32023R0361

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Deleģētā regula - 2023/361 - EN - EUR-Lex

Document 32023R0361

Help

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/361 (2022. gada 28. novembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu veterināro zāļu lietošanu noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksei un kontrolei papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/8457

OV L 52, 20.2.2023, p. 1–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/361/oj

HTML

PDF

Official Journal

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/361

(2022. gada 28. novembris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu veterināro zāļu lietošanu noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksei un kontrolei papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 47. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, arī noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli. Konkrētāk, Regula (ES) 2016/429 attiecībā uz tās 5. pantā minēto slimību profilaksi un kontroli nosaka slimībspecifiskus noteikumus. Regula (ES) 2016/429 arī paredz, ka šie slimībspecifiskie noteikumi ir piemērojami tādu sugu un sugu grupu dzīvniekiem, kas rada konkrētu slimību ievērojamu izplatības risku un kuri kā tādi ir norādīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (2) sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 46. pantu dalībvalstis var veikt piemērotus un nepieciešamus pasākumus attiecībā uz veterināro zāļu lietošanu sarakstā norādīto slimību ārstēšanai, lai nodrošinātu visefektīvāko minēto slimību profilaksi un kontroli. Dažas veterinārās zāles var ietekmēt slimību atklāšanu un diagnostiku un tādējādi arī to profilaksi un kontroli. Tas jo īpaši attiecas uz tām sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām attiecas stingrāki profilakses un kontroles pasākumi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429. Ir jāidentificē veterinārās zāles, attiecībā uz kurām saskaņā ar minētās regulas 47. pantu jāizstrādā papildinoši noteikumi, un jānosaka to lietošanas ierobežojumi vai aizliegumi, lai nodrošinātu noteiktu sarakstā norādīto slimību drošu un efektīvu profilaksi un kontroli.

(3)

Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir noteiktas A, B, C, D un E kategorijas slimību definīcijas, pamatojoties uz slimību profilakses un kontroles noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā. Regulas (ES) 2016/429 5. pantā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kuras parasti Savienībā nav sastopamas un attiecībā uz kurām tūlīt pēc to konstatēšanas ir jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi (“A kategorijas slimības”), piemēro īpašus noteikumus, kas paredzēti minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Lai novērstu A kategorijas slimību potenciāli postošo ietekmi uz dzīvnieku veselību Savienībā, ir jāsaskaņo noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var izmantot veterinārās zāles minēto slimību profilaksei un kontrolei. Šādiem noteikumiem būtu jātiecas nodrošināt efektīvu A kategorijas slimību profilaksi un to tūlītēju izskaušanu uzliesmojuma gadījumā, kā arī novērst to, ka veterināro zāļu lietošana rada šo slimību izplatīšanās risku.

(4)

Ir jāparedz noteikumi, kas attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām papildina Regulas (ES) 2016/429 III daļas I sadaļas 2. nodaļā izklāstītos noteikumus par informētību par slimībām un slimībgatavību, jo īpaši noteikumus par veterināro zāļu izmantošanu slimību profilaksei un kontrolei. Minētie papildinošie noteikumi un Regulā (ES) 2016/429 noteiktie noteikumi ir cieši saistīti, un tie būtu jāpiemēro kopā.

(5)

A kategorijas slimības, kas norādītas sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 5. pantu, var skart gan sauszemes dzīvniekus, gan ūdensdzīvniekus, tādēļ konkrētiem šajā regulā paredzētiem vispārīgiem noteikumiem būtu jāattiecas uz sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem. Tas palīdzētu dalībvalstīm, kuras savā teritorijā saskaras ar nenovēršamu A kategorijas slimības izplatīšanās risku, vajadzības gadījumā nekavējoties reaģēt atbilstoši saskaņotam regulējumam. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz ūdensdzīvniekiem: slimībspecifiskus noteikumus par vakcīnu izmantošanu pret A kategorijas slimībām pagaidām var izstrādāt tikai attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem, jo trūkst zinātnisku atziņu un pieredzes, kā arī nav pieejamas vakcīnas pret A kategorijas slimībām.

(6)

Regulas (ES) 2016/429 5. pantā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kuras jākontrolē visās dalībvalstīs ar mērķi tās izskaust visā Savienībā (“B kategorijas slimības”), piemēro īpašus noteikumus, kas noteikti minētās regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Tādēļ ir jāsaskaņo noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var šim nolūkam izmantot noteiktas veterinārās zāles. Šādiem noteikumiem būtu jātiecas nodrošināt B kategorijas slimību efektīvu izskaušanu, novēršot veterināro zāļu ietekmi uz atklāšanu un diagnostisku.

(7)

Attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 5. pantā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kuras ir relevantas dažām dalībvalstīm un saistībā ar kurām ir vajadzīgi pasākumi, lai novērstu to izplatīšanos uz tām Savienības daļām, kuras ir oficiāli brīvas no slimības vai kurās ir attiecīgo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, kā minēts minētās regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā (“C kategorijas slimības”), Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (3) ir noteikti noteikumi par konkrētu veterināro zāļu lietošanu, jo īpaši par vakcīnu izmantošanu izskaušanas programmu kontekstā. Attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 5. pantā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, saistībā ar kurām ir vajadzīgi pasākumi, lai novērstu to izplatīšanos līdz ar ievešanu Savienībā vai pārvietošanu starp dalībvalstīm, kā minēts minētās regulas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā (“D kategorijas slimības”), Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/688 (4) ir noteikti noteikumi par konkrētu veterināro zāļu lietošanu dzīvnieku pārvietošanai Savienībā. Tāpēc šādus noteikumus nevajadzētu atkārtot šajā regulā.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 46. panta 3. punktu dalībvalstīm jāveic attiecīgi profilakses pasākumi attiecībā uz veterināro zāļu izmantošanu zinātniskos pētījumos vai šo zāļu izstrādei un testēšanai kontrolētos apstākļos ar mērķi aizsargāt dzīvnieku un sabiedrības veselību. Ir jāveicina pētniecība un inovācija attiecībā uz efektīvāku un drošāku veterināro zāļu izstrādi sarakstā norādīto slimību profilaksei un kontrolei. Tāpēc, lai izvairītos no nevajadzīga sloga, kas varētu traucēt jaunu iespēju attīstību, ņemot vērā īpašos risku mazinošos apstākļus, kādos veterinārās zāles lieto šādā situācijā, šajā regulā paredzētie noteikumi nebūtu jāpiemēro veterināro zāļu izmantošanai zinātniskos pētījumos vai šo zāļu izstrādei un testēšanai, ko veic kontrolētos apstākļos, ar mērķi aizsargāt dzīvnieku un sabiedrības veselību.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/6 (5) ir paredzēti noteikumi par veterināro zāļu laišanu tirgū, ražošanu, importu, eksportu, piegādi, izplatīšanu, farmakovigilanci, kontroli un lietošanu. Minētajā regulā ir noteikta veterināro zāļu definīcija un konkrētu veterināro zāļu kategoriju definīcijas. Tajā arī paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var atļaut lietot imunoloģiskas veterinārās zāles, kas nav atļautas Savienībā. Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāatbilst minētajām definīcijām, kā arī Regulā (ES) 2019/6 noteiktajām prasībām attiecībā uz veterināro zāļu laišanu tirgū, ražošanu, importu, eksportu, piegādi, izplatīšanu, farmakovigilanci, kontroli un lietošanu. Turklāt šajā regulā paredzētajiem noteikumiem vajadzētu būt vērstiem tikai uz to, lai noteiktu īpašus nosacījumus veterināro zāļu atbilstošai lietošanai vai lietošanas aizliegšanai A kategorijas slimību un noteiktu B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei Savienībā neatkarīgi no zāļu izcelsmes, tirdzniecības atļaujas vai citām īpašībām.

(10)

Ja tas ir lietderīgi un nepieciešami, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 47. pantu var pieņemt noteikumus, kas aizliedz noteiktu veterināro zāļu lietošanu konkrētai slimībai. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (WOAH, dibināta kā OIE) govju mēri ir atzinusi par visā pasaulē izskaustu slimību, un vakcinācija pret govju mēri visā pasaulē ir izbeigta. Tāpēc ar šo regulu būtu jāaizliedz vakcinācija pret govju mēri.

(11)

Turklāt patlaban pieejamās vakcīnas pret Mycobacterium tuberculosis kompleksa (Mycobacterium bovis, Mycobacterium tuberculosis un Mycobacterium caprae) infekciju (MTBC) nenodrošina pilnīgu aizsardzību vakcinētiem dzīvniekiem un ietekmē vakcinēto un inficēto dzīvnieku atšķiršanai izmantotos tuberkulīna ādas testus vai citus imunoloģiskus testus, kuros izmanto tuberkulīnu. Tā rezultātā šo vakcīnu izmantošana turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem var apdraudēt pašreizējo govju tuberkulozes kontroles un izskaušanas politiku, jo var nebūt iespējams atšķirt vakcinētos un inficētos dzīvniekus. Tāpēc ar šo regulu būtu arī jāaizliedz turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku vakcinācija pret MTBC.

(12)

Dažas dalībvalstis pašlaik atļauj regulāri un piesardzīgi izmantot vakcīnas pret Ņūkāslas slimību citiem mērķiem, nevis reaģēšanai uz uzliesmojumu. Turklāt vakcīnas pret Ņūkāslas slimību tiek prasītas saistībā ar pārvietošanu Savienībā un ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām. Ir pierādījies, ka šie lietojumi ir droši un iedarbīgi slimības profilaksei, jo saistībā ar vakcīnu izmantošanu šādiem mērķiem nav konstatēti Ņūkāslas slimības uzliesmojumi. Tāpēc vispārīgie aizliegumi un ierobežojumi vakcīnu izmantošanai pret A kategorijas slimībām, kas noteikti šajā regulā, nebūtu jāattiecina uz Ņūkāslas slimības vakcīnu izmantošanu minētajās situācijās.

(13)

Turklāt dažas citas veterinārās zāles, piemēram, hiperimūnserumi, antimikrobiālie līdzekļi un dažas imunoloģiskas veterinārās zāles, ja tās izmanto noteiktu dzīvnieku slimību profilaksei un kontrolei, var slēpt šo slimību klātbūtni, un slimības var nepamanīti izplatīties dzīvnieku populācijās. Tas var kavēt slimības agrīnu atklāšanu un negatīvi ietekmēt tās ātru izskaušanu. Tas jo īpaši attiecas uz A un B kategorijas slimībām, attiecībā uz kurām ir būtiski veikt tūlītēju vai savlaicīgu izskaušanu. Tāpēc attiecībā uz šādām veterinārajām zālēm ir lietderīgi šajā regulā noteikt konkrētus ierobežojumus, kas nepieļauj to lietošanu sarakstā norādītajām sugām pret A un B kategorijas slimībām.

(14)

Katras dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par slimību profilakses un kontroles pasākumu īstenošanu attiecībā uz A kategorijas slimībām sauszemes un ūdensdzīvniekiem. Vakcinācija var būt lietderīgs pasākums, kas var palīdzēt novērst, kontrolēt un izskaust dažas A kategorijas slimības. Ņemot vērā šo slimību patogenitātes potenciālu un to iespējamo izplatīšanās risku, kas izriet no vakcīnu izmantošanas, vakcīnas, ko ievada pret šāda veida slimībām, jālieto kompetentās iestādes kontrolē un tikai tad, ja ir jāievieš slimības kontroles pasākumi, kuru mērķis ir novērst un kontrolēt slimības izplatīšanos. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu izskaušanu un visu slimību kontroles pasākumu konsekventu piemērošanu, vakcinācija būtu jāīsteno strukturētā veidā saskaņā ar oficiālu vakcinācijas plānu. Oficiālā vakcinācijas plānā būtu jāiekļauj detalizēta informācija par tajā izklāstītajiem pasākumiem. Šajā regulā būtu jāparedz informācijas minimums, kas jāiekļauj minētajos oficiālajos vakcinācijas plānos.

(15)

Ņemot vērā to, ka ne visos gadījumos vakcinācija var būt piemērots līdzeklis, ar ko kontrolēt vai izskaust A kategorijas slimību, un ka tās izmantošanai dažkārt var būt negatīva ietekme (piemēram, uz tirdzniecību), kompetentajai iestādei pirms vakcinācijas piemērošanas būtu jāveic iepriekšējs riska novērtējums. Šajā regulā būtu jāparedz šāda novērtējuma kritēriji.

(16)	Lai nodrošinātu saskaņotu ES pieeju, pirms vakcinācijas pret kādu A kategorijas slimību dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm provizoriska informācija. Komisijai no dalībvalstīm saņemtā minētā informācija būtu jāpārskata saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 71. pantu.

(17)

Regulas (ES) 2016/429 69. pantā ir paredzēta iespēja, ka dalībvalsts kompetentā iestāde vajadzības gadījumā izmanto ārkārtas vakcināciju, lai efektīvi kontrolētu sarakstā norādītu slimību turētu dzīvnieku populācijās. Lai to panāktu, kompetentajai iestādei būtu jāizstrādā oficiāls vakcinācijas plāns vakcinācijas īstenošanai un jāizveido vakcinācijas zonas, ņemot vērā konkrētas prasības. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka minētās prasības attiecībā uz ārkārtas vakcināciju, vakcīnu izmantošanu un vakcinācijas zonu izveidi.

(18)

Kompetentā iestāde šādu ārkārtas vakcināciju var īstenot skartajos objektos vai neskartos objektos, kā paredzēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 (6). Šādi objekti parasti atrodas ierobežojumu zonās, tomēr tie var atrasties arī ārpus šīm zonām. Šādās situācijās būtu jāpiemēro dažādas ārkārtas vakcinācijas stratēģijas. Vakcināciju, ko īsteno slimības skartajos objektos, kur vakcinētie dzīvnieki tiks nonāvēti, uzskata par ārkārtas supresīvo vakcināciju. Ārkārtas vakcināciju arī var veikt, lai novērstu slimības izplatīšanos inficēšanās riskam pakļautajās dzīvnieku populācijās, kuras tiek turētas objektos, kuros saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 nav radušās aizdomas par slimības klātbūtni vai tā nav apstiprināta. Šādos gadījumos dzīvniekus var nonāvēt vai turēt dzīvus īpašos apstākļos. Ārkārtas vakcināciju var izmantot arī savvaļas sauszemes dzīvniekiem, ja pastāv risks, ka slimība varētu izplatīties turētu vai savvaļas sauszemes dzīvnieku populācijās. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizstrādā minētās stratēģijas un jāparedz noteikumi to īstenošanai, kā arī uzskaites un ziņošanas pienākumi, kas piemērojami visās minētajās situācijās.

(19)

Lai novērstu A kategorijas slimības izplatīšanos vai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem un nepieciešamības piemērot radikālus slimību kontroles pasākumus, dalībvalstis var nolemt izmantot profilaktisku vakcināciju pret A kategorijas slimību, ja tā nav sastopama valstī vai zonā. Šim nolūkam šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi.

(20)

Lai gan ir pierādīts, ka vakcinācija spēj palīdzēt vairāku slimību profilaksē, kontrolē un izskaušanā, tomēr atkarībā no slimības un izmantotās vakcīnas veida noteiktos apstākļos vakcinācija var slēpt pamatā esošo inficēšanos un ietekmēt slimības uzraudzības uzticamību. Tāpēc, īstenojot vakcināciju, būtu jāveic noteikti papildu riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz vakcinēto dzīvnieku un to produktu pārvietošanu.

(21)

Pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas pabeigšanas izejas stratēģijai būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm pierādīt infekcijas neesamību un atgūt veselības statusu, kāds tām bija pirms attiecīgās A kategorijas slimības uzliesmojumiem un vakcinācijas izmantošanas. Šādai izejas stratēģijai būtu jāsastāv no īpašas pastiprinātas klīniskās un laboratoriskās uzraudzības atveseļošanās periodā, kas iepriekš noteikts katrai konkrētai A kategorijas slimībai.

(22)

Attiecībā uz katru A kategorijas slimību būtu jānosaka īpaši nosacījumi vakcinācijas īstenošanai: izmantoto vakcīnu veids, vakcinācijas zonu lielums, dzīvnieku mērķpopulācijas, slimības uzraudzība, dzīvnieku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi un atveseļošanās periodi. Tas attiecas uz slimībām, par kurām ir pieejama pietiekama pieredze un dati, kas iegūti, piemērojot spēkā esošos noteikumus pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas, no jaunākajiem Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumiem vai no attiecīgajām WOAH Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa un WOAH Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas nodaļām. Attiecībā uz slimībām, par kurām nav pieejama pietiekama pieredze un dati, pagaidām nav iespējams veikt ar konkrēto slimību saistītus pasākumus. Attiecībā uz šādām slimībām būtu jāpiemēro šīs regulas vispārīgie noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula papildina Regulā (ES) 2016/429 paredzētos noteikumus par veterināro zāļu lietošanu Savienībā attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību profilaksi un kontroli turētiem un savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem (“dzīvnieki”). Konkrētāk, tā nosaka:

a)	aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz noteiktu veterināro zāļu izmantošanu dzīvniekiem A un B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei;

b)	noteikumus par vakcīnu izmantošanu dzīvniekiem A kategorijas slimību un noteiktu B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei;

c)	riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst A kategorijas slimību izplatīšanos ar vakcinētiem dzīvniekiem vai produktiem, kas iegūti no šādiem dzīvniekiem;

d)	noteikumus par A kategorijas slimību uzraudzību pēc vakcīnu izmantošanas sauszemes dzīvniekiem minēto slimību profilaksei un kontrolei.

2. Šo regulu nepiemēro 1. punktā minēto veterināro zāļu lietošanai zinātniskos pētījumos vai šo zāļu izstrādei un testēšanai, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 46. panta 3. punktā.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“A kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas Savienībā parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	“B kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai visā Savienībā šo slimību izskaustu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)	“ārkārtas supresīvā vakcinācija” ir vakcinācijas stratēģija, ko saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem kompetentā iestāde īsteno A kategorijas slimību profilakses un kontroles nolūkā;

d)	“ārkārtas aizsargvakcinācija” ir vakcinācijas stratēģija, ko saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem kompetentā iestāde īsteno A kategorijas slimību profilakses un kontroles nolūkā;

e)	“savvaļas sauszemes dzīvnieku ārkārtas vakcinācija” ir vakcinācijas stratēģija, ko saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvniekiem kompetentā iestāde īsteno A kategorijas slimību profilakses un kontroles nolūkā;

f)	“profilaktiskā vakcinācija” ir vakcinācijas stratēģija, ko saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentā iestāde īsteno A kategorijas slimību profilakses un kontroles nolūkā;

g)	“vakcinācijas zona” ir zona, kurā sarakstā norādītajām sugām ievada vakcīnu A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei;

h)	“perivakcinācijas zona” ir zona ap vakcinācijas zonu, kurā nav atļauta vakcinācija A kategorijas slimību profilakses un kontroles nolūkā un kurā šo slimību atklāšanai tiek īstenota pastiprināta uzraudzība;

i)	“apstiprināts uzliesmojums” ir uzliesmojums, kas apstiprināts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu;

j)	“atveseļošanās periods” ir laikposms, kas vajadzīgs, lai vakcinācijas zona varētu atgūt dzīvnieku veselības statusu, pirms tiek īstenota vakcinācija pret kādu A kategorijas slimību, apliecinot, ka pēc ārkārtas aizsarvakcinācijas pret attiecīgo A kategorijas slimību šī slimība nav sastopama;

k)	“aizsardzības zona” ir aizsardzības zona, kas izveidota, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

l)	“uzraudzības zona” ir uzraudzības zona, kas izveidota, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

m)	“liellops” ir nagainis, kas pieder pie Bison, Bos ģints (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) un Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

n)	“aita” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

o)	“kaza” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

p)	“kamielis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Camelidae dzimtas sugām;

q)	“cūka” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Suidae dzimtas sugām;

r)	“zirgs” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; ‘

s)	“diennakti vecs cālis” ir jebkurš mājputns, kas jaunāks par 72 stundām.

2. Papildus 1. punktā noteiktajām definīcijām piemēro Regulas (ES) 2019/6 4. panta 1., 5. un 12. punktā noteiktās “veterināro zāļu”, “imunoloģisku veterināro zāļu” un “antimikrobiālo līdzekļu” definīcijas.

3. pants

Aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz vakcīnu izmantošanu dzīvniekiem A kategorijas slimību un noteiktu B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei

1. Dalībvalstis var atļaut izmantot vakcīnas dzīvniekiem A kategorijas slimību, izņemot I pielikuma 1. daļā uzskaitīto slimību, profilaksei un kontrolei tikai kompetentās iestādes kontrolē un ja tās izmanto:

a)	kā daļu no oficiālajiem pasākumiem, ko kompetentā iestāde ieviesusi minēto slimību profilaksei un kontrolei;

b)	saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem.

2. Pirmajā daļā noteiktie nosacījumi vakcīnu izmantošanai pret A kategorijas slimībām neattiecas uz dažiem vakcīnu lietojumiem pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, jo īpaši uz regulāru piesardzīgu lietošanu vai lietošanu tirdzniecības kontekstā, ko dalībvalstis līdzās 1. punktā minētajiem oficiālajiem slimību profilakses un kontroles pasākumiem var atļaut citiem mērķiem, nevis reaģēšanai uz uzliesmojumu.

3. Dalībvalstis var atļaut izmantot vakcīnas B kategorijas slimību, izņemot I pielikuma 2. daļā uzskaitīto slimību, profilaksei un kontrolei tām dzīvnieku sugām, attiecībā uz kurām attiecīgās slimības ir klasificētas kā B kategorijas slimības.

4. pants

Aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz noteiktu veterināro zāļu, kas nav vakcīnas, izmantošanu dzīvniekiem A un B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei

Dalībvalstis aizliedz lietot dzīvniekiem šādas veterinārās zāles A un B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei, ja vien tās neizmanto I pielikuma 3. daļā uzskaitīto slimību profilaksei un kontrolei un to lietošana neatbilst tur izklāstītajiem nosacījumiem:

a)	imunoloģiskas veterinārās zāles dzīvnieku imunitātes stāvokļa diagnosticēšanai;

b)	hiperimūnserums;

c)	inaktivētas imunoloģiskas veterinārās zāles, kas minētas Regulas (ES) 2019/6 2. panta 3. punktā;

d)	antimikrobiālie līdzekļi.

II DAĻA

NOTEIKUMI PAR VAKCĪNU IZMANTOŠANU DZĪVNIEKIEM A KATEGORIJAS SLIMĪBU PROFILAKSEI UN KONTROLEI

1. NODAĻA

Priekšnosacījumi

5. pants

Priekšnosacījumi vakcīnu izmantošanai sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei

1. Kompetentā iestāde saskaņā ar 3. panta 1. punktu var lemt par vakcīnu izmantošanu dzīvniekiem A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei ar noteikumu, ka:

a)	tā ir veikusi novērtējumu, kas pamato šo lēmumu, papildus Regulas (ES) 2016/429 46. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem ņemot vērā vismaz II pielikuma 1. daļā noteiktos kritērijus;

b)	vakcīnas tiek izmantotas saskaņā ar oficiālu vakcinācijas plānu, kas atbilst 6. pantā noteiktajām prasībām.

2. Kompetentā iestāde, īstenojot 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto vakcinācijas stratēģiju, var veikt 1. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, ievērojot II pielikuma 2. daļā paredzētos vienkāršotos noteikumus.

6. pants

Oficiāls vakcinācijas plāns A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem un dalībvalstu informēšanas pienākumi

1. Oficiālais vakcinācijas plāns, kas minēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

a)	sīki izklāsta vismaz III pielikuma 1. daļā noteikto informāciju un pasākumus;

b)	tiek īstenots kompetentās iestādes kontrolē un tikai absolūti nepieciešamajā laikposmā.

2. Kompetentā iestāde, īstenojot 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto vakcinācijas stratēģiju, 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā oficiālajā vakcinācijas plānā var iekļaut III pielikuma 2. daļā paredzēto vienkāršoto informāciju.

3. Kompetentā iestāde pastāvīgi atjaunina, groza vai papildina 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto oficiālo vakcinācijas plānu, ņemot vērā tā īstenošanas virzību un slimības epidemioloģiskās situācijas attīstību.

4. Dalībvalsts iesniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai:

a)	vismaz IV pielikumā noteikto provizorisko informāciju – ne vēlāk kā divas dienas pirms vakcinācijas sākuma;

b)	oficiālo vakcinācijas plānu un tā grozījumus un atjauninājumus – cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā divas nedēļas pēc vakcinācijas sākuma vai oficiālā vakcinācijas plāna grozījumu vai atjauninājumu īstenošanas.

5. Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 71. pantu pārskata minētā panta 2. punktā minētos valsts pasākumus, kas noteikti oficiālajā vakcinācijas plānā, un rīkojas saskaņā ar minēto pantu.

2. NODAĻA

Noteikumi par sauszemes dzīvnieku vakcinācijas īstenošanu un stāšanos spēkā

1. iedaļa

Vakcinācijas stratēģijas un ar tām saistītā slimību uzraudzība

7. pants

Vakcinācijas stratēģijas A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei sauszemes dzīvnieku populācijās

1. A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei sauszemes dzīvnieku populācijās kompetentā iestāde saskaņā ar 3. panta 1. punktu var īstenot šādas vakcinācijas stratēģijas:

Regulas (ES) 2016/429 69. pantā minētā ārkārtas vakcinācija var būt:

ārkārtas supresīvā vakcinācija, ko īsteno, reaģējot uz A kategorijas slimības uzliesmojumu, lai kontrolētu tās izplatīšanos, un ko veic tikai turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri jānonāvē saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet uz kuriem attiecas minētās regulas 12. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe;

ii)

ārkārtas aizsargvakcinācija, ko īsteno, reaģējot uz A kategorijas slimības uzliesmojumu, un ko veic šādos gadījumos:

—	infekcijas riskam pakļautiem sauszemes dzīvniekiem, kuri tiek turēti objektos, kas atrodas skartajās dalībvalstīs vai to zonās, kurās saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 6. panta 1. punktu un 11. pantu nav apstiprinātas A kategorijas slimības vai nav radušās aizdomas par tām,

—	reaģējot uz izmaiņām A kategorijas slimības ievazāšanas riskā neskartā dalībvalstī vai tās zonā,

—	skartiem zirgiem, uz kuriem attiecas Deleģētās regulas (ES) 2020/687 III pielikuma 1. punktā paredzētā atkāpe;

iii)	savvaļas sauszemes dzīvnieku ārkārtas vakcinācija, ko īsteno, reaģējot uz A kategorijas slimības uzliesmojumu;

b)	profilaktiska vakcinācija, ja sauszemes dzīvniekiem, kas atrodas neskartās ģeogrāfiskajās teritorijās, tiek ievadīta vakcīna pret A kategorijas slimību profilaktiskos nolūkos, kas nav gadījumi, uz kuriem attiecas ārkārtas aizsargvakcinācija.

2. Kompetentā iestāde var īstenot 1. punktā minētās stratēģijas vienlaicīgi vai secīgi dažādās turētu un savvaļas sauszemes dzīvnieku populācijās dažādās ģeogrāfiskajās zonās un dažādos slimības uzliesmojuma laikos un var piemērot dažādas stratēģijas atkarībā no zonas, skartajām sugām vai citām raksturīgām iezīmēm. Šādos gadījumos kompetentā iestāde pēc 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā novērtējuma oficiālajā vakcinācijas plānā iekļauj visas vienlaicīgi vai secīgi piemērotās stratēģijas.

8. pants

Noteikumi ārkārtas supresīvās vakcinācijas īstenošanai

Īstenojot 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto ārkārtas supresīvo vakcināciju, kompetentā iestāde:

a)	pēc attiecīgā(-o) uzliesmojuma(-u) apstiprināšanas nekavējoties vakcinē dzīvniekus, uz kuriem attiecas Deleģētās regulas (ES) 2020/687 12. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe;

pēc iespējas drīzāk uzdod nonāvēt visus vakcinētos dzīvniekus un nonāvēšanu uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 12. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem noteikumiem un saskaņā ar minētās deleģētās regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 12. panta 2. punktā paredzētajiem biodrošības pasākumiem.

9. pants

Noteikumi ārkārtas aizsargvakcinācijas un savvaļas dzīvnieku ārkārtas vakcinācijas īstenošanai

1. Īstenojot 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto ārkārtas aizsargvakcināciju un 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto savvaļas dzīvnieku ārkārtas vakcināciju, kompetentā iestāde:

a)	norāda izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veidu, minimālo vakcīnas tvērumu un mērķdzīvniekus/mērķsugas;

ģeogrāfiski izveido:

i)	vakcinācijas zonu, kurā veic vakcināciju, lai novērstu A kategorijas slimības izplatīšanos no skartajiem apgabaliem uz neskartiem apgabaliem;

ii)	perivakcinācijas zonu, kas ir ap vakcinācijas zonu, aptverot vakcinācijas zonas perimetru, un kurā vakcinācija nav atļauta;

īsteno pastiprinātu klīnisko un laboratorisko uzraudzību b) apakšpunktā minētajās vakcinācijas un perivakcinācijas zonās:

i)	lai novērtētu vakcinācijas iedarbīgumu vakcinācijas zonā;

ii)	lai noteiktu jebkādus iespējamus jaunus slimības uzliesmojumus vakcinācijas un perivakcinācijas zonās;

iii)	saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 I pielikumu attiecībā uz paraugu ņemšanas procedūrām, diagnostikas metodēm un paraugu pārvadāšanu;

iv)	izvēloties diagnostikas metodes atkarībā no ievadītās vakcīnas veida.

2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde var nolemt neveidot perivakcinācijas zonu, ja tiek īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija zonās, kurās nav radušās aizdomas par attiecīgo A kategorijas slimību vai tā nav apstiprināta, un ja tiek īstenota savvaļas dzīvnieku ārkārtas vakcinācija.

3. Ja vakcinācijas zonas vai perivakcinācijas zonas, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, šo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas vakcinācijas zonu vai perivakcinācijas zonu izveidē.

4. Ja VII līdz XIV pielikuma 1. un 2. daļā ir noteikti slimībspecifiski nosacījumi, kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzētos pasākumus saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

10. pants

Noteikumi profilaktiskās vakcinācijas īstenošanai

1. Profilaktisko vakcināciju var īstenot tikai tādu A kategorijas slimību profilaksei, attiecībā uz kurām VII līdz XIV pielikuma 5. daļā ir noteikti īpaši profilaktiskās vakcinācijas nosacījumi, un to īsteno saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

2. Īstenojot 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto profilaktisko vakcināciju, kompetentā iestāde:

a)	norāda izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veidu;

b)	īsteno pastiprinātu klīnisko un laboratorisko uzraudzību

saskaņā ar attiecīgajiem slimībspecifiskajiem nosacījumiem, kas noteikti VII līdz XIV pielikuma 5. daļā, ja tādi ir.

11. pants

Uzskaites un ziņošanas pienākumi attiecībā uz ārkārtas un profilaktisko vakcināciju

1. Īstenojot ārkārtas un profilaktisko vakcināciju, kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek reģistrēta vismaz V pielikumā norādītā informācija par vakcināciju.

2. Kompetentā iestāde VI pielikuma 2. punktā noteiktajos termiņos un minimālajā biežumā sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu par vakcinācijas īstenošanu, kurā ietverta vismaz VI pielikuma 1. punktā norādītā relevantā informācija.

2. iedaļa

Riska mazināšanas pasākumi, sertifikācijas prasības un atveseļošanās periodi

12. pants

Biodrošības noteikumi ārkārtas un profilaktiskai vakcinācijai

1. Īstenojot ārkārtas vai profilaktisko vakcināciju, kompetentā iestāde nodrošina, ka valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā tiek veikti šādi uzdevumi:

a)	vakcīnas izplatīšana un ievadīšana;

b)	jebkādu vakcīnu atlikumu atdošana atpakaļ izplatīšanas punktā vai jebkurā citā noteiktā vietā, pievienojot ierakstu par objektiem, kuros veikta vakcinācija, vakcinēto dzīvnieku skaitu un izmantoto devu skaitu.

2. Vakcīnas ievadīšanas un vakcīnu atlikumu atdošanas laikā kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no slimības ierosinātāju iespējamās izplatīšanās.

13. pants

Riska mazināšanas pasākumi vakcinācijas zonā, īstenojot ārkārtas aizsargvakcināciju un savvaļas dzīvnieku ārkārtas vakcināciju

1. Īstenojot ārkārtas aizsargvakcināciju, kompetentā iestāde aizliedz:

a)	VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 1. punktā noteikto dzīvnieku un to produktu pārvietošanu;

šādu VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 2. punktā noteikto reproduktīvo produktu ievākšanu no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem:

sperma;

ii)

oocīti;

iii)

embriji;

ja nav noteikti attiecīgie slimībspecifiskie nosacījumi, kas izklāstīti VII līdz XIV pielikuma 3. daļā, šādu dzīvnieku un produktu pārvietošanu:

i)	vakcinēti dzīvnieki – no objekta, kurā tie vakcinēti;

ii)	produkti, kas iegūti no vakcinētiem dzīvniekiem, – no ražošanas un/vai pārstrādes objektiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut vakcinēto dzīvnieku pārvietošanu no objekta, kurā tie vakcinēti, ja:

a)	ir noteikts, ka pēc vakcinācijas tie ir obligāti jānonāvē saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto oficiālo vakcinācijas plānu, un tos pārvieto, lai nonāvētu tuvākajā piemērotākajā vietā; vai

ir noteikts, ka pēc vakcinācijas tie nav obligāti jānonāvē saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto oficiālo vakcinācijas plānu, un uz tiem vai nu:

i)	neattiecas pārvietošanas aizliegums; vai

ii)	attiecas pārvietošanas aizliegums, bet tie atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, un kompetentā iestāde ir atļāvusi tos pārvietot saskaņā ar VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut no vakcinētiem dzīvniekiem iegūtu produktu pārvietošanu no ražošanas un/vai pārstrādes objekta, ja:

a)	uz tiem neattiecas pārvietošanas aizliegums; vai

b)	kompetentā iestāde ir atļāvusi tos pārvietot saskaņā ar VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut minētajā apakšpunktā noteikto reproduktīvo produktu ievākšanu, ja:

a)	uz tiem neattiecas ievākšanas aizliegums; vai

b)	kompetentā iestāde ir atļāvusi to ievākšanu saskaņā ar VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

5. Īstenojot savvaļas dzīvnieku ārkārtas vakcināciju, kompetentā iestāde vakcinācijas zonā piemēro slimībspecifiskus ierobežojumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas attiecībā uz konkrēto slimību noteikti VII līdz XIV pielikuma 3. daļā, ja tie īpaši paredzēti attiecībā uz savvaļas dzīvnieku ārkārtas vakcināciju.

6. Ierobežojumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas paredzēti 1. un 5. punktā, vakcinācijas zonās piemēro papildus pasākumiem, ko piemēro:

aizsardzības zonā un uzraudzības zonā un attiecīgā gadījumā citās ierobežojumu zonās, kas izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā turētu sauszemes dzīvnieku populācijās, līdz tie tiek atcelti saskaņā ar minētās regulas 39. un 55. pantu;

b)	inficētajās zonās, kas izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. panta 1. punktu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā savvaļas dzīvnieku populācijās, līdz tie tiek atcelti saskaņā ar minētās regulas 67. pantu;

c)	ierobežojumu zonās, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 71., 257. un 258. pantā paredzētajiem ārkārtas pasākumiem un jebkuriem noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 71. panta 3. punktu un 259. pantu, līdz minētie pasākumi tiek atcelti.

7. Šā panta 1. un 5. punktā minētos pasākumus turpina piemērot pēc 6. punktā minēto pasākumu atcelšanas.

14. pants

Riska mazināšanas pasākumi, īstenojot profilaktisko vakcināciju

1. Īstenojot profilaktisko vakcināciju, kompetentā iestāde aizliedz vakcinēto dzīvnieku pārvietošanu no objekta, kurā tie vakcinēti, un no vakcinētiem dzīvniekiem iegūtu produktu pārvietošanu no ražošanas un/vai pārstrādes objekta.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut vakcinēto dzīvnieku un to produktu pārvietošanu no objekta, kurā tie vakcinēti vai kurā tie ražoti un/vai pārstrādāti, ja:

a)	tie nav iekļauti to dzīvnieku un produktu sarakstā, uz kuriem attiecas pārvietošanas aizliegumi;

b)	uz tiem attiecas pārvietošanas aizliegumi, bet tie atbilst attiecīgajiem nosacījumiem un kompetentā iestāde ir atļāvusi to pārvietošanu

saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti VII līdz XIV pielikuma 5. daļā, ja tādi ir.

15. pants

Sertifikācijas prasības turētu dzīvnieku un to produktu pārvietošanai no vakcinācijas zonām

Dzīvniekus un produktus, uz kuriem attiecas 13. panta 1. punktā paredzētie pasākumi, operatori pārvieto dalībvalsts teritorijā vai no vienas dalībvalsts uz citu tikai tad, ja pārvietojamie dzīvnieki un produkti atbilst attiecīgajiem 13. pantā paredzētajiem nosacījumiem un tiem ir pievienots veterinārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar:

a)	attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem – Regulas (ES) 2016/429 149. panta 1. punktu;

b)	attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem – Regulas (ES) 2016/429 161. panta 4. punktu;

c)	attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – Regulas (ES) 2016/429 167. panta 3. punktu;

d)	attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem – Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 5. un 6. punktu.

16. pants

Atveseļošanās periodi pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas

1. Pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas pabeigšanas kompetentā iestāde ievēro attiecīgos slimībspecifiskos atveseļošanās periodus, kas paredzēti VII līdz XIV pielikuma 4. daļā un kuru laikā vakcinācijas un perivakcinācijas zonās tiek veikta klīniskā un/vai laboratoriskā uzraudzība, kas apliecina, ka nav notikusi inficēšanās ar attiecīgo patogēnu.

2. Šā panta 1. punktā minēto uzraudzību īsteno:

saskaņā ar:

i)	VII līdz XIV pielikuma 4. daļā izklāstītajiem slimībspecifiskajiem nosacījumiem;

ii)	Deleģētās regulas (ES) 2020/687 I pielikumu attiecībā uz paraugu ņemšanas procedūrām, diagnostikas metodēm un paraugu pārvadāšanu;

b)	ņemot vērā ievadītās vakcīnas veidu.

3. iedaļa

Nobeiguma noteikumi

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp.).

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 140. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

PIELIKUMU SARAKSTS

1.	I pielikums par A un B kategorijas slimībām, attiecībā uz kurām dalībvalstis aizliedz izmantot vakcīnas, un par noteiktu veterināro zāļu, kas nav vakcīnas, lietošanu A un B kategorijas slimību profilaksei un kontrolei.

2.	II pielikums par vakcīnas izmantošanas kritērijiem A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem.

3.	III pielikums par oficiālajā vakcinācijas plānā iekļaujamo informāciju.

4.	IV pielikums par provizorisko informāciju, kas pirms vakcinācijas jāsniedz citām dalībvalstīm un Komisijai.

5.	V pielikums par dokumentācijas minimumu attiecībā uz vakcināciju.

6.	VI pielikums par informācijas minimumu, kas kompetentajai iestādei jāsniedz citām dalībvalstīm un Komisijai par vakcinācijas īstenošanu.

7.	VII pielikums par vakcināciju pret mutes un nagu sērgu (MNS).

8.	VIII pielikums par vakcināciju pret Rifta ielejas drudža vīrusa infekciju (RID).

9.	IX pielikums par vakcināciju pret nodulārā dermatīta vīrusa infekciju (ND).

10.	X pielikums par vakcināciju pret mazo atgremotāju mēra vīrusa infekciju (MAM).

11.	XI pielikums par vakcināciju pret Āfrikas zirgu mēri (ĀZM).

12.	XII pielikums par vakcināciju pret klasisko cūku mēri (KCM).

13.	XIII pielikums par vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu (APPG).

14.	XIV pielikums par vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju (ŅS).

I PIELIKUMS

1. DAĻA

A KATEGORIJAS SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM DALĪBVALSTIS AIZLIEDZ IZMANTOT VAKCĪNAS

—	Govju mēra vīrusa infekcija

2. DAĻA

B KATEGORIJAS SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM DALĪBVALSTIS AIZLIEDZ IZMANTOT VAKCĪNAS

—	Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija

3. DAĻA

NOTEIKTU VETERINĀRO ZĀĻU, KAS NAV VAKCĪNAS, IZMANTOŠANA A UN B KATEGORIJAS SLIMĪBU PROFILAKSEI UN KONTROLEI

(4. pants)

Slimība	Veterināro zāļu veids	Nosacījumi
Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekcija	Imunoloģiskas veterinārās zāles dzīvnieku imunitātes stāvokļa diagnosticēšanai: brucelīns	Atļauts izmantot tikai saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/688, Deleģēto regulu (ES) 2020/689, Deleģēto regulu (ES) 2020/686 un Regulu (ES) Nr. 853/2004 vai eksporta vajadzībām.
Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae, M. tuberculosis) infekcija	Imunoloģiskas veterinārās zāles dzīvnieku imunitātes stāvokļa diagnosticēšanai: tuberkulīns	Atļauts izmantot tikai saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/688, Deleģēto regulu (ES) 2020/689, Deleģēto regulu (ES) 2020/686 un Regulu (ES) Nr. 853/2004 vai eksporta vajadzībām.

II PIELIKUMS

Vakcīnas izmantošanas kritēriji A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem

1. DAĻA

1. Turētu dzīvnieku vakcinācija

1.	Tādu objektu skaits, kuros ir apstiprināta A kategorijas slimība vai kuros ir aizdomas par to.

2.	To objektu veids, kuros ir apstiprināta A kategorijas slimība vai kuros ir aizdomas par to.

3.	Turēto dzīvnieku skaits objektos, kuros ir apstiprināta A kategorijas slimība vai kuros ir aizdomas par to.

4.	Skartās sugas un slimības izplatīšanās risks uz cilvēkiem.

5.	Slimības konstatēšana savvaļas dzīvniekiem.

6.	Sarakstā norādīto sugu dzīvnieku blīvums apgabalos, kuros slimība konstatēta.

7.	Tādu objektu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, blīvums apgabalos, kur slimība konstatēta.

8.	Uzliesmojuma(-u) avots.

9.	Izsekojamība un kontaktu izsekošanas iespējamība.

10.	Uzliesmojumu incidences līkne.

11.	Simulācijas modeļi, ko izmanto, lai novērtētu, kad un vai vakcinācija ir vajadzīga (ja šāda informācija ir pieejama).

12.	Objektu, kuros veic dzīvnieku nonāvēšanu, nonāvēšanas jauda un nonāvēšanas un likvidēšanas grafiks.

13.	Potenciāli inficētu dzīvnieku vai produktu pārvietošana ārpus ierobežojumu zonas, kas izveidota saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687.

14.	Gaisa pilienu ceļā vai vektora pārnēsāta slimības ierosinātāja izplatīšanās ātrums no objektiem vai apgabala, kur ir apstiprināta A kategorijas slimība.

15.	Citu īstenoto slimības kontroles pasākumu iedarbīgums un to īstenošanai pieejamie resursi.

16.	Kompetento iestāžu un citu attiecīgo darbinieku sagatavotības un spēju līmenis.

17.	Ekonomiskais novērtējums: izmaksu un ieguvumu analīze.

18.	Tirdzniecības problēmas: ietekme uz attiecīgās dalībvalsts statusu “brīva no slimības” un tirdzniecības ierobežojumi, ko trešās valstis vai teritorijas varētu noteikt vakcinācijas rezultātā.

2. Savvaļas dzīvnieku vakcinācija

Papildus 1. punktā paredzētajiem kritērijiem ņem vērā šādus kritērijus:

1.	Savvaļas dzīvnieku mirstība A kategorijas slimības dēļ.

2.	Zināšanas par skarto savvaļas dzīvnieku populāciju un ekoloģisko dinamiku.

3.	Skartā apgabala lielums (kurā atrasti slimības skarti dzīvnieki).

4.	Risks, ka slimība varētu izplatīties uz citiem sarakstā norādītu sugu savvaļas dzīvniekiem vai ārpus iepriekš minētā apgabala.

5.	Risks, ka A kategorijas slimība varētu izplatīties uz turētiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

6.	Vakcīnu un vakcinācijas sistēmu, ar ko vakcīnu izplatīt mērķpopulācijā, pieejamība.

7.	Iespēja kontrolēt vakcināciju un izveidot uzraudzības sistēmu, lai noteiktu konkrēto slimības ierosinātāju un novērtētu vakcinācijas iedarbīgumu.

2. DAĻA

VAKCINĀCIJAS STRATĒĢIJAS VIENKĀRŠOTS NOVĒRTĒJUMS

1.	Tādu objektu skaits, kuros ir apstiprināta A kategorijas slimība vai kuros ir aizdomas par to.

2.	To objektu veids, kuros ir apstiprināta A kategorijas slimība vai kuros ir aizdomas par to.

3.	Turēto dzīvnieku skaits objektos, kuros ir apstiprināta A kategorijas slimība vai kuros ir aizdomas par to.

4.	Skartās sugas.

5.	Objektu, kuros veic dzīvnieku nonāvēšanu, nonāvēšanas jauda un nonāvēšanas un likvidēšanas grafiks.

6.	Gaisa pilienu ceļā vai vektora pārnēsāta slimības ierosinātāja izplatīšanās ātrums no objektiem vai apgabala, kur ir apstiprināta A kategorijas slimība.

III PIELIKUMS

Oficiālajā vakcinācijas plānā iekļaujamā informācija

1. DAĻA

1. Turēti dzīvnieki

a)	Saskaņā ar II pielikumu veiktā novērtējuma apraksts un rezultāti, tai skaitā epidemioloģiskās situācijas apraksts un cita relevanta informācija, kas izmantota par pamatu novērtējumam;

b)	izvēlētās vakcinācijas stratēģijas un oficiālā vakcinācijas plāna galvenie mērķi un mērķrādītāji;

c)	detalizēts tās vakcinācijas zonas ģeogrāfiskais apraksts, kurā vakcinācija plānota, un to objektu atrašanās vieta, kuros tiek turēti vakcinējamie dzīvnieki, attiecīgā gadījumā un ja ir pieejamas – arī kartes;

d)	attiecīgā gadījumā detalizēts perivakcinācijas zonas (zona, kura aptver vakcinācijas zonu) ģeogrāfiskais apraksts un sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektu atrašanās vietas, ja pieejamas – arī kartes;

e)	to objektu skaits, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuri atrodas vakcinācijas zonā, un to objektu skaits, kuros plānota vakcinācija (ja tie atšķiras);

f)	aplēstais vakcinējamo sarakstā norādīto sugu turētu dzīvnieku skaits, to kategorijas un attiecīgā gadījumā to vecums;

g)	vakcinēto dzīvnieku un produktu paredzētais galīgais izmantojums;

h)	dzīvnieku kategorijas, kas nav jāvakcinē, un šāda izņēmuma pamatojums;

i)	vakcīnas ievadīšanas kārtība un vakcīnas ievadīšanas pārraudzības sistēma;

j)	plānotais vakcinācijas ilgums: no vakcinācijas sākuma līdz uzraudzības perioda beigām pēc vakcinācijas;

k)	vakcīnas apraksts, norādot arī zāļu nosaukumu, ražotāja(-u) nosaukumu(-us) un ievadīšanas ceļus;

l)	indikācija, ja vakcīna tiek izmantota saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 110. panta 2. punktu;

m)	sīkākas ziņas par pastiprināto klīnisko un laboratorisko uzraudzību, kas minēta 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

n)	piemērojamie higiēnas un biodrošības noteikumi;

o)	vakcinācijas uzskaites sistēma;

p)	vakcinētu dzīvnieku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi, kā arī citi riska mazināšanas pasākumi, ko paredzēts ieviest papildus šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, lai kontrolētu potenciālu slimības izplatīšanos, un šādu pasākumu piemērošanas ilgums;

q)	komunikācijas kampaņa, kuras mērķis ir informēt operatorus un sabiedrību par vakcināciju, tostarp par tādu dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumu lietošanai pārtikā, kas iegūti no vakcinētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem;

r)	citi jautājumi, ko kompetentā iestāde uzskata par piemērotiem.

2. Savvaļas dzīvnieki

Ja vakcinācija attiecas uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem, oficiālajā vakcinācijas plānā iekļauj 1. punkta a), b), j), k), l), m), n), o), p) un q) apakšpunktā prasīto informāciju, kā arī šādu informāciju:

a)	attiecīgā gadījumā – detalizēts vakcinācijas zonas un perivakcinācijas zonas ģeogrāfiskais apraksts;

b)	aplēstais vakcinējamo sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku skaits;

c)	pasākumi, kas jāveic, lai nebūtu jāpārvieto liels skaits savvaļas dzīvnieku;

d)	attiecīgā gadījumā – vakcinācijas periodi vai sezonas;

e)	vakcīnu piegādes sistēma.

2. DAĻA

VIENKĀRŠOTA OFICIĀLAJĀ VAKCINĀCIJAS PLĀNĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

a)	Saskaņā ar II pielikumu veiktā novērtējuma apraksts un rezultāti, tai skaitā epidemioloģiskās situācijas apraksts un cita relevanta informācija, kas izmantota par pamatu novērtējumam;

b)	izvēlētās vakcinācijas stratēģijas un oficiālā vakcinācijas plāna galvenie mērķi un mērķrādītāji;

c)	tādu objektu skaits, kuros tiek turēti vakcinējamie sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

d)	aplēstais vakcinējamo sarakstā norādīto sugu turētu dzīvnieku skaits, to kategorijas un attiecīgā gadījumā to vecums;

e)	dzīvnieku kategorijas, kas nav jāvakcinē, un iemesli šādam izņēmumam;

f)	vakcīnas ievadīšanas pārraudzības sistēma;

g)	vakcīnas apraksts, norādot arī zāļu nosaukumu un ražotāju nosaukumus.

IV PIELIKUMS

Provizoriska informācija, kas pirms vakcinācijas jāsniedz citām dalībvalstīm un Komisijai

Dalībvalsts, kas plāno īstenot vakcināciju pret A kategorijas slimībām, pirms vakcinācijas uzsākšanas sniedz šādu informāciju:

a)	īss pamatojums, kāpēc tiek sākta vakcinācija;

b)	izvēlētā stratēģija un motivācija;

c)	vakcinējamo dzīvnieku sugas, norādot, vai tiks iekļauti savvaļas dzīvnieki;

d)	aplēstais vakcinējamo dzīvnieku skaits;

e)	aplēstais vakcinācijas ilgums;

f)	izmantojamās vakcīnas veids un tirdzniecības nosaukums, arī indikācija, ja vakcīnu paredzēts lietot saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 110. panta 2. punktu;

g)	paredzamās vakcinācijas zonas apraksts.

V PIELIKUMS

Dokumentācijas minimums attiecībā uz vakcināciju

1. Turēti dzīvnieki

—	Individuālā identifikācija saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2035 (attiecīgā gadījumā),

—	suga un kategorija,

—	objekta reģistrācijas numurs,

—	vakcinēto dzīvnieku skaits,

—	ievadīto vakcīnas devu skaits,

—	vakcīnas veids un nosaukums,

—	vakcinācijas datums,

—	nonāvēšanas datums (attiecīgā gadījumā),

—	liemeņa iznīcināšanas datums un metode (attiecīgā gadījumā).

2. Savvaļas dzīvnieki

—	Reģioni vai zonas, kur savvaļas dzīvnieki ir vakcinēti,

—	vakcīnu piegādes sistēma,

—	vakcinācijas periods,

—	vakcīnas veids un nosaukums,

—	izplatīto vakcīnas devu skaits,

—	vakcinācijas iedarbīguma monitoringa un slimības uzraudzības metodes vakcinētajās zonās.

VI PIELIKUMS

Informācijas minimums, kas kompetentajai iestādei jāsniedz citām dalībvalstīm un Komisijai par vakcinācijas īstenošanu

1. Ziņojumos sniedzamās informācijas minimums

	Ārkārtas vakcinācijas stratēģija			Profilaktiskās vakcinācijas stratēģija
	Supresīvā vakcinācija	Aizsargvakcinācija	Savvaļas dzīvnieku vakcinācija	Profilaktiskās vakcinācijas stratēģija
Vakcinācijas un perivakcinācijas zonu apraksts	ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ	JĀ	JĀ	ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ
Kopējais objektu skaits un kopējais objektu skaits katrā vakcinācijas zonā (attiecīgā gadījumā)	JĀ	JĀ	NĒ	JĀ
Kopējais vakcinējamo dzīvnieku skaits (pa sugām) un kopējais dzīvnieku skaits katrā vakcinācijas zonā (attiecīgā gadījumā)	JĀ	JĀ	NĒ	JĀ
Kopējais objektu skaits, kuros veikta vakcinācija (attiecīgā gadījumā katrā vakcinācijas zonā)	JĀ	JĀ	NĒ	JĀ
Kopējais vakcinēto dzīvnieku skaits pa sugām (attiecīgā gadījumā katrā vakcinācijas zonā)	JĀ	JĀ	NĒ	JĀ
Kopējais ievadīto vai izplatīto devu skaits	JĀ	JĀ	JĀ	JĀ
Plānotais vakcinācijas pabeigšanas datums	NĒ	JĀ	JĀ	JĀ
Kopējais to vakcinēto dzīvnieku skaits, kas ir nonāvēti	JĀ	ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ	NĒ	NĒ
Vakcinēto dzīvnieku nonāvēšanas (supresīvā vakcinācija) datumi vai plānotais nonāvēšanas beigu datums (aizsargvakcinācija, attiecīgā gadījumā)	JĀ	ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ	NĒ	NĒ

2. Ziņojumu iesniegšanas termiņi un minimālais biežums

Ārkārtas vakcinācijas stratēģija			Profilaktiskā vakcinācija
Supresīvā vakcinācija	Aizsargvakcinācija	Savvaļas dzīvnieku vakcinācija
Septiņu dienu laikā pēc tam, kad pabeigta vakcīnu ievadīšana visiem oficiālajā vakcinācijas plānā iekļautajiem dzīvniekiem	Attiecībā uz vakcinācijas kampaņām, kas ilgst vienu gadu vai mazāk, pirmā vakcinācijas mēneša laikā – vismaz reizi divās nedēļās; pārējā vakcinēšanas perioda laikā – reizi mēnesī	Attiecībā uz vakcinācijas kampaņām, kas ilgst vienu gadu vai mazāk, – vismaz reizi mēnesī	Reizi gadā
	Attiecībā uz daudzgadu vakcinācijas kampaņām – vismaz reizi gadā, kad pabeigta ikgadējā vakcinācija	Attiecībā uz daudzgadu vakcinācijas kampaņām – vismaz reizi sešos mēnešos

VII PIELIKUMS

Mutes un nagu sērga (MNS)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO MNS PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veids: inaktivētas vakcīnas (neizmanto dzīvas novājinātas vakcīnas).

Perivakcinācijas zonas lielums: perivakcinācijas zona sniedzas vismaz 10 km platumā ap vakcinācijas zonas perimetru.

Minimālā vakcinācijas aptvere: pielāgojama atbilstoši cirkulējošajam celmam, biodrošības rezultativitātei vakcinācijas zonā esošajos objektos un dzīvnieku blīvumam. Pamatscenārija gadījumā vakcinācijai vajadzētu aptvert vismaz 80 % vakcinācijas zonā esošo objektu, un katrā no objektiem, kuros paredzēts īstenot vakcināciju, aptvert 80 % no tajos turētajiem dzīvniekiem (no katras mērķsugas).

Mērķdzīvnieki/mērķsugas: saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 sarakstā norādītās sugas.

2. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PASTIPRINĀTU KLĪNISKO UN LABORATORISKO UZRAUDZĪBU, KAS JĀNODROŠINA VAKCINĀCIJAS UN PERIVAKCINĀCIJAS ZONĀS, KURĀS TIEK ĪSTENOTA ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJA MNS PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Lai identificētu objektus, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kas bijuši saskarē ar MNS vīrusu, bet kam netiek novērotas slimības klīniskās pazīmes, vakcinācijas zonā periodā, kurš sākas ne agrāk kā 30 dienas pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas pabeigšanas, īsteno turpmāk aprakstīto klīnisko un laboratorisko uzraudzību. Minētā uzraudzība ietver:

vienu no šādiem klīnisko izmeklējumu veidiem:

a)	klīnisku izmeklēšanu, ko veic visiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem visos vakcinācijas zonā esošajos objektos, kuros attiecīgie dzīvnieki tiek turēti;

b)	ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz pozitīvu riska novērtējuma rezultātu, attiecīgi nolemj, tad klīnisko izmeklēšanu veic tikai konkrētām mērķsugām, kurām raksturīgas izteiktas klīniskās pazīmes;

laboratorisku izmeklēšanu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	izmeklē uz antivielām pret MNS vīrusa bezstruktūras proteīniem, izmantojot paraugus no vakcinētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem un šādu dzīvnieku nevakcinētiem pēcnācējiem, un minēto izmeklējumu veic visos objektos, kas atrodas vakcinācijas zonā;

izmeklē uz MNS vīrusa infekciju vai nu ar testu uz antivielām pret MNS vīrusa bezstruktūras proteīniem, vai ar citu apstiprinātu metodi, minētos izmeklējumus veic ar paraugiem, kas no visiem vakcinācijas zonā esošajiem objektiem, kuros netika veikta vakcinācija, ir ievākti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 I pielikumu;

c)	izmeklējumus veic katrā saskaņā ar a) punktu testētajā objektā, un izmantojamā parauga lielumu aprēķina tā, lai attiecīgajā objektā 5 % vai mazāku prevalenci gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem dzīvniekiem varētu noteikt ar 95 % ticamību;

d)	ja kompetentā iestāde papildus izmanto infekciozā aģenta kontroldzīvniekus, kas skartajos objektos ievesti atkalapdzīvināšanai, ir jāņem vērā Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 paredzētie skarto objektu atkalapdzīvināšanas nosacījumi.

3. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU UN PRODUKTU PĀRVIETOŠANAS AIZLIEGUMU UN ATKĀPES PIEŠĶIRŠANU SASKAŅĀ AR 13. PANTU VAKCINĀCIJAS ZONĀS, KURĀS ĪSTENO ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU MNS PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot: vakcinēti dzīvnieki un to produkti, ko paredzēts pārvietot uz citām dalībvalstīm, kamēr nav beidzies 4. daļā noteiktais atveseļošanās periods:

a)	sarakstā norādīto sugu dzīvnieki no objektiem, kas atrodas vakcinācijas zonā;

b)	svaiga gaļa, svaigpiens un jaunpiens, kas iegūts no vakcinētiem dzīvniekiem;

c)	piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes, kas ražoti no piena un jaunpiena, kurš iegūts no vakcinētiem dzīvniekiem.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt: inseminācijai paredzēta sperma no sarakstā norādīto sugu donordzīvniekiem, kas turēti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kuri atrodas vakcinācijas zonā, kamēr nav beidzies 4. daļā noteiktais atveseļošanās periods.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

3.1.

No ārkārtas aizsargvakcinācijas sākuma līdz dienai, kad pagājušas vismaz 30 dienas pēc tās pabeigšanas, drīkst atļaut šādas darbības:

turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana nokaušanas nolūkā no vakcinācijas zonā esošiem objektiem uz kautuvi, kas atrodas vakcinācijas zonā vai iespējami tuvu tai, tajā pašā dalībvalstī, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā, 28. panta 2., 3., 4., 5. un 7. punktā un 29. panta 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi;

b)	no vakcinētiem dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas un svaigpiena pārvietošana, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā, 28. panta 2., 3., 4., 6. un 7. punktā, 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 33. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi;

tādu piena produktu pārvietošana, kas ražoti no piena, kurš iegūts no vakcinētiem dzīvniekiem, ja vien šiem produktiem ir veikta iedarbīga apstrāde pret MNS saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumu un tikai tad, ja ražošanas procesa, uzglabāšanas un transportēšanas laikā tie ir tikuši nošķirti no produktiem, kas saskaņā ar šo regulu nosūtīšanai ārpus vakcinācijas zonas nav derīgi;

inseminācijai paredzētas spermas ievākšana no sarakstā norādīto sugu donordzīvniekiem, kas turēti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kuri atrodas vakcinācijas zonā, ja minētā sperma paredzēta sasaldēšanai un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)	tiek nodrošināts, ka šajā periodā ievākto spermu glabā atsevišķi vismaz 30 dienas;

ii)

pirms spermas nosūtīšanas donordzīvnieks:

—	vai nu nav bijis vakcinēts un ir izpildīti tādi paši nosacījumi kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 32. panta b) un c) punktā paredzētie nosacījumi, vai

—

donordzīvnieks ir vakcinēts pēc tam, kad tam pirms vakcinācijas veiktā laboratoriskā izmeklējumā uz antivielām pret MNS vīrusu ir iegūts negatīvs rezultāts, un

—

laboratoriskā izmeklējumā vai nu vīrusa, vai vīrusa genoma noteikšanai, vai apstiprinātā testā uz antivielām pret MNS vīrusa bezstruktūras proteīniem ir iegūts negatīvs rezultāts, minētajiem izmeklējumiem un testiem esot veiktiem spermas karantīnas perioda beigās ar paraugiem, kas ņemti no visiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tajā brīdī atrodas apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā, un

—	sperma atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 5. daļas I nodaļas 3. punkta nosacījumiem.

3.2.

Laikposmā, kas sākas ne agrāk kā 30 dienas pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas pabeigšanas un beidzas līdz ar šā pielikuma 2. daļā paredzētās īpašās uzraudzības pabeigšanu, var atļaut šādas darbības:

turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana nokaušanas nolūkā no vakcinācijas zonas uz kautuvi, kas atrodas vakcinācijas zonā vai ārpus tās, bet tajā pašā dalībvalstī, ja vien šāda pārvietošana notiek saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā un 28. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi;

tādas svaigas gaļas (izņemot subproduktus) pārvietošana, kas iegūta no vakcinētiem sarakstā norādīto sugu nagaiņiem (izņemot cūkas), ar nosacījumu, ka svaigā gaļa:

—	atbilst tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 6. punktā,

—	ir atkaulota un no tās ir izņemti galvenie pieejamie limfmezgli,

—	ir liemeņi vai ir iegūta no liemeņiem, kas vismaz 24 stundas ir nogatavināti temperatūrā, kura pārsniedz + 2 °C, un Longissimus dorsi muskuļa vidū reģistrētā pH vērtība ir mazāka par 6,0;

c)	tādas svaigas gaļas pārvietošana, kas iegūta no sarakstā norādīto sugu nagaiņiem (izņemot cūkas), kuri turēti un nokauti ārpus vakcinācijas zonas;

tādas svaigas gaļas (izņemot subproduktus) pārvietošana, kas iegūta no vakcinētām cūkām, kuras ir nokautas šajā periodā, ja vien svaigā gaļa ir ražota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta, 28. panta 2., 3., 4., 6. un 7. punkta, 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 33. panta 2. punkta nosacījumiem;

e)	no vakcinētiem dzīvniekiem iegūta svaigpiena pārvietošana, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā, 28. panta 2., 3., 4., 6. un 7. punktā, 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 33. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

tādu piena produktu pārvietošana, kas iegūti no vakcinētiem dzīvniekiem, ja vien šiem produktiem ir veikta iedarbīga apstrāde pret MNS saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumu un tikai tad, ja ražošanas procesa, uzglabāšanas un transportēšanas laikā tie ir tikuši nošķirti no produktiem, kas saskaņā ar šo regulu nosūtīšanai ārpus vakcinācijas zonas nav derīgi;

g)	inseminācijai paredzētas spermas ievākšana no sarakstā norādīto sugu donordzīvniekiem, kas turēti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kuri atrodas vakcinācijas zonā, ievērojot 3.1. punkta d) apakšpunktā paredzētos nosacījumus.

3.3.

Pēc tam, kad ir pabeigta šā pielikuma 2. daļā paredzētā īpašā uzraudzība un kamēr nav beidzies šā pielikuma 4. daļā noteiktais atveseļošanās periods, drīkst atļaut šādas darbības:

sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana nokaušanas nolūkā no vakcinācijas zonas uz kautuvi, kas atrodas vakcinācijas zonā vai ārpus tās, bet tajā pašā dalībvalstī, ja vien šāda pārvietošana notiek saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā un 28. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi;

pie sarakstā norādītajām sugām piederīgu nevakcinētu dzīvnieku pārvietošana, ievērojot šādus noteikumus:

i)	24 stundu laikā pirms iekraušanas visi sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kas atrodas objektā, ir klīniski izmeklēti un tiem nav novērotas MNS klīniskās pazīmes;

ii)	dzīvnieki ir bijuši izolēti izcelsmes objektā vismaz 30 dienas, un šajā laikā objektā nav ievests neviens pie sarakstā norādītajām sugām piederīgs dzīvnieks;

iii)	pārvadāšanai paredzētie dzīvnieki vai nu ir individuāli testēti uz antivielām pret MNS vīrusu izolācijas perioda beigās, iegūstot negatīvus rezultātus, vai attiecīgajā objektā ir veikts seroloģisks apsekojums, kas attiecas ne tikai uz konkrēto sugu;

iv)	pārvadājot no izcelsmes objekta uz galamērķa vietu, kurai jāatrodas tajā pašā dalībvalstī, dzīvnieki nav tikuši eksponēti jebkādam infekcijas avotam;

tādu nevakcinētu teļu, kas ir vakcinētu govju pēcnācēji, pārvietošana:

i)	uz vakcinācijas zonā esošu objektu ar tādu pašu veselības statusu kā izcelsmes objektam;

ii)	uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;

iii)	uz kompetentas iestādes izraudzītu objektu, no kura pēcnācēji jānosūta tieši uz kautuvi;

iv)	uz jebkuru objektu pēc tam, kad seroloģiskā testā uz MNS vīrusa antivielām, testu veicot asins paraugam, kurš ņemts pirms nosūtīšanas no izcelsmes objekta, ir iegūts negatīvs rezultāts;

d)	svaigas gaļas, gaļas produktu, svaigpiena, piena produktu pārvietošana saskaņā ar 3.2. punkta b) līdz f) apakšpunktu;

e)	spermas ievākšana saskaņā ar 3.1. punkta d) apakšpunktu.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO MNS PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Uzraudzības veids, ar ko pierāda MNS sastopamības neesību
Trīs mēneši pēc tam, kad vakcinācijas zonā ir nonāvēts vai nokauts pēdējais atlikušais vakcinētais dzīvnieks, izņemot Regulas (ES) 2020/687 13. panta 2. punktā minētos dzīvniekus	Klīniskā un laboratotoriskā
Ir izpildītas relevantās rekomendācijas, kas paredzētas WOAH Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2022. gada 30. izdevuma nodaļā par MNS.

VIII PIELIKUMS

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija (RID)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO RID PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Vakcinācijas zonas lielums: 50 km rādiusā ap skartajiem objektiem vai gredzenveida vakcinācija 20–50 km rādiusā.

2. Perivakcinācijas zonas lielums: īpašu noteikumu nav.

3. Izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veids: inaktivētas vakcīnas. Dzīvas novājinātas vakcīnas drīkst izmantot tikai endēmiskos apgabalos.

4. Minimālā vakcinācijas aptvere: īpašu noteikumu nav.

5. Mērķdzīvnieki/mērķsugas: vakcinācijas zonā turēti dzīvnieki, kas pieder sugām, kuras norādītas sarakstā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882, iekļaujot vismaz liellopus, aitas, kazas un kamieļus.

2. DAĻA

Pasīvā uzraudzība: vakcinācijas un perivakcinācijas zonās pastiprināti veic pasīvo uzraudzību attiecībā uz abortiem, nedzīvi dzimušiem mazuļiem un neonatālo mirstību vasarā un rudenī (vektoru aktivitātes sezonas kulminācijas laikā un tās beigās).

3. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU UN PRODUKTU PĀRVIETOŠANAS AIZLIEGUMU UN ATKĀPES PIEŠĶIRŠANU SASKAŅĀ AR 13. PANTU VAKCINĀCIJAS ZONĀ, KURĀ ĪSTENO ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU RID PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot: vakcinēti dzīvnieki un to produkti, ieskaitot spermu, embrijus un oocītus, ko paredzēts pārvietot uz citām dalībvalstīm.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt: sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sperma, oocīti un embriji.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Pārvietošanas veidi, kurus drīkst atļaut.

Tādu vakcinētu dzīvnieku un to produktu, tai skaitā spermas, embriju un oocītu, pārvietošana uz citu dalībvalsti, attiecībā uz kuriem galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde par katru sūtījumu, kurā ir vakcinēti dzīvnieki vai to produkti, ir piešķīrusi īpašu ievešanas atļauju. Šāda atļauja var tikt dota, pamatojoties uz laboratorisku izmeklējumu rezultātiem.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO RID

Slimībspecifisku papildprasību nav.

IX PIELIKUMS

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija (ND)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO ND PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Vakcinācijas zonu veidi

1.1.	I tipa vakcinācijas zona: tāda vakcinācijas zona, kur ārkārtas aizsargvakcināciju veic apgabalos, kuros nav apstiprināts ND.

1.2.	II tipa vakcinācijas zona: tāda vakcinācijas zona, kur ārkārtas aizsargvakcināciju veic apgabalos, kuros ir apstiprināti ND uzliesmojumi.

II tipa vakcinācijas zonas lielums: II tipa vakcinācijas zona aptver vismaz apgabalus, kuri iekļauti aizsardzības, uzraudzības un citās ierobežojumu zonās, kas pēc minētās slimības apstiprināšanas ir izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. pantu.

Perivakcinācijas zonas lielums: vismaz 20 km platumā ap I un II tipa vakcinācijas zonas perimetru.

Izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veids: prioritāri jāizmanto homologās vakcīnas.

Minimālā vakcinācijas aptvere: vakcinācija aptver vismaz 95 % no liellopu turēšanas objektiem, kas veido vismaz 75 % no vakcinācijas zonas liellopu populācijas.

Mērķdzīvnieki/mērķsugas: visi liellopi un to pēcnācēji, kas tiek turēti vakcinācijas zonā.

2. DAĻA

Slimībspecifisku papildprasību nav.

3. DAĻA

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot no objektiem, kas atrodas I un II tipa vakcinācijas zonā, kamēr nav beidzies 4. daļā noteiktais atveseļošanās periods:

liellopi;

b)	liellopu reproduktīvie produkti;

c)	nepārstrādāti, no liellopiem iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, izņemot pienu, jaunpienu, piena produktus un dzīvnieku barībai paredzētus produktus uz jaunpiena bāzes.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt: nav.

3.1.

Liellopu pārvietošana no I tipa vakcinācijas zonas.

No objektiem, kas atrodas I tipa vakcinācijas zonā, drīkst atļaut liellopu sūtījumu pārvietošanu:

uz tās pašas vai citas dalībvalsts I vai II tipa vakcinācijas zonām, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt vakcinētiem pret ND vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods;

ii)

visiem pārējiem liellopiem, kas tiek turēti tajā pašā izcelsmes objektā, no kura ir sūtījumā ietilpstošie liellopi, jābūt vakcinētiem pret ND vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi iepriekšēja vakcinācija vai mātes imunitāte;

iii)

sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt turētiem to izcelsmes objektā kopš dzimšanas vai vismaz 28 dienas ilgu nepārtrauktu periodu pirms nosūtīšanas dienas; un

—	visi šādu sūtījumu izcelsmes objektā turētie liellopi, tai skaitā sūtījumos iekļautie liellopi, ir klīniski izmeklēti, un izmeklējuma rezultāti ir labvēlīgi,

—	nepieciešamības gadījumā visi šādu sūtījumu izcelsmes objektā turētie liellopi, tai skaitā sūtījumos iekļautie liellopi, ir laboratoriski izmeklēti, un izmeklējuma rezultāti ir labvēlīgi;

uz jebkuru galamērķi tajā pašā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, ja papildus a) apakšpunkta ii) un iii) punktā paredzētajiem nosacījumiem ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt vakcinētiem pret ND vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods;

ii)	vismaz trīs mēnešu periodā pirms nosūtīšanas dienas vismaz 20 km rādiusā ap šādu sūtījumu izcelsmes objektu nav bijis ND uzliesmojumu; un

iii)

visiem liellopiem, kas turēti 50 km rādiusā ap sūtījuma izcelsmes objektu, jābūt vakcinētiem vai revakcinētiem pret ND vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi mātes imunitāte;

uz jebkuru galamērķi citās dalībvalstīs vai trešo valstu teritorijās, ja vien papildus a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

šiem dzīvniekiem, pamatojoties uz labvēlīgu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot pasākumus pret ND izplatīšanos, jāatbilst visām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un ko pirms nosūtīšanas dienas ir apstiprinājušas šķērsojamo un galamērķa dalībvalstu kompetentās iestādes;

ii)	vismaz trīs mēnešu periodā pirms nosūtīšanas dienas vismaz 20 km rādiusā ap šādu sūtījumu izcelsmes objektu nedrīkst būt bijuši apstiprināti ND uzliesmojumi; un

iii)

3.2.

Liellopu pārvietošana no II tipa vakcinācijas zonas.

No objektiem, kas atrodas II tipa vakcinācijas zonā, drīkst atļaut liellopu sūtījumu pārvietošanu:

uz jebkuru galamērķi tajā pašā dalībvalstī un citās dalībvalstīs, ja vien ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

sūtījumā ietilpstošie liellopi, pamatojoties uz labvēlīgu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot pasākumus pret ND izplatīšanos, atbilst visām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un ko pirms nosūtīšanas dienas ir apstiprinājušas šķērsojamo un galamērķa dalībvalstu kompetentās iestādes;

ii)	sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt vakcinētiem pret ND vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods;

iii)

iv)

ir veikti šādi izmeklējumi:

—	visi šādu sūtījumu izcelsmes objektā turētie liellopi, tai skaitā sūtījumos iekļautie liellopi, ir klīniski izmeklēti un izmeklējuma rezultāti ir labvēlīgi,

—	nepieciešamības gadījumā ir veikts attiecīgo sūtījumu izcelsmes objektos turēto liellopu, tai skaitā sūtījumos iekļauto liellopu, laboratorisks izmeklējums un izmeklējuma rezultāts ir labvēlīgs;

v)	liellopi kopš dzimšanas vai vismaz 28 dienas ilgu periodu pirms nosūtīšanas dienas ir turēti objektā, kurā vismaz trīs mēnešu periodā pirms nosūtīšanas dienas vismaz 20 km rādiusā ap objektu nav bijuši apstiprināti ND uzliesmojumi;

vi)

visiem liellopiem, kas atrodas 50 km rādiusā ap sūtījuma izcelsmes objektu, jābūt vakcinētiem vai revakcinētiem pret ND vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi mātes imunitāte;

uz jebkuru galamērķi, kas atrodas citā II tipa vakcinācijas zonā tajā pašā dalībvalstī, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

visiem pārējiem liellopiem, kas tiek turēti tajā pašā izcelsmes objektā, no kura ir nākuši sūtījumi, jābūt vakcinētiem pret ND vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi iepriekšēja vakcinācija vai mātes imunitāte; un

ii)

liellopiem jābūt vakcinētiem pret ND vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods, vai arī tie ir nevakcinēti pēcnācēji, kas ir jaunāki par četriem mēnešiem un ir dzimuši mātītēm, kuras vakcinētas vismaz 28 dienas pirms atnešanās, kurām dzemdību dienā turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods un kuras drīkst pārvietot uz citu objektu.

3.3.

Liellopu sūtījumu pārvietošana no I un II tipa vakcinācijas zonām uz kautuvi, kas atrodas ārpus minētajām zonām.

Liellopu sūtījumu pārvietošanu no I un II tipa vakcinācijas zonām uz kautuvi, kas atrodas ārpus šīm zonām, bet tās pašas dalībvalsts teritorijā, drīkst atļaut, ja liellopi tiek pārvietoti tūlītējai nokaušanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–5. punktā un 28. panta 7. punktā paredzētajiem vispārīgajiem nosacījumiem.

3.4.

Liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumu pārvietošana no I un II tipa vakcinācijas zonām.

3.4.1.

Liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumu pārvietošanu no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem vai citiem I tipa vakcinācijas zonā esošiem objektiem drīkst atļaut:

uz tās pašas dalībvalsts I un II tipa vakcinācijas zonām, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

donordzīvnieki ir vai nu:

—	vakcinēti un revakcinēti pret ND saskaņā ar izmantotās vakcīnas ražotāja norādījumiem, un pirmajai vakcīnai jābūt ievadītai vismaz 60 dienas pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas, vai

—	tiem – attiecībā uz spermu – ievākšanas dienā un vismaz 28 dienas pēc ievākšanas perioda beigām un – attiecībā uz embrijiem un oocītiem – ievākšanas dienā ir veikts seroloģisks tests, lai noteiktu specifiskās antivielas pret ND vīrusu, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

ii)	60 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas datuma donordzīvnieki ir turēti inseminācijas centrā vai citā atbilstošā objektā, ap kuru trīs mēnešu laikā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienas vismaz 20 km rādiusā nav bijis apstiprinātu ND uzliesmojumu;

iii)	28 dienas pirms ievākšanas un visā ievākšanas periodā donordzīvnieki tika klīniski pārbaudīti, un tiem netika novēroti ND klīniskie simptomi;

uz jebkuru galamērķi, kas atrodas citas dalībvalsts I vai II tipa vakcinācijas zonā, ja vien papildus a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	donordzīvniekiem, izmantojot spermas ievākšanas sākumā un pēc tam vismaz reizi 14 dienās visā spermas ievākšanas periodā vai embriju un oocītu ievākšanas dienā ņemtus asins paraugus, ir veikts polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests ND noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

ii)	spermai ir veikts PĶR tests ND noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

uz jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī vai – I tipa vakcinācijas zonas gadījumā – trešajā valstī, ja vien papildus a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem donordzīvnieki, pamatojoties uz pozitīvu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot šādas nosūtīšanas ietekmi un pasākumus pret ND izplatīšanos, atbilst visām citām attiecīgajām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa izcelsmes objekta dalībvalsts kompetentā iestāde un ko pirms šādas spermas, oocītu vai embriju nosūtīšanas ir apstiprinājušas šķērsojamo un galamērķa vietu dalībvalstu kompetentās iestādes.

3.4.2.

Liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumu pārvietošanu no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem vai citiem II tipa vakcinācijas zonā esošiem objektiem drīkst atļaut uz jebkuru galamērķi, kas atrodas II tipa vakcinācijas zonā tajā pašā dalībvalstī.

3.5.

Nepārstrādātu, no liellopiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošana no I tipa vakcinācijas zonām.

Drīkst atļaut tādu sūtījumu pārvietošanu, kas satur nepārstrādātus, no liellopiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, no I tipa vakcinācijas zonā esošiem objektiem:

a)	uz jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī vai citas dalībvalsts I vai II tipa vakcinācijas zonā;

ādu sūtījumu gadījumā – uz jebkuru galamērķi, kas atrodas jebkurā tās pašas vai citas dalībvalsts vai trešās valsts apgabalā, ja vien ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	apstrādātām ādām ir veikta viena no Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (1) I pielikuma 28. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajām apstrādēm; vai

ii)

apstrādātām ādām ir veikta viena no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2) III pielikuma XIV iedaļas I nodaļas 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētajām apstrādēm, un attiecībā uz tām ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai pēc apstrādes nepieļautu atkārtotu kontaminēšanos ar patogēniem.

3.6.

Nepārstrādātu, no liellopiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošana no II tipa vakcinācijas zonām.

Tādus sūtījumus, kas satur nepārstrādātus, no liellopiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, no II tipa vakcinācijas zonā esošiem objektiem drīkst atļaut pārvietot uz šādiem galamērķiem:

nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (izņemot ādas) gadījumā – uz jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī vai kādas citas dalībvalsts I vai II tipa vakcinācijas zonā, ja vien nepārstrādātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus kompetento iestāžu oficiālā pārraudzībā nosūta uz pārstrādi vai likvidēšanu iekārtā, kura apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (3) 24. pantu;

liellopu ādu gadījumā:

uz jebkuru galamērķi, kas atrodas tās pašas vai citas dalībvalsts II tipa vakcinācijas zonā, ja vien tās ir neapstrādātas jēlādas vai neapstrādātas ādas, kuras ir paredzētas lietošanai pārtikā, vai neapstrādātas ādas, kuras nav paredzētas lietošanai pārtikā, un kuras kompetento iestāžu oficiālā pārraudzībā nosūta uz pārstrādi vai likvidēšanu iekārtā, kura apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu;

ii)	uz jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī, ja vien tiek izpildīti 3.5. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

c)	jaunpiena, piena un piena produktu gadījumā – uz jebkuru galamērķi, kas atrodas jebkurā tās pašas vai citas dalībvalsts apgabalā, ja vien minētajiem produktiem ir veikta risku mazinoša apstrāde pret ND, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumā.

3.7.

Nosacījumi, kas attiecīgu atkāpju piešķiršanas gadījumā jāievēro attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto liellopu un nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai no I un II tipa vakcinācijas zonām uz zonām, kuras atrodas ārpus tām:

liellopu pārvadāšanas gadījumā transportlīdzeklis:

i)	atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 1. punktā noteiktajām prasībām; un

ii)	ir iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 2. punktu attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes kontrolē vai pārraudzībā;

b)	pārvadā tikai vienāda veselības statusa liellopus, nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai neapstrādātas ādas.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO ND PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Uzraudzības veids, ar ko pierāda ND sastopamības neesību
14 mēneši pēc pēdējā slimā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas vai pēc pēdējās vakcinācijas, ja ir īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija (II tipa vakcinācijas zonā), ņemot vērā vēlāko no notikumiem, un šajā periodā veiktā klīniskā un laboratoriskā uzraudzība liecina, ka ND nav sastopams	Klīniskā un laboratoriskā (viroloģiska un seroloģiska)
26 mēneši pēc pēdējā slimā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas vai pēc pēdējās vakcinācijas, ja ir īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija (II tipa vakcinācijas zonā), ņemot vērā vēlāko no notikumiem, un šajā periodā veiktā klīniskā uzraudzība viena pati liecina, ka ND nav sastopams	Klīniska
Astoņi mēneši pēc pēdējās vakcinācijas, ja ir īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija (I tipa vakcinācijas zonā), un šajā periodā veiktā klīniskā un laboratoriskā uzraudzība liecina, ka ND nav sastopams	Klīniskā un laboratoriskā (viroloģiska un seroloģiska)

(1) Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

X PIELIKUMS

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija (MAM)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO MAM PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Vakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

2. Perivakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

3. Izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veids: īpašu nosacījumu nav.

4. Minimālā vakcinācijas aptvere: īpašu nosacījumu nav.

5. Mērķdzīvnieki/mērķsugas: vakcinācijas zonā turēti dzīvnieki, kas pieder pie sugām, kuras norādītas sarakstā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882, iekļaujot vismaz aitas un kazas.

2. DAĻA

Pasīvā uzraudzība: vakcinācijas un perivakcinācijas zonās pastiprināti veic pasīvo uzraudzību attiecībā uz MAM pazīmēm un simptomiem, kā arī attiecībā uz mazo atgremotāju paaugstinātu mirstību.

3. DAĻA

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot, kamēr nav beidzies 4. daļā noteiktais atveseļošanās periods.

Dzīvnieki un produkti, kas atrodas vakcinācijas zonās un ir tādi paši kā tie dzīvnieki un produkti, kuriem ir noteikti ierobežojumi objektos, kas atrodas aizsardzības un uzraudzības zonās, kuras MAM uzliesmojuma gadījumā izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 27. pantu, un uz tiem attiecas tajā pašā pantā minētie ierobežojumi.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt, kamēr nav beidzies atveseļošanās periods: sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sperma, oocīti un embriji.

3.1.

Vakcinētu dzīvnieku un to produktu pārvietošana no vakcinācijas zonā esošiem objektiem, ja vien tiek ievēroti tādi paši vispārīgie nosacījumi kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 43. pantā noteiktie un tikai gadījumos, uz kuriem attiecas tādi paši konkrētie nosacījumi kā minētās regulas 44., 45., 48., 49., 51. un 53. pantā paredzētie nosacījumi attiecībā uz uzraudzības zonu.

3.2.

Vakcinētu dzīvnieku un to produktu pārvietošana no objektiem, kas atrodas vakcinācijas zonā, ar noteikumu, ka šajos objektos vairs netiek turēti vakcinēti dzīvnieki.

3.3.

Vakcinētu dzīvnieku un to produktu pārvietošana no objektiem, kas atrodas vakcinācijas zonā, pēc tam, kad pagājuši divi gadi kopš vakcinācijas izbeigšanas.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO MAM PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Uzraudzības veids, ar ko pierāda MAM sastopamības neesību
Seši mēneši pēc pēdējā slimā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas vai visu vakcinēto dzīvnieku nokaušanas vai nonāvēšanas, ja ir īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija, un šajā periodā veiktā klīniskā un laboratoriskā uzraudzība liecina, ka MAM nav sastopams	Klīniskā un laboratoriskā (viroloģiska un seroloģiska)
24 mēneši pēc pēdējā slimā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas vai pēc pēdējās vakcinācijas, ja ir īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija, ņemot vērā vēlāko no notikumiem, un šajā periodā veiktā klīniskā un laboratoriskā uzraudzība liecina, ka MAM nav sastopams	Klīniskā un laboratoriskā (viroloģiska un seroloģiska)

XI PIELIKUMS

Āfrikas zirgu mēris (ĀZM)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO ĀZM PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veids: kompetentās iestādes atļautas monovalentas vakcīnas vai, ja monovalentās vakcīnas nav pieejamas, polivalentas vakcīnas ar iespējami mazāku valenču skaitu.

2. Vakcinācijas zonas lielums: inficētie objekti, uz kuriem attiecas Deleģētās regulas (ES) 2020/687 III pielikumā paredzētā atkāpe, un objekti, kas atrodas 20 km rādiusā ap inficētajiem objektiem (iekļauti aizsardzības zonā). Vakcinācijas zona var aptvert visu aizsardzības zonu. Uzraudzības zonā ir aizliegta jebkāda vakcinācija.

3. Perivakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

4. Minimālā vakcinācijas aptvere: īpašu nosacījumu nav.

5. Mērķdzīvnieki/mērķsugas: visi vakcinācijas zonā esošie zirgi saskaņā ar vakcīnas ražotāja/tirdzniecības atļaujas norādījumiem.

2. DAĻA

Vakcinācijas zonā veic klīnisko un laboratorisko uzraudzību. Minētā uzraudzība ietver vismaz:

1)	zirgu klīnisku izmeklēšanu ik pēc trīs līdz septiņām dienām vai – smagos klīniskos gadījumos – katru dienu, jo smagi slimos dzīvniekus var būt nepieciešams eitanazēt dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ;

zirgu laboratorisku uzraudzību (testē ar paraugiem, kas ņemti ar trīs līdz septiņu dienu starplaikiem, jo tas ir minimālais laiks, kas vajadzīgs, ņemot vērā minimālo inkubācijas periodu, pēc kura inficētais dzīvnieks uzrāda pozitīvu testa rezultātu), un atbilstoši izmantotajai vakcīnai izveido diagnostikas protokolu (seroloģiska uzraudzība, ja tiek izmantota “DIVA” vakcinācija, vai viroloģiska uzraudzība). Uzraudzība ir vajadzīga, lai noteiktu cirkulējošos ĀZM vīrusa tipus, tādējādi nodrošinot, ka visi cirkulējošie serotipi ir iekļauti oficiālajā vakcinācijas plānā;

3)	Culicoides uzraudzību.

3. DAĻA

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot.

Zirgi un to reproduktīvie produkti no vakcinācijas zonas, kamēr nav beidzies atveseļošanās periods.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt: nav.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

1.	Zirgs, kuru paredzēts pārvietot no objekta, kurā tas turēts vakcinācijas laikā, ir vakcinēts vairāk nekā 40 dienas pirms pārvietošanas.

Šīs daļas 1. punktā minētajam dzīvniekam:

a)	ir veikta iepriekšēja identitātes pārbaude, un tas ir klīniski izmeklēts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 91. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)	klīniskā izmeklējuma dienā netika novēroti ĀZM klīniskie simptomi;

c)	dzīvnieks ir identificēts ar transponderu, un tā individuālajā pastāvīgajā dokumentā un datorizētajā datubāzē, kas minēta Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta d) apakšpunktā, tiek glabāts ieraksts par vakcināciju pret ĀZM;

dzīvnieks vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas ir turēts pret vektoriem aizsargātā objektā, kas definēts Deleģētās regulas (ES) 2020/689 2. panta 18. punktā, un šā perioda beigās tam ir veikts ĀZM ierosinātāja identifikācijas tests, kura rezultāts ir negatīvs, vai tas vismaz 40 dienas pirms pārvietošanas turēts pret vektoriem aizsargātā objektā;

e)	dzīvnieks ir sargāts no vektoru uzbrukumiem.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO ĀZM PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Atveseļošanās periodā īstenojamās uzraudzības veids
12 mēneši kopš pēdējā dzīvnieka vakcinācijas un divi gadi kopš pēdējā uzliesmojuma	Klīniskā un seroloģiskā
Ir izpildītas relevantās rekomendācijas, kas paredzētas WOAH Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2022. gada 30. izdevuma nodaļā par ĀZM.

XII PIELIKUMS

Klasiskais cūku mēris (KCM)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO KCM PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Vakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

2. Perivakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

3. Izmantojamās vakcīnas vai vakcīnas, kurai dodama priekšroka, veids: prioritāri jāizmanto dzīvas novājinātas vakcīnas. Citas vakcīnas drīkst izmantot tikai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4. Minimālā vakcinācijas aptvere: īpašu nosacījumu nav.

5. Mērķdzīvnieki/mērķsugas: vakcinācijas zonā turēti dzīvnieki, kas pieder pie sugām, kuras norādītas sarakstā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882.

2. DAĻA

Slimībspecifisku papildprasību nav.

3. DAĻA

DZĪVNIEKI UN PRODUKTI, KURUS AIZLIEGTS PĀRVIETOT, UN NOSACĪJUMI ATKĀPES PIEŠĶIRŠANAI SASKAŅĀ AR 13. PANTU VAKCINĀCIJAS ZONĀ, KURĀ ĪSTENO ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU KCM PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot.

No vakcinācijas zonā esošiem objektiem uz objektiem, kas atrodas ārpus vakcinācijas zonām, – šādi dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti:

a)	vakcinētas cūkas;

b)	seropozitīvu sivēnmāšu pēcnācēji;

c)	apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos turētu donorcūku sperma, oocīti un embriji, kas paredzēti inseminācijai;

d)	svaiga gaļa, kas iegūta no vakcinētām cūkām.

2. Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt.

Inseminācijai paredzēta sperma, oocīti un embriji, kas iegūti no seropozitīvām donorcūkām, kuras turētas vakcinācijas zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos.

3. Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Dzīvnieku un to produktu pārvietošanas veidi, kurus drīkst atļaut:

vakcinētu cūku pārvietošana tieši no izcelsmes objekta:

a)	uz kautuvi, kas atrodas iespējami tuvu vakcinācijas zonai, tajā pašā dalībvalstī, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā, 28. panta 2., 3., 4., 5. un 7. punktā un 29. panta 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi;

b)	uz apstiprinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iekārtu, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. pantā, 28. panta 2., 3., 4., 5. un 7. punktā un 37. pantā paredzētie nosacījumi;

2)	no vakcinētiem dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas pārvietošana saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

šīs daļas 1. punktā minēto dzīvnieku un to produktu visa veida pārvietošana ar nosacījumu, ka:

a)	visas vakcinētās cūkas, kas tiek turētas vakcinācijas zonā, ir nokautas vai nonāvētas, un no šiem dzīvniekiem iegūtā svaigā gaļa ir likvidēta vai pārstrādāta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)	visi objekti, kuros tikušas turētas vakcinētās cūkas, ir iztīrīti un dezinficēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 57. panta 1. punktu;

c)	iepriekš minēto objektu atkalapdzīvināšana nav notikusi agrāk kā vismaz 10 dienas pēc tīrīšanas un dezinfekcijas pabeigšanas un tikai pēc tam, kad visas cūkas objektos, kuros veikta vakcinācija, ir nokautas vai nonāvētas;

pēc atkalapdzīvināšanas cūkas visos vakcinācijas zonas objektos ir klīniski un laboratoriski izmeklētas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 I pielikumu, lai noteiktu iespējamu KCM vīrusa klātbūtni, un minētie izmeklējumi nav veikti agrāk kā vismaz 40 dienas pēc atkalapdzīvināšanas, un minētajā laikposmā cūkas no minētā objekta pārvietot nav atļauts.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO KCM PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Atveseļošanās periodā īstenojamās uzraudzības veids
Trīs mēnešus pēc visu vakcinēto cūku nokaušanas vai nonāvēšanas (izņemot Regulas (ES) 2020/687 13. panta 2. punktā minētās turētās cūkas), ja vien pastāv saskaņā ar WOAH Sauszemes dzīvnieku kodeksu validēti līdzekļi turētu vakcinētu cūku atšķiršanai no inficētām cūkām.	Klīniskā un seroloģiskā
Ir izpildītas relevantās rekomendācijas, kas paredzētas WOAH Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2022. gada 30. izdevuma nodaļā par KCM.

XIII PIELIKUMS

Augsti patogēniskā putnu gripa (APPG)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO APPG PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Vakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

2. Perivakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

3. Izmantojamās vakcīnas veids: vakcīnas, kas nesatur dzīvu novājinātu putnu gripas vīrusu (vakcīnas, kas satur dzīvu putnu gripas vīrusu, neatkarīgi no tā, vai vīruss ir vai nav novājināts, neizmanto).

4. Minimālā vakcinācijas aptvere: īpašu nosacījumu nav.

5. Mērķdzīvnieki/mērķsugas: mājputni vai nebrīvē turēti putni, kas tiek turēti oficiālajā vakcinācijas plānā iekļautos objektos.

2. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PASTIPRINĀTU LABORATORISKO UZRAUDZĪBU, KAS JĀNODROŠINA VAKCINĀCIJAS UN PERIVAKCINĀCIJAS ZONĀS, KURĀS TIEK ĪSTENOTA ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJA APPG PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Objektos, kuros ir īstenota ārkārtas aizsargvakcinācija, reizi divās nedēļās īsteno laboratorisku uzraudzību, ievācot paraugus viroloģiskai testēšanai ar mērķi konstatēt APPG lauka vīrusa infekcijas sastopamību. Uzraudzībai jābūt tādai, lai vakcinētajā objektā 5 % vai mazāku APPG vīrusa infekcijas prevalenci varētu noteikt ar 95 % ticamību.

3. DAĻA

DZĪVNIEKI UN PRODUKTI, KURUS AIZLIEGTS PĀRVIETOT, UN NOSACĪJUMI ATKĀPES PIEŠĶIRŠANAI SASKAŅĀ AR 13. PANTU VAKCINĀCIJAS ZONĀ, KURĀ ĪSTENO ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU APPG PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot: vakcinēti mājputni vai nebrīvē turēti putni un to produkti pa vakcinācijas zonu un ārpus tās.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt: neattiecas.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Vakcinētu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu un to produktu pārvietošanu pa vakcinācijas zonu un ārpus tās var atļaut tikai gadījumos, uz kuriem attiecas tādi paši vispārīgie un konkrētie nosacījumi kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28., 29. un 30. pantā, 31. panta 1. punktā, 33., 34. un 37. pantā noteiktie.

Pēc atveseļošanās perioda beigām 5. daļas 2.–4. punktā paredzētie pasākumi paliek spēkā objektos, kuros tiek turēti vakcinēti dzīvnieki, kamēr vien tie tur vakcinētus dzīvniekus.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO APPG PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Atveseļošanās periodā īstenojamās uzraudzības veids
28 dienas pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas pabeigšanas vai līdz dienai, kad tiek atceltas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. pantu izveidotās ierobežojumu zonas, ņemot vērā vēlāko no notikumiem.	Pastiprināta uzraudzība saskaņā ar 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. daļu.

5. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI PROFILAKTISKAI VAKCINĀCIJAI PRET APPG

Izmantojamās vakcīnas veids: vakcīnas, kas nesatur dzīvu novājinātu putnu gripas vīrusu (vakcīnas, kas satur dzīvu putnu gripas vīrusu, neatkarīgi no tā, vai vīruss ir vai nav novājināts, neizmanto).

Pastiprināta uzraudzība profilaktiskās vakcinācijas gadījumā

2.1.	Objektos, kuros veikta vakcinācija, īsteno pastiprinātu pasīvo uzraudzību, ik nedēļu veicot viroloģiskus testus ar tādu reprezentatīvu paraugu no mirušiem putniem, kas ievākts vienas nedēļas laikā.

2.2.

Oficiālais veterinārārsts pēc vakcinācijas sākuma vismaz reizi 30 dienās objektos, kuros veikta vakcinācija, veic turpmāk aprakstīto aktīvo uzraudzību ar nolūku konstatēt APPG lauka vīrusa infekcijas sastopamību:

a)	klīnisku izmeklēšanu, kas ietver katrā epidemioloģiskajā vienībā esošo objektu ražošanas un veselības pierakstu pārbaudi, tai skaitā objekta klīniskās vēstures izvērtējumu un mājputnu vai nebrīvē turētu putnu klīnisku izmeklējumu;

reprezentatīvu paraugu ievākšanu laboratoriskās uzraudzības vajadzībām, ko īsteno ar seroloģisko vai viroloģisko testēšanu, kura, izmantojot piemērotas metodes un protokolus, kas nodrošina agrīnu vīrusa noteikšanu, un ņemot vērā izmantotās vakcīnas specifiskos raksturlielumus, epidemioloģiskajā vienībā 5 % APPG vīrusa infekcijas prevalenci ļauj noteikt ar 95 % ticamību.

2.3.	No 2.2. punkta b) apakšpunktā noteiktās uzraudzības ir atbrīvoti vakcinēti nebrīvē turēti putni no norobežotiem objektiem.

2.4.	Šīs daļas 2.1. un 2.2. punktā paredzētie pasākumi paliek spēkā objektos, kuros tiek turēti vakcinēti dzīvnieki, kamēr vien tie tur vakcinētus dzīvniekus.

Dzīvnieki un produkti, kurus saskaņā ar 14. panta 1. punktu aizliegts pārvietot: vakcinēti mājputni vai nebrīvē turēti putni un to produkti.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

4.1.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai attiecībā uz vakcinētu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu, tai skaitā no šādiem mājputniem vai nebrīvē turētiem putniem iegūtu diennakti vecu cāļu un inkubējamu olu pārvietošanu.

Tādi vakcinēti mājputni vai nebrīvē turēti putni, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 2. punktu īstenotās pastiprinātās pasīvās un aktīvās uzraudzības gaitā APPG lauka vīrusa infekcija netika konstatēta, vai no šādiem mājputniem vai nebrīvē turētiem putniem iegūti diennakti veci cāļi un inkubējamas olas;

i)	mājputnu gadījumā tos pārvieto uz kautuvi tūlītējai nokaušanai; vai tos pārvieto no to izcelsmes objektiem uz citiem objektiem:

ii)	kur tiek veikta vakcinācija; vai

iii)	kur tiek turēti tikai vakcinēti mājputni vai nebrīvē turēti putni; vai

iv)	kur var nodrošināt vakcinēto un nevakcinēto mājputnu vai nebrīvē turēto putnu pilnīgu nošķiršanu; un

v)	pārvietotie mājputni vai nebrīvē turētie putni vismaz 21 dienu paliek galamērķa objektā, kas minēts ii), iii) vai iv) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad tie ir mājputni, kurus no galamērķa objekta pārvieto uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;

vi)	šā punkta i), ii), iii) vai iv) apakšpunktā minētie mājputni vai nebrīvē turēti putni, tai skaitā diennakti vecie cāļi un inkubējamās olas, kas iegūtas no šādiem mājputniem vai nebrīvē turētiem putniem, netiek pārvietoti uz citu dalībvalsti;

vai

tie ir vakcinēti nebrīvē turēti putni no norobežotiem objektiem, ko pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka:

i)	galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir apstiprinājusi šāda veida pārvietošanu;

ii)	72 stundu laikā pirms pārvietošanas tiem ir veikts viroloģisks tests, kura rezultāti ir negatīvi;

vai

tie ir vakcinēti mājputni, kas nosūtīti tūlītējai nokaušanai uz citu dalībvalsti, ar noteikumu, ka:

i)	saskaņā ar 2. punktu īstenotajai uzraudzībai izcelsmes objektā ir labvēlīgi rezultāti;

ii)

nosūtāmā sūtījuma mājputnus 72 stundu laikā pirms iekraušanas ir klīniski inspicējis oficiālais veterinārārsts, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi, un attiecībā uz Anseriforme sugas mājputniem ir iegūti labvēlīgi rezultāti viroloģiskos testos, kuri veikti ar paraugiem, kas 72 stundu laikā pirms nosūtīšanas ņemti no 20 putniem attiecīgajā sūtījumā;

vai

tās ir no vakcinētiem mājputniem vai nebrīvē turētiem putniem iegūtas inkubējamas olas:

i)	kuru izcelsme ir no vakcinētas vaislas saimes, attiecībā uz kuru saskaņā ar 2. punktu īstenotā pastiprinātā pasīvā un aktīvā uzraudzība ir īstenota ar labvēlīgu rezultātu;

ii)	kas ir dezinficētas pirms nosūtīšanas saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu metodi;

iii)	kas tiek transportētas tieši uz galamērķa inkubatoriju;

iv)	kas inkubatorijā ir izsekojamas;

v)	ja tās pārvieto uz citu dalībvalsti, papildus i)–iv) apakšpunkta prasībām galamērķa dalībvalsts ir informējusi Komisiju un pārējās dalībvalstis, ka šāda pārvietošana ir atļauta;

vai

tie ir no vakcinētiem mājputniem iegūti diennakti veci cāļi:

i)	kuru izcelsme ir no vakcinētas vaislas saimes, attiecībā uz kuru saskaņā ar 2. punktu īstenotā pastiprinātā pasīvā un aktīvā uzraudzība ir īstenota ar labvēlīgu rezultātu;

ii)	kas tiek ievietoti mājputnu novietnē vai nojumē, kurā netiek turēti nekādi mājputni;

iii)	kas paliek galamērķa objektā vismaz 21 dienu;

iv)	ja tos pārvieto uz citu dalībvalsti, papildus i)–iii) apakšpunkta prasībām galamērķa dalībvalsts ir informējusi Komisiju un pārējās dalībvalstis, ka šāda pārvietošana ir atļauta.

4.2.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai attiecībā uz tādu lietošanai pārtikā paredzētu olu un tādas gaļas pārvietošanu, kas iegūta(-as) no vakcinētiem mājputniem.

Olu izcelsme ir vakcinētā saimē, attiecībā uz kuru 2. punktā paredzētā uzraudzība ir devusi labvēlīgus rezultātus; un

tās tiek pārvietotas tieši:

i)	uz kompetentās iestādes izraudzītu iepakošanas centru ar nosacījumu, ka tās ir iepakotas vienreizējas lietošanas iepakojumā vai iepakojumā, ko var iztīrīt un dezinficēt tā, lai inaktivētu APPG vīrusu;

ii)	uz olu produktu ražošanas uzņēmumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas II nodaļā, lai veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļu.

b)	Mājputnu gaļu, kura iegūta saskaņā ar 4.1. punkta a) apakšpunkta i) un v) punkta un 4.1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, drīkst atļaut pārvietot bez papildu nosacījumiem.

XIV PIELIKUMS

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija (ŅS)

1. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU, KO ĪSTENO ŅS PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

1. Vakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

2. Perivakcinācijas zonas lielums: īpašu nosacījumu nav.

3. Izmantojamās vakcīnas veids: īpašu nosacījumu nav.

4. Minimālā vakcinācijas aptvere: jāvakcinē visi oficiālajā vakcinācijas plānā iekļauto sugu mājputni vai nebrīvē turēti putni, kas izšķīlušies vai pārvietoti uz objektu vakcinācijas zonā, vai tiem jābūt jau vakcinētiem.

5. Mērķdzīvnieki/mērķsugas: mājputni un nebrīvē turēti putni.

2. DAĻA

Pastiprinātajai uzraudzībai saskaņā ar 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu īpašu papildnosacījumu nav.

3. DAĻA

DZĪVNIEKI UN PRODUKTI, KURUS AIZLIEGTS PĀRVIETOT, UN NOSACĪJUMI ATKĀPES PIEŠĶIRŠANAI SASKAŅĀ AR 13. PANTU VAKCINĀCIJAS ZONĀ, KURĀ ĪSTENO ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJU ŅS PROFILAKSES UN KONTROLES NOLŪKĀ

Dzīvnieki un produkti, kurus aizliegts pārvietot: vakcinēti mājputni vai nebrīvē turēti putni un to produkti pa vakcinācijas zonu un ārpus tās.

Reproduktīvie produkti, kurus aizliegts ievākt: neattiecas.

Nosacījumi atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Vakcinētu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu un to produktu pārvietošanu pa vakcinācijas zonu un ārpus tās drīkst atļaut tikai tādos gadījumos, uz kuriem attiecas tādi paši vispārīgie un konkrētie nosacījumi kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28., 29., 30., 31., 33., 34. un 37. pantā noteiktie.

4. DAĻA

ATVESEĻOŠANĀS PERIODI NO ŅS PĒC ĀRKĀRTAS AIZSARGVAKCINĀCIJAS

Atveseļošanās periods	Atveseļošanās periodā īstenojamās uzraudzības veids
Trīs mēnešus pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas pabeigšanas vai līdz dienai, kad tiek atceltas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. pantu izveidotās ierobežojumu zonas, ņemot vērā vēlāko no notikumiem.	Pastiprināta uzraudzība saskaņā ar 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu

Top