Kiberdrošība

Kiberdrošība, kas pazīstama arī kā informācijas tehnoloģiju vai datordrošība, ietver tādu pasākumu ieviešanu, kas palīdz aizsargāt sistēmas un tīklus pret informācijas izpaušanu, aparatūras, programmatūras vai elektronisko datu zādzībām vai to bojājumiem, kā arī pret to nodrošināto pakalpojumu traucējumiem vai izmaiņām.

Kiberdrošība jau ilgu laiku ir Eiropas Savienības (ES) prioritāte. Pēdējo reizi tas tiks uzsvērts tās ilgtermiņa budžetā (daudzgadu finanšu shēmā) 2021. –2027. gadam, ievērojamu finansējumu paredzot tam, lai atbalstītu pētījumus un inovāciju kiberdrošības jomā, infrastruktūru, kiberaizsardzību un kiberdrošības nozari.

Kopš 2004. gada Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA), kuras darbība tika pilnveidota ar 2019. gada ES Kiberdrošības aktu, sadarbojas ar ES dalībvalstīm un citām attiecīgajām pusēm, sniedzot padomus un risinājumus un veidojot to kiberdrošības spējas, lai kopīgi varētu reaģēt uz liela mēroga pārrobežu kiberdrošības incidentiem.

ES jaunākās kiberdrošības stratēģijas, ar kuru tā iepazīstināja 2020. gadā, mērķis ir stiprināt tās kolektīvo noturību pret kiberdraudiem un palīdzēt nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var pilnībā gūt labumu no uzticamiem un drošiem pakalpojumiem un digitālajiem rīkiem. Tā satur priekšlikumus regulatīvajām, investīciju un politikas iniciatīvām trijās rīcības jomās.

• Noturības, tehnoloģiskās suverenitātes un līderības uzlabošana. Tas tiks panākts, reformējot noteikumus par tīklu un informācijas sistēmu drošību. Tas ietver pārskatīta tiesību akta (jauna direktīva, kas tika ierosināta 2020. gadā) pieņemšanu attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā ES, lai palielinātu kibernoturības līmeni kritiskajā publiskā un privātā sektora infrastruktūrā.
• Prevencijas, atturēšanas un reaģēšanas operatīvo spēju veidošana. Ir jāizveido jauna kopēja kibervienība, lai stiprinātu sadarbību starp ES struktūrām un dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par kiberuzbrukumu prevenciju, atturēšanu no tiem un reaģēšanu uz tiem. ES kiberdiplomātijas rīkkopa tiks uzlabota, lai novērstu ļaunprātīgas kiberdarbības, jo īpaši tās, kas ietekmē ES kritisko infrastruktūru, piegādes ķēdes, demokrātiskās iestādes un procesus, atturētu no tām un efektīvi reaģētu uz tām.
• Globālas un atvērtas kibertelpas veicināšana, pateicoties ciešākai sadarbībai. Tas tiks panākts, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem un organizācijām, lai nostiprinātu uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, veicinātu starptautisko drošību un stabilitāti kibertelpā un aizsargātu cilvēktiesības un pamatbrīvības tiešsaistē. ES pastiprinās kiberspēju veidošanas centienus trešās valstīs, kā arī dialogus par kibertelpu ar trešām valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām, kā arī ar daudzpusēju ieinteresēto personu kopienu.