Tālākie reģioni

Eiropas Savienībā (ES) ir deviņi “tālākie reģioni” (TR): Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Majota, Reinjona un Senmartēna (Francija), Kanāriju salas (Spānija) un Azoru salas un Madeira (Portugāle). TR ir ES neatņemama daļa, un tiem ir jāpiemēro ES tiesību akti un pienākumi.

TR raksturo liels attālums no kontinentālās Eiropas, izolētība, neliels izmērs (izņemot Francijas Gviānu), sarežģīti topogrāfiskie un klimata apstākļi, kā arī ekonomiskā atkarība no ierobežota produktu skaita.

Gadu gaitā Komisija ir pieņēmusi vairākus paziņojumus par TR. Pēdējā paziņojumā, ko Komisija pieņēma 2012. gadā (COM(2012) 287: “Eiropas Savienības tālākie reģioni - ceļā uz partnerību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), Komisija atbalsta TR, lai izpētītu visas iespējas, kā panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, pamatojoties uz TR resursiem un iekšējo potenciālu; nodrošina to, ka Eiropas politikas normatīvā bāze palīdz novērst šķēršļus, kuri traucē TR pilnībā integrēties vienotajā tirgū; stiprina atzinumu, ka TR ir visu kopīga bagātība un ka ir jāņem vērā to specifika un grūtības.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzītas TR īpašās grūtības un ir paredzēts pieņemt īpašus pasākumus to risināšanai. TR, kas pretstatā aizjūras zemēm un teritorijām ir pilntiesīgi ES reģioni, ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.