EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Plānu un programmu noteiktas ietekmes uz vidi novērtējums (SVN)

Plānu un programmu noteiktas ietekmes uz vidi novērtējums (SVN)

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2001/42/EK — Direktīva par stratēģisku vides novērtējumu (SVN direktīva)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Tās mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību un to, lai plānu un programmu sagatavošanas, pieņemšanas un īstenošanas procesā tiktu ņemti vērā ekoloģiskie apsvērumi.
  • Ar šo direktīvu veicina ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot, ka tiek veikts vides novērtējums noteiktiem plāniem un programmām, kam var būt būtiska ietekme uz vidi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Publiskiem plāniem un programmām, kam piemēro Direktīvu par stratēģisku vides novērtējumu (SVN direktīvu), veic vides novērtējumu to sagatavošanas posmā un pirms to pieņemšanas.
  • Šo direktīvu piemēro publiskajiem plāniem un programmām (un to grozījumiem), kurus sagatavojusi un/vai pieņēmusi kompetentā iestāde un kuriem piemēro normatīvos un administratīvos noteikumus:
    • plāni un programmas, kuri sagatavoti konkrētām nozarēm (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, enerģētikā, rūpniecībā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikāciju un tūrisma nozarē, pilsētas un lauku plānošanā vai zemes lietošanā) un kuros noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem, kuriem piemērojama Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīva;
    • plāni un programmas, attiecībā uz kuriem nepieciešams novērtējums saskaņā ar “Dzīvotņu” direktīvas 6. un 7. pantu;
    • plāni un programmas, kuros noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem, kuri nav minēti SVN direktīvā (neaprobežojoties ar iepriekš uzskaitītajām nozarēm) un kurus ES valstis ir identificējušas kā tādus, kam var būtiska ietekme uz vidi. ES valstis to var noteikt, izvērtējot katru atsevišķi vai pēc plānu vai programmu veida, vai arī izmantojot abas minētās metodes.
  • Direktīvā ir noteikta procedūra un vairākas darbības, kas jāveic, novērtējot direktīvās minētos plānus un programmas. Veicamās darbības:
    • darbības jomas noteikšana;
    • vides pārskata sagatavošana;
    • sabiedriskā apspriešana un sabiedrības iesaistīšana;
    • lēmumu pieņemšana;
    • monitorings.
  • Šajā direktīvā noteikta arī atlasīšanas procedūra:
    • plāniem un programmām, kas nav uzskaitīti 3. panta 2. punktā, bet ar ko nosaka pamatprincipus turpmākas attīstības saskaņošanai projektiem, kā arī
    • plāniem un programmām, kuros paredzēts izmantot nelielas teritorijas vietējā līmenī unnelielām plānu un programmu izmaiņām, bet tikai tad, ja tiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi.
  • Attiecībā uz noteiktu plānu un programmu atlasīšanu ES valstu rīcības brīvību ierobežo II pielikumā noteiktie nozīmes kritēriji. To ierobežo arī direktīvas vispārējais mērķis, proti, nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību.
  • Šī direktīva neattiecas uz plāniem un programmām, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību, kā arī finansēšanas vai budžeta plāniem un programmām.
  • Īpašu noteikumu kopumu piemēro lēmumu pieņemšanas procesa agrīniem posmiem, kad plāni un programmas tiek izstrādāti, t. i.:
    • sagatavojot pārskatu par iespējamo būtisko ietekmi uz vidi;
    • informējot un apspriežoties ar sabiedrību un iestādēm, kas atbildīgas par vidi;
    • veicot pārrobežu apspriedes ar ES valstīm, kuras var tikt ietekmētas;
    • nosakot pasākumus būtiskas ietekmes uz vidi novēršanai un monitoringam.
  • Vides pārskatā cita starpā jābūt iekļautai šādai informācijai:
    • plāna vai programmas satura izklāsts, galvenie mērķi un saistība ar citiem attiecīgiem plāniem un programmām;
    • pašreizējais vides stāvoklis un tā iespējamā attīstība, plānu vai programmu neīstenojot;
    • visas esošās ekoloģiskās problēmas, kas saistītas ar attiecīgo plānu vai programmu, jo īpaši tās, kas saistītas ar teritorijām Natura 2000 tīklā;
    • pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu un kompensētu jebkādu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;
    • novērtējuma veikšanas apraksts;
    • paredzētie monitoringa pasākumi;
    • iepriekšminētās informācijas netehnisks kopsavilkums.
  • Plānu vai programmu projektus un vides pārskatus dara pieejamus iestādēm, kas atbildīgas par vidi, un sabiedrībai. Šīm iestādēm un sabiedrībai jādod iespēja paust savu viedokli par plāna vai programmas projektu tā agrīnā posmā, dodot pietiekami daudz laika, pirms tie tiek pieņemti vai iesniegti likumdošanas procedūrai.
  • Par plāna vai programmas sagatavošanu atbildīgās ES valsts pienākums ir nosūtīt tā kopiju un vides pārskata kopiju citām ES valstīm:
    • ja tā uzskata, ka attiecīgajam plānam vai programmai var būt ietekme uz vidi šo citu ES valstu teritorijās;
    • pēc šo citu ES valstu pieprasījuma.
  • Sagatavojot plānu vai programmu un pirms to pieņemšanas, kompetentajai iestādei jāņem vērā vides pārskats, attiecīgo iestāžu un sabiedrības paustie viedokļi, kā arī pārrobežu apspriežu rezultāti.
  • Pēc plāna vai programmas pieņemšanas atbildīgā ES valsts informē visas attiecīgās puses, ar kurām notikusi apspriešanās, sniedzot tām šādu informāciju:
    • pieņemtais plāna vai programmas variants;
    • paziņojums, kurā īsi izklāstīts, kā plānā vai programmā integrēti ekoloģiskie apsvērumi, un pārskats par ietekmi uz vidi;
    • viedokļi un apspriežu rezultāti;
    • pieņemtā plāna vai programmas varianta izraudzīšanās iemesli;
    • pieņemtie monitoringa pasākumi.
  • Saskaņā ar SVN direktīvu veiktais novērtējums neatceļ pienākumu veikt novērtējumu, kas prasīts IVN direktīvā, vai nodrošināt jebkādas citas ES tiesiskās prasības.
  • ES valstis drīkst paredzēt saskaņotu vai kopīgu procedūru izmantošanu, lai izvairītos no novērtējuma dublēšanās attiecībā uz plāniem un programmām, ja saistības veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izriet gan no šīs direktīvas, gan citiem ES tiesību aktiem.
  • No 2006. gada 21. jūlija un pēc šī datuma reizi 7 gados Eiropas Komisija turpinās iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2001. gada 21. jūlija. ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2004. gada 21. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30.–37. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7.–50. lpp.)

Direktīvas 92/43/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1.–21. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva 2001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu (COM(2009) 469 galīgā redakcija, 14.9.2009.)

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 12. panta 3. punktu (COM(2017) 234 galīgā redakcija, 15.5.2017.)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.10.2018

Top