Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32019R1022

Daudzgadu plāns bentiskiem krājumiem Vidusjūras rietumu daļā

Pēdējās pārskatīšanas datums:
18/09/2019
Sākotnējās izveides datums:
29/10/2019
Dokuments(-i), kuram(-iem) sagatavots šis kopsavilkums:
Autors:
Eiropas Savienības Publikāciju birojs
Atbildīgā(-ās) struktūra(-as):
Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

Daudzgadu plāns bentiskiem krājumiem Vidusjūras rietumu daļā

KOPSAVILKUMS

Regula (ES) 2019/1022, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to pirmo reizi ievieš daudzgadu plānu bentisko1 krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP). Plāna galvenie mērķi ir šādi:

  • veicināt KZP mērķu sasniegšanu, it īpaši piemērojot piesardzības pasākumus un ekosistēmas pieejas zivsaimniecību pārvaldībai;
  • nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY)2;
  • veicināt izmetumu izskaušanu, novēršot un samazinot nevēlamas nozvejas, un īstenot izkraušanas pienākumu3 ilgtermiņā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Regula attiecas uz zvejniecību galvenajām bentiskajām sugām (piemēram, hekiem, svītrainajām jūras barbēm, sārtajām dziļūdens garnelēm, Āfrikas dziļūdens garnelēm un sarkanajām milzu garnelēm un Norvēģijas omāriem), piezvejas4 sugām un citām bentiskajām sugām, par kurām nav pieejams pietiekams datu daudzums. Tā attiecas arī uz komerciālo un noteiktā apmērā atpūtas zvejniecību, kas izmanto šīs sugas Vidusjūras rietumu daļā (piemēram, Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. apakšapgabalā).

Mērķrādītāji

Zivju mirstības mērķi ir FMSY5 diapazonu, kas ir jāsasniedz līdz 2020, kur iespējams, un vēlākais līdz un pēc tam uzturēt vismaz šos diapazonus. Šie mērķi tiek noteikti, balstoties uz vislabāko pieejamo zinātnisko padomu, it īpaši no Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) vai līdzīgas reorganizētas neatkarīgas zinātniskās iestādes.

Saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi

Saglabāšanas atsauces rādītāji ir etaloni, kas tiek izmantoti, lai salīdzinātu zivju krājuma statusu ar vēlamo statusu, palīdzot noteikt zivsaimniecības uzplaukumu,

  • kur zinātniskais ieteikums uzrāda, ka jebkura saistošā zivju krājuma nārsta bara biomasa6 ir zem piesardzības atsauces rādītāji, kas izteikts kā nārsta bara biomasa (BPA), ir jāveic visi atbilstošie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu strauju zivju krājumu atgriešanos uz līmeņiem, kas ir virs tiem, kas spēj radīt MSY.
  • kur nārsta bara biomasa ir zem robežas atsauces rādītāja, kas izteikts kā nārsta bara biomasa (BLIM), ir jāveic turpmākie koriģējošie pasākumi, tostarp zvejas apturēšanu attiecīgajos krājumos un atbilstošu maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles samazināšanu atbilstoši situācijas raksturam, nopietnībai, ilgumam un atkārtojumam.

Zvejas piepūles režīms

Ar regulu ievieš zvejas piepūles režīmu ES līmenī visiem traļiem, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā. Katru gadu Padome nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli (zvejniecības dienu skaitu) katrai zvejas piepūles grupai, ko pārvalda katra ES dalībvalsts. Plāns paredz 10% samazinājumu 2020. gadam un līdz 30% samazinājumu starp otro un piekto gadu. Padome var arī noteikt ierobežojumus atpūtas zvejai. Dati par zvejas piepūli tiks nodoti Eiropas Komisijai.

Zvejas aizlieguma apgabali

  • Traļu izmantošana ir aizliegta 6 jūras jūdzes no krasta, izņemot apgabalus, kuru dziļums pārsniedz 100 m, 3 mēnešus katru gadu, ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, laika periodu nosaka katra ES dalībvalsts un piemēro visatbilstošākajā laikā.
  • Pēc eksperta ieteikuma Es dalībvalstis var izveidot citus zvejas aizlieguma apgabalus ar norādi, ka katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā sasniedz vismaz 20% heka mazuļu nozvejas samazinājumu.
  • Līdz ir jāizveido citi zvejas aizlieguma apgabali, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas.

Izkraušanas pienākums

Regulā ir sniegta detalizēta informācija par izkraušanas pienākuma ieviešanu ilgtermiņā. It īpaši ar to ievieš reģionalizācijas noteikumus, kas nepieciešami, lai paplašinātu un/vai mainītu atbrīvojumus sugām ar uzrādītu augstu dzīvotspēju un de minimis atbrīvojumus7.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

Regula nodrošina atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pagaidu un pastāvīgiem zvejas darbību pārtraukšanas pasākumiem traļu kuģiem, uz kuriem attiecas plāns.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regula ir piemērojama kopš . Zvejas piepūles režīms ir spēkā no . Mērķi un aizsardzības pasākumi piesardzības atsauces rādītājam (BPA) ir spēkā no .

KONTEKSTS

Skatīt arī:

GALVENIE TERMINI

  1. Bentiskās zivis: zivju sugas, kas dzīvo uz jūras grunts vai tās tuvumā.
  2. Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MSY): populācijas maksimālā zivju skaita novērtējums, ko populācija var radīt konkrētajā gadā.
  3. Izkraušanas pienākums: nosaka, ka visiem regulēto komerciālo sugu lomiem uz kuģa ir jābūt izkrautiem un uzskaitītiem atbilstoši kvotām.
  4. Piezveja: nevēlamu zivju un jūras organismu sugu netīša nozveja.
  5. FMSY: bioloģiskās atsauces punkts zivsaimniecības pārvaldībai. Tas ir zivsaimniecības spiediens, kas uzrāda maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu ilgtermiņā.
  6. Nārsta bara biomasa: krājuma dzimumgatavību sasniegušo zivju kopējais svars.
  7. De minimis atbrīvojums: atbrīvojums, kas ļauj konkrētu sugu kopējās nozvejas nelielu procentuālo vērtību atmest, jo ir grūti pilnībā izvairīties no nevēlamas nozvejas.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, , 1.–17. lpp.)

Regulas (ES) 2019/1022 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

pēdējās izmaiņas

Augša