10.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/9

(1)

Saskaņā ar EK Līguma 3. panta 1. punkta u) apakšpunktu Kopienas darbībās jāietver pasākumi civilās aizsardzības jomā.

(2)

Tādēļ ar Lēmumu 2001/792/EK, Euratom  (2) izveidoja Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (“Mehānisms”).

(3)

Padomes Lēmums 1999/847/EK (1999. gada 9. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (3), zaudēja spēku 2006. gada 31. decembrī.

(4)

Ir nepieciešams izveidot civilās aizsardzības finanšu instrumentu (“Instruments”), saskaņā ar kuru var piešķirt finansiālu palīdzību, gan lai uzlabotu efektivitāti, reaģējot uz liela mēroga ārkārtas situācijām, jo īpaši sakarā ar Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, gan arī lai uzlabotu jebkādā ārkārtas situācijā izmantojamus preventīvus un sagatavotības pasākumus, reaģējot, piemēram, uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, terora aktiem, tostarp uz ķīmisku, bioloģisku, radiācijas vai kodolterorismu, un tehnoloģiskiem, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, tostarp, lai turpinātu veikt pasākumus, kas iepriekš tika sākti saskaņā ar Lēmumu 1999/847/EK.

(5)

Lai nodrošinātu Lēmuma 1999/847/EK nepārtrauktību, šo lēmumu būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(6)

Ar Instrumentu nodrošinās to, ka uzskatāmi izpaudīsies Eiropas solidaritāte attiecībā uz liela mēroga ārkārtas situāciju skartām valstīm, veicinot dalībvalstu intervences līdzekļu mobilizāciju palīdzības sniegšanu.

(7)

Savrupiem un attālākiem reģioniem un dažiem citiem Kopienas reģioniem vai salām bieži ir īpašas raksturīgās pazīmes un vajadzības saistībā ar to ģeogrāfiskajiem, reljefa un sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Minētajiem apstākļiem ir nelabvēlīga ietekme, tie kavē palīdzības un intervences resursu izmantošanu, traucējot atbalsta un palīdzības līdzekļu piegādi, un rada īpašas vajadzības attiecībā uz iespējamo palīdzību liela mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.

(8)

Ar šo lēmumu nevajadzētu ietekmēt nedz rīcības, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (4), nedz sabiedrības veselības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz Kopienas rīcības programmām veselības aizsardzības jomā, nedz arī patērētāju drošības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. līdz 2013. gadam) (5).

(9)

Konsekvences labad šis lēmums nebūtu jāpiemēro rīcībām, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2007/124/EK, Euratom (2007. gada 12. februāris), ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” (6), vai kas saistītas ar likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu.

(10)

Šis lēmums nebūtu jāpiemēro darbībām, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (7).

(11)

Pēc tam, kad 2006. gada 31. decembrī zaudēja spēku Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2850/2000/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā (8), šim lēmumam būtu jāattiecas uz reaģēšanu ārkārtas situācijās, kas saistītas ar nejaušu jūras piesārņojumu, izmantojot Mehānismu. Uz sagatavotības un novēršanas aspektiem būtu jāattiecas citiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (9).

(12)

Lai nodrošinātu Instrumenta darbības efektivitāti, rīcībām, kuru veikšanai piešķir finansiālu palīdzību, jābūt tādām, kas spēj dot praktisku un savlaicīgu ieguldījumu ārkārtas situāciju novēršanā un sagatavotībā tām, un reaģēšanā liela mēroga ārkārtas situācijās.

(13)

Mehānismu būtu jāatbalsta ar efektīvu un integrētu atklāšanas un agrīnas brīdināšanas sistēmu, kas var brīdināt dalībvalstis un Kopienu par katastrofām vai katastrofu draudiem, kuras var skart dalībvalstu teritoriju. Kaut gan lēmumus par šādu sistēmu izveidi būtu jāpieņem saskaņā ar citiem konkrētiem instrumentiem, tomēr, tā kā šis Mehānisms ir izmantotājs, tad ar Instrumentu būtu jāveicina šo sistēmu izveide, norādot, kas ir vajadzīgs, un nodrošinot, ka šīs sistēmas ir savienotas gan savā starpā, gan ar Mehānismu. Pēc šo sistēmu izveides Mehānismam tās būtu pilnībā jāizmanto un, lietojot visus pārējos saskaņā ar šo lēmumu pieejamos līdzekļus, jāveicina to attīstība.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina piemērots materiāli tehniskais atbalsts tās novērtējuma un/vai koordinācijas ekspertiem.

(15)

Dalībvalstis ir atbildīgas, lai nodrošinātu civilās aizsardzības palīdzībai paredzētu aprīkojumu un transportu saskaņā ar Mehānismu. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina piemērots materiāli tehniskais atbalsts intervences vienībām vai moduļiem, ko tās izmanto.

(16)

Tomēr Komisijai ir sava loma, atbalsot dalībvalstis, sekmējot dalībvalstu transporta un aprīkojuma resursu apvienošanu. Komisija varētu arī palīdzēt dalībvalstīm noteikt un sekmēt pieeju transporta resursiem, kas var būt pieejami no citiem avotiem, tostarp komerciālajā tirgū. Komisija varētu arī palīdzēt dalībvalstīm noteikt to aprīkojumu, kas var būt pieejams no citiem avotiem.

(17)

Komisijai vajadzētu arī būt spējīgai vajadzības gadījumā papildināt dalībvalstu nodrošinātus transporta resursus, finansējot papildu transportu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu savlaicīgu pieejamās palīdzības piegādi un efektīvu civilās aizsardzības reaģēšanu saskaņā ar Mehānismu. Šādai finansēšanai vajadzētu būt saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, daļu no saņemtā finansējuma būtu jāatlīdzina.

(18)

Publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršana saskaņā ar Instrumentu būtu jāīsteno atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10) (“Finanšu regula”). Civilās aizsardzības jomas rīcību īpatnību dēļ ir lietderīgi paredzēt, ka finansiālu palīdzību var piešķirt arī fiziskām personām. Ir svarīgi arī izpildīt šīs regulas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz minētajā regulā paredzētajiem saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

(19)

Trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties Instrumentā.

(20)

Ja ar Mehānismu tiek sniegta lūgtā palīdzība ārpus Kopienas kā daļa no vispārējās Kopienas sniegtās humānās palīdzības, jo īpaši ir svarīgi, ka rīcības, ko finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, un rīcības saskaņā ar šo lēmumu ir papildināmas un saskaņotas, un ka rīcības saskaņā ar šo lēmumu reglamentē humānās palīdzības sniegšanas principi, kas noteikti minētajā regulā, proti, šīm rīcībām vajadzētu būt – atbilstīgi civilās aizsardzības vispārējam noteikumam – nediskriminējošām, neatkarīgām, objektīvām un tādām, kas ir pielāgotas cietušo vajadzībām un interesēm.

(21)

Lai veiktu intervences trešās valstīs, būtu jānodrošina koordinācija un konsekvence ar starptautisko organizāciju un aģentūru rīcībām.

(22)

Lai uzlabotu Komisijas spēju pārraudzīt šā lēmuma īstenošanu, vajadzētu būt iespējamam pēc Komisijas ierosmes finansēt izdevumus, kas saistīti ar tā pārraudzību, kontroli, revīziju un novērtēšanu.

(23)

Būtu jāparedz attiecīgi noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu tādu rīcību īstenošanas pārraudzību, kuras saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar šo Instrumentu.

(24)

Būtu jāveic arī attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī, lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus, ievērojot Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienu finanšu interešu aizsardzību (11), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par Komisijas veiktām pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (13).

(25)

Šī lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (14), atšķirot pasākumus, uz ko attiecas vadības procedūra, no tiem, uz ko attiecas regulatīvā procedūra; noteiktos gadījumos, ņemot vērā veicamo pasākumu nozīmi, regulatīvās komitejas procedūra ir uzskatāma par visatbilstīgāko.

(26)

Šajā lēmumā uz visu Instrumenta īstenošanas laiku ir iekļauts bāzes finansējums tādā nozīmē, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15) 38. punktā, tādējādi neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, kā tās noteiktas EK Līgumā. Ar to saprot, ka šī summa būtu jāfinansē daļēji no 2007.–2013. gada finanšu shēmas 3.B apakšpozīcijas – “Pilsonība” – un daļēji no 4. apakšpozīcijas – “ES nozīme pasaules līmenī”.

(27)

Šā lēmuma īstenošana būtu jānovērtē regulāri.

(28)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ņemot vērā labumus, ko gūst, īstenojot šo lēmumu, – panākto cietušo un ievainoto, kā arī vides, ekonomikas un materiālo zaudējumu skaita samazinājumu, un to, ka saskaņā ar Instrumentu finansēto rīcību mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(29)

EK līgumā un Euratom līgumā nav paredzētas nekādas citas pilnvaras šā lēmuma pieņemšanai, kā tikai tās, kas noteiktas attiecīgi 308. un 203. pantā,

a)

rīcībām saskaņā ar Kopienas mehānismu, lai veicinātu pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (“Mehānisms”);

b)

ārkārtas situāciju novēršanas vai seku mazināšanas pasākumiem; un

c)

rīcībām, kuru mērķis ir sekmēt Kopienas sagatavotību ārkārtas situācijām, tostarp ES pilsoņu izpratnes veicināšanas rīcībām.

a)

rīcībām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1717/2006;

b)

rīcībām un pasākumiem, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti par Kopienas rīcības programmām veselības aizsardzības jomā;

c)

rīcībām un pasākumiem, uz ko attiecas Lēmums Nr. 1926/2006/EK;

d)

rīcībām, uz ko attiecas Lēmums 2007/124/EK, Euratom;

e)

rīcībām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1257/96, neskarot šī Lēmuma 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

f)

rīcībām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1406/2002.

a)

“ārkārtas situācija” ir jebkura situācija, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, vidi vai īpašumu;

b)

“liela mēroga ārkārtas situācija” ir jebkura situācija, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, vidi vai īpašumu un kas saskaņā ar šo mehānismu var būt palīdzības lūguma iemesls;

c)

“reaģēšana” ir jebkura rīcība, ko veic saskaņā ar Mehānismu liela mēroga ārkārtas situācijā vai pēc tās, lai pievērstos tādas situācijas tūlītējām sekām;

d)

“sagatavotība” ir cilvēku un materiālo līdzekļu sagatavotība un spēja, kas ļauj tiem nodrošināt efektīvu, ātru reaģēšanu uz ārkārtas situācijām un kas panākta, veicot iepriekšējas rīcības;

e)

“novēršana” ir jebkura rīcība, ar ko atbalsta dalībvalstis, novēršot apdraudējumus un/vai mazinot kaitējumu, ko cilvēkiem, videi vai īpašumam rada ārkārtas situācijas;

f)

“agrīna brīdināšana” ir savlaicīga un efektīva informācijas sniegšana, kas ļauj veikt rīcību, lai izvairītos no apdraudējumiem vai tos mazinātu un lai nodrošinātu sagatavotību efektīvai reaģēšanai.

a)

pētījumi, aptaujas, modelēšana un scenāriju izstrāde, lai:

b)

apmācības, mācības, semināri, personāla un ekspertu apmaiņas, tīklu veidošana, demonstrējumu projekti un tehnoloģiju pārņemšana, lai veicinātu novēršanu, sagatavotību un efektīvu reaģēšanu;

c)

sabiedrības informēšana, izglītošana un informatīvu kampaņu rīkošana un saistītas informācijas izplatīšanas rīcības, lai mazinātu ārkārtas situāciju ietekmi uz ES pilsoņiem un palīdzētu viņiem sevi efektīvāk aizsargāt;

d)

Mehānisma Monitoringa un informācijas centra (MIC) nodrošināto funkciju uzturēšana, lai veicinātu ātru reaģēšanu liela mēroga ārkārtas situācijā;

e)

informācijas sniegšanas rīcības un pasākumi, ar ko sekmē Kopienas reaģēšanas redzamību;

f)

rīcības, kas palīdz attīstīt dabas katastrofu atklāšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas, kuras var skart dalībvalstis, lai dalībvalstis un Kopiena varētu ātri reaģēt, kā arī palīdz izveidot šādas sistēmas, veicot pētījumus un novērtējumus par šo sistēmu nepieciešamību un iespējamību, kā arī rīcības, sekmējot šo sistēmu savstarpēju savienošanu un to pievienošanu MIC un CECIS sistēmai, kas minēta g) apakšpunktā. Šādās sistēmās ņem vērā un tām par pamatu izmanto pastāvošus informācijas, monitoringa vai atklāšanas avotus;

g)

drošas kopējas saziņas un informācijas sistēmas ārkārtas situācijām (CECIS) un instrumentu izveide un uzturēšana, lai veicinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp MIC un dalībvalstu kontaktpunktiem, un citiem dalībniekiem saistībā ar Mehānismu;

h)

monitoringa, pārbaudes un novērtēšanas darbības;

i)

programmas izveidošana par pieredzi, kas gūta intervencēs un mācībās, kas saistītas ar Mehānismu.

a)

novērtējumu un koordinācijas ekspertu, kā arī papildaprīkojuma, jo īpaši saziņas instrumentu, nosūtīšana, lai veicinātu palīdzības sniegšanu un sadarbību, klātesot citiem dalībniekiem;

b)

atbalsts dalībvalstīm, lai gūtu piekļuvi aprīkojuma un transporta resursiem:

c)

dalībvalstu sniegtā transporta papildināšana, finansējot papildu transporta resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu liela mēroga ārkārtas situācijās, kas atbilst 1. panta darbības jomai. Šādas rīcības ir atbilstīgas finansiālas palīdzības saņemšanai saskaņā ar Instrumentu tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

3.

a)

ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī – pirmo novērtējuma ziņojumu par 4. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta un 3. punkta īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem. Šajā ziņojumā ņem vērā Komisijas un dalībvalstu līdz 2007. gada 31. decembrim kopīgi veikto analīžu rezultātus par aprīkojuma un transporta vajadzībām, veicot liela mēroga civilās aizsardzības intervences pasākumus, kā arī par pasākumiem, kas saskaņā ar šo lēmumu veikti, lai apmierinātu šīs vajadzības.

Ja saskaņā ar šī ziņojuma secinājumiem tas šķiet nepieciešams:

b)

ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un šā lēmuma īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

c)

ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī – paziņojumu par šā lēmuma piemērošanas turpināšanu;

d)

ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī — retrospektīvu novērtējuma ziņojumu.