Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32022L2557

Kritisko vienību noturības uzlabošana

Pēdējās pārskatīšanas datums:
19/02/2024
Sākotnējās izveides datums:
15/03/2023
Kopsavilkuma kods:
  • 14.09.02.03 Banku un finanšu iestāžu risku pārvaldība
  • 20.01.02.01 Droša un ilgtspējīga enerģija
  • 23.07.03.00 Prevencija un aizsardzība
  • 24.01.00.00 Vienotais tirgus – vispārīgi noteikumi un stratēģijas
  • 29.08.00.00 Riska novērtēšana
  • 31.05.00.00 Elektronisko sakaru tīkli
  • 32.16.00.00 Drošība
EUROVOC deskriptors:
Direktorija kods:
Dokuments(-i), kuram(-iem) sagatavots šis kopsavilkums:
Autors:
Eiropas Savienības Publikāciju birojs
Atbildīgā(-ās) struktūra(-as):
Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts

Kritisko vienību noturības uzlabošana

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2022/2557 par kritisko vienību noturību

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Direktīvas mērķi ir šādi:

  • samazināt kritisko vienību neaizsargātību un stiprināt to fizisko noturību1 Eiropas Savienībā (ES), lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir būtiski svarīgi ekonomikai un sabiedrībai kopumā, netraucētu sniegšanu;
  • stiprināt kritisko vienību, kuras sniedz šos pakalpojumus, noturību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES dalībvalstīm pēc riska novērtējuma veikšanas ir pienākums identificēt kritiskās vienības, kuras sniedz pakalpojumus, kas ir nozīmīgi būtiski svarīgu sabiedrības funkciju, saimniecisko darbību, sabiedrības veselības un drošības vai vides uzturēšanai, un identificēt gadījumus, kad incidentam būtu būtiska traucējoša ietekme uz šo nozīmīgo pakalpojumu sniegšanu. Tas attiecas uz vienībām šādās nozarēs:

  • enerģētika, ieskaitot operatorus, kas darbojas elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes, naftas, gāzes un ūdeņraža jomās;
  • transports, ieskaitot gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransportu, kā arī sabiedrisko transportu;
  • banku nozare, uz kuru attiecas arī Regula (ES) 2022/2554 (Digitālās darbības noturības akts – skatīt kopsavilkumu);
  • finanšu tirgus infrastruktūra, ieskaitot tirdzniecības vietas, uz kurām arī attiecas Digitālās darbības noturības akts;
  • veselība, ieskaitot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, farmaceitisko pamatvielu un kritisko medicīnisko ierīču ražotājus un vienības, kas veic zāļu pētniecības un izstrādes darbības;
  • dzeramais ūdens, ieskaitot tā piegādātājus un izplatītājus;
  • notekūdeņu utilizēšana un attīrīšana;
  • digitālā infrastruktūra, ieskaitot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus un datu centrus, uz kuriem attiecas arī Direktīva (ES) 2022/2555 (skatīt kopsavilkumu);
  • valsts pārvaldes vienības centrālās valdības līmenī, izņemot vienības, kas veic darbības valsts drošības, sabiedriskās drošības, aizsardzības vai tiesībaizsardzības jomā;
  • kosmoss, ieskaitot zemes infrastruktūras operatorus;
  • pārtikas uzņēmumi, kuri nodarbojas tikai ar loģistiku un izplatīšanu vairumtirdzniecībā un liela mēroga rūpniecisko ražošanu un pārstrādi.

Jāatzīmē, ka noteiktas direktīvas daļas neattiecas uz vienībām, kuras darbojas banku, finanšu tirgus infrastruktūras un digitālās infrastruktūras nozarēs.

Katrai dalībvalstij ir pienākums:

  • pieņemt valsts stratēģiju un veikt regulārus riska novērtējumus;
  • ņemot vērā riska novērtējumu rezultātus, identificēt vienības, kurām nepieciešama kritiskā infrastruktūra, lai sniegtu pakalpojumus, kas ir nozīmīgi sabiedrībai, ekonomikai, sabiedrības veselībai un drošībai vai videi;
  • atbalstīt identificētās kritiskās vienības to noturības palielināšanā, nodrošinot, piemēram, vadlīniju materiālus, praktiskas nodarbības, konsultācijas un apmācības;
  • nodrošināt, ka valsts iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras, resursi un līdzekļi, lai tās varētu veikt uzraudzības uzdevumus, tostarp veikt kritisko vienību pārbaudes uz vietas un piemērot sankcijas par neatbilstību, izmantojot izpildes nodrošināšanas mehānismu;
  • precizēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem kritiskā vienība var iesniegt pieprasījumus veikt iepriekšējās darbības pārbaudi attiecībā uz personālu, kas veic sensitīvas funkcijas.

Dalībvalstīm līdz ir jāidentificē kritiskās vienības nozarēs un apakšnozarēs, kas minētas direktīvas pielikumā.

Kritiskajām vienībām ir pienākums:

  • veikt pašām savus riska novērtējumus, lai identificētu riskus, kas varētu mazināt to spēju sniegt nozīmīgus pakalpojumus;
  • veikt tehniskus, drošības un organizatoriskus pasākumus, lai uzlabotu noturību;
  • ziņot par būtiski traucējošiem incidentiem valsts iestādēm.

Ja kritiskās vienības sniedz nozīmīgus pakalpojumus sešās vai vairākās dalībvalstīs vai sešām vai vairākām dalībvalstīm, tās var saņemt papildu konsultācijas, uzņemot padomdevējas misijas, kuras izvērtē riska novērtējumu un vienības ieviestos noturības uzlabošanas pasākumus.

Deleģētais akts

Eiropas Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2023/2450, ar ko izveido pamatpakalpojumu neizsmeļošu sarakstu iepriekš minētajās nozarēs un apakšnozarēs. Kompetentajām iestādēm jāizmanto šis saraksts, lai veiktu riska novērtēšanu, un pēc tam šis riska novērtējums jāizmanto kritisko vienību identificēšanai.

Kritisko vienību noturības grupa sekmē sadarbību starp dalībvalstīm, tostarp informācijas un paraugprakses apmaiņu.

Komisija nodrošina atbalstu, arī saistībā ar starpnozaru riskiem, paraugprakses piemērus, metodes, pārrobežu apmācības pasākumus un praktiskās nodarbības, lai pārbaudītu kritisko vienību noturību.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva valstu tiesību aktos ir jātransponē līdz . Šie noteikumi ir jāpiemēro no .

KONTEKSTS

Komisijas ES Drošības savienības stratēģijā un ES Terorisma apkarošanas programmā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt kritisko vienību noturību, saskaroties ar fiziskiem un digitāliem riskiem.

Šī direktīva ir daļa no tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir uzlabot ES publiskā un privātā sektora vienību noturību un spēju reaģēt uz incidentiem kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā.

Padome 2023. gada janvārī pieņēma arī ieteikumu par ES mēroga koordinētu pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai.

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

  1. Noturība. Spēja izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Šādus incidentus cita starpā var izraisīt dabas katastrofas, piemēram, ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, vai cilvēka radīti apdraudējumi, piemēram, terorisms, sabotāža vai hibrīddraudi. Hibrīddraudi rodas gadījumos, kad valsts vai nevalstiskā sektora dalībnieki cenšas ļaunprātīgi izmantot kritiskās infrastruktūras neaizsargātību, koordinētā veidā izmantojot dažādu pasākumu kombināciju (t. i., diplomātiskus, militārus, ekonomiskus, tehnoloģiskus pasākumus), neuzsākot oficiālu karu, piemēram, īstenojot masveida dezinformācijas kampaņas, kas traucē vēlēšanu demokrātisku norisi.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 () par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, , 164.–198. lpp.).

pēdējās izmaiņas

Augša