ES zilā karte — augsti kvalificētu darbinieku ieceļošana un uzturēšanās (līdz 2023. gadam)

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2009/50/EK — nosacījumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to paredz nosacījumus, ar kādiem augsti kvalificēti* trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēlas strādāt augsti kvalificētu darbu kādā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī (izņemot Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti (1)), un viņu ģimenes locekļi var ieceļot ES teritorijā un tur uzturēties.
• Ar to izveido ES zilās kartes* sistēmu.
• No 2023. gada 19. novembra direktīvu atcels un aizstās ar Direktīvu (ES) 2021/1883 (skatīt kopsavilkumu).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• ES zilās kartes pieteikumu iesniedzējiem ir pienākums uzrādīt:
  • derīgu darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu vismaz uz vienu gadu, kas paredz, ka alga ir vismaz 1,5 reizes lielāka par attiecīgās dalībvalsts vidējo bruto gada algu;
  • dokumentus, kas apliecina, ka viņiem ir nepieciešamā kvalifikācija;
  • derīgu ceļošanas dokumentu un vīzu, ja tā ir vajadzīga;
  • pierādījumu par to, ka viņiem ir veselības apdrošināšana.
• Dalībvalstis var noraidīt pieteikumu, ja iepriekš minētie nosacījumi nav izpildīti vai ja dokumenti ir iegūti nelikumīgā ceļā, ir viltoti vai izmainīti.
• Pieteikuma iesniedzējs nedrīkst būt drauds sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai veselībai.
• Dalībvalstis var noteikt augsti kvalificēto darbinieku skaitu, ko tās ir gatavas uzņemt.
• Nosacījumus izpildījušiem pieteikumu iesniedzējiem piešķir ES zilo karti ar standarta derīguma termiņu no viena gada līdz četriem gadiem atkarībā no izvēlētās dalībvalsts vai uz darba līguma termiņu, ja tas ir īsāks nekā minētais standarta derīguma termiņš plus trīs mēneši.
• Atkarībā no izvēlētās dalībvalsts pieteikumu var iesniegt privātpersonas un/vai to darba devēji.
• Pirmos divus gadus ES zilās kartes turētāji drīkst strādāt tikai augsti kvalificētu darbu, kas atbilst uzņemšanas nosacījumiem. Pēc tam atkarībā no izvēlētās dalībvalsts viņi var pieteikties cita veida augsti kvalificētai nodarbinātībai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgie.
• ES zilās kartes turētāji un viņu ģimenes locekļi drīkst ieceļot, atkārtoti ieceļot un uzturēties tās dalībvalsts teritorijā, kas izdevusi ES zilo karti, kā arī šķērsot citu dalībvalstu teritoriju.
• ES zilās kartes turētājiem ir tādas pašas tiesības kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, ciktāl tas attiecas uz darba apstākļiem, izglītību, kvalifikāciju atzīšanu, sociālo nodrošinājumu un biedrošanās brīvību. Dalībvalstis var ierobežot dažus no šiem elementiem, jo īpaši izglītības dotācijas un aizdevumus.
• Valsts iestādes var atsaukt ES zilo karti vai arī atteikt tās atjaunošanu, ja tās turētājs vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, ilgāk nekā trīs mēnešus ir bijis bez darba vai arī tiek uzskatīts par draudu sabiedrībai.
• Pēc likumīgi nodzīvotiem astoņpadsmit mēnešiem ES zilās kartes turētājs var iegūt vajadzīgo vīzu, lai ar atvieglotiem nosacījumiem pārceltos uz citu dalībvalsti. Ja šīs personas joprojām atbilst uzņemšanas kritērijiem, tās var sākt strādāt, pirms pieņemts lēmums par vīzas piešķiršanu, un ģimenes locekļi tām var pievienoties nekavējoties.
• Komisija reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par šī tiesību akta piemērošanu. Pirmais ziņojums tika publicēts 2014. gada jūnijā.

Pārskatīšana un priekšlikums

• 2016. gadā Eiropas Komisija izdeva priekšlikumu atcelt Direktīvu 2009/50/EK. Šāds priekšlikums izrietēja no paralēli publicēta direktīvas pārskatīšanas dokumenta, kurā tika secināts, ka pašreizējai direktīvai ir daudz būtisku nepilnību un ka to saskaņoti nepiemēro visā ES. Turklāt daudzās dalībvalstīs ir paralēli noteikumi un procedūras attiecībā uz vienu un to pašu augsti kvalificētu darbinieku kategoriju. Šāda sadrumstalotība nav lietderīga, jo tā rada slogu darba devējiem un pieteikumu iesniedzējiem. Tā ir arī neefektīva, jo augsti kvalificētiem darbiniekiem izdoto atļauju skaits joprojām ir ierobežots. Tas apgrūtina ES nepieciešamo talantu piesaistīšanu un paturēšanu.
• Priekšlikuma mērķis ir gan novērst iepriekšējās direktīvas nepilnības, gan arī paplašināt tās darbības jomu, lai iekļautu starptautiskās aizsardzības saņēmējus un personas, kas ir trešo valstu valstspiederīgie un ES pilsoņu ģimenes locekļi. Ar ierosināto sistēmu aizstās arī paralēlās valstu shēmas, kuras piemēro tai pašai darba ņēmēju grupai kā zilās kartes sistēmu.
• Priekšlikums ietver arī šādus aspektus:
  • elastīgāki uzņemšanas nosacījumi (zemāks algas slieksnis, sākotnējā līguma minimālais ilgums, kas nepārsniedz sešus mēnešus, vienkāršāki noteikumi jauniem absolventiem un darba ņēmējiem trūkstošās profesijās, kā arī profesionālās pieredzes un oficiālo kvalifikāciju līdzvērtība);
  • vienkāršākas procedūras (ātrākas un elastīgākas procedūras, brīvprātīga paātrināta procedūra uzticamiem darba devējiem);
  • plašākas tiesības (elastīgāka piekļuve darba tirgum, tostarp papildu pašnodarbinātība, tūlītēja ģimenes atkalapvienošanās, vieglāka piekļuve ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam);
  • vieglāka ceļošana ES teritorijā (piemēram, īsiem komandējumiem ES robežās, piekļuve ES zilajai kartei otrā dalībvalstī).

Atcelšana

No 2023. gada 19. novembra Direktīva 2009/50/EK tiks atcelta un aizstāta ar Direktīvu (ES) 2021/1883.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2009. gada 19. jūnija, un dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2011. gada 19. jūnijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Likumīga migrācija un integrācija (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2009/50/EK (2009. gada 25. maijs) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (OV L 155, 18.6.2009., 17.–29. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77.–123. lpp.).

Direktīvas 2004/38/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60.–95. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā (“ES zilā karte”) (COM(2014) 287 final, 22.5.2014.).

Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos (COM(2016) 378 final, 7.6.2016.).

Komisijas dienestu darba dokuments. Ietekmes novērtējums. Pavaddokuments dokumentam “Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos un Direktīvas 2009/50/ES atcelšanu” (SWD(2016) 193 final, 7.6.2016.).

Komisijas dienestu darba dokuments. Ietekmes novērtējuma kopsavilkums. Pavaddokuments dokumentam “Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos” (SWD(2016) 194 final, 7.6.2016.).

Pēdējo reizi atjaunots: 11.11.2021

---

(1) No 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības un kļuva par trešo valsti (ārpussavienības valsti).