PTO līgums

 

KOPSAVILKUMS:

Padomes Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu ES vārdā – ar preču tirdzniecību saistītie aspekti

Daudzpusējo sarunu Urugvajas kārta (no 1986. gada līdz 1994. gadam) – Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN NOLĪGUMA MĒRĶIS?

Ar šo lēmumu Eiropas Kopienas (šobrīd– Eiropas Savienības jeb ES) vārdā apstiprina nolīgumu, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nobeiguma akts, kurā ietverti daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtas rezultāti

• Ar šo lēmumu Eiropas Savienības Padome Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja sarunu Urugvajas kārtas rezultātus, kas atspoguļojas Marakešas Nobeiguma aktā, ko 1994. gada Marokā parakstīja Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji.
• Marakešas Nobeiguma aktā ietverts saraksts ar daudzpusējiem un plurilaterāliem līgumiem, ministru lēmumiem un deklarācijām, kurās precizēti dažu līgumu noteikumi. Daudzpusējie tirdzniecības līgumi un ar tiem saistītie juridiskie instrumenti ir saistoši visām PTO dalībvalstīm. Plurilaterāli līgumi gan ir daļa no PTO līgumiem, tomēr no tiem neizriet nekādas tiesības vai pienākumi tām PTO dalībniecēm, kas tos nav pieņēmušas.
• Līgumam par PTO izveidošanu ir vairāki pielikumi, kas ietver īpašus līgumus.
• 1.A pielikums attiecas uz daudzpusējiem nolīgumiem par preču tirdzniecību. Tie ir šādi:
  • Vispārējais līgums par tarifiem un tirdzniecību, 1994 (GATT 1994), kas ietver GATT 1947;
  • Līgums par lauksaimniecību;
  • Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu;
  • Līgums par tekstilijām un apģērbu;
  • Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā;
  • Līgums par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību;
  • Līgums par antidempinga pasākumiem;
  • Līgums par muitas vērtības noteikšanu;
  • Līgums par pirmsnosūtīšanas pārbaudi;
  • Līgums par izcelsmes noteikumiem;
  • Līgums par importa licencēšanas procedūrām;
  • Līgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem;
  • Līgums par aizsardzības pasākumiem;
  • Līgums par tirdzniecības atvieglošanu.
• 1.B pielikums ietver Vispārējo Līgumu par pakalpojumu tirdzniecību (General Agreement on Trade in Services – GATS).
• 1.C pielikums sastāv no Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību (TRIPS), tostarp kontrabandas preču tirdzniecību.
• 2. pielikumā ietverta Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu.
• 3. pielikums attiecas uz PTO dalībvalstu tirdzniecības politikas pārraudzības mehānismu.
• 4. pielikumā ir aplūkoti plurilaterālie tirdzniecības līgumi. Tie ir šādi:
  • Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem;
  • Līgums par valsts pasūtījumu (pārskatīts 2012. gadā);
  • Starptautiskais līgums par piena produktiem (atcelts 1997. gadā);
  • Starptautiskais līgums par liellopu gaļu (atcelts 1997. gadā);

Līgums par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu

• Šis līgums nosaka pastāvīgu institucionālu struktūru konkrētajiem iepriekš minētajiem līgumiem.
• PTO ir pastāvīga organizācija, kurai ir juridiskas personas statuss. Visas GATT dalībnieces pievienojās PTO dalībniecēm 1995. gada 1. janvārī. Kopš tā laika kandidātvalstis, kas vēlas pievienoties, ievēro pievienošanās procedūru, kas izklāstīta Līgumā par PTO izveidošanu.
• PTO dalībnieces organizācijai izvirzījušas šādus mērķus:
  • celt dzīves līmeni;
  • nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī pieaugošu reālo ienākumu apjomu un faktisko pieprasījumu;
  • izvērst preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību;
  • gādāt par ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību;
  • ņemt vērā jaunattīstības valstu vajadzības.
• PTO funkcijas ir:
  • atvieglināt dažādu tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību;
  • nodrošināt sarunu vidi daudzpusējām tirdzniecības sarunām;
  • izšķirt ar tirdzniecību saistītus strīdus ar strīdu izšķiršanas iestādes (SII) starpniecību;
  • pārraudzīt tās dalībnieču tirdzniecības politiku;
  • sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām, lai panāktu saskaņotāku ekonomiskās politikas veidošanu pasaules mērogā.

Struktūra

• PTO augstākā lēmējinstitūcija ir Ministru konference. Tās sastāvā ir visu dalībvalstu pārstāvji, un tā tiek sasaukta vismaz reizi divos gados.
• Šo sanāksmju starplaikā Vispārējā padome, kurā arī ir visu dalībnieču pārstāvji, pieņem lēmumus par PTO funkcijām un pārrauga līgumus un ministru lēmumus. Vispārējā padome arī vada SII un Tirdzniecības politikas pārraudzības institūciju (TPPI), kā to paredz tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPPM, skatīt tālāk tekstā).
• Vispārējās padomes pakļautībā darbojas trīs apakšstruktūras: Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aspektu padome.
• Papildus tam ir izveidotas arī komitejas, kas tieši pakļautas Vispārējai padomei. Tās ir Tirdzniecības un attīstības komiteja, Tirdzniecības un vides komiteja un Reģionālo tirdzniecības līgumu komiteja. Visbeidzot, Divas komitejas ir atbildīgas par plurilaterālo līgumu par civilo gaisa kuģu tirdzniecību un valsts pasūtījumu pārvaldību.
• Vispārējā padome ieceļ ģenerāldirektoru, kurš ir atbildīgs par PTO sekretariāta vadīšanu.
• Principā PTO lēmumus pieņem pēc vienprātības principa. Ja lēmumu nevar pieņemt pēc vienprātības principa, to pieņem ar balsu vairākumu; katrai PTO dalībniecei ir viena balss. ES ir PTO pilntiesīga dalībniece, un tās balsu skaits ir vienāds ar to ES dalībvalstu skaitu, kas ir PTO dalībnieces.
• Katra PTO dalībniece var Ministru konferencei iesniegt priekšlikumus grozīt dažādu PTO daudzpusējo tirdzniecības līgumu noteikumus.

Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu

• PTO strīdu izšķiršanas sistēma ir svarīgs starptautiskās tirdzniecības elements. Tās pamatā ir 1994. gada GATT XXII un XXIII pants, kā arī vēlāk izstrādātie noteikumi un kārtība, ko satur vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu, kura iekļauta Līgumā par PTO izveidošanu.
• Strīdu izšķiršanas sistēma attiecas uz visiem daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Proti, tā attiecas uz preču tirdzniecību, pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma jautājumiem, kas aplūkoti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību (TRIPS līgums). Tā attiecas arī uz strīdiem, kas rodas saistībā ar plurilaterālo Līgumu par valsts pasūtījumu. Dažos līgumos ir iekļauti noteikumi par strīdu izšķiršanu, kas attiecas tikai uz strīdiem, kuri radušies saistībā ar attiecīgo līgumu, un šie noteikumi var papildināt vai grozīt vienošanās noteikumus.
• Strīdu izšķiršanas sistēmu pārvalda SII. SII sanāksmēs var piedalīties visas PTO dalībnieces. Tomēr, ja SII izskata noteikumus, kas attiecas uz tādu strīdu izšķiršanu, kuri skar plurilaterālu tirdzniecības līgumu, SII lēmumu pieņemšanas procesā vai pasākumos, kas tiek veikti sakarā ar strīdiem, kuri izcēlušies saistībā ar minēto līgumu, var piedalīties tikai šī līguma puses.
• Strīda izšķiršanas procedūru uzsāk, kad viena dalībniece iesniedz citai dalībniecei prasību par konsultācijām konkrētā jautājumā. Konsultācijām jāsākas 30 dienu laikā pēc prasības iesniegšanas. Ja strīdu neizdodas izšķirt konsultāciju laikā, dalībniece var aicināt SII jautājuma risināšanai izveidot komisiju, kurā parasti ir trīs neatkarīgi eksperti. Bez tam puses var brīvprātīgi vienoties izmantot citas strīdu izšķiršanas metodes, tostarp labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību.
• Pēc pušu uzklausīšanas komisija iesniedz ziņojumu SII. Komisijai darbs jāpabeidz sešu vai – steidzamos gadījumos – trīs mēnešu laikā. Komitejas ziņojums tiek izskatīts nolūkā to pieņemt SII 20 dienas pēc tam, kad tas ir izsūtīts dalībniecēm. To pieņem 60 dienu laikā pēc izsūtīšanas, ja vien SII pēc vienprātības principa nenolemj ziņojumu nepieņemt (pretēja jeb negatīva vienprātība) vai ja viena puse nav paziņojusi par savu lēmumu pārsūdzēt lēmumu.
• PTO strīdu izšķiršanas procedūra ļauj visām pusēm pārsūdzēt komisijas ziņojumu. Tomēr apelācijas sūdzība aprobežojas tikai ar tiem tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā, un komisijas sagatavotajiem juridiskajiem skaidrojumiem. Apelācijas sūdzību izskata pastāvīgā apelācijas institūcija, kas sastāv no septiņiem locekļiem, kurus ieceļ SII uz četru gadu termiņu. Trīs no loceklis piedalās visu lietu izskatīšanā. Apelācijas institūcijas ziņojums strīdā iesaistītajām pusēm ir jāpieņem bez nosacījumiem un jāapstiprina SII, ja vien nav panākta negatīva vienprātība, t. i., vienprātīgs lēmums ziņojumu nepieņemt.
• SII uzrauga pieņemto ieteikumu vai lēmumu īstenošanu, un visi vēl neizšķirtie jautājumi paliek tās sanāksmju darba kārtībā līdz to atrisināšanai. Tiek noteikti termiņi, līdz kuriem jāīsteno komisijas ziņojumos paustie ieteikumi. Ja puse nespēj šos ieteikumus izpildīt saprātīgā termiņā, tai jāuzsāk sarunas ar sūdzības iesniedzēju pusi, lai vienotos par abpusēji pieņemamu kompensāciju. Ja šīs sarunas nav sekmīgas, SII var atļaut sūdzības iesniedzējai pusei pārtraukt koncesiju vai citu saistību piemērošanu attiecīgajai PTO dalībniecei. Tomēr kompensācija un koncesiju pārtraukšana ir tikai pagaidu pasākumi, ko var piemērot, līdz attiecīgā dalībniece ir izpildījusi SII ieteikumus.
• Visos gadījumos PTO dalībvalstis vienojas, ka tās pašas nenoteiks, vai ir pārkāptas PTO ietvaros noteiktās saistības, un neapturēs vienprātību. Tām ir jāpiemēro strīdu izšķiršanas noteikumi un procedūras, ko nosaka Vienošanās.
• Bez tam Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, atzīst PTO jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu locekļu īpašo situāciju. Jaunattīstības valstis var izmantot paātrināto procedūru un pieprasīt pagarināt termiņus vai saņemt papildu juridisko palīdzību. PTO dalībnieces tiek aicinātas veltīt īpašu uzmanību jaunattīstības valstu situācijai.

Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms

• TPPM tika izveidots kā pagaidu pasākums GATT ietvaros 1989. gadā pēc Urugvajas sarunu kārtas vidusposma pārskata. Tagad šis mehānisms ir PTO sistēmas neatņemama daļa un aptver visas jomas, kurās noslēgti PTO līgumi (preces, pakalpojumi un intelektuālais īpašums).
• TPPM īpašais mērķis ir panākt pārskatāmību un izpratni par PTO dalībnieču tirdzniecības politiku un praksi, iedrošināt dalībnieces ievērot noteikumus, kas ir spēkā komerciālajā tirdzniecības sistēmā, un tādējādi sekmēt šīs sistēmas nevainojamu darbību.
• TPPM ietvaros pārskatīšana attiecas uz visām PTO dalībvalstīm. Dalībnieces, kurām ir vislielākā pasaules tirdzniecības daļa (pašlaik tās ir Ķīna, ES, Japāna un ASV), šo pārskatīšanu veic reizi 2 gados, nākamās lielākās 16 dalībnieces – reizi 4 gados, bet pārējās dalībnieces – reizi 6 gados. Vismazāk attīstītajām valstīm var noteikt ilgāku periodu. Praksē ir ieviesta zināma elastība attiecībā uz pārskatīšanas biežumu (līdz 6 mēnešu intervālam). 1996. gadā tika panākta vienošanās, ka katrā otrajā izvērtēšanas posmā tiks pārskatītas visas četras galvenās tirdzniecības pilnvaras.
• Pārskatīšanu veic TPPI, pamatojoties uz attiecīgās dalībnieces iesniegtu vispārējās politikas deklarāciju un uz PTO sekretariāta sagatavotu ziņojumu. Sagatavojot ziņojumu, sekretariāts izmanto attiecīgās dalībnieces palīdzību, taču ir pilnībā atbildīgs par izklāstītajiem faktiem un pausto viedokli. Pēc pārbaudes sanāksmes publicē sekretariāta ziņojumu un dalībnieces paziņojumu, kā arī sanāksmes protokolu un TPPI priekšsēdētāja sanāksmes noslēguma komentārus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS UN ŠIS NOLĪGUMS IR PIEMĒROJAMI?

• Lēmums ir piemērojams kopš 1994. gada 22. decembra.
• Līgums ir piemērojams kopš 1995. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Līgums par ar tirdzniecību un farmaceitisko produktu patentiem saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (kopsavilkums)
• ES un PTO (Eiropas Komisija)

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris), par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1.–2. lpp.).

Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārta (no 1986. gada līdz 1994. gadam) – Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu (OV L 336, 23.12.1994., 3.–10. lpp.).

Secīgi nolīguma grozījumi ir iestrādāti sākotnējā tekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par to, ka stājies spēkā Protokols, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (OV L 54, 1.3.2017., 1. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 14.07.2023