Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Palīdzības nosacījumi

• ESSF var sniegt finansiālu palīdzību, ja katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus euro (2011. gada cenās) vai 0,6 % no ES valsts nacionālā kopienākuma (NKI), atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks.
• Šo regulu paplašina ar Regulu (ES) 2020/461, un to attiecina arī uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, kas nozīmē jebkādu bioloģiskas izcelsmes dzīvībai bīstamu vai citādi nozīmīgu tādu veselības apdraudējumu uz atbalstu tiesīgajā valstī, kuram ir nopietna ietekme uz cilvēka veselību un kura tālākas izplatības ierobežošanai ir vajadzīga izlēmīga rīcība. Lai valsts būtu tiesīga pretendēt uz atbalstu, ārkārtas reaģēšanas pasākumu veikšana uz atbalstu tiesīgajai valstij rada tādu finansiālu slogu publiskajam sektoram, kurš pārsniedz 1,5 miljardus euro (2011. gada cenās) vai vairāk nekā 0,3 % no tās NKI.
• Lai gan ESSF galveno uzmanību pievērš lielām katastrofām, palīdzība ir pieejama arī mazāka mēroga reģionālām katastrofām, kuru gadījumā palīdzības saņemšanas robežvērtība ir 1,5 % no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP) vai 1 % – attālākajiem reģioniem.

Katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas

Jaunie noteikumi mudina ES valstis ieviest katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, pieprasot ziņojumus pirms un pēc pieteikumu iesniegšanas. Ja katastrofu skartās valstis atkārtoti neīsteno ES tiesību aktus katastrofu riska novēršanas jomā, atbalsts tām var tikt samazināts vai atteikts.

Valstis, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu

ESSF ir paredzēts ES valstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos ES.

Kādiem mērķiem izmanto ESSF?

• ESSF papildina attiecīgās valsts publiskā sektora izdevumus, lai finansētu būtiskus avārijas darbus. Tie ir šādi:
  • būtiskas enerģētikas, ūdens, veselības un izglītības infrastruktūras atjaunošana;
  • pagaidu mītnes un glābšanas dienestu finansēšana, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības;
  • aizsardzības infrastruktūras, piemēram, dambju, nostiprināšana;
  • pasākumi, lai aizsargātu kultūras mantojumu;
  • tīrīšanas darbi;
  • pasākumi, kuru mērķis ir ātri sniegt palīdzību, tostarp medicīnisko palīdzību, iedzīvotājiem, kurus skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija, un pasargāt tos no kaitējuma riska, ietverot slimību izplatības profilaksi, uzraudzību vai kontroli, cīņu pret nopietniem sabiedrības veselības apdraudējumiem vai to ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšanu.
• ESSF maksājumi attiecas tikai uz finansēšanas pasākumiem, kas novērš neapdrošināmu postījumu, un tie ir jāatgūst, ja postījuma novēršanas izmaksas pēc tam sedz trešā persona.

Pieteikumi palīdzības saņemšanai

• Katastrofas skartā valsts iesniedz Eiropas Komisijai pieteikumu 12 nedēļu laikā pēc katastrofas sākuma. Komisijas ierosināto finansiālo palīdzību pēc tam apstiprina Padome un Eiropas Parlaments.
• Detalizēta informācija par pieteikumiem saistībā ar vīrusa Covid-19 uzliesmojumu ir pieejama īpašā tīmekļa vietnē.

Budžets

• ESSF finansē ārpus ES parastā budžeta, t. i., no papildu līdzekļiem, ko iemaksā ES valstis (skatīt 2013. gada decembrī noslēgto Iestāžu nolīgumu un kopsavilkumu). Maksimālais gada budžets ir 500 miljoni euro (2011. gada cenās), ko papildina no iepriekšējā gada pāri palikušie līdzekļi.