Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016JC0021

Arktikas reģions — jauna ES politikas programma

Arktikas reģions — jauna ES politikas programma

KOPSAVILKUMS:

Kopīgs paziņojums (JOIN(2016) 21 final). Integrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku

KĀDS IR ŠĪ KOPĪGĀ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstītas vispārējas pamatnostādnes jaunai Eiropas Savienības (ES) politikai attiecībā uz Arktikas reģionu1, galvenokārt pievēršoties trīs galvenajām jomām:

  1. Klimata pārmaiņas un vides aizsardzība.
  2. Ilgtspējīga attīstība.
  3. Starptautiskā sadarbība.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Klimata pārmaiņas un vides aizsardzība

Klimata pārmaiņas šajā reģionā notiek straujāk un plašāk nekā jebkad agrāk. Paredzams, ka, sasilšanai turpinoties, tuvākajos 20–40 gados Ziemeļu Ledus okeāns vasarās būs gandrīz brīvs no ledus.

Arī pats Arktikas reģions veicina klimata pārmaiņas, jo, šai teritorijai uzsilstot, no tās pakāpeniski izdalās metāna gāzes.

Lai Arktikas reģiona iedzīvotājiem palīdzētu izstrādāt vērienīgu politiku par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ES ir gatava sadarboties ar Arktikas reģiona valstīm, to vietējām kopienām un pamatiedzīvotājiem, lai:

  • izstrādātu starptautiskus pasākumus kvēpu2 un metāna emisiju ierobežošanai;
  • atbalstītu starptautisku piekļuvi pētniecības iespējām Arktikas reģionā (izmantojot pētniecības stacijas, zinātniskos kuģus un satelītnovērojumus programmas “Copernicus” ietvaros);
  • izveidotu aizsargājamo jūras teritoriju tīklu un noslēgtu starptautisku nolīgumu nereglamentētas zvejas novēršanai Ziemeļu ledus okeāna centrālajā daļā.

Ilgtspējīga attīstība

ES var dot ieguldījumu Arktikas reģiona sociālekonomiskās noturības3 uzlabošanā, īstenojot projektus zinātnes, pētniecības un inovācijas jomās.

Tā kā Arktikas reģionā trūkst ieguldījumu, ar ES stratēģiju:

  • ES finansēšanas instrumenti tiks novirzīti inovācijas un infrastruktūras attīstības atbalstam, lai uzlabotu transporta savienojumus un uzņēmumus;
  • tiks pārskatīta programma “Copernicus”, un pētniecība tiks vairāk vērsta uz jūras drošību, veicot kuģu satiksmes novērošanu un monitoringu.

Starptautiskā sadarbība

ES turpinās piedalīties starptautiskos forumus saistībā ar Arktiku, piemēram, Arktikas Padomē, Barenca Eiro-Arktikas padomē un Ziemeļu dimensijas politikas pasākumos. Tā arī:

  • sadarbosies ar citām valstīm (piemēram, Ķīnu, Indiju un Japānu) zinātnes un pētniecības jomā;
  • apspriedīsies ar Arktikas reģiona pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, lai nodrošinātu, ka, īstenojot ES politiku, tiek ievērotas to tiesības un atspoguļoti to viedokļi.

ES finansējums

ES ir viens no lielākajiem ieguldītājiem Arktikas reģiona pētniecībā — kopš 2002. gada no ES budžeta šai jomai iedalīti EUR 200 miljoni.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam vairāk nekā EUR 1 miljards Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu šajā reģionā tiek ieguldīti tādās stratēģiskās jomās kā pētniecība un inovācija, atbalsts mazajiem uzņēmumiem un tīra enerģija.

KONTEKSTS

2014. gadā Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments aicināja Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādāt saskaņotāku pieeju ES darbībai un finansēšanas programmām Arktikas reģionā. ES integrētā politika attiecībā uz Arktiku ir tās jaunākais apliecinājums Savienības nepārtrauktajam atbalstam, ko tā sniedz Arktikas reģionam, un šīs politika ir turpinājums 2008. gada politikas paziņojumam un 2012. gada jaunākās informācijas izklāstam un darbību pārskatam.

Skatīt arī:

* GALVENIE TERMINI

  1. Arktikas reģions: šis reģions aptver teritoriju ap Ziemeļpolu — apgabalu uz ziemeļiem no polārā loka — un ietver Ziemeļu ledus okeānu un 8 Arktikas reģiona valstu (ASV, Dānijas (Grenlandes un Fēru salu), Islandes, Kanādas, Krievijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas) teritorijas.
  2. Kvēpi: kvēpi, kas radušies gan dabiski, gan cilvēku darbības rezultātā, nepietiekami sadegot fosilajām degvielām, biodegvielām un biomasai. Tie izraisa ievērojamu atmosfēras uzsilšanu, un aprēķināts, ka tie rada vairāk nekā 30 % no pēdējā laika sasilšanas kāpuma Arktikas reģionā.
  3. Sociālekonomiskā noturība: valsts spēja reaģēt uz satricinājumiem, ko izraisa klimata pārmaiņas.

PAMATDOKUMENTS

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Integrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku (JOIN(2016) 21 final, )

pēdējās izmaiņas

Augša