2022.–2023. gada nodarbinātības politikas pamatnostādnes

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums (ES) 2022/2296 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

Lēmums (ES) 2023/2528 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

KĀDS IR ŠO LĒMUMU MĒRĶIS?

Lēmumā (ES) 2022/2296 ir sniegtas pamatnostādnes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par to, kā tām sagatavot savu nodarbinātības politiku, lai nodrošinātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju ES.

Lēmumā (ES) 2023/2528 ir noteikts, ka pamatnostādnes dalībvalstīm paliek spēkā 2023. gadam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Četras nodarbinātības pamatnostādnes (noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. pantā) ir daļa no 10 integrētajām pamatnostādnēm, kas ietver arī sešas ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. pants), un tās ir saskaņotas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka

Dalībvalstīm ir jāveic virkne darbību, tostarp:

• jāveicina ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika un investīcijas kvalitatīvu darbvietu radīšanā, izmantojot arī digitālo un zaļo pārkārtošanos;
• jāmodernizē ekonomika, izmantojot labi izstrādātas saīsināta darba laika shēmas, lai atbalstītu pārstrukturēšanu un saglabātu nodarbinātību, kā arī veicinot prasmju attīstīšanu;
• jāapsver darbā pieņemšanas un profesionālās pārejas stimuli un prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās pasākumi visas darba dzīves laikā, lai risinātu darbaspēka un prasmju trūkumu, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu;
• jāpārorientē nodokļi no darbaspēka uz citiem avotiem, kuri dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei saskaņā ar klimata un vides politikas mērķiem;
• jānodrošina visiem darba ņēmējiem atbilstošs un taisnīgs atalgojums, pamatojoties uz koplīgumiem un atbilstošu likumā noteiktu minimālo algu, nodrošinot sociālo partneru faktisku iesaisti un stiprinot augšupēju sociālo konverģenci.

Stiprināt darbaspēka piedāvājumu, prasmes un kompetences

Dalībvalstīm būtu:

• jāveicina ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēkkapitāls, sekmējot prasmju un kompetenču apgūšanu visā cilvēka mūža laikā, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
• jāpievērš uzmanība problēmām, ar ko saskaras skolotāja profesija, tostarp jāinvestē skolotāju digitālajās prasmēs;
• jāveicina vienlīdzīgas iespējas, novēršot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās;
• jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība;
• jānovērš šķēršļi dalībai darba tirgū, piemēram, pielāgojot darba vidi personām ar invaliditāti;
• jānovērš vīriešu un sieviešu nodarbinātības un darba samaksas atšķirības.

Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti

Dalībvalstīm būtu:

• jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu;
• jāaktivizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz tiem šādas iespējas, it īpaši neaizsargātām grupām un personām mazāk attīstītos reģionos;
• jānodrošina adekvāti bezdarbnieka pabalsti un tie jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku;
• jāatbalsta izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte ar mērķi uzlabot šo personu prasmes un nodarbināmību;
• jācenšas radīt piemērotus apstākļus jauniem darba veidiem, izmantojot to darbvietu radīšanas potenciālu;
• jāiesaista sociālie partneri nodarbinātības, sociālajās un ekonomiskajās reformās un politikā, lai panāktu labākus sociālekonomiskos rezultātus, tostarp krīzes laikā, piemēram, Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un dzīves dārdzības pieauguma apstākļos.

Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

Dalībvalstīm būtu:

• jāveicina iekļaujoši darba tirgi ar pasākumiem diskriminācijas apkarošanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai;
• darba tirgū nepietiekami pārstāvētām grupām jānodrošina vienāda attieksme attiecībā uz:
  • nodarbinātību;
  • sociālo aizsardzību;
  • veselības aprūpi, bērnu aprūpi un ilgtermiņa aprūpi;
  • izglītību;
  • piekļuvi precēm un pakalpojumiem;
• jāizstrādā un jāintegrē šādi trīs aktīvas iekļaušanas virzieni:
  • adekvāts ienākumu atbalsts;
  • iekļaujoši darba tirgi;
  • piekļuve kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem;
• jāpievērš īpaša uzmanība (bērnu) nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, tai skaitā nodarbinātu personu nabadzības apkarošanai;
• jānodrošina, ka ikvienam ir piekļuve būtiskajiem pakalpojumiem;
• jānodrošina adekvātas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas;
• jāpiedāvā aizsardzība pārvietotajām personām no Ukrainas un jāīsteno pasākumi, kas nepieciešami saistībā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem, lai nodrošinātu, ka bērniem ir piekļuve izglītībai, aprūpei un būtiskajiem pakalpojumiem.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

To ir piemēro kopš 2022. gada 24. novembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Nodarbinātības stratēģija – Pamatnostādnes (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2022/2296 (2022. gada 21. novembris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 304, 24.11.2022., 67.–77. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2023/2528 (2023. gada 9. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L, 2023/2528,14.11.2023).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (OV C 243, 27.6.2022., 35.–51. lpp.).

Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021., 1.–8. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.).

Regulas (ES) 2021/241 turpmākie labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (OV L 437, 28.12.2020., 30.–42. lpp.).

Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (OV C 428, 13.12.2017., 10.–15. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, IX sadaļa – Nodarbinātība, 148. pants (bijušais EKL 128. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 112.–113. lpp.).

Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27.–31. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 27.05.2024