(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 16. jūnijā noteica galīgos antidempinga maksājumus un galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 (3) (“SŠA AD regula”) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (4) (“SŠA AS regula”) (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/825 (5), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā (“TAI modernizācijas pakete”), tika ieviesti jauni panti – 14.a un 24.a pants – attiecīgi antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā.

(3)

Saskaņā ar minētajiem pantiem antidempinga vai kompensācijas maksājumu var noteikt arī jebkuram ražojumam par dempinga cenām vai subsidētam ražojumam, kas lielos daudzumos ievests uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ko dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS (“KŠ/EEZ”) (6), ja tas radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(4)

Tajos pašos pantos paredzēts, ka Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros izklāstīti nosacījumi šādu maksājumu atkārtotai noteikšanai, kā arī procedūras, kas saistītas ar informēšanu un paziņošanu par šādiem ražojumiem un ar šādu maksājumu samaksu, tostarp izmaksu segšanu, atmaksāšanu un atbrīvojumu (muitas instruments), un ka Komisijai šādi maksājumi būtu jānosaka tikai no dienas, kad muitas instruments sāk darboties. Muitas instruments (7) kļuva piemērojams 2019. gada 2. novembrī.

(5)

Komisija 2021. gada 27. maijā publicēja paziņojumu (8) par izmeklēšanu atsākšanu, kuru rezultātā tika noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi konkrētu ĶTR un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam.

(6)

Izmeklēšanas atsākšana attiecās tikai uz pārbaudi par to, vai pasākumi būtu jāpiemēro konkrētiem ĶTR un Ēģiptes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes austiem un/vai sašūtiem stikla šķiedras audumiem, kas lielos daudzumos ievesti KŠ/EEZ, jo muitas instruments nebija piemērojams, kad tika sāktas izmeklēšanas, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un tādējādi Komisija nevarēja secināt, vai bija atbilstīgi paplašināt maksājumu tvērumu, tos attiecinot uz KŠ/EEZ.

(7)

Komisijas rīcībā bija pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA lielos daudzumos tika ievesti, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu, lai tos pārstrādātu vējturbīnu lāpstiņās, kuras pēc tam tikušas eksportētas uz atkrastes vējparkiem KŠ/EEZ, un ka tas radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Daļu no šiem pierādījumiem sniedza ES ražošanas nozare. Ieinteresētajām personām lietas materiālos bija pieejams paziņojums, kurā bija ietverti Komisijai pieejamie pierādījumi.

(8)

Par izmeklēšanu atsākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, kas sadarbojās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību, Ēģiptes pārstāvniecību, ražotājus eksportētājus un to saistītos uzņēmumus Ķīnas Tautas Republikā un Ēģiptē, Savienības ražotājus, nesaistītos importētājus Savienībā un lietotājus Savienībā.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena no ieinteresētajām personām nepieprasīja, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Komisija nosūtīja anketu ieinteresētajām personām, kas sadarbojās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

(11)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no četriem Savienības ražotājiem, Savienības ražošanas nozares apvienības un viena lietotāja.

(12)

Ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Komisija paziņoja ĶTR pārstāvniecībai un Ēģiptes pārstāvniecībai, ka ĶTR un Ēģiptes ražotāju eksportētāju nepietiekamās sadarbības dēļ tā plāno piemērot attiecīgi antidempinga pamatregulas 18. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu un tādējādi savus konstatējumus balstīt uz pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas.

(13)

Izmeklēšanas periods bija tāds pats kā sākotnējās izmeklēšanās, t. i., no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“sākotnējais izmeklēšanas periods”).

(14)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 7019 61 00, ex 7019 62 00, ex 7019 63 00, ex 7019 64 00, ex 7019 65 00, ex 7019 66 00, ex 7019 69 10, ex 7019 69 90 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019610081, 7019610083, 7019610084, 7019620081, 7019620083, 7019620084, 7019630081, 7019630083, 7019630084, 7019640081, 7019640083, 7019640084, 7019650081, 7019650083, 7019650084, 7019660081, 7019660083, 7019660084, 7019691081, 7019691083, 7019691084, 7019699081, 7019699083, 7019699084, 7019900081, 7019900083 un 7019900084) (“izmeklējamais ražojums”).

(15)

Ēģiptes pārstāvniecība apšaubīja antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulu jauno noteikumu likumību (attiecīgo pamatregulu 14.a un 24.a pants) Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) un Savienības muitas noteikumu satvarā.

(16)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (9) 1. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka dažus tiesību aktu muitas jomā noteikumus var piemērot ārpus Savienības muitas teritorijas atbilstīgi tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē īpašas jomas, vai starptautiskai konvencijai. UNCLOS ir Savienības tiesību daļa. Ekskluzīvo ekonomikas zonu reglamentē UNCLOS V daļa, savukārt kontinentālo šelfu – UNCLOS VI daļa. UNCLOS 56. pantā ir definētas “piekrastes valsts tiesības, jurisdikcija un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”, kas ietver “mākslīgo salu, iekārtu un būvju izveidošanu un izmantošanu”. UNCLOS 60. panta 2. punktā ir noteikts: “Piekrastes valstij ir ekskluzīva jurisdikcija pār šādām mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm, ieskaitot jurisdikciju attiecībā uz muitas, finansu, veselības, drošības un imigrācijas likumiem un noteikumiem.”. Šajā noteikumā uzskaitīto jautājumu saraksts nav izsmeļošs. Saskaņā ar UNCLOS 80. pantu 60. pants ir piemērojams arī kontinentālajam šelfam. Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls ir sniedzis papildu norādes par iepriekš minēto UNCLOS noteikumu. Spriedumā lietā M/V Saiga tas nolēma, ka “[e]kskluzīvajā ekonomiskajā zonā piekrastes valstij ir jurisdikcija piemērot muitas normatīvos aktus attiecībā uz mākslīgām salām, iekārtām un būvēm (60. panta 2. punkts). Tribunāls uzskata, ka šī Konvencija nepiešķir piekrastes valstij pilnvaras piemērot savus muitas tiesību aktus attiecībā uz citām ekskluzīvās ekonomiskās zonas daļām, kas nav minētas iepriekš” (10). Pamatojoties uz to, saskaņā ar UNCLOS Savienības kompetencē ir iekasēt antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas ir daļa no “muitas un nodokļu normatīvajiem aktiem”. Vēl jo vairāk Savienības likumdošanas pilnvaras attiecas arī uz tām jomām, kurās dalībvalstīm saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām ir suverēnās tiesības (11). Visbeidzot Komisija secināja, ka nav iemesla apmierināt Ēģiptes pārstāvniecības lūgumu nepiemērot attiecīgo pamatregulu 14.a un 24.a pantu.

(17)

Komisija sākotnējā izmeklēšanas periodā cita starpā izmeklēja šādas darbības:

(18)

Izmeklēšanā sākotnēji sadarbojās divi lietotāji: Siemens Gamesa Renewable Energy, S.A (“SGRE”) un Vestas Wind Systems A/S (“Vestas”). Tomēr pēc izmeklēšanu atsākšanas tikai SGRE iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(19)

Kā norādīts SŠA AD regulas 469. apsvērumā un SŠA AS regulas 1079. apsvērumā, šie divi lietotāji ir starp lielākajiem vējturbīnu ražotājiem Savienībā un kopā veido vairāk nekā 20 % no visa Savienības SŠA pieprasījuma. Tie kopā importē vairāk nekā 30 % no visa importa no attiecīgajām valstīm.

(20)

Kā norādīts SŠA AD regulas 464. apsvērumā un SŠA AS regulas 1075. apsvērumā, lielākie SŠA lietotāji ir vējturbīnu ražotāji, kas veido aptuveni 60–70 % no SŠA pieprasījuma Savienībā. Pārējie lietotāji ir kuģu (aptuveni 11 %), kravas automobiļu (aptuveni 8 %) un sporta inventāra (aptuveni 2 %), kā arī cauruļu rehabilitācijas sistēmu (aptuveni 8 %) ražotāji.

(21)

Vējturbīnu ražotāji izmanto SŠA, lai kontinentā ražotu tādas lāpstiņas vējturbīnu torņu iekārtām, kuras pēc tam nogādā un uzstāda sauszemē vai atkrastē KŠ/EEZ.

(22)

Saskaņā ar 2. tabulu SŠA AD regulā un SŠA AS regulā SŠA kopējais patēriņš izmeklēšanas periodā bija 168 270 t.

(23)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā Eiropas Savienībā jaunizbūvēto atkrastes vējturbīnu jauda bija aptuveni 2 600 MW. Vienā 8 MW atkrastes vējturbīnā izmanto 60 t SŠA, kas nepieciešami trim vējturbīnas lāpstiņām. Attiecīgi ES28 atkrastes iekārtām 2018. gadā bija vajadzīgas aptuveni 19 958 t SŠA un ES27 atkrastes iekārtām – aptuveni 10 118 t SŠA.

(24)

2018. gadā imports no Ēģiptes, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu, netika veikts. Ēģiptei kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konvencijas pusei tiek piemērots preferenciāla tarifa režīms. Tādējādi SŠA importam no Ēģiptes piemēro 0 % preferenciālos tarifus, nevis 5–7 % vislielākās labvēlības režīma tarifus. No tā izriet, ka 2018. gadā ieinteresētajām personām nebija ekonomiska pamatojuma importēt SŠA no Ēģiptes, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu.

(25)

Atbildot uz anketas jautājumiem, SGRE norādīja, ka izmeklēšanas periodā tas no Ēģiptes neimportēja SŠA, paredzētus izmantošanai KŠ/EEZ. Vestas nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas sniegtu skaidrojumu par šo jautājumu. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka jau sākotnējās izmeklēšanas laikā Vestas atsevišķi neidentificēja Ēģiptes izcelsmes importu. Tomēr, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā iesniegto informāciju, un jo īpaši uz Ēģiptes eksportētāju tieši sniegtajiem datiem, Vestas importēja lielus SŠA daudzumus no Ēģiptes saskaņā ar parasto režīmu, proti, 5–8 % no ES28 importa un 2–5 % no ES28 patēriņa (13). Šie īpatsvari būtu ievērojami lielāki attiecībā pret ES27 rādītājiem.

(26)

Tajā pašā laikā Vestas 2018. gadā izbūvēja nozīmīgas jaunas ES atkrastes iekārtas, kas veidoja 30–50 % no visām šādām jaunām iekārtām ES28 un ES27. Tas liecina, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā KŠ/EEZ tika ievesti lieli SŠA daudzumi no Ēģiptes. Lietas materiālos nav informācijas, kas būtu pretrunā šim secinājumam.

(27)

Šo secinājumu apstiprina arī tas, ka tūlīt pēc pasākumu noteikšanas Ēģiptes izcelsmes SŠA tika importēts, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu (vairāk nekā 230 t 2020. gada otrajā pusē).

(28)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija secināja, ka KŠ/EEZ no Ēģiptes tika ievesti lieli daudzumi, tādējādi veicinot kaitējumu, kas jau noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(29)

2018. gadā no Ķīnas, piemērojot ievešanas pārstrādei procedūru, tika importētas 5 343 t SŠA. No šā apjoma to dalībvalstu importa apjoms, kurās ir atkrastes iekārtas, sasniedza 4 835 t (15 % no tā bija attiecināmi uz Apvienoto Karalisti).

(30)

Atbildot uz anketas jautājumiem, SGRE ziņoja par tādu SŠA importu no ĶTR, kas veikts, gan piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu, gan parasto režīmu attiecībā uz KŠ/EEZ Savienībā. Ievešanas pārstrādei apjomi tikai attiecībā uz ES27 veidoja 1–3 % no kopējā ES28 SŠA patēriņa un 4–7 % no kopējā ES28 SŠA importa izmeklēšanas periodā (14). Tas nozīmē, ka šis īpatsvars ES27 importā un ES27 patēriņā būtu vēl lielāks. Tā kā šie daudzumi pārsniedz de minimis līmeni, tie paši par sevi ir pietiekami ievērojami, lai izraisītu kaitējumu un tādējādi veicinātu sākotnējā izmeklēšanā jau noteikto kaitējumu. Turklāt Komisija atgādināja, ka sākotnējā izmeklēšanā kaitējuma analīze tika veikta, kumulējot importu no Ēģiptes un ĶTR. Tāpēc jebkurš uz KŠ/EEZ novirzītā importa pieaugums var tikai papildus veicināt kaitējumu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(31)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts paplašināt pasākumu tvērumu, to attiecinot uz konkrētiem ĶTR un Ēģiptes izcelsmes austiem un/vai sašūtiem stikla šķiedras audumiem, kurus ieved KŠ/EEZ. Tām arī tika noteikts laiks, kurā pēc šīs informācijas izpaušanas tās varēja iesniegt apsvērumus.

(32)

Savās piezīmēs par galīgo izpausto informāciju SGRE apgalvoja, ka Komisijai esot bijis jāveic kaitējuma pilnīga analīze atbilstīgi pamatregulām, pirms tā varētu būt secinājusi, ka pasākumi paplašināmi, tos attiecinot uz jaunu teritoriju, proti, KŠ/EEZ. SGRE arī apgalvoja, ka Komisija savu kaitējuma analīzi esot attiecinājusi tikai uz SŠA importa apjomu no Ķīnas uz KŠ/EEZ 2018. gadā un neesot izvērtējusi importa tendenci KŠ/EEZ attiecīgajā periodā, t. i., no 2015. līdz 2018. gadam.

(33)

Turklāt SGRE apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jānovērtē, vai Savienības interesēs būtu noteikt pasākumus šim importam. Tika apgalvots, ka tas, ka noteikt sākotnējos pasākumus neesot bijis pret Savienības interesēm, nav obligāts priekšnoteikums tam, ka paplašināt pasākumus, tos attiecinot uz KŠ/EEZ, arī nav pret Savienības interesēm. SGRE apgalvoja, ka SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes uz KŠ/EEZ, nebūtu Savienības interesēs, jo tas būtu pretrunā ES atjaunojamās enerģijas politikai, kas vērsta uz pievilcības un konkurētspējas vairošanu ES vēja enerģijas sektorā, kurš pašreizējo tirgus apstākļu dēļ saskaras ar cenu spiedienu un vispārējās rentabilitātes problēmām. SGRE arī apgalvoja, ka Savienības ražotājiem neesot pietiekamas ražošanas jaudas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Tika norādīts, ka kopš antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšanas 2020. gadā ES SŠA ražošanas nozare neesot pietiekami palielinājusi SŠA ražošanas apjomu un ražošanas jaudu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu Eiropas Savienībā. Komisija norādīja, ka šajā sakarā nav iesniegti nekādi pierādījumi, izņemot diagrammu, kurā sniegtas prognozes par atkrastes vēja enerģijas iekārtām Eiropā 2020.–2030. gadā.

(34)

SGRE arī apgalvoja, ka tad, ja SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes noteiktie antidempinga un kompensācijas pasākumi tiktu paplašināti, tos attiecinot uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes uz KŠ/EEZ, lietotāji, piemēram, SGRE, būtu spiesti pārcelt atkrastes vējturbīnu lāpstiņu ražošanu no ES valstīm uz trešām valstīm vai paplašināt šādu ražošanu trešajās valstīs, tādējādi ietekmējot nodarbinātību un piegādātājus Savienībā.

(35)

SGRE arī apgalvoja, ka SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes uz KŠ/EEZ, izraisītu izmaksu pieaugumu attiecīgā ražojuma lietotājiem.

(36)

Komisija norādīja, ka paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu ir skaidri teikts, ka sākotnējo izmeklēšanu atsākšana attiecas tikai uz pārbaudi par to, vai pasākumi būtu jāpiemēro ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA, kas lielos daudzumos ievesti KŠ/EEZ. Lietas materiālos pieejamajā paziņojumā iekļautā informācija, kuras rezultātā tika atsākta izmeklēšana, apstiprināja šo ierobežoto tvērumu. Šīs izmeklēšanas tvērums tieši izriet no antidempinga pamatregulas 14.a panta un antisubsidēšanas pamatregulas 24.a panta formulējuma un arī pilnībā atbilst TAI modernizācijas paketes (15) 24. apsvērumam. Šajos noteikumos prasītais juridiskais standarts ir tāds, ka ražojums par dempinga cenām un/vai subsidētais ražojums, kas lielos daudzumos ievests KŠ/EEZ, “radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei”.

(37)

Kā skaidri norādīts paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu, tās situācijas īpatnība, kuras rezultātā sākta šī izmeklēšana, bija apstāklis, ka 14.a un 24.a pantā paredzētais muitas instruments sākotnējās izmeklēšanas sākšanas laikā nebija piemērojams. Saskaņā ar 14.a panta 2. punktu un 24.a panta 2. punktu muitas instruments tad kļuva pieejams, un tā rezultātā izmeklēšanas tika atsākta. Tomēr, kā norādīts arī paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu, sākotnējās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti antidempinga un kompensācijas maksājumi, Komisija savā pārbaudē jau bija iekļāvusi attiecīgā ražojuma importu, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, un secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Kaitējuma analīze sākotnējās izmeklēšanās aptvēra ne tikai 2018. gadu, bet visu attiecīgo periodu, t. i., 2015.–2018. gadu. Šī izmeklēšana ir balstīta uz šiem konstatējumiem un vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai ir lietderīgi paplašināt maksājumus, tos attiecinot uz KŠ/EEZ. Tāpēc regulā, ar ko nosaka maksājumus, jau tika apstiprināts, vai KŠ/EEZ lielos daudzumos importētais ražojums par dempinga cenām/subsidētais ražojums radītu kaitējumu Savienībai. Atsāktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka šie daudzumi pastāv un ka pašreizējos pasākumus ir lietderīgi paplašināt, lai aizsargātu Savienības ražošanas nozari.

(38)

Ņemot vērā šo situāciju un attiecīgo juridisko standartu, Komisija paļāvās uz datiem, pierādījumiem un konstatējumiem par kaitējumu sākotnējās izmeklēšanās. Pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka KŠ/EEZ lielos daudzumos ievests imports par dempinga cenām un subsidēts imports un ka tas radītu papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo šis imports varētu tikai pasliktināt situāciju, kurā nozarei tiek nodarīts kaitējums. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(39)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības intereses neesot iekļautas atsākto izmeklēšanu tvērumā, attiecīgo pamatregulu 14.a un 24.a pantā nav atsauces uz nepieciešamību novērtēt Savienības intereses. Jebkurā gadījumā SGRE pēc šīs izmeklēšanas sākšanas piezīmes par šo jautājumu neiesniedza. Komisija norādīja, ka SGRE piezīmes par Savienības interesēm ir vai nu līdzīgas tām piezīmēm, kas jau ir aplūkotas un atspēkotas regulās, ar kurām noteikti sākotnējie pasākumi, vai arī tās nav pamatotas. Tāpēc tiek apstiprināts Komisijas novērtējums par to, vai ir lietderīgi pašreizējos pasākumus paplašināt, tos attiecinot uz KŠ/EEZ, un šie apgalvojumi tika noraidīti.

(40)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, spēkā esošie antidempinga un kompensācijas maksājumi importētiem Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, būtu jānosaka arī tādiem importētiem Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, kuri ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ko dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS.

(41)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,