EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2022

COM(2022) 240 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES plāns "Energotaupība"

1.Ievads

Enerģijas taupīšana, t. i., enerģijas patēriņa samazināšana, izmantojot cenu signālus, energoefektivitātes pasākumus vai brīvprātīgus centienus, bieži vien var būt lētākais, drošākais un tīrākais veids, kā samazināt mūsu atkarību no fosilo degvielu importa no Krievijas. Turklāt mazāks enerģijas patēriņš veicina energoapgādes drošību, mazina vajadzību pēc uzkrāšanas un ir pamats pārejai uz tīru enerģiju.

Brīvprātīgi samazinot nevajadzīgu enerģijas patēriņu un straujāk ieviešot energoefektivitātes pasākumus, mazināsies arī gāzes un naftas deficīts gadījumā, ja tiks pārtrauktas gāzes un naftas plūsmas no Krievijas. Tādējādi tas ir izšķirošs elements, kas palīdzētu stabilizēt tirgus un novērst turpmāku cenu svārstīgumu. Vidējā termiņā un ilgtermiņā enerģijas ietaupījumi veicinātu enerģijas cenu pazemināšanos, palīdzētu efektīvi reaģēt uz pēkšņu cenu kāpumu un piegāžu deficītu.

Enerģijas taupīšana tieši samazina rēķinus par enerģiju un padara mūsu ekonomiku noturīgāku. No fosilām degvielām iegūtas enerģijas augstās cenas jau tagad kaitē mājsaimniecībām un visām industriālajām nozarēm, sākot ar pakalpojumu sektoru un ražošanu un beidzot ar lauksaimniecību un transportu. Tāpēc enerģētiski nabadzīgām, mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm nākas pieņemt grūtus lēmumus par atteikšanos no enerģijas izmantošanas. Enerģijas cenu kāpumsietekmē arī uzņēmumu relatīvo konkurētspēju, un tam var būt domino efekts uz nodarbinātību un ienākumiem.

Pērn paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un Eiropas zaļā kursa īstenošanas ietvaros Komisija ierosināja nospraust vērienīgākus energoefektivitātes mērķrādītājus, kas sasniedzami līdz šīs desmitgades beigām. Lai gan priekšlikuma galvenais mērķis bija atbalstīt ES ekonomikas dekarbonizāciju, tas nestu arī citus būtiskus ieguvumus, piemēram, vairotu enerģētisko drošību un mazinātu SEG emisijas, gaisa piesārņojumu un dabas resursu izsīkšanu.

Visas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pilnīga īstenošana līdz 2030. gadam samazinātu gāzes patēriņu par 30 % jeb 100 mljrd. m³. Vairāk nekā trešdaļu no šī samazinājuma varētu panākt, ja tiktu sasniegts ES energoefektivitātes mērķrādītājs, kas izvirzīts Energoefektivitātes direktīvas (EED) pārstrādātās redakcijas priekšlikumā. Mērķrādītājs tiktu sasniegts, īstenojot attiecīgos energoefektivitātes politikas priekšlikumus, piemēram, pārstrādāto EED, pārstrādāto Ēku energoefektivitātes direktīvu (ĒEED), ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktus, kā arī citus rīcībpolitikas instrumentus, kam ir ietekme uz enerģijas patēriņu, piemēram, CO2 emisiju standartus jauniem transportlīdzekļiem, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un ierosināto jauno ETS ēkām un autotransportam.

Īstenojot šo rīcībpolitiku, tiktu panākts strukturāls energopatēriņa samazinājums. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šīm pārmaiņām būtu jānotiek vēl straujāk, lai palielinātu ES noturību un enerģētisko neatkarību.

Tajā pašā laikā salīdzinoši ātrus un ievērojamus enerģijas ietaupījumus var dot brīvprātīgas darbības. Jaunākajā IPCC ziņojumā 1 uzsvērts, ka izmaiņas mūsu dzīvesveidā un paradumos var palīdzēt ievērojami samazināt enerģijas patēriņu. Pazemināt temperatūru telpās, braukt ekonomiskāk, pāriet uz sabiedrisko transportu un aktīvo mobilitāti, efektīvāk izmantot sadzīves tehniku un gaisa kondicionēšanu un izslēgt apgaismojumu — tas viss var dot ievērojamus ietaupījumus īstermiņā 2 .

Tāpēc šajā ES Energotaupības plānā izmantotā pieeja ir vērsta divos virzienos:

(1)panākt tūlītējus enerģijas ietaupījumus, pateicoties brīvprātīgām darbībām, un

(2)paātrināt un stiprināt strukturālus vidēja termiņa un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus.

Abas pieejas būs jāatbalsta ar efektīvu finansiālo satvaru un pārvaldības struktūru.

2.Tūlītēji enerģijas ietaupījumi, pateicoties brīvprātīgām darbībām

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko un tirgus situāciju, mēs nevaram atļauties gaidīt, līdz būs ieviesti nozīmīgi strukturālie energoefektivitātes pasākumi. Ir ļoti svarīgi meklēt tūlītējas izdevības samazināt enerģijas patēriņu pašreizējās krīzes laikā. Tuvākajā laikā šādas izdevības lielākoties nestu brīvprātīga izvēle, bet ir arī tādi brīvprātīgie pasākumi, kas, ja ar tiem izdotos pašos pamatos panākt ieradumu maiņu, nestu augļus arī vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šādos brīvprātīgos pasākumos vajadzētu pirmām kārtām koncentrēties uz jomām, kur iespējams visvairāk samazināt gāzes un naftas patēriņu. Dabasgāzei vislielākā nozīme ir apsildē, proti, aptuveni 42 % no telpu apsildei izmantotās enerģijas mājokļu un mājsaimniecību sektorā iegūst no dabasgāzes. Otrajā vietā no apsildē izmantotajām fosilajām degvielām ir nafta (14 %), bet trešajā — ogles (aptuveni 3 %). Fosilo degvielu izmantošana transportā atbilst 288 milj. t. naftas ekvivalenta gadā, citiem vārdiem sakot, ar tām apmierina 93 % no vajadzībām transporta sektorā. Gaisa transports un kuģniecība gandrīz pilnībā ir atkarīgi no fosilajām degvielām, un 93 % no autotransportā un 23 % no dzelzceļa transportā patērētās enerģijas nāk no fosilajām degvielām. Aptuveni 25 % no braucieniem ar vieglajiem automobiļiem notiek apdzīvotās vietās.

Tas nozīmē, ka nozīmīgākie sektori, kur īstermiņā iespējams panākt ietaupījumus, ir apsilde mājsaimniecību un pakalpojumu sektorā un transports un mobilitāte, kā arī zināms papildu potenciāls pastāv rūpniecības sektoros. Īpaši svarīgi ir pasākumi, kas ļauj nekavējoties samazināt gāzes patēriņu, jo viss, ko izdodas ietaupīt pašlaik, palīdzēs piepildīt krātuves un tādējādi samazināt piegādes riskus ziemas sezonā. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī taupīt elektroenerģiju, jo gāzi, naftu un ogles izmanto arī elektroenerģijas ražošanā. Lielākais naftas patēriņa samazinājums, visticamāk, būs panākams, samazinot personīgo automobiļu izmantošanu un lidojumus, kā arī uzlabojot kravas automobiļu braukšanas efektivitāti.

Šāda izvēle var samazināt pieprasījumu pēc enerģijas, kas savukārt var palīdzēt samazināt fosilo degvielu importu un izvairīties no nopietnāka deficīta un līdz ar to arī ierobežojumu piemērošanas ar visām no tā izrietošajām ekonomiskajām un sociālajām sekām.

Protams, pašreizējās augstās tirgus cenas jau tagad ir pārmaiņu dzinulis, jo mājsaimniecības un uzņēmumi meklē veidus, kā ierobežot enerģijas rēķinu pieaugumu. Tomēr šādi tirgus spēku virzīti ietaupījumi dažādu iemeslu dēļ var nebūt pietiekami. Iesaistītajiem, iespējams, nav informācijas par labākajiem taupīšanas paņēmieniem. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus, var būt nepieciešama koordinācija. Ne vienmēr tiek garantēts arī taisnīgums un solidaritāte: turīgākajiem ne vienmēr ir nepieciešamība mainīt ieradumus, turpretī citi, jo īpaši visneaizsargātākie, var būt spiesti spert sāpīgus soļus. Visbeidzot, tirgus cenas ne vienmēr stimulēs no REPowerEU mērķu viedokļa piemērotus pūliņus.

Tāpēc izmantojamos atbalsta pasākumus pēc to veida var iedalīt šādi:

·informatīvi pasākumi, ar ko nodrošina, ka dažādi enerģijas lietotāji izprot, cik svarīgi ir samazināt pieprasījumu pēc enerģijas, un zina, ko tie var darīt lietas labā;

·stimula un atbalsta pasākumi, kas palīdzētu enerģijas lietotājiem samazināt enerģijas patēriņu, piemēram, piedāvājot atlaides visefektīvāko ierīču iegādei.

Galvenā priekšrocība, ko sniedz šāda veida pasākumu raisītās pārmaiņas, ir tā, ka to ietekme uz enerģijas patēriņu ir tūlītēja, nav nepieciešami (vai ir ļoti mazi) sākotnējie ieguldījumi, un vajadzīgs pavisam nedaudz mainīt ieradumus, turklāt tas neietekmē (vai ļoti mazā mērā ietekmē) labklājību, jo šādi rīkosies tikai tie, kas to var un vēlas.

Šādi pasākumi galvenokārt būs brīvprātīgi, un to pamatā būs laba griba un iedarbīga patērētāju informēšana par visefektīvākajiem pasākumiem, ko tie varētu veikt. Tā kā gāzes un naftas galvenie izmantošanas veidi ir salīdzinoši ierobežoti (gāzi galvenokārt izmanto apsildei, naftu — transportam), ir iespējams radīt samērā precīzi mērķētus vēstījumus.

Lai iedzīvotāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, ir svarīgi viņiem sniegt precīzi mērķētu informāciju. Īstajā brīdī ir jānāk klajā ar pareizo vēsti. Tas, visticamāk, nozīmē, ka būs jāorganizē nedaudzi plašai publikai domāti pasākumi, kuru pamatā ir pieejama informācija.

Ar to jānodarbojas uzticību raisošām struktūrām, kurām ir laba izpratne par vietējiem apstākļiem un kuras spēj konkrētos pasākumos iesaistīt plašas iedzīvotāju masas. Dalībvalstis bieži vien ir vislabākajās pozīcijās, lai popularizētu šāda veida energotaupības pasākumus vispiemērotākajā brīdī un ņemot vērā vietējos apstākļus. Būtiska nozīme ir pašvaldībām, kas var iesaistīties ar, piemēram, vietējo, reģionālo un valsts enerģētikas aģentūru, Pilsētas mēru pakta un 100 klimatneitrālo un viedo pilsētu misijas starpniecību.

Informācijas pasākumus var arī papildināt, skolu mācību programmās iekļaujot ar energotaupību saistītas prasmes un popularizējot šādu prasmju apguvi nozarēs, kurām ir izšķiroša nozīme REPowerEU plāna vērienīgo mērķrādītāju sasniegšanā.

Vairākas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus, kuru mērķis ir atraisīt īstermiņa enerģijas ietaupījuma potenciālu 3 , bet darīt var vairāk. Lai atbalstītu šos centienus, Komisijas un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) kopīgā kampaņa “Ir katram roka jāpieliek” sniedz vienkāršu informāciju par to, ko privātpersonas un uzņēmumi var brīvprātīgi darīt, lai palīdzētu samazināt enerģijas importu no Krievijas.

Turklāt, lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties efektīvākas ierīces, Komisija patlaban ievieš Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistra (EPREL) patērētājiem domātu saskarni 4 . Komisija arī strādā pie informācijas kampaņas, proti, gatavo izpratnes veicināšanai domātu informāciju un materiālus, ko citas struktūras varētu izmantot privātpersonu informēšanā. Dalībvalstīm vajadzētu arī pilnībā izmantot tām pieejamās energoefektivitātes veicināšanas iespējas, piemēram, samazināt PVN likmes augstefektīvām apsildes sistēmām, nodrošināt, ka enerģijas cenas stimulē pāreju uz siltumsūkņu izmantošanu, un mudināt iegādāties efektīvākas ierīces. Dalībvalstis pašas vislabāk spēj apzināt, kādi ir efektīvākie, taisnīgākie un to apstākļiem piemērotākie risinājumi.

Ir daudz specifisku, nekavējoties realizējamu ieteikumu; pielikumā ir sniegti iespējamo pasākumu piemēri (norādīts arī to indikatīvais aplēstais ietaupījuma potenciāls), un paši būtiskākie apkopoti zemāk redzamajā tabulā 5 .

IEA lēš, ka šāda veida ar gāzi saistīti īstermiņa pasākumi gada laikā ļautu par 5 % samazināt gāzes (gala)patēriņu (aptuveni 13 mljrd. m³). Līdzīgā kārtā un atkarībā no dalībvalsts un tajā pastāvošā kopējā pieprasījuma pēc transporta ar šādiem pasākumiem naftas (gala)patēriņu varētu samazināt pat par 5 % (aptuveni 16 mtoe), turklāt neierobežojot nepieciešamos braucienus.

Atbalstot šos centienus, Komisija:

·izstrādās kampaņu, kurā skaidros, ar kādiem pretpasākumiem ES risina sekas, kā cēlonis ir Krievijas karš pret Ukrainu un augstās enerģijas cenas, un kuras mērķis ir vairot informētību un sagādāt materiālus, ko var izmantot arī citas struktūras;

·izplatīs informāciju par kampaņu “Ir katram roka jāpieliek”, par to, kādus energotaupības pasākumus var veikt iedzīvotāji, un sadarbosies ar ieinteresēto personu grupām, lai šie informatīvie pasākumi sasniegtu pēc iespējas plašāku cilvēku loku un būtu maksimāli iedarbīgi;

·izveidos Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistra (EPREL) patērētāju saskarni, kas palīdzēs patērētājiem un iepircējiem izvēlēties pašas efektīvākās ierīces.

3.Paātrināt un stiprināt strukturālus vidēja termiņa un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus

Pašlaik izvirzīto ES energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšana ir būtisks devums ES klimatieceru īstenošanā. Klimata aktā noteiktie 20–20–20 mērķrādītāji un 2030. gadam izvirzītie klimata mērķrādītāji ir skaidri piemēri tam, ka, pateicoties energoefektivitātes pasākumiem, izaugsme ir gājusi roku rokā ar mazāku enerģijas patēriņu, un tiem ir bijusi svarīga loma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā. Pētījumi liecina 6 , ka energoefektivitātes rīcībpolitika nesusi arī plašākus ieguvumus, ko dažādā mērā iespējams arī monetizēt. Te var minēt enerģētiskās nabadzības samazināšanos, veselības un labklājības uzlabošanos, uzņēmumu konkurētspējas kāpumu un energoapgādes drošības nostiprināšanos.

Dalībvalstis ir izveidojušas satvaru un institucionālo kārtību, kas vajadzīgi, lai sasniegtu iepriekšējos un pašreizējos energoefektivitātes mērķrādītājus. Ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP) ir izveidota pārvaldības struktūra, kas nodrošina, ka šīs ieceres ir saskanīgas ar vispārējiem ES mērķiem. Tagad šie energoefektivitātes uzlabojumi ir jāievieš daudz straujāk, lai palielinātu ES noturību. Tā kā augstākas enerģijas cenas nozīmē, ka investīcijas energoefektivitātē atmaksājas īsākā laikā, ir ar jaunu sparu jāķeras pie to likviditātes un informatīvo šķēršļu novēršanas, kas kavē šādas ienesīgas investīcijas.

Ņemot vērā pēdējo desmit gadu laikā paveikto, tas neprasītu jaunu struktūru vai institūciju veidošanu. Piemēram, visās dalībvalstīs ir pieņemtas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, lielajiem uzņēmumiem reizi četros gados ir jāveic energoauditi un ir ieguldītas pūles atbilstošā apmācībā un kvalitātes nodrošināšanā. Tomēr energoefektivitātes uzlabošanās tempa kāpināšana var nebūt iespējama, ja netiks palielināti resursi, kas nepieciešami, piemēram, konsultēšanai un informēšanai, un nostiprināti mehānismi, kas sekmē privāto investīciju pieaugumu.

Pašreizējie ES noteikumi par ekodizainu un energomarķējumu ir ļāvuši par 10 % samazināt to darbības jomā ietilpstošo produktu gada enerģijas patēriņu, kā rezultātā ES ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc primārās enerģijas un patērētāju izmaksas. Ar Komisijas priekšlikumu regulai par ekodizaina prasību noteikšanu ilgtspējīgiem produktiem 7 ekodizaina regulējuma darbības joma ir paplašināta, lai aptvertu pēc iespējas plašāku produktu klāstu. Tā kā materiālu izmantošanai produktos ir būtiska enerģētiskā pēda, šis jaunais regulējums ievērojami palielinās enerģijas ietaupījumus, pateicoties lielākai energoefektivitātei un materiālefektivitātei.

3.1.Izvirzīt augstāku ES energoefektivitātes mērķrādītāju

Komisijas 2021. gada jūlija priekšlikums par pārstrādāto EED paredz augstāku energoefektivitātes mērķrādītāju, proti, 9 % līdz 2030. gadam (salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenāriju).

Komisija 2021. gadā arī veica pētījumu par energoefektivitātes pasākumu energotaupības potenciālu, kurā noskaidrojās, ka enerģijas ietaupījuma ekonomiskais potenciāls 2030. gadā varētu sasniegt 13 % no FEC (752 Mtoe), ja ES pastiprinātu finansēšanu un centienus energoefektivitātes jomā. Saskaņā ar to pašu pētījumu 8 enerģijas ietaupījuma tehniskais potenciāls varētu sasniegt 19 % no FEC (696 Mtoe).

Kā izriet no 8. marta paziņojuma par REPowerEU 9 , arī REPowerEU scenārija modelis, kurā izmantotas strukturāli augstākas gāzes cenas, liecina, ka ir iespējams izmaksefektīvi sasniegt energoefektivitātes mērķrādītāju — 13 % 2030. gadā.

3.2.Iespējami stiprināt energoefektivitātes pasākumus

Ņemot vērā nepieciešamību ātrāk sasniegt Savienības neatkarību no fosilo degvielu importa, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja paātrināt esošo energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un ieviest vēl papildu pasākumus. Katra dalībvalsts vislabāk zina, kur koncentrēt savus centienus, turklāt ES līmenī ir skaidras jomas, kurās kopīga pieeja var sniegt pievienoto vērtību.

Pašlaik noritošajos koplēmuma procesos par dažādiem paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” elementiem likumdevēji var īstermiņā stiprināt energoefektivitātes tiesisko regulējumu un nodrošināt lielākus enerģijas ietaupījumus vidējā termiņā un ilgtermiņā REPowerEU kontekstā, tostarp:

·palielināt nacionālo energotaupības pienākumu vērienu;

·ieviest pienākumus, kas nodrošinātu, ka galvenajās nozarēs tiek palielināta energoefektivitāte un pārtrauktas subsīdijas fosilo degvielu tehnoloģijām, tiek konsekventi veicinātas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un ātri izstrādātas energotaupības tehnoloģijas un aprīkojums;

·stiprināt energoauditu ieteikumu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti izmaksefektīvi pasākumi un ka uzņēmumi (jo īpaši MVU) un citas struktūras, piemēram, publiskās iestādes, kam nav uzlikts energoaudita pienākums, tomēr ir motivētas šādu auditu veikt un pēc tam attiecīgi rīkoties. Šajā sakarā uzmanība būtu jāvelta datu centriem un atlikumsiltuma izmantošanai;

·ieviest papildu minimālos energosnieguma standartus ēkām, lai veicinātu renovāciju, kuras ietvaros tiek renovētas arī siltumapgādes (un aukstumapgādes) sistēmas, paredzot pietiekami vērienīgus termiņus un iezīmējot trajektoriju, kā modernizēt ēkas ar sliktāko sniegumu, kam ir “G” līdz “D” klases energosnieguma sertifikāts;

·vismaz no 2025. gada atcelt dalībvalstu subsīdijas ar fosilo degvielu darbināmiem ēku apkures katliem (turklāt vairumā gadījumu šādi stimuli ir pretrunā Energomarķējuma regulas 7. panta 2. punktam) un tā vietā ieviest atbalsta shēmas, kas stimulē pāreju uz siltumsūkņu izmantošanu;

·valstu līmenī izvirzīt stingrākas energoefektivitātes (un resursefektivitātes) prasības jaunām ēkām, proti, noteikt prasības apsildes sistēmām un līdz 2030. gadam (publisko ēku gadījumā līdz 2027. gadam) ieviest bezemisiju standartus;

·valstu līmenī noteikt stingrākas prasības siltumapgādes sistēmām esošās ēkās, kas aptvertu arī nozīmīgu renovāciju un apkures katlu nomaiņu, kā arī pieslēgumu efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām blīvi apdzīvotās teritorijās. Tas ietu roku rokā ar stingrāku ekodizaina robežvērtību noteikšanu apsildes sistēmām ES līmenī, kas nozīmē, ka 2029. gads būs pēdējais gads, kad tirgū būs atļauts laist “atsevišķus” ar fosilo degvielu darbināmus katlus, un ar paralēlu energomarķējuma skalas atjaunināšanu (līdz 2025./2026. gadam), kā rezultātā katli un citas ar fosilām degvielām darbināmas ierīces tiks klasificētas zemākajās energoefektivitātes klasēs. Šādi ĒEED un ekodizaina un energomarķējuma pasākumi stimulēs siltumsūkņu ieviešanu un palīdzēs sasniegt mērķi — divkāršot siltumsūkņu uzstādīšanas tempu;

·valstu līmenī aizliegt ar fosilajām degvielām darbināmus apkures katlus esošās un jaunās ēkās, nosakot prasības siltumģeneratoriem, pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu emisijām vai izmantotās degvielas veidu. Lai novērstu pašreizējo juridisko nenoteiktību, ĒEED pārstrādātā redakcija dod skaidru juridisko pamatu šādiem aizliegumiem valstu līmenī, tomēr jau tagad saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu ir iespējams īstenot šādus pasākumus, un vairākas dalībvalstis to jau dara.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā būs svarīgi arī vēl vairāk kāpināt energoefektivitāti transporta nozarē, lai samazinātu naftas patēriņu, veicinātu pāreju uz efektīvām atjaunīgām alternatīvām un palielinātu transporta energoefektivitāti ar, piemēram, šādiem paņēmieniem:

·lielas noslodzes transportlīdzekļu aerodinamiskā modernizācija un ietaises, kas paredzētas refrižeratorpiekabju pieslēgšanai elektrotīklam; garāki kravas automobiļi ar ekodizainu, piemēram, aerodinamiskām ierīcēm uz piekabēm;

·gaidāmajos pārskatītajos CO2 snieguma standartos jaunpārdotiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (iecerēts laist klajā 2022. gada decembrī) iekļaut papildu ekodizaina prasības vai augstākus energoefektivitātes mērķrādītājus transportlīdzekļiem un piekabēm;

·ar gaidāmo pārskatīto Masas un gabarītu direktīvu stimulēt bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu un palielināt tādu garu un smagu kravas automobiļu energotaupības potenciālu, kuri pārvietojas pāri robežām Eiropas Savienībā;

·ar gaidāmo pārskatīto Kombinēto pārvadājumu direktīvu veicināt energotaupīgu kombinēto pārvadājumu izmantošanu.

Tālab Komisija:

·ierosina Energoefektivitātes direktīvā noteikto saistošo mērķrādītāju paaugstināt līdz 13 %;

·aicina Parlamentu un Padomi pašreizējās sarunās par Ēku energoefektivitātes direktīvu un Energoefektivitātes direktīvu apsvērt iepriekš izklāstītos pasākumus, kas dotu papildu ietaupījumus un vairotu ēku energoefektivitāti;

·aicina Parlamentu un Padomi atbalstīt ieceres, kas izklāstītas Komisijas priekšlikumā regulai par ilgtspējīgu produktu ekodizainu 10 , kuras ātra ieviešana ļaus vēl vairāk ietaupīt enerģiju, pateicoties daudzu produktu lielākai energoefektivitātei un resursefektivitātei;

·apsvērs likumdošanas iniciatīvu, ar ko tiks palielināts bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars zināmu lielumu sasniegušos publiskajos un korporatīvajos autoparkos;

·nāks klajā ar tiesību aktu paketi par kravu transporta zaļināšanu.

Komisija arī mudina dalībvalstis bez kavēšanās pieņemt reformēto Eiropas vienotās gaisa telpas regulu attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības modernizāciju Eiropā, ņemot vērā ievērojamos ieguvumus, ko dotu sadedzinātās degvielas apjoma samazināšana, pateicoties efektīvākiem lidojumiem.

4.Finansējums

Runājot par energoefektivitātes un ēku renovācijas finansēšanu, labs izejas punkts ir nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP) ierosinātās investīcijas, un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros tām ir atvēlēti vairāk nekā 67 miljardi EUR. Lielākā daļa finansējuma ir atvēlēta ēku (galvenokārt dzīvojamo un sabiedrisko ēku) renovācijai, kam seko energoefektīvu ēku būvniecība, savukārt energoefektivitātei MVU, rūpniecībā un terciārās ēkās bieži vien veltīta mazāka uzmanība. Diskusijas, kas REPowerEU satvarā pašlaik notiek ar visām dalībvalstīm, ir laba iespēja ANP šajās jomās stiprināt.

Paredzams, ka arī ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), tostarp Modernizācijas fonds un ierosinātā jaunā ETS attiecībā uz ēkām un autotransportu, un ar to saistītais Sociālais klimata fonds nodrošinās kopējos ieņēmumus vismaz līdzīgā apmērā, un galvenais ieņēmumu izmantošanas mērķis ir investīcijas energoefektivitātē. Turklāt pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā no kohēzijas politikas fondiem (ERAF, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds) sniegs ievērojamu atbalstu energoefektivitātei un ilgtspējīgam transportam. Konkrētāk, programma InvestEU mobilizēs privāto finansējumu, lai atbalstītu plašas investīcijas energoefektivitātē, dalot riskus ar īstenošanas partneriem, tostarp EIB grupu. Atbalstu investīcijām energoefektivitātē paredz arī kopējā lauksaimniecības politika, programma “Apvārsnis Eiropa” un programma LIFE. Kopumā ar šiem ES līmeņa instrumentiem ar klimatu saistītiem izdevumiem piešķirtie finanšu resursi 2021.–2027. gada DFS un NextGenerationEU sasniedz 626 miljardus euro (lai gan šie resursi tiek piešķirti vairākām rīcībpolitikas jomām, kas nav tieši saistītas ar energoefektivitāti).

Uz pasākumiem, kas saistīti ar valsts atbalstu, attiecas noteikumi par valsts atbalstu. Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības valsts atbalsta pamatnostādnes (CEEAG) sniedz plašas iespējas atbalstīt energoefektivitātes projektus. Lai gan energoefektivitātei ir atvēlēts ievērojams ES un valstu, reģionālā un vietējā līmeņa publiskais finansējums, ar to vien nepietiks, lai segtu energoefektivitātes investīciju vajadzības, tāpēc bez privāto investīciju palielināšanas šos mērķus sasniegt neizdosies. Vajadzību pēc papildu finansējuma rada tas, ka nepieciešama strādājošo kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana, lai netrūktu kvalificēta darbaspēka, bez kā nav iespējams īstenot daudzus no plānotajiem pasākumiem, tostarp, bet ne tikai, energotaupības rīku, efektīvu ierīču vai atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu un ar ēkām un renovāciju saistīto pasākumu īstenošanu.

Tas nozīmē, ka, no vienas puses, pēc iespējas izmaksefektīvāk jāizmanto publiskais finansiālais atbalsts, pamatojoties uz finansēšanas instrumentiem un novatoriskām finansēšanas shēmām. Tālab Komisija arī turpmāk sniegs tehnisko palīdzību investīcijām energoefektivitātē, inovatīvu energoefektivitātes finansēšanas shēmu (piem., investīciju atpelnīšana caur rēķiniem vai nodokļiem, energoefektivitātes līgumu slēgšana, uz snieguma balstīti modeļi) un finanšu produktu (piemēram, energoefektivitātes hipotēkas un zaļie aizdevumi, bezemisiju transportlīdzekļu iegādes finansēšanas shēmas) ieviešanai.

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir izveidot energoefektivitātes finansēšanas shēmas, kombinējot finanšu instrumentus un dotācijas, Komisija ar Eiropas Investīciju bankas atbalstu ir sagatavojusi modeli 11 , kā atbalstīt dalībvalstis energoefektivitātes finanšu instrumentu izveidē un palielināt šo shēmu izmantošanu kohēzijas politikas fondu ietvaros.

No otras puses, ir svarīgi stiprināt sadarbību ar finanšu iestādēm energoefektivitātes investīciju sfērā un stimulēt to aktīvu apņemšanos sasniegt REPowerEU un Eiropas zaļā kursa mērķus. Tāpēc Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpina stiprināt sekmīgās Energoefektivitātes finanšu iestāžu grupas (EEFIG) darbu, piemēram, ir iecere to pārveidot par augsta līmeņa Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīciju ar finanšu sektoru. Turklāt Komisija izvērtēs, ar kādiem vēl paņēmieniem iespējams piesaistīt turpmākas privātās investīcijas, piemēram, izmantojot hipotekāro portfeļu standartus vai shēmas “maksājumi pēc rezultātiem”.

Tā kā ir nepieciešams palielināt energoefektivitātei domāto privāto finansējumu, Komisija:

·balstoties uz sekmīgo Energoefektivitātes finanšu iestāžu grupas (EEFIG) darbu, sadarbībā ar dalībvalstīm izveidos augsta līmeņa Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīciju ar finanšu sektoru;

·izvērtēs, ar kādiem vēl paņēmieniem iespējams piesaistīt turpmākas privātās investīcijas, piemēram, izmantojot hipotekāro portfeļu standartus vai shēmas “maksājumi pēc rezultātiem”.

5.Pārvaldība un partneri

Dalībvalstis un to reģionālās un vietējās iestādes un organizācijas ir vislabākajās pozīcijās uzrunāt ES iedzīvotājus un uzņēmumus, lai mudinātu tos piekopt energotaupību vai investēt energoefektivitātē. Komisija šos centienus papildinās, proti, apzinās un popularizēs dalībvalstu pieredzi par visefektīvākajām darbībām, ja iespējams, izmantojot esošās struktūras, piemēram, EED un ĒEED saskaņotās darbības, vietējās iniciatīvas utt. Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros Komisija palīdz dalībvalstīm apzināt reformas un investīcijas, kas nepieciešamas, lai pārtrauktu fosilās degvielas importu no Krievijas, tostarp lai paātrinātu un stiprinātu energoefektivitātes pasākumus. Komisija vēlas sadarboties ar visiem attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un vietējiem aktoriem, lai sniegtu vislielāko atbalstu un apmainītos ar informāciju.

Pilsētās mīt trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju, un tām ir vislielākais potenciāls realizēt steidzamus energotaupības pasākumus. Tām ir arī dziļa izpratne un saskarsme ar cilvēkiem, ko apdraud enerģētiskā nabadzība. Šajā kontekstā galvenie partneri ir Pilsētas mēru pakts un 100 klimatneitrālu un viedu pilsētu misija. Svarīgs aspekts, kas ļautu nodrošināt, ka pienācīgi iesaistīti tiek visi patērētāji, ir nostiprināt esošos tīklus ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī šajos līmeņos strādājošo ekspertu un ieinteresēto personu tīklus. Starptautiskā līmenī Globālais Pilsētas mēru pakts ir veids, kā uzrunāt 11 000 pilsētu, tostarp Ukrainā, kuru pēc konflikta var iesaistīt līdzīgā rīcībā.

Pastāv konkrēti aspekti, kas jārisina dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, un Komisija plāno izpētīt, vai varētu izveidot īpašas energotaupības partnerības ar ieinteresētajām personām attiecīgajās nozarēs (piemēram, transports, rūpniecība, lauksaimniecības pārtikas nozare, IKT, tostarp datu centri, ūdenssaimniecība un enerģētika). Savukārt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un pakalpojumu sektoram domātais satvars varētu balstīties uz citām jau esošām iniciatīvām, piemēram, iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām” vai Ogļu ieguves reģionu pārkārtošanās iniciatīvu.

Laikos, kad jārīkojas bez kavēšanās, ir vajadzīgas padziļinātas vietējās zināšanas un individuāli pielāgots praktiskais atbalsts, lai konsultētu cilvēkus par to, kā vislabāk apvienot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un energoefektivitātes pasākumus vai kā iesaistīties atjaunīgās enerģijas kopienā. Jānodrošina, ka it visiem iedzīvotājiem ir lēmumu pieņemšanai vajadzīgā informācija. Lai cik steidzami nebūtu pasākumi, nedrīkst aizmirst par iekļautību, vienlīdzību un nediskrimināciju.

Tālab Komisija:

·turpinās savest kopā attiecīgās ieinteresētās personas, energotaupības partnerības, patērētāju organizācijas, prasmju partnerības un alianses, Reģionu komiteju, vietējos un reģionālos tīklus un dalībvalstu centrālās iestādes, lai dotu iespēju apmainīties ar energotaupības pasākumu paraugpraksi visās sfērās un sekot līdzi tam, kāda varētu būt energotaupības pasākumu ietekme nākamās ziemas perspektīvā;

·turpinās sniegt īpašu tehnisko palīdzību energoefektivitātes jomā, piemēram, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, kohēzijas politiku un ELENA, kas palīdzēs iestādēm un ieinteresētajām personām novērst šķēršļus energoefektivitātes programmu izvēršanai;

·aicinās dalībvalstis līdz 1. jūlijam ziņot par pasākumiem, ko tās veikušas, lai panāktu pieprasījuma samazinājumu īstermiņā. Dalībvalstis tiks arī aicinātas izklāstīt, kādus turpmākus pasākumus (tostarp saistībā ar datu centriem un atlikumsiltumu rūpniecībā) tās plāno veikt un kāda būs to sagaidāmā ietekme.

6.Secinājumi

Bez energoefektivitātes pasākumiem nebūs iespējams īstenot ne Eiropas zaļo kursu, ne Savienības stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam izmaksefektīvi dekarbonizēt ekonomiku. Pašreizējās augstās enerģijas cenas un karš Ukrainā ir devuši jaunu impulsu energotaupībai, jo tas ir veids, kā pēc iespējas ātrāk panākt Eiropas Savienības neatkarību no Krievijas fosilo degvielu importa.

Kā minēts šajā plānā, tam nepieciešami gan strukturāli energoefektivitātes pasākumi vidējā termiņā un ilgtermiņā, gan tūlītējas izmaiņas. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi gan pienācīgi cenu signāli, gan ierobežotā publiskā finansējuma lietpratīga izmantošana un vairāk privāto investīciju, gan papildu atbalsts un papildinoša rīcībpolitika konkrētiem pasākumiem uz vietas. Tas prasīs lielāku iedzīvotāju, vietējo un reģionālo pašvaldību un aktoru iesaisti, lai nodrošinātu, ka sabiedrība pārliecinoši uzņemas atbildību par vajadzīgo energotaupības pasākumu ātru īstenošanu.

Šajā paziņojumā izklāstīto ieteikumu un darbību īstenošana ļaus ikvienam ietaupīt enerģiju un tādējādi veicināt Eiropas enerģētisko neatkarību.

Pasākumi, ar ko var panākt tūlītējus enerģijas ietaupījumus (neizsmeļošs saraksts)

Tabulā sniegts neizsmeļošs saraksts ar pienācīgi mērķētiem pasākumiem, kas var dot ievērojamus enerģijas ietaupījumus īstermiņā (viena gada laikā). Norādītais aplēstais enerģijas ietaupījums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no tā, cik lielā mērā cilvēki reaģē uz publicitātes un informācijas kampaņām un citiem pamudinājumiem. Tāpēc šie ieteikumi jāsaprot kā tīri indikatīvi, kas norāda uz iespējamo ietekmes pakāpi ES līmenī.

Turklāt pasākumu ietekme var pārklāties. Piemēram, tādu pašu enerģijas ietaupījumu var panākt vai nu ar informācijas kampaņu, vai izvēršot energoefektivitātes sertifikātu ieviešanu un mērķtiecīgas energopārbaudes. Tāpēc nav iespējams aplēsto ietekmi summēt, lai noskaidrotu, kāds būtu kopējais enerģijas ietaupījums.

Transporta jomā saskaņā ar ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju un jo īpaši jauno pilsētu mobilitātes politikas satvaru vietējā, reģionālā vai valsts līmenī varētu veikt dažādus visiem izdevīgus pasākumus, kas redzami tabulā. Šīs darbības var ātri īstenot vai paātrināt publiskās iestādes, transporta operatori un darba devēji vai citi aģenti (atkarībā no pasākuma).

(1)      IPCC, 2022: "Climate Change 2022: Mitigation of Climate Change". III darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestajā novērtējuma ziņojumā.

(2)    Analysis of behaviour change due to electricity crisis: Japanese household electricity consumer behaviour since the earthquake; Murakoshi et al, 2013. Can Rationing Affect Long Run Behavior? Evidence from Brazil; Costa, 2012. Sk. arī "Policies for energy conservation and sufficiency: Review of existing policies and recommendations for new and effective policies in OECD countries: Bertoldi, 2022" (https://doi.org/10.1016/j.enbuild.2022.112075)

(3)    Piemēram, Beļģijas valdība ir uzsākusi kampaņu “J’ai un impact/ik heb impact”, kuras mērķis ir panākt īstermiņa enerģijas ietaupījumus, ņemot vērā Ukrainas krīzi. Itālija ir paziņojusi par lēmumu ierobežot siltumapgādes un aukstumapgādes temperatūru sabiedriskās ēkās.

(4)    Vairāk informācijas sk.: https://eprel.ec.europa.eu/screen/home

(5)    Norādītais aplēstais enerģijas ietaupījums ir balstīts uz dažādiem avotiem un ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no tā, cik lielā mērā cilvēki reaģē uz publicitātes un informācijas kampaņām un citiem pamudinājumiem. Tāpēc šie ieteikumi jāsaprot kā tīri indikatīvi, kas norāda uz iespējamo relatīvo ietekmes pakāpi ES līmenī. Turklāt pasākumu ietekme var pārklāties.

(6)    Sk., piem., https://combi-project.eu/

(7)    COM(2022) 142 final

(8)    https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/511bb328-f8b9-11eb-b520-01aa75ed71a1/language-en

(9)    SWD(2022) 230 final

(10)      COM(2022) 142 final.

(11)    https://www.fi-compass.eu/resources/factsheets-and-brochures/model-for-a-financial-instrument-with-a-grant-component