no Direktīvas 1999/32/EK 4. panta 1. punkta, Bulgārijā līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra saturu smagajā dīzeļdegvielā. Šajā pārejas laikposmā sēra saturs nepārsniedz 0,20 % masas procentus.

B.   ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1.

31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.). a) Līdz 2014. gada 31. decembrim par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā, paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants. b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes līdz 2009. gada 31. decembrim var iebilst pret turpmāk norādīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas regulas 10. pants. AA. METĀLUS SATUROŠI ATKRITUMI — AA 090 Arsēna atkritumi un atliekas — AA 100 Dzīvsudraba atkritumi un atliekas — AA 130 Atsārmi, kas radušies metālu kodināšanā AB. ATKRITUMI, KAS SATUR GALVENOKĀRT NEORGANISKUS KOMPONENTUS, KURI VAR SATURĒT METĀLUS UN ORGANISKAS VIELAS AC. ATKRITUMI, KAS SATUR GALVENOKĀRT ORGANISKUS KOMPONENTUS, KURI VAR SATURĒT METĀLUS UN NEORGANISKAS VIELAS — AC 040 Etilēta benzīna nosēdumi — AC 050 Termālie (siltumnesēji) šķidrumi — AC 060 Hidrauliskie šķidrumi — AC 070 Bremžu šķidrumi — AC 080 Antifrīza šķidrumi — AC 110 Fenoli, fenola savienojumi, tostarp hlorfenols šķidrumu vai nosēdumu veidā — AC 120 Polihlornaftalīni — AC 150 Hlorfluorogļūdeņraži — AC 160 Haloni — AC 190 Vieglā putekļainā frakcija, kas rodas automašīnu sasmalcināšanā — AC 200 Fosfora organiskie savienojumi — AC 230 Halogenēti vai nehalogenēti bezūdens destilācijas atlikumi, kuri radušies organisko šķīdinātāju rekuperācijā — AC 240 Alifātisko halogenēto ogļūdeņražu (piemēram, hlormetāna, dihloretāna, vinilhlorīda, vinilidēnhlorīda, alilhlorīda un epihlorhidrīna) ražošanas atkritumi — AC 260 Šķidri cūku mēsli, fekālijas AD. ATKRITUMI, KAS VAR SATURĒT VAI NU NEORGANISKUS, VAI ORGANISKUS KOMPONENTUS — AD 010 Atkritumi, kas rodas farmācijas produktu ražošanā un sagatavošanā Atkritumi, kas satur šādas vielas, sastāv no tām vai ir ar tām piesārņoti: — AD 040 Neorganiskie cianīdi, izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus, kuros ir nelieli neorganisko cianīdu piemaisījumi — AD 050 Organiskie cianīdi — AD 060 Eļļu/ūdens, ogļūdeņražu/ūdens maisījumu un emulsiju atkritumi — AD 070 Atkritumi, kas radušies tipogrāfijas krāsu, krāsvielu, pigmentu, krāsu, laku un emaljas krāsu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā — AD 150 Dabā sastopami organiskie materiāli, ko izmanto filtrēšanai (piemēram, biofiltri) — AD 160 Sadzīves atkritumi Minēto laikposmu var pagarināt līdz, ilgākais, 2012. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (9), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK (10). c) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes līdz 2009. gada 31. decembrim var iebilst pret regulas IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem; d) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (11) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (12), un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2.

31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 11.2.2004. Direktīva 2004/12/EK (OV L 47, 18.2.2004., 26. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to, ka attiecībā uz reģenerāciju vai sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim — 35 %, 2007. gadā — 39 %, 2008. gadā — 42 %, 2009. gadā — 46 % un 2010. gadā — 48 % no svara. b) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to, ka attiecībā uz reģenerāciju vai sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2014. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — 2011. gadā — 50 %, 2012. gadā — 53 % un 2013. gadā — 56 % no svara. c) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to, ka līdz 2009. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim — 8 %, 2007. gadā — 12 % un 2008. gadā — 14,5 % no svara. d) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to, ka līdz 2014. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim — 34 %, 2007. gadā — 38 %, 2009. gadā — 45 %, 2010. gadā — 47 %, 2011. gadā — 49 %, 2012. gadā — 52 %, un 2013. gadā — 54,9 % no svara. e) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta, Bulgārija nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais stikla pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim — 26 %, 2007. gadā — 33 %, 2009. gadā — 46 %, 2010. gadā — 51 %, 2011. gadā — 55 % un 2012. gadā — 59,6 % no svara. f) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta iv) punkta, Bulgārija nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, skaitot tikai to materiālu, kuru atkal pārstrādā plastmasā, un ievērojot šādus starpposma mērķus: — 2009. gadā — 17 %, 2010. gadā — 19 %, 2011. gadā — 20 % un 2012. gadā — 22 % no svara.

3.

31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.), kuru groza: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma 2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6. panta c) punkta ii) apakšpunktu un Padomes Direktīvu 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (13), prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, līdz 2014. gada 31. decembrim nepiemēro šīm 14 esošajām iekārtām: 1. “Polimeri” sārņu nostādināšanas dīķis, Varna, Devnya; 2. “Solvay Sodi”, “Deven” un “Agropolichim” jauktu pelnu un sārņu nostādināšanas dīķis, Varna, Devnya — Varna pašvaldībā; 3. TEC “Varna” pelnu nostādināšanas dīķis, Varna, Beloslav; 4. “Sviloza” pelnu nostādināšanas dīķis, Veliko Tarnovo, Svishtov; 5. TEC “Zaharni zavodi” pelnu nostādināšanas dīķis, Veliko Tarnovo, Gorna Oriahovitsa; 6. “Vidachim v likvidatsya” pelnu nostādināšanas dīķis, Vidin, Vidin; 7. “Toplofikatsia — Ruse”, TEC “Ruse — East” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse, Ruse; 8. TEC “Republica”, “COF — Pernik” un “Kremikovtsi — Rudodobiv” pelnu nostādināšanas dīķis, Pernik, Pernik; 9. “Toplofikatsia Pernik” un “Solidus Pernik” pelnu nostādināšanas dīķis, Pernik, Pernik; 10. TEC “Bobov dol” pelnu nostādināšanas dīķis, Kyustendil, Bobov dol; 11. “Brikel” pelnu nostādināšanas dīķis, Stara Zagora, Galabovo; 12. “Toplofikatsia Sliven” pelnu nostādināšanas dīķis, Sliven, Sliven; 13. TEC “Maritsa 3” pelnu nostādināšanas dīķis, Khaskovo, Dimitrovgrad; 14. TEC “Maritsa 3” pelnu nostādināšanas dīķis, Khaskovo, Dimitrovgrad. Bulgārija nodrošina, ka atkritumu daudzumu, ko apglabā šajās 14 esošajās neatbilstīgajās iekārtās, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli pieļaujamiem daudzumiem: — līdz 2006. gada 31. decembrim: 3 020 000 tonnu; — līdz 2007. gada 31. decembrim: 3 010 000 tonnu; — līdz 2008. gada 31. decembrim: 2 990 000 tonnu; — līdz 2009. gada 31. decembrim: 1 978 000 tonnu; — līdz 2010. gada 31. decembrim: 1 940 000 tonnu; — līdz 2011. gada 31. decembrim: 1 929 000 tonnu; — līdz 2012. gada 31. decembrim: 1 919 000 tonnu; — līdz 2013. gada 31. decembrim: 1 159 000 tonnu; — līdz 2014. gada 31. decembrim: 1 039 000 tonnu.

4.

32002 L 0096: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.), ko groza: — 32003 L 0108: Eiropas Parlamenta un Padomes 8.12.2003. Direktīva 2003/108/EK (OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 2002/96/EK 5. panta 5. punkta un 7. panta 2. punkta, Bulgārija nodrošina to, ka līdz 2008. gada 31. decembrim no privātām mājsaimniecībām gadā uz katru iedzīvotāju vidēji savāc vismaz četrus kilogramus šķirotus EEIA, kā arī sasniedz sastāvdaļu, materiālu un vielu reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes paredzēto apjomu.

C.   ŪDENS KVALITĀTE

31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

—	32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta, Bulgārijā līdz 2014. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu, ievērojot šādu starpposma mērķi:

—	attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai vairāk, atbilstību direktīvai nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim.

D.   RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1.

31996 L 0061: Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Bulgārijā līdz norādītajiem datumiem nepiemēro šādām iekārtām:   līdz 2008. gada 31. decembrim: — “Jambolen” — Yambol (darbība 4.1. h) — “Verila” — Ravno Pole (darbība 4.1.) — “Lakprom” — Svetovrachane (darbība 4.1. b) — “Orgachim” — Ruse (darbība 4.1. j) — “Neochim” — Dimitrovgrad (darbība 4.1. b)   līdz 2009. gada 31. decembrim: — “Elisejna” gara Elisejna (darbība 2.5. a)   līdz 2011. gada 31. decembrim: — TEC “Ruse East” — Ruse (darbība 1.1.) — TEC “Varna” — Varna (darbība 1.1.) — TEC “Bobov dol” — Sofia (darbība 1.1.) — “Lukoil Neftochim” TEC — Burgas (darbība 1.1.) — “Lukoil Neftochim” — Burgas (darbība 1.2.) — “Kremikovtsi” — Sofia (darbība 2.2.) — “Radomir Metali” — Radomir (darbība 2.3. b) — “Solidus” — Pernika (darbība 2.4.) — “Berg Montana fitingi” — Montana (darbība 2.4.) — “Energoremont” — Kresna (darbība 2.4.) — “Chugunoleene” — Ihtiman (darbība 2.4.) — “Alkomet” — Shoumen (darbība 2.5. b) — “Start”— Dobrich (darbība 2.5. b) — “Alukom” — Pleven (darbība 2.5. b) — “Energiya” — Turgovishte (darbība 2.5. b) — “Uspeh”— Lukovit (darbība 3.5.) — “Keramika” — Burgas (darbība 3.5.) — “Stroykeramika” — Mezdra (darbība 3.5.) — “Stradlja keramika” — Stradlja (darbība 3.5.) — “Balkankeramiks” — Novi Iskar (darbība 3.5.) — “Shamot” — Elin Pelin (darbība 3.5.) — Keramikas rūpnīca — Dragovishtitza (darbība 3.5.) — “Fayans” — Kaspichan (darbība 3.5.) — “Solvay Sodi” — Devnia (darbība 4.2. d) — “Polimeri” — Devnia (darbība 4.2. c) — “Agropolichim” — Devnia (darbība 4.3.) — “Neochim” — Dimitrovgrad (darbība 4.3.) — “Agriya” — Plovdiv (darbība 4.4.) — “Balkanpharma” — Razgrad (darbība 4.5.) — “Biovet” — Peshtera (darbība 4.5.) — “Catchup — frukt” — Ajtos (darbība 6.4. b) — “Bulgarikum” — Burgas (darbība 6.4. c) — “Serdika 90” — Dobrich (darbība 6.4. c) — “Ekarisaj” — Varna (darbība 6.5.) — “Ekarisaj Bert” — Burgas (darbība 6.5.). Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, ietverot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

2.

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.), ko groza: — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī no III, IV un VII pielikuma A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam un putekļiem, Bulgārijā līdz attiecīgajiem blokiem norādīto termiņu beigām nepiemēro šādām iekārtām: — TEC “Varna”: — 1. blokam — līdz 2009. gada 31. decembrim — 2. blokam — līdz 2010. gada 31. decembrim — 3. blokam — līdz 2011. gada 31. decembrim — 4. blokam — līdz 2012. gada 31. decembrim — 5. blokam — līdz 2013. gada 31. decembrim — 6. blokam — līdz 2014. gada 31. decembrim — TEC “Bobov dol”: — 2. vienībai — līdz 2011. gada 31. decembrim — 3. vienībai — līdz 2014. gada 31. decembrim — TEC “Ruse — East”: — 3. un 4. vienībai — līdz 2009. gada 31. decembrim — 1. un 2. vienībai — līdz 2011. gada 31. decembrim — “Lukoil Neftochim”, Bourgas TEC: — 2., 7., 8., 9. 10. un 11. vienībai — līdz 2011. gada 31. decembrim. Šajā pārejas laikposmā sēra dioksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma robežvērtības: — līdz 2008. gadam: 179 700 tonnas SO2/gadā; 8 900 tonnas putekļu/gadā; — līdz 2012. gadam: 103 000 tonnas SO2/gadā; 6 000 tonnas putekļu/gadā. b) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VI pielikuma A daļas, slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības Bulgārijā līdz 2011. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz “Lukoil Neftochim”, Bourgas TEC sadedzināšanas ie “Lukoil Neftochim”kārtas 2., 7., 8., 9., 10. un 11. bloku. Šajā pārejas laikposmā slāpekļa oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma robežvērtības: — līdz 2008. gadam: 42 900 tonnas/gadā; — līdz 2012. gadam: 33 300 tonnas/gadā. c) Līdz 2011. gada 1. janvārim Bulgārija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis piemērošanai. Šie plāni nodrošina emisijas turpmāku samazināšanu līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par a) un b) punktā norādītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam. Ja Komisija, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vidi un vajadzību samazināt pārejas posma pasākumu izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū, konstatē to, ka šie plāni nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā informē Bulgāriju. Turpmākajos trīs mēnešos Bulgārija paziņo pasākumus, ko tā veikusi, lai sasniegtu minētos mērķus. Ja Komisija pēc tam, apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatē to, ka šie pasākumi nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma procedūru, kā paredzēts EK līguma 226. pantā.

---

(1)  Padomes Direktīva 68/360/EEK (1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(2)  NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(7)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(9)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(10)  OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.

(11)  OV L 275, 10.10.1996., 26. lpp.

(12)  OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(13)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK un jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

---

VI pielikuma papildinājums

I NODAĻA

VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas a) punktā minētais to piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kas pārstrādā neatbilstīgu pienu

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums un adrese	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
Blagoevgrad reģions — Nr. 1
1.	BG 0112004	“Matand” Ltd. gr. Pernik ul. “Lenin” 111	s. Eleshnitsa
Bourgas reģions — Nr. 2
2.	BG 0212013	ET “Marsi — Mincho Bakalov” gr. Burgas j.k. “Vazrajdane” bl. 1	Burgas j.k. “Pobeda” ul. “Baykal” 9
3.	BG 0212027	DZZD “Mlechen svyat” gr. Burgas j.k. “Izgrev” ul. “Malchika” 3	s. Debelt ul. “Indje voyvoda” 5 obl. Burgaska
4.	BG 0212028	“Vester” OOD gr. Burgas ul. “Fotinov” 36	s. Sigmen
5.	BG 0212047	“Complektstroy” EOOD gr. Burgas ul. “Aleksandar Stamboliiski” 17	s. Veselie
Vidin reģions — Nr. 5
6.	BG 0512025	“El Bi Bulgarikum” EAD gr. Vidin	gr. Vidin Yujna promishlena zona
Vratsa reģions — Nr. 6
7.	BG 0612010	“Hadjiiski i familiya” EOOD s. Gradeshnitsa	s. Gradeshnitsa
8.	BG 0612027	“Mlechen ray 99” EOOD gr. Vratsa j.k. “Dabnika” bl. 48 ap. 3	gr. Vratsa j.k. Bistrets Stopanski dvor
9.	BG 0612035	ET “Nivego” s. Chiren	s. Chiren
Gabrovo reģions — Nr. 7
10.	BG 0712001	“Ben Invest” OOD s. Kostenkovtsi obsht. Gabrovo	s. Kostenkovtsi obsht. Gabrovo
11.	BG 0712002	“Shipka 97” AD gr. Gabrovo ul. “V. Levski” 2	gr. Gabrovo ul. “V. Levski” 2
12.	BG 0712003	“Elvi” OOD s. Velkovtsi obsht. Gabrovo	s. Velkovtsi obsht. Gabrovo
13.	BG 0712008	“Milkieks” OOD gr. Sevlievo j.k. “d—r Atanas Moskov”	gr. Sevlievo j.k. “Atanas Moskov”
Dobrich reģions — Nr. 8
14.	BG 0812002	“AVITA” OOD gr. Sofia ul. “20 — ti April” 6	s. Tsarichino
15.	BG 0812008	“Roles 2000” OOD gr. Varna ul. “Tsar Ivan Shishman” 13	s. Kardam
16.	BG 0812019	“Filipopolis” OOD gr. Plovdiv ul. “Hristo Danov” 2	s. Jeglartsi
17	BG 0812029	“AKURAT — MLECHNA PROMISHLENOST” OOD gr. Sofia ul. “Baba Vida 2”	gr. Dobrich j.k. “Riltsi”
18	BG 0812030	“FAMA” AD gr. Varna ul. “Evlogi Georgiev” 23	gr. Dobrich bul. “Dobrudja” 2
Kardjali reģions — Nr. 9
19	BG 0912004	ET “Rado” s. Byal izvor	s. Byal izvor obsht. Ardino
Kiustendil reģions — Nr. 10
20	BG 1012012	“Galkom” OOD gr. Dupnitsa	gr. Dupnitsa ul. “Venelin” 57
21	BG 1012008	ET “Nikolay Kolev” s. Konyavo	s. Konyavo
Lovech reģions — Nr. 11
22	BG 1112001	“Prima Lakta” Ltd. gr. Lovech ul. “Troyansko shose” 1	gr. Lovech ul. “Troyansko shose”
23	BG 1112004	“Mlekoprodukt” OOD gr. Lovech	s. Goran
24	BG 1112008	“Plod” AD gr. Apriltsi	gr. Apriltsi
25	BG 1112012	“Stilos” OOD gr. Dupnitsa ul. “Batenberg” 64	s. Lesidren
Pazardjik reģions — Nr. 13
26	BG 1312011	“Eko — F” EAD gr. Sofia ul. “Stara planina” 34	s. Karabunar
27	BG 1312015	“Mevgal Bulgaria” EOOD gr. Velingrad	gr. Velingrad j.k. “Industrialen”
28	BG 1312022	ET “Palmite — Vesela Popova” gr. Plovdiv ul. “Koprivkite” 23	gr. Strelcha ul. “Osvobojdenie” 17
Pleven reģions — Nr. 15
29	BG 1512003	“Mandra 1” EOOD gr. Obnova	s. Tranchovitsa
30	BG 1512006	“Mandra” OOD s. Obnova	s. Obnova
31	BG 1512008	ET “Viola” s. Koynare	gr. Koynare ul. “Hristo Botev” 16
32	BG 1512010	ET “Militsa Lazarova — 90” gr. Slavyanovo	gr. Slavyanovo ul. “Asen Zlatarev” 2
Plovdiv reģions — Nr. 16
33	BG 1612009	ET “D.Madjarov” gr. Plovdiv	gr. Stamboliiski — mandra
34	BG 1612013	ET “Polidey — EI” gr. Karlovo	s. Domlyan
35	BG 1612017	“Snep” OOD gr. Rakovski	gr. Rakovski ul. “F.Stanislavov” 57
36	BG 1612020	ET “Bor — Chvor” s. Dalbok izvor	s. Dalbok izvor
37	BG 1612023	“Vanela” OOD gr. Plovdiv bul. “Bulgaria” 170	s. Tsarimir
38	BG 1612024	SD “Kostovi — EMK” gr. Saedinenie	gr. Saedinenie
39	BG 1612039	“Topolovo — Agrokomers” OOD gr. Sofia z.k. Dianabad, bl.20	s. Topolovo Stopanski dvor
40	BG 1612040	“Mlechni produkti” OOD gr. Plovdiv	s. Manole
Razgrad reģions — Nr. 17
41	BG 1712002	ET “Rosver” gr. Tsar Kaloyan ul. “Ivan Vazov” 4	gr. Tsar Kaloyan ul. “Sofia” 41
42	BG 1712010	“Bulagrotreyd” OOD gr. Ruse ul. “Elin Pelin” 15A	s. Juper
43	BG 1712020	ET “Prelest-Sevim Ahmed” s. Podayva ul. “Struma” 12	s. Lavino Stopanski dvor
44	BG 1712042	ET “Madar” s. Madrevo ul. “Han Kubrat” 65	s. Terter Stopanski dvor
Ruse reģions - Nr. 18
45	BG 1812002	“Laktis-Byala” AD gr. Byala	gr. Byala ul. “Stefan Stambolov” 75
46	BG 1812005	ET “DAV” gr. Ruse ul. “6-ti Septemvri” 43	gr. Vetovo
47	BG 1812022	ZKPU “Tetovo” s. Tetovo	s. Tetovo ul. “Tsar Osvoboditel” 5
48	BG 1812011	ET “Georgi Bojinov-Gogo” s. Nikolovo	s. Nikolovo
Silistra reģions - Nr. 19
49	BG 1912004	ET “Merone-Hristo Kunev” gr. Silistra bul. “Makedonia” 150	gr. Alfatar
50	BG 1912013	“JOSI” OOD gr. Sofia ul. “Hadji Dimitar” 142 vh.A	s. Chernolik
51	BG 1912024	“Buldeks” OOD gr. Silistra ul. “D.Donchev” 6	s. Belitsa
Sliven reģions - Nr. 20
52	BG 2012007	“Delta lakt” OOD gr. Stara Zagora ul. “Tsar Kaloyan” 20	s. Stoil Voyvoda
53	BG 2012020	“Yotovi” OOD gr. Sliven j.k. Rechitsa ul. “Kosharite” 12	gr. Sliven j.k. Rechitsa
54	BG 2012022	“Bratya Zafirovi” OOD gr. Sliven ul. “Treti mart” 7	gr. Sliven Industrialna zona Zapad
55	BG 2012030	“Agroprodukt” OOD gr. Sliven ul. “Oreshak” 24	s. Dragodanovo
56	BG 2012036	“Minchevi” OOD s. Korten obl. Sliven	s. Korten obl. Sliven
Smolian reģions - Nr. 21
57	BG 2112001	“Belev” EOOD gr. Smolyan	gr. Smolyan ul. “Trakiya” 15
58	BG 2112021	“Rossi” EOOD gr. Dospat	gr. Dospat
59	BG 2112018	ET “Rosen Atanasov-Komers” s. Kutela	s. Kutela
60	BG 2112023	ET “Iliyan Isakov” s. Trigrad	s. Trigrad obsht. Devin
Sofijas pilsētas reģions - Nr. 22
61	BG 2212001	“Danon — Serdika” AD gr. Sofia ul. “Ohridsko ezero” 3	ul. “Ohridsko ezero” 3
62	BG 2212002	“Formalat” EOOD s. G.Lozen ul. “Saedinenie” 132	s. G. Lozen ul. “Saedinenie” 132
63	BG 2212009	“Serdika-94” OOD j.k. Jeleznitsa	j.k. Jeleznitsa
64	BG 2212022	“Megle - MJ” OOD ul. “Probuda” 14	ul. “Probuda” 12-14
65	BG 2212023	“EL BI BULGARIKUM” EAD gr. Sofia ul. “Saborna” 9	ul. “Malashevska” 12A
Sofijas rajona reģions - Nr. 23
66	BG 2312013	ET “Dobrev” s. Dragushinovo	s. Dragushinovo
67	BG 2312016	AD “Bovis” s. Trudovets	s. Trudovets
68	BG 2312026	“Dyado Liben” OOD gr. Sofia ul. “Hubcha” 2	gr. Koprivshtitsa bul. “H.Nencho Palaveev” 137
69	BG 2312033	“Balkan Spetsial” OOD gr. Sofia	s. Gorna Malina
70	BG 2312002	ET “Danim” gr. Elin Pelin	gr. Elin Pelin bul. “Vitosha” 18A
Stara Zagora reģions - Nr. 24
71	BG 2412019	“Dekada” OOD gr. Stara Zagora bul. “Ruski” 41 et.3 ap.9	s. Elhovo
72	BG 2412023	Agricultural Institute gr. Stara Zagora	gr. Stara Zagora
73	BG 2412033	“Gospodinovi” OOD gr. Stara Zagora pl. “Beroe” 1 ap.21	s. Julievo
Targovishte reģions - Nr. 25
74	BG 2512004	“PIP Trade” OOD gr. Sofia ul. “Baba Vida” 2	s. Davidovo
75	BG 2512006	“Hadad” OOD s. Makariopolsko	s. Makariopolsko
76	BG 2512016	“Milktreyd-BG” OOD gr. Sofia obsht. “Studentska” 58-A-115	s. Saedinenie obl. Targovishte
77	BG 2512017	“YU E S - Komers” OOD gr. Opaka	s. Golyamo Gradishte ul. “Rakovski” 2
Yambol reģions - Nr. 28
78	BG 2812002	“Arachievi” OOD gr. Elhovo ul. “Bakalov” 19	s. Kirilovo
79	BG 2812003	“Balgarski jogurt” OOD s. Ravda ul. “Struma” 8	s. Veselinovo Kompleks “Ekaterina”
80	BG 2812025	“Sakarela” OOD gr. Yambol ul. “Hr. Botev” 24-B-15	gr. Yambol ul. “Preslav” 269

II NODAĻA

VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas a) un c) punktā minētais to piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kas pārstrādā atbilstīgu un neatbilstīgu pienu

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums un adrese	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
Veliko Tarnovo reģions - Nr. 4
1	BG 0412002	“Sofbiolayf-BG” OOD gr. Svishtov	gr. Svishtov ul. “33-ti svishtovski polk.” 67
2	BG 0412009	“Milki-luks” OOD gr. Plovdiv	s. Byala Cherkva
3	BG 0412010	“Bi Si Si Handel” OOD gr. Elena	gr. Elena ul. “Treti mart” 19
Vratsa reģions - Nr. 6
4	BG 0612012	ET “Zorov - 97” gr. Vratsa j.k. Kulata ul. “Palkovitsa” 7	Vrachanski balkan, mestnost “Parshevitsa”
Dobrich reģions - Nr. 8
5	BG 0812009	“Serdika - 90” AD gr. Dobrich	gr. Dobrich ul. “25 septemvri” 100
Lovech reģions - Nr. 11
6	BG 1112006	“Kondov Ekoproduktsiya” OOD gr. Sofia	s. Staro selo
Plovdiv reģions - Nr. 16
7	BG 1612001	“OMK” gr. Sofia	gr. Plovdiv bul. “Dunav” 3
8	BG 1612002	“Shipka 99” OOD gr. Parvomay	gr. Parvomay
9	BG 1612037	“Filipopolis-RK” OOD gr. Plovdiv	gr. Plovdiv j.k. “Proslav” ul. “Prosveta” 2A
10	BG 1612041	“Elit-95” EOOD s. Dalbok izvor	s. Dalbok izvor
Ruse reģions - Nr. 18
11	BG 1812003	“Sirma Prista” AD gr. Ruse	gr. Ruse bul. “3-ti mart” 1
Sliven reģions - Nr. 20
12	BG 2012006	“Mlechen pat” AD gr. Sofia ul. “Vasil Levski” 109	gr. Nova Zagora j.k. Industrialen
13	BG 2012009	“Vangard” OOD gr. Sliven ul. “Al. Stamboliiski” 1	s. Jelyo voyvoda obl. Sliven
14	BG 2012019	“Hemus milk komers” OOD gr. Sliven ul. “Neofit Rilski” 3a	gr. Sliven Industrialna zona Zapad j.k. 10
15	BG 2012042	“Tirbul” EAD gr. Sliven	“Tirbul” EAD gr. Sliven
Stara Zagora reģions - Nr. 24
16	BG 2412005	“Markeli” AD gr. Stara Zagora ul. “Sv.Kn.Boris” 67 et.3 ap.6	gr. Kazanlak j.k. Industrialen
Targovishte reģions - Nr. 25
17	BG 2512001	“Mladost - 2002” OOD gr. Targovishte	gr. Targovishte bul. “29-ti yanuari” 7
18	BG 2512020	“Mizia-Milk” OOD gr. Targovishte ul. “Rodopi” 5	gr. Targovishte Industrialna zona
Haskovo reģions - Nr. 26
19	BG 2612047	“Balgarsko sirene” OOD gr. Harmanli ul. “Gotse Delchev” 1	gr. Haskovo bul. “Saedinenie” 94
Yambol reģions - Nr. 28
20	BG 2812022	“Karil i Tanya” OOD gr. Yambol	gr. Yambol ul. “Graf Ignatiev” 189

---

VII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi — Rumānija

1.   PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darba pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.)

32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

1.

Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu attiecībās starp Rumāniju, no vienas puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas posma noteikumus.

2.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Rumānijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu piemērošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas. Rumānijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus. Rumānijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības. Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Rumānijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu. Rumānijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3.

Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu. Pēc minētās pārskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4.	Pēc Rumānijas lūguma var veikt vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Rumānijas lūguma saņemšanas.

5.

Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var - ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai - septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6.

Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Rumānijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7.

Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras. Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu ex-post paziņojumu.

8.

Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Rumānijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus, ciktāl tas attiecas uz darba ņēmēju ģimenes locekļu tiesībām strādāt algotu darbu: — darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem; — darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9.

Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK (1) noteikumus, nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. un 8. punktam, Rumānija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5. punktu un 7. un 8. punktu.

10.

Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Rumānija var paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11.

Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Rumānija var attiecībā uz Bulgāriju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Rumānija pārraudzības nolūkā izsniedz Bulgārijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12.

Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13.

Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Rumānijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var - iepriekš par to informējot Komisiju - atkāpties no EK līguma 49. panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Rumānijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi. Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas: — Vācijā: Joma NACE  (2) kods, ja nav norādīts citādi Būvniecība, tostarp saistītās nozares 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā Ēku tīrīšana un uzkopšana 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana Citi pakalpojumi 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība — Austrijā: Joma NACE  (3) kods, ja nav norādīts citādi Dārzkopības pakalpojumi 01.41. Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare 26.7. Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana 28.11. Būvniecība, tostarp saistītās nozares 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā Apsardzes darbība 74.60. Ēku tīrīšana un uzkopšana 74.70. Mājas aprūpe 85.14. Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas 85.32. Tiktāl, ciktāl Vācija vai Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Rumānija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai. Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Rumānijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14.

Iepriekš 2. līdz 5. punktā un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Rumānijas pilsoņu piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā. Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi. Režīms, ko piemēro Rumānijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Rumānijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Rumānijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Rumānijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Rumānijas pilsoņiem.

2.   PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim uz Rumāniju neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Rumānija nodrošina to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu, kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 4 500, no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim — vismaz EUR 7 000, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim — vismaz EUR 9 000, no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim - vismaz EUR 11 000 un laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim — vismaz EUR 15 000.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Rumānijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Rumānijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.

3.   BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību,

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1.

Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Rumānija var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otrajiem mājokļiem un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav Rumānijas iedzīvotāji, un uz uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem un kas nav neveic uzņēmējdarbību Rumānijā, un kam nav nodaļu vai pārstāvniecību Rumānijā. Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Rumānijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko neattiecina uz Rumānijas pilsoņiem.

2.

Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Rumānija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem un kas neveic uzņēmējdarbību Rumānijā un nav reģistrētas Rumānijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības zemes iegādi dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kas ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi. Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un dzīvot Rumānijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Rumānijas pilsoņiem. Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.

4.   KONKURENCES POLITIKA

A.   FISKĀLAIS ATBALSTS

1.   Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļa, 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

a)

Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas nepietiekami attīstītos apvidos un kas saņēma pastāvīga investora sertifikātu pirms 2003. gada 1. jūlija, Rumānija var turpināt piemērot atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko piešķir atbilstīgi Valdības Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem apvidiem, ņemot vērā minētā rīkojuma grozījumus: — līdz 2008. gada 31. decembrim, ieskaitot - 3 nepietiekami attīstītos apvidos (Brad, Valea Jiului, Bălan); — līdz 2009. gada 31. decembrim, ieskaitot - 22 nepietiekami attīstītos apvidos (Comăneşti, Bucovina, Altân Tepe, Filipeşti, Ceptura, Albeni, Schela, Motru Rovinari, Rusca Montană, Bocşa, Moldova Nouă-Anina, Baraolt, Apuseni, Ştei-Nucet, Borod Şuncuiuş-Dobreşti-Vadu Crişului, Popeşti-Derna-Aleşd, Ip, Hida-Surduc- Jibou-Bălan, Şărmăşag-Chiejd-Bobota, Baia Mare, Borşa Vişeu, Rodna); — līdz 2010. gada 31. decembrim, ieskaitot - 3 nepietiekami attīstītos apvidos (Cugir, Zimnicea, Copşa Mică); atbilstīgi šādiem nosacījumiem: — valsts atbalstu piešķir reģionāliem ieguldījumiem: — šāda reģionālā atbalsta neto intensitāte nepārsniedz 50 % no neto subsīdijas ekvivalenta. Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šo maksimālo apjomu var palielināt par 15 procentiem, ar nosacījumu, ka kopējā neto atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 %, — ja uzņēmums darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē (4), kopējais atbalsts nepārsniedz 30 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām, — laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, kurš iekļaujams iepriekš minētajos maksimālajos apjomos, sākas 2003. gada 2. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas, — aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas resursiem, — kompensējamās izmaksas nosaka atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (5); — kompensējamās izmaksas, ko drīkst ņemt vērā, ir tās, kas radušās laikposmā no 1998. gada 2. oktobra (t.i., shēmas spēkā stāšanās datums atbilstīgi Valdības Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem apvidiem) līdz 2004. gada 15. septembrim.

b)

Rumānija iesniedz Komisijai: — divus mēnešus pēc pievienošanās dienas - informāciju par iepriekš izklāstīto nosacījumu izpildi; — līdz 2010. gada decembra beigām - informāciju par kompensējamām ieguldījumu izmaksām, kas saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi Valdības Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem apvidiem, ņemot vērā minētā rīkojuma grozījumus, kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši; un — pusgada ziņojumus par tāda atbalsta pārraudzību, kurš piešķirts saņēmējiem mehānisko transportlīdzekļu nozarē.

2.   Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļa, 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

a)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas parakstīja tirdzniecības līgumus ar Brīvās tirdzniecības zonu pārvaldēm pirms 2003. gada 1. jūlija, Rumānija - neatkarīgi no EK līguma 87. un 88. panta - līdz 2011. gada 31. decembrim var turpināt piemērot atbrīvojumus no atlīdzību maksāšanas, ko piešķir atbilstīgi grozītam Likumam Nr. 84/1992 par brīvās tirdzniecības zonām, atbilstīgi šādiem nosacījumiem: — valsts atbalstu piešķir reģionāliem ieguldījumiem: — šāda reģionālā atbalsta tīrā intensitāte nepārsniedz 50 % no tīrā piešķīruma ekvivalenta. Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šo maksimālo apjomu var palielināt par 15 procentiem, ar nosacījumu, ka kopējā neto atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 %; — ja uzņēmums darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē (6), kopējais atbalsts nepārsniedz 30 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām, — laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, kurš iekļaujams iepriekš minētajos maksimālajos apjomos, sākas 2003. gada 2. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas; — aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas resursiem, — kompensējamās izmaksas nosaka atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (7); — kompensējamās izmaksas, ko drīkst ņemt vērā, ir tās, kas radušās laikposmā no 1992. gada 2. oktobra (t.i., shēmas spēkā stāšanās datums atbilstīgi Likumam Nr. 84/1992 par brīvās tirdzniecības zonām) līdz 2004. gada 1. novembrim.

b)

Rumānija iesniedz Komisijai: — divus mēnešus pēc pievienošanās dienas - informāciju par iepriekš izklāstīto nosacījumu izpildi, — līdz 2011. gada decembra beigām - informāciju par kompensējamām ieguldījumu izmaksām, kas saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi Likumam Nr. 84/1992 par brīvās tirdzniecības zonām, ņemot vērā minētā likuma grozījumus, kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši; un — pusgada ziņojumus par tāda atbalsta pārraudzību, kurš piešķirts saņēmējiem mehānisko transportlīdzekļu nozarē.

B.   TĒRAUDA RŪPNIECĪBAS RESTRUKTURIZĀCIJA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļa, 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

1.

Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, valsts atbalstu, ko laikposmā no 1993. gada līdz 2004. gadam Rumānija piešķīrusi dažu Rumānijas tērauda rūpniecības daļu restrukturizācijai, uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu, ja: — līdz 2005. gada 31. decembrim tiek pagarināts laikposms, kas noteikts 9. panta 4. punktā 2. protokolā par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas Līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (8); — visā laikposmā no 2002. gada līdz 2008. gadam tiek ievēroti restrukturizācijas valsts programmas un individuālo komercdarbības plānu noteikumi, pamatojoties uz kuriem tiek pagarināts iepriekšminētā protokola termiņš; — tiek ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā; — laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim - proti, līdz restrukturizācijas laikposma beigām - nekāds valsts atbalsts netiek piešķirts vai izmaksāts tērauda rūpniecības uzņēmumiem, uz kuriem attiecas restrukturizācijas valsts programma; un — pēc 2004. gada 31. decembra netiek piešķirts vai izmaksāts nekāds valsts atbalsts Rumānijas tērauda rūpniecības nozares restrukturizācijai. Šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā valsts atbalsts restrukturizācijai nozīmē jebkuru pasākumu, kurš attiecas uz tērauda rūpniecības uzņēmumiem, kurš ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un kuru nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar parastajiem Kopienā piemērotajiem noteikumiem.

2.	Valsts atbalstu saskaņā ar Rumānijas tērauda rūpniecības restrukturizācijas programmu ir tiesīgi saņemt vienīgi šā pielikuma A papildinājuma I daļā uzskaitītie uzņēmumi (turpmāk “saņēmējuzņēmumi”).

3.

Rumānijas tērauda rūpniecības nozares restrukturizāciju, kā tā paredzēta saņēmējuzņēmumu individuālajos komercdarbības plānos un restrukturizācijas valsts programmā, ievērojot šā pielikuma A papildinājumā izklāstītos nosacījumus, pabeidz, vēlākais, 2008. gada 31. decembrī (turpmāk “restrukturizācijas laikposma beigas”).

4.

Saņēmējuzņēmums nav tiesīgs: a) apvienojoties ar uzņēmumu, kas nav iekļauts A papildinājuma I daļā, nodot tiesības uz atbalstu, kas piešķirts saņēmējuzņēmumam; b) pārņemt tādu uzņēmumu aktīvus, kas nav uzskaitīti A papildinājuma I daļā, un nodod atbalstu, kas saņēmējuzņēmumam piešķirts laikposmā līdz 2008. gada 31. decembrim.

5.	Saņēmējuzņēmuma īpašnieku maiņas gadījumā ievēro šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā paredzētos nosacījumus un principus attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspēju, valsts atbalstu un ražošanas jaudas samazināšanu.

6.

Uzņēmumi, kas nav uzskaitīti A papildinājuma I daļā kā “saņēmējuzņēmumi”, negūst valsts atbalstu restrukturizācijai vai jebkāda cita veida atbalstu, kas nav uzskatāms par saderīgu ar Kopienas valsts atbalsta noteikumiem, un šajā sakarā tiem neprasa samazināt ražošanas jaudu. Jebkādu ražošanas jaudas samazinājumu šajos uzņēmumos neieskaita minimālajā samazinājumā.

7.

Saņēmējuzņēmumiem apstiprināmo restrukturizācijas atbalsta bruto kopapjomu nosaka atbilstīgi pamatojumiem attiecībā uz ikvienu atbalsta pasākumu, kurš paredzēts restrukturizācijas valsts programmā un individuālajos komercdarbības plānos, ko apstiprina Rumānijas iestādes un uz ko attiecas galīgā pārbaude par Eiropas Līguma 2. protokola 9. panta 4. punktā paredzēto kritēriju izpildi un Padomes apstiprinājums. Jebkurā gadījumā restrukturizācijas atbalsta bruto kopapjoms, kas piešķirts un izmaksāts laikposmā no 1993. gada līdz 2004. gadam, nepārsniedz ROL 49 985 miljardus. Ņemot vērā šo kopapjomu, piemēro šādus valsts atbalsta maksimālos apjomus, ko katram saņēmējuzņēmumam piešķir un izmaksā laikposmā no 1993. gada līdz 2004. gadam: Ispat Sidex Galaţi ROL 30 598 miljardi Siderurgica Hunedoara ROL 9 975 miljardi CS Reşiţa ROL 4 707 miljardi IS Câmpia Turzii ROL 2 234 miljardi COS Târgovişte ROL 2 399 miljardi Donasid (Siderca) Călăraşi ROL 72 miljardi Valsts atbalsta mērķis ir restrukturizācijas laikposma beigās nodrošināt saņēmējuzņēmumu dzīvotspēju normālos tirgus apstākļos. Šāda atbalsta apjomu un intensitāti stingri ierobežo līdz minimumam, kas noteikti vajadzīgs, lai atjaunotu šādu dzīvotspēju. Dzīvotspēju nosaka, ņemot vērā kritērijus, kas aprakstīti šā pielikuma A papildinājuma III daļā. Rumānija nepiešķir nekādu turpmāku valsts atbalstu Rumānijas tērauda rūpniecības restrukturizācijai.

8.

Kopējais tīrais ražošanas jaudas samazinājums, ko saņēmējuzņēmumi laikposmā no 1993. gada līdz 2008. gadam sasniedz attiecībā uz gatavo produkciju, ir vismaz 2,05 miljoni tonnu. Šo ražošanas jaudas samazinājumu nosaka, pamatojoties vienīgi uz ražotņu pilnīgu slēgšanu, attiecīgās karstās velmēšanas tērauda ražotnes faktiski likvidējot, lai nebūtu iespējama to darbības atjaunošana. Ja saņēmējuzņēmumu atzīst par bankrotējušu, to neuzskata par ražošanas jaudas samazinājumu (9). Minimālo tīro ražošanas jaudas samazinājumu 2,05 miljonu tonnu apjomā īsteno un datumus ražošanas pārtraukšanai un pilnīgai attiecīgo ražotņu slēgšanai nosaka saskaņā ar šā pielikuma A papildinājuma II daļā paredzēto grafiku.

9.

Individuāls komercdarbības plānus rakstiski apstiprina saņēmējuzņēmumi. Tos īsteno, un tajos jo īpaši ir paredzēts turpmāk norādītais: a) attiecībā uz Ispat Sidex Galaţi: i) ieguldījumu programmas īstenošana darbu modernizēšanai, produktivitātes uzlabojumam, izmaksu samazinājumam (īpaši attiecībā uz enerģijas patēriņu) un kvalitātes uzlabojumam; ii) pāriešana uz augstākas pievienotās vērtības plakanu tērauda ražojumu tirgus daļām; iii) darbības efektivitātes un organizācijas vadības uzlabošana; iv) uzņēmuma finanšu restrukturizācijas pabeigšana; v) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā; b) attiecībā uz Siderurgica Hunedoara: i) ražotnes modernizācija, lai sasniegtu paredzēto pārdošanas plānu; ii) darbības efektivitātes un organizācijas vadības uzlabošana; iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā; c) attiecībā uz IS Câmpia Turzii: i) augstākas pievienotās vērtības un pārveidotas produkcijas izlaides pieaugums; ii) ieguldījumu programmas īstenošana, lai uzlabotu produkcijas kvalitāti; iii) darbības efektivitātes un organizācijas vadības uzlabošana; iv) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā; d) attiecībā uz CS Reşiţa: i) specializēšanās pusfabrikātos piegādēm vietējam cauruļvadu sektoram; ii) neefektīvu ražotņu slēgšana; iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā; e) attiecībā uz COS Târgovişte: i) augstākas pievienotās vērtības produkcijas īpatsvara pieaugums; ii) ieguldījumu programmas īstenošana, lai panāktu izmaksu samazinājumu, augstāku efektivitāti un kvalitātes uzlabojumu; iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā; f) attiecībā uz Donasid Călăraşi: i) ieguldījumu programmas īstenošana darbu modernizēšanai; ii) gatavās produkcijas īpatsvara pieaugums; iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā.

10.	Jebkādas turpmākas izmaiņas restrukturizācijas programmā kopumā un individuālajos komercdarbības plānos ir jāsaskaņo ar Komisiju un, attiecīgos gadījumos, ar Padomi.

11.	Restrukturizācijas plānu īsteno, ievērojot pilnīgu atklātību un atbilstīgi sakārtotas tirgus ekonomikas principiem.

12.

Pirms un pēc pievienošanās līdz 2009. gadam Komisija un Padome rūpīgi pārrauga restrukturizācijas programmas un individuālo komercdarbības plānu īstenošanu, kā arī šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā izklāstīto nosacījumu izpildi. Jo īpaši Komisija pārrauga galvenās saistības un noteikumus, kas 7. un 8. punktā izklāstīti attiecībā uz valsts atbalstu, dzīvotspēju un ražošanas jaudas samazinājumu, jo īpaši izmantojot restrukturizācijas kritērijus, kas paredzēti 9. punktā un A papildinājuma III daļā. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumus Padomei.

13.	Pārraudzība ietver neatkarīgu izvērtēšanu, kas jāveic reizi gadā laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam.

14.

Rumānija pilnībā piedalās visos pārraudzības pasākumos. Proti: — Rumānija iesniedz Komisijai 6 mēnešu ziņojumus, vēlākais, katra gada 15. martā un 15 septembrī, ja vien Komisija nelemj citādi. Pirmo ziņojumu iesniedz 2005. gada 15. martā un pēdējo ziņojumu - 2009. gada 15. martā; — šajos ziņojumos iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārraudzītu restrukturizācijas procesu, kā arī ražošanas jaudas samazināšanu un izmantošanu; ziņojumiem ir jānodrošina pietiekama finanšu informācija, lai varētu izvērtēt to, vai ir ievēroti šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā paredzētie nosacījumi un prasības. Ziņojumos ir jābūt vismaz A papildinājuma IV daļā norādītajai informācijai, ko Komisija ir tiesīga mainīt, ņemot vērā pārraudzības procesa gaitā gūto pieredzi. Papildus individuālajiem komercdarbības ziņojumiem, ko iesniedz saņēmējuzņēmumi, sagatavo arī ziņojumu par vispārējo stāvokli Rumānijas tērauda rūpniecības nozarē, tostarp par aktuālajiem makroekonomikas rādītājiem; — Rumānija saņēmējuzņēmumiem uzliek par pienākumu sniegt visu attiecīgo informāciju, kas citos apstākļos būtu uzskatāma par konfidenciālu. Komisija nodrošina, ka ziņojumā Padomei netiek uzpausta uzņēmumu konfidenciālā informācija.

15.	Konsultatīvā komiteja, kurā ir Rumānijas iestāžu un Komisijas pārstāvji, tiekas reizi 6 mēnešos. Konsultatīvās komitejas sanāksmes var notikt arī ad hoc, ja Komisija to uzskata par vajadzīgu.

16.

Ja Komisija pārraudzības gaitā konstatē būtiskas novirzes no prognozēm attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem, saņēmējuzņēmuma finanšu situāciju vai dzīvotspējunovērtējumu, tā var prasīt, lai Rumānija veic atbilstīgus pasākumus attiecīgo saņēmējuzņēmumu restrukturizācijas pasākumu pastiprināšanai vai mainīšanai.

17.

Ja pārraudzības gaitā konstatē, ka a) kādi no šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā paredzētajiem nosacījumiem nav izpildīti; vai b) nav izpildītas kādas no saistībām, kas radušās saistībā ar tā laikposma pagarināšanu, kura laikā Rumānija ir tiesīga izņēmuma kārtā piešķirt valsts atbalstu tērauda rūpniecības restrukturizācijai, kā noteikts Eiropas Līgumā; vai c) restrukturizācijas laikposmā Rumānija ir piešķīrusi papildu nesaderīgu valsts atbalstu saņēmējuzņēmumiem vai jebkādam tērauda rūpniecībasuzņēmumam, Komisija veic atbilstīgus pasākumus, prasot, lai attiecīgie uzņēmumi atmaksā jebkādu atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā paredzētos nosacījumus. Vajadzības gadījumā izmanto aizsardzības klauzulas, kas paredzētas Protokola 37. pantā vai saskaņā ar Protokola 39. pantu.

5.   LAUKSAIMNIECĪBA

A.   TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	32003 R 1795: Komisijas 13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. līdz 3. punkta, Rumānija var atzīt atkārtotas stādīšanas tiesības, kas iegūtas no to hibrīdu šķirņu izaršanas, kuras var nebūt iekļautas vīnogulāju šķirņu klasifikācijā un kuras tiek audzētas 30 000 hektāru platībā. Šīs atkārtotās stādīšanas tiesības var izmantot tikai līdz 2014. gada 31. decembrim un tikai apstādīšanai ar Vitis vinifera.

Šo vīna dārzu restrukturizācija un pārveide nevarēs pretendēt uz Kopienas atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 13. pantā. Tomēr var piešķirt valsts atbalstu izmaksām, kas saistītas ar to restrukturizāciju un pārveidi. Šāds atbalsts katram vīna dārzam nedrīkst pārsniegt 75 % no visām izmaksām.

B.    TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I.   Tiesību akti veterinārijas jomā

32004 R 0852: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

32004 R 0853: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

a)

Strukturālās prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II nodaļā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I iedaļas II un III nodaļā, II iedaļas II un III nodaļā, un V iedaļas I nodaļā, līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma B papildinājumā uzskaitītajiem Rumānijas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b)

Kamēr vien a) punktā minētie uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Rumānijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam veselības vai identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā. Šā punkta iepriekšējā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts.

c)

Šā pielikuma B papildinājumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst Direktīvas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas I nodaļas II un III apakšnodaļas prasībām, ja saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Rumānijas iestādes. Rumānija sniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta piena ražošanas saimniecību un piena savākšanas sistēmas modernizēšanā.

d)

Rumānija nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstību a) punktā minētajām strukturālajām prasībām. Pirms pievienošanās dienas Rumānija iesniedz Komisijai modernizācijas plānu, ko apstiprinājusi kompetentā valsts veterinārā iestāde, par visiem uzņēmumiem, uz ko attiecas a) punktā minētais pasākums un kuri uzskaitīti šā pielikuma B papildinājumā. Plāns ietver sarakstu, kurā uzskaitītas visas nepilnības attiecībā uz a) punktā minētajām prasībām, kā arī datumu, kad plānots tās novērst. Rumānija iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā attiecīgajā uzņēmumā. Rumānija nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2009. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības.

e)

Pirms pievienošanās un līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 (10) 58. pantā minēto procedūru atjaunināt šā pielikuma B papildinājumu un šajā sakarā iekļaut sarakstā vai svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un pārraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus. Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantā minēto procedūru.

II.   Tiesíbu akti fitosanitārijas jomā

31991 L 0414: Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991.gada 15.jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

—	32004 L 0099: Komisijas 1.10.2004. Direktīva 2004/99/EK (OV L 309, 6.10.2004., 6. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1. punkta, Rumānija var atlikt termiņus, kas noteikti Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā minētās informācijas sniegšanai par augu aizsardzības līdzekļiem, kuri pašlaik atļauti Rumānijā, kurus tirgo vienīgi Rumānijā un kuru sastāvā ir vara savienojumi (sulfāts, oksihlorīds vai hidroksīds), sērs, acetohlors, dimetoāts un 2,4-D, ar nosacījumu, ka šīs sastāvdaļas attiecīgajā laikā ir uzskaitītas minētās direktīvas I pielikumā. Iepriekšminētos termiņus var atlikt, ilgākais, līdz 2009. gada 31. decembrim, izņemot termiņu attiecībā uz 2,4-D, ko var atlikt, ilgākais, līdz 2008. gada 31. decembrim. Iepriekš izklāstītos noteikumus piemēro vienīgi pieteikumu iesniedzējiem uzņēmumiem, kas pirms 2005. gada 1. janvāra ir faktiski sākuši darbu pie nepieciešamo datu apstrādes vai ieguves.

6.   TRANSPORTA POLITIKA

1.

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 01.03.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.03.2002., 1. lpp.). a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Rumānijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Rumānijā. b) Līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants. c) Tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto procedūru. Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli. Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā. Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu. d) Kamēr atbilstīgi a) un b) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju. e) Piemērojot a) līdz c) punktu, piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

2.

31996 L 0053: Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK 3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1. kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31. decembrim drīkst izmantot Rumānijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi tad, ja tie atbilst Rumānijā noteiktajiem ass slodzes ierobežojumiem. Uz transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie transportlīdzekļi izmanto turpmāk uzskaitītos galvenos tranzīta autoceļus, kas norādīti EK un Rumānijas Pārvadājumu nolīguma 5. pielikumā (11) un I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla attīstībai (12): 1. Alba Iulia — Turda — Zalau — Satu Mare — Halmeu (ceļš E 81) 2. Zalau — Oradea — Bors (ceļi 1 H un E 60) 3. Marasesti — Bacau — Suceava — Siret (ceļš E 85) 4. Tisita — Tecuci — Husi — Albita (ceļš E 581) 5. Simeria — Hateg — Rovinari — Craiova — Calafat (ceļš E 79) 6. Lugoj — Caransebes — Drobeta - Turnu Severin — Filiasi — Craiova (ceļš E 70) 7. Craiova — Alexandria — Bucharest (ceļš 6) 8. Drobeta - Turnu Severin — Calafat (ceļš 56 A) 9. Bucharest — Buzau (ceļi E 60/E 85) 10. Bucharest — Giurgiu (ceļi E 70/E 85) 11. Braşov — Sibiu (ceļš E 68) 12. Timişoara — Stamora Moraviţa (ceļš 59) Rumānija ievēro turpmāk tabulā izklāstīto grafiku to sekundāras nozīmes autoceļu tīkla uzlabošanai, kā turpmāk parādīts kartē. Visi ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu asi. Vienlaikus ar uzlabošanas darbu pabeigšanu, pakāpeniski notiek Rumānijas sekundāras nozīmes autoceļu tīkla atvēršana starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu iekraušanai un izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes autoceļu tīkla neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski iespējams. No pievienošanās dienas visiem starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, uz laiku noteiktus papildu maksājumus par Rumānijas sekundāras nozīmes autoceļu tīkla izmantošanu piemēro vienīgi tad, ja minētie transportlīdzekļi pārsniedz valsts noteiktās ass slodzes robežvērtības. Šiem transportlīdzekļiem Rumānijas sekundāras nozīmes autoceļu tīklā nepiemēro šādus uz laiku noteiktus papildu maksājumus, ja šie transportlīdzekļi pārsniedz valsts noteiktās robežvērtības attiecībā uz gabarītiem vai pilnu masu. Turklāt starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām un kas ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu, piemēro vismaz par 25 % mazākus maksājumus. Uz laiku noteiktos papildu maksājumus par to, ka sekundāras nozīmes tīkla neuzlabotās daļas izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir pārskatāma, un maksājumi lietotājiem nerada liekus administratīvus apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo maksājumu noteikšana nerada situāciju, ka pie robežas veic ass slodzes regulāras pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes ierobežojumus nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie attiecas arī uz Rumānijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Maksājumi, ko piemēro transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu un kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, nepārsniedz turpmāk tabulā norādīto maksājumu apjomu (izteikts 2002. gada skaitļos). Maksājumi, ko piemēro transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu un kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, ir vismaz par 25 % mazāki; Maksājumu maksimālais apjoms (2002. gada skaitļos) transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu un kas atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām Norādīta ass slodze transportlīdzeklī, no - līdz Papildu maksājums, lai lietotu vienu kilometru neuzlabota ceļa (maksimālā kravnesība nepārsniedz 10 tonnas uz asi), euro (2002. gada skaitļos) no 10 tonnām uz vienu asi līdz 10,5 tonnām uz vienu asi 0,11 no 10,5 tonnām uz vienu asi līdz 11 tonnām uz vienu asi 0,30 no 11 tonnām uz vienu asi līdz 11,5 tonnām uz vienu asi 0,44 Grafiks to sekundāras nozīmes ceļu uzlabošanai, kurus pakāpeniski atver transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām Laikposms 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. KOPĀ Km pašreizējie (13) 3 031 2 825 1 656 1 671 1 518 1 529 1 554   Km nodoti ekspluatācijā (14) 960 1,674 528 624 504 543 471   Kopējie darbi (km) 3 916 5 590 6 118 6 742 7 246 7 789 8 260 8 260

3.

31999 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos - Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 1999/62/EK 6. panta 1. punkta, direktīvas I pielikumā noteiktās minimālās nodokļa likmes līdz 2010. gada 31. decembrim Rumānijā neattiecina uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumiem. Šajā laikposmā likmes, ko Rumānijā piemēro minētajiem transportlīdzekļiem, pakāpeniski sasniedz direktīvas I pielikumā noteiktās minimālās nodokļa likmes saskaņā ar šādu grafiku: — līdz 2007. gada 1. janvārim Rumānijā piemērojamās likmes ir vismaz 60 % no direktīvas I pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm; — līdz 2009. gada 1. janvārim Rumānijā piemērojamās likmes ir vismaz 80 % no direktīvas I pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.

7.   NODOKĻU POLITIKA

1.

31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdarīta: — 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004. Direktīva 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.). Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Rumānija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2.

31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32003 L 0117: Padomes 5.12.2003. Direktīva 2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Rumānija var līdz 2009. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Rumānija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts direktīvā. Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (15) un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu ievest no Rumānijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti importam no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

3.

32003 L 0049: Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0076: Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/76/EK (OV L 157, 30.4.2004., 106. lpp.). Rumānijai ir atļauts nepiemērot Direktīvas 2003/49/EK 1. pantu līdz 2010. gada 31. decembrim. Šajā pārejas laikposmā nodokļu likme par procentiem vai honorāriem, ko maksā citas dalībvalsts asociētai uzņēmējsabiedrībai vai kādas dalībvalsts asociētās uzņēmējsabiedrības pastāvīgam uzņēmumam citā dalībvalstī, nedrīkst pārsniegt 10 %.

4.

32003 L 0096: Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0075: Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 2003/96/EK 7. panta, Rumānija var piemērot šādus pārejas laikposmus: — līdz 2011. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamam bezsvina benzīnu pielāgotu minimāli pieļaujamajam līmenim EUR 359 par 1 000 1. Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 323 par 1 000 l; — līdz 2013. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu gāzeļļu pielāgotu minimāli pieļaujamajam līmenim EUR 330 par 1 000 l. Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamai gāzeļļai, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 274 par 1 000 l un no 2011. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 302 par 1 000 l. b) Atkāpjoties no Direktīvas 2003/96/EK 9. panta, Rumānija var piemērot šādus pārejas laikposmus: — līdz 2010. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni dabas gāzei, ko izmanto kā siltuma avotu nolūkiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļa līmeņiem; — līdz 2010. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto centrālapkures vajadzībām, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem, — līdz 2009. gada 1. janvārim, lai savu nodokļu līmeni smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto vajadzībām, kas nav centrālapkure, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu likmes, ko piemēro attiecīgajiem smagās dīzeļdegvielas produktiem, no 2007. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 13 par 1 000 kg. c) Atkāpjoties no Direktīvas 2003/96/EK 10. panta, Rumānija līdz 2010. gada 1. janvārim var piemērot pārejas laikposmu, lai savus nodokļu līmeņus par elektroenerģiju pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu likmes, ko piemēro elektroenerģijai, no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas par 50 % no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas likmes.

8.   ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

—	31998 L 0093: Padomes 14.12.1998. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

—	līdz 2007. gada 1. janvārim - 68,75 dienām;

—	līdz 2007. gada 31. decembrim - 73 dienām;

—	līdz 2008. gada 31. decembrim - 77,25 dienām;

—	līdz 2009. gada 31. decembrim - 81,5 dienām;

—	līdz 2010. gada 31. decembrim - 85,45 dienām;

—	līdz 2011. gada 31. decembrim - 90 dienām.

9.   VIDE

A.   GAISA KVALITĀTE

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.), kuru groza:

—	32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

1.

Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Rumānijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — 115 glabāšanas iekārtām 12 terminālos un līdz 2008. gada 31. decembrim — 4 glabāšanas iekārtām 1 terminālā, kuru apgrozījums ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, mazāks vai vienāds ar 50 000 tonnām/gadā; — līdz 2007. gada 31. decembrim — 138 glabāšanas iekārtām 13 terminālos, līdz 2008. gada 31. decembrim — 57 glabāšanas iekārtām 10 terminālos un līdz 2009. gada 31. decembrim — 526 glabāšanas iekārtām 63 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.

2.

Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un izkraušanu no tiem terminālos, Rumānijā nepiemēro: — līdz 2007 gada 31 decembrim — 36 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 12 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 150 000 tonnām/gadā; — līdz 2007. gada 31. decembrim — 82 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 18 terminālos, līdz 2008. gada 31. decembrim — 14 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 11 terminālos un līdz 2009. gada 31. decembrim — 114 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 58 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.

3.

Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem pārvietojamajiem konteineriem terminālos, Rumānijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — 31 autocisternai; — līdz 2008. gada 31. decembrim — papildu 101 autocisternām; — līdz 2009. gada 31. decembrim — papildu 432 autocisternām.

4.

Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Rumānijā nepiemēro: — līdz 2007. gada 31. decembrim — 116 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31. decembrim — nākamajām 19 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada 31. decembrim — nākamajām 106 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 1 000 m3/gadā; — līdz 2007. gada 31. decembrim — 49 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31. decembrim — nākamajām 11 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada 31. decembrim — nākamajām 85 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 500 m3/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 1 000 m3/gadā; — līdz 2007. gada 31. decembrim — 23 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31. decembrim — nākamajām 14 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada 31. decembrim — nākamajām 188 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 500 m3/gadā.

B.   ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1.

31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.). a) Līdz 2015. gada 31. decembrim par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā, paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants. b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes līdz 2011. gada 31. decembrim var iebilst pret turpmāk norādīto III pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas regulas 10. pants. AA. METĀLUS SATUROŠI ATKRITUMI — AA 060 Vanādija pelni un atlikumi — AA 080 Tallija atkritumi, lūžņi un atliekas — AA 090 Arsēna atkritumi un atliekas — AA 100 Dzīvsudraba atkritumi un atliekas — AA 130 Atsārmi, kas radušies metālu kodināšanā AB. ATKRITUMI, KAS SATUR GALVENOKĀRT NEORGANISKUS KOMPONENTUS, KURI VAR SATURĒT METĀLUS UN ORGANISKAS VIELAS — AB 010 Izdedži, pelni un atliekas, kas citur nav minētas vai iekļautas — AB 020 Atliekas, kas rodas, sadedzinot sadzīves/mājturības atkritumus — AB 030 Atkritumi, kas radušies metālu virsmas apstrādē bez cianīdiem — AB 040 Stikla atkritumi no katodu elektronstaru lampām un cita aktivētā stikla — AB 050 Kalcija fluorīda nosēdumi — AB 060 Citi neorganiski fluora savienojumi šķidrā veidā vai kā nosēdumi — AB 080 Izlietoti katalizatori, kas nav iekļauti zaļajā sarakstā — AB 090 Alumīnija hidrātu atkritumi — AB 110 Bāziski šķīdumi — AB 120 Neorganiski halogenīdu savienojumi, kas nav norādīti vai iekļauti citur AC. ATKRITUMI, KAS SATUR GALVENOKĀRT ORGANISKUS KOMPONENTUS, KURI VAR SATURĒT METĀLUS UN NEORGANISKAS VIELAS — AC 040 Svinu saturoša benzīna nosēdumi — AC 050 Termiskie (siltumnesēji) šķidrumi — AC 060 Hidrauliskie šķidrumi — AC 070 Bremžu šķidrumi — AC 080 Antifrīza šķidrumi — AC 090 AC 090 Atkritumi, kas rodas sveķu, lateksa, plastifikatoru, līmes un adhezīvu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā — AC 100 Nitroceluloze — AC 110 Fenoli, fenola savienojumi, tostarp hlorfenols šķidrumu vai nosēdumu veidā — AC 120 Polihlorinēti naftalīni — AC 140 Trietilamīna katalizators liešanas smilšu nosēdināšanai — AC 150 Hlorfluoroglekļi — AC 160 Haloni — AC 190 Vieglā putekļainā frakcija, kas radusies automobiļu sagriešanā — AC 200 Fosfora organiskie savienojumi — AC 210 Nehalogenēti šķīdinātāji — AC 220 Halogenēti šķīdinātāji — AC 230 Halogenēti vai nehalogenēti bezūdens destilācijas atlikumi, kuri radušies organisko šķīdinātāju rekuperācijā — AC 240 Alifātisko halogenēto ogļūdeņražu (piemēram, hlormetānu, dihloretāna, vinilhlorīda, vinilidēnhlorīda, alilhlorīda un epihlorhidrīna) ražošanas atkritumi — AC 260 Šķidri cūku mēsli, fekālijas — AC 270 Notekūdeņu dūņas AD. ATKRITUMI, KAS VAR SATURĒT VAI NU NEORGANISKUS, VAI ORGANISKUS KOMPONENTUS — AD 010 Atkritumi, kas rodas farmācijas produktu ražošanā un sagatavošanā — AD 020 Biocīdu un fitofarmaceitisko produktu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā radušies atkritumi — AD 030 Koksnes konservantu ražošanas, pagatavošanas un lietošanas atkritumi Atkritumi, kas satur, sastāv no vai ir piesārņoti ar jebko no turpmāk minētā: — AD 040 - Neorganiskie cianīdi, izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus, kuros ir nelieli neorganisko cianīdu piemaisījumi — AD 050 - Organiskie cianīdi — AD 080 Sprādzienbīstami atkritumi, ja uz tiem neattiecas citi konkrēti tiesību akti — AD 110 Skābi šķīdumi — AD 120 Jonu apmaiņas sveķi — AD 130 Vienreizlietojami fotoaparāti ar baterijām — AD 140 Atkritumi, kas radušies rūpniecības izplūdes gāzu piesārņojuma attīrīšanas iekārtās un nav minēti vai iekļauti citur — AD 150 Dabā sastopami organiskie materiāli, ko izmanto filtrēšanai (piemēram, biofiltri) — AD 160 Sadzīves/mājturības atkritumi — AD 170 Izlietotā aktivētā ogle ar bīstamām īpašībām, kas rodas, to lietojot neorganiskās ķīmijas, organiskās ķīmijas un farmācijas rūpniecībā, notekūdeņu attīrīšanā, gāzes/gaisa attīrīšanā un tamlīdzīgos procesos Minēto laikposmu var pagarināt līdz, ilgākais, 2015. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (16), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK (17). c) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes līdz 2011. gada 31. decembrim var iebilst pret regulas IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem. Šo laikposmu var pagarināt līdz, ilgākais, 2015. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (16), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK (18). d) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (20) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (21), un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2.

31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32004 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 11.2.2004. Direktīva 2004/12/EK (OV L 47, 18.2.2004., 26. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Rumānija nodrošina to, ka attiecībā uz reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim - 32 %, 2007. gadā - 34 %, 2008. gadā - 40 %, 2009. gadā - 45 %un 2010. gadā - 48 % no svara. b) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Rumānija nodrošina to, ka attiecībā uz reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts parēdzētais kopējais apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — 2011. gadā - 53 % un 2012. gadā - 57 % no svara. c) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Rumānija nodrošina to, ka līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim - 8 %, 2007. gadā - 10 %, 2008. gadā - 11 %, 2009. gadā - 12 % un 2010. gadā - 14 % no svara. d) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, Rumānija nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegti vispārējie paredzētie mērķi pārstrādes jomā, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim - 26 %, 2007. gadā - 28 %, 2008. gadā - 33 %, 2009. gadā - 38 %, 2010. gadā - 42 %, 2011. gadā - 46 % un 2012. gadā - 50 %no svara. e) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta, Rumānija nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais stikla pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim - 21 %, 2007. gadā - 22 %, 2008. gadā - 32 %, 2009. gadā - 38 %, 2010. gadā - 44 %, 2011. gadā - 48 % — un 2012. gadā - 54 % no svara. f) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta iv) punkta, Rumānija nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, skaitot tikai to materiālu, kuru atkal pārstrādā plastmasā, ievērojot šādus starpposma mērķus: — 2011. gadā - 16 % un 2012. gadā - 18 % no svara. g) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta v) punkta, Rumānija nodrošina to, ka līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais koksnes pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma mērķus: — līdz 2006. gada 31. decembrim - 4 %, 2007. gadā - 5 %, 2008. gadā - 7 %, 2009. gadā - 9 %un 2010. gadā - 12 % no svara.

3.

31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.), ko groza: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 14. panta c) punkta un I pielikuma 2., 3., 4. un 6. punkta, kā arī neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (22) un Padomes Direktīvu 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (23), prasības, kas noteiktas attiecībā uz ūdens kontroli un notekūdeņu attīrīšanu, augsnes un ūdens aizsardzību, gāzes kontroli un stabilitāti, Rumānijā līdz 2017. gada 16. jūlijam nepiemēro 101 esošajam municipālajam atkritumu poligonam. Rumānija nodrošina, ka atkritumu daudzumu, ko apglabā šajā 101 esošajā neatbilstīgajā municipālajā atkritumu poligonā, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli pieļaujamiem daudzumiem: — līdz 2006. gada 31. decembrim: 3 470 000 tonnu; — līdz 2007. gada 31. decembrim: 3 240 000 tonnu; — līdz 2008. gada 31. decembrim: 2 920 000 tonnu; — līdz 2009. gada 31. decembrim: 2 920 000 tonnu; — līdz 2010. gada 31. decembrim: 2 900 000 tonnu; — līdz 2011. gada 31. decembrim: 2 740 000 tonnu; — līdz 2012. gada 31. decembrim: 2 460 000 tonnu; — līdz 2013. gada 31. decembrim: 2 200 000 tonnu; — līdz 2014. gada 31. decembrim: 1 580 000 tonnu; — līdz 2015. gada 31. decembrim: 1 420 000 tonnu; — līdz 2016. gada 31. decembrim: 1 210 000 tonnu. b) Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma 2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6. panta c) punkta ii) apakšpunktu un Direktīvu 75/442/EEK, prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, Rumānijā līdz norādītajiem datumiem nepiemēro šādām 23 esošajām iekārtām:   līdz 2007. gada 31. decembrim: 1. S.C. BEGA UPSOM Ocna Mureş, Ocna Mureş, Alba apgabals   līdz 2008. gada 31. decembrim: 2. S.C. TERMOELECTRICA SA - SE Doiceşti, Doiceşti, Dâmboviţa apgabals 3. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC ROVINARI SA, Cicani-Beterega, Gorj apgabals 4. RAAN Dr.Tr.Severin - Sucursala ROMAG — TERMO, Drobeta - Turnu Severin, Mehedinti apgabals   līdz 2009. gada 31. decembrim: 5. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA - SE Craiova, Valea Mănăstirii, Dolj apgabals 6. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA - SE Işalniţa, Işalniţa II, Dolj apgabals 7. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA - SEIşalniţa, Işalniţa I, Dolj apgabals 8. S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA - SE Paroşeni, Căprişoara, Hunedoara apgabals 9. S.C. TERMICA SA Suceava, Suceava, Suceava apgabals   līdz 2010. gada 31. decembrim: 10. S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA, Bejan, Hunedoara apgabals 11. S.C. ALUM Tulcea, Tulcea, Tulcea apgabals   līdz 2011. gada 31. decembrim: 12. S.C. UZINA TERMOELECTRIC Ă GIURGIU SA, Giurgiu, Giurgiu apgabals   līdz 2012. gada 31. decembrim: 13. CET Bacău, Furnicari — Bacău, Bacău 14. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC TURCENI, Valea Ceplea, Gorj apgabals 15. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC TURCENI, Valea Ceplea, Gorj apgabals 16. S.C. UZINELE SODICE Govora, Govora, Vâlcea apgabals 17. S.C. CET Govora SA, Govora, Vâlcea apgabals   līdz 2013. gada 31. decembrim: 18. S.C. CET Arad, Arad, Arad apgabals 19. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals 20. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals 21. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals 22. CET II Iaşi, Holboca, Iaşi apgabals 23. S.C. Uzina Electrică Zalău, Hereclean — Panic, Sălaj apgabals Rumānija nodrošina to, ka šķidro atkritumu daudzumu, ko apglabā šajās 23 esošajās neatbilstīgajās iekārtās, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli pieļaujamiem daudzumiem: — līdz 2006. gada 31. decembrim: 11 286 000 tonnu; — līdz 2007. gada 31. decembrim: 11 286 000 tonnu; — līdz 2008. gada 31. decembrim: 11 120 000 tonnu; — līdz 2009. gada 31. decembrim: 7 753 000 tonnu; — līdz 2010. gada 31. decembrim: 4 803 000 tonnu; — līdz 2011. gada 31. decembrim: 3 492 000 tonnu; — līdz 2012. gada 31. decembrim: 3 478 000 tonnu; — līdz 2013. gada 31. decembrim: 520 000 tonnu. c) Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma 2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6. panta c) punkta ii) apakšpunktu un Direktīvu 75/442/EEK, prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, Rumānijā līdz norādītajiem datumiem nepiemēro šādiem 5 esošajiem atkritumu dīķiem:   līdz 2009. gada 31. decembrim: 1. BĂITA Ştei, Fânaţe, Bihor apgabals   līdz 2010. gada 31. decembrim: 2. TRANSGOLD Baia Mare, Aurul-Recea, Maramureş apgabals 3. MINBUCOVINA Vatra Dornei, Ostra-Valea Straja, Suceava apgabals   līdz 2011. gada 31. decembrim: 4. CUPRUMIN Abrud, Valea Şesei, Alba apgabals 5. CUPRUMIN Abrud, Valea Ştefancei, Alba apgabals. Rumānija nodrošina to, ka šķidro atkritumu daudzumu, ko apglabā šajos 5 esošajos neatbilstīgajos atkritumu dīķos, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli pieļaujamiem daudzumiem: — līdz 2006. gada 31. decembrim: 6 370 000 tonnu; — līdz 2007. gada 31. decembrim: 5 92 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 3 820 000 tonnu nebīstamu atkritumu); — līdz 2008. gada 31. decembrim: 4 720 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 2 620 000 tonnu nebīstamu atkritumu); — līdz 2009. gada 31. decembrim: 4 720 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 2 620 000 tonnu nebīstamu atkritumu); — līdz 2010. gada 31. decembrim: 4 640 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 2 540 000 tonnu nebīstamu atkritumu); — līdz 2011. gada 31. decembrim: 2 470 000 tonnu (viss apjoms nebīstami atkritumi). d) Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 2. panta g) apakšpunkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot Direktīvu 75/442/EEK un Direktīvu 91/689/EEK, pastāvīgas vietas, ko izmanto par pagaidu glabātuvēm Rumānijā saražotiem bīstamiem atkritumiem, Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim netiks uzskatīta par atkritumu poligonu. Sākot ar 2007. gada 30. jūniju, Rumānija līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par direktīvas pakāpenisku īstenošanu un minēto starpposma mērķu ievērošanu.

4.

32002 L 0096: Eiropas Parlamenta un Padome Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.), ko groza: — 32003 L 0108: Eiropas Parlamenta un Padomes 8.12.2003. Direktīva 2003/108/EK (OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 2002/96/EK 5. panta 5. punkta un 7. panta 2. punkta, Rumānija nodrošina to, ka līdz 2008. gada 31. decembrim no privātām mājsaimniecībām gadā uz katru iedzīvotāju vidēji savāc vismaz četrus kilogramus šķirotus EEIA, kā arī sasniedz sastāvdaļu, materiālu un vielu reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes paredzēto apjomu.

C.   ŪDENS KVALITĀTE

1.

31983 L 0513: Padomes Direktīva 83/513/EEK (1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.), ko groza: — 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). 31984 L 0156: Padomes Direktīva 84/156/EEK (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (OV L 74, 17.3.1984., 49. lpp.), ko groza: — 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 83/513/EEK 3. panta un I pielikuma un no Direktīvas 84/156/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā uz kadmija un dzīvsudraba emisiju ūdenī paredzētas 1. pantā Padomes Direktīvā 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (24), Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:   ARIEŞMIN SA Baia de Arieş - ape de mină - Baia de Arieş — Alba apgabals   ARIEŞMIN SA Baia de Arieş-Valea Sărtaş- Baia de Arieş — Alba apgabals   EM TURŢ — Turţ — Satu Mare apgabals   SM BAIA BORŞA - evacuare ape de mină Gura Băii — Borşa — Maramureş apgabals   SM BAIA BORŞA - evacuare ape de mină Burloaia — Borşa — Maramureş apgabals   SM BAIA BORŞA -evacuare Colbu-Toroioaga — Borşa — Maramureş apgabals   EM BAIA SPRIE — Baia Sprie — Maramureş apgabals   EM CAVNIC — Cavnic — Maramureş apgabals   EM BĂIUŢ — Băiuţ — Maramureş apgabals   S.C. Romplumb SA BAIA MARE-evacuare în canal de transport — Baia Mare — Maramureş apgabals   SUCURSALA MINIERĂ BAIA MARE-flotaţie centrală - Baia Mare — Maramureş apgabals   SM BAIA BORŞA - evacuare ape flotatie - Borşa — Maramureş apgabals   Romarm Tohan Zărneşti — Zărneşti — Braşov apgabals   S.C. Viromet SA Victoria — Victoria — Braşov apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 1 — Slatina — Olt apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 2 - Slatina — Olt apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 3 - Slatina — Olt apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 4 - Slatina — Olt apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 5 - Slatina — Olt apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 6 - Slatina — Olt apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 7 - Slatina — Olt apgabals   S.C. GECSAT Târnăveni — Târnăveni — Mureş apgabals   SGDP BAIA BORŞA - Borşa — Maramureş apgabals   SPGC SEINI — Seini — Maramureş apgabals   S.C. VITAL BAIA MARE-evacuare staţie - Baia Mare — Maramureş apgabals   S.C. IMI SA BAIA MARE-evacuare staţie mina Ilba - Baia Mare — Maramureş apgabals   S.C. WEST CONSTRUCT MINA SOCEA — Valea Socea — Maramureş apgabals

2.

31984 L 0491: Padomes Direktīva 84/491/EEK (1984. gada 9. oktobris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām (OV L 274, 17.10.1984., 11. lpp.), ko groza: — 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 84/491/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā uz lindāna emisiju ūdenī paredzētas 1. pantā Padomes Direktīvā 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (25), Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:   S.C. Sinteza SA Oradea — Oradea — Bihor apgabals   S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea — RâmnicuVâlcea — Vâlcea apgabals   S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti — Borzeşti — Bacău apgabals

3.

31986 L 0280: Padomes Direktīva 86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.), ko groza: — 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 86/280/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā uz heksahlorobenzēna, heksahlorbutadiēna, 1,2 - dihloretāna (EDC), trihloretilēna (TRI) un trihlorbenzola (TCB) emisiju ūdenī paredzētas 1. pantā Direktīvā 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (25), Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:   S.C. NUTRISAM SATU MARE- Ferma MOFTIN — Satu Mare — Satu Mare apgabals   S.C. MARLIN SA ULMENI — Ulmeni — Maramureş apgabals   S.C. PROMET — Satu Mare — Maramureş apgabals   ARDUDANA ARDUD — Ardud - Maramureş apgabals   SM BAIA BORŞA - evacuare ape de mină Gura Băii — Borşa — Maramureş apgabals   SM BAIA BORŞA -evacuare Colbu-Toroioaga - Borşa — Maramureş apgabals   ERS CUG CLUJ - evacuare 3 — Cluj-Napoca — Cluj apgabals   ARMĂTURA CLUJ — 6 evacuări directe - Cluj-Napoca — Cluj apgabals   SUCURSALA MINIERĂ BAIA MARE-flotatie centrală — Baia Mare — Maramureş apgabals   S.C. OLTCHIM SA — Râmnicu Vâlcea — Vâlcea apgabals   S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti -M 1 — Borzeşti — Bacău apgabals   S.C. Electrocarbon SA Slatina - R 2 — Slatina — Olt apgabals   S.C. TERAPIA CLUJ - evacuare staţie 3 + staţie 2 - Cluj-Napoca — Cluj apgabals   S.C. PHOENIX ROMÂNIA CAREI — Carei — Satu Mare apgabals   S.C. SILVANIA ZALĂU — Zalău — Sălaj apgabals   SNP PETROM SA - ARPECHIM Piteşti — Piteşti — Argeş apgabals   S.C. TEHNOFRIG CLUJ - evacuare 1 - Cluj-Napoca — Cluj apgabals   RBG ELCOND ZALĂU - Zalău — Sălaj apgabals   S.C. MUCART CLUJ - Cluj-Napoca — Cluj apgabals   S.C. CELHART DONARIS SA Brăila — Brăila — Brăila apgabals   STRATUS MOB SA Blaj — Blaj — Alba apgabals

4.

31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta, Rumānijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu, ievērojot šādus starpposma mērķus: — attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai vairāk, atbilstību direktīvas 3. panta noteikumiem nodrošina līdz 2013. gada 31. decembrim; — attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai vairāk, atbilstību direktīvas 5. panta 2. punkta noteikumiem nodrošina līdz 2015. gada 31. decembrim; Rumānija nodrošina pakāpenisku 3. panta kanalizācijas sistēmu pieaugumu saskaņā ar šādām minimālajām vispārējā iedzīvotāju skaita ekvivalenta likmēm: — 61 % līdz 2010. gada 31. decembrim, — 69 % līdz 2013. gada 31. decembrim, — 80 % līdz 2015. gada 31. decembrim. Rumānija nodrošina pakāpenisku 4. panta un 5. panta 2. punkta komunālo notekūdeņu attīrīšanas pieaugumu saskaņā ar šādām minimālajām vispārējā iedzīvotāju skaita ekvivalenta likmēm: — 51 % līdz 2010. gada 31. decembrim, — 61 % līdz 2013. gada 31. decembrim, — 77 % līdz 2015. gada 31. decembrim.

5.

31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.), ko groza: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK 5. panta 2. punkta un 8. panta, kā arī no I pielikuma B un C daļas, vērtības, kas noteiktas turpmāk norādītajiem parametriem, Rumānijā nepiemēro pilnībā saskaņā ar šādiem nosacījumiem: — attiecībā uz oksidēšanas spēju - līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotājiem; — attiecībā uz oksidēšanās spēju un duļķainību - līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar 10 000 - 100 000 iedzīvotājiem; — attiecībā uz oksidēšanās spēju, amoniju, alumīniju, pesticīdiem un mangānu - līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem; — attiecībā uz amoniju, nitrātiem, duļķainību, alumīniju, dzelzi, svinu un pesticīdiem - līdz 2015. gada 31. decembrim aglomerācijās ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotājiem; — attiecībā uz amoniju, nitrātiem, alumīniju, dzelzi, svinu, kadmiju, pesticīdiem un mangānu - līdz 2015. gada 31. decembrim aglomerācijās ar 10 000 - 100 000 iedzīvotājiem. Rumānija nodrošina atbilstību direktīvas prasībām saskaņā ar turpmāk tabulā noteiktajiem starpposma mērķiem: Apdzīvotās vietas, kur atbilstību nodrošina līdz 2006. gada 31. decembrim Saistītais iedzīvotāju skaits Apdzīvotu vietu skaits Oksidēšanās spēja % Amonijs % Nitrāti % Duļķainība % Alumīnijs % Dzelzs % KadmijsSvins % Pesticīdi % Mangāns % <10 000 1 774 98,4 99 95,3 99,3 99,7 99,2 99,9 99,9 100 10 000 - 100 000 111 73 59,5 93,7 87 83,8 78,4 98,2 93,4 96,4 100 001 - 200 000 14 85,7 92,9 100 100 92,9 100 100 78,6 92,9 >200 000 9 77,8 100 100 100 88,9 88,9 100 88,9 88,9 Kopā 1 908 96,7 96,7 95,2 98,64 98,64 97,9 99,8 99,4 99,7 Apdzīvotas vietas, kur atbilstību nodrošinalīdz 2010. gada beigām Saistītais iedzīvotāju skaits Apdzīvotu vietu skaits Oksidēšanās spēja % Amonijs % Nitrāti % Duļķainība % Alumīnijs % Dzelzs % KadmijsSvins % Pesticīdi % Mangāns % <10 000 1 774 100 99,5 97,7 99,7 99,7 99,3 99,9 99,9 100 10 000 - 100 000 111 100 80,2 97,3 100 94,6 90 98,2 96,4 96,4 100 001 - 200 000 14 100 100 100 100 100 100 100 100 100 >200 000 9 100 100 100 100 100 100 100 100 100 Kopā 1 908 100 98,32 97,7 99,7 99,4 98,7 99,8 99,7 99,7 Šī atkāpe neattiecas uz dzeramo ūdeni izmantošanai pārtikas rūpniecībā.

D.   RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1.

31996 L 0061: Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara: — 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Rumānijā līdz norādītajiem datumiem nepiemēro šādām iekārtām:   līdz 2008. gada 31. decembrim: 1. S.C. CARBID FOX SA Târnăveni (pamatdarbība 4.2.) 2. S.C. AVICOLA SA Ferma Gârleni-Bacău (pamatdarbība 6.6. a) 3. S.C. EXPERT 2001 IMPEX SRL Bistriţa-Năsăud (pamatdarbība 6.6.)   līdz 2009. gada 31. decembrim: 4. S.C. UCM Reşiţa-Caraş-Severin (pamatdarbība 2.2.) 5. S.C. SICERAM SA Mureş (pamatdarbība 3.5.) 6. S.C. BEGA UPSOM SA Alba (pamatdarbība 4.2.) 7. S.C. CELROM SA Mehedinţi (pamatdarbība 6.1.) 8. S.C. COMCEH SA Călăraşi-Călăraşi (pamatdarbība 6.1. b) 9. S.C. ECOPAPER SA Zărneşti-Braşov (pamatdarbība 6.1. b) 10. S.C. RIFIL SA Neamţ (pamatdarbība 6.2) 11. S.C. AVICOLA SA Ferma Războieni-Iaşi (pamatdarbība 6.6. a) 12. S.C. AVIMAR SA Maramureş (pamatdarbība 6.6. a) 13. S.C. AVICOLA SA Iaşi-Ferma Leţcani — Iaşi (pamatdarbība 6.6. a) 14. COMBINATUL AGROINDUSTRIAL Curtici-Arad (pamatdarbība 6.6. b) 15. S.C. AVICOLA SA Slobozia Ferma Bora- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a) 16. S.C. SUINTEST Oarja SA — Argeş (pamatdarbība 6.6. b, c) 17. S.C. AVICOLA SA Slobozia Ferma Andrăşeşti-Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a) 18. S.C. AVICOLA SA Slobozia Ferma Perieţi-Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a) 19. S.C. AVICOLA SA Slobozia-Ferma Gheorghe Doja- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6.)   līdz 2010. gada 31. decembrim: 20. S.C. ROMPLUMB SA Maramureş (pamatdarbība 2.5.) 21. S.C. ROMRADIATOARE SA Braşov (pamatdarbība 2.5. b) 22. S.C. ELECTROMONTAJ SA Bucureşti (pamatdarbība 2.6.) 23. HOLCIM (Romania) —Ciment Câmpulung Argeş (pamatdarbība 3.1.) 24. S.C. ETERMED SA Medgidia — Constanţa (pamatdarbība 3.2.) 25. S.C. CONGIPS SA (Azbest) Bihor (pamatdarbība 3.2.) 26. S.C. HELIOS SA Aştileu -Bihor (pamatdarbība 3.5.) 27. S.C. SOFERT SA Bacău (pamatdarbība 4.3., 4.2. b) 28. S.C. CHIMOPAR SA Bucureşti (pamatdarbība 4.1.) 29. S.C. ANTIBIOTICE SA Iaşi (pamatdarbība 4.5.) 30. S.C. ROMPETROL PETROCHEMICALS SRL Constanţa (pamatdarbība 4.1.) 31. S.C. LETEA SA Bacău (pamatdarbība 6.1. a) 32. S.C. ZAHĂR Corabia SA-Olt (pamatdarbība 6.4. b) 33. S.C. TARGO SRL Timiş (pamatdarbība 6.4.) 34. S.C. SUINPROD Roman- Neamţ (pamatdarbība 6.6. b) 35. S.C. LUCA SUINPROD SA Codlea - Braşov (pamatdarbība 6.6. b) 36. S.C. AVICOLA Costeşti Argeş-Argeş (pamatdarbība 6.6. b) 37. S.C. AVICOLA SA Platou Avicol Brad - Bacău (pamatdarbība 6.6. a) 38. S.C. AT GRUP PROD IMPEX SRL Olt (pamatdarbība 6.6. a) 39. S.C. AVICOLA SA Ferma Gherăieşti — Bacău (pamatdarbība 6.6. a) 40. S.C. CARNIPROD SRL Tulcea — Tulcea (pamatdarbība 6.6. b) 41. S.C. PIGCOM SA Satu Nou-Tulcea (pamatdarbība 6.6. b) 42. S.C. AGROPROD IANCU SRL Urziceni- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. b) 43. S.C. CRUCIANI IMPEX SRL Deduleşti-Brăila (pamatdarbība 6.6.) 44. S.C. AGROFLIP Bonţida-Cluj (pamatdarbība 6.6. b, c) 45. S.C. AVICOLA SA Slobozia Ferma Amara — Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a) 46. S.C. ISOVOLTA GROUP SA Bucureşti (pamatdarbība 6.7.) 47. S.C. SAMOBIL SA Satu Mare (pamatdarbība 6.7.) 48. S.C. ELECTROCARBON SA Slatina-Olt (pamatdarbība 6.8.) 49. S.C. TRANSGOLD SA Baia Mare- Maramureş (pamatdarbība 2.5.)   līdz 2011. gada 31. decembrim: 50. S.C. ORGANE DE ASAMBLARE SA Braşov (pamatdarbība 2.6.) 51. HEIDELBERG CEMENT - Fieni Cement Dâmboviţa (pamatdarbība 3.1.) 52. CARMEUSE România SA Argeş (pamatdarbība 3.1.) 53. S.C. RESIAL SA Alba (pamatdarbība 3.5.) 54. SOCIETATEA NATIONALĂ A PETROLULUI PETROM SA Sucursala Craiova, Combinatul Doljchim-Dolj (pamatdarbība 4.2., 4.1.) 55. S.C. USG SA Vâlcea (pamatdarbība 4.2. d) 56. S.C. ULTEX SA Ţăndărei-Ialomiţa (pamatdarbība 6.4. b) 57. S.C. CARMOLIMP SRL Viştea de Sus - Sibiu (pamatdarbība 6.6. b) 58. S.C. AVICOLA Buftea - Ilfov (pamatdarbība 6.6. a) 59. S.C. AVICOLA SA Ferma Hemeiuş-Bacău (pamatdarbība 6.6. a) 60. S.C. SUINPROD SA Zimnicea — Ferma Zimnicea-Teleorman (pamatdarbība 6.6. b) 61. S.C. SUINPROD SA Bilciureşti - Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6.) 62. S.C. COMPLEXUL DE PORCI Brăila SA Baldovineşti -Brăila (pamatdarbība 6.6. b) 63. S.C. COMPLEXUL DE PORCI Brăila SA Baldovineşti -Brăila (pamatdarbība 6.6. b) 64. S.C. AT GRUP PROD IMPEX SRL - Teleorman (pamatdarbība 6.6. a) 65. S.C. KING HAUSE ROM Cornetu SRL Filiala Mavrodin — Teleorman (pamatdarbība 6.6. a) 66. S.C. AVIKAF PROD IMPEX SRL Teleorman (pamatdarbība 6.6. a) 67. S.C. SUINPROD SA Zimnicea - Ferma Dracea - Teleorman (pamatdarbība 6.6. b) 68. S.C. ROMCIP Salcia — Teleorman (pamatdarbība 6.6. b) 69. S.C. AVIPUTNA SA Goleşti - Vrancea (pamatdarbība 6.6. a) 70. S.C. NUTRICOM SA Olteniţa — Călăraşi (pamatdarbība 6.6. b) 71. S.C. PIGALEX SA Alexandria — Teleorman (pamatdarbība 6.6. b) 72. S.C. PIC ROMANIA S.R.L. Vasilaţi - Călăraşi (pamatdarbība 6.6. c) 73. S.C. SUINTEST SA Fierbinţi -Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. b) 74. S.C. AGRIVAS SRL Vaslui (pamatdarbība 6.6. a) 75. S.C. AVICOLA Buftea SA Punct de lucru Turnu Măgurele - Teleorman (pamatdarbība 6.6. a) 76. S.C. C+C SA Reşiţa (pamatdarbība 6.6. b)   līdz 2012. gada 31. decembrim: 77. SNP PETROM SA Sucursala ARPECHIM Piteşti-Argeş (darbības 1.2., 4.1.) 78. S.C. ROMPETROL Rafinare SA Constanţa (darbība 1.2.) 79. COMBINATUL DE OTELURI SPECIALE Târgovişte-Dâmboviţa (pamatdarbība 2.2., 2.3.) 80. S.C. COMBINATUL DE UTILAJ GREU SA Cluj (pamatdarbība 2.2., 2.3. b) 81. S.C. IAIFO Zalău-Sălaj (pamatdarbība 2.3. b, 2.4.) 82. S.C. ALTUR SA Olt (pamatdarbība 2.5.) 83. CNCAF MINVEST SA DEVA Filiala DEVAMIN SA Deva, Exploatarea minieră Deva-Hunedoara (pamatdarbība 2.5.) 84. S.C. MONDIAL SA Lugoj- Timiş (pamatdarbība 3.5.) 85. S.C. MACOFIL SA Târgu Jiu-Gorj (pamatdarbība 3.5.) 86. S.C. Ceramica SA Iaşi (pamatdarbība 3.5.) 87. S.C. FIBREXNYLON SA Neamţ (pamatdarbība 4.1. b, d; 4.2. b; 4.3.) 88. S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti — Bacău (pamatdarbība 4.1. a, b, c, d, f; 4.2. b, c, d; 4.4.) 89. S.C. PEHART SA Petreşti - Alba (pamatdarbība 6.1. b) 90. S.C. TABACO-CAMPOFRIO SA Tulcea (pamatdarbība 6.4. a) 91. S.C. AVICOLA SA Slobozia Ferma Ion Ghica- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a) 92. S.C. AVICOLA SA Platou Avicol Aviasan - Bacău (pamatdarbība 6.6. a) 93. S.C. ITAL TRUST Racoviţă SA — Sibiu (pamatdarbība 6.6. b) 94. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma Parţa - Timiş (pamatdarbība 6.6. b) 95. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma Pădureni - Timiş (pamatdarbība 6.6. b) 96. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma Peciu Nou- Timiş (pamatdarbība 6.6. b) 97. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma Periam- Timiş (pamatdarbība 6.6. b) 98. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma Ciacova- Timiş (pamatdarbība 6.6. b) 99. S.C. AVICOLA LUMINA SA - Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)   līdz 2013. gada 31. decembrim: 100. S.C. UNIO SA Satu Mare (pamatdarbība 2.3. b) 101. S.C. ARTROM SA Slatina — Olt (pamatdarbība 2.3. b, 2.6.) 102. S.C. IAR SA Braşov (pamatdarbība 2.6.) 103. S.C. ARIO SA Bistriţa Năsăud (pamatdarbība 2.4.) 104. S.C. LAFARGE ROMCIM SA Medgidia - Constanţa (pamatdarbība 3.1.) 105. S.C. CARS SA Târnăveni - Mureş (pamatdarbība 3.5.) 106. S.C. CASIROM SA Cluj (pamatdarbība 3.5.) 107. S.C. TURNU SA Turnu Măgurele — Teleorman (pamatdarbība 4.3., 4.2. b) 108. S.C. COMBINATUL DE ÎNGRĂŞĂMINTE CHIMICE SA Năvodari — Constanţa (pamatdarbība 4.3.) 109. S.C. AMBRO Suceava SA - Suceava (pamatdarbība 6.1. a, b) 110. S.C. ROMSUIN TEST Periş SA - Ilfov (pamatdarbība 6.6. a) 111. S.C. NUTRICOD Codlea Sucursala Sfântu Gheorghe - Covasna (pamatdarbība 6.6. b) 112. S.C. HADITON GRUP SRL Argeş (pamatdarbība 6.6. a)   līdz 2014. gada 31. decembrim: 113. S.C. PETROM SA Rafinăria PETROBRAZI - Prahova (darbība 1.2.) 114. S.C. RAFINĂRIA ASTRA ROMÂNĂ SA Ploieşti - Prahova (darbība 1.2.) 115. S.C. ROMPETROL Rafinăria VEGA - Prahova (darbība 1.2.) 116. S.C. PETROTEL LUKOIL SA - Prahova (darbība 1.2.) 117. S.C. ISPAT SIDEX SA Galaţi (pamatdarbība 2.2., 2.3.) 118. S.C. SIDERURGICA SA Hunedoara (pamatdarbība 2.2., 2.3.) 119. S.C. KVAERNER IMGB SA Bucureşti (pamatdarbība 2.4.) 120. S.C. SOMETRA SA Copşa Mică - Sibiu (pamatdarbība 2.5. a, 2.5. b, 2.1., 2.4.) 121. S.C. FERAL SRL Tulcea (pamatdarbība 2.5. a) 122. S.C. METALURGICA SA Aiud - Alba (pamatdarbība 2.4., 2.3. b) 123. S.C. NEFERAL SA Ilfov (pamatdarbība 2.5. b) 124. S.C. INDUSTRIA SÂRMEI SA Câmpia Turzii-Cluj (pamatdarbība 2.2., 2.3., 2.6.) 125. S.C. METALURGICA SA Vlahita-Harghita (pamatdarbība 2.5. b) 126. S.C. UPETROM 1 Mai SA Prahova (pamatdarbība 2.2.) 127. S.C. LAMINORUL SA Brăila (pamatdarbība 2.3.) 128. S.C. AVERSA SA Bucureşti (pamatdarbība 2.4.) 129. S.C. FORMA SA Botoşani (pamatdarbība 2.3.) 130. S.C. ISPAT TEPRO SA Iaşi (pamatdarbība 2.3. c) 131. S.C. URBIS Armături Sanitare SA- Bucureşti (pamatdarbība 2.6.) 132. S.C. BALANŢA SA Sibiu (pamatdarbība 2.6.) 133. S.C. COMMET SA Galaţi (pamatdarbība 2.6.) 134. CNACF MINVEST SA Deva Filiala DEVAMIN Exploatarea minieră Veţel Hunedoara (pamatdarbība 2.5.) 135. S.C. MOLDOMIN SA Moldova Nouă — Caraş-Severin (pamatdarbība 2.5.) 136. S.C. FIROS SA Bucureşti (pamatdarbība 3.3.) 137. S.C. SINTER-REF SA Azuga-Prahova (pamatdarbība 3.5.) 138. S.C. PRES.C.OM Braşov SA- Braşov (pamatdarbība 3.1.) 139. S.C. MELANA IV SA Neamţ (darbība 4.1.) 140. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea-Vâlcea (pamatdarbība 4.1., 4.2., 4.3.) 141. S.C. AMONIL SA Slobozia — Ialomiţa (pamatdarbība 4.3., 4,2.) 142. CAROM SA Bacău (pamatdarbība 4.1. a, b, i) 143. AZOCHIM SA Săvineşti-Neamţ (pamatdarbība 4.2.) 144. S.C. UZINA DE PRODUSE SPECIALE Făgăraş SA Braşov (pamatdarbība 4.6.) 145. S.C. SINTEZA SA Oradea- Bihor (pamatdarbība 4.1. g, 4.2. b, e, 4.4.) 146. S.C. CHIMPROD SA Bihor (pamatdarbība 4.1. b, 4.5.) 147. S.C. AZUR SA Timişoara-Timiş (pamatdarbība 4.1.) 148. S.C. PUROLITE SA Victoria — Braşov (pamatdarbība 4.1. d, h) 149. S.C. CELHART DONARIS SA Brăila (pamatdarbība 6.1.) 150. S.C. VRANCART SA Adjud-Vrancea (pamatdarbība 6.1. b) 151. S.C. PIM SA Sibiu (pamatdarbība 6.3.) 152. S.C. DANUBIANA Roman SA Neamţ (pamatdarbība 6.4. b) 153. S.C. ZAHĂRUL Românesc SA Ţăndărei — Ialomiţa (pamatdarbība 6.4. b) 154. S.C. VAS.C.AR SA Vaslui (pamatdarbība 6.4. a) 155. S.C. MULTIVITA SA Negru Voda - Constanţa (pamatdarbība 6.5.) 156. S.C. SUINPROD SA Prahova (pamatdarbība 6.6. a) 157. S.C. AVICOLA SA Ferma Şerbăneşti-Bacău (pamatdarbība 6.6. a) 158. S.C. AVICOLA BUCUREŞTI SA Punct de lucru CSHD Mihăileşti (pamatdarbība 6.6. a) 159. S.C. SUINPROD SA Bumbeşti Jiu -Gorj (pamatdarbība 6.6. a) 160. S.C. SIBAVIS SA Sibiu — Sibiu (pamatdarbība 6.6. a) 161. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea Ferma 1 Frănceşti -Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a) 162. S.C. AVIA AGROBANAT SRL Bocşa — Reşiţa (pamatdarbība 6.6. a) 163. S.C. AVICOLA Găieşti SA - Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6. a) 164. S.C. VENTURELLI PROD SRL Sibiu (pamatdarbība 6.6. b) 165. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea Ferma Budeşti — Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a) 166. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea Ferma Băbeni Mihăieşti-Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a) 167. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea Ferma 2 Frănceşti -Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a) 168. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea Ferma Băbeni-Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a) 169. S.C. AVICOLA Bucureşti SA Sucursala Cluj-Sălişte-Cluj (pamatdarbība 6.6. a) 170. S.C. AVICOLA Bucureşti SA Sucursala CSHD Codlea-Braşov (pamatdarbība 6.6. a) 171. S.C. Cereal Prod SA - Galaţi (pamatdarbība 6.6. a) 172. S.C. AVICOLA Mangalia SA Constanţa (pamatdarbība 6.6. a) 173. S.C. AVICOLA SA Constanţa - Constanţa (pamatdarbība 6.6. a) 174. S.C. AVICOLA BUCUREŞTI SA Punct de lucru Butimanu- Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6. a) 175. S.C. EUROPIG SA Poiana Mărului - Braşov (pamatdarbība 6.6. b) 176. S.C. SUINPROD SA Leţ — Covasna (pamatdarbība 6.6. b) 177. S.C. AVICOLA Şiviţa SA Galaţi (pamatdarbība 6.6. a) 178. S.C. COLLINI SRL Bocşa — Reşiţa (pamatdarbība 6.6. b) 179. S.C. AGROSAS SRL Timişoara-Timiş (pamatdarbība 6.6. b, c) 180. S.C. FLAVOIA SRL Platforma Hereclean- Sălaj (pamatdarbība 6.6. a) 181. S.C. ELSID SA Titu — Dâmboviţa (pamatdarbība 6.8.)   līdz 2015. gada 31. decembrim: 182. S.C. RAFINĂRIA STEAUA ROMÂNĂ SA Câmpina - Prahova (darbība 1.2.) 183. S.C. TRACTORUL UTB SA Braşov (pamatdarbība 2.3. b, 2.4., 2.6., 6.7.) 184. S.C. ISPAT Petrotub SA Neamţ (pamatdarbība 2.3., 6.7.) 185. S.C. ARO SA Argeş (pamatdarbība 2.3. b, 2.6.) 186. S.C. STIMET SA Sighişoara — Mureş (pamatdarbība 3.3.) 187. S.C. BEGA REAL SA Pleşa - Prahova (pamatdarbība 3.5.) 188. S.C. AZOMUREŞ SA Târgu Mureş-Mureş (pamatdarbība 4.2. 4.3.) 189. S.C. COLOROM SA Codlea- Braşov (pamatdarbība 4.1. j) 190. S.C. SOMEŞ SA Dej - Cluj (pamatdarbība 6.1. a, b) 191. S.C. OMNIMPEX Hârtia SA Buşteni - Prahova (pamatdarbība 6.1. b) 192. S.C. PERGODUR Internaţional SA Neamţ (pamatdarbība 6.1. b) 193. S.C. PROTAN SA - Popeşti Leordeni-Ilfov (pamatdarbība 6.5.) 194. S.C. PROTAN SA Bucureşti Sucursala Codlea- Braşov (pamatdarbība 6.5.) 195. S.C. PROTAN SA-Cluj (pamatdarbība 6.5.) Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, ietverot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

2.

32000 L 0076: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.). Atkāpjoties no Direktīvas 2000/76/EK 6. panta, 7. panta 1. punkta un 11. panta, emisijas robežvērtības un prasības attiecībā uz mērījumiem Rumānijā līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro 52 medicīnas atkritumu sadedzināšanas iekārtām un līdz 2008. gada 31. decembrim - 58 medicīnas atkritumu sadedzināšanas iekārtām. No 2007. gada 30. marta Rumānija līdz katra gada pirmā trimestra beigām iesniedz Komisijai ziņojumu par neatbilstīgo bīstamu atkritumu termiskās apstrādes iekārtu slēgšanu un par iepriekšējā gadā apstrādāto medicīnas atkritumu daudzumu.

3.

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.), ko groza: — 12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.). a) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī no III un IV pielikuma A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam, Rumānijā līdz norādīto termiņu beigām nepiemēro šādām iekārtām:   līdz 2008. gada 31. decembrim:   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth   līdz 2009. gada 31. decembrim:   S.C. TERMOELECTRICA SE DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls x 470 MWth   līdz 2010. gada 31. decembrim:   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA S.E. CRAIOVA II — 1, 2 katli x 396,5 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC TURCENI SA Nr. 2, 2 apkures katli x 789 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC TURCENI SA Nr. 3, 2 apkures katli x 789 MWth   S.C. TERMOELECTRICA SE PAROŞENI Nr. 2, 1 tvaika katls Benson x 467 MWth + 1 karsta ūdens katls x 120 MWth   RAAN, BRANCH ROMAG TERMO Nr. 2, 3 katli x 330 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 7, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   līdz 2011. gada 31. decembrim:   CET ARAD Nr. 2, 2 industriālie tvaika katli x 80 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA S.E. CRAIOVA II — 2, 2 CAF x 116 MWth + 2 x CR 68 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth   S.C. TERMOELECTRICA GIURGIU Nr. 1, 3 enerģētiskie tvaika katli x 285 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr. 1, 2 DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth   S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr. 2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth   S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 3, 1 katls x 285 MWth   Līdz 2012. gada 31. decembrim:   CET BACAU Nr. 1, 1 tvaika katls x 343 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI VEST Nr. 1, 2 tvaika katli x 458 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA S.E. IŞALNIŢA, 4 katli x 473 MWth   līdz 2013. gada 31. decembrim:   CET ARAD Nr. 1, 1 tvaika katls x 403 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA SA Nr. 2, 2 tvaika grupas katli x 300 MWth + 269 MWth   S.C. TERMOELECTRICA SA, SUCURSALA ELECTROCENTRALE BRĂILA, 6 tvaika katli x 264 MWth   S.C. CET BRAŞOV S A Nr. 1, 2 katli x 337 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD Nr. 1, 4 tvaika katli x 287 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD Nr. 2, 2 tvaika katli x 458 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI PROGRESU Nr. 1, 4 tvaika katli x 287 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC ROVINARI SA Nr. 1, 2 tvaika katli x 878 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA S.A Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C. C.E.T. IAŞI II, 2 tvaika katli x 305 MWth   S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU Nr. 1, 4 industriālie tvaika katli x 85,4 MWth   S.C. TERMICA S.A SUCEAVA Nr. 1, 2 katli x 296 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 5, 1 karsta ūdens katls x 116,3 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3 tvaika katli x 81,4 MWth   S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 2, 2 katli x 285 MWth Šajā pārejas laikposmā sēra dioksīda emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma robežvērtības: — līdz 2007. gadam: 540 000 tonnas SO2/gadā; — līdz 2008. gadam: 530 000 tonnas SO2/gadā; — līdz 2010. gadam: 336 000 tonnas SO2/gadā; — līdz 2013. gadam: 148 000 tonnas SO2/gadā. b) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un no IV pielikuma A daļas, slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības Rumānijā līdz norādīto termiņu beigām nepiemēro šādām iekārtām:   līdz 2008. gada 31. decembrim:   ARPECHIM PITEŞTI Nr. 2, 1 katls BW x 81 MWth   ARPECHIM PITEŞTI Nr. 3, 4 katli x 81 MWth   PRODITERM BISTRIŢA, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth + 2 steam boilers x 69 MWth   S.C. CET BRAŞOV S A 1, 2 katli x 337 MWth   REGIA AUTONOMĂ DE TERMOFICARE CLUJ, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth   TERMOELECTRICA GIURGIU Nr. 1, 3 enerģētiskie tvaika katli x 285 MWth   TERMOELECTRICA GIURGIU Nr. 2, 2 industriālie tvaika katli x 72 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58,1 MWth   līdz 2009. gada 31. decembrim:   CET ARAD Nr. 1, 1 CR tvaika katls x 403 MWth   CET ENERGOTERM SA REŞIŢA Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth   TERMICA TÂRGOVIŞTE, 1 karsta ūdens katls x 58,15 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA S.E. CRAIOVA II — 1, 2 katli x 396,5 MWth   S.C. CET IAŞI I Nr. 2, 2 tvaika katli x 283 MWth   S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU Nr. 3, 1 tvaika katls x 72,3 MWth   līdz 2010. gada 31. decembrim:   S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA SA Nr. 1, 2 tvaika grupas katli x 127 MWth + 1 x 269 MWth   S.C. CET SA Nr. 2 Braila, 2 katli x 110 MWth   CET ENERGOTERM SA REŞIŢA Nr. 1, 2 katli x 45,94 MWth   S.C.UZINA TERMOELECTRICĂ MIDIA Nr. 2, 1 katls x 73 MWth   S.C.UZINA TERMOELECTRICĂ MIDIA Nr. 3, 1 katls x 73 MWth   S.C.UZINA TERMOELECTRICĂ MIDIA Nr. 4, 1 katls x 73 MWth   S.C. TERMOELECTRICA SE DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls Benson x 470 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE GALAŢI Nr. 3, 3 apkures katli x 293 MWth   S.C. TERMOELECTRICA SE PAROŞENI Nr. 2, 1 tvaika katls x 467 MWth + 1 karsta ūdens katls x 120 MWth   S.C. CET IAŞI I Nr. 1, 3 tvaika katli x 94 MWth   S.C. TERMICA S.A SUCEAVA Nr. 1, 2 katli x 296 MWth   S.C. TURNU SA TURNU MĂGURELE Nr. 1, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth   S.C. TURNU SA TURNU MĂGURELE Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth   S.C. ENET SA Nr. 1, 3 katli x 18,5 MWth   S.C. ENET SA Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth   līdz 2011. gada 31. decembrim:   CET ARAD Nr. 2, 2 industriālie tvaika katli + 1 katls x 80 MWth   S.C. TERMON SA ONEŞTI, 3 katli x 380 MWth   S.C. CET SA Nr. 1 BRĂILA, 2 katli x 110 MWth   S.C. TERMICA SA Nr. 1 BOTOŞANI, 3 karsta ūdens katli x 116 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD Nr. 12, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD Nr. 16, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   CET ENERGOTERM SA REŞIŢA Nr. 4, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE PALAS Nr. 1, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA SE IŞALNIŢA, 4 katli x 473 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C.CET IAŞI I Nr. 3, 4 karsta ūdens katli x 116 MWth   RAAN, BRANCH ROMAG TERMO Nr. 1, 3 katli x 330 MWth   RAAN, BRANCH ROMAG TERMO Nr. 2, 3 katli x 330 MWth   S.C. ROMPETROL SA BUCUREŞTI VEGA PLOIEŞTI, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 24,75 MWth   S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr. 1, 2 DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth   S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr. 2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth   S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU Nr. 1, 4 industriālie tvaika katli x 85,4 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 4, 1 karsta ūdens katls x 116,1 MWth   S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 3, 1 katls x 285 MWth   līdz 2012. gada 31. decembrim:   CET ENERGOTERM SA REŞIŢA Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE PALAS Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE MUREŞ Nr. 5, 4 tvaika katli x 277 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3 tvaika katli x 81,4 MWth   līdz 2013. gada 31. decembrim:   S.C. TERMOELECTRICA SA, SUCURSALA ELECTROCENTRALE BRĂILA, 6 tvaika katli x 264 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD Nr. 14, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE PALAS Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE GALAŢI Nr. 2, 2 apkures katli x 293 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE MUREŞ Nr. 1, 1 tvaika katls x 277 MWth   S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE MUREŞ Nr. 4, 1 tvaika katls x 277 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 5, 1 karsta ūdens katls x 116,3 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 7, 2 karsta ūdens katli x 116,3 MWth   S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 2, 2 katli x 285 MWth   S.C. ENET SA VRANCEA Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116,3 MWth Šajā pārejas laikposmā slāpekļa oksīda emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma robežvērtības: — līdz 2007. gadam: 128 000 tonnas/gadā; — līdz 2008. gadam: 125 000 tonnas/gadā; — līdz 2010. gadam: 114 000 tonnas/gadā; — līdz 2013. gadam: 112 000 tonnas/gadā. c) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un no VII pielikuma A daļas, putekļu emisijas robežvērtības Rumānijā līdz norādīto termiņu beigām nepiemēro šādām iekārtām:   līdz 2008. gada 31. decembrim:   S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C. CET IAŞI II, 2 tvaika katli x 305 MWth   līdz 2009. gada 31. decembrim:   CET BACĂU Nr. 1, 1 tvaika katls x 345 MWth   TERMOELECTRICA GIURGIU Nr. 1, 3 tvaika katli x 285 MWth   S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3 tvaika katli x 81,4 MWth   līdz 2010. gada 31. decembrim:   CET ARAD Nr. 1 1 tvaika katls x 403 MWth   S.C. CET BRAŞOV S A Nr. 1, 2 katli x 337 MWth   S.C. TERMOELECTRICA DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls Benson x 470 MWth   S.C. COMPLEX ENERGETIC TURCENI SA Nr. 2, 2 apkures katli x 789 MWth   S.C. TERMICA SA SUCEAVA Nr. 1, 2 katli x 296 MWth   S.C. CET GOVORA SA Nr. 3, 1 katls x 285 MWth   līdz 2011. gada 31. decembrim:   S.C. COMPLEX ENERGETIC CRAIOVA SE CRAIOVA II-2, 2 CAF x 116 MWth + 2 x CR 68 MWth   S.C. COMPLEX ENERGETIC ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth   S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA Nr. 2, 4 apkures katli x MWth   S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr. 1, DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth   S.C. PETROTEL LUKOIL SA Nr. 2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth   S.C. ALUM SA TULCEA 3 katli x 84,8 MWth + 1 x 72,6 MWth   S.C. CET GOVORA SA Nr. 2, 2 katli x 285 MWth   līdz 2013. gada 31. decembrim:   S.C. COMPLEX ENERGETIC Rovinari SA Nr. 1, 2 tvaika katli x 878 MWth   S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth   S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU Nr. 1, 4 tvaika katli x 85,4 MWth   S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA S.A Nr. 2, 2 tvaika grupas tvaika katli x 300 MWth + 1 x 269 MWth Šajā pārejas laikposmā putekļu emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma robežvērtības: — līdz 2007. gadam: 38 600 tonnas/gadā; — līdz 2008. gadam: 33 800 tonnas/gadā; — līdz 2010. gadam: 23 200 tonnas/gadā; — līdz 2013. gadam: 15 500 tonnas/gadā. d) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VI pielikuma A daļas, slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības, kuras no 2016. gada 1. janvāra piemēro iekārtām ar nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 500 MWth, Rumānijā līdz 2017. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šādām iekārtām:   ELECTROCENTRALE ORADEA Nr. 2, 2 tvaika grupas katli x 300 MWth + 1 tvaika katls x 269 MWth;   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth;   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth;   S.C. COMPLEXUL ENERGETIC TURCENI SA Nr. 3, 2 apkures katli x 789 MWth;   S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth;   S.C. TERMICA SA SUCEAVA, Nr. 1, 2 katli x 296 MWth. Šajā pārejas laikposmā slāpekļa oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma robežvērtības: — līdz 2016. gadam: 80 000 tonnas/gadā; — līdz 2017. gadam: 74 000 tonnas/gadā. e) Līdz 2011. gada 1. janvārim Rumānija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis piemērošanai. Šie plāni nodrošina emisijas turpmāku samazināšanu līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par a) līdz d) punktā norādītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju 2012. gadā. Ja Komisija, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vidi un vajadzību samazināt pārejas posma pasākumu izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū, konstatē to, ka šie plāni nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā informē Rumāniju. Turpmākajos trīs mēnešos Rumānija paziņo pasākumus, ko tā veikusi, lai sasniegtu minētos mērķus. Ja Komisija pēc tam, apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatē to, ka šie pasākumi nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma procedūru, kā paredzēts EK līguma 226. pantā.

---

(1)  Padomes Direktīva 68/360/EEK (1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(2)  NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  Kā tā definēta C pielikumā, kas pievienots Komisijas paziņojumam par daudznozaru sistēmu reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.). Paziņojums ar jaunākajiem grozījumiem publicēts OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.

(5)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp. Paziņojumā jaunākie grozījumi izdarīti un publicēti OV C 258, 9.9.2000., 5. lpp.

(6)  Kā tā definēta C pielikumā, kas pievienots Komisijas paziņojumam par daudznozaru sistēmu reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.). Paziņojums ar jaunākajiem grozījumiem publicēts OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.

(7)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp. Paziņojums ar jaunākajiem grozījumiem publicēts OV C 258, 9.9.2000., 5. lpp.

(8)  OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp. Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts).

(9)  Ražošanas jaudas samazinājumam ir jābūt pilnīgam samazinājumam, kā definēts Komisijas Lēmumā Nr. 3010/91/EOTK (OV L 286, 6.10.1991., 20. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(11)  Eiropas Kopienas un Rumānijas 2001. gada 28. jūnija Autopārvadājumu tranzīta nolīgums par kravu pārvadājumiem (OV L 142, 31.5.2002., 75. lpp.).

(12)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.).

(13)  Km pašreizējie = ceļa posmi, kuros veic uzlabošanas darbus atsauces gadā. Šos darbus var sākt atsauces gadā, vai tos varēja sākt jau iepriekšējos gados.

(14)  Km nodoti ekspluatācijā = ceļa posmi, kuros darbi pabeigti vai kuri nodoti ekspluatācijā atsauces gadā.

(15)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(16)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(17)  OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.

(18)  OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.

(19)  OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(20)  OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(21)  OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(22)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK un jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(23)  OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

(24)  OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(25)  OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

---

VII PIELIKUMA A papildinājums

Rumānijas tērauda rūpniecības restrukturizācija (kā minēts VII pielikuma 4. nodaļas B iedaļā)

I DAĻA

UZŅĒMUMI, KAS SAŅEM VALSTS ATBALSTU ATBILSTĪGI RUMĀNIJAS TĒRAUDA RŪPNIECĪBAS RESTRUKTURIZĀCIJAS PROGRAMMAI

—	Ispat Sidex Galaţi

—	Siderurgica Hunedoara

—	COS Târgovişte

—

CS Reşiţa

—	IS Câmpia Turzii

—	Donasid (Siderca) Călăraşi

II DAĻA

RAŽOŠANAS JAUDAS IZMAIŅU GRAFIKS UN RAKSTUROJUMS (1)

	Iekārtas	Jaudas izmaiņas (tonnās)	Ražošanas izbeigšanas datums	Pastāvīgas slēgšanas datums
Siderurgica Hunedoara	Stiepļu stienīši Nr. 1	–400 000	1995.	1997.
	Stiepļu stienīši Nr. 3	–280 000	1998.	2000.
	Vidējie profili	–480 000	2008., 1. ceturksnis	2008., 2. ceturksnis
IS Câmpia Turzii	Stiepļu stienīši Nr. 1	–80 000	1995.	1996.
CS Reşiţa	Vieglie profili	–80 000	2000.	2001.
	Dzelzceļa riteņi	–40 000	1999.	2000.
	Smagie profili	–220 000	2007., 4. ceturksnis	2008., 2. ceturksnis
	Vidējie un īpašie profili	–120 000	2006., 4. ceturksnis	2007. 4. ceturksnis
Donasid (Siderca) Călăraşi	Vidējie profili	–350 000	1997.	1999.
	Ražošanas jaudas izmaiņu kopapjoms	–2 050 000

III DAĻA

RESTRUKTURIZĀCIJAS KRITĒRIJI

1.   Dzīvotspēja

Ievērojot īpašos uzskaites noteikumus, ko piemēro Komisija, ikviens saņēmējuzņēmums vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim sasniedz minimālo gada saimnieciskās darbības apgrozījumu 10 % neintegrētiem tērauda rūpniecības uzņēmumiem un 13,5 % integrētām tērauda rūpnīcām un minimālos ieņēmumus no pašu kapitāla 1,5 % no apgrozījuma. To apstiprina neatkarīgā izvērtēšanā, ko laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam veic katru gadu, kā paredzēts VII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas 13. punktā.

2.   Produktivitāte

Līdz 2008. gada 31. decembrim pakāpeniski sasniedz vispārējo produktivitāti, kas līdzvērtīga ES tērauda rūpniecības produktivitātei. To apstiprina neatkarīgā izvērtēšanā, ko laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam veic katru gadu, kā paredzēts VII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas 13. punktā.

3.   Izmaksu samazināšana

Īpaša uzmanība jāpievērš izmaksu samazināšanai, kas ir viens no uzņēmuma dzīvotspējas būtiskajiem elementiem. Tā jāveic pilnībā atbilstīgi saņēmējuzņēmumu komercdarbības plāniem.

IV DAĻA

INFORMĀCIJAS PRASĪBU INDIKATĪVS SARAKSTS

1.   Ražošana un tirgus iedarbība

—	mēneša ražošanas apjoms neapstrādātam tēraudam, pusfabrikātiem un gatavajai produkcijai, iedalot pēc kategorijas un ražojumu klāsta,

—	pārdoto ražojumu apjoms, norādot daudzumus, cenas un tirgus; iedalījums pēc ražojumu klāsta.

2.   Ieguldījumi

—	dati par veiktajiem ieguldījumiem,

—	pabeigšanas datums,

—	ieguldījumu izmaksas, finansējuma avoti un jebkāda attiecīgā atbalsta summas saistībā ar šiem ieguldījumiem,

—	atbilstīgos gadījumos - atbalsta izmaksas diena.

3.   Darbaspēka samazināšana

—	atlaisto darbinieku skaits un atlaišanas laiks,

—	nodarbinātības attīstība saņēmējuzņēmumos (nošķirot tiešo un netiešo nodarbinātību),

—	nodarbinātības attīstība valsts tērauda nozarē.

4.   Ražošanas jauda (Rumānijas tērauda rūpniecības nozarē kopumā)

—	datums vai plānotais datums, kad tiek pārtraukta MIJ izteiktu konkrētu apjomu ražošana (MIJ ir gada maksimālā iespējamā ražošanas jauda, ko sasniedz parastos ražošanas apstākļos), kā arī šo ražošanas jaudu raksturojums,

—	datums (vai plānotais datums) attiecīgās ražotnes demontāžai, kas definēta Komisijas Lēmumā Nr. 3010/91/EOTK par informāciju, kas tērauda rūpniecības uzņēmumiem jāsniedz par ieguldījumiem (2), kā arī sīkāka informācija par demontāžu,

—	datums (vai plānotais datums) jaunu ražošanas jaudu ieviešanai un to raksturojums,

—	Rumānijas kopējās ražošanas jaudas attīstība attiecībā uz neapstrādātu tēraudu un gala produkciju, iedalot pēc kategorijām.

5.   Izmaksas

—	izmaksu sadalījums, kā arī iepriekšējo laikposmu un turpmāko izmaksu attiecīgs izvērtējums, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmaksu samazinājumu, enerģijas patēriņu, izejvielu izmaksu samazinājumu, inventāru un piesaistīto pakalpojumu apjoma samazinājumu.

6.   Finanšu darbība

—

noteiktu galveno finanšu rādītāju izvērtēšana, lai demonstrētu virzību uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai (finanšu rezultātus un rādītājus norāda tā, lai būtu iespējama salīdzināšana ar uzņēmuma finanšu restrukturizācijas plānu, un tiem ir jāietver Komisijas noteiktā uzņēmuma dzīvotspējas pārbaude),

—	sīkāka informācija par samaksātiem nodokļiem un nodevām, tostarp informācija par jebkādām atkāpēm no parasti piemērojamiem nodokļu un muitas noteikumiem,

—	izdevumu apjoms,

—	sīkāka informācija par iepriekš piešķirto atbalstu un tā izmaksāšanas laiku saskaņā ar aktu,

—	jebkādu jaunu aizdevumu noteikumi (neatkarīgi no finansējuma avota).

7.   Jaunu uzņēmumu vai ražotņu izveide, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu

—	visu iesaistīto privātā un publiskā sektora dalībnieku nosaukumi,

—	finansējuma avoti, kas nodrošina viņu dalību jaunā uzņēmuma vai ražotnes izveidē,

—	privātā un publiskā sektora kapitāla daļu turētāju dalības noteikumi,

—	jaunā uzņēmuma vadības struktūra.

8.   Īpašumtiesību maiņa.

---

(1)  Ražošanas jaudas samazinājums ir pilnīgs samazinājums, kas definēts Komisijas 1991. gada 15. oktobra Lēmumā Nr. 3010/91/EOTK (OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.).

(2)  OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.

---

VII pielikuma B papildinājums

Gaļas ražošanas, putnu gaļas ražošanas un piena un piena produktu ražošanas uzņēmumu saraksts, kā minēts VII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļā

Gaļas ražošanas uzņēmumi

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
1.	5806/2000	Comb Agroind Curtici	Str. Revoluţiei, nr. 33, Curtici, jud. Arad
2.	5065/2000	S.C. RB Prod S.R.L.	Str. Constituţiei, Arad, jud. Arad
3.	101/2000	S.C. Cominca S.A.	Str. Octavian Goga, nr. 4, Oradea, jud. Bihor
4.	102/1999	S.C. Prodaliment S.A.	Str. Republicii, nr. 101, Salonta, jud. Bihor
5.	115/1996	S.C. Ferm Com Prod S.R.L.	Căldărăşti, jud. Buzău
6.	1446/2002	S.C. Izocon MC S.A.	Cuza Vodă, jud. Călăraşi
7.	19/2002	S.C. Carnob S.R.L.	Str. Lebedelor, nr. 1, Lumina, jud. Constanţa
8.	154/1999	S.C. Casalco S.A.	Str. Jókai Mór, nr. 9-11, Sf. Gheorghe, jud. Covasna
9.	312/1999	S.C. Olas Prod S.R.L.	Str. N. Romanescu, nr. 28, Craiova, jud. Dolj
10.	58/2001	S.C. Elan Trident S.R.L.	Str. Rákóczi, Miercurea Ciuc, jud. Harghita
11.	143/1999	S.C. Lorialba Prest S.R.L.	Str. Crişul Alb, nr. 1, Brad, jud. Hunedoara
12.	4585/2002	S.C. Agro Prod Com Dosa S.R.L.	Str. Principală, nr. 79, Chibed, jud. Mureş
13.	2585/2000	S.C. Cazadela S.R.L.	Str. Oltului, nr. 34, Reghin, jud. Mureş
14.	4048/2000	S.C. Coniflor S.R.L.	Str. Petru Maior, Gurghiu, jud. Mureş
15.	422/1999	S.C. Prodprosper S.R.L.	Str. Dumbravei, nr. 18, Dumbrava Roşie, jud. Neamţ
16.	549/1999	S.C. Tce 3 Brazi S.R.L.	Zăneşti, jud. Neamţ
17.	24/2000	S.C. Spar S.R.L.	Str. Gării, nr. 10, Potcoava, jud. Olt
18.	2076/2002	S.C. Simona S.R.L.	Str. Popa Şapcă, nr. 105, Balş, jud. Olt
19.	86/2002	S.C. Universal S.R.L.	Crişeni, jud. Sălaj
20.	5661/2002	S.C. Harald S.R.L.	Str. Mânăstirea Humorului, nr. 76A, jud. Suceava
21.	6066/2002	S.C. Raitar S.R.L.	Cornu Luncii, jud. Suceava
22.	5819/2002	S.C. Mara Alex S.R.L.	Milişăuţi, jud. Suceava
23.	93/2003	S.C. Mara Prod Com S.R.L.	Str. Abatorului, nr. 1 bis, Alexandria, jud. Teleorman
24.	1/2000	S.C. Diana S.R.L.	Bujoreni, jud. Vâlcea
25.	6/1999	S.C. Diana Prod S.R.L.	Vlădeşti, jud. Vâlcea

Putnu gaļas ražošanas uzņēmumi

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
1.	2951/2000	S.C. Agronutrisco Impex S.R.L.	Str. Abatorului, nr. 2A, Mihăileşti, jud. Giurgiu
2.	3896/2002	S.C. Oprea Avicom S.R.L.	Str. Dealul Viilor, nr. 5, Crăieşti, jud. Mureş

Piena un piena produktu ražošanas uzņēmumi

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
1.	999/2000	S.C. Alba Lact S.A.	Str. Muncii, nr. 4, Alba Iulia, jud. Alba
2.	5158/8.11.2002	S.C. Biolact Bihor S.R.L.	Paleu, jud. Bihor
3.	2100/8.11.2001	S.C. Bendearcris S.R.L.	Miceştii de Câmpie, nr. 202A, jud. Bistriţa-Năsăud
4.	2145/5.3.2002	S.C. Lech Lacto S.R.L.	Lechinţa, nr. 387, jud. Bistriţa-Năsăud
5.	395/18.6.2001	S.C. Lacto Solomonescu S.R.L.	Miron Costin, Vlăsineşti, jud. Botoşani
6.	115/1.2.2002	S.C. Comintex S.R.L. Darabani	Darabani, jud. Botoşani
7.	A343827/ 30.8.2002	S.C. Prodlacta S.A.	Str. Gării, nr. 403, Homorod, jud. Braşov
8.	258/10.4.2000	S.C. Binco Lact S.R.L.	Săcele, jud. Constanţa
9.	12203/25.9.2003	S.C. Lacto Genimico S.R.L.	Str. Căşăriei nr. 2A, Hârşova, jud. Constanţa
10.	2721/28.8.2001	S.C. Industrializarea Laptelui S.A.	B-dul Independenţei, nr. 23, Târgovişte, jud. Dâmboviţa
11.	4136/10.6.2002	S.C. Galmopan S.A.	B-dul G. Coşbuc, nr. 257, Galaţi, jud. Galaţi
12.	5/7.5.1999	S.C. Sandralact S.R.L.	Şos. Bucureşti-Giurgiu, km. 23, jud. Giurgiu
13.	213/1996	S.C. Paulact S.R.L.	Str. Principală, nr. 28, Sânpaul, jud. Harghita
14.	625/21.11.1996	S.C. Lactis S.R.L.	Str. Beclean, nr. 31, Odorheiu Secuiesc, jud. Harghita
15.	913/17.3.2000	S.C. Lactex — Reghin S.R.L.	Jabeniţa, nr. 33, jud. Mureş
16.	207/21.4.1999	S.C. Midatod S.R.L.	Ibăneşti, nr. 273, jud. Mureş
17.	391/23.4.1999	S.C. Kubo Ice Cream Company S.R.L.	Str. Dumbravei, nr. 5, Piatra Neamţ, jud. Neamţ
18.	1055/10.7.2000	S.C. Oltina S.A.	Str. A. I. Cuza, nr. 152, Slatina, jud. Olt
19.	282/1999	S.C. Calion S.R.L.	Str. Gheorghe Doja, nr. 39, Jibou, jud. Sălaj
20.	1562/27.12.1999 5750/23.5.2002	S.C. Bucovina S.A. Suceava	Str.Humorului, nr. 4, Suceava, jud. Suceava
21.	1085/26.5.1999	S.C. Bucovina S.A. Falticeni	Str. Izvor, nr. 5, Falticeni, jud. Suceava
22.	5614/20.4.2002	S.C. Coza Rux S.R.L.	Str. Burdujeni, nr. 11 A, Suceava, jud. Suceava
23.	1659/27.3.2003	S.C. Ecolact S.R.L.	Milisauti, jud. Suceava
24.	1205/5.10.1999	S.C. Pro Putna S.R.L.	Putna, jud. Suceava
25.	5325/13.2.2002	S.C. Cetina Prod Lact S.R.L.	Neagra Sarului, Saru Dornei, jud. Suceava
26.	5245/6.11.2001	S.C. Simultan S.R.L.	Ortisoara, jud. Timis
27.	2459/21.8.2002	S.C. Zan S.R.L.	Str. Celulozei, nr. 5, Zarnesti, jud. Brasov

---

VIII PIELIKUMS

Lauku attīstība (minēts Pievienošanās akta 34. pantā)

I IEDAĻA

Pagaidu papildu lauku attīstības pasākumi Bulgārijai un Rumānijai

A.   Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām, kas īsteno restrukturizāciju

1)

Atbalstam, ko sniedz daļēji naturālām saimniecībām, kuras īsteno restrukturizāciju, ir šādi mērķi: a) palīdzēt mazināt pārejas laika problēmas lauku apvidos, kamēr Bulgārijas un Rumānijas lauksaimniecības nozare un lauku ekonomika izjūt konkurences spiedienu vienotajā tirgū; b) atvieglināt un veicināt tādu saimniecību restrukturizāciju, kuras vēl nav ekonomiski dzīvotspējīgas. Šajā pielikumā “daļēji naturālas saimniecības” nozīmē saimniecības, kas ražo produktus galvenokārt savam patēriņam, tomēr daļu no saražotā arī pārdod.

2)	Lai izmantotu atbalstu, lauksaimniekam ir jāiesniedz komercdarbības plāns, kurā: a) pierādīta saimniecības turpmākā ekonomiskā dzīvotspēja; b) ietvertas sīkākas ziņas par vajadzīgajiem ieguldījumiem; c) norādīti konkrēti atskaites punkti un mērķi.

3)	Iepriekš 2. punktā minētā uzņēmējdarbības plāna īstenošanu pārskata pēc trim gadiem. Ja līdz pārskatīšanai, ko veic pēc trim gadiem, nav sasniegti plānā paredzētie starpposma mērķi, turpmāku atbalstu nepiešķir, tomēr līdzekļi, kas saņemti, lai īstenotu šos mērķus, nav jāatmaksā.

4)	Atbalstu izmaksā katru gadu kā fiksētu atbalstu, kura apjoms nepārsniedz I iedaļas G apakšiedaļā noteikto maksimālo kompensējamo apjomu, un tā izmaksāšanas laikposms nepārsniedz piecus gadus.

B.   Ražotāju grupas

1)

Fiksētu atbalstu var piešķirt, lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi un administratīvo darbību, kuru mērķi ir: a) ražotāju, kas ir attiecīgo grupu locekļi, ražošanas un produkcijas pielāgošana tirgus prasībām; b) preču kopīga laišana tirgū, tostarp sagatavošana pārdošanai, pārdošanas centralizācija un piegāde vairumpircējiem; un c) vienotu noteikumu izstrāde attiecībā uz ražošanas informāciju, īpašu uzmanību pievēršot ražas novākšanai un pieejamībai.

2)	Atbalstu piešķir vienīgi tādām ražotāju grupām, ko Bulgārijas vai Rumānijas attiecīgās kompetentās iestādes — pamatojoties uz attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktiem — oficiāli atzinušas laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2009. gada 31. decembrim.

3)

Atbalstu piešķir ikgadējos maksājumos pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa ir atzīta. Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas gada pārdotās produkcijas apjomu, un tas nepārsniedz: a) 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 2 % no produkcijas vērtības līdz EUR 1 000 000, kas pārdota — attiecīgi — pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā; un b) 2,5 %, 2,5 %, 2,0 %, 1,5 % un 1,5 % no produkcijas vērtības virs EUR 1 000 000, kas pārdota — attiecīgi — pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā. Atbalsta apjoms nekādā gadījumā nepārsniedz maksimālos kompensējamos apjomus, kas paredzēti I iedaļas G apakšiedaļā.

C.   Leader+ veida pasākumi

1)

Atbalstu var piešķirt pasākumiem, kas saistīti ar tādu prasmju iegūšanu, kuras vajadzīgas, lai lauku iedzīvotāju kopienas sagatavotu lauku attīstības vietējo stratēģiju izveidošanai un īstenošanai. Šie pasākumi jo īpaši var būt: a) tehnisks atbalsts vietējā apvidus izpētei un teritoriālajai izvērtēšanai, ņemot vērā attiecīgā apvidus iedzīvotāju izteiktās vēlmes; b) iedzīvotāju informēšana un apmācība, lai sekmētu aktīvu dalību attīstības procesā; c) reprezentatīvu vietējās attīstības partnerību izveide; d) integrētu attīstības stratēģiju izstrāde; e) finansējums pētniecībai un atbalsta pieteikumu gatavošanai.

2)

Atbalstu var piešķirt, lai pieņemtu integrētas teritoriālās lauku attīstības stratēģijas, kas ir eksperimentālas un ko sagatavo vietējās darba grupas atbilstīgi principiem, kuri izklāstīti 12., 14. un 36. punktā Komisijas 2000. gada 14. aprīļa Paziņojumā dalībvalstīm, ar ko paredz pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai lauku attīstības jomā (Leader+) (1). Šādu atbalstu piešķir vienīgi tiem reģioniem, kur jau ir pietiekama administratīvā spēja un pieredze lauku attīstības veida darbībās.

3)	Šīs apakšiedaļas 2. punktā minētās vietējās darba grupas var būt tiesīgas piedalīties sadarbībā, kas attiecas uz vairākām teritorijām vai valstīm, atbilstīgi principiem, kas paredzēti 2. punktā minētā Komisijas paziņojuma 15. līdz 18. punktā.

4)	Bulgārijai un Rumānijai un vietējām darba grupām nodrošina piekļuvi Lauku apvidu novērošanas centram, kā paredzēts 2. punktā minētā Komisijas paziņojuma 23. punktā.

D.   Lauksaimniecības konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumi

Atbalstu piešķir lauksaimniecības konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumu sniegšanai.

E.   Tiešo maksājumu papildinājumi

1)	Atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos maksājumus vai atbalstu atbilstīgi 143.c pantam Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (2).

2)

Atbalsts, ko lauksaimniekam piešķir par 2007., 2008. un 2009. gadu, nepārsniedz starpību starp: a) tiešo maksājumu apjomu, ko Bulgārijā vai Rumānijā attiecīgajā gadā piemēro atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantam; un b) 40 % no tiešo maksājumu apjoma, ko attiecīgajā gadā piemēroja Kopienā, kāda tā bija 2004. gada 30. aprīlī.

3)

Kopienas ieguldījums atbalstā, ko atbilstīgi šai E apakšiedaļai piešķir Bulgārijai un Rumānijai par 2007., 2008. un 2009. gadu, nepārsniedz 20 % no Kopienas ieguldījuma kopapjoma attiecīgajam gadam. Tomēr Bulgārija vai Rumānija var šo 20 % gada apjomu aizstāt ar šādiem apjomiem: 2007. gadā — 25 %, 2008. gadā — 20 % un 2009. gadā — 15 %.

4)	Atbalstu, kas lauksaimniekam piešķirts atbilstīgi šai E apakšiedaļai, uzskata par, attiecīgi, valsts papildu tiešajiem maksājumiem vai atbalstu, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c panta 2.a punktā minētos maksimāli pieļaujamos daudzumus.

F.   Tehniskā palīdzība

1)	Atbalstu var piešķirt sagatavošanas, pārraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu lauku attīstības programmas dokumentus.

2)

Iepriekš 1. punktā minētie pasākumi jo īpaši var būt: a) pētījumi; b) tehniskās palīdzības pasākumi, pieredzes un informācijas apmaiņa ar partneriem, saņēmējiem un plašāku sabiedrību; c) datorizētu pārvaldības, pārraudzības un izvērtēšanas sistēmu uzstādīšana, darbība un savstarpēja savienošana; d) izvērtēšanas metožu uzlabošana un informācijas apmaiņa attiecībā uz labāko praksi šajā jomā.

G.   Apjomu tabula pagaidu papildu lauku attīstības pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā

Pasākums	EUR
Daļēji naturālas saimniecības	1 000	saimniecībai/gadā
Ražotāju grupas	100 000	par pirmo gadu
	100 000	par otro gadu
	80 000	par trešo gadu
	60 000	par ceturto gadu
	50 000	par piekto gadu

II IEDAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR IEGULDĪJUMU ATBALSTU BULGĀRIJAI UN RUMĀNIJAI

1)	Ieguldījumu atbalstu lauku saimniecībām saskaņā ar pievienošanās dienā spēkā esošajām lauku attīstības regulām piešķir saimniecībām, kuru ekonomisko dzīvotspēju pēc ieguldījumu veikšanas ir iespējams pierādīt.

2)

Atbalsta kopapjoms ieguldījumiem saimniecībās, izteikts kā procentuāla daļa no kompensējamiem ieguldījumiem, nepārsniedz vai 50 % un — mazāk labvēlīgos apvidos — 60 %, vai procentuālās daļas, kas paredzētas attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka. Ja ieguldījumus veic jauni lauksaimnieki, kā definēts attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā, šīs procentuālās daļas var palielināt tikai līdz vai nu 55 % un — mazāk labvēlīgos apvidos — 65 %, vai arī procentuālām daļām, kas paredzētas attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka.

3)

Atbalstu ieguldījumiem, lai saskaņā ar attiecīgo pievienošanās dienā spēkā esošo lauku attīstības regulu uzlabotu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, piešķir uzņēmumiem, kam piešķirts pārejas periods pēc pievienošanās, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem standartiem vides aizsardzības, higiēnas un dzīvnieku labturības jomā. Šādā gadījumā uzņēmumam ir jāatbilst attiecīgajiem standartiem līdz minētā pārejas perioda beigām vai līdz ieguldījumu perioda beigām, atkarībā no tā, kurš periods beidzas agrāk.

III IEDAĻA

ĪPAŠS NOTEIKUMS PAR PRIEKŠLAICĪGAS PENSIONĒŠANĀS ATBALSTU BULGĀRIJAI

1)	Bulgārijas lauksaimnieki, kam piešķirta piena kvota, ir tiesīgi izmantot pirmstermiņa pensionēšanās shēmu ar nosacījumu, ka pārskaitījuma laikā viņi nav sasnieguši 70 gadu vecumu.

2)	Uz atbalsta apjomu attiecina maksimālos apjomus, kas paredzēti attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā, un to aprēķina atbilstīgi piena kvotas lielumam un saimniecības lauksaimnieciskās darbības kopapjomam.

3)	Pārskaitījuma veicējam piešķirtās piena kvotas atmaksā valsts piena kvotas rezervē, nepiemērojot papildu kompensācijas maksājumus.

IV IEDAĻA

ĪPAŠI FINANŠU NOTEIKUMI BULGĀRIJAI UN RUMĀNIJAI 2007.—2013. GADAM

1)	Plānošanas periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam Kopienas atbalstu lauku attīstības pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā īsteno saskaņā ar principiem, kas izklāstīti 31. un 32. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (3).

2)

Kopienas finansējuma apjoms apvidos, uz ko attiecas 1. mērķis, var sasniegt vai nu 85 % agrovides un dzīvnieku labturības pasākumiem un 80 % citiem pasākumiem, vai arī procentuālās daļas, kas paredzētas attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka.

---

(1)  OV C 139, 18.5.2000., 5. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp). Regula pielāgota ar Padomes Lēmumu 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.), un regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004, 48. lpp.).

(3)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

---

PIELIKUMS IX

Īpašas saistības, ko Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi, pievienošanās sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī (minētas Pievienošanās akta 39. pantā)

I.   Attiecībā uz 39. panta 2. punktu

1)	Bez turpmākas kavēšanās īstenot Šengenas Rīcības plānu, kā tas ir publicēts M.Of., p. I, nr. 129 bis/10.II.2005, kurš grozīts saskaņā ar acquis, un atbilstīgi saskaņotajiem termiņiem.

2)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa kontroli un novērošanu pie Savienības nākotnes ārējām robežām, ievērojami paātrināt centienus, modernizējot aprīkojumu un infrastruktūru uz zaļās robežas, zilās robežas un robežšķērsošanas punktos, kā arī turpmāk palielināt operatīvās riska analīzes iespējas. Tas jāatspoguļo apvienotā daudzgadu ieguldījumu plānā, kas jāiesniedz, vēlākais, 2005. gada martā un kas ļaus Savienībai ik gadu izvērtēt sasniegumus, kamēr attiecībā uz Rumāniju nebūs pieņemts akta 4. panta 2. punktā minētais lēmums. Turklāt Rumānijai ir ievērojami jāpaātrina savu plānu īstenošana attiecībā uz 4438 robežpolicijas aģentu un darbinieku pieņemšanu darbā un jo īpaši jādrošina, lai pie robežām ar Ukrainu un Moldovu un gar Melnās jūras krastu personāls būtu pieņemts darbā pēc iespējas tuvu nepieciešamajiem 100 % darbinieku jau pirms pievienošanās. Rumānijai arī jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi cīnītos pret nelegālu imigrāciju, tostarp nostiprinot sadarbību ar trešām valstīm.

3)

Izstrādāt un īstenot atjauninātu un integrētu Rīcības plānu un Stratēģiju tiesu iestāžu reformai, tostarp galvenos īstenošanas pasākumus Tiesu iestāžu likumam, Tiesnešu statusa likumam un Tiesnešu Augstākās padomes likumam, kas stājās spēkā 2004. gada 30. septembrī. Abi atjauninātie dokumenti ir jāiesniedz Savienībai, vēlākais, 2005. gada martā; jānodrošina atbilstīgi finanšu resursi un cilvēkresursi Rīcības plāna īstenošanai, un tas jāīsteno nekavējoties un atbilstīgi sastādītajam grafikam. Rumānijai līdz 2005. gada martam arī jāpierāda, ka pilnībā darbojas jaunā sistēma attiecībā uz lietu sadali pēc nejaušas izvēles principa.

4)

Ievērojami pastiprināt cīņu pret korupciju un jo īpaši pret augsta līmeņa korupciju, nodrošinot korupcijas novēršanas tiesību aktu stingru izpildi un Valsts Korupcijas novēršanas prokuratūras (VKNP) patiesu neatkarību, kā arī katru gadu, sākot no 2005. gada novembra, iesniedzot pārliecinošu pārskatu par VKNP darbības panākumiem cīņā pret augsta līmeņa korupciju. VKNP ir jānodrošina ar personāla, finanšu un apmācības resursiem, kā arī ar būtiski svarīgo funkciju veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.

5)

Veikt pašreizējās Valsts Korupcijas novēršanas stratēģijas rezultātu un ietekmes neatkarīgu pārbaudi; atainot šīs pārbaudes secinājumus un ieteikumus daudzgadu pretkorupcijas stratēģijā, kam jābūt gatavai kā vienam visaptverošam dokumentam, vēlākais, 2005. gada martā un ko papildina rīcības plāns, kurā ir skaidri norādīti sasniedzamie standarti un rezultāti, kā arī atbilstīgi budžeta noteikumi; Stratēģijas un Rīcības plāna izpilde ir jāpārrauga kādai funkcionējošai, skaidri noteiktai un neatkarīgai iestādei; stratēģijā jāiekļauj apņemšanās līdz 2005. gada beigām pārskatīt ilgstošo kriminālprocesu, lai nodrošinātu korupcijas lietu ātru un pārredzamu izskatīšanu ar mērķi nodrošināt atbilstīgas sankcijas ar preventīvu iedarbību; visbeidzot, tajā jāiekļauj pasākumi, kas līdz 2005. gada beigām ievērojami samazinātu to struktūru skaitu, kurām ir pilnvaras novērst vai izmeklēt korupciju, lai izvairītos no pienākumu pārklāšanās.

6)

Līdz 2005. gada martam izstrādāt skaidru tiesisku pamatu žandarmērijas un policijas attiecīgajiem pienākumiem un sadarbībai starp tām, tostarp arī attiecībā uz īstenošanas tiesību aktiem, līdz 2005. gada vidum izstrādāt un īstenot skaidru darbā pieņemšanas plānu abām iestādēm, lai līdz pievienošanās dienai pēc iespējas aizpildītu 7 000 brīvās darba vietas policijā un 18 000 brīvās darba vietas žandarmērijā.

7)

Izstrādāt un īstenot saskaņotu noziedzības mazināšanas daudzgadu stratēģiju, tostarp konkrētas darbības, lai samazinātu Rumānijas statusu kā cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsti, un katru gadu, sākot no 2005. gada marta, iesniegt uzticamus statistikas datus par to, kā norit cīņa pret šo noziedzības veidu.

II.   Attiecībā uz 39. panta 3. punktu

8)	Nodrošināt, ka Konkurences padome efektīvi kontrolē jebkādu iespējamu valsts atbalstu, tostarp tādu valsts atbalstu, kas paredz fiskālo vai sociālo maksājumu atlikšanu valsts budžetā vai tādu maksājumu atlikšanu, kas saistīti ar energoapgādi.

9)	Nekavējoties stiprināt valsts atbalsta īstenošanas dokumentēšanu, un pēc tam nodrošināt apmierinošu īstenošanas dokumentēšanu gan antimonopola, gan valsts atbalsta jomās.

10)

Līdz 2004. gada decembra vidum iesniegt Komisijai pārskatītu tērauda rūpniecības restrukturizācijas plānu (tostarp Valsts Restrukturizācijas programmu un individuālos komercdarbības plānus) saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Protokolā Nr. 2 par EOTK ražojumiem, kurš pievienots Eiropas Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (1), kā arī saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti akta VII pielikuma 4. sadaļas B iedaļā. Pilnībā ievērot apņemšanos laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim nepiešķirt vai neizmaksāt nekādu valsts atbalstu tērauda rūpnīcām, uz kurām attiecas Valsts Restrukturizācijas stratēģija, un pilnībā ievērot valsts atbalsta apjomu un nosacījumus attiecībā uz jaudas samazināšanu, kas jānosaka saistībā ar Protokolu Nr. 2 par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses.

11)	Turpināt nodrošināt Konkurences padomi ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem un atbilstīgi kvalificētu personālu.

---

(1)  OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts).

---