Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Klimata pārmaiņu seku mazināšana

Klimata pārmaiņas, kas nozīmē būtiskas vidējo laikapstākļu izmaiņas vairāku desmitgažu laikā, ir viena no lielākajām problēmām cilvēkiem un pasaules mērogā. Klimata pārmaiņu sekas var mazināt, lai tās nebūtu tik smagas, novēršot vai samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā.

Dati liecina, ka jo īpaši kopš 20. gadsimta vidus cilvēku darbības radītās SEG (galvenokārt oglekļa dioksīds (CO2), metāns, slāpekļa oksīdi un fluorētas gāzes) ir būtiski paātrinājušas klimata pārmaiņas. Starptautiskā sabiedrība ir atzinusi nepieciešamību ierobežot globālās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes un vienojusies censties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C.

Eiropas Savienība (ES) ir izveidojusi visaptverošu sistēmu, kas aptver dažādas politikas jomas, ar mērķi samazināt SEG emisijas. Būtiskākie ES tiesību akti un politikas jomas:

  • ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai samazinātu SEG emisijas, ko rada enerģētika, rūpniecība un lidojumi ES;
  • valstu mērķi saskaņā ar kopīgo centienu regulu;
  • pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES meži un lauki sniedz ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām (zemes izmantošanas un mežsaimniecības regula 2021.–2030. gadam);
  • transporta radīto SEG emisiju samazināšana, piemēram, nosakot CO2 emisiju standartus transportlīdzekļiem;
  • energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas un dalībvalstu enerģētikas un klimata politikas pārvaldības veicināšana.

Eiropas Komisija 2019. gadā pieņēma Eiropas zaļo kursu — vērienīgu programmu, lai līdz 2050. gadam ES padarītu klimatneitrālu (t. i., par ekonomiku ar SEG neto nulles emisijām) — un tas tika ierakstīts jaunajā Eiropas Klimata aktā. Šī mērķa sasniegšanā piedalīsies visa sabiedrība un visas ekonomikas nozares, sākot ar enerģētiku, rūpniecību un transportu un beidzot ar būvniecību, lauksaimniecību un mežsaimniecību.

Kopš 2020. gada Komisija ir pieņēmusi virkni jaunu stratēģisko iniciatīvu, tostarp jaunu Aprites ekonomikas rīcības plānu tīrai un konkurētspējīgai Eiropai, Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kā arī ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas papildina tās seku mazināšanas pasākumus.

2020. gadā Komisija nāca klajā ar 2030. gada klimata mērķu plānu, lai līdz 2030. gadam vēl vairāk jeb vismaz par 55 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas. Jaunais 2030. gada mērķis tagad ir iekļauts Eiropas klimata tiesību aktos. Komisija 2021. gada jūlijā pieņēma arī vairākus tiesību aktu priekšlikumus, kuros izklāstīts, kā tā plāno sasniegt klimata neitralitāti ES līdz 2050. gadam, tostarp starpposma mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 %.

ES 8. vides rīcības programma, kas tiks īstenota no 2021. līdz 2030. gadam, atbalstīs Eiropas zaļā kursa mērķus klimatrīcības un vides jomā.

SKATĪT ARĪ:

Top