23.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/99

(1)

Itālijas iestādes 2008. gada 27. oktobrī paziņoja Komisijai par Kalabrijas reģiona nodomu piešķirt atbalstu kapitāla ieguldījumu veidā, lai segtu darbības zaudējumus, kas radušies sabiedrībai SO.G.A.S. SpA Società per la Gestione dell'Aeroporto dello Stretto (turpmāk “SO.G.A.S.” jeb “atbalsta saņēmējs”). SO.G.A.S. ir sabiedrība, kas pārvalda Kalabrijas reģiona Stretto vai Strait lidostu.

(2)

Sākotnējās izskatīšanas laikā Komisijai kļuva zināms par citiem pasākumiem, kas īstenoti par labu tam pašam atbalsta saņēmējam un kas, visticamāk, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Tāpēc Komisija iekļāva šos pasākumus savā izmeklēšanā.

(3)

Tā kā Komisijai bija informācija, kas liecināja, ka šis valsts atbalsts patiesībā bija piešķirts pirms Komisija varēja novērtēt tā saderību ar iekšējo tirgu, tā reģistrēja lietu kā nepaziņotu atbalstu ar numuru NN 32/10.

(4)

Komisija pieprasīja papildu informāciju par paziņoto pasākumu 2008. gada 27. novembrī, 2009. gada 23. februārī un 2009. gada 19. maijā. Itālija atbildēja 2009. gada 14. janvārī, 2009. gada 26. martā un 2009. gada 9. oktobrī.

(5)

Ar 2010. gada 20. jūlija vēstuli Komisija informēja Itāliju, ka tā attiecībā uz atbalstu sabiedrībai SO.G.A.S. nolēmusi sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā paredzēts LESD 108. panta 2. punktā (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(6)

Minētais Komisijas lēmums sākt izmeklēšanas procedūru publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija šajā publikācijā aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(7)

Nosūtot vēstuli 2010. gada 19. novembrī, atbalsta saņēmējs iesniedza savas piezīmes par lēmumu sākt izmeklēšanas procedūru. Komisija 2010. gada 20. decembrī nosūtīja Itālijas iestādēm atbalsta saņēmēja piezīmes un lūdza sniegt atsauksmes. Komisija 2011. gada 8. martā nosūtīja atgādinājumu un 2011. gada 29. aprīlī saņēma Itālijas iestāžu apsvērumus. Komisija nesaņēma citas ieinteresēto personu piezīmes.

(8)

Itālijas iestādes iesniedza piezīmes par lēmumu sākt izmeklēšanas procedūru, nosūtot vēstules 2010. gada 23. septembrī un 2010. gada 15. decembrī.

(9)

Nosūtot vēstuli 2012. gada 30. martā, Komisija pieprasīja papildu informāciju par pasākumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšanas procedūra. Itālijas iestādes sniedza pieprasīto informāciju, nosūtot vēstuli 2012. gada 30. aprīlī.

(10)

Attiecīgo pasākumu saņēmējs ir Kalabrijas reģiona lidostas pārvaldnieks – sabiedrība SO.G.A.S..

(11)

SO.G.A.S. ir akciju sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem 1981. gada martā un kas pilnībā pieder publiskām struktūrām.

(12)

Pasažieru plūsma lidostā ir palielinājusies – no 272 859 pasažieriem 2004. gadā līdz 571 694 pasažieriem 2012. gadā (3).

(13)

Itālijas paziņotais pasākums ir Kalabrijas reģiona veiktais kapitāla ieguldījums EUR 1 824 964 apmērā, lai segtu zaudējumus, kas radušies sabiedrībai SO.G.A.S. 2004. un 2005. gadā.

(14)

Sabiedrības SO.G.A.S. publiskie akcionāri 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā nolēma segt zaudējumus, kas SO.G.A.S. bija radušies iepriekšējos divos gados (2004. gadā – EUR 1 392 900 un 2005. gadā – EUR 2 257 028), veicot pro rata kapitāla ieguldījumus. Minētajā laikā Kalabrijas reģionam piederēja 50 % sabiedrības akciju, bet pārējo akciju turētāji bija Kalabrijas reģiona pašvaldība, Kalabrijas reģiona province, Mesīnas province, Mesīnas pašvaldība, Kalabrijas reģiona Tirdzniecības palāta un Mesīnas Tirdzniecības palāta.

(15)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Kalabrijas reģiona province, Mesīnas pašvaldība, Kalabrijas reģiona pašvaldība un Mesīnas Tirdzniecības palāta jau bija veikušas pro rata kapitāla ieguldījumus.

(16)

Sabiedrībai SO.G.A.S. 2006. gadā radās papildu zaudējumi EUR 6 018 982 apmērā. SO.G.A.S. akcionāri 2007. gada decembrī nolēma konvertēt uzņēmuma rezerves kapitālā un samazināt kapitālu, lai segtu atlikušos zaudējumus. Taču šis kapitāla samazinājums pārsniegtu minimālo līmeni, kas Itālijas tiesību aktos noteikts lidostas pārvaldības sabiedrībām. Lai kapitāls atkal atbilstu tiesiskajām prasībām, SO.G.A.S. akcionāri piekrita palielināt kapitālu par EUR 2 742 919. Kapitāls tika palielināts, konvertējot obligācijas, uz kurām iepriekš bija parakstījušies daži akcionāri, kopumā par EUR 2 274 919. Kalabrijas reģions nebija to akcionāru vidū, kuriem piederēja minētās konvertējamās obligācijas, un tā daļa uzņēmuma kapitālā samazinājās no 50 % līdz 6,74 %.

(17)

Attiecībā uz šeit izskatāmajiem pasākumiem piešķīrēja iestāde ir Kalabrijas reģions.

(18)

Kā paskaidrots iepriekš, sabiedrība SO.G.A.S. saņēma publiskus līdzekļus arī no Kalabrijas reģiona provinces, Kalabrijas reģiona pašvaldības, Mesīnas provinces, Mesīnas pašvaldības, Kalabrijas reģiona Tirdzniecības palātas un Mesīnas Tirdzniecības palātas kā pro rata kapitāla ieguldījumus, lai segtu 2004., 2005. un 2006. gadā radušos zaudējumus un lai kapitāls atkal atbilstu tiesiskajām prasībām.

(19)

Itālijas iestādes paziņoja par ieguldījumiem EUR 1 824 964 apmērā, kuri ir proporcionāli Kalabrijas reģiona daļai sabiedrībā SO.G.A.S. un kuri tika apstiprināti 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš, citi publiskie akcionāri arī sedza zaudējumus EUR 1 824 964 apmērā. Papildu ieguldījums EUR 2 742 919 apmērā tika veikts 2007. gada decembrī.

(20)

Tāpēc novērtējamo pasākumu kopējais budžets ir EUR 6 392 847.

(21)

Kalabrijas reģions nolēma neveikt kapitāla ieguldījumus, par kuriem akcionāri lēma 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu par atļauju veikt šādus ieguldījumus, un sabiedrība SO.G.A.S. Kalabrijas reģiona vispārējas piekritības tiesā (Tribunale) cēla prasību pret reģionu. Tiesa sprieda par labu sabiedrībai SO.G.A.S., un reģiona iesniegtā prasība tika noraidīta 2009. gada maijā.

(22)

Tiesa, atzīstot Komisijas kompetenci lemt par to, vai valsts atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu, uzskatīja, ka valsts tiesu jurisdikcijā ir lemt, vai pasākums ir valsts atbalsts. Tiesa nosprieda, ka šajā lietā piešķirtais publiskais finansējums nav valsts atbalsts, jo tas netraucē konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tiesa arī uzskatīja, ka ir ievērots tirgus ekonomikas ieguldītāja princips, jo atbalsta piešķiršanas laikā, neņemot vērā zaudējumus, kas radās 2004. un 2005. gadā, ir bijušas pamatotas ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvas.

(23)

Reģions minēto Tiesas lēmumu pārsūdzēja, pamatojoties uz to, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts un tāpēc nav īstenojams, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā dod atļauju to īstenot. Itālijas iestādes 2009. gada decembrī informēja Komisiju, ka minētā pārsūdzība ir noraidīta un ka vairs nav iespējams veikt nekādas papildu procesuālas darbības, lai varētu celt iebildumus pret publisko līdzekļu ieguldīšanu sabiedrībā SO.G.A.S.

(24)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka reģiona un citu publisko akcionāru veiktie pro rata ieguldījumi, lai segtu 2004. un 2005. gadā radušos zaudējumus, un kapitāla ieguldījumi, par kuriem 2007. gada decembrī lēma SO.G.A.S. akcionāri, ir valsts atbalsts turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ:

(25)

Komisija sākotnēji uzskatīja, ka apstrīdētie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Pirmkārt, Itālija skaidri norādīja, ka sabiedrībai SO.G.A.S. nebija uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk “VTNP”). Otrkārt, Itālijas iestādes apstiprināja, ka pasākumi neattiecās ne uz vienu konkrētu lidostas ieguldījumu. Komisija sākotnēji secināja, ka pasākumu saderību nevar novērtēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti vadlīnijās par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (turpmāk “2005. gada Aviācijas vadlīnijas”) (4). Treškārt, neatkarīgi no to apgalvojuma, ka SO.G.A.S. ir grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk “GP pamatnostādnes”) (5) izpratnē, Itālijas iestādes arī norādīja, ka attiecīgie pasākumi nav iekļauti pārstrukturēšanas plānā un ka šāds plāns nemaz nepastāv. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka pasākumi neatbilst Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (turpmāk “reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) (6), kuras nodrošina sistēmu piešķirtā atbalsta novērtēšanai, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu.

(26)

Attiecībā uz tiesvedību Itālijas tiesās saistībā ar reģiona atteikšanos veikt pro rata ieguldījumu, kamēr nav saņemta Komisijas atļauja atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, Komisija, ņemot vērā ES tiesību aktu prioritāti pār valstu tiesību aktiem un to, ka paziņojums nebija oficiāli atsaukts, uzskatīja, ka Itālijai bija jāievēro LESD 108. panta 3. punktā paredzētā pārtraukšanas klauzula. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka LESD 108. panta 3. punktā paredzētā pārtraukšanas pienākuma prioritātes dēļ valsts tiesu nostāja nebūtu jāņem vērā un ka Itālijas iestādēm nebūtu jāievieš paziņotie pasākumi, kamēr vēl turpinās valsts atbalsta procedūra.

(27)

Vienīgā ieinteresētā persona, no kuras Komisija saņēma piezīmes, bija atbalsta saņēmējs – sabiedrība SO.G.A.S. –, kas oficiālās izmeklēšanas laikā pamatoja un papildināja Itālijas iestāžu iesniegtos argumentus.

(28)

Sabiedrība SO.G.A.S. apgalvoja, ka novērtējamie pasākumi nav valsts atbalsts, jo netika izpildīti visi LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji. Konkrētāk, SO.G.A.S. apgalvoja, ka pasākums: i) neietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm vai, pakārtoti, ii) nepiešķīra selektīvu ekonomisku priekšrocību sabiedrībai SO.G.A.S. un iii) neradīja vai nedraudēja radīt konkurences traucējumus.

(29)

SO.G.A.S. norādīja, ka apstrīdētie pasākumi tika piešķirti normālos tirgus apstākļos un tāpēc tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Šie pasākumi bija saskaņā ar Itālijas Civilkodeksa 2446. un 2447. pantu, kas paredz, ka akciju sabiedrības akcionāriem, kuri zaudējuši vairāk nekā trešdaļu tās kapitāla, jākompensē zaudējumi, lai novērstu sabiedrības likvidāciju. Tas, ka akcionāri nesedz lidostas pārvaldības sabiedrības SO.G.A.S. zaudējumus, liktu pārtraukt (ministrijas 1997. gada 12. novembra Rīkojuma (DM) Nr. 521 13. panta izpratnē) Stretto lidostas daļēju pārvaldību, kas uzticēta SO.G.A.S. saskaņā ar 1997. gada Dekrētlikuma Nr. 67 17. pantu, un neļautu turpmāk nodrošināt pilnu lidostas pārvaldības koncesiju, par kuru iesniegts pieteikums Satiksmes ministrijā. Tāpēc bija saprātīgi pieņemt, ka jebkurš privāts ieguldītājs, kas saskaras ar līdzīgu izvēli, būtu rīkojies tāpat, lai palielinātu savu akciju vērtību.

(30)

Atbalsta saņēmējs norādīja, ka Kalabrijas reģiona vispārējas piekritības tiesa 2008. gada jūnijā pasūtīja neatkarīgu uzņēmuma novērtējumu, kurā tika aplēsts, ka uzņēmuma vērtība ir samazinājusies par EUR 12–17 miljoniem.

(31)

Lai pierādītu sabiedrības rentabilitātes perspektīvas, atbalsta saņēmējs iesniedza Komisijai uzņēmējdarbības plānu, kuru 2008. gada oktobrī ārējais konsultants izstrādāja sabiedrībai SO.G.A.S. un kurā tika prognozēts, ka uzņēmums varētu atjaunot rentabilitāti 2013. gadā.

(32)

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par SO.G.A.S. daļēju privatizāciju tika publicēts 2007. gada jūlijā. Piedāvājumu par 35 % SO.G.A.S. kapitāla iegādi iesniedza Itālijas un Argentīnas konsorcijs (associazione temporanea di imprese jeb “ATI”). SO.G.A.S. akcionāri uzskatīja piedāvājumu par ekonomiski neizdevīgu. Tāpēc 2010. gada martā tika publicēts jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par 35 % SO.G.A.S. akciju. Saskaņā ar SO.G.A.S. divas atsauksmes uz aicinājumu izteikt interesi un sākotnējais konsorcija piedāvājums norādīja, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips ir ievērots.

(33)

SO.G.A.S. arī apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, secinot, ka pasažieri, kas izmanto Stretto lidostu, atkarībā no savas dzīvesvietas var izmantot arī Katānijas, Lamēcijas Termes vai Krotone lidostu un ka apstrīdētie pasākumi attiecīgi var traucēt konkurenci starp lidostu pārvaldniekiem.

(34)

Pirmkārt, gan Stretto lidosta, gan Katānijas, Lamēcijas Termes un Krotone lidostas ir reģionālas, konkrēta galamērķa lidostas, kuru aptvēruma teritorijas nepārklājas. Stretto lidosta nekonkurē ne ar vienu citu lidostu ne Itālijā, ne Savienībā. Kalabrijas ģeogrāfiskās un infrastrukturālās īpatnības izslēdz jebkuru iespēju, ka Stretto lidostas un tai kaimiņos esošo Itālijas lidostu aptvēruma teritorijas varētu pārklāties. Lamēcijas Termes lidosta atrodas vairāk nekā 130 km attālumā, aptuveni vienas stundas braucienā no Stretto. Starp Stretto un Krotone lidostu nav tiešas un ātras satiksmes. Līdz Krotone lidostai ir jābrauc ilgāk nekā trīs stundas. Katānijas lidosta atrodas citā ģeogrāfiskā reģionā, vairāk nekā 130 km attālumā, un līdz tai ceļā ar automašīnu jāpavada 1 h 30 min–1 h 40 min.

(35)

SO.G.A.S. iesniedza tabulu, kurā norādīts korelācijas indekss starp ienākošo pasažieru plūsmu Stretto lidostā un plūsmu Lamēcijas Termes, Krotone un Katānijas lidostās. Kā apgalvo SO.G.A.S., tabulā norādīts, ka pasažieri, kas ceļo, izmantojot Stretto lidostu, veido jaunu komponenti reģionālajā satiksmē. Tāpēc lidostas slēgšana drīzāk radīs daļēju pieprasījuma zaudējumu gaisa transporta pakalpojumu jomā, nekā tā pārdali uz citām lidostām. SO.G.A.S. iesniedza arī tabulu, lai pierādītu, ka novērtējamie pasākumi patiešām ir radījuši jaunu pieprasījumu reģiona gaisa transporta pakalpojumu jomā, radot pozitīvus ieguvumus gan gaisa pārvadātājiem, kas ir ieinteresēti jaunu maršrutu izveidē starp Stretto un citām vietējām un ES lidostām, gan citām lidostām, kurām jātiek galā ar pieaugošo pieprasījumu.

(36)

SO.G.A.S. noraidīja Komisijas sākotnējo konstatējumu, ka šie pasākumi, iespējams, traucē konkurenci starp gaisa pārvadātājiem. Publiskais finansējums netika nodots nevienam gaisa pārvadātājam, nosakot mazākas nodevas par gaisa kuģu nolaišanos vai paredzot citus labvēlīgus noteikumus. Nolaišanās nodevas un citus darbības nosacījumus lidostā noteica kompetentā iestāde, neatstājot lidostas pārvaldniekam nekādu rīcības brīvību. Nobeigumā SO.G.A.S. apgalvoja, ka Stretto lidostu galvenokārt apkalpo sabiedrība Alitalia (kas nodrošina sešus no astoņiem lidojumiem dienā) un ka nekas neliecina par to, ka līgumreisu vai zemo cenu gaisa pārvadātāji būtu ieinteresēti jaunu maršrutu izveidē, lai veiktu lidojumus no Stretto lidostas.

(37)

SO.G.A.S. secināja, ka Komisijai, vērtējot pasākuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, būtu jāpievērš lielāka uzmanība īpašajiem apstākļiem, kā arī būtu jākonstatē, ka minētais pasākums nav valsts atbalsts.

(38)

Attiecībā uz jautājumu, vai pasākumus varētu uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, sabiedrība SO.G.A.S. apgalvoja, ka novērtējamais publiskais finansējums bija paredzēts, lai nodrošinātu lidostas pārvaldnieka darbības nepārtrauktību un veicinātu konkrētas saimnieciskās darbības. Šis mērķis tika pamatots ar to, ka mazas lidostas parasti negūst pietiekami daudz ienākumu, lai segtu izmaksas, kas vajadzīgas drošības un drošuma prasību izpildei. Turklāt Stretto lidostai, ņemot vērā lidostas infrastruktūras īpatnības un izrietošos ierobežojumus, ko noteikusi valsts civilās aviācijas iestāde ENAC  (7), būtu ļoti grūti uzņemt līgumreisu un zemu cenu gaisa pārvadātājus.

(39)

Proti, saskaņā ar ENAC kritērijiem Stretto lidosta tika klasificēta kā II līmeņa lidosta. Šī klasifikācija drīzāk pamatojās uz infrastruktūras rādītājiem, nekā uz pasažieru daudzumu; tā paredzēja, ka lidostām ar nelielu pasažieru skaitu, lai ievērotu drošības standartus, ir jāsedz tādas pašas izmaksas kā lidostām ar vairāk nekā miljons pasažieriem.

(40)

Bez publiskā finansējuma, uz kuru attiecas izmeklēšanas procedūra, lidosta būtu spiesta atstāt tirgu, un tas reģiona līmenī negatīvi ietekmētu iedzīvotāju mobilitāti. Tas varētu arī liegt akcionāriem gūt peļņu no saviem ieguldījumiem.

(41)

Nobeigumā SO.G.A.S. apgalvoja, ka šajā lietā ir piemērojams Komisijas Lēmums 2005/842/EK (8) par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un ka pasākumus jebkurā gadījumā var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu un tādējādi uz tiem attiecināt atbrīvojumu no prasības par paziņošanu.

(42)

SO.G.A.S. apgalvoja, ka, tā kā attiecīgajā periodā pasažieru plūsma lidostā nav pārsniegusi miljons pasažieru gadā, lidostas pārvaldīšana ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (“VTNP”) atbilstīgi Lēmuma 2005/842/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomai. SO.G.A.S. norādīja, ka saskaņā ar 1997. gada 25. jūlija Dekrētlikumu Nr. 250 vietējās iestādes varētu turēt kapitāla daļas tikai tādās sabiedrībās, kam uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Sabiedrības SO.G.A.S. īpašnieki vienmēr ir bijušas Kalabrijas un Mesīnas vietējās iestādes, un tas ir varbūtējs pierādījums lidostas pārvaldīšanas kvalificēšanai kā VTNP. Lai pierādītu, ka lidostas pārvaldīšana patiešām ir VTNP, sabiedrība SO.G.A.S. iesniedza Kalabrijas reģiona pašvaldības 2010. gada 27. jūlija un 2010. gada 19. jūnija lēmumus, kuros bija atsauce uz to, cik svarīgi ir lidostas pakalpojumi reģionālā līmenī.

(43)

Kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attiecās vienīgi uz zaudējumiem, kas radās lidostas pārvaldniekam, sniedzot VTNP, un tāpēc atbilda Lēmuma 2005/842/EK 5. panta 1. punktā paredzētajiem nepieciešamības un proporcionalitātes principiem. Tā kā nebija neviena dokumenta, ar ko lidostas pārvaldniekam būtu faktiski uzticēts sniegt VTNP, SO.G.A.S. ierosināja izstrādāt līgumu, kas novērstu jebkādas šaubas par to, ka Stretto lidostas gadījumā visi četri Altmark  (9) lietas nosacījumi ir izpildīti.

(44)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Itālija ir apstiprinājusi, ka sabiedrībai SO.G.A.S. oficiāli nav bijis uzticēts sniegt VTNP, tāpēc apstrīdēto pasākumu saderību ar iekšējo tirgu nevar novērtēt saskaņā ar VTNP noteikumiem.

(45)

Izmeklēšanas laikā Itālija apgalvoja, ka novērtējamie pasākumi ir kompensācija par SO.G.A.S. sniegtajiem VTNP. Itālijas iestādes norādīja, ka, ja nav pierādījumu par pretējo, ex post novērtējumā varētu tikt secināts, ka sabiedrības SO.G.A.S. gadījumā ES prasības attiecībā uz VTNP ir izpildītas.

(46)

Itālija uzskatīja, ka nostāja, ko ir ieņēmusi Komisija, drīzāk piešķir pārmērīgu nozīmi formālām, nevis pamata prasībām attiecībā uz VTNP. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Itālija iesniedza visu četru Altmark lietas kritēriju īsu vērtējumu. Itālija apgalvoja, ka SO.G.A.S. patiesībā bija uzticēts sniegt sabiedriskos pakalpojumus. Tas tieši un netieši tika apstiprināts vairākos administratīvos dokumentos, ko izdevušas vietējās iestādes. Itālija iesniedza Kalabrijas reģiona pašvaldības izpildinstitūcijas 2007. gada 17. oktobra sanāksmes (kurā izpildinstitūcija nolēma subsidēt lidostas pārvaldnieka zaudējumus) protokolu un šīs pašas institūcijas 2009. gada 16. jūnija un 2009. gada 31. decembra sanāksmju protokolus, kuri, pēc Itālijas teiktā, pierāda, ka lidostas darbības ir VTNP. 2007. gada 17. oktobra sanāksmes protokolā norādīts, ka “Kalabrijas reģions uzskata, ka konkrētas Kalabrijas reģiona lidostas darbības ir nepieciešamas, lai sniegtu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, un uztic sabiedrībai SO.G.A.S. pildīt vairākas sabiedrisko pakalpojumu saistības, lai nodrošinātu pienācīgu sabiedrības interešu ievērošanu; šādos gadījumos iestādes var subsidēt lidostas pārvaldnieku saistībā ar papildu izmaksām, kas rodas, pildot minētās saistības, kuras ir tādas, ka nav izslēgta iespēja, ka lidostas kopējo pārvaldīšanu var uzskatīt par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu”.

(47)

Runājot vispārīgāk, Kalabrijas reģions bija parakstījis Lamēcijas Termes, Krotone un Kalabrijas reģiona lidostu attīstības protokolu, kurā skaidri noteikts, ka lidostas pakalpojumi ir sabiedriski pakalpojumi, kas ir būtiski reģiona ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, un tāpēc tos var finansēt no ES, valsts vai reģionālajiem līdzekļiem.

(48)

Itālija arī uzsvēra, ka 2008. gada 28. decembrī lidostas pārvaldnieks lūdza akcionārus segt zaudējumus, īpaši ņemot vērā tā sabiedrisko pakalpojumu saistības, un apgalvoja, ka neviens privātais uzņēmējs nesniegs lidostas pārvaldīšanas pakalpojumus, pamatojoties uz tīri komerciāliem noteikumiem. Tāpēc pirmais Altmark spriedumā minētais kritērijs ir ievērots.

(49)

Parametrus, pamatojoties uz kuriem tika aprēķināta kompensācija, var viegli izsecināt no SO.G.A.S. bilances, kurā sniegts pārredzams pārskats par darbības izmaksām. Publiskais finansējums attiecās vienīgi uz zaudējumu summu, nenosakot atbalsta saņēmējam papildu ierobežojumus.

(50)

Attiecībā uz trešo Altmark kritēriju Itālija apgalvoja, ka sabiedrisko pakalpojumu gadījumā publiska akcionāra darbības nav salīdzināmas ar privāta ieguldītāja darbībām. Publiskas struktūras rīcību var pamatot ar mērķiem sabiedrības interesēs, un tas liedz piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Šajā gadījumā publisko akcionāru rīcību nemotivēja komerciāli apsvērumi, un tāpēc to nevar salīdzināt ar tirgus ieguldītāja rīcību. Itālija secināja, ka trešais Altmark kritērijs, kas, šķiet, paredz tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanu, neattiecas uz novērtējamo lietu.

(51)

Itālija norādīja, ka, tā kā SO.G.A.S. darbība ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, šie kapitāla ieguldījumi, pamatojoties uz ex post novērtējumu, varētu būt kompensācija par šādu pakalpojumu sniegšanu un tāpēc nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

(52)

Itālija norādīja, ka, ja pasākumi tiek uzskatīti par valsts atbalstu, tie jebkurā gadījumā būtu jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi Lēmuma 2005/842/EK 2. panta 1. punktam.

(53)

Itālija atsaucās uz 2005. gada Aviācijas vadlīniju 39. punktu, kurā norādīts, ka “ieguldījumi un finansējumi, kas piešķirti mazajām reģionālajām lidostām (D kategorijas lidostām), visdrīzāk neierobežo konkurenci, un to ietekme uz tirdzniecību nav pretrunā ar kopējām interesēm”.

(54)

Pēc tam Itālijas iestādes apgalvoja, ka lidostas darbība nebija rentabla. To pierādīja apstāklis, ka, lai gan sākotnējā iecere daļēji privatizēt sabiedrību tika plaši reklamēta, procedūra tomēr nebija sekmīga. Ņemot vērā, ka potenciālajiem ieguldītājiem bija jāuzņemas segt turpmākajos gados paredzētos zaudējumus, kā noteikts uzaicinājumā publicētajā uzņēmējdarbības plānā, un ka vienīgais saņemtais piedāvājums netika uzskatīts par ekonomiski izdevīgu, bija skaidrs, ka šī darbība pēc savas būtības ir nerentabla. Turklāt apstāklis, ka pretendenti nebija gatavi segt iespējamos turpmākos zaudējumus neierobežotā apjomā, bet tikai līdz iepriekš noteiktai robežai, pierādīja, ka tirgus ieguldītājiem nebija pievilcīgs, un tas savukārt nozīmēja to, ka minētie pasākumi nevarēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(55)

Ar 2012. gada 27. aprīļa vēstuli Itālijas iestādes Kalabrijas reģiona vārdā nosūtīja Komisijai apsvērumus par sabiedrības SO.G.A.S. piezīmēm.

(56)

Itālija atbalstīja SO.G.A.S. argumentus, tostarp SO.G.A.S. apgalvojumu, ka novērtējamie pasākumi attiecas uz VTNP, un tāpēc domāja, ka šos pasākumus nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

(57)

Itālija arī apgalvoja, ka minētie pasākumi netraucē konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(58)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja vien LESD neparedz ko citu, “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(59)

Kritēriji, kas noteikti 107. panta 1. punktā, ir kumulatīvi, proti, novērtējamie pasākumi būs valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tad, ja tiks izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi. Tādējādi finansiālajam atbalstam:

(60)

Savā spriedumā lietā par Leipcigas–Halles lidostu (10) Vispārējā tiesa nosprieda, ka civilas lidostas būvniecība un ekspluatācija ir saimnieciskā darbība. Vienīgais izņēmums ir konkrētas darbības, kas parasti attiecas uz valsts varas īstenošanu un tāpēc nav uzskatāmas par saimniecisko darbību. Šādu darbību valsts finansējums neietilpst valsts atbalsta noteikumu piemērošanas jomā. Tāpēc nav šaubu, ka SO.G.A.S. ir sabiedrība, uz kuru attiecas valsts atbalsta tiesību normas, jo tā pārvalda Stretto lidostu un sniedz lidostas pakalpojumus par atlīdzību uzņēmējiem (jo īpaši aviokompānijām), kas darbojas lidostā.

(61)

Valsts atbalsta jēdziens ietver jebkuru tieši vai netieši piešķirtu priekšrocību, ko finansē no publiskiem līdzekļiem un ko piešķir pati valsts vai starpnieks valsts uzdevumā. Tādējādi tas attiecas uz visām priekšrocībām, ko piešķir dalībvalstu reģionālās vai vietējās iestādes neatkarīgi no to statusa un mērķa (11).

(62)

Lēmuma par procedūras sākšanu 27. un 28. punktā Komisija norādīja, ka novērtējamie pasākumi ir līdzekļu nodošana sabiedrībai SO.G.A.S., ko veica vairākas reģionālas un vietējas iestādes, proti, Kalabrijas reģions, Kalabrijas reģiona province, Mesīnas pašvaldība un Kalabrijas reģiona pašvaldība. Tāpēc Komisija pauda viedokli, ka apstrīdētie pasākumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem un ir attiecināmi uz valsti. Komisija arī uzskatīja, ka Itālijas tirdzniecības palātu līdzekļi ir valsts līdzekļi. Tā kā tirdzniecības palātas ir publiskas struktūras, kuru darbību regulē publisko tiesību normas, saskaņā ar kurām tās veido daļu no valsts pārvaldes un tām ir uzticētas publiskas funkcijas, Komisija attiecīgi uzskatīja, ka tirdzniecības palātu lēmumi ir attiecināmi uz Itāliju. Tādējādi Mesīnas Tirdzniecības palātas līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem un to nodošanu var attiecināt uz valsti. Izmeklēšanas laikā ne Itālija, ne ieinteresētās personas neapstrīdēja šo sākotnējo konstatējumu.

(63)

Tāpēc Komisija apstiprina, ka visi novērtējamie pasākumi tika piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus, un ir attiecināmi uz valsti.

(64)

Šis publiskais finansējums ir selektīvs, jo tas dod ieguvumus tikai vienam uzņēmumam – SO.G.A.S.. Tas sedz zaudējumus, kas radušies sabiedrībai SO.G.A.S., veicot savu parasto darbību.

(65)

Tā kā lidostas infrastruktūras būvniecība un ekspluatācija ir saimnieciska darbība, Komisija uzskata, ka sabiedrībai SO.G.A.S. – šādas infrastruktūras pārvaldniekam – piešķirtais publiskais finansējums, kas sedz izmaksas, kuras parasti lidostas pārvaldniekam būtu jāsedz pašam, piešķir SO.G.A.S. ekonomisko priekšrocību, jo šis finansējums nostiprina sabiedrības tirgus pozīcijas un liedz tirgus spēkiem radīt to parasto iedarbību (12).

(66)

Lai gan sākotnējā posmā Itālija paziņoja, ka lidostai oficiāli nav bijusi uzticēta VTNP sniegšana, Komisija norāda, ka pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Itālija mainīja savu nostāju un apgalvoja, ka apstrīdētais publiskais finansējums patiesībā ir valsts kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu (13).

(67)

Lai noteiktu, vai kompensācija par VTNP sniegšanu piešķir LESD 107. pantā minēto priekšrocību, Altmark lietas spriedumā Tiesa izklāstīja šādus kritērijus (14):

(68)

Pirmā Altmark kritērija prasība sakrīt ar LESD 106. panta 2. punktā noteikto prasību, ka pakalpojumam jābūt skaidri definētam un uzticētam (15).

(69)

Pirmkārt, LESD 106. panta 2. punktu piemēro tikai “uzņēmumiem, kam uzticēti sabiedriski pakalpojumi” [vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi]. Tiesa ir konsekventi uzsvērusi vajadzību pēc dokumenta, ar kuru tiek uzticēts pienākums (16). Šāds pilnvarojums ir vajadzīgs, lai definētu uzņēmuma un valsts saistības. Ja šāda oficiāla dokumenta nav, konkrētais uzņēmuma uzdevums nav zināms un nav iespējams noteikt, kāda varētu būt taisnīga kompensācija (17). Tāpēc nepieciešamība skaidri definēt VTNP ir raksturīga pilnvarojuma idejai un nav nošķirama no tās, un tādējādi tā tieši izriet no LESD 106. panta 2. punkta. Ja pakalpojums tiek uzticēts uzņēmumam, loģiski, ka tas ir arī jādefinē.

(70)

Jau 2001. gada paziņojumā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Komisija pievērsa uzmanību saiknei starp pilnvarojuma definīciju un tādas kompensācijas nepieciešamību un proporcionalitāti, kas piešķirta VTNP sniegšanai atbilstīgi LESD 106. panta 2. punktam (18). Paziņojuma 22. punktā norādīts, ka “jebkurā gadījumā, lai varētu piemērot 86. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, publisko pakalpojumu uzdevums ir skaidri jānodefinē, un tā izpilde skaidri jāuzdod ar valsts iestāžu izdotu aktu … Šis pienākums ir jāveic, lai nodrošinātu juridisku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz pilsoņiem, un tas ir nepieciešams arī Komisijai, lai tā spētu novērtēt proporcionalitāti”. Tādējādi pilnvarojums un definīcija ir loģisks priekšnoteikums tam, lai varētu jēgpilni novērtēt jebkuras kompensācijas proporcionalitātes līmeni. Savienības tiesas ir konsekventi uzsvērušas vajadzību pēc skaidras sabiedrisko pakalpojumu saistību definīcijas, lai varētu piemērot gan Altmark izņēmumu, gan LESD 106. panta 2. punktu (19).

(71)

Šī nostāja ir apstiprināta Kopienas 2005. gada pamatnostādnēs valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (20). Pamatnostādņu 8. punktā ir norādīts, ka kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas uzskatāma par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja ir izpildīti pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi. Šie nosacījumi jo īpaši ietver VTNP uzticēšanu ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuros cita starpā ir norādīts sabiedrisko pakalpojumu saistību precīzs apraksts un ilgums, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri, kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu (pamatnostādņu 12. punkts).

(72)

Komisijas 2011. gada paziņojumā par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (21) arī ir norādīts, ka VTNP un sabiedrisko pakalpojumu saistībām jābūt skaidri definētām jau iepriekš. Saskaņā ar šā paziņojuma 51. punktu, “lai varētu piemērot Līguma 106. panta 2. punktu, VTNP sniegšana jāuztic vienam vai vairākiem uzņēmumiem. Tāpēc valstij ir attiecīgajiem uzņēmumiem jāuztic īpašs uzdevums. Saskaņā ar pirmo Altmark kritēriju attiecīgajam uzņēmumam ir noteikts sabiedriskā pakalpojuma pienākuma izpildes uzdevums. Attiecīgi, lai rīkotos saskaņā ar spriedumu Altmark lietā, nepieciešams sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanas akts, lai definētu attiecīgā uzņēmuma un iestādes pienākumus.” Šā paziņojuma 52. punktā noteikts, ka tiesības sniegt sabiedrisko pakalpojumu jāpiešķir ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kuros vismaz jānorāda sabiedrisko pakalpojumu saistību raksturs un ilgums; attiecīgais uzņēmums un vajadzības gadījumā skartā teritorija; jebkuru to ekskluzīvo vai īpašo tiesību raksturs, ko attiecīgā iestāde ir piešķīrusi konkrētajam uzņēmumam; kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri; kā arī kārtība, kādā atmaksāt un novērst jebkādu kompensācijas pārmaksu.

(73)

Tomēr Itālijas iestādes apgalvo, ka Komisijas pieeja ir pārāk formāla un ka sabiedrībai SO.G.A.S. patiesībā bija uzticēts sniegt VTNP; šajā jautājumā tās galvenokārt pamatojas uz dokumentiem, kas pieņemti pēc attiecīgo pasākumu apstiprināšanas.

(74)

Saskaņā ar Itālijas teikto – to, ka Stretto lidostas pārvaldīšana ir VTNP, var izsecināt no vairākiem reģionāliem lēmumiem, kuros ir sniegta atsauce uz sabiedrības interesēm, kas saistītas ar lidostas pakalpojumiem, un uz šo pakalpojumu būtisko nozīmi reģiona ekonomiskajā attīstībā. Taču šajos reģionālajos lēmumos nav sniegta neviena precīzi formulēta definīcija iespējamam VTNP, kas uzticēts lidostas pārvaldniekam, ne arī noteikumi, kuri regulē kompensāciju. Turklāt attiecīgie dokumenti tika pieņemti, sākot no 2007. gada, un tas ir pēc vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu iespējamās sākšanas, proti, pēc lidostas darbībām 2004.–2006. gadā. Itālija nav darījusi pieejamus Komisijai arī nekādus citus dokumentus, kuros būtu izklāstīts atbalsta saņēmējam uzticēto sabiedrisko pakalpojumu saistību apjoms un kuri būtu pieņemti pirms 2004. gada.

(75)

Tāpēc Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā iespējamais VTNP nav bijis pienācīgi uzticēts atbalsta saņēmējam.

(76)

Komisija nevar piekrist Itālijas iestāžu argumentam, ka VTNP var likumīgi kompensēt pat tad, ja pakalpojums nav bijis definēts ex ante kā VTNP un uz šā pamata uzticēts atbalsta saņēmējam. Ja tā būtu, tad dalībvalstis varētu brīvi pēc saviem ieskatiem pārskatīt nepieciešamību uzticēt sabiedrisko pakalpojumu saistības ex post. Ja uzņēmumam rastos darbības zaudējumi, dalībvalstis varētu uzticēt šādam uzņēmumam sabiedrisko pakalpojumu saistības un piešķirt kompensāciju kā uzņēmuma atbalsta līdzekli neatkarīgi no ex ante novērtējuma saistībā ar faktisko vajadzību sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumu. Šī pieeja ir pretrunā prasībai, ka VTNP jāuztic attiecīgajam uzņēmumam ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuros cita starpā noteikts sabiedrisko pakalpojumu saistību raksturs un ilgums, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri un paredzētā kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Itālijas iestāžu apgalvojums, ka lidostas pakalpojumi ir būtiski reģiona ekonomiskajai attīstībai, nav pietiekams, lai pierādītu, ka atbalsta saņēmējam bija pienācīgi uzticēts sniegt VTNP, jo sabiedrisko pakalpojumu saistības un kompensāciju regulējošie noteikumi nebija pārredzami definēti jau iepriekš.

(77)

Turklāt, ja darītu tā, kā iesaka Itālijas iestādes, un uzskatītu, ka dalībvalstis drīkst uzticēt VTNP sniegšanu ex post, tas varētu radīt labvēlīgākus apstākļus dalībvalstīm, kas ir pārkāpušas atbalsta paziņošanas un pārtraukšanas pienākumu. Šādas dalībvalstis varētu apgalvot, ka uzņēmumam nelikumīgi piešķirtais atbalsts patiesībā ir nepieciešams, lai segtu tāda sabiedriskā pakalpojuma izmaksas, kuru atbalsta saņēmējam tomēr ir gadījies sniegt bez tā definēšanas vai iepriekšējas uzticēšanas uzņēmumam. Taču dalībvalstīm, kas grasās pildīt savu paziņošanas pienākumu, būtu jāuztic un skaidri jādefinē VTNP ex ante, lai ievērotu VTNP noteikumus un rīkotos saskaņā ar spriedumu Altmark lietā.

(78)

Tas stimulētu dalībvalstis neziņot par jaunu valsts atbalstu, taču tas ir pretrunā iedibinātajam principam, ka dalībvalstīm, kas neziņo par valsts atbalstu, nedrīkst paredzēt labvēlīgākus nosacījumus kā tām dalībvalstīm, kuras to dara (22).

(79)

Rezumējot Komisija secina, ka pirmais Altmark kritērijs nav izpildīts. Komisija uzskata, ka arī pārējie Altmark kritēriji nav izpildīti turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(80)

Kompensācijas aprēķināšanas parametri netiek noteikti iepriekš. Dokumentos, ar ko – atbilstoši Itālijas iestāžu teiktajam – ir uzticēta pakalpojumu sniegšana, nav precizēti atbalsta saņēmēja sniegtie pakalpojumi un nav norādīts kompensācijas piešķiršanas mehānisms sabiedriskajam pakalpojumam, kas, iespējams, tam ir uzticēts.

(81)

Saskaņā ar trešo Altmark kritēriju kompensācija, kas saņemta par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi, nedrīkst pārsniegt summu, kas vajadzīga, lai pilnībā vai daļēji segtu radušās izmaksas, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības.

(82)

Komisija nevar piekrist Itālijas argumentam, ka, tā kā finansējums bija paredzēts tikai darbības zaudējumu kompensēšanai, lidosta saņēma vienīgi publisko finansējumu, kas nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildei. Kompensācijas proporcionalitātes novērtēšanas pamatprincips ir tāds, ka kompensāciju var saņemt tikai par neto izmaksām, kas radušās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi. Ja nav skaidri definēti atbalsta saņēmējam uzticētie pienākumi, Komisija nevar nepārprotami noteikt, kādas izmaksas būtu jāņem vērā, lai aprēķinātu kompensāciju.

(83)

Pat ja lidostas kopējo pārvaldīšanu var uzskatīt par VTNP, dažas darbības, kas nav tieši saistītas ar pamatdarbību, tostarp būvniecība, finansēšana, ēku un zemes nomāšana un izmantošana biroju, noliktavu, viesnīcu, lidostā izvietoto rūpniecības uzņēmumu, veikalu, restorānu un autostāvvietu vajadzībām, neattiecas uz VTNP un tādējādi nav subsidējamas atbilstīgi VTNP noteikumiem. Itālijas iestādes nav iesniegušas nevienu pierādījumu tam, ka nav subsidētas darbības, kas nav tieši saistītas ar lidostas pamatdarbību, kā paredzēts 2005. gada Aviācijas vadlīniju 34. punktā un 53. punkta iv) apakšpunktā.

(84)

Ceturtajā Altmark kritērijā noteikts, ka, ja kompensācija nav atbalsts, tā ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Šis kritērijs tiek uzskatīts par izpildītu, ja kompensācijas saņēmējs tiek izraudzīts konkursa procedūrā vai, ja tādas nav, ja kompensācija tiek aprēķināta, atsaucoties uz efektīva uzņēmuma izmaksām.

(85)

Šajā lietā atbalsta saņēmējs netika izraudzīts atklāta konkursa procedūrā. Kā arī Itālija nav sniegusi Komisijai nekādus pierādījumus, ka kompensācijas apjoms ir noteikts, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kurš sekmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie līdzekļi, lai atbilstu noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības. Tāpēc Komisija uzskata, ka nevar secināt, ka attiecīgais publiskais finansējums tika noteikts, pamatojoties uz efektīva uzņēmuma izmaksām.

(86)

Tādējādi Komisija nevar konstatēt, ka atbalsta saņēmējs sniedza sabiedrībai pakalpojumus par zemākajām izmaksām.

(87)

Lai novērtējums būtu pilnīgs, Komisija norāda, ka izmeklēšanas laikā atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka pasākumi atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Lai gan lidostas pārvaldnieks bija reģistrējis zaudējumus, būtu godīgi pieņemt, ka darbība varētu dot peļņu.

(88)

Pretēji atbalsta saņēmēja apgalvojumam Komisija norāda, ka, pirmkārt, Itālija izmeklēšanas laikā nav apgalvojusi, ka valsts ieguldīja līdzekļus lidostas pārvaldībā, cerot, ka tā būs rentabla, un faktiski ir uzsvērusi, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips nav piemērojams šajā lietā (sk. 49. punktu).

(89)

Otrkārt, lai veiktu novērtējumu, pamatojoties uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, ir jānosaka, vai līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs būtu rīkojies līdzīgi. Tiesa ir nospriedusi, ka gadījumā, ja privāta ieguldītāja rīcība, ar kuru jāsalīdzina tāda publiska ieguldītāja rīcība, kas īsteno ekonomikas politikas mērķus, noteikti nav tāda kā parastam ieguldītājam, kurš kapitālu iegulda, tā rentabilitāti paredzot vairāk vai mazāk īsā termiņā, tad tai jābūt vismaz rīcībai, kas būtu raksturīga privātai kontrolakciju sabiedrībai vai privātai uzņēmumu grupai, kura īsteno vispārējo vai nozares strukturālo politiku un kura savā rīcībā balstās uz ilgāka termiņa rentabilitātes perspektīvām (23). Lai noskaidrotu, vai valsts ir rīkojusies kā informēts ieguldītājs tirgus ekonomikā, ir jāpārceļas uz to laiku, kad tika paredzēti finanšu atbalsta pasākumi, lai novērtētu valsts rīcības ekonomisko racionalitāti un līdz ar to atturētos no jebkāda vērtējuma, kas pamatojas uz vēlāku situāciju (24). Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja dalībvalsts administratīvajā procesā atsaucas uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, tai šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka īstenotais pasākums izriet no tās kā akcionāres statusa. Šiem pierādījumiem ir skaidri jāapliecina, ka attiecīgā dalībvalsts pirms vai vienlaikus ar ekonomiskās priekšrocības piešķiršanu ir pieņēmusi lēmumu ar faktiski īstenoto pasākumu veikt ieguldījumu kontrolētajā valsts uzņēmumā (25).

(90)

Komisija nevar piekrist atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka novērtējamie pasākumi pamatojas uz uzņēmuma rentabilitātes perspektīvām, kā uzsvērts uzņēmējdarbības plānā, kas paredzēts uzņēmuma rentabilitātes atjaunošanai un izstrādāts 2008. gadā – pēc tam, kad lēmums par attiecīgajiem pasākumiem jau bija pieņemts. Komisija uzskata, ka privāts ieguldītājs būtu ieguldījis jaunu kapitālu uzņēmumā, kura kapitāls ir samazinājies zem likumā noteiktās robežas (kā tas ir sabiedrības SO.G.A.S. gadījumā), tikai tad, ja kapitāla ieguldīšanas laikā ieguldītājs varētu cerēt uz to, ka uzņēmums atjaunos rentabilitāti pieņemamā termiņā. Ņemot vērā, ka ne Itālijas iestādes, ne SO.G.A.S. nav sniegušas nevienu konkrētu pierādījumu, kas būtu datēts ar laiku, kad pasākumi tika veikti, un kas norādītu, ka valsts iestādes gribēja ieguldīt un varēja pamatoti cerēt uz tādu peļņu no saviem ieguldījumiem, kura būtu bijusi pieņemama privātam ieguldītājam, un ņemot vērā, ka Itālija ir skaidri apstiprinājusi to, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips nav piemērojams šajā lietā, Komisija secina, ka attiecīgie pasākumi neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(91)

Komisija konstatē, ka neviens no četriem kritērijiem, ko Tiesa ir izklāstījusi Altmark lietā, nav izpildīts un ka attiecīgie pasākumi neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Tāpēc Komisija secina, ka apstrīdētie pasākumi, t. i., kapitāla ieguldījumi, lai segtu sabiedrības SO.G.A.S. zaudējumus 2004., 2005. un 2006. gadā, piešķir SO.G.A.S. ekonomisku priekšrocību.

(92)

Attiecībā uz konkurences traucēšanu Itālija norādīja, ka saskaņā ar 2005. gada Aviācijas vadlīnijām “ieguldījumi un finansējumi, kas piešķirti mazajām reģionālajām lidostām (D kategorijas lidostām), visdrīzāk neierobežo konkurenci, un to ietekme uz tirdzniecību nav pretrunā ar kopējām interesēm”. Taču šis noteikums ir saistīts ar valsts atbalsta saderības novērtējumu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, un tajā nav mēģināts pateikt, ka mazu lidostu publiskais finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu 107. panta 1. punkta izpratnē.

(93)

Turklāt 2005. gada Aviācijas vadlīniju 40. punktā ir arī norādīts, ka “papildus šai vispārējai informācijai, nav iespējams izpētīt visus gadījumus, jo īpaši attiecībā uz C un D kategorijas lidostām. Tādēļ par jebkuru pasākumu, kas varētu būt valsts atbalsts lidostai, ir jāpaziņo, lai jo īpaši izvērtētu tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, lai pārbaudītu tā saderību.”

(94)

Stretto lidosta atrodas Itālijas pussalas dienvidu daļā un ir viena no trim Kalabrijas reģiona lidostām. Pasažieru plūsma lidostā nekad nav pārsniegusi miljons pasažieru robežu (26). Tāpēc laikā, kad tika īstenoti novērtējamie pasākumi, lidosta saskaņā ar 2005. gada Aviācijas vadlīnijām ietilpa D kategorijā – “mazas reģionālas lidostas”. Tomēr laikposmā no 2004. gada līdz 2012. gadam lidostas apkalpoto pasažieru skaits dubultojās.

(95)

Lidostu, tostarp mazu reģionālu lidostu, pārvaldības un ekspluatācijas tirgus ir konkurencei atvērts tirgus, kurā vairāki privāti un publiski uzņēmumi darbojas visā Savienībā. To apstiprina fakts, ka Itālija grasījās daļēji privatizēt Stretto lidostu un tādēļ 2007. gadā publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, uz kuru varēja atsaukties uzņēmumi no jebkuras ES dalībvalsts (sk. 32. punktu). Tāpēc lidostas pārvaldnieka publiska finansēšana var traucēt konkurenci lidostu infrastruktūras ekspluatācijas un pārvaldības tirgū. Turklāt lidostas var konkurēt cita ar citu, lai piesaistītu pasažieru plūsmu pat tad, ja tām ir atšķirīgas aptvēruma teritorijas. Zināmā mērā un attiecībā uz dažiem pasažieriem vairāki galamērķi ir aizstājami. Tāpēc lidostu publiskais finansējums visā Savienībā var traucēt konkurenci un ietekmēt tirdzniecību gaisa pārvadājumu tirgū.

(96)

Šīs lietas norises laikā Stretto lidosta galvenokārt apkalpoja vietējos galamērķus un divus starptautiskos maršrutus – Parīzi un Maltu –, un, pateicoties saņemtajiem līdzekļiem, lidosta bija spējīga palikt tirgū un būtiski paplašināt savu darbību. Attiecīgi Komisija uzskata, ka izskatāmie pasākumi ir traucējuši konkurenci un ietekmējuši tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(97)

Komisija secina, ka kapitāla ieguldījumi, ko publiskie akcionāri piešķīra sabiedrībai SO.G.A.S., lai segtu zaudējumus, kuri tai radušies 2004., 2005. un 2006. gadā, ir uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(98)

Pasākumi, uz kuriem attiecas izmeklēšanas procedūra, tika īstenoti pirms tos oficiāli apstiprināja Komisija, tādējādi Itālija nav ievērojusi LESD 108. panta 3. punktā paredzēto atbalsta pārtraukšanas pienākumu.

(99)

SO.G.A.S. apgalvo, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.

(100)

LESD 106. panta 2. punktā ir noteikts, ka “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.”

(101)

Minētajā pantā ir paredzēts izņēmums no LESD 107. pantā ietvertā valsts atbalsta aizlieguma, ciktāl atbalsts ir nepieciešams un proporcionāls, lai nodrošinātu VTNP sniegšanu atbilstīgi pieņemamiem ekonomiskajiem nosacījumiem. Saskaņā ar LESD 106. panta 3. punktu Komisijai jānodrošina šā panta piemērošana, cita starpā precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā uzskata, ka ir izpildīti nepieciešamības un proporcionalitātes kritēriji.

(102)

Līdz 2012. gada 31. janvārim Komisijas politika attiecībā uz LESD 106. panta 2. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanu bija izklāstīta Kopienas nostādnēs valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (“2005. gada VTNP nostādnes”) (27) un Lēmumā 2005/842/EK.

(103)

Taču 2012. gada 31. janvārī stājās spēkā jauns VTNP dokumentu kopums, kurā bija iekļautas Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011) (“2011. gada VTNP nostādnes”) (28) un Komisijas Lēmums 2012/21/ES (29).

(104)

Pasākumi tika veikti 2004. gada jūnijā, 2005. gada jūnijā un 2007. gada decembrī. Atbalsta saņēmējs apgalvo, ka pasākumi tika atbrīvoti no prasības par paziņošanu ar Lēmumu 2005/842/EK.

(105)

Lēmumā 2005/842/EK norādīts, ka valsts atbalsts, ko uzņēmumiem saistībā ar VTNP piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ir saderīgs, ja tas atbilst lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem. Jo īpaši minētajā lēmumā ir norādīts saderīgs valsts atbalsts kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu lidostās, i) kurās pasažieru plūsma gadā nepārsniedz miljons pasažieru vai ii) kuru gada apgrozījums pirms nodokļu nomaksas ir mazāks par EUR 100 miljoniem divus finanšu gadus pirms tika piešķirtas tiesības sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, ja lidosta saņem gada kompensāciju par minētajiem pakalpojumiem, kas mazāka par EUR 30 miljoniem (30).

(106)

Lēmumu 2005/842/EK piemēro tikai atbalstam, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistībā ar reālu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Lai saņemtu atbrīvojumu, kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistībā ar VTNP sniegšanu ir jāatbilst arī sīki izstrādātiem nosacījumiem, kas izklāstīti minētā lēmuma 4., 5. un 6. punktā (31).

(107)

Lēmuma 2005/842/EK 4. pantā paredzēts, ka VTNP sniegšanu uztic attiecīgajam uzņēmumam ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuros cita starpā noteikts sabiedrisko pakalpojumu saistību raksturs un ilgums, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri, kā arī kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Lēmuma 5. pantā norādīts, ka kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas nepieciešamas, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu. Visbeidzot, minētā lēmuma 6. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi nesaņem kompensāciju, kas pārsniedz saskaņā ar 5. pantu noteikto apjomu.

(108)

Šā lēmuma 7.1.2.1. iedaļā minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka ne atbalsta saņēmējs, ne Itālijas iestādes nav pierādījušas, ka sabiedrībai SO.G.A.S. bija uzticētas skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tie arī nepierādīja, ka dokumentos, ar kuriem, iespējams, ir uzticēta pakalpojuma sniegšana un uz kuriem tie atsaucās, ir izklāstīti kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri vai kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Tāpēc Lēmuma 2005/842/EK 4., 5. un 6. panta prasības, kas attiecas uz pilnvarojumu saturu, arī nav izpildītas.

(109)

Komisija attiecīgi uzskata, ka Stretto lidostas pārvaldnieka zaudējumu segums nebija saderīgs ar iekšējo tirgu vai atbrīvots no prasības par paziņošanu atbilstīgi Lēmumam 2005/842/EK.

(110)

Kā arī, tā kā sabiedrībai SO.G.A.S. uzticētās sabiedrisko pakalpojumu saistības nav skaidri definētas, pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un par atbrīvotu no prasības par iepriekšēju paziņošanu, pamatojoties uz Lēmuma 2012/21/ES 10. panta b) punktu. Tāpēc Komisija ir apsvērusi, vai pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz 2011. gada VTNP nostādņu 69. punktu, atbilstīgi kuram “Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros nelikumīgam atbalstam, attiecībā uz kuru tā pieņem lēmumu pēc 2012. gada 31. janvāra, pat ja atbalsts tika piešķirts pirms šā datuma”.

(111)

2011. gada VTNP nostādņu 16. punktā ir izklāstītas prasības VTNP, lai varētu uzskatīt, ka pakalpojuma sniegšana ir uzticēta likumīgi. Nostādņu 16. punkta a) apakšpunktā norādīts, ka dokumentā, ar kuru uztic pakalpojuma sniegšanu, jānorāda sabiedrisko pakalpojumu saistību saturs un ilgums. Tāpēc to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti 7.1.2.1. iedaļā, attiecīgos atbalsta pasākumus nevar uzskatīt par saderīgiem atbilstīgi 2011. gada VTNP nostādnēm. Jo īpaši lidostas kopējā pārvaldīšana atbalsta saņēmējam nav skaidri uzticēta kā VTNP. Komisijai nav iesniegts neviens juridisks dokuments, kurā būtu iepriekš skaidri definēts VTNP, kas uzticēts atbalsta saņēmējam, vai atbalsta saņēmēja tiesības uz kompensāciju. Komisijai nav iesniegts neviens dokuments, kas pierādītu, ka ir ievērots 2011. gada VTNP nostādņu 17. un 18. punkts.

(112)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pārbaudāmo atbalsta pasākumu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 106. panta 2. punktam.

(113)

Lai novērtējums būtu pilnīgs, Komisija varētu norādīt, ka saskaņā ar 2011. gada VTNP nostādņu 9. punktu VTNP kompensācija, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, jānovērtē atbilstīgi pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“GP pamatnostādnes”).

(114)

Šīs lietas norises agrākos posmos Itālija apgalvoja, ka sabiedrība SO.G.A.S. ir grūtībās nonācis uzņēmums GP pamatnostādņu izpratnē. Tomēr Itālija arī uzsvēra, ka novērtējamie pasākumi nebija daļa no pārstrukturēšanas plāna un ka šāds plāns pat nav pastāvējis. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka pasākumus nevar uzskatīt par saderīgiem ar GP pamatnostādnēm.

(115)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Itālija vairs neapgalvoja, ka lidostas pārvaldnieks bija nonācis grūtībās laikā, kad tika veikti atbalsta pasākumi, un ka pabalstu tāpēc varētu uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz GP pamatnostādnēm.

(116)

Tāpēc nav pierādījumu, kas varētu ļaut Komisijai novērtēt pasākumu saderību, pamatojoties uz GP pamatnostādnēm, un Komisija attiecīgi nevar atzīt tos par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi GP pamatnostādnēm.

(117)

Komisija 2014. gada 31. martā pieņēma paziņojumu, kurā izklāstītas pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (turpmāk “jaunās Aviācijas pamatnostādnes”) (32). Jaunās Aviācijas pamatnostādnes piemēro darbības atbalstam, kas piešķirts lidostām līdz 2014. gada 31. martam.

(118)

Darbības atbalstu, kas piešķirts pirms jauno Aviācijas pamatnostādņu stāšanās spēkā, var atzīt par saderīgu apjomā, kas atbilst nesegtajām darbības izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(119)

Itālijas iestādes apgalvo, ka Kalabrijas reģions saskaras ar nopietnām grūtībām, ko rada tā nomaļais ģeogrāfiskais novietojums un nepietiekami attīstītā kravu mobilitāte – galvenokārt atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ. Itālija ir norādījusi, ka novērtējamie pasākumi ir daļa no plašāka projekta, kas paredzēts Kalabrijas transporta tīkla uzlabošanai. Šie pasākumi varētu ļaut sabiedrībai SO.G.A.S. uzlabot lidostas infrastruktūru un piedāvātos pakalpojumus, ņemot vērā jauno reģionālo stratēģiju, kas paredzēta transporta tīkla uzlabošanai un uzlabotas reģiona pieejamības garantēšanai.

(120)

Komisija attiecīgi uzskata, ka sabiedrībai SO.G.A.S. piešķirtais darbības atbalsts ir veicinājis kopīgu interešu mērķa sasniegšanu, uzlabojot pieejamību, savienojumus un reģionālo attīstību, attīstot drošu un uzticamu gaisa transporta infrastruktūru.

(121)

Saskaņā ar jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm mazās lidostas var saskarties ar grūtībām, nodrošinot savas darbības finansēšanu bez publiskā finansējuma. Jauno Aviācijas pamatnostādņu 118. punktā norādīts, ka lidostas, kurās ikgadējā pasažieru plūsma ir mazāka nekā 700 000 pasažieru, var nebūt spējīgas segt būtisku daļu savu darbības izmaksu. Pasažieru plūsma Stretto lidostā nekad nav pārsniegusi 700 000 pasažieru robežu. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts bija nepieciešams, jo tas ļāva uzlabot Kalabrijas reģiona savienojumus, ko tirgus pats nespētu nodrošināt.

(122)

Bez minētā atbalsta piešķiršanas atbalsta saņēmēja darbība tiktu būtiski samazināta vai pat vispār pārtraukta. Vienlaikus atbalsts nepārsniedza summu, kas vajadzīga, lai segtu darbības zaudējumus, un tādējādi nepārsniedza minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstītā darbība notiktu.

(123)

Neviena cita lidosta neatrodas tajā pašā aptvēruma teritorijā (38). Kā norādīts iepriekš, tuvākā lidosta atrodas vairāk nekā 130 km attālumā. Turklāt Itālija ir apstiprinājusi, ka lidostas infrastruktūra ir pieejama visām aviokompānijām, pamatojoties uz nediskriminējošiem noteikumiem. Izmeklēšanas laikā ne Komisijas rīcībā esošajā informācijā, ne ieinteresēto personu iesniegtajās piezīmēs nav izteikti apgalvojumi, ka piekļuve infrastruktūrai ir bijusi saistīta ar diskrimināciju.

(124)

Komisija secina, ka saderības nosacījumi, kas paredzēti jaunajās Aviācijas pamatnostādnēs, ir ievēroti.

(125)

Komisija secina, ka paziņotais atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(126)

Šis konstatējums ir izdarīts saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, neskarot citu ES tiesību aktu – piemēram, ES tiesību aktu vides jomā – noteikumu piemērošanu.

(127)

Komisija secina, ka Itālija ir īstenojusi attiecīgo atbalstu nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Taču, ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija ir nolēmusi necelt iebildumus pret šo atbalstu, pamatojoties uz to, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam un jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm,