EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.7.2020

COM(2020) 274 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai

{SWD(2020) 121 final}
{SWD(2020) 122 final}

“Labākais ieguldījums nākotnē ir ieguldījums mūsu cilvēkos. Prasmes un izglītība ir Eiropas konkurētspējas un inovācijas dzinējspēks. Taču Eiropa vēl nav pilnībā gatava. Es nodrošināšu, ka mēs izmantojam visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus un resursus, lai panāktu līdzsvaru.” 

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

“Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.”

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. princips

Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā. Dubultā – zaļā un digitālā – pārkārtošanās maina veidu, kā mēs dzīvojam, strādājam un mijiedarbojamies. Gaidāms, ka ES pāreja uz resursu ziņā efektīvu, aprites, digitalizētu un klimatneitrālu ekonomiku un mākslīgā intelekta un robotikas plaša ieviešana radīs jaunas darbvietas 1 , savukārt citas darbvietas mainīsies vai pat izzudīs. Demogrāfisko pārmaiņu dēļ Eiropai būs jāizmanto visi tās talanti un daudzveidība. Tajā pašā laikā radīsies arī jaunas darba iespējas senioru un aprūpes ekonomikā. Šī pārkārtošanās liecina, ka, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu, ir vajadzīga vēl nepieredzēta prasmju pārorientācija.

Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi digitālo pārkārtošanos. Lai gan tāldarbs un tālmācība ir kļuvusi par realitāti miljoniem cilvēku ES, bieži vien atklājās arī mūsu pašreizējās digitālās sagatavotības trūkumi. Pandēmija ir akcentējusi jau pastāvošo digitālo prasmju trūkumu, un parādās jauna veida nevienlīdzība, jo daudziem cilvēkiem nav nepieciešamā digitālo prasmju līmeņa vai arī viņi strādā darbavietās vai mācās skolās, kas digitalizācijas jomā atpaliek.

Pandēmija ir arī būtiski ietekmējusi daudzu cilvēku karjeras iespējas ES. Pašlaik tiek lēsts, ka ES IKP 2020. gadā samazināsies par vairāk nekā 7 % un bezdarba līmenis sasniegs 9 % (salīdzinājumā ar 6,6 % 2019. gada beigās), un dažās valstīs samazinājums būs vēl krasāks. Komisijas aplēses 2 liecina, ka dažās nozarēs 2020. gadā gaidāms lielākais reālās bruto pievienotās vērtības zaudējums – no 20 % līdz 40 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni. Turklāt konkrētās nozarēs apgrozījums 2020. gada otrajā ceturksnī varētu samazināties par vairāk nekā 70 %. Grūtāk atlabt būs tām valstīm un reģioniem, kuru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no šādām nozarēm.

Lai risinātu šo problēmu un virzītu uz priekšu dubulto pārkārtošanos, Komisija ir ierosinājusi vērienīgu atveseļošanas pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai veidotu ilgtspējīgāku, noturīgāku un taisnīgāku Eiropu nākamajai paaudzei 3 . Tā kā Eiropa sāk atlabt, nepieciešamība uzlabot un pielāgot prasmes kļūst par obligātu prasību. Tas būs ļoti svarīgi arī tādēļ, lai ES kā ģeopolitiska dalībniece varētu uzņemties vadošo lomu ceļā uz pasaules atveseļošanu.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ES ir vajadzīga paradigmas maiņa attiecībā uz prasmēm. Tādas pārmaiņas, kas nāk kopsolī ar vērienīgu prasmju programmu nodarbinātībai, kura virzīs dubulto pārkārtošanos un nodrošinās atgūšanos no Covid-19 pandēmijas radītās sociālekonomiskās ietekmes, un kas:

·stiprinās ilgtspējīgu konkurētspēju. Prasmes un mūžizglītība ir ārkārtīgi būtiskas ilgtermiņa un ilgtspējīgai izaugsmei, ražīgumam un inovācijai, un tādēļ tās ir svarīgs faktors jebkura lieluma uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspējai 4 . Nodrošinot pareizās prasmes, cilvēki var efektīvāk strādāt un izmantot mūsdienīgu tehnoloģiju priekšrocības 5 , tiek likvidēts būtisks šķērslis, kas atklāts saistībā ar uzņēmumu ieguldījumiem 6 , tiek novērsta neatbilstība darba tirgū 7  un tas ir pamats pētniecībai un izstrādei un uzņēmumā bāzētām inovācijām. Tikai ar pareizajām prasmēm Eiropa var nostiprināt savu pozīciju globālās konkurences cīņā un panākt noturīgu ekonomikas atdzīvināšanu, kas vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas jo īpaši nozīmē to, ka ir jāīsteno Eiropas zaļais kurss – ES izaugsmes stratēģija – un jāpievēršas stratēģiskām nozarēm un ekosistēmām, kas noteiktas ES jaunajā industriālajā stratēģijā.

·nodrošinās sociālo taisnīgumu. Piekļuve prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām ir ļoti svarīga desmitiem miljonu darba ņēmēju, kas strādā īstermiņa darba shēmās vai ir bezdarbnieki, neatkarīgi no viņu pašreizējā prasmju līmeņa vai kvalifikācijas jomas. Eiropas atveseļošana būs veiksmīga tikai tad, ja tā būs saliedēta un neviens netiks atstāts novārtā. Ar pareizajām prasmēm ir vieglāk palikt darba tirgū un pāriet uz citu darbu. Lai to panāktu, ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve papildu prasmju pilnveides iespējām visiem cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, tostarp mazkvalificētiem/kvalificētiem pieaugušajiem un personām ar migrantu izcelsmi. Tāpat būtu jāaptver visas teritorijas, sākot ar lielpilsētām un beidzot ar lauku vai attāliem apgabaliem visā Eiropas Savienībā.

·veidos noturību. Pēdējos mēnešos vairākas profesijas tika pakļautas lielam spiedienam. Tas īpaši attiecas uz veselības un aprūpes speciālistiem, kā arī uz priekšplāna darbiniekiem mazumtirdzniecības, transporta, sociālo vai sanitārijas pakalpojumu jomā un skolotājiem un pasniedzējiem. Lai krīzes laikā iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi veselības aprūpes, sociālajiem vai izglītības pamatpakalpojumiem, ir ļoti svarīgi, lai šajās stratēģiskajās nozarēs būtu pietiekams skaits kvalificētu darbinieku. Uzlabojot noturību ar prasmju palīdzību, mazinās indivīdu atkarība no tirgus apstākļiem un palielinās viņu spējas turēties pretī privātās un profesionālās dzīves pārmaiņām. Turklāt Covid-19 pandēmija ir parādījusi to, ka jābūt digitāli gataviem turpināt izglītošanos un uzņēmējdarbību. Problēmas, kas saistītas ar IT infrastruktūru un e-sistēmām, liecina, ka ir jāuzlabo cilvēku sagatavotības un reaģēšanas spēja kiberdrošības jomā.

Lai gūtu panākumus, mūžizglītībai visiem Eiropā jākļūst par realitāti. Visiem eiropiešiem vajadzētu būt piekļuvei pievilcīgām, inovatīvām un iekļaujošām mācību programmām arī tāpēc, ka prasmes ātrāk noveco. Izglītība jaunībā joprojām ir būtiska, bet tas ir tikai pirmais posms dzīvē, kurā ir daudz iespēju mācīties: no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, pamatskolas un vidusskolas izglītības līdz tehniskajai, profesionālajai izglītībai un apmācībai, kā arī augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai. Tāpat būtiska nozīme ir izglītībai visa mūža garumā, arī vecumdienās. Tomēr ik gadu mācībās piedalās mazāk nekā divi no pieciem pieaugušajiem. Ar to nepietiek, lai atjaunotu mūsu ekonomiku un izmantotu visas priekšrocības, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās. Ikvienam ES iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai pilnveidot prasmes un pārkvalificēties, un par to būtu jāgūst pienācīga atzinība.

Šo centienu vadošajam principam vajadzētu būt “prasmju iegūšana darbam”. Tas nozīmē, ka vispirms ir jāapzina katra indivīda prasmju kopums, jānodrošina mērķtiecīga apmācība, kas atbilst konkrētām prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas vajadzībām, un jāpalīdz personai atrast darba tirgū pieprasītu darbu.

Lai gan lielākā daļa atbildības par prasmju politiku paliek valsts, reģionālā un vietējā līmenī, Eiropai ir liela nozīme. Daudzi cilvēki strādā mazos uzņēmumos, kas darbojas visu Eiropu aptverošās vērtību ķēdēs. Eiropas talantu ķēde pastāv visās nozarēs – no autorūpniecības līdz tekstilrūpniecībai un no farmācijas līdz enerģētikai. Stiprinot šo ķēdi, tiks stiprināts arī vienotais tirgus un ekonomikas noturība. ES var mudināt dalībvalstis un atbalstīt to centienus īstenot rīcībpolitikas, kas vērstas vienā virzienā un efektīvi risina dubulto pārkārtošanos, kā arī stiprina mūsu ekonomikas un sabiedrības noturību.

Eiropa arī sniedz vērtīgu atbalstu no sava budžeta. Komisijas priekšlikumā par Next Generation EU 8 instrumenta izveidi paredzēts izmantot ES budžetu, lai atbalstītu dalībvalstu atveseļošanu un stimulētu ekonomiku. Ar pārveidotu ilgtermiņa budžetu 1,1 triljona euro apmērā, ko papildina īpašs pagaidu instruments Next Generation EU 750 miljardu euro apmērā, ES mobilizē ieguldījumus ilgtspējīgā, iekļaujošā un taisnīgā atveseļošanā. Šo priekšlikumu pamatā ir ieguldījumi prasmēs. Ar tiem dalībvalstu rīcībā tiek nodotas vēl nebijušas iespējas finansēt prasmju politiku, kas stiprina noturību pret ekonomikas satricinājumiem un spēju ātrāk atgūties no pašreizējās lejupslīdes un virzīties uz dubulto pārkārtošanos.

Sākot ar 2016. gadā pieņemto Prasmju programmu 9 un atraisot Eiropas atveseļošanas plāna potenciālu, šī jaunā Prasmju programma aptver šādus piecus pamatelementus un:

Jaunā Prasmju programma palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un īpaši tā pirmo principu, kas nosaka tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību. Tā ir arī cieši saistīta ar Eiropas zaļo kursu 10 , jauno Digitālo stratēģiju 11 , jauno industriālo stratēģiju un MVU stratēģiju 12 , jo prasmes ir priekšnosacījums to veiksmīgam iznākumam. Turklāt šī programma atbalsta arī priekšlikumu Padomes ieteikumam “Tilts uz darbvietām – Garantijas jauniešiem pastiprināšana”, ko Komisija šodien pieņēma, un ņem vērā secinājumus, kas izdarīti nesenajā ziņojumā par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi 13 . Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam arī uzsvērta prasmju būtiskā nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku.

Tā ir saistīta ar citām politikas iniciatīvām, kas atbalsta mūžizglītības pieeju. Tai sekos vēl citi priekšlikumi, kas dos jaunu impulsu izglītības jomā, jo īpaši iniciatīva, ar ko līdz 2025. gadam ieviesīs Eiropas izglītības telpu, visā Savienībā likvidējot šķēršļus mācībām un veicinot inovatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību visiem. Arī Eiropas pētniecības telpa veicina talantu pilnveidi un pārkvalifikāciju, īpaši akadēmiskajās aprindās. Kopā šīs iniciatīvas palīdzēs veidot mūžizglītības kultūru Eiropā, veicinās pieprasījuma vadītu pieeju, kas stiprinās sadarbību ar nozares pārstāvjiem un uzlabos iedzīvotāju nodarbināmību.

1.Kopīgs darbs saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu

Lai maksimāli palielinātu ietekmi, ko rada ieguldījumi prasmēs, kopīgas rīcības veicināšanai ir milzu iespējas. Prasmju politika un darbības ir kopīgas daudzām iesaistītajām personām. Ministrijas, izglītības un apmācības nodrošinātāji, pati nozare, pētniecības organizācijas, sociālie partneri, tirdzniecības palātas un nodarbinātības aģentūras ir tikai daļa no tiem, kas palīdz īstenot prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Saskaņoti centieni var ieviest skaidrību indivīdiem un uzņēmumiem visā vērtību ķēdē, samazināt izmaksas un koncentrēties uz prioritātēm.

Veiksmīgas prasmju programmas apvieno dažādus posmus, lai palīdzētu katram darbiniekam pilnveidot prasmes vai pārkvalificēties: sākot jau no tādu prasmju apzināšanas, kuras vajadzīgas dubultās pārkārtošanās norisei, līdz šo prasmju pilnveidošanai, izmantojot mērķtiecīgas mācību programmas, kā arī atbalstam šādu prasmju izmantošanai darbavietā vai jaunu darbvietu radīšanai.

Pirmais Prasmju programmas pamatelements ir veicināt sadarbību, izmantojot Prasmju pilnveides paktu.

Prasmju pilnveides pakts saista jau esošās ES sadarbības iniciatīvas un attiecīgā gadījumā ir vienots kontaktpunkts šādiem pasākumiem.

·Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā, kas definē nozaru prasmju apzināšanu, apzina galvenās profesijai vajadzīgās prasmes, nosaka profesionālos profilus un izvērš apmācības programmas. Ideja par prasmju apguvi darbam ir iekļauta plānu pamatstruktūrā, un šie plāni tiks paplašināti, pielāgoti vairākām nozarēm un tiem tiks piešķirts lielāks budžets. Plānu darbības process tiks ievērojami paātrināts, lai nodrošinātu, ka tiek panākti savlaicīgi rezultāti atbilstoši uzņēmumu un indivīdu vajadzībām pēc prasmēm. Pārstrādātie plāni tiks saistīti arī ar nodarbinātības iespējām mācību programmas beigās.

·Spēcīgāka Eiropas Māceklību alianse. Kā izklāstīts paziņojumā “Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei” 16 , tā izmantos jaunas saistības, lai, neraugoties uz pašreizējo ekonomikas lejupslīdi, atbalstītu māceklības piedāvājumus un izstrādātu māceklības programmas. Atjaunotā alianse veidos jaunas valstu māceklības koalīcijas, uzklausot mācekļu viedokli un pastiprinot sociālo dialogu.

·Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija apzinās dalībvalstu, uzņēmumu, sociālo partneru, bezpeļņas organizāciju un izglītības sniedzēju saistības attiecībā uz jaunām apmācības programmām, pieņemšanu darbā vai esošā darbaspēka pārkvalifikāciju, lai uzlabotu digitālās prasmes. Pēc nesenā aicinājuma uzņemties saistības Covid-19 kontekstā ir saņemti vairāk nekā 70 jauni solījumi uzņemties saistības 17 . Stiprinot administratīvo atbalstu koalīcijai, Komisija nodrošinās vienotu kontaktpunktu, kas arī MVU dos iespēju dalīties ar digitālo saturu, paraugpraksi un apmācības iespējām. 

Prasmju pilnveides pakts aptver visas nozares un ir pieejams visām ieinteresētajām personām. Tas sākotnēji pievērsīsies tām rūpniecības ekosistēmām, kuras smagi skārusi pašreizējā krīze, un Eiropas zaļajā kursā noteiktajām prioritārajām jomām, kurās atveseļošanas procesam būs vajadzīgas vērienīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas stratēģijas, vēlāk aptverot citas ekosistēmas un jomas.

·Veselība. Covid-19 pandēmija mums atgādināja, cik lielā mērā mēs esam atkarīgi no veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem ir jāapgūst prasmes un jāiziet apmācība par infekciju ierobežošanu, karantīnas protokoliem, aizsarglīdzekļu izmantošanu un klīniskās pārvaldības pienākumiem. Lai gan veselības un sociālās aprūpes nozare veido 10 % no kopējās nodarbinātības ES, tiek lēsts, ka jaunu darbvietu skaits pieaugs par vairāk nekā 830 000, kas kopā ar aizvietošanas vajadzībām ir 8 miljoni darbavietu nākamo 10 gadu laikā 18 .. Turklāt, lai apmierinātu veselības aprūpes organizāciju vajadzības sekmīgi ieviest jaunas digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, kas uzlabo aprūpes kvalitāti un palielina dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, līdz 2030. gadam ievērojami pieaugs pieprasījums pēc pamatprasmēm un padziļinātām digitālajām prasmēm 19 . Tas liecina par ievērojamu prasmju trūkumu, kas tikai saasināsies demogrāfiskās novecošanas un hronisko slimību pieauguma dēļ. Lai garantētu valstu labklājības sistēmu augstu noturības un taisnīguma līmeni visā ES, ir ļoti svarīgi šo plaisu novērst.

·Būvniecība. Covid-19 pandēmija spēcīgi skārusi nozari 20 , ko galvenokārt veido nelieli uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kas nodrošina vietējo nodarbinātību (vairāk nekā 90 % ir MVU 21 ). Šai nozarei, kurā strādā 12 miljoni darba ņēmēju, ir grūti piesaistīt jauniešus un kvalificētus darbiniekus 22 . Prasmju trūkums ir redzams saistībā ar zaļo projektēšanu, tehnoloģijām un materiāliem. Sākoties ekonomikas atlabšanai, ir kļuvis skaidrs, ka prasmju pilnveides pasākumi ir jākoncentrē uz energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu, decentralizētiem atjaunojamās enerģijas risinājumiem, apriti, digitalizāciju un esošo ēku renovāciju atbilstoši pieejamības prasībām 23 . Kvalificētu būvstrādnieku pieejamība ir Eiropas zaļajā kursā iekļautās renovācijas viļņa iniciatīvas panākumu atslēga.

·Autobūve un transports. Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ceļošanas ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši aviācijas, dzelzceļa, jūras, iekšzemes kuģošanas un autoceļu nozari, un tie ir spēcīgi skāruši transporta nozari, kurā ES ir nodarbināti vairāk nekā 9 miljoni cilvēku 24 . Ierobežošanas pasākumi arī būtiski traucēja autobūves nozares un tās plašās piegādes ķēdes darbību, jo rūpnīcu slēgšana skāra vismaz 1,1 miljonu darbvietu 25 . Autobūves nozare, kas veido 7 % no ES IKP, jau saskārās ar lielām strukturālām pārmaiņām un nepieciešamību ieguldīt digitalizācijā, zaļajās tehnoloģijās (piemēram, akumulatoros 26 , lai nodrošinātu transporta elektrifikāciju un citus alternatīvo degvielu risinājumus) un lielākā savienojamībā un automatizācijā, kā arī pārveidot esošos uzņēmējdarbības modeļus un vērtību ķēdes. Transporta un jo īpaši autobūves nozarei ir vajadzīga skaidra programma, lai palielinātu jaunu prasmju klāstu, kas ietver lielo datu analīzi, programmatūras izstrādi, mākslīgo intelektu, robotiku, ķīmiju, elektronisko inženieriju un jaunas vispārīgās prasmes. Būtu jāveicina šo prasmju maksimāla izmantošana visā ekosistēmā un piegādes ķēdēs, piemēram, izvēršot elektrouzlādes infrastruktūru.

·Tūrisms. Covid-19 pandēmijas dēļ nozares darbība ir samazinājusies par 80 %, un, ja netiks veikti steidzami pasākumi, ir apdraudēti 6 miljoni darbvietu 27 . Nepieciešamās prasmes ir dažādas – no tiešsaistes tirdzniecības, atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas, ūdens un enerģētikas pakalpojumiem pārejai uz ilgtspējīgāku tūrismu līdz starpkultūru izpratnei un saziņai, kā arī jauniem sanitārajiem protokoliem 28 . Ceļotāju pieredzes optimizēšanas pamatā būs digitālo datu un cilvēku pakalpojumu apvienojums. Šo prasmju trūkums un jauni darba profili jau ir noteikti esošajā plānā 29 . Tagad tas ir jāpaplašina, jo tehnoloģiskā inovācija un sociālās tendences mainās straujāk, nekā daži uzņēmumi spēj turēties līdzi. Darbiniekiem būs jāspēj strādāt dažādās struktūrvienībās, dažādos līmeņos un izmantot dažādus instrumentus un lietojumprogrammas.

2. Prasmju apguve darbam: politikas saskaņošana, lai gūtu rezultātus

Iestrādājot ideju par “prasmju apguvi darbam”, kas ir otrais Prasmju programmas pamatelements, tiek izmantota visaptveroša pieeja prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, aptverot visu vērtību ķēdi.

Tā sākas ar uzticamu atziņu par prasmēm apzināšanu, kas vajadzīga, lai sagatavotu darba tirgus vajadzībām atbilstošu apmācību. Šīs atziņas ir jāiekļauj valstu prasmju stratēģijās un apmācības un izglītības sistēmās. Atsevišķiem uzņēmumiem būtu arī jāizstrādā iekšējie procesi, kas palīdzētu noteikt prasmju trūkumu, un pasākumi, kas paredzēti darbinieku prasmju pilnveidei.

Šajā iedaļā ir izklāstīti galvenie elementi pieejā “prasmju apguve darbam”, kuras mērķis ir atbalstīt ES darbaspēku, pilnībā izmantojot zaļās un digitālās pārkārtošanās sniegtās priekšrocības.

2.1.Prasmju apzināšanas uzlabošana: pamats prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai

Lai panāktu to, ka cilvēki var apgūt prasmes, kas vajadzīgas pašreizējā vai turpmākajā darbā, vispirms ir nepieciešama atjaunināta informācija par nepieciešamajām prasmēm. Taču bieži vien, lai izdarītu pareizo izvēli, prasmju apzināšana notiek pārāk vēlu. Ir vajadzīga pieejama, viegli saprotama, mērķtiecīga un atjaunināta vajadzīgo prasmju analīze. Papildus absolventu apzināšanas apsekojumiem un administratīvo datu saskaņošanai liels potenciāls ir mākslīgajam intelektam un lielo datu analīzei. Mākslīgo intelektu un lielos datus var izmantot, lai dažādās nozarēs noteiktu jaunus darba profilus, pamatojoties uz vajadzīgajām specifiskajām prasmēm.

ES aģentūra Cedefop, izmantojot darba sludinājumus tiešsaistē, ir izmēģinājusi lielo datu analīzi, lai pētītu prasmes, ko pieprasa darba devēji reģionālā līmenī 30 , savukārt plānos nozaru sadarbībai prasmju jomā ir aplūkotas nepieciešamās prasmes galvenajās nozarēs. Pamatojoties uz šiem veiksmes stāstiem, ir vajadzīgi jauni pasākumi, lai vēl vairāk padziļinātu prasmju apzināšanu, ņemot vērā gan reģionālās, gan nozaru dimensijas, apkopotu šīs prasmes un tās pieejamā veidā darītu zināmas arī izglītības un apmācības iestādēm un organizācijām.

2.2.Valstu prasmju stratēģiju veicināšana, nodarbinātības dienestu nozīme un likumīga migrācija

Lai apgūtu prasmes darbam, ir vajadzīgas valstu prasmju stratēģijas, kurās iesaistītas visas ieinteresētās personas. Valstu prasmju stratēģijas, kas izstrādātas un īstenotas, izmantojot starpresoru pieeju, saskaņo centienus nodarbinātības, izglītības, pētniecības, rūpniecības un reģionālās attīstības politikas jomās. Tām būtu jāiesaista sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība, izglītības un apmācības jomas un darba tirgus ieinteresētās personas un jābalstās uz esošajām valstu prasmju stratēģijām.

Ņemot vērā pašreizējo krīzi un tās ietekmi uz bezdarbu, īpaši jauniešu bezdarbu, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem sadarbībā ar valsts izglītības un apmācības iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijām jāsniedz būtisks ieguldījums valsts prasmju stratēģijās. VND var būt lielāka nozīme, palīdzot cilvēkiem atrast vairāk un labākas iespējas pilnveidot savas prasmes un pārkvalificēties, kā arī palielinot izglītības un apmācības sistēmu atbilstību darba tirgus vajadzībām. Valstu prasmju stratēģijās valsts un reģionālā politika un ieguldījumi tiek pielāgoti galvenajām problēmām, par kurām panākta kopīga vienošanās. Šīs stratēģijas ir arī dalībvalstu orientieris kopā ar Eiropas fondiem līdzfinansētajos projektos.

Ar stratēģiskāku pieeju likumīgai migrācijai, kas vērsta uz talantu labāku piesaistīšanu un noturēšanu, var risināt arī jautājumu par to, ka jāapgūst prasmes, kas piemērotas dubultās pārkārtošanās procesam, un reaģēt uz demogrāfiskajām problēmām. Dalībvalstis joprojām ir kompetentas lemt par to, cik daudz migrējošo darba ņēmēju tās uzņem, bet spēcīga ES sistēma var tām palīdzēt piesaistīt ES vajadzīgos migrējošos darba ņēmējus un nodrošināt, ka darbaspēka migrācija sniedz labumu visiem. Lai novirzītu likumīgo migrāciju uz reģioniem un profesijām, kurās trūkst prasmju, ir vajadzīga labāka saskaņošana un skaidras procedūras. Ir jādara vairāk, lai uzlabotu likumīgos ceļus ieceļošanai ES un trešo valstu valstspiederīgo kompetenču atzīšanu ES darba tirgū. Tas būtu jādara partnerībā ar trešām valstīm, lai veicinātu gan attīstību, gan mobilitāti, palielinot ieguldījumus prasmēs. Visbeidzot, tikpat svarīgi ir stratēģiskāk izmantot to trešo valstu migrantu potenciālu un prasmes, kuri jau uzturas ES. Neraugoties uz izglītības līmeņa paaugstināšanos, viņi joprojām saskaras ar vidēji zemāku kvalifikācijas līmeni, kas ir šķērslis ilgtermiņa integrācijai darba tirgū.

2.3.Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pielāgošana nākotnes vajadzībām

Organizācijām, kas sniedz izglītību un apmācību, ir jāgādā par to, lai attiecīgās prasmes tiktu apgūtas visā mūžizglītības laikā. Jau pašā Eiropas sadarbības sākumā profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir bijusi ES projekta pamatā, un kopš tā laika tā ir kļuvusi arī par daļu no plašākas Eiropas sadarbības sistēmas izglītības un apmācības jomā un no Eiropas izglītības telpas. Mūsdienās aptuveni puse gados jaunu izglītojamo ES ir profesionālās izglītības un apmācības apguvēji, kuri arvien biežāk izvēlas iegūt augstāka līmeņa izglītību 32 . Eiropai ir vajadzīgas dinamiskas, noturīgas un nākotnes vajadzībām pielāgotas PIA sistēmas, kas var palīdzēt jauniešiem ienākt mainīgajā darba tirgū un nodrošināt, ka pieaugušajiem ir piekļuve profesionālās izglītības programmām, kas pielāgotas dubultajai – zaļajai un digitālajai – pārkārtošanai.

2.4. Iniciatīvas “Eiropas universitātes” izvēršana un zinātnieku prasmju pilnveide

Augstākā izglītība ir būtisks līdzeklis, kas studentiem nodrošina nākotnē vajadzīgās prasmes. Universitātes dod padziļinātas zināšanas un prasmes, kas palīdz sabiedrībai ieviest inovācijas tās lielo problēmu risināšanā. Tās nodrošina iespēju cilvēkiem apgūt augsta līmeņa prasmes, kas veicina viņu profesionālo, sociālo un personīgo attīstību. Strauji mainīgās darba tirgus un sabiedrības pārveides dēļ ir jāpārkārto augstākās izglītības iestādes un jāuzlabo to saskaņotība ar ekonomikas vidi, lai nodrošinātu, ka absolventiem ir izglītība un prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū, un īpaši tās, kas nepieciešamas dubultās pārkārtošanās īstenošanai.

Pētnieki ir zinātnes un inovācijas priekšplānā, un viņiem ir vajadzīgs īpašs prasmju kopums. Var darīt vēl vairāk, lai definētu šo prasmju kopumu un pamatprasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai akadēmiskajā vidē un ārpus tās, kā arī lai veicinātu zinātnieku mobilitāti visā Eiropā.

2.5.Prasmes, kas nepieciešamas zaļās un digitālās pārkārtošanās norisei darbvietā un ārpus tās

Nākotnes darbavietām nepieciešamas prasmes, kas vajadzīgas dubultās pārkārtošanās īstenošanai. Zaļās pārkārtošanās īstenošanai ir vajadzīgi ieguldījumi cilvēku prasmēs, lai palielinātu to profesionāļu skaitu, kuri izstrādā un pārvalda zaļās tehnoloģijas, arī digitālās tehnoloģijas, izstrādā zaļos produktus, pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus, rada inovatīvus dabā balstītus risinājumus un palīdz samazināt darbību ietekmi uz vidi 37 . Turklāt Eiropa par klimatneitrālu kontinentu, resursu ziņā efektīvu sabiedrību un aprites ekonomiku kļūs tikai tad, ja iedzīvotāji un darbaspēks būs informēti un sapratīs, kā zaļi domāt un rīkoties.

Turklāt, lai panāktu uz cilvēku vērstu digitālo pārkārtošanos, ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas digitālajās prasmēs. Jau tagad eiropiešiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir vajadzīgas digitālās prasmes gan dzīvē, gan darbā: dažās nodarbinātības kategorijās vairāk nekā 90 % darbvietu ir vajadzīgas īpaša veida digitālās prasmes 38 . Pandēmija un tās ietekme uz mūsu dzīvi un ekonomiku izgaismoja digitalizācijas nozīmīgumu visās ES ekonomikas un sabiedrības jomās. Faktiski ierobežošanas pasākumu laikā gandrīz 4 no 10 darbiniekiem sāka tāldarbu 39 . Turklāt no 2005. līdz 2016. gadam digitāli intensīvās nozarēs tika radīti 40 % jaunu darbvietu 40 . Tomēr strauji augošo pieprasījumu pēc digitālās jomas speciālistiem nevar apmierināt. Piemēram, kiberdrošības jomā trūkst 291 000 speciālistu 41 .

Turklāt digitālo tehnoloģiju ieviešanai visās ekonomikas nozarēs, arī ar tehnoloģijām nesaistītās nozarēs, būs vajadzīgs darbaspēks ar augstākām digitālajām prasmēm visos prasmju līmeņos un visos vecumos. Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežošanas pasākumi bija milzīgs atgādinājums, ka Eiropas darbaspēkam – un plašākā nozīmē visiem iedzīvotājiem – ir strauji jāpaaugstina savu digitālo prasmju līmenis 42 . Tas bija īpaši redzams izglītības nozarē – gan studentiem, gan skolotājiem, gan pasniedzējiem.

Lai virzītu dubulto pārkārtošanos, ir svarīgas STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) prasmes. Straujas tehnoloģiskās inovācijas laikā uzņēmumiem ir vajadzīgi cilvēki ar augsta līmeņa prasmēm STEM priekšmetos. Šādas prasmes ir nepieciešamas, lai izmantotu jaunās tehnoloģijas, un augsts STEM prasmju līmenis ir būtisks, lai veicinātu inovāciju tādās progresīvās IKT jomās kā mākslīgais intelekts vai kiberdrošība. Tomēr tikai katrs piektais jaunietis Eiropā absolvē STEM terciāro izglītību, un katru gadu STEM absolventu skaits ir mazāks par diviem miljoniem 43 . Šis skaits ir jāpalielina, un to varētu panākt, veicinot virzību uz STEM priekšmetiem, jo īpaši jaunu sieviešu vidū. Pašlaik izglītību STEM jomās ES iegūst uz pusi mazāk sieviešu nekā vīriešu, lai gan starp dalībvalstīm pastāv milzīgas atšķirības 44 . Reģistrācija STEM nevis citās augstākās izglītības programmās bieži vien ir atkarīga no sekmēm vidusskolās 45 , bet, tā kā meitenes pārspēj zēnus digitālajā pratībā 46 , kļūst skaidrs, ka nozīme ir arī vispārējai sabiedrības izpratnei un attieksmei 47 . Jauniešiem, kas mācās, un jo īpaši meitenēm, ir labāk jāizskaidro iespējas, ko piedāvā STEM ceļa izvēle.

Ievērojams skaits cilvēku Eiropā demonstrē centienus uzņēmējdarbības jomā, tostarp vērojama arvien lielāka tendence virzīties uz sociālo uzņēmējdarbību. Kā viens, tā otrs veicina darbvietu radīšanu un sekmē ekonomikas izaugsmi, palielinot konkurenci, ražīgumu un inovāciju. Lai šie centieni kļūtu par realitāti, ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas, lai pievērstu uzmanību uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanai. Uzņēmējdarbības aspekts būtu pienācīgi jāietver profesionālās orientācijas sistēmās un praksē. Informētības palielināšana par sociālās uzņēmējdarbības un citiem sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļiem arī var palīdzēt vairot uzņēmējdarbības pievilcību un interesi par to. Sociālā ekonomika, kas ir līdere darbvietu radīšanā, piemēram, saistībā ar aprites ekonomiku, atbalsta arī sociālo iekļaušanu un zaļo pārkārtošanos.

Papildus tehniskajām prasmēm darba tirgū arvien vairāk ir vajadzīgas transversālas prasmes, piemēram, kopdarbība, kritiskā domāšana un radoša problēmu risināšana. Robotu un algoritmu pieaugošā ietekme uz darba tirgiem vēl vairāk palielina vajadzību pēc neatkārtojamām “cilvēka” prasmēm, piemēram, empātijas un pielāgošanās pārmaiņām sarežģītā vidē. Šīs prasmes ir īpaši svarīgas, arī ņemot vērā, ka demogrāfisko pārmaiņu dēļ pieaug senioru un aprūpes ekonomika, un darba tirgū tās ir ļoti pieprasītas. Lai gan skolām ir sava nozīme, bieži vien prasmes tiek apgūtas ārpus formālās izglītības – darbā un visa mūža garumā. Šīs prasmes var būt grūti identificēt, atzīt un paziņot par tām, tāpēc nākamajā ES rīcības posmā attiecībā uz transversālajām prasmēm to apgūšanai būs jāpieliek vairāk pūļu.

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie norobežošanas pasākumi ir likuši saprast, cik svarīgas ir dzīves prasmes un mūsu spēja kā kopienai pielāgoties, pārvaldīt pārmaiņas un rūpēties vienam par otru. Šajā kontekstā būtiska nozīme ir noturībai, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei, pilsoniskajai kompetencei, finanšpratībai, vides pratībai un veselībpratībai. Atvērta, demokrātiska sabiedrība balstās uz aktīviem pilsoņiem, kuri spēj izvērtēt informāciju no dažādiem avotiem, identificēt dezinformāciju, pieņemt apzinātus lēmumus, būt izturīgi un rīkoties atbildīgi.

Eiropas izglītības programma pieaugušajiem pēdējos desmit gados ir veicinājusi Eiropas sadarbību šajā jomā. Ir jādara vairāk, lai atbalstītu cilvēkus šo prasmju apguvē un stiprinātu prasmju pilnveides ceļus 49 pieaugušajiem, jo īpaši tiem, kuriem ir zemāks prasmju un kvalifikāciju līmenis. Tas neaprobežojas tikai ar prasmju apgūšanu darbam, bet ietver arī brīvprātīgo darbu un gados vecākus cilvēkus, kuriem vienlīdz vajadzīgas jaunas prasmes.

3.Tādu rīku izstrāde, kas dod cilvēkiem iespēju attīstīt prasmes visā dzīves laikā

Prasmju programmas trešais pamatelements paredz izstrādāt nepieciešamos rīkus, lai ikvienam – gan nodarbinātam, gan bezdarbniekam vai ekonomiski neaktīvam cilvēkam – dotu iespēju pilnveidot prasmes visas dzīves laikā. Prasmes var palīdzēt indivīdam virzīties uz augšu pa karjeras kāpnēm un sekmīgi pārvaldīt pāreju no viena darba uz citu. Tikai iedibinot patiesu mūžizglītības kultūru, mēs varam nodrošināt konkurētspējīgu ekonomiku un saliedētu sabiedrību, kā arī nodrošināt tiesības saņemt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principā.

3.1.Iespēja ikvienam piedalīties mācībās: individuālie mācību konti

Apmācību laika trūkums, apmācību izmaksas, kā arī izpratnes trūkums par apmācības nepieciešamību vai iespējām ir būtiski šķēršļi prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai 50 . Tieši stimuli cilvēkiem mācīties, piemēram, individuālie mācību konti, var padarīt mūžizglītību par realitāti. Tie nodrošina finansējumu, lai pielāgotos jaunām prasmju vajadzībām darbvietā vai mainītu profesiju vai nozari, tostarp pārceltos uz citu dalībvalsti. Individuāli mācību konti varētu nodrošināt, ka tiesības uz apmācību ir pārnesamas no darba uz darbu (vai no darbu uz bezdarbu un uz darbu), un to ieviešanu varētu apvienot ar būtiskiem uzlabojumiem profesionālās orientācijas un validēšanas sistēmās, kā arī apmācības piedāvājumu kvalitātē un pārredzamībā.

Ja tādi ir, atsevišķu mācību kontu finansēšana dažādās valstīs atšķiras saskaņā ar valsts līmenī pieņemtām stratēģiskām izvēlēm. Piemēram, Francijā tos galvenokārt finansē no darba devēja nodevas, savukārt Nīderlande paredz izmantot valsts finansējumu. Izpētot šos kontus, Komisija aplūkos šo pamatelementu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti MVU.

Individuāli mācību konti varētu arī nodrošināt, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ir pieejami pietiekami līdzekļi apmācībai. Tie ļauj indivīdiem uzkrāt tiesības uz apmācību ilgākos laikposmos, lai viņi tās varētu izmantot zemas ekonomiskās aktivitātes periodos, piemēram, saīsināta darba laika posmos, kad viņiem ir vairāk laika apmācībām. Tas novērš prasmju vērtības samazināšanos no nebrīvprātīgas pasivitātes un palīdz indivīdiem apgūt prasmes, kas vajadzīgas veiksmīgai pārejai no viena darba uz citu.

3.2.Mācību rezultātu novērtēšana: mikroapliecinājumi

Dodot darba ņēmējiem iespēju pilnveidot prasmes un pārkvalificēties visas dzīves laikā, ir jānodrošina arī, ka visa mācību pieredze tiek pienācīgi novērtēta. Arvien biežāk darba ņēmēji apmeklē īsu un pielāgotu apmācību, par ko viņiem ir jāsaņem atzīšana. Šādus kursus var piedāvāt dažādi izglītības un apmācības sniedzēji (piemēram, augstākās izglītības iestādes, PIA sniedzēji, pētniecības organizācijas, nozare, sociālie partneri, tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības kameras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas).

Mikroapliecinājumi 51 atzīst šādu īsu kursu rezultātus, bieži vien digitālajā jomā, un apkopo to rezultātus. Tie var palielināt caurlaidību starp dažādiem izglītības ceļiem/sistēmām un uzlabot elastību. Tie var padarīt mācīšanos piemērotāku individuālām vajadzībām, tādējādi veicinot novatoriskākas un iekļaujošākas pieejas un atvieglojot piekļuvi darba tirgum un pārejas no viena darba uz citu. Tāpat tie var atvieglot tālākizglītību, jo tos var akumulēt, lai iegūtu lielākus apliecinājumus, ļaujot indivīdiem uzkrāt mācību rezultātus laika gaitā un dažādās iestādēs, nozarēs un pāri robežām, kā arī tiešsaistē, izmantojot e-mācību shēmas. Tomēr līdz šim nav Eiropas standartu, kas atbalstītu mikroapliecinājumu kvalitāti, pārredzamību un izplatību visā ES.

3.3.Prasmju demonstrēšana: jaunā Europass platforma

Ja personai ir prasmju apliecinošs sertifikāts, ir jābūt iespējai par tām paziņot, piesakoties darbam vai tālākizglītībai. Jaunās tehnoloģijas paver iespējas paziņot par prasmēm ne tikai ar tradicionālo CV un piesaistīt cilvēkus mācību un darba iespējām.

Jaunā Europass platforma, kas darbību sāks kopā ar Prasmju programmu, tika izstrādāta, lai kļūtu par ES tiešsaistes rīku, kas palīdzēs cilvēkiem efektīvi paziņot par savām prasmēm un kvalifikācijām un proaktīvi virzīt viņus uz darba vai mācību iespējām. Tā piedāvā bezmaksas rīkus un informāciju visās ES oficiālajās valodās, kas izglītojamajiem, darba ņēmējiem un darba meklētājiem palīdzēs pārvaldīt katru karjeras un mācību posmu.

4.Vērienīgu prasmju mērķu izvirzīšana

Ar šo programmu Komisija nosaka jaunu un dinamisku pieeju prasmju politikai ES līmenī, kuras mērķis ir sniegt dalībvalstīm norādes un palīdzēt virzīt dubulto pārkārtošanos, kā arī nodrošināt atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes. Lai gūtu panākumus, mūžizglītībai visiem Eiropā, katrā dalībvalstī un katrā reģionā ir jākļūst par realitāti.

Lai panāktu rezultātus un paturot prātā ekonomikas atveseļošanas un paātrināto pārkārtošanos radīto impulsu, Komisija ierosina uz esošajiem rādītājiem balstītus kvantitatīvus mērķus 55 , kas jāuzrauga līdz 2025. gadam. 

Vispirms mums ievērojami jāpalielina to pieaugušo īpatsvars, kuri piedalās mācībās kopumā – tikai tas garantē mūžizglītības pieeju. Turklāt, lai nodrošinātu, ka atveseļošana un dubultā pārkārtošanās ir sociāli taisnīgas, Komisija ierosina arī konkrētus mērķus attiecībā uz mazkvalificētu pieaugušo un bezdarbnieku līdzdalību mācībās.

®Līdz 2025. gadam 120 miljoniem pieaugušo ES katru gadu būtu jāpiedalās mācībās. Tas atbilst 50 % pieaugušo iedzīvotāju un aptuveni 540 miljoniem apmācības pasākumu šai grupai piecu gadu laikā.

®Līdz 2025. gadam 14 miljoniem mazkvalificētu pieaugušo ES katru gadu būtu jāpiedalās mācībās. Tas atbilst 30 % no šīs grupas un aptuveni 60 miljoniem mācību pasākumu šai grupai piecu gadu laikā. 

Šā rādītāja uzraudzība kopā ar darbībām, kas izklāstītas šajā paziņojumā, arī labvēlīgi palīdzēs samazināt mazkvalificētu pieaugušo īpatsvaru, kas ir 22 % (2019), un šajā aspektā Eiropa atpaliek no saviem globālajiem konkurentiem.    

®Līdz 2025. gadam 2 miljoniem darba meklētāju jeb katram piektajam vajadzētu būt nesenai mācību pieredzei. Tas atbilst aptuveni 40 miljoniem mācību pasākumu šai grupai piecu gadu laikā 56 . 

Attiecībā uz mācību saturu būs vajadzīgas ļoti dažādas prasmes, lai nodrošinātu atveseļošanos un veiksmīgu dubulto pārkārtošanos. Saistībā ar Covid-19 noteiktie norobežošanās pasākumi ir apliecinājuši, ka digitālās prasmes ir būtiski svarīgas darbam, mācībām un sociālajai mijiedarbībai. Tāpēc ceturtais pārraugāmais mērķis ir to pieaugušo īpatsvars, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes.

®Līdz 2025. gadam 230 miljoniem pieaugušo vajadzētu būt vismaz digitālajām pamatprasmēm, kas aptver 70 % pieaugušo ES iedzīvotāju.

Zaļās pārkārtošanās norisei jābūt taisnīgai, un īpaša uzmanība jāpievērš visvairāk skartajiem darba ņēmējiem un reģioniem. Lai to paveiktu, prasmēm ir milzīga nozīme. Šajā posmā nav kvantitatīvu rādītāju par zaļajām prasmēm. Komisija izstrādās šādus rādītājus (6. darbība).

Dalībvalstis, izglītības un apmācības nodrošinātāji, sociālie partneri, uzņēmumi, izglītojamo pārstāvji un visas attiecīgās ieinteresētās personas tiek aicinātas Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada kontekstā apspriest, kā sasniegt šos mērķus.

Eiropas pusgada ietvaros tiks regulāri uzraudzīts mērķu sasniegšanā panāktais progress 57 . To publicēs ikgadējā vienotajā nodarbinātības ziņojumā, un tas kalpos par analītisku pamatu mērķtiecīgākiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem par prasmēm, izglītību un apmācību. Kad vien iespējams, Komisija pārraudzīs mērķus pēc dzimuma, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un neaizsargātām grupām papildus mazkvalificētiem pieaugušajiem un bezdarbniekiem, piemēram, personām ar invaliditāti.

Turklāt būtu vēl vairāk jāveicina PIA apguvēju mācību mobilitātes iespējas visā ES, kā ierosināts jaunajā programmā “Erasmus+” un paziņots Padomes ieteikumā par PIA, kurā Komisija ierosina palielināt PIA apguvēju mobilitāti ES no 6 % līdz 8 %.

5.No vārdiem pie darbiem: ieguldījumu atraisīšana

Lai līdz 2025. gadam sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir būtiski jāmobilizē privātie un publiskie ieguldījumi prasmēs. Vispārējā mērķa, proti, pieaugušo līdzdalība izglītībā, sasniegšanai pēc aplēsēm būtu vajadzīgs papildu ieguldījums 48 miljardu EUR apmērā gadā 62 . 

Turklāt Prasmju programmas īstenošanai būs vajadzīgs arī papildu finansējums, lai nodrošinātu dažādu darbību izvēršanu ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

5.1.ES budžets, lai atbalstītu un atraisītu ieguldījumus cilvēkkapitālā 63

Komisijas priekšlikums par Next Generation EU instrumentu nodrošina ievērojamus resursus kā daļu no nozīmīgas budžeta iniciatīvas krīzes ekonomisko un sociālo seku risināšanai. Komisija nodrošinās, ka tās instrumenti tiek lietderīgi izmantoti, lai atbalstītu un atraisītu ieguldījumus cilvēkkapitālā, veicinot dzimumu līdztiesību un iekļautību. Dalībvalstis tiks mudinātas izmantot ES finanšu resursus, lai īstenotu valsts shēmas darbaspēka pārkvalificēšanai un prasmju pilnveidei.

Īstermiņā REACT-EU, ko finansē no Next Generation EU instrumenta un saskaņā ar priekšlikumu par pielāgotu pašreizējo finanšu shēmu 2020. gadam, piešķirs kohēzijas politikas finansējumu 55 miljardu EUR apmērā 2020.–2022. gadam. Tas ļaus Eiropas Sociālajam fondam novirzīt papildu finansējumu prasmju pilnveides iespējām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Turklāt Atveseļošanas un noturības mehānisms, kura finansējums ir 560 miljardi EUR dotāciju un aizdevumu veidā, sniedz dalībvalstīm plašas iespējas finansēt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas darbības. Komisijas priekšlikumā par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem 2020. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta tūlītējiem pasākumiem pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai un kā īstermiņa prioritātes 22 dalībvalstīm tika noteiktas prasmes, izglītība un apmācība. Valstu atveseļošanas un noturības plānos, ko dalībvalstis sagatavos, lai piekļūtu finansējumam no šā mehānisma, prasmes būtu jāatspoguļo kā plānošanas prioritāte.

Laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam Eiropas Sociālais fonds Plus ar ierosināto budžetu 86 miljardu EUR apmērā joprojām būs nozīmīgs finansējuma avots valstu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas darbībām.

Turklāt programmas “Erasmus+” ierosinātie 24,6 miljardi EUR veicinās prasmju attīstību un finansēs dažas no iepriekš minētajām darbībām, piemēram, Eiropas universitātes, profesionālās izcilības centrus un plānus nozaru sadarbībai prasmju jomā. Turklāt “Erasmus+” var atbalstīt būtisku fizisko un virtuālo mācību mobilitātes palielinājumu visā ES, kas paver jaunas mācību iespējas, kuras, iespējams, mājās nav pieejamas.

Programmai “Apvārsnis Eiropa” būs būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanā, jo īpaši attiecībā uz dubulto pārkārtošanos, rūpniecību un MVU, kā arī atbalstot universitātes, pētniekus un veicinot intelektuālā darbaspēka apriti un mobilitāti. Jaunā programma "Digitālā Eiropa" investēs akadēmiskā piedāvājuma izstrādē digitālajās jomās, kā arī specializētu mācību iespēju izstrādē tādās jomās kā dati, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, lai novērstu pašreizējo speciālistu trūkumu šajās jomās.

Citi resursi var tieši atbalstīt Eiropas darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Dalībvalstu investīcijas “infrastruktūrā ar lielu sociālo ietekmi” attiecībā uz izglītību, tostarp digitālo infrastruktūru, var saņemt papildu atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un InvestEU, kas saskaņā ar sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļu (ar ierosināto budžeta garantiju 3,6 miljardu EUR apmērā) var atbalstīt, cita starpā, ieguldījumus izglītības un apmācības jomas kritiskajā infrastruktūrā.

Zaļās pārkārtošanās kontekstā Komisija izvirzīja ieguldījumus prasmēs saistībā ar zaļo pārkārtošanos par prioritāti visās 27 dalībvalstīs, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu un tā ierosināto kopējo budžetu 40 miljardu EUR apmērā. Prasmēs var ieguldīt arī publiskā sektora aizdevumu mehānisms Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros, un paredzams, ka tas piesaistīs 25-30 miljardus EUR 64 . Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir ierosināts divkāršot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda maksimālo apjomu, lai atbalstītu to darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu prasmju pilnveidi, kuri atlaisti no darba masveida rūpniecības pārstrukturēšanas procesā. Citas programmas, piemēram, Modernizācijas fonds, arī finansēs prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, lai palīdzētu darba ņēmējiem reģionos un nozarēs, kuras skar zaļā pārkārtošanās.

Neizsmeļošs pārskats par darbībām, kuras var saņemt atbalstu no nākamā ES budžeta, lai īstenotu Prasmju programmu, tostarp Prasmju pilnveides paktu, jo īpaši izmantojot Next Generation EU instrumenta resursus, ietver šādas darbības.

5.2.Veicinošā satvara uzlabošana, lai atraisītu dalībvalstu un privātos ieguldījumus prasmēs

ES fondi var darboties kā katalizators, bet ieguldījumi prasmēs ir jāfinansē no citiem publiskiem un privātiem ieguldījumiem. Tas atmaksājas: viens euro, kas ieguldīts prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, dod vismaz divu euro ieņēmumu vai ietaupījumu 65 . Šajā nolūkā un papildus konkrētām finansēšanas iespējām, ko sniedz ES programmas, Komisija veiks vairākas darbības, lai atbalstītu publiskos un privātos ieguldījumus prasmēs un cilvēkkapitālā.

Secinājumi

Ir pienācis laiks rīkoties. Ar šo aicinājumu rīkoties Komisija vēlas nākamajai piecgadei izstrādātās Eiropas politikas darba kārtības centrā izvirzīt prasmes, lai tiesības uz mūžizglītību kļūtu par realitāti un lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principu. Lai atveseļotu mūsu ekonomiku, stiprinātu Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā un virzītu uz priekšu dubulto – zaļo un digitālo – pārkārtošanos, ir vajadzīga drosmīga prasmju politika. Šajā nolūkā Komisija:

·ierosinās uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām STRĀDĀT KOPĀ vērienīgā Prasmju pilnveides pakta ietvaros;

·izstrādās DARBAM VAJADZĪGĀS PRASMES, izmantojot tālredzīgu pieeju prasmju attīstīšanai, pamatojoties uz pārdomātu prasmju apzināšanu un mūsdienīgas un dinamiskas izglītības un apmācības nodrošināšanu, kas tieši saistīta ar darba tirgus un sabiedrības vajadzībām;

·izstrādājot inovatīvus rīkus, padarot mācību ceļus elastīgākus un pieejamākus, DOS CILVĒKIEM IESPĒJU pilnveidot savas prasmes.

Lai šo mērķi sasniegtu, Komisija ierosina vērienīgus kvantitatīvus mērķus, kas ļaus katru gadu novērtēt progresu. Komisija aicina dalībvalstis un visas ieinteresētās personas palīdzēt sākt prasmju revolūciju un pilnībā izmantot Next Generation EU instrumenta piedāvātās vēl nepieredzētās iespējas.

(1) Pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma tika lēsts, ka līdz 2030. gadam tiks radīts 1 miljons darbvietu. Nodarbinātība un sociālie procesi Eiropā (ESDE) 2019. gadā. Līdzīgi tika lēsts, ka nākamajos piecos gados šīs tehnoloģijas visā pasaulē radīs gandrīz 60 miljonus jaunu darbvietu.

(2) Ekonomikas atveseļošanas vajadzību noteikšana; SWD (2020) 98 final.

(3)  COM(2020) 442 final.

(4) Eiropas Komisija (2017), Investment in Human Capital – Assessing the Efficiency of Public Spending on Education (Ieguldījumi cilvēkkapitālā – izglītības jomai paredzēto publisko izdevumu efektivitātes novērtējums), piezīme Eurogrupai, 2017. gada 6. novembris.

(5)  Woessmann, L., The Economic Case for Education (Izglītības ekonomiskais pamatojums), EENEE analītiskais ziņojums Nr. 20, IFO institūts un Minhenes Universitāte, 2017.

(6) Eiropas Investīciju bankas 2017. gada ieguldījumu apsekojums. Gandrīz 80 % uzņēmumu norādīja, ka kvalificēta personāla trūkums ir šķērslis ieguldījumiem.

(7) Eiropas Komisija (2014), The Economic Case for Education (Izglītības ekonomiskais pamatojums). Informatīvs dokuments, ko Komisijas dienesti sagatavojuši, lai sniegtu informāciju politikas debatēm Padomē 2014. gada 12. decembrī.

(8)  COM(2020) 441 final/2.

(9)  COM(2016) 381 final.

(10)  Komisijas paziņojums par Eiropas zaļo kursu, COM(2020) 640 final.

(11)

Eiropas digitālā stratēģija, 2020. gads, https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/content/european-digital-strategy

(12)  COM(2020) 102 final un COM(2020) 103 final.

(13)  COM(2020) 241 final.

(14) Tie ietvers diskriminācijas novēršanas un dzimumu līdztiesības apsvērumus.

(15) Kā norādīts 2020. gada martā pieņemtajā ES industriālajā stratēģijā.

(16)  COM(2020) 276 final.

(17)  Saistības ir privātu vai publisku organizāciju apņemšanās sniegt tiešu ieguldījumu, lai mazinātu digitālo prasmju trūkumu, ar ko saskaras Eiropa, piemēram, apņemoties nodrošināt prasmju apmācību vai praksi vai piekļuvi digitālo prasmju attīstības iespējām. Tās var apskatīt:  https://pledgeviewer.eu/ .

(18)  CEDEFOP Prasmju panorāma. Veselības aprūpes speciālisti un saistīto profesiju speciālisti.

(19)  EIT Health and McKinsey, 2020., Transforming healthcare with AI: The impact on the workforce and organisations (Veselības aprūpes pārveide ar MI – ietekme uz darbaspēku un organizācijām).

(20)  ESAO, Covid-19 ierobežošanas pasākumu sākotnējās ietekmes uz ekonomikas darbību novērtēšana, 1. attēls.

(21) 2017. gadā 94 % būvniecības uzņēmumu bija MVU, Eurostat [sbs_sc_con_r2].

(22) European Builders Construction, tīmekļa vietne par prasmēm.

(23) Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

(24) Transports skaitļos, 2019. gads:  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f0f3e1b7-ee2b-11e9-a32c-01aa75ed71a1 . 

(25) Eiropas Autoražotāju asociācija (ACEA), Employment impact of COVID-19 on the European auto industry (Covid-19 ietekme uz nodarbinātību Eiropas autobūves nozarē).

(26)  Par akumulatoru nozarē nepieciešamajām prasmēm ir sākts plāna projekts “ALBATTS”, kas būs svarīgs ne tikai autobūves nozarei, bet arī augošajai enerģijas uzkrāšanas nozarei.

(27)  COM(2020) 550 final. Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam.

(28) C(2020) 3251 “ES norādījumi par tūrisma pakalpojumu pakāpenisku atsākšanu un viesmīlības iestāžu sanitārajiem protokoliem — Covid-19”, 2020/C 169/01.

(29)  https://nexttourismgeneration.eu/.

(30) Cedefop, Skills OVATE, NUTS 2 līmenis.

(31) Tiešsaistes rīks nodrošinās detalizētu un atjauninātu prasmju apzināšanu, jo īpaši reģionālā un nozaru līmenī, sniedzot reāllaika ieskatu par darba tirgū vajadzīgajām prasmēm; šo analīzi var atkārtot ar īsiem starplaikiem, un tā ļauj noteikt vajadzīgo prasmju tendences un apzināt jaunas prasmju vajadzības.

(32) PIA programmas aptver dažādus izglītības un apmācības līmeņus. Absolūtos skaitļos lielākais PIA audzēkņu skaits (8,5 miljoni izglītojamo) tiek uzņemts vidējās izglītības līmeņa programmās. Salīdzinājumam – 1,5 miljoni izglītojamo pēcvidusskolas neterciārajā izglītībā, 1,2 miljoni izglītojamo īsajā terciārajā ciklā, 1,2 miljoni izglītojamo bakalaura līmenī un 0,7 miljoni izglītojamo maģistra līmeņa aroda/profesionālajās programmās. Avots: UNESCO-ESAO-Eurostat (UOE) kopīga datu vākšana par izglītību un apmācību.

(33) Lai atbalstītu PIA izcilību un internacionalizāciju, Eiropas profesionālajos pamatprofilos būtu noteikta daļa no kopīgā mācību satura Eiropas līmenī. Profili – kā daļa no Europass platformas un attiecīgā gadījumā papildināti ar profesionālās digitālās mācīšanās rīkiem – var ievērojami atvieglot izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāti, kvalifikāciju automātisku atzīšanu un kopīgu profesionālās izglītības un apmācības programmu, kvalifikāciju un mikroapliecinājumu izstrādi.

(34) Eiropas Komisijas pētījums par profesionālās izcilības centru kartēšanu: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8250&furtherPubs=yes .

(35) Šis mērķis pamatojas uz Komisijas priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

(36) Šo darbību koordinēs ar Eiropas Pētniecības telpu.

(37) ES Bioekonomikas stratēģijas ieviešana ir labs piemērs, kā doties šajā virzienā, īstenojot darbības, kas veicina prasmju attīstību, sinerģiju ar izglītību un mūžizglītību.

(38)   ICT for work : Digital Skills in the Workplace (IKT darbam: digitālās prasmes darbavietā), pētījums, ko Eiropas Komisijas uzdevumā veicis Ecorys un Dānijas Tehnoloģiju institūts, 2017. gads.

(39)   Eurofound , Living , Work and Covid-19 (Dzīve, darbs un Covid-19), 2020. gada aprīlis.

(40)  ESAO (2019), Going Digital: Shaping Policies, Improving Lives (Digitalizācija – rīcībpolitiku izstrāde, dzīves uzlabošana), OECD Publishing, Parīze. Sk.  ESAO 2019. gada nodarbinātības perspektīvas : “Darba nākotne”, 2.1. ielikums.

(41)  ENISA, Cybersecurity skills development in the EU (Kiberdrošībai nepieciešamo prasmju attīstība ES), 2020. gada marts.

(42) Komisijas digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) katru gadu uzrauga gan pamatprasmju, gan padziļinātu digitālo prasmju līmeni katrā dalībvalstī un ES. 

(43)  https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Tertiary_education_statistics#Graduates.

(44) Eurostat dati par STEM terciārās izglītības absolventiem [educ_uoe_grad04].

(45) ESAO, Why don’t more girls choose STEM careers . (Kāpēc karjeru zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā neizvēlas vairāk meiteņu).

(46) 2018. gada starptautiskais pētījums par datorpratību un informācijas pratību ( ICILS ).

(47)  Eiropas Komisija, 2016., Does the EU need more STEM graduates? (Vai ES vajadzīgs vairāk absolventu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā?), 3.3.1. punkts. 

(48)   Dzimumu līdztiesības stratēģijā norādīts, ka ES kohēzijas politika atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību.

(49)  OV C 484/01, 24.12.2016.

(50) Pamatojoties uz ES pieaugušo izglītības apsekojuma datiem.

(51) Mikroapliecinājumus var definēt kā dokumentētus paziņojumus, kas apliecina personas mācību rezultātus, kas saistīti ar nelielu mācību apjomu un kas lietotājam kļūst redzami sertifikātā, žetonā vai apstiprinājumā (izdots digitālā vai papīra formātā).

(52) EURES ir Eiropas darbvietu mobilitātes portāls, kas atvieglo darba ņēmēju brīvu pārvietošanos visā ES. Tas nodrošina tiešsaistes darbvietu datubāzi un darba meklētājiem un darba devējiem sniedz bagātīgu informāciju par mobilitāti ES iekšienē. https://ec.europa.eu/eures/public/homepage .

(53)

 EURAXESS – pētnieku mobilitāte  https://euraxess.ec.europa.eu/  sniedz informāciju un atbalsta pakalpojumus profesionāliem pētniekiem, atbalstot pētnieku mobilitāti un karjeras attīstību, vienlaikus veicinot zinātnisko sadarbību starp Eiropu un pasauli.

(54) Migranti, kas uzturas likumīgi, joprojām saskaras ar grūtībām, demonstrējot savas ārpus ES iegūtās prasmes un kvalifikācijas. Sk. JRC (2020) Foreign Degrees, Region of Birth and Under-utilisation of Tertiary Education in the EU (Ārvalstīs iegūti grādi, dzimšanas reģions un terciārās izglītības nepietiekama izmantošana ES).

(55) Pieejamie rādītāji bieži vien neļauj notvert apmācības kvalitatīvo aspektu. Ir skaidrs, ka šī Prasmju programma virza būtiskas pārmaiņas arī kvalitātes ziņā, izvirzot priekšplānā principu “prasmju apguve darbam”.

(56) Pieņemot, ka mācību pasākumu vidējais ilgums ir 3 mēneši.

(57) Šie četri rādītāji ir saistīti ar sociālo rezultātu pārskatu, kas pievienots Eiropas sociālo tiesību pīlāram. Papildus diviem rādītājiem par pieaugušo līdzdalību mācībās pēdējo 12 mēnešu laikā un digitālajām pamatprasmēm, kas jau ir iekļauti sociālo rezultātu pārskatā, ir ierosināti vēl divi rādītāji par mazkvalificētu pieaugušo un bezdarbnieku līdzdalību izglītībā un apmācībā. Arī šie rādītāji ir labi atzīti, 2018. gadā tos apstiprināja Nodarbinātības komiteja (2019. gada vienotais nodarbinātības ziņojums), un kopš tā laika tie ir izmantoti Eiropas pusgadā. Digitālo prasmju rādītājs ir tāds pats kā digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI).

(58) Rādītājs rāda to 25-64 gadu vecu pieaugušo īpatsvaru, kuri 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma intervijas ir piedalījušies vismaz vienā formālās vai neformālās izglītības vai apmācības pasākumā (bet ne apmācībā uzņēmumā). Pašreizējais šā rādītāja datu avots ir ES pieaugušo izglītības apsekojums. Sākot no 2022. gada, dati šim rādītājam tiks iegūti no ES darbaspēka apsekojuma.

(59) Rādītāja definīcija un avoti ir līdzīgi pirmajam rādītājam par pieaugušo līdzdalību izglītībā. Galvenā atšķirība ir koncentrēšanās uz mazkvalificētiem pieaugušajiem, t. i., tiem pieaugušajiem, kuru augstākā formālā izglītības kvalifikācija nav augstāka par zemākā līmeņa vidējās izglītības (vai zemāku) kvalifikāciju. Tādējādi ar šo rādītāju mēra to mazkvalificēto pieaugušo īpatsvaru, kuri ziņo, ka 12 mēnešu laikā ir piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā un apmācībā.

(60) Dati ir pieejami ES darbaspēka apsekojumā. “Nesena mācīšanās pieredze” attiecas uz dalību formālajā vai neformālajā izglītībā un apmācībā pēdējo 4 nedēļu laikā.

(61) Šā rādītāja datu avots ir ES kopienas apsekojums par IKT izmantošanu mājsaimniecībās un individuālo izmantojumu.

(62) Šīs aplēses ir balstītas uz papildu pieaugušo izglītojamo skaitu, kas nepieciešams katrā valstī, lai sasniegtu 50 % līdzdalības atzīmi (salīdzinājumā ar pašreizējo līdzdalības līmeni), kopā ar konkrētām valstīm fiksētām summām par darba ņēmēju apmācības stundu izdevumu atlīdzināšanai no Eiropas Sociālā fonda saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2170 un pieņemot, ka izglītības vai apmācības ilgums ir 100 stundas gadā.

(63) Šajā iedaļā minētās summas ir norādītas 2018. gada cenās.

(64) Priekšlikums regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros, COM(2020) 453 final.

(65)  A Strategist’s Guide to Upskilling, PwC, 2019. gada 15. jūlijs.

(66)  Understanding Social Impact Bonds (Sociālās ietekmes obligāciju izpratne), ESAO darba dokuments, 2016., 4. lpp.