ES zivsaimniecības kontroles sistēma

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Šīs kontroles sistēmas galvenie mērķi ir:
  • nodrošināt, lai komerciāliem nolūkiem tiktu nozvejots vai iegūts tikai atļautais jūras bioloģisko resursu daudzums;
  • vākt nepieciešamos datus zivju krājumu pārvaldīšanai;
  • precizēt ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) uzdevumus;
  • nodrošināt, lai KZP noteikumi attiecībā uz visām zivsaimniecībām un uzņēmējiem tiktu piemēroti, kontrolēti un izpildīti vienādi un lai visā ES būtu ieviestas saskaņotas sankcijas;
  • nodrošināt, lai visas zivsaimniecības un akvakultūras produktu partijas¹ varētu digitāli izsekot visā piegādes ķēdē no nozvejas brīža līdz nonākšanai uz galda, ņemot vērā visus zvejas vai ieguves, izkraušanas, apstrādes, transportēšanas un tirdzniecības posmus.
• Šo regulu piemēro:
  • visām zvejas darbībām ES ūdeņos;
  • ES zvejas kuģu zvejas darbībām ES un ārpussavienības valstu ūdeņos;
  • komerciālajai zvejai, neizmantojot kuģus;
  • piegādes ķēdes uzņēmējiem, kuri strādā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu partijām, kuras var būt vai arī nebūt importētas ES;
  • atpūtas zvejai.

Piekļuve ūdeņiem un resursiem

• Lai varētu izmantot jūras bioloģiskos resursus komerciāliem nolūkiem, zvejas kuģim ir jābūt derīgai zvejas licencei, ko izdevusi karoga dalībvalsts. Licencē ietvertajai informācijai jābūt pareizai un jāatbilst tai, kas norādīta ES zvejas flotes reģistrā.
• Zvejas kuģiem, kas darbojas ES ūdeņos, ir atļauts veikt zvejas darbības tikai tad, ja tās ir norādītas derīgā zvejas atļaujā. Uz atļautajām darbībām var attiekties šādi aspekti: zvejas piepūles režīms, daudzgadu plāns, zvejai ierobežota teritorija vai zinātniskos nolūkos veikta zveja.
• Ir spēkā detalizēti noteikumi, kas attiecas uz zvejas kuģu un to zvejas rīku marķēšanu un identifikāciju.
• Katrā dalībvalstī darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma, lai sistemātiski uzraudzītu kuģu atrašanās vietu un pārvietošanos. Uz lielākiem kuģiem jābūt uzstādītai kuģu satelītnovērošanas sistēmai; mazākiem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, nav jābūt uzstādītai šādai sistēmai, taču ir jābūt ierīcei, kas ļauj regulāros intervālos noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to; noteikti mazāki piekrastē zvejojoši kuģi, kuru garums nepārsniedz 9 metrus, līdz 2029. gada 31. decembrim ir atbrīvoti no pienākuma ievērot prasību par kuģu satelītnovērošanas sistēmas uzstādīšanu.
• Dalībvalstīs tiek izveidoti un darbojas zvejas uzraudzības centri, kas uzrauga zvejas darbības un kuģu, kuri kuģo ar to karogu, kā arī citu dalībvalstu un citu valstu kuģu, kuriem ir atļauts veikt zvejas darbības to ūdeņos, zvejas piepūli.

Zvejas kontrole

• Zvejas kuģu kapteiņi izmanto elektroniskās ziņošanas sistēmas, lai reģistrētu zvejas darbības, arī nozveju, pārkraušanu citā kuģī un izkrāvumus, un ziņotu par tiem. Sākot ar 2028. gadu, visiem kuģiem būs jāievieš šīs sistēmas, taču līdz minētajam gadam mazākiem kuģiem ir noteiktas atkāpes.
• Regulā detalizēti ir izklāstīta informācija, kas jāiekļauj zvejas žurnālā. Noteiktiem lielākiem kuģiem tiks izmantoti attālinātas elektroniskās uzraudzības rīki, lai nodrošinātu, ka jūrā netiek izmestas nevēlamas nozvejas, tādējādi pārkāpjot izkraušanas pienākumu.
• Dalībvalstis reģistrē visus attiecīgos datus par nozvejām un zvejas piepūli un nosūta tos Komisijai. Tās nodrošina, ka to izdotajās zvejas licencēs paredzētā kopējā zvejas kapacitāte nevienā brīdī nepārsniedz maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti. Tās arī nekavējoties informē Komisiju, ja konstatē, ka kvotas ir apgūtas 80 % apmērā vai ka ir sasniegti 80 % no maksimālā zvejas piepūles līmeņa, kas saistīts ar zvejas rīku vai zvejniecību.
• Piekrastes dalībvalstis izveido elektronisku sistēmu atpūtas zvejā iegūtu nozveju reģistrēšanai un ziņošanai, lai vāktu informāciju par to personu nozvejām, kuras zvejo zivju sugas, zivju krājumus vai krājumu grupas, kurām ES ir noteiktas zvejas iespējas un uz kurām attiecas daudzgadu plāns vai izkraušanas pienākums.

Piegādes ķēdes kontrole

• Dalībvalstis atbild par to, lai nodrošinātu, ka to teritorijā visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no to laišanas tirgū līdz mazumtirdzniecībai, ietverot transportēšanu, tiktu ievēroti KZP noteikumi. Tās nodrošina, ka to zvejas produktu, kas ir mazāki par noteikto minimālo saglabāšanas references izmēru un uz ko attiecas nozvejas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, izmantošana ir pieļaujama tikai mērķiem, kas nav tiešs cilvēku patēriņš.
• Dalībvalstis nodrošina to, ka produktus, kam piemēro kopīgus tirdzniecības standartus, laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst minētajiem standartiem. Tās veic pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību visos piegādes ķēdes posmos, arī transportēšanas un ēdināšanas uzņēmumos.
• Ir definēts to zvejas produktu vai akvakultūras produktu partijas sastāvs, kuri ietilpst ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 izveidotās kombinētās nomenklatūras (KN) 3. nodaļā, un ir paredzētas zināmas atkāpes no šiem noteikumiem pirms attiecīgo produktu (zivju, vēžveidīgo, gliemju un ūdens bezmugurkaulnieku) laišanas tirgū.
• Uzņēmēji nodrošina, ka zivsaimniecības un akvakultūras produkti tiek sadalīti partijās un ir izsekojami visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos, sākot ar zveju vai ieguvi un beidzot ar mazumtirdzniecību.
• Uzņēmēju rīcībā ir sistēmas un procedūras, kas ļauj nodrošināt, ka attiecībā uz katru KN 3. nodaļā minēto zivsaimniecības vai akvakultūras produktu partiju tiek reģistrēta minimālā informācija par izsekojamību, kas digitālā veidā tiek darīta pieejama uzņēmējam(-iem), kuram(-iem) šie produkti ir piegādāti, un pēc pieprasījuma arī kompetentajām iestādēm.
• Ir noteikta minimālā informācija par izsekojamību, kas jāapkopo par zivsaimniecības vai akvakultūras produktu partijām. Noteikumi attiecībā uz šajā KN nodaļā minētajām zivsaimniecības vai akvakultūras produktu partijām būs piemērojami no 2026. gada 10. janvāra.
• Attiecībā uz zivsaimniecības vai akvakultūras produktu partijām, kas ietilpst KN 16. nodaļas 1604. un 1605. pozīcijā (sagatavotas zivis, vēžveidīgie, mīkstmieši un citādi ūdens bezmugurkaulnieki), un zivsaimniecības vai akvakultūras produktu partijām, kas ietilpst KN 12. nodaļas apakšpozīcijā 1212 21 (jūras aļģes un citas aļģes), minimālā informācija par izsekojamību, arī izmantojamās digitālās sistēmas, tiks noteikta deleģētajos aktos un būs spēkā no 2029. gada 10. janvāra.
• Dalībvalstis var nepiemērot šīs izsekojamības prasības maziem zivsaimniecības produktu daudzumiem, kurus tieši pārdod patērētājiem, ar nosacījumu, ka šos produktus izmanto tikai privātam patēriņam un ka to daudzums nepārsniedz 10 kg zivsaimniecības produktu uz vienu patērētāju dienā. Baltijas jūras gadījumā šis ierobežojums ir divi laši uz vienu patērētāju dienā.

Pārraudzība un inspekcijas

• Ir paredzēti detalizēti noteikumi par pārraudzību un inspekcijām, ko veic ES inspektori, kuri var darboties dalībvalstu teritorijā un ES ūdeņos, un uz ES zvejas kuģiem ārpus ES ūdeņiem.
• Dalībvalstis atbild par KZP kontroli un izpildi un tām ir jāizveido par inspekciju veikšanu atbildīgo ierēdņu saraksts.
• Inspekcijas nediskriminējošā veidā veic jūrā, ostās, transportēšanas laikā, apstrādes uzņēmumos un zvejas produktu tirdzniecības laikā.
• Regulā ir izklāstīts regulējums attiecībā uz ES kontroles novērotājiem uz zvejas kuģiem, kuriem ir jāpārbauda, vai kuģi ievēro KZP noteikumus, kā arī noteikumi par viņu drošību un neatkarību no operatoriem.

Komisijas veikts novērtējums un kontrole

Komisija veic revīzijas, verifikācijas un autonomas inspekcijas, lai pārbaudītu un izvērtētu, kā dalībvalstis piemēro KZP noteikumus.

Sankcijas

• Dalībvalstis veic attiecīgus administratīvus pasākumus, piemēram, piemēro sankcijas vai ierosina krimināllietas, par noteikumu pārkāpumiem. Smagu pārkāpumu gadījumā tām ir arī jāpiemēro soda punktu sistēma zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem. Ja tiek sasniegts noteikts punktu skaits, zvejas licenci var apturēt vai anulēt.
• Dalībvalstīm var piemērot sankcijas arī tad, ja tās KZP noteikumus neievieš pareizi, piemēram, nosaka zvejas aizliegumu vai samazina kvotas (pārzvejas gadījumā).

Datu vākšana

• Dalībvalstīm ir jābūt izveidotai drošai datubāzei, kas pieejama Komisijai un kurā tiek glabāta visa informācija, kas apkopota, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus. Tās izveido oficiālu tīmekļa vietni, kurā iekļauj informāciju, piemēram, par apstiprinātajām ostām, zvejas liegumiem reāllaikā, kontaktpunktiem, kā arī to uzņēmēju sarakstu, kuriem ir atļauts veikt svēršanas darbus, un citus datus.
• Ar šo regulu arī ievieš savstarpējas palīdzības, administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm, Komisiju, EFCA un trešām valstīm.

Koordinācija

• Lai veicinātu ciešāku sadarbību un paraugprakses apmaiņu, EFCA organizē kopīgas kontroles kampaņas, kurās piedalās inspektori no dažādām dalībvalstīm.

Noteikumi par īpašām kontroles un inspekcijas programmām konkrētām zvejniecībām

• Komisija var pieņemt noteikumus par īpašām kontroles un inspekcijas programmām konkrētām zvejniecībām. Komisija 2018. gada decembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1986, ar ko izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām, kuras kopīgi kontrolē attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem kopīgas resursu izmantošanas plāniem, koordinējot savas darbības ar EFCA.