Cīņa pret lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātu radīto ūdens piesārņojumu

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Šīs direktīvas, kas pazīstama kā Nitrātu direktīva, mērķis ir samazināt ūdens piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un novērst turpmāku šādu piesārņojumu.
• Tā ir Eiropas Savienības (ES) Ūdens pamatdirektīvas (Direktīva 2000/60/EK – skatīt kopsavilkumu) neatņemama sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar citām ES politikas jomām, kas attiecas uz gaisa kvalitāti, klimata pārmaiņām un lauksaimniecību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES dalībvalstīm ir pienākums veikt šādas darbības:

• noteikt par īpaši jutīgām zonām visas tās zonas, kurās izmanto ūdeņus un kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt augsti nitrātu līmeņi un eitrofikācija*. Šis saraksts ir jāpārskata un vajadzības gadījumā jāgroza vismaz reizi četros gados, lai ņemtu vērā notikušās pārmaiņas;
• izveidot obligātas rīcības programmas attiecībā uz šīm zonām, ņemot vērā pieejamos zinātniskos un tehniskos datus un vispārējos vides apstākļus;
• uzraudzīt šo rīcības programmu efektivitāti;
• vismaz reizi mēnesī un plūdu laikā biežāk pārbaudīt nitrātu saturu izraudzītajās mērījumu vietās gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos;
• īstenot visaptverošu uzraudzības programmu un ik pēc četriem gadiem iesniegt vispusīgu ziņojumu par direktīvas īstenošanu. Ziņojumā jāietver informācija par pret nitrātiem īpaši jūtīgām zonām, ūdens monitoringa rezultāti un labas lauksaimniecības prakses kodekss un rīcības programmu attiecīgo aspektu apkopojums;
• sagatavot labas lauksaimniecības prakses kodeksu, ko lauksaimnieki piemēros brīvprātīgi. Tajā aprakstīta dažāda veida laba prakse, piemēram, situācijas, kad mēslojuma izmantošana ir nepiemērota;
• vajadzības gadījumā nodrošināt lauksaimnieku apmācību un sniegt tiem informāciju.

Eiropas Komisija ik pēc četriem gadiem sniedz ziņojumu, kura pamatā ir no valstīm saņemtā informācija. Jaunākais ziņojums tika sniegts 2021. gadā.

Atkāpes

Direktīvā ir noteikti augšējie ierobežojumi slāpekļa daudzumam kūtsmēslos, ko katru gadu var piemērot 170 kg/ha apmērā. Ja dalībvalstis to lūdz un ar noteikumu, ka tās var zinātniski pamatot, ka netiks radīts lielāks piesārņojums, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus (lēmumus, kas pieļauj izņēmumus un ko dēvē par atkāpēm), kas ļauj konkrētās teritorijās un konkrētos apstākļos piemērot lielāku maksimālo slāpekļa daudzumu kūtsmēslos. Šīs atkāpes neatbrīvo attiecīgās dalībvalstis ne no direktīvas mērķiem par ūdens kvalitāti, ne arī no citiem tās pasākumiem.

Pašlaik ir spēkā šādi atkāpes lēmumi:

• Īstenošanas lēmums (ES) 2022/696, ar ko piešķir atkāpi Īrijai – derīgs četrus gadus jeb līdz 2025. gada 31. decembrim;
• Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1074, ar ko piešķir atkāpi Dānijai – derīgs četrus gadus jeb līdz 2024. gada 31. jūlijam;
• Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1325, ar ko piešķir atkāpi Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju – derīgs četrus gadus jeb līdz 2022. gada 31. decembrim;
• Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1205, ar ko piešķir atkāpi Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu – derīgs četrus gadus jeb līdz 2022. gada 31. decembrim.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Direktīvu valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 1993. gada 19. decembrim.

KONTEKSTS

Slāpeklis ir svarīga uzturviela, kas palīdz augiem un labībai augt. Tomēr lielā koncentrācijā tas ir kaitīgs cilvēkiem un dabai, un nitrātu izmantošana lauksaimniecības vajadzībām organiskajos un ķīmiskajos mēslojumos var būt galvenais ūdens piesārņojuma avots. Lauksaimniecības nozare ir atbildīga par vairāk nekā 50 % no kopējā virszemes ūdeņos iepludinātā slāpekļa daudzuma.

Plašāka informācija:

• ES nitrātu direktīva – faktu lapa (Eiropas Komisija);
• Nitrātu direktīva (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1.–8. lpp.).

Direktīvas 91/676/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/696 (2022. gada 29.aprīlis), ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti ((izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 2596)) (OV L 129, 3.5.2022., 37.–45. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1074 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Dānijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 234, 21.7.2020., 29.–35. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1325 (2019. gada 27. maijs), ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 206, 6.8.2019., 21.–26. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1205 (2019. gada 12. jūlijs), ar ko Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 190, 16.7.2019., 1.–10. lpp.).

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā īstenota Padomes Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par 2016.–2019. gadu (COM(2021) 1000 final, 11.10.2021.).

Pēdējo reizi atjaunots: 19.05.2022