EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02007L0002-20190626
Directive 2007/2/EC of the European Parliament and of the Council of 14 March 2007 establishing an Infrastructure for Spatial Information in the European Community (INSPIRE)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)
02007L0002 — LV — 26.06.2019 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) |
L 170 |
115 |
25.6.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/2/EK
(2007. gada 14. marts),
ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
1. Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt vispārīgus noteikumus, lai izveidotu Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (turpmāk – “INSPIRE”), nolūkā atbalstīt Kopienas vides politiku, kā arī politiku un darbības, kuras var ietekmēt vidi.
2. INSPIRE pamatā ir telpiskās informācijas infrastruktūras, ko izveidojušas un pārvalda dalībvalstis.
2. pants
1. Šī direktīva neskar Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2003/98/EK.
2. Šī direktīva neskar publisko iestāžu īpašumā esošo intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu vai piederību.
3. pants
Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:
1) “telpiskās informācijas infrastruktūra” ir metadati, telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumi; tīkla pakalpojumi un tehnoloģijas; vienošanās par kopīgu izmantošanu, piekļuvi un izmantošanu; koordinēšanas un uzraudzības mehānismi, procesi un procedūras, ko izveido, pārvalda vai dara pieejamas saskaņā ar šo direktīvu;
2) “telpiskie dati” ir jebkuri dati, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;
3) “telpisko datu kopas” ir identificējams telpisko datu sakopojums;
4) “telpisko datu pakalpojumi” ir darbības, ko, izsaucot datora lietojumprogrammu, var veikt attiecībā uz telpiskajiem datiem, kas ietverti telpisko datu kopās, vai attiecībā uz saistītiem metadatiem;
5) “telpiskais objekts” ir abstrakts reālās pasaules parādības atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;
6) “metadati” ir informācija, kas apraksta telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumus, kā arī dod iespēju tos meklēt, uzskaitīt un izmantot;
7) “sadarbspēja” ir iespēja apvienot telpisko datu kopas un panākt pakalpojumu mijiedarbību, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un tiek paaugstināta datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;
8) “INSPIRE ģeoportāls” ir interneta vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina piekļuvi 11. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem;
9) “publiska iestāde” ir:
a) jebkura valsts vai cita administratīva iestāde, tostarp padomdevēja struktūra valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī;
b) jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda valsts pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus, darbības vai sniedzot pakalpojumus saistībā ar vidi; un
c) jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic publiskus pienākumus vai funkcijas vai kas a) vai b) apakšpunktā minētās iestādes vai personas pakļautībā sniedz sabiedriskus pakalpojumus, kas saistīti ar vidi.
Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad iestādes vai struktūras īsteno tiesu vai likumdošanas funkcijas, tās nav uzskatāmas par publiskām iestādēm šīs direktīvas nozīmē;
10) “trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nav publiska iestāde.
4. pants
1. Šī direktīva attiecas uz telpisko datu kopām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās ir saistītas ar teritoriju, kurā dalībvalstij ir jurisdikcija un/vai kurā dalībvalsts to īsteno;
b) tās ir elektroniskā formātā;
c) tās pārvalda turpmāk norādītās iestādes vai personas, vai arī šo iestāžu vai personu vārdā tās pārvalda:
i) publiska iestāde, un publiska iestāde tās ir izveidojusi vai saņēmusi, vai arī šī iestāde tās pārvalda vai atjaunina, un tās attiecas uz šīs iestādes publisko uzdevumu jomu;
ii) trešā persona, kurai tīkls ir kļuvis pieejams saskaņā ar 12. pantu;
d) tās attiecas uz vienu vai vairākiem I, II vai III pielikumā minētajiem tematiem.
2. Ja vairākas publiskās iestādes pārvalda vai to vārdā tiek pārvaldītas vairākas tās pašas telpisko datu kopas identiskas kopijas, šī direktīva attiecas tikai uz izejas versiju, no kuras šīs kopijas ir iegūtas.
3. Šī direktīva attiecas arī uz telpisko datu pakalpojumiem saistībā ar datiem, kas ietilpst 1. punktā minēto telpisko datu kopā.
4. Šajā direktīvā nav paredzēta prasība vākt jaunus telpiskos datus.
5. Attiecībā uz telpisko datu kopām, kas atbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajam nosacījumam, taču intelektuālā īpašuma tiesības uz tām pieder trešai personai, saskaņā ar šo direktīvu publiskā iestāde var rīkoties vienīgi ar šīs trešās personas piekrišanu.
6. Atkāpjoties no 1. punkta, šī direktīva attiecas uz tādu telpisko datu kopām, kuras pārvalda vai iestāžu vārdā pārvalda publiskā iestāde, kas dalībvalstī darbojas zemākajā pārvaldības līmenī, tikai tad, ja dalībvalstī pastāv noteikumi, kas prasa to vākšanu un izplatīšanu.
7. Aprakstus pastāvošajiem datu tematiem, kas minēti I, II un III pielikumā, var pielāgot saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, lai ņemtu vērā pieaugošo nepieciešamību pēc telpiskajiem datiem, atbalstot Kopienas politiku, kas ietekmē vidi.
II NODAĻA
METADATI
5. pants
1. Dalībvalstis nodrošina metadatu izveidošanu telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kas atbilst I, II un III pielikumā minētajiem tematiem, kā arī šo metadatu pastāvīgu atjaunināšanu.
2. Metadatos iekļauj informāciju par šādām jomām:
a) telpisko datu kopu atbilstība 7. panta 1. punktā paredzētajiem īstenošanas noteikumiem;
b) telpisko datu kopu un pakalpojumu piekļuves un izmantošanas nosacījumi un, attiecīgos gadījumos, atbilstīgā maksa;
c) telpisko datu kopu kvalitāte un pamatotība;
d) publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu;
e) sabiedrības piekļuves ierobežojumi un to iemesli saskaņā ar 13. pantu.
3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka metadati ir pilnīgi un pienācīgā kvalitātē, lai īstenotu 3. panta 6. punktā izklāstīto mērķi.
4. Šā panta īstenošanas noteikumus pieņem līdz 2008. gada 15. maijam saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Minētajos noteikumos ņem vērā attiecīgos pastāvošos starptautiskos standartus un lietotāju prasības, jo sevišķi attiecībā uz metadatu validāciju.
6. pants
Dalībvalstis 5. punktā minētos metadatus izveido saskaņā ar šādu grafiku:
a) ne vēlāk kā divus gadus pēc īstenošanas noteikumu pieņemšanas saskaņā ar 5. panta 4. punktu, ja telpisko datu kopas atbilst I un II pielikumā minētajiem tematiem;
b) ne vēlāk kā piecus gadus pēc īstenošanas noteikumu pieņemšanas saskaņā ar 5. panta 4. punktu, ja telpisko datu kopas atbilst III pielikumā minētajiem tematiem.
III NODAĻA
TELPISKO DATU KOPU UN PAKALPOJUMU SADARBSPĒJA
7. pants
1. Īstenošanas noteikumus, ar ko paredz tehniskus pasākumus telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspējai un, ja iespējams, to saskaņošanai, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Izstrādājot īstenošanas noteikumus, ņem vērā attiecīgās lietotāju prasības, pastāvošās ierosmes un starptautiskos standartus telpisko datu kopu saskaņošanai, kā arī praktisko iespējamību un izmaksu un ieguvumu apsvērumus. Ja organizācijas, kas izveidotas saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, ir pieņēmušas attiecīgus standartus, lai nodrošinātu telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēju vai saskaņošanu, šos standartus integrē, un vajadzības gadījumā šajā punktā minētajos īstenošanas noteikumos iekļauj norādi uz pašreizējiem tehniskiem līdzekļiem.
2. Komisija veic analīzes, kas ir pamatā 1. punktā paredzēto īstenošanas noteikumu sagatavošanai, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir praktiski iespējami un proporcionāli to iespējamām izmaksām un ieguvumiem, un šo analīžu rezultātus dara zināmus 22. panta 1. punktā minētajai komitejai. Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju, lai tā veiktu šādas analīzes.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka visas no jauna savāktās un plaši pārstrukturētās telpisko datu kopas un attiecīgie telpisko datu pakalpojumi saskaņā ar 1. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem ir pieejami divos gados pēc to pieņemšanas un ka citas telpisko datu kopas un pakalpojumi, ko joprojām izmanto, saskaņā ar īstenošanas noteikumiem ir pieejami septiņos gados pēc to pieņemšanas. Telpisko datu kopas dara pieejamas saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, vai nu pielāgojot pastāvošās telpisko datu kopas, vai ar 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem transformācijas pakalpojumiem.
4. Šā panta 1. punktā minētie īstenošanas noteikumi ietver telpisko objektu definīciju un klasifikāciju, kas attiecas uz telpisku datu kopām, kuras saistītas ar I, II un III pielikumā minētajām tēmām, kā arī nosaka veidu, kā šiem telpiskajiem datiem piekārto norādes par ģeogrāfisko novietojumu telpā.
5. Dalībvalstu pārstāvji valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kurām, pamatojoties uz to lomu telpiskās informācijas infrastruktūrā, ir interese par attiecīgajiem telpiskajiem datiem, tostarp lietotāji, ražotāji, pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzēji vai jebkāda cita koordinējoša iestāde saņem iespēju piedalīties sagatavošanas sarunās par 1. punktā minēto īstenošanas noteikumu saturu, pirms to ir izskatījusi 22. panta 1. punktā minētā komiteja.
8. pants
1. Ja telpisko datu kopas atbilst vienam vai vairākiem I vai II pielikumā minētajiem tematiem, īstenošanas noteikumi, kas paredzēti 7. panta 1. punktā, atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Īstenošanas noteikumos aptver šādus telpisko datu aspektus:
a) vienota telpisko objektu unikālas identifikācijas sistēma, attiecībā uz kuru varētu noteikt attiecīgo valstu sistēmu identifikatorus, lai nodrošinātu to sadarbspēju;
b) attiecības starp telpiskiem objektiem;
c) galvenie atribūti un attiecīgie daudzvalodu tēzauri, kas parasti nepieciešami saistībā ar politiku, kurai var būt ietekme uz vidi;
d) informācija par datu laika dimensiju;
e) datu atjaunināšana.
3. Īstenošanas noteikumus izstrādā tā, lai nodrošinātu saskaņu starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu, vai starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un pašu dažādos mērogos pārstāvētu objektu.
4. Īstenošanas noteikumus izstrādā tā, lai no dažādām telpisko datu kopām iegūtā informācija būtu salīdzināma, ievērojot 7. panta 4. punktā un šā panta 2. punktā minētos aspektus.
9. pants
Īstenošanas noteikumus, kas paredzēti 7. panta 1. punktā, pieņem saskaņā ar šādu grafiku:
a) ne vēlāk kā 2009. gada 15. maijā attiecībā uz telpisko datu kopām, kas atbilst I pielikumā uzskaitītajiem tematiem;
b) ne vēlāk kā 2012. gada 15. maijā attiecībā uz telpisko datu kopām, kas atbilst II vai III pielikumā uzskaitītajiem tematiem.
10. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura informācija, tostarp dati, kodi un tehniskās klasifikācijas, kas vajadzīgi 7. panta 1. punktā paredzēto īstenošanas noteikumu ievērošanai, ir pieejami publiskajām iestādēm vai trešām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas neierobežo tās izmantošanu šim mērķim.
2. Lai nodrošinātu to, ka telpiskie dati, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisku objektu, kura atrašanās vieta sniedzas pāri divu vai vairāku dalībvalstu robežām, ir saskaņoti, dalībvalstis vajadzības gadījumā, savstarpēji vienojoties, lemj par šādu kopēju objektu attēlošanu un atrašanās vietu.
IV NODAĻA
TĪKLA PAKALPOJUMI
11. pants
1. Dalībvalstis izveido un pārvalda tīklu turpmāk norādītajiem pakalpojumiem telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kuriem saskaņā ar šo direktīvu ir izveidoti metadati:
a) meklēšanas pakalpojumiem, ar kuriem, par pamatu ņemot attiecīgo metadatu saturu, padara iespējamu telpisko datu kopu un pakalpojumu meklēšanu un metadatu satura parādīšanu;
b) skatīšanās pakalpojumiem, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot skatu, pietuvināt/attālināt, panoramēt vai pārklāt skatāmās telpisko datu kopas, kā arī attēlot informāciju par pieņemtajiem apzīmējumiem un jebkādu tiem atbilstošu metadatu saturu;
c) lejupielādes pakalpojumiem, kas ļauj lejupielādēt pilnu telpisko datu kopu vai to daļu kopijas, un, ja iespējams, piekļūt tiem nepastarpināti;
d) transformēšanas pakalpojumiem, kas ļauj transformēt telpisko datu kopas, lai panāktu to sadarbspēju;
e) pakalpojumiem, kas ļauj izsaukt telpisko datu pakalpojumus.
Attiecībā uz šiem pakalpojumiem ņem vērā lietotāja prasības, un tie ir viegli izmantojami, pieejami sabiedrībai un piekļūstami, izmantojot internetu vai jebkuru citu pieejamu telekomunikācijas līdzekli.
2. Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, ievieš vismaz šādu meklēšanas kritēriju kombināciju:
a) atslēgvārdi;
b) telpisko datu un pakalpojumu klasifikācija;
c) telpisko datu kopu kvalitāte un pamatotība;
d) atbilstības pakāpe īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti 7. panta 1. punktā;
e) ģeogrāfiskā atrašanās vieta;
f) nosacījumi, kas attiecas uz piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem un to izmantošanu;
g) publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu.
3. Transformēšanas pakalpojumus, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, apvieno ar pārējiem šajā punktā minētajiem pakalpojumiem tā, lai visus šos pakalpojumus varētu pārvaldīt atbilstīgi 7. panta 1. punktā paredzētajiem īstenošanas noteikumiem.
12. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka publiskajām iestādēm ir tehniskās iespējas, lai savienotu iestāžu telpisko datu kopas un pakalpojumus ar 11. panta 1. punktā minēto tīklu. Šis pakalpojums turklāt ir pieejams pēc pieprasījuma trešām personām, kuru telpisko datu kopas un pakalpojumi atbilst īstenošanas noteikumiem, kas nosaka pienākumus, īpaši attiecībā uz metadatiem, tīkla pakalpojumiem un sadarbspēju.
13. pants
1. Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, dalībvalstis var ierobežot sabiedrības piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem, izmantojot 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē starptautiskās attiecības, sabiedrības drošību vai valsts aizsardzību.
Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, dalībvalstis var ierobežot sabiedrības piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem, izmantojot 11. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētos pakalpojumus vai 14. panta 3. punktā minētos elektroniskās komercijas pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē kādu no turpmāk norādītajiem:
a) publisko iestāžu darbības konfidencialitāti, ja tiesību akti paredz šādu konfidencialitāti;
b) starptautiskās attiecības, sabiedrības drošību vai valsts aizsardzību;
c) tiesas darbību, iespēju ikvienai personai saņemt taisnīgu tiesu vai arī iespēju publiskajai iestādei veikt krimināltiesisku vai disciplināru izmeklēšanu;
d) konfidencialitāti, attiecībā uz komercinformāciju vai informāciju rūpniecības jomā, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, tostarp sabiedrības intereses par statistiskās konfidencialitātes un nodokļu slepenības saglabāšanu;
e) intelektuālā īpašuma tiesības;
f) ar fizisku personu saistītu datu un/vai datņu konfidencialitāti, ja šī persona nav piekritusi izpaust informāciju sabiedrībai un ja šādu konfidencialitāti paredz valsts vai Kopienas tiesību akti;
g) tādas personas intereses vai aizsardzību, kura brīvprātīgi piegādājusi prasīto informāciju, bez obligāta pienākuma to darīt vai nepastāvot iespējai, ka tiks uzlikts obligāts pienākums to darīt, ja vien šī persona nav piekritusi šādas informācijas nodošanai atklātībā;
h) vides aizsardzību, uz ko attiecas tāda informācija, piemēram retu sugu atrašanās vietas.
2. Iemeslus 1. punktā paredzētajai piekļuves ierobežošanai skaidro ierobežojoši, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības intereses, kuru labā nodrošina piekļuvi. Katrā konkrētā gadījumā izvērtē sabiedrības intereses, kuru labā veic šādu piekļuvi, salīdzinot tās ar interesēm, saistībā ar kurām piekļuvi ierobežo vai tai piemēro nosacījumus. Dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz 1. punkta a), d), f), g) un h) apakšpunktu, ierobežot piekļuvi informācijai par emisiju vidē.
3. Šajā sakarā un 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas Direktīvas 95/46/EK prasības.
14. pants
1. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības piekļuvi 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem bez maksas.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut publiskai iestādei, kura sniedz 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pakalpojumu, prasīt maksu, ja šāda maksa nodrošina telpisko datu kopu un atbilstīgo datu pakalpojumu uzturēšanu, it īpaši gadījumos, kas saistīti ar ļoti liela apjoma bieži atjauninātiem datiem.
3. Dati, kam nodrošināta piekļuve, izmantojot 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos skatīšanās pakalpojumus, var būt tādā formā, kas neļauj to atkārtotu izmantošanu komerciāliem nolūkiem.
4. Gadījumos, kad publiskās iestādes iekasē maksu par 11. panta 1. punkta b), c) vai e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, dalībvalstis nodrošina to, ka ir pieejami elektroniskās komercijas pakalpojumi. Uz šādiem pakalpojumiem var attiecināt atrunas, klikšķ-atļaujas vai, kur nepieciešams, atļaujas.
15. pants
1. Komisija izveido un pārvalda INSPIRE ģeoportālu Kopienas līmenī.
2. Dalībvalstis nodrošina piekļuvi 11. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, izmantojot INSPIRE ģeoportālu, kas minēts 1. punktā. Dalībvalstis var nodrošināt piekļuvi šiem pakalpojumiem, izmantojot arī savus piekļuves punktus.
16. pants
Īstenošanas noteikumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs nodaļas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, un tajos jo īpaši nosaka:
a) 11. un 12. pantā minēto pakalpojumu tehniskos parametrus un šo pakalpojumu minimālos veiktspējas kritērijus, ņemot vērā pastāvošās ziņošanas prasības un ieteikumus, kas pieņemti saistībā ar Kopienas vides tiesību aktiem, pastāvošajiem elektroniskās komercijas pakalpojumiem un tehnoloģijas attīstību;
b) 12. pantā minētos pienākumus.
V NODAĻA
DATU KOPĪGA IZMANTOŠANA
17. pants
1. Katra dalībvalsts pieņem pasākumus, lai 3. panta 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētās publiskās iestādes kopīgi izmantotu telpisko datu kopas un pakalpojumus. Minētie pasākumi ļauj šīm publiskajām iestādēm piekļūt telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kā arī apmainīties ar šīm kopām un pakalpojumiem un izmantot tos, lai veiktu publiskus uzdevumus, kas var ietekmēt vidi.
2. Šā panta 1. punktā minētajos pasākumos neiekļauj nekādus ierobežojumus, kas izmantošanas brīdī varētu radīt praktiskus šķēršļus telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai.
3. Dalībvalstis var atļaut publiskām iestādēm, kuras sniedz telpisko datu kopas un pakalpojumus, licencēt tos un/vai pieprasīt maksu no publiskajām iestādēm vai Kopienas iestādēm un struktūrām, kuras šos telpisko datu kopas un pakalpojumus izmanto. Jebkurām šāda veida maksām vai licencēm jābūt saskaņā ar vispārējo mērķi atvieglot telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgu izmantošanu starp publiskām iestādēm. Ja tiek prasīta maksa, to saglabā minimālā līmenī, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu telpisko datu kopu un pakalpojumu kvalitāti un sniegšanu kopā ar pamatotu ienākumu no ieguldījumiem, kur vien piemērojams, ņemot vērā publisko iestāžu, kuras sniedz telpisko datu kopas un pakalpojumus, pašfinansēšanas prasības. Par telpisko datu kopām un pakalpojumiem, ko dalībvalstis sniedz Kopienas iestādēm un struktūrām, lai pildītu to ziņošanas pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vides jomā, maksa netiek prasīta.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētie pasākumi telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai ir pieejami citu dalībvalstu 3. panta 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām publiskajām iestādēm un Kopienas iestādēm un struktūrām, lai pildītu publiskos uzdevumus, kas var ietekmēt vidi.
5. Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētie pasākumi telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai ir pieejami – ar līdzvērtīgiem un ekvivalentiem nosacījumiem – struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Kopiena un dalībvalstis ir puses, lai tās pildītu uzdevumus, kas var ietekmēt vidi.
6. Ja šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētie pasākumi telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai ir pieejami saskaņā ar 4. un 5. punktu, minētos pasākumus var papildināt ar attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem attiecībā uz to izmantošanu.
7. Atkāpjoties no šā panta, dalībvalstis var ierobežot kopīgu izmantošanu, ja tas var apdraudēt tiesiskumu, sabiedrisko drošību, valsts aizsardzību vai starptautiskās attiecības.
8. Dalībvalstis nodrošina Kopienas iestādēm un struktūrām piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem. Īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē šādu piekļuvi, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Īstenošanas noteikumos pilnībā ievēro šā panta 1. līdz 3. punktā izklāstītos principus.
VI NODAĻA
KOORDINĒŠANA UN PAPILDU PASĀKUMI
18. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka dažādos valdības līmeņos ir norīkotas atbilstīgas struktūras un mehānismi, lai koordinētu ieguldījumus, ko sniedz visas puses, kuras ir ieinteresētas to telpiskās informācijas infrastruktūrās.
Šīs struktūras koordinē ieguldījumus, ko sniedz, inter alia, lietotāji, ražotāji, pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzēji un koordinējošās iestādes attiecībā uz piederīgu datu kopu identificēšanu, lietotāja vajadzībām, informācijas sniegšanu par esošo praksi, kā arī atsauksmēm par šīs direktīvas īstenošanu.
19. pants
1. Komisija ir atbildīga par INSPIRE koordinēšanu Kopienas līmenī, un šajā sakarā tai palīdz attiecīgas organizācijas un jo īpaši Eiropas Vides aģentūra.
2. Katra dalībvalsts norīko kontaktpunktu – parasti publisko iestādi – kas saistībā ar šo direktīvu ir atbildīga par saziņu ar Komisiju. Kontaktpunktu atbalstīs koordinācijas struktūra, ievērojot dalībvalstī pastāvošo pilnvaru un pienākumu sadalījumu.
20. pants
Šajā direktīvā minētajos īstenošanas noteikumos ņem vērā standartus, ko Eiropas standartizācijas iestādes pieņēmušas saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK paredzēto procedūru, kā arī starptautiskos standartus.
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
21. pants
1. Dalībvalstis uzrauga savu telpisko datu infrastruktūru ieviešanu un izmantošanu. Uzraudzības rezultātus tās dara pastāvīgi pieejamus Komisijai un sabiedrībai.
2. Ne vēlāk kā katra gada 31. martā dalībvalstis vajadzības gadījumā atjaunina un publicē kopsavilkuma ziņojumu. Minētajos ziņojumos, ko publisko Komisijas dienesti ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību, iekļauj īsu aprakstu par:
a) to, kā ir koordinēti telpisko datu kopu un pakalpojumu publiskā sektora sniedzēji un lietotāji, kā arī starpniekstruktūras, par attiecībām ar trešām personām un par kvalitātes nodrošināšanas organizēšanu;
b) darbībām, kuras veic publiskās iestādes vai trešās personas saistībā ar telpiskās informācijas infrastruktūras darbību un koordināciju;
c) informāciju attiecībā uz telpiskās informācijas infrastruktūras izmantošanu;
d) nolīgumiem attiecībā uz datu kopīgu izmantošanu publisko iestāžu starpā;
e) šīs direktīvas īstenošanas izmaksām un ieguvumiem.
▼M1 —————
4. Sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
22. pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
23. pants
Eiropas Vides aģentūra katru gadu publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu, pamatojoties uz metadatiem un datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus, izmantojot savus tīkla pakalpojumus, saskaņā ar 21. pantu. Savienības mēroga pārskatā iekļauj attiecīgi šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes rādītājus, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.
Komisija ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī un pēc tam vismaz reizi piecos gados veic šīs direktīvas un tās īstenošanas izvērtējumu un to dara publiski pieejamu. Minētās izvērtēšanas pamatā, inter alia, ir šādi elementi:
a) šīs direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;
b) saskaņā ar 21. pantu dalībvalstu savāktā informācija un Eiropas Vides aģentūras apkopotie Savienības mēroga pārskati;
c) attiecīgie zinātniskie un analītiskie dati;
d) cita informācija, tostarp attiecīgi zinātniskie un analītiskie dati, kas nepieciešami saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm, it īpaši tie, kas iegūti, izmantojot efektīvus un lietderīgus informācijas pārvaldības procesus.
24. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2009. gada 15. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
25. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
26. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6. PANTA A) APAKŠPUNKTĀ, 8. PANTA 1. PUNKTĀ UN 9. PANTA A) APAKŠPUNKTĀ
1. Koordinātu atskaites sistēmas
Sistēmas viennozīmīgai telpiskās informācijas atskaišu norādīšanai telpā ar koordinātu kopu (x, y, z) un/vai platumu, garumu un augstumu, izmantojot ģeodēziskos horizontālos un vertikālos datus.
2. Ģeogrāfisko koordinātu tīklu sistēmas
Saskaņots daudzpakāpju izšķiršanas koordinātu tīkls ar kopēju sākumpunktu un standartizētu tīkla šūnu atrašanās vietu un izmēru.
3. Toponīmi
Rajonu, reģionu, apvidu, lielpilsētu, priekšpilsētu, pilsētu, apdzīvotu vietu vai jebkādu valsts mēroga vai vēsturiskas nozīmes ģeogrāfisku vai topogrāfisku objektu nosaukumi.
4. Administratīvas vienības
Administratīvas vienības, kas sadala apgabalus, kuros dalībvalstīm ir jurisdikcija un/vai kurā tās to īsteno, pašvaldību, reģionu un valsts pārvaldes nolūkā, kas sadalītas ar administratīvo robežu palīdzību.
5. Adreses
Īpašumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pamatojoties uz adreses identifikatoriem; parasti tie ir ceļu nosaukumi, māju numuri, pasta indeksi.
6. Kadastrāli zemes gabali
Teritorijas, kas noteiktas kadastra reģistros vai līdzīgās sistēmās.
7. Transporta tīkli
Autoceļi, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta tīkli un ar tiem saistītā infrastruktūra. Tie ietver arī dažādu tīklu savienojumus. Tie ietver arī Eiropas transporta tīklu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ( 1 ) un minētā lēmuma turpmākajos grozījumos.
8. Hidrogrāfija
Hidrogrāfijas elementi, tostarp jūras teritorijas un visas citas ūdenstilpnes un ar tiem saistītie elementi, tostarp upju baseini un apakšbaseini. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi definīcijām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 2 ), un tīklu veidā.
9. Aizsargājamas teritorijas
Teritorijas, kas noteiktas vai pārvaldītas saistībā ar starptautiskiem, Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem, lai nodrošinātu īpašu dabas aizsardzības mērķu īstenošanu.
II PIELIKUMS
TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6. PANTA A) APAKŠPUNKTĀ, 8. PANTA 1. PUNKTĀ UN 9. PANTA B) APAKŠPUNKTĀ
1. Augstums
Digitāli augstuma modeļi zemes, ledus un jūras virsmai. Tie ietver arī sauszemes reljefu, dziļumu un krasta līniju.
2. Zemes virsma
Zemes virsmas fiziskais un bioloģiskais segums, tostarp mākslīgu virsmu, lauksaimniecības teritoriju, mežu, (daļēji) dabisku platību, mitrzemju, ūdenstilpņu fiziskais un bioloģiskais segums.
3. Ortofotogrāfija
Zemes virsmas attēli ar piekārtotu norādi par ģeogrāfisko novietojumu telpā, kas saņemti no satelīta vai gaisā esošiem sensoriem.
4. Ģeoloģija
Ģeoloģiskais stāvoklis, ko raksturo uzbūve un struktūra. Tostarp informācija par pamatiežiem, ūdens nesējslāņiem un ģeomorfoloģiju.
III PIELIKUMS
TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6. PANTA B) APAKŠPUNKTĀ UN 9. PANTA B) APAKŠPUNKTĀ
1. Statistikas vienības
Vienības, kuras izmanto statistikas informācijas izplatīšanā vai izmantošanā.
2. Ēkas
Ēku ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
3. Augsne
Augsnes un tās apakškārtas stāvoklis, ko raksturo dziļums, faktūra, struktūra un daļiņu un organisko vielu saturs, akmeņainība, erozija un, attiecīgā gadījumā, vidējais slīpums un prognozējamā ūdens uzkrāšanas spēja.
4. Zemes izmantošana
Teritorijas stāvoklis, ko raksturo tās pašreizējās un nākotnē plānotās funkcionālās izmantošanas dimensija vai sociāli ekonomiskais izmantošanas nolūks (piemēram, zeme dzīvojamiem namiem, rūpnieciskiem, komerciāliem, lauksaimniecības, mežniecības, atpūtas mērķiem).
5. Cilvēku veselība un drošība
Dominējošo patoloģiju (alerģiju, vēža, elpošanas ceļu slimību, utt.) ģeogrāfiskā izplatība, informācija, kas norāda uz ietekmi uz veselību (biomarkeri, auglības mazināšana, epidēmijas) vai cilvēku labklājību (nogurumu, stresu, utt.), kas tieši (gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas, ozona slāņa noplicināšanās, trokšņi, utt.) vai netieši (pārtika, ģenētiski modificēti organismi, utt.) saistīta ar vides kvalitāti.
6. Komunālie un valsts dienesti
Tas ietver tādu komunālo dienestu iekārtas kā kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana, energoapgāde un ūdens apgāde, administratīvos un sociālos valsts dienestus, piemēram, valsts administrāciju, civilās aizsardzības novietnes, skolas un slimnīcas.
7. Vides monitoringa iekārtas
Vides monitoringa iekārtu atrašanās vietas un pārvaldība, kas ietver emisiju, apkārtējās vides stāvokļa un citu ekosistēmas parametru (bioloģiskās daudzveidības, veģetācijas ekoloģisko apstākļu, utt.) novērošanu un mērīšanu, ko veic publiskās iestādes vai publisko iestāžu vārdā.
8. Ražošanas un rūpniecības iekārtas
Rūpniecības ražošanas novietnes, tostarp iekārtas, kas iekļautas Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( 3 ), un iekārtas, ko izmanto ūdens ņemšanai, kalnrūpniecībā vai uzglabāšanai.
9. Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas
Lauksaimniecības ierīces un ražošanas iekārtas (tostarp apūdeņošanas sistēmas, siltumnīcas un staļļi).
10. Iedzīvotāju sadalījums – demogrāfija
Iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums, tostarp iedzīvotāju raksturojumi un darbības līmeņi, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām.
11. Apgabala pārvaldības/ierobežojumu/reglamentētas zonas un ziņošanas vienības
Apgabali, ko pārvalda, reglamentē vai lieto, lai sniegtu ziņojumus starptautiskā, Eiropas, valsts, reģiona un pašvaldības līmenī. Ietver izgāztuves, liegumus ap dzeramā ūdens avotiem, pret nitrātiem jutīgas zonas, reglamentētus kuģu ceļus jūrā vai lielos iekšzemes ūdeņos, atkritumu izgāšanas apgabalus, zonas ar trokšņu ierobežojumiem, zonas, kurās atļauta ģeoloģisko atradņu izpēte un izrakteņu ieguve, upju baseinu apgabalus, attiecīgas ziņošanas vienības un krasta zonas apsaimniekošanas apgabalus.
12. Dabas apdraudējuma zonas
Apgabali, kam raksturīgi dabas apdraudējumi (visas atmosfēriskās, hidroloģiskās, seismiskās, vulkāniskās parādības un dabiskie ugunsgrēki, kas sakarā ar atrašanās vietu, apjomu vai biežumu var nopietni skart sabiedrību), piemēram, plūdi, zemes nogruvumi un iegrimšana, lavīnas, mežu ugunsgrēki, zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
13. Atmosfēras apstākļi
Fizikālie atmosfēras apstākļi. Tie ietver telpiskos datus, kuru pamatā ir mērījumi vai modeļi, vai to kombinācija, kā arī norādes par to veikšanas vietu.
14. Meteoroloģiski ģeogrāfiskie raksturlielumi
Laika apstākļi un to mērījumi; nokrišņi, temperatūra, iztvaikošana, vēja ātrums un virziens.
15. Okeanogrāfiski ģeogrāfiskie raksturlielumi
Okeānu fizikālie apstākļi (straumes, sāļums, viļņu augstums, utt.).
16. Jūru reģioni
Pēc noteiktām kopīgām iezīmēm izveidotos apgabalos un apakšapgabalos sadalītu jūru un sālsūdens ūdenstilpņu fiziskie stāvokļi.
17. Bioģeogrāfiskie reģioni
Apgabali ar relatīvi viendabīgiem ekoloģiskiem apstākļiem un noteiktām kopīgam iezīmēm.
18. Dzīvotnes un biotopi
Ģeogrāfiskie apgabali, kuros ir īpaši ekoloģiskie apstākļi, procesi, struktūra, un (dzīvības atbalsta) funkcijas, kas fiziski atbalsta organismus, kuri tajos dzīvo. Tie ietver pilnīgi un daļēji dabīgas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiski, abiotiski un biotiski faktori.
19. Sugu izplatība
Dzīvnieku un augu sugu ģeogrāfiskais sadalījums, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām.
20. Enerģijas resursi
Enerģijas resursi, tostarp ogļūdeņraži, ūdens enerģija, bioenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, utt., attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu/augstumu attiecībā uz resursu apmēru.
21. Derīgo izrakteņu resursi
Derīgo izrakteņu resursi, tostarp metālu rūdas, rūpnieciski iegūstamie izrakteņi, utt., attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu/augstumu attiecībā uz resursu apmēru.
( ) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
( ) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).