ES ierobežojošie pasākumi saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Sākotnējās Krievijai piemērotās sankcijas, kas pieņemtas 2014. gadā, ir vairākkārt grozītas, piemēram, lai atjauninātu personu sarakstus vai pagarinātu esošo sankciju darbības laiku.
• Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija pieņēma lēmumu atzīt Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu valdības nekontrolētās teritorijas par neatkarīgām vienībām un pēc tam iebruka Ukrainā, ES ir pieņēmusi līdz šim lielāko ierobežojošo pasākumu kopumu, kas ietver 19 lēmumu kopumus un ir vērsti pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm un personām, kuras atbalsta Krievijas agresijas karu.

Mērķtiecīgas sankcijas

ES ir pieņēmusi dažāda veida sankcijas ar atšķirīgiem mērķiem un uzdevumiem.

Individuālās sankcijas

Šīs sankcijas ir vērstas pret personām, vienībām un struktūrām, kuras cita starpā ir veikušas darbības, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Šīs sankcijas ietver:

• ES esošo aktīvu iesaldēšanu;
• aizliegumu ES pilsoņiem un uzņēmumiem darīt pieejamus līdzekļus;
• ceļošanas aizliegumu, liedzot personām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā;
• iekļaušanas sarakstā kritēriju, kas tiek piemērots:
  • tādām personām vai vienībām no trešām valstīm, kuras veicina to, ka personas vai vienības neievēro aizliegumu apiet ES sankcijas,
  • personām, kas ir atbildīgas par Ukrainas nepilngadīgo deportāciju, piespiedu pārvietošanu vai asimilāciju (tostarp indoktrināciju) vai militarizētu izglītību, kā arī personām, kas šādas darbības atbalsta vai īsteno, kā arī
  • personām vai vienībām, kas ekspluatē, kontrolē vai atbalsta kuģus, kuri ietilpst Krievijas “ēnu flotē” un tiek izmantoti, lai apietu ar naftu saistītus ierobežojošus pasākumus.

Personu, struktūru un vienību sarakstus regulāri atjaunina. Tie ir arī paplašināti, lai iekļautu dažas Krievijas kontrolētās vienības, kas atrodas nelikumīgi anektētajā Krimā un Sevastopolē, un trešo valstu dalībniekus, kas tieši atbalsta Krievijas kara centienus.

2025. gada februārī pieņemtajā sankciju kopumā ir uzskaitītas:

• papildu 48 fiziskas personas, tostarp kalnrūpniecības un enerģētikas nozares uzņēmumu direktori/izpilddirektori, politiķi un pilnvarotās personas no Ukrainas teritorijām, kuras nekontrolē valdība, personas, kas iesaistītas Ukrainas bērnu masveida nolaupīšanā, nelikumīgā pāraudzināšanā, deportācijā un piespiedu pārvietošanā uz Krieviju, un divi Korejas Tautas armijas augstākie virsnieki;
• 35 vienības, kas darbojas militārajā un rūpnieciskajā kompleksā vai ir ar to saistītas, tostarp vienības, kas ražo militāro aprīkojumu un tehnoloģijas (piemēram, transportlīdzekļus, raķetes un bruņojumu) un pārvadā militāro aprīkojumu, vienības, kas transportē Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, propagandistiski plašsaziņas līdzekļi (NewsFront un SouthFront, kas sniedz sagrozītas vēstures interpretācijas un manipulētu informāciju), Garantex (Krievijā bāzēta kriptovalūtas birža), kā arī operatori trešās valstīs, kas tieši atbalsta Krievijas kara centienus, piemēram, Ķīnas uzņēmums, kas ražo satelītattēlus.

2025. gada maijā pieņemtajā sankciju kopumā ir uzskaitītas:

• 17 papildu personas, tostarp aizsardzības rūpniecības uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji un izpilddirektori, militāro darbību finansētāji un personas, kas veicina ES sankciju apiešanu;
• 58 papildu vienības, tostarp Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumi, kas ražo vai piegādā ieročus, munīciju, dronus un citas ar militāro jomu saistītas preces un tehnoloģijas, kā arī trešo valstu vienības, kas iesaistītas sankciju apiešanā vai piegādā Krievijai ierobežojumiem pakļautas preces.

2025. gada jūlijā pieņemtajā sankciju kopumā ir uzskaitītas:

• 14 papildu personas, tostarp ieroču un dronu ražošanas uzņēmumu vadītāji, naftas transporta nozares operatori un personas, kas iesaistītas sankciju apiešanā;
• 41 papildu vienība, tostarp aizsardzības rūpniecības ražotāji, naftas un naftas produktu transporta uzņēmumi, ārvalstu ierobežotu preču un tehnoloģiju piegādātāji, kā arī citi dalībnieki, kas atbalsta Krievijas kara centienus vai ir iesaistīti ES sankciju apiešanā.

2025. gada oktobrī pieņemtajā sankciju kopumā ir uzskaitītas:

• 69 papildu personas, tostarp uzņēmēji, finansisti un vadītāji, kas saistīti ar Krievijas militārās rūpniecības un enerģētikas nozarēm, augstākās amatpersonas, kas atbildīgas par Ukrainas bērnu deportāciju un piespiedu asimilāciju, kā arī personas, kas iesaistītas ES sankciju apiešanā vai Krievijas agresijas kara atbalstīšanā;
• 45 papildu vienības, tostarp aizsardzības un enerģētikas nozares uzņēmumi, jūras transporta un loģistikas operatori un vienības trešās valstīs, kas veicina divējāda lietojuma preču un modernu tehnoloģiju piegādi Krievijai vai citādi atbalsta tās kara centienus.

Šie jaunākie sankciju kopumi nozīmē, ka ES ierobežojošie pasākumi saistībā ar darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, tagad ir vērsti kopumā pret vairāk nekā 2700 personām un vienībām.

Ekonomiskas sankcijas

• Sankcijas finanšu nozarē, tostarp:
  • ievērojami ierobežojumi attiecībā uz Krievijas piekļuvi ES kapitāla tirgiem un pakalpojumiem;
  • svarīgāko Krievijas banku atslēgšana no SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication – Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība) sistēmas;
  • aizliegums sniegt jebkādus kredītreitinga pakalpojumus, kriptoaktīvu pakalpojumus, konsultācijas par trastiem un finansiālu palīdzību tirdzniecībai vai ieguldījumiem, kā arī pilnīgs aizliegums veikt darījumus galvenajām Krievijas bankām;
  • aizliegums ES valstspiederīgajiem ieņemt jebkādus amatus jebkādu Krievijā reģistrēto valstij piederošo vai tās kontrolēto juridisko personu, vienību vai struktūru vadības struktūrās;
  • aizliegums Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kuras dzīvo Krievijā, ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras¹, Eiropas kritiskās infrastruktūras² vai kritisko vienību īpašnieku/operatoru pārvaldības struktūrās;
  • sankcijas, kas vērstas pret finanšu iestādēm, kuras izmanto Krievijas SPFS (finanšu ziņojumu nodošanas sistēma) nolūkā apiet ierobežojošos pasākumus, tostarp:
    • aizliegums ES bankām izmantot SPFS,
    • no 2025. gada februāra – darījumu aizliegums kredītiestādēm vai finanšu iestādēm ārpus Krievijas, kas izmanto SPFS,
    • no 2025. gada jūlija – šā darījumu aizlieguma paplašināšana, to attiecinot uz vēl 22 Krievijas bankām un finanšu iestādēm, kā arī uz noteiktām ārvalstu finanšu iestādēm un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri apiet ES ierobežojošos pasākumus, un
    • aizliegums veikt darījumus ar Krievijas Tiešo investīciju fondu (RDIF) un ar subjektiem, kurā tiem ir būtiski ieguldījumi;
  • no 2025. gada oktobra – pasākumi, kas skar Krievijas finanšu ziņojumapmaiņas un maksājumu sistēmas, tostarp:
    • aizliegums sadarboties ar Nacionālo maksājumu karšu sistēmu (“Mir”) un Ātro maksājumu sistēmu (“SBP”) – galvenajiem Krievijas iekšzemes maksājumu tīkliem –, kā arī izmantot citas līdzīgas sistēmas,
    • ierobežoti atbrīvojumi, piemēram, diplomātisko vai konsulāro funkciju veikšanai un noteiktiem iepriekš noslēgtiem līgumiem, ar īsu pakāpeniskas izbeigšanas periodu, un
    • aizliegums sniegt noteiktus kriptoaktīvu, maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumus Krievijas fiziskām un juridiskām personām, tostarp veikt darījumus ar kriptoaktīviem, ko izmanto ES ierobežojošo pasākumu apiešanai;
  • sankcijas pret Garantex – Krievijā bāzētu kriptovalūtas biržu;
  • aizliegums nodrošināt specializētu programmatūru izmantošanai Krievijas banku un finanšu sektoros;
  • noteikumi, kuros precizēts, ka dalībvalstis nedrīkst atzīt vai izpildīt šķīrējtiesas nolēmumus vai ārvalstu tiesu spriedumus, kas saistīti ar ES sankciju pasākumiem, un kas ļauj tām piedzīt izdevumus un zaudējumus no sankcionētām Krievijas vai Baltkrievijas personām vai vienībām, kuras iesaistītas šādās procedūrās.
• Sankcijas enerģētikas nozarē, tostarp:
  • aizliegums attiecībā uz Krievijas oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem;
  • aizliegums importēt, pirkt vai nodot no Krievijas jēlnaftu un rafinētus naftas produktus, pārsniedzot fiksētu cenu, kas tiek dēvēta par naftas cenu griestiem (ar dažiem pagaidu izņēmumiem attiecībā uz dažām lielā mērā atkarīgām ES dalībvalstīm);
  • dinamisks mehānisms, ar kuru jēlnaftas cenu griestus nosaka 15 % apmērā zem Urālu jēlnaftas vidējās cenas iepriekšējo sešu mēnešu laikā un kas tiek regulāri atjaunināts, lai atspoguļotu tirgus norises;
  • aizliegums eksportēt uz Krieviju reaktīvo dzinēju degvielu;
  • aizliegums veikt jaunus ieguldījumus Krievijas kalnrūpniecības nozarē;
  • aizliegums nodrošināt gāzes uzglabāšanas iespējas Krievijas valstspiederīgajiem, Krievijā dzīvojošām fiziskām personām un Krievijā iedibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām;
  • aizliegums ieguldīt līdzekļus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes projektos;
  • aizliegums iegādāties, importēt vai nodot Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas ir spēkā no 2026. gada 25. aprīļa (un no 2027. gada 1. janvāra, ja ilgtermiņa līgums noslēgts pirms 2025. gada 17. jūnija), papildinot agrākos ierobežojumus, kas ieviesti 2025. gada jūlijā attiecībā uz LNG reeksportu caur ES termināļiem, kuri nav pieslēgti ES gāzes tīklam;
  • aizliegums importēt visus acikliskos ogļūdeņražus (kas iepriekš, kopš 2024. gada 20. decembra, attiecās tikai uz sašķidrinātu propānu), ar pārejas periodu līdz 2026. gada 25. janvārim un pagaidu atbrīvojumu tikai Ungārijai attiecībā uz noteiktu propāna importu līdz 2026. gada 25. jūlijam;
  • aizliegums veikt darījumus, kas saistīti ar gāzesvadiem Nord Stream un Nord Stream 2;
  • aizliegums no 2026. gada 21. janvāra importēt naftas produktus, kas iegūti no Krievijas jēlnaftas, kas pārstrādāta trešajās valstīs, neatkarīgi no pārstrādes vietas, izņemot tikai tās partneru valstis (Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotās Valstis), kuras piemēro līdzvērtīgus pasākumus.
• Sankcijas gaisa, jūras un autotransporta nozarē, tostarp:
  • aizliegums eksportēt, pārdot, piegādāt vai nodot Krievijai visu veidu gaisa kuģus, gaisa kuģu detaļas un aprīkojumu, kā arī aviācijas nozarē izmantojamas preces;
  • ES gaisa telpas slēgšana visiem Krievijai piederošiem, tajā reģistrētiem vai tās kontrolētiem gaisa kuģiem, tostarp oligarhu privātajām lidmašīnām;
  • aizliegums uz Krieviju eksportēt jūras navigācijas preces un radiosakaru tehnoloģijas;
  • aizliegums Krievijas kuģiem piekļūt ES ostām vai slūžām, kas ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/2032 2025. gada oktobrī tika paplašināts, attiecinot to arī uz noteiktām ostām un slūžām trešās valstīs, kuras izmanto, lai atvieglotu tādu preču pārsūtīšanu, kas veicina Krievijas bezpilota lidaparātu (UAV) vai raķešu ražošanu, vai lai apietu naftas cenu griestus vai citas ES sankcijas;
  • 557 kuģu iekļaušana sarakstā līdz 2025. gada oktobrim, kuriem aizliegts piekļūt ES ostām un slūžām (tostarp saistītajiem pakalpojumiem), lai vērstos pret tā dēvēto “ēnu floti”, turklāt ar jaunākajiem sarakstiem 2025. gada decembrī pievienots vēl 41 kuģis;
  • aizliegums Krievijas un Baltkrievijas autopārvadātājiem iebraukt ES teritorijā;
  • aizliegums veikt autopārvadājumus ES operatoriem, kuri pieder personām no Krievijas;
  • aizliegums veikt darījumus ar Krievijas Jūras kuģniecības reģistru;
  • aizliegums Krievijas pilotējamiem un bezpilota gaisa kuģiem nolaisties ES teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to;
  • aizliegums uz Krieviju tiešā veidā eksportēt dronu dzinējus;
  • pienākums gaisa kuģu operatoriem, kuri veic neregulārus lidojumus starp Krieviju un ES vai virs ES gaisa telpas un kuri tiek veikti tieši vai ar trešās valsts starpniecību, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma sniegt savām kompetentajām iestādēm visu attiecīgo informāciju par lidojumu;
  • aizliegums trešo valstu tankkuģiem, kas ietilpst Krievijas ēnu flotē, apiet naftas cenu griestu mehānismu, atbalstīt Krievijas enerģētikas sektoru vai pārvadāt militāro aprīkojumu Krievijai vai no Ukrainas nozagtos graudus.
• Sankcijas dimantu nozarē, tostarp:
  • 2023. gada decembrī pieņemtais ES pasākumu kopums paredz aizliegumu no 2024. gada 1. janvāra tieši vai netieši importēt, iegādāties vai nodot no Krievijas neapstrādātus dabiskos un sintētiskos dimantus, kā arī dimanta juvelierizstrādājumus;
  • 2024. gada jūnijā pieņemtais pasākumu kopums paredz aizliegumu netieši importēt Krievijas dimantus, un tās stāšanās spēkā ir jāsaskaņo ar G7 valstīm.
• Sankcijas eksporta kontrolē un eksporta finansēšanā, tostarp:
  • visaptveroši eksporta ierobežojumi attiecībā uz iekārtām, tehnoloģijām un pakalpojumiem enerģētikas nozarei Krievijā (ar dažiem izņēmumiem);
  • ierobežojumi attiecībā uz euro denominētu banknošu eksportu un euro denominētu pārvedamu vērtspapīru pārdošanu;
  • ierobežojums attiecībā uz precēm, kas var veicināt Krievijas militāro un tehnoloģisko, aizsardzības un drošības nozari;
  • pienākums ES mātesuzņēmumiem darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka to meitasuzņēmumi trešās valstīs ievēro ES noteiktās sankcijas; militāro galalietotāju saraksta paplašināšana, 2025. gada maijā tajā iekļaujot 31 vienību un 2025. gada jūlijā – vēl 26 vienības, no kurām daļa atrodas trešās valstīs, kas Krievijai piegādā ar militāro jomu saistītas preces un tehnoloģijas;
  • kopš 2025. gada oktobra – stingrāki eksporta ierobežojumi vēl 45 vienībām, tostarp 17 vienībām trešās valstīs, kā arī kontrolēto preču saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot papildu elektroniku, tālmērus, propelentu ražošanā izmantotās ķimikālijas un konkrētus metālus un sakausējumus;
  • papildu ierobežojumi konkrētām precēm, piemēram, enerģētisko materiālu ķīmiskajiem prekursoriem, darbgaldu rezerves daļām, metāliem un plastmasai, ko izmanto militārajā ražošanā.
• Ieroču embargo, tostarp:
  • aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju bruņojumu un ar to saistītus visu veidu materiālus;
  • civilo šaujamieroču eksporta aizliegums;
  • aizliegums no ES eksportēto šaujamieroču, to detaļu un būtisko sastāvdaļu, kā arī munīcijas tranzītam caur Krievijas teritoriju.
• Sankcijas attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un progresīvām tehnoloģijām, tostarp tālāk norādītās.
  • Aizliegums eksportēt divējāda lietojuma preces un citas progresīvas preces un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.
  • Ierobežoto preču sarakstā ir iekļauti dronu dzinēji, citas ķīmiskās un bioloģiskās iekārtas, masu nekārtību novēršanas līdzekļi un elektroniskie komponenti, ģeneratori, rotaļu droni, klēpjdatori, cietie diski, IT komponenti, nakts redzamības un radionavigācijas iekārtas, kameras, lēcas, retzemju elementi un savienojumi, elektroniskās integrālshēmas, termogrāfiskās kameras, elektroniskās sastāvdaļas, pusvadītāju materiāli, elektronisko integrālshēmu un iespiedshēmu plašu ražošanas un testēšanas iekārtas, enerģētisko materiālu prekursori, ķīmisko ieroču prekursori, optiskās sastāvdaļas, navigācijas instrumenti, aizsardzības nozarē izmantotie metāli un kuģu aprīkojums.
  • Ar 14. sankciju kopumu tika ieviesti ierobežojumi arī attiecībā uz ķīmiskām vielām, tostarp mangāna rūdu un retzemju elementu savienojumiem, plastmasu, rakšanas iekārtām, monitoriem un elektroiekārtām.
  • ES eksportētājiem tika ieviesta Krievijas izslēgšanas klauzula, ar kuru līgumos tiek aizliegts sensitīvu preču un tehnoloģiju (tostarp kaujas lauka preču) reeksports uz Krieviju.
  • Ieviests aizliegums tranzītā caur Krievijas teritoriju pārvadāt divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas, ko eksportē no ES, lai līdz minimumam samazinātu ES sankciju apiešanas risku, kā arī preces un tehnoloģijas, kas var veicināt Krievijas militārās un tehniskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības vai drošības nozares attīstību, preces un tehnoloģijas, kuras piemērotas izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē, un reaktīvo dzinēju degvielu un degvielas piedevas, ko no ES eksportē uz trešām valstīm. Ar 2023. gada decembrī pieņemto pasākumu kopumu tranzīta aizliegums tika paplašināts, attiecinot to arī uz visām kaujas lauka precēm.
  • Ar 2023. gada jūnija pieņemto pasākumu kopumu sarakstā ir iekļautas 87 vienības, kas tieši atbalsta Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu tās agresijas karā pret Ukrainu – sarakstā ir iekļautas vienības trešās valstīs, kas ražo un eksportē dronus uz Krieviju, kā arī citas vienības, kas ir iesaistītas sankciju apiešanā un elektronisko komponentu piegādē Krievijai.
  • 2023. gada decembrī pieņemtajā pasākumu kopumā ir paredzēts ES eksportētāju pienākums līgumos aizliegt īpaši sensitīvu preču un tehnoloģiju reeksportu uz Krieviju un reeksportu izmantošanai Krievijā, kad tās tiek pārdotas, piegādātas, nodotas vai eksportētas uz kādu trešo valsti, izņemot partnervalstis. Šī prasība attiecas uz aizliegtām precēm, kas tiek izmantotas Krievijas militārajās sistēmās, kuru klātbūtne ir konstatēta kaujas laukā Ukrainā, vai kas ir kritiski svarīgas šo Krievijas militāro sistēmu izstrādē, ražošanā vai izmantošanā, kā arī uz aviācijas precēm un ieročiem.
  • Ar 2023. gada decembra pasākumu kopumu tika arī paplašināts tādu ierobežoto preču saraksts, kuras varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģisko uzlabošanu, iekļaujot tajā ķīmiskās vielas, litija baterijas, termostatus, līdzstrāvas motorus un bezpilota lidaparātu (UAV) servomotorus, darbgaldus un mašīnu un mehānismu detaļas.
  • 2025. gada maijā militāro galalietotāju saraksts tika vēl vairāk paplašināts, tajā iekļaujot 31 vienību, tostarp arī vairākas trešās valstīs esošas vienības, kas Krievijai piegādā dronus, darbgaldu, elektroniku un citas ar militāro jomu saistītas preces un tehnoloģijas. 2025. gada jūlijā saraksts tika paplašināts ar vēl 26 vienībām un ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz konkrētām precēm, piemēram, ķīmiskajiem prekursoriem enerģētiskajiem materiāliem, precīzijas darbgaldu rezerves daļām, kā arī metāliem un plastmasu, ko izmanto ražošanā Krievijas aizsardzības jomā.
• Tirdzniecības ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz tādām precēm kā dzelzs, tērauds, ogles, cements, bitumens un asfalts, ogleklis, sintētiskais kaučuks, jūras veltes, hēlijs, Krievijas izcelsmes zelts un citas luksusa preces.
• Eksporta aizliegums attiecībā uz produktiem jomās, kurās Krievija ir lielā mērā atkarīga no ES (ieskaitot pusvadītājus, sensitīvas iekārtas, transportlīdzekļus un ķimikālijas).
• Aizliegums sniegt grāmatvedības, revīzijas, obligātās revīzijas, grāmatvedības un nodokļu konsultāciju pakalpojumus, uzņēmējdarbības un pārvaldības konsultācijas, sabiedrisko attiecību pakalpojumus, arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus, IT konsultāciju pakalpojumus un juridisko konsultāciju pakalpojumus Krievijas valdībai, kā arī Krievijā reģistrētām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Ar 2023. gada decembra sankciju kopumu šis saraksts tika paplašināts, lai tajā iekļautu arī uzņēmumu pārvaldības un rūpnieciskā dizaina un ražošanas programmatūru.
• Aizliegums sniegt reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumus, kā arī produktu testēšanas un tehniskās pārbaudes pakalpojumus.
• Aizliegums sniegt papildu pakalpojumus, kas ieviests 2025. gada oktobrī, tostarp šādus:
  • komerciāli kosmosā balstīti pakalpojumi;
  • daži ar mākslīgo intelektu saistīti pakalpojumi (piemēram, piekļuve modeļiem, apmācība, pilnveide un secināšana);
  • augstas veiktspējas skaitļošanas un kvantu pakalpojumi; kā arī
  • plašāki ar inženierzinātnēm saistīti zinātniski un tehniski konsultāciju pakalpojumi.
• Aizliegums sniegt pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma aktivitātēm Krievijā.
• Citu pakalpojumu sniegšanai Krievijas valdībai ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, paredzot ierobežotus izņēmumus humāniem, diplomātiskiem, enerģētikas, civilās kodolenerģētikas un telekomunikāciju mērķiem, kā arī noteiktām atvērtā pirmkoda vai trasta darbībām.
• Aizliegums transportēt preces uz ES ar piekabēm un puspiekabēm, kas reģistrētas Krievijā, tostarp tad, ja tās velk kravas automašīnas, kas reģistrētas ārpus Krievijas.
• Aizliegums piekļūt ES ostām un slūžām visiem kuģiem, kas veic pārkraušanu no kuģa uz kuģi, ja kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls aizdomām, ka kuģis vai nu pārkāpj aizliegumu uz ES importēt pa jūras ceļiem Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, vai arī pārvadā Krievijas jēlnaftu vai naftas produktus, kas iegādāti virs cenu ierobežojuma, par ko vienojusies Cenu ierobežojumu koalīcija.
• Aizliegums importēt preces no Ukrainas teritorijām, kas nav valdības kontrolē, tostarp no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī no nelikumīgi anektētās Krimas un Sevastopoles.
• Aizliegums importēt preces, kas ir būtisku Krievijas ieņēmumu avots (un tādējādi ļauj turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu), piemēram, čugunu un spoguļčugunu (dzelzs un mangāna sakausējums, ko izmanto tērauda ražošanā), vara stieples, alumīnija stieples, foliju, caurules un caurulītes.
• Aizliegums iegādāties, importēt, nodot vai eksportēt Ukrainas kultūras priekšmetus un citas preces, kurām ir arheoloģiska, vēsturiska, kultūras, reta zinātniska vai reliģiska nozīme, ja pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka preces ir nelikumīgi izvestas no Ukrainas.

Apiešanas novēršanas instruments

Šis instruments tika ieviests ar 2023. gada jūnija sankciju kopumu, lai vērstos pret arvien pieaugošo ES sankciju apiešanas gadījumu skaitu. Lai neļautu Krievijai izmantot resursus, kas tai ļauj turpināt agresīvo karu pret Ukrainu, šis instruments izpaužas kā atbilstīgu atsevišķu pasākumu veikšana, vēršoties pret trešo valstu operatoru iesaistīšanos sankciju apiešanas veicināšanā. Pēc tam, ja tiek turpināta būtiska un sistemātiska sankciju apiešana, ES ir iespēja veikt ārkārtas un galējus pasākumus. Šādos gadījumos Eiropas Savienības Padome var vienprātīgi pieņemt lēmumu ierobežot tādu preču un tehnoloģiju tirdzniecību, piegādi, nodošanu vai eksportu, kuru eksports uz Krieviju jau ir aizliegts, uz trešām valstīm, kuru jurisdikcijā ir pierādīts pastāvīgs un īpaši augsts risks, ka tās var tikt izmantotas sankciju apiešanai. Lai vēl vairāk ierobežotu sankciju apiešanu, ar 2023. gada decembra pasākumu kopumu Krievijas valstspiederīgajiem tika arī aizliegts turēt īpašumā un kontrolēt tādas juridiskās personas, vienības vai struktūras vai ieņemt amatus to pārvaldības struktūrās, kuras sniedz kriptoaktīvu maka, konta vai glabāšanas pakalpojumus Krievijas personām un rezidentiem.

Papildu apiešanas novēršanas pasākums

Saskaņā ar 2025. gada jūlija sankciju kopumu dalībvalstis var pieprasīt iepriekšēju atļauju konkrētu uzskaitīto preču un tehnoloģiju eksportam uz jebkuru trešo valsti, ja pastāv pamatots risks, ka tās varētu tikt novirzītas uz Krieviju vai Baltkrieviju. Šis jaunais mehānisms papildina spēkā esošo netiešā eksporta aizliegumu un nodrošina kompetentajām iestādēm papildu izpildes instrumentu, lai novērstu ierobežoto preču reeksportu caur trešo valstu kanāliem.

Ierobežojumi attiecībā uz Krievijas medijiem

Šie ierobežojumi ietver vairāku Krievijas valstij piederošu mediju kanālu pārraides, izplatīšanas un apraides apturēšanu, lai ierobežotu sistemātisku propagandu, manipulēšanu ar plašsaziņas līdzekļiem un dezinformāciju. Ar 2024. gada jūnija sankciju kopumu tika apturētas vēl četru organizāciju apraides licences sakarā ar to nepārtrauktām un saskaņotām propagandas darbībām, kas vērstas pret ES pilsonisko sabiedrību un kaimiņvalstīm, būtiski izkropļojot faktus un manipulējot ar tiem. Ar šo pasākumu kopumu tika arī ieviesti pasākumi, lai aizliegtu politiskajām partijām, nevalstiskajām organizācijām, domnīcām un mediju pakalpojumu sniedzējiem saņemt finansiālu atbalstu no Krievijas un ar to saistītiem subjektiem, lai tādējādi apkarotu Krievijas iejaukšanos un propagandu.

Sankcijas pret Baltkrieviju

Tās tika ieviestas saistībā ar situāciju šajā valstī un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (skatīt kopsavilkumu).

• Uzreiz pēc 14. sankciju kopuma pieņemšanas pret Krieviju, 2024. gada 29. jūnijā tika pieņemta arī saskaņošanas pakete attiecībā uz Baltkrieviju. Pret Baltkrieviju vērstās sankcijas lielākoties ir tādas pašas kā pret Krieviju dažādās nozarēs īstenotie pasākumi, lai novērstu esošās nepilnības un ierobežotu sankciju apiešanas iespējas. Šajā sankciju kopumā ir ietverts aizliegums eksportēt divējāda lietojuma un progresīvas preces un tehnoloģijas, kā arī aizliegums importēt zeltu, dimantus, hēliju, ogles un minerālu produktus, tai skaitā jēlnaftu. Ar to arī tika paplašināts aizliegums veikt autopārvadājumus un noteikts trešās valstīs esošo ES operatoru meitasuzņēmumu pienākums ievērot klauzulu par centieniem darīt visu iespējamo. Visbeidzot, ar to ES eksportētājiem tika ieviesta Baltkrievijas izslēgšanas klauzula.
• Papildu sankciju kopums pret Baltkrieviju, kas pieņemts paralēli 16. sankciju kopumam pret Krieviju, paplašināja to eksporta preču sarakstu, kas varētu sniegt priekšrocības Baltkrievijas militārajai un rūpnieciskajai kapacitātei, iekļaujot, piemēram, nemieru kontroles vielu ķīmiskos prekursorus, programmatūru saistībā ar datorizētām ciparu vadības iekārtām, hroma rūdu un savienojumus, UAV vadības kontrolierus, pirotehniskas preces un degošus materiālus.
• 2025. gada jūlijā, paralēli 18. sankciju kopumam pret Krieviju, tika pieņemts vēl viens sankciju kopums pret Baltkrieviju. Tā vēl vairāk pastiprināja ierobežojošos pasākumus, ņemot vērā Baltkrievijas pastāvīgo atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Šis sankciju kopums:
  • aktīvu iesaldēšanas sarakstā iekļāva astoņus Baltkrievijas subjektus, kas iesaistīti militāri rūpnieciskajā kompleksā, tostarp aizsardzības aprīkojuma ražotājus, UAV ražotājus, militārās optikas piegādātājus un artilērijas šāviņu rūpnīcas;
  • ieviesa aizliegumu iepirkt ieročus un ar tiem saistīto materiālu no Baltkrievijas;
  • paplašināja kontroli pār divējāda lietojuma precēm un progresīvām tehnoloģijām, tostarp jaunām mašīnu kategorijām un ķīmiskajiem prekursoriem;
  • paplašināja tranzīta aizliegumus, attiecinot tos uz plašāku ierobežoto preču klāstu; kā arī
  • atsevišķu Baltkrievijas banku finanšu ziņojumapmaiņas aizliegumu pārveidoja par darījumu aizliegumu ar ierobežotiem izņēmumiem.
• Nākamais sankciju kopums pret Baltkrieviju tika pieņemta 2025. gada oktobrī vienlaikus ar 19. Sankciju kopumu pret Krieviju. Tas vēl vairāk pastiprināja ierobežojošos pasākumus, reaģējot uz Baltkrievijas nepārtraukto atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Šis sankciju kopums:
  • aktīvu iesaldēšanas sarakstam pievienoja vairākus Baltkrievijas subjektus, kas darbojas aizsardzības, tehnoloģiju un rūpniecības nozarēs;
  • ar Baltkrieviju saistītos ierobežojumus saskaņoja ar jaunākajiem Krievijai piemērotajiem pasākumiem, ieviešot aizliegumus attiecībā uz ar kriptoaktīviem saistītiem maksājumu pakalpojumiem un paplašinot programmatūras ierobežojumu tvērumu, iekļaujot banku un finanšu sektoru, komerciālus kosmosa nozarē balstītus pakalpojumus, tehnisko testēšanu un analīzi, mākslīgo intelektu un kvantu skaitļošanu; kā arī
  • paplašināja spēkā esošo nozaru aizliegumu tvērumu, lai novērstu turpmāku to apiešanu caur Baltkrieviju.

Sankcijas pret Irānas fiziskām un juridiskām personām

Šīs sankcijas tika ieviestas, ņemot vērā to lomu tādu UAV izstrādē un piegādē, kurus Krievija izmanto karā pret Ukrainu.

• Ņemot vērā Irānas militāro atbalstu Krievijas agresīvajam karam pret Ukrainu, 2023. gada 20. jūlijā Padome izveidoja jaunu ierobežojošo pasākumu regulējumu, ar kuru aizliedz no ES uz Irānu eksportēt sastāvdaļas, ko izmanto UAV konstruēšanā un ražošanā, un paredz ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanas pasākumus, ko varētu piemērot personām, kuras ir atbildīgas par Irānas UAV programmu, atbalsta to vai ir iesaistītas tajā (skatīt kopsavilkumu). Šis jaunais sankciju regulējums papildina trīs iepriekš pieņemtos ar droniem saistīto sankciju kopumus, kas vērsti pret fiziskām un juridiskām personām. Tajā pašā dienā Padome arī nolēma iekļaut sešas Irānas fiziskās personas divos jau esošajos sankciju režīmos, kas attiecas uz Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu (droni) un Sīrijas režīmam (gaisa aizsardzības sistēmas).
• Padome 2024. gada 31. maijā pieņēma ierobežojošus pasākumus pret sešām fiziskām personām un trim vienībām saistībā ar to lomu UAV nodošanā Krievijai, atbalstot tās agresijas karu pret Ukrainu, vai UAV vai raķešu nodošanā bruņotajiem grupējumiem un vienībām, kas apdraud mieru un drošību Tuvajos Austrumos un Sarkanās jūras reģionā, vai saistībā ar to dalību Irānas UAV programmā.
• 2024. gada 24. jūnijā sankcijas tika piemērotas vienai Irānas vienībai saistībā ar tās dalību Irānas UAV un raķešu programmās un Irānas UAV nodošanā Krievijai, atbalstot tās agresijas karu pret Ukrainu.
• 2025. gada 25. jūlijā Padome atjaunināja divu personu un vienas vienības ierakstus, kas jau ir iekļautas sarakstā saskaņā ar šo režīmu, lai atspoguļotu to turpmāko iesaisti UAV, raķešu un ar tām saistītās tehnoloģijas piegādē Krievijai, atbalstot tās agresijas karu pret Ukrainu.

Diplomātiskie pasākumi

Šie pasākumi ietver bezvīzu režīma atcelšanu diplomātiem un vīzu atvieglotas izsniegšanas pārtraukšanu dienesta pasu turētājiem un uzņēmējiem.

Atbrīvojumi

• Lai pasaulē garantētu nodrošinātību ar pārtiku un enerģētisko drošību, sankcijas nav vērstas pret Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu, tostarp kviešu un mēslošanas līdzekļu, eksportu vai jēlnaftas un naftas produktu piegādi trešām valstīm.
• To personu aktīvus, kurām pirms to iekļaušanas sarakstā bija ievērojama nozīme lauksaimniecības un pārtikas produktu, tostarp kviešu un mēslošanas līdzekļu, starptautiskajā tirdzniecībā, var atsaldēt; tām var darīt pieejamus arī līdzekļus un saimnieciskos resursus.
• ES sankcijas neliedz trešām valstīm un to valstspiederīgajiem ārpus ES iegādāties no Krievijas farmācijas izstrādājumus un medikamentus.
• Ārkārtas gadījumu klauzula ļauj pārvadāt naftu, pārsniedzot naftas cenu griestus, sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības vai finanšu pakalpojumus vai finansiālo palīdzību saistībā ar pārvadājumiem uz trešām valstīm, kas nepieciešami, lai steidzami novērstu notikumus, kas var būtiski ietekmēt cilvēku veselību un drošību vai vidi, vai mazinātu to ietekmi, vai arī reaģētu uz dabas katastrofām.

Dažādo lēmumu un regulu pielikumos ir sniegti personu, vienību un struktūru saraksti, kā arī ir uzskaitītas preces un tehnoloģijas, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi.