1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pasākumus Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival izskaušanai un tā izplatības novēršanai Savienības teritorijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“attiecīgais kaitīgais organisms” ir Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival;

2)	“attiecīgie augi” ir Solanum tuberosum L. augi, izņemot sēklas.

3. pants

Apsekojumi un laboratorijas testi attiecīgā kaitīgā organisma noteikšanai

4. pants

Invadēto ražošanas platību un inficēto attiecīgo augu noteikšana

1.	Kompetentās iestādes nosaka ražošanas platību par invadētu ar attiecīgo organismu, ja attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne šajā vietā ir oficiāli apstiprināta testos, kas minēti 3. panta 2. punktā.

2.	Attiecīgos augus, ko audzē ražošanas platībā, kura noteikta par invadētu ar attiecīgo kaitīgo organismu, vai kas ir bijuši saskarē ar augsni, kurā konstatēts attiecīgais kaitīgais organisms, oficiāli nosaka par inficētiem.

5. pants

Norobežotu teritoriju izveide

6. pants

Izskaušanas pasākumi

7. pants

Kartupeļu šķirnes, kas ir izturīgas pret attiecīgā kaitīgā organisma patotipiem

8. pants

Paziņošana par apstiprinātu kaitīgā organisma klātbūtni izturīgā kartupeļu šķirnē

9. pants

Pasākumu atcelšana

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

3. panta 2. punktā minētās testēšanas metodes attiecīgā kaitīgā organisma noteikšanai un identifikācijai

1.   Testēšana, izmantojot sporas

Noteikšanai un identifikācijai izmanto vasaras sporangijus un snaudsporas, ko iegūst no augsnes pēc tās izsijāšanas vai tieši no augu materiāla.

2.   Noteikšanas metodes

Attiecīgā kaitīgā organisma sporu iegūšanai no augsnes izmanto vienu no šādām metodēm:

a)	augsnes sijāšanas metode, ko aprakstījis Pratt (1976) (1);

b)	augsnes sijāšanas metode, ko aprakstījis van Leeuwen et al. (2005) (2);

c)	zonālās centrifugēšanas metode augstas caurlaidspējas paraugu apstrādei, kā aprakstījis Wander et al. (2007) (3).

3.   Identifikācijas metodes

Pēc attiecīgā kaitīgā organisma sporu iegūšanas tās identificē, izmantojot vienu no šādām metodēm:

a)	morfoloģiskā identifikācija, izmantojot gaismas mikroskopu ar palielinājumu 100x–400 x;

b)	konvencionālais PCR tests, izmantojot praimerus, ko izstrādājuši Lévesque et al. (2001) (4) un van den Boogert et al. (2005) (5);

c)	reālā laika PCR tests, izmantojot praimerus un zondes atbilstoši van Gent-Pelzer et al. (2010) (6);

d)	reālā laika PCR tests, izmantojot praimerus un zondes atbilstoši Smith et al. (2014) (7).

4.   Snaudsporu dzīvotspēja

Snaudsporu dzīvotspēju var noteikt, izmantojot mikroskopēšanu vai veicot bioloģisko pārbaudi. Sporangiju dzīvotspēju var noteikt, izmantojot mikroskopēšanu, lai pārbaudītu sporangijus laktofenolā vai ūdenī (Przetakiewicz 2015) (8). Sporangijus ar graudainu saturu vai ar nedaudz noapaļotu protoplazmu var uzskatīt par dzīvotspējīgiem. Sporangijus, kas ir pastāvīgi plazmolizēti vai bez acīmredzama satura, uzskata par mirušiem.

Alternatīvi vai šaubu gadījumā var veikt bioloģisko pārbaudi, kā aprakstīts IV pielikuma 3. punktā.

5.   Patotipu noteikšana

Patotipu noteikšanai ir vajadzīgi svaigi izaugumi.

Inokulātu testam sagatavo, izmantojot vienu no šīm metodēm:

a)

SASA (Science and Advice for Scottish Agriculture) metode, kas sastāv no šādām divām darbībām: i) inokulāta sagatavošana. Vecus (nobrūnējušus) izaugumu audus sadala mazākās daļiņās un izžāvē istabas temperatūrā, līdz tie kļūst cieti. Sacietējušos audus samaļ manuāli vai mehāniski. Samalto materiālu izsijā caur sausu sietu, iegūstot frakciju no 25 līdz 75 μm, un tad izdala, izmantojot Pratt (1976)1 hloroforma metodi; ii) svaigu izaugumu sagatavošana. Aptuveni 10 mg izdalīto snaudsporu uzsmidzina uz 10 ml sterila destilēta ūdens virsmas mazā plastmasas Petri platē un inkubē tumsā 20 °C temperatūrā līdz dīgšanai. Kartupeļu bumbuļus ar maziem, aptuveni 1–2 mm gariem asniem ieliek caurspīdīgās plastmasas kastēs, kas izklātas ar samitrinātu papīra salveti, ar atzīmētajiem asniem uz augšu. Asniem apkārt ar šļirci apziež izkausētu vazelīnu, izveidojot gredzenu. Gredzenam ir jābūt nepārtrauktam un pietiekami augstam, lai noturētu sporu suspensiju un tā nenoplūstu. 10 ml dīgstošo snaudsporu vēl atšķaida līdz 20 ml ar sterilu ūdeni un iepilina gredzenos, izmantojot pipeti vai skalotni, līdz asns ir pilnībā iemērkts sporu suspensijā. Plastmasas kastēm uzliek vākus, un inkubē četras dienas 10 °C temperatūrā, pēc tam kastes atver, inokulātu un vazelīna gredzenus noņem, un kastes pārvieto uz mitru siltumnīcu 15–18 °C temperatūrā (16 stundas gaismā);

b)	Spiekermann & Kothoff (1924) (9) metode;

c)	Potoček et al. (1991) (10) metode;

d)	Glynne-Lemmerzahl metode (Glynne 1925 (11); Lemmerzahl 1930 (12); Noble and Glynne 1970 (13)).

Lai noteiktu visus patotipus, par kuriem zināms, ka tie ir būtiski Savienībā (1(D1), 2(G1), 6(O1), 18(T1) un 38(Nevşehir), izmanto diferenciālu inficēšanas testu ar dažādām attiecīgā auga šķirnēm, kā norādīts tabulā. Inficēšanas testu veic, ievērojot protokolu, kas minēts d) punktā (Glynne-Lemmerzahl metode).

Kartupeļu šķirņu selektīvais jutīgums S. endobioticum patotipu noteikšanai

Šķirne	S. endobioticum patotipi
	1(D1)	2(G1)	6(O1)	18(T1)	38(Nevşehir)
Tomensa/Evora/Deodara	S	S	S	S	S
Irga/Producent	R	S	S	S	S
Talent	R	R*	R*	S	S
Saphir	R	S	R	R	S
Ikar/Gawin/Karolin/Belita	R	R	R	R	R
“S”: ieņēmīga “R”: izturīga *: norāda vāju šķirnes ieņēmību pret S. endobioticum (“nenekrotisku soru grupu klātbūtne bez izaugumu veidošanās”).

---

(1)  Pratt M. A. 1976. “A wet-sieving and flotation technique for the detection of resting sporangia of Synchytrium endobioticum in soil.”Annals of Applied Biology 82: 21. – 29. lpp.

(2)  van Leeuwen GCM, Wander JGN, Lamers J, Meffert JP, van den Boogert PHJF, Baayen RP. 2005. “Direct examination of soil for sporangia of Synchytrium endobioticum using chloroform, calcium chloride and zinc sulphate as extraction reagents.”EPPO Bulletin 35: 25. – 31. lpp.

(3)  Wander JGN, van den Berg W, van den Boogert PHJF, Lamers JG, van Leeuwen GCM, Hendrickx G, Bonants P. 2007. “A novel technique using the Hendrickx centrifuge for extracting winter sporangia of Synchytrium endobioticum from soil.”European Journal of Plant Pathology 119: 165. – 174. lpp.

(4)  Lévesque C. A., de Jong S. N., Ward L. J. & de Boer S. H. (2001) “Molecular phylogeny and detection of Synchytrium endobioticum, the causal agent of potato wart.”Canadian Journal of Plant Pathology 23: 200. – 201. lpp.

(5)  van den Boogert P. H. J. F., van Gent-Pelzer M. P. E., Bonants P. J. M., de Boer S. H., Wander J. G. N., Lévesque C. A., van Leeuwen G. C. M., Baayen R. P. 2005. “Development of PCR-based detection methods for the quarantine phytopathogen Synchytrium endobioticum, causal agent of potato wart disease.”European Journal of Plant Pathology 113: 47. – 57. lpp.

(6)  van Gent-Pelzer M. P. E., Krijger M., Bonants P. J. M. 2010. “Improved real-time PCR assay for the detection of the quarantine potato pathogen, Synchytrium endobioticum, in zonal centrifuge extracts from soil and in plants.”European Journal of Plant Pathology 126: 129. – 133. lpp.

(7)  Smith D. S., Rocheleau H., Chapados J. T., Abbott C., Ribero S., Redhead S. A., Lévesque C. A., De Boer S. H. 2014. “Phylogeny of the genus Synchytrium and the development of TaqMan PCR assay for sensitive detection of Synchytrium endobioticum in soil.”Phytopathology 104: 422. – 432. lpp.

(8)  Przetakiewicz, J. 2015. “The Viability of Winter Sporangia of Synchytrium endobioticum (Schilb.) Perc. From Poland.”American Journal of Potato Research 92:704-708.

(9)  Spieckermann A, Kothoff P. 1924. “Testing potatoes for wart resistance.”Deutsche Landwirtschaftliche Presse 51: 114. – 115. lpp.

(10)  Potoček, J., Krajíčková, K., Klabzubová, S., Krejcar, Z., Hnízdil, M., Novák, F., Perlová, V. 1991. “Identification of new Synchytrium endobioticum (Schilb.) Perc. pathotypes in Czech Republic.”Ochrana Rostlin 27: 191. – 205. lpp.

(11)  Glynne MD. 1925. “Infection experiments with wart disease of potatoes. Synchytrium endobioticum.”Annals of Applied Biology 12: 34. – 60. lpp.

(12)  Lemmerzahl, J. 1930. “A new simplified method for inoculation of potato cultivars to test for wart resistance.”Züchter 2: 288. – 297. lpp.

(13)  Noble M, Glynne MD. 1970. “Wart disease of potatoes.”FAO Plant Protection Bulletin 18: 125. – 135. lpp.

II PIELIKUMS

Apsekojuma veidne, kas minēta 3. pantā

Veidne, kurā norāda kartupeļu vēža apsekojuma rezultātus par kartupeļu ražu gadā pirms pārskata gada.

Šo tabulu izmanto tikai jūsu valstī novākto kartupeļu apsekojuma rezultātiem.

Dalībvalsts vai teritorija

Kartupeļu kategorija

Kopējā apstādītā platība (ha)

Bumbuļu vizuāla pārbaude

Laboratoriskā testēšana

Cita informācija

Paraugu skaits

Partiju skaits

Parauga lielums

Paraugu ņemšanas periods

Aizdomīgo skaits

Paraugu skaits

Paraugu lielums

Testa veids

Pozitīvo skaits

Paraugi

Partijas

Paraugi

Partijas

Kartupeļi stādīšanai paredzētu bumbuļu audzēšanai

Pārtikas kartupeļi un kartupeļi pārstrādei

Citi (1) (precizēt)

---

(1)  Attiecībā uz valstīm, kurās konstatēti uzliesmojumi, piemēram, varētu būt būtiski atsevišķi no vispārējiem apsekojumiem norādīt to paraugu apjomu, kas izmantoti uzliesmojumu izmeklēšanai vai pēcpasākumiem.

III PIELIKUMS

7. panta 2. punktā minētais protokols šķirnes izturības novērtēšanai

Protokols šķirnes izturības novērtēšanai ietver turpmāk aprakstītās darbības.

1)	Testē vismaz 40 bumbuļus vai acojamos pumpurus no katras attiecīgā auga šķirnes. Tos iedala divās grupās (atkārtojumos).

2)	Tests parasti ilgst divus gadus. Tikai tad, ja šķirne ir īpaši ieņēmīga pret attiecīgā kaitīgā organisma patotipu, testa ilgumu var samazināt līdz vienam gadam.

3)	Pirms sākas testēšanas sezona, veic inokulāta tīrības testēšanu, izmantojot I pielikumā aprakstītās metodes.

4)	Testā vienmēr iekļauj pozitīvu kontroli tādas attiecīgā auga šķirnes veidā, kas ir īpaši ieņēmīga pret testējamo attiecīgā kaitīgā organisma patotipu.

5)

Izmanto vienu no šādām testēšanas metodēm: i) Glynne-Lemmerzahl metode (Glynne 1925, Lemmerzahl 1930, Noble & Glynne 1970); ii) Spieckermann metode (Spieckermann & Kothoff 1924) vai iii) SASA (Science and Advice for Scottish Agriculture) metode, kas sastāv no šādām darbībām: — bumbuļu sagatavošana: bumbuļus izņem no aukstās glabātavas vismaz 10 dienas pirms paredzētās inokulācijas, viegli noskalo, nosusina un tur tumsā istabas temperatūrā, lai ierosinātu asnošanu. Katrā inokulācijā iekļauj īpaši ieņēmīgu šķirni (‘Morene’ vai šķirni ar salīdzināmu ieņēmību) kā pozitīvo kontroli; — snaudsporu dīdzināšana: apstākļus snaudsporu dīgšanai izveido 21 dienu pirms inokulācijas. Aptuveni 10 mg izdalīto sporu uzsmidzina uz 10 ml sterila destilēta ūdens virsmas mazās plastmasas Petri platēs un inkubē tumsā 20 °C temperatūrā līdz dīgšanai. Katras Petri plates saturu atšķaida vēl ar 10 ml sterila destilēta ūdens inokulācijai; — asnu inokulācija un inkubēšana: kad asni sasnieguši 1 mm garumu, ap tiem apziež izkausēta vazelīna gredzenu. Vazelīna gredzens ir nepārtraukts, lai noturētu sporu suspensiju un tā nenoplūstu, un pietiekami augsts, lai suspensija aptvertu asnu. Uz katra bumbuļa gredzenu izveido ap katru asnu vai katru asnu kopumu. Bumbuļus ieliek plastmasas kastēs, kas izklātas ar samitrinātu papīra salveti, ar asniem, ap kuriem izveidots gredzens, uz augšu. Izmantojot pipeti vai skalotni, vazelīna gredzenus piepilda ar sporu suspensiju, līdz asns ir pilnībā iemērkts. Plastmasas kastēm uzliek vākus, un inkubē četras dienas tumsā 10 °C temperatūrā, pēc tam vazelīna gredzenus noņem, un atvērtas kastes ievieto siltumnīcā 15–18 °C temperatūrā, periodiski apsmidzinot (trīs reizes dienā uz 30 minūtēm). Ja inficēšanās nav notikusi, piemēram, tāpēc, ka asns nopuvis vai nav attīstījies, bumbuli var testēt atkārtoti, izmantojot citu asnu; — novērtēšana: asnus pārbauda, lai noteiktu, vai tajos ir infekcija, 28 dienas pēc inokulācijas, izmantojot stereomikroskopu ar 10–15 x palielinājumu un gaismas mikroskopu. Pozitīvajā kontrolē novēro reakcijas ar rādītāju 4 vai 5, kā norādīts tabulā, vismaz 80 % bumbuļu. Vismaz vienam bumbulim rādītājam ir jābūt 5.

6)	Visus bumbuļus novērtē, un tiem piešķir izturības novērtējumu skalā no 1 līdz 5, kā norādīts tabulā.

7)

Katru testēto šķirni klasificē izturības grupā (“īpaši izturīga”, “izturīga”, “nedaudz ieņēmīga” vai “īpaši ieņēmīga”) atbilstoši rādītāju diapazonam, kas novērots testēto individuālo bumbuļu vai acojamo pumpuru attiecīgajā populācijā: i) šķirni uzskata par “īpaši izturīgu”, ja visiem bumbuļiem visos atkārtojumos rādītājs ir 1; ii) šķirni uzskata par “izturīgu”, ja visiem bumbuļiem visos atkārtojumos rādītājs ir no 1 līdz 3; iii) šķirni uzskata par “nedaudz ieņēmīgu”, ja vienam vai vairākiem bumbuļiem rādītājs ir 4 (ja tikai vienam bumbulim rādītājs ir 4, testu var atkārtot, lai šķirņu partijā izslēgtu piemaisījumus); iv) šķirni uzskata par “īpaši ieņēmīgu”, ja vismaz vienam bumbulim vienā atkārtojumā rādītājs ir 5. Standarta rādītāju apzīmējumi kartupeļu testēšanas populācijām Standarta rādītājs Izturības grupa Izturības apraksts Apraksts 1 R1 Īpaši izturīga Agrīna aizsardzības nekroze; nav redzama soru veidošanās. 2 R1 Izturīga Novēlota aizsardzības nekroze; soru veidošanās ir daļēji redzama, sori nenobrieduši vai nekrotiski pirms brieduma. 3 R2 Vāji izturīga Ļoti novēlota aizsardzības nekroze; attīstījušies atsevišķi nobrieduši sori vai soru grupas, bet tos pilnībā ieskauj nekroze; pieļaujams līdz pieciem nenekrotiskiem vasaras soriem, skaidra nekroze citās tā paša bumbuļa zonās. Nenotiek izaugumu vai snaudsporu veidošanās. Lai izlemtu, vai klasificēt 3. vai 4. grupā, var būt nepieciešams sagatavot plānus inficēto audu slaidus; ja snaudsporu nav, rādītājs ir 3. 4 S1 Nedaudz ieņēmīga Izkaisītas infekcijas; sori vai soru grupas nenekrotiski, to skaits ir neliels; citās infekcijas vietās uz asna var būt novēlota nekroze; asns var būt nedaudz mainījis formu (sabiezējis). Snaudošo (ziemas) sporangiju klātbūtne. Lai izlemtu, vai klasificēt 3. vai 4. grupā, var būt nepieciešams sagatavot plānus inficēto audu slaidus; ja ir snaudsporu klātbūtne, rādītājs ir 4. 5 S2 Īpaši ieņēmīga Blīvas infekcijas grupas, vairāki nobrieduši nekrotiski sori vai soru grupas, grupas ar blīvām nenekrotiskām infekcijas vietām, dominējoša izauguma veidošanās.

IV PIELIKUMS

Nosacījumi 9. pantā minēto pasākumu atcelšanai

1.   Nosacījumi pasākumu atcelšanai

1.1.

Pēc vismaz 50 gadiem kopš attiecīgā kaitīgā organisma pēdējās noteikšanas, ja ir nepārtraukta kultūraugu uzskaite invadētajā zonā, kas liecina, ka 6. panta 2. un 3. punkta nosacījumi ir izpildīti visā laikposmā, un ja invadētā zona nav izmantota ilggadīgajiem zālājiem.

1.2.

Pēc vismaz 20 gadiem kopš attiecīgā kaitīgā organisma pēdējās noteikšanas, ja ir nepārtraukta kultūraugu uzskaite, kas liecina, ka 6. panta 2. un 3. punkta nosacījumi ir izpildīti visā laikposmā, un ja invadētā zona nav izmantota ilggadīgajiem zālājiem, un — nav konstatētas pazīmes par inficēšanos ar attiecīgo kaitīgo organismu divās bioloģiskās pārbaudēs (kā aprakstīts 3. punktā) ar ieņēmīgām kartupeļu šķirnēm, vai — vienā bioloģiskajā pārbaudē (kā aprakstīts 3. punktā) ar ieņēmīgām kartupeļu šķirnēm nav konstatētas pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar attiecīgo kaitīgo organismu, un nav konstatētas dzīvotspējīgas snaudsporas, tieši pārbaudot augsni no invadētās zonas ar mikroskopu pēc sporu izdalīšanas ar vienu no I pielikuma 2. punktā paredzētajām metodēm. Shēma, kas izmantojama augsnes iegūšanai testēšanas mērķiem, ietver šādas darbības: — invadēto zonu sadala 0,33 ha lielās vienībās; — no katras vienības ņem 60 apakšparaugus līdz 20 cm dziļumā, un tos vienmērīgi sadala pa visu teritoriju vai apvieno atbilstoši zināmiem invadētiem fokusiem; — apakšparaugus rūpīgi samaisa, lai iegūtu trīs paraugus uz hektāru.

2.   Pasākumu daļēja atcelšana

Pēc vismaz 10 gadiem kopš attiecīgā kaitīgā organisma pēdējās noteikšanas invadētās zonas teritorijās var apsvērt 6. paredzēto pasākumu daļēju atcelšanu attiecībā uz šīm teritorijām, ja ir nepārtraukta kultūraugu uzskaite, kas liecina, ka 6. panta 2. un 3. punkta noteikumi ir izpildīti visā laikposmā, un ja invadētā zona nav izmantota ilggadīgajiem zālājiem, un:

a)	divās bioloģiskajās pārbaudēs (kā aprakstīts 3. punktā) ar ieņēmīgām kartupeļu šķirnēm nav konstatētas pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar attiecīgo kaitīgo organismu, vai

b)

vienā bioloģiskajā pārbaudē (kā aprakstīts 3. punktā) ar ieņēmīgām kartupeļu šķirnēm nav konstatētas pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar attiecīgo kaitīgo organismu, un konstatēts mazāk par piecām dzīvotspējīgām snaudsporām vienā gramā augsnes, tieši pārbaudot augsni no invadētās zonas ar mikroskopu pēc sporu izdalīšanas ar vienu no I pielikuma 2. punktā paredzētajām metodēm.

Shēma, kas izmantojama augsnes iegūšanai testēšanas mērķiem, ietver šādas darbības:

—	invadēto zonu sadala 0,33 ha lielās vienībās;

—	no katras vienības ņem 60 apakšparaugus līdz 20 cm dziļumā, un tos vienmērīgi sadala pa visu teritoriju vai apvieno atbilstoši zināmiem invadētiem fokusiem;

—	apakšparaugus rūpīgi samaisa, lai iegūtu trīs paraugus uz hektāru.

Ja šie nosacījumi nav izpildīti, pasākumu daļēju atcelšanu var atkal apsvērt pēc vismaz divu gadu nogaidīšanas perioda. Nosakot šā nogaidīšanas perioda ilgumu, dalībvalstis ņem vērā infekcijas līmeni un/vai noteikto dzīvotspējīgo sporu skaitu.

3.   Bioloģiskās pārbaudes pasākumu atcelšanas nolūkā

Vairākus attiecīgo augu bumbuļus inkubē podos ar vismaz 5 l augsnes tādos temperatūras, mitruma un gaismas apstākļos, kas ir labvēlīgi kartupeļu augšanai. Izmanto šķirni, kas ir īpaši ieņēmīga pret visiem patotipiem (piemēram, ‘Deodara’, ‘Evora’, ‘Morene’, ‘Tomensa’, ‘Maritiema’, ‘Arran Chief’).

Augošos kartupeļu augus apgriež, kad tie sasniedz aptuveni 60 cm augstumu. Pēc aptuveni 100 dienām pārbauda jaunizveidojušos bumbuļus, lai noskaidrotu, vai tiem nav izaugumu.

Pārbaudē vienmēr jāiekļauj no attiecīgā kaitīgā organisma brīvas augsnes negatīvas kontroles un inficētas augsnes pozitīvas kontroles. Pārbaudi uzskata par derīgu, ja pozitīvajā kontrolē bumbuļiem veidojas izaugumi, bet negatīvajā kontrolē izaugumi bumbuļiem neveidojas. Temperatūras un mitruma apstākļus siltumnīcā reģistrē. Izaugumus, kas izveidojušies testa paraugos, pārbauda mikroskopiski, lai noteiktu vasaras sporangiju un/vai snaudsporu klātbūtni.

Visu pārbaudi veic apstākļos, kas novērš jebkādu attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību.