Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021L1883

    ES zilā karte – augsti kvalificētu darbinieku ieceļošana un uzturēšanās (pēc 2023. gada)

    ES zilā karte – augsti kvalificētu darbinieku ieceļošana un uzturēšanās (pēc 2023. gada)

     

    KOPSAVILKUMS:

    Direktīva (ES) 2021/1883 – nosacījumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Eiropas Savienībā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā

    KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

    Šī direktīva paredz nosacījumus (kā arī tiesības), ar kādiem Eiropas Savienībā var ieceļot un uzturēties augsti kvalificēti trešo valstu* valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi:

    • kuri ilgāk par trim mēnešiem uzturas kādā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī;
    • kuri strādā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kura pirmā ir izsniegusi ES zilo karti.

    SVARĪGĀKIE ASPEKTI

    Direktīvas darbības joma ir šāda:

    • tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz vai ir iesnieguši pieteikumu uzņemšanai kādā dalībvalstī augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā;
    • tā neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem:
      • kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību;
      • kuri veic pētniecības projektu;
      • kuriem ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss kādā dalībvalstī;
      • uz kuriem attiecas starptautisks nolīgums, kas atvieglo pagaidu uzturēšanos un brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, vai kuru izraidīšana ir atlikta;
    • tā nekādi neskar:
      • labvēlīgākus noteikumus, kuri ietverti ES tiesību aktos, tostarp divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos;
      • dalībvalstu tiesības izlemt, cik daudz trešo valstu valstspiederīgo drīkst ieceļot to teritorijā.

    ES zilās kartes pieteikumu iesniedzējiem ir pienākums uzrādīt:

    • derīgu darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai uz vismaz sešu mēnešu laikposmu;
    • dokumentus, kas apliecina viņu profesionālo kvalifikāciju;
    • derīgu ceļošanas dokumentu un, ja vajadzīgs, derīgu vīzu;
    • pierādījumu par to, ka viņi ir pieteikušies veselības apdrošināšanai, ja tas neizriet no darba līguma.

    Dalībvalstis:

    • prasa ievērot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgajos valsts tiesību aktos, izklāstīti koplīgumos vai noteikti praksē;
    • nodrošina, ka to noteiktais algas slieksnis ir vismaz attiecīgās dalībvalsts vienas vidējās bruto gada algas apmērā, bet nepārsniedz 1,6 šādas algas, zemāku algas slieksni 80 % apmērā piemērojot profesijām, kurās trūkst darbinieku, un jauniem absolventiem no trešām valstīm (ne ilgāk kā trīs gadus);
    • nosaka, vai pieteikumus iesniedz trešās valsts valstspiederīgais vai darba devējs, vai jebkurš no tiem;
    • var iekasēt maksu par pieteikumu izskatīšanu, ja vien tās apmērs nav nesamērīgs vai pārmērīgs;
    • nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir viegli pieejama informācija par visiem nepieciešamajiem dokumentārajiem pierādījumiem un saistītajiem nosacījumiem;
    • norīko kontaktpunktus informācijas saņemšanai un nosūtīšanai.

    Noraidījuma noteikumi ietver šādus aspektus:

    • dalībvalstīm ir pienākums noraidīt pieteikumus, ja:
      • uzņemšanas kritēriji nav izpildīti;
      • uzrādītie dokumenti ir viltoti;
      • pieteikuma iesniedzējs tiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai veselībai;
      • darba devēja uzņēmuma galvenais mērķis ir atvieglot trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu.
    • dalībvalstis var noraidīt pieteikumus, ja:
      • attiecīgo brīvo darba vietu spēj aizpildīt valsts vai ES pilsonis, vai trešās valsts valstspiederīgais, kurš likumīgi uzturas ES;
      • darba devējs nav izpildījis savas nodokļu un citas juridiskās saistības, ir bankrotējis, ir pieteicis maksātnespēju vai ir nelegāli nodarbinājis trešo valstu valstspiederīgos;
      • pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī trūkst kvalificētu attiecīgās profesijas pārstāvju.

    Atsaukšanas vai neatjaunošanas noteikumi ietver šādus aspektus:

    • dalībvalstīm ir pienākums atsaukt zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu, ja:
      • karte vai dokumenti ir viltoti;
      • trešās valsts valstspiederīgajam vairs nav derīga darba līguma vai vajadzīgās kvalifikācijas, vai arī viņa alga vairs neatbilst noteiktajam algas slieksnim.
    • dalībvalstis var atsaukt zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu, ja:
      • ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība vai veselība;
      • darba devējs nav izpildījis savas juridiskās saistības;
      • zilās kartes turētājs nav izpildījis direktīvas prasības par personīgo līdzekļu apjomu, uzturēšanos, kā arī citas prasības.

    Zilās kartes:

    • ir derīgas vismaz 24 mēnešus vai, ja darba līguma termiņš ir īsāks, papildu trīs mēnešus pēc darba līguma termiņa beigām;
    • dod to turētājiem tiesības ieceļot, atkārtoti ieceļot un uzturēties dalībvalstī un izmantot visas direktīvā paredzētās tiesības.

    Darba devēji:

    • var izmantot vienkāršotu zilās kartes procedūru, ja dalībvalsts tiem ir piešķīrusi atzītu darba devēju statusu;
    • saskaras ar iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām, ja nav ievērojuši tiesību aktu noteikumus.

    ES zilās kartes turētājiem:

    • pirmajos 12 likumīgas nodarbinātības mēnešos var būt pienākums informēt valsts iestādes par darba devēja maiņu vai izmaiņām;
    • pienākas vienlīdzīga attieksme ar ES pilsoņiem tādās jomās kā nodarbinātības nosacījumi, biedrošanās brīvība, izglītība un arodmācības, diplomu savstarpēja atzīšana, sociālais nodrošinājums un piekļuve precēm un pakalpojumiem;
    • var pievienoties viņu ģimenes locekļi, kuriem arī ir tiesības strādāt;
    • ar noteiktiem nosacījumiem ir iespēja iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
    • pēc 12 mēnešu ilgas likumīgas uzturēšanās dalībvalstī, kas izdeva zilo karti, ir tiesības kopā ar ģimeni ieceļot, uzturēties un strādāt citā dalībvalstī.

    Direktīva ietver šādas prasības:

    • dalībvalstīm ir pienākums līdz 2025. gada 18. novembrim un pēc tam reizi gadā paziņot detalizētus statistikas datus par izsniegtajām, atteiktajām un atsauktajām zilajām kartēm, norādot arī iemeslus;
    • Eiropas Komisijai ir pienākums līdz 2026. gada 18. novembrim iesniegt Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ziņojumus par savu novērtējumu attiecībā uz:
      • I pielikumā iekļauto augstas kvalifikācijas profesiju sarakstu, un pēc tam iesniegt šādu ziņojumu reizi divos gados, ņemot vērā darba tirgus mainīgās vajadzības;
      • šīs direktīvas piemērošanu, vajadzības gadījumā ierosinot grozījumus, un pēc tam iesniegt šādu ziņojumu reizi četros gados.

    Ar direktīvu:

    • groza Direktīvu (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, vidējās izglītības iegūšanas un viesaukles darba nolūkā (skatīt kopsavilkumu);
    • no 2023. gada 19. novembra atceļ sākotnējo direktīvu par zilo karti – Direktīvu 2009/50/EK (skatīt kopsavilkumu).

    KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

    Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 17. novembra, un dalībvalstu tiesību aktos tā ir jātransponē līdz 2023. gada 18. novembrim.

    KONTEKSTS

    GALVENIE TERMINI

    Trešās valsts valstspiederīgais. Jebkura persona, kas nav ES pilsonis.

    PAMATDOKUMENTS

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (OV L 382, 28.10.2021., 1.–38. lpp.).

    SAISTĪTIE DOKUMENTI

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu (COM(2020) 609 final, 23.9.2020.).

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.).

    Direktīvas (ES) 2016/801 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

    Padomes Direktīva 2009/50/EK (2009. gada 25. maijs) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (OV L 155, 18.6.2009., 17.–29. lpp.).

    Pēdējo reizi atjaunots: 16.12.2021

    Augša