KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu

(2019/C 209/01)

Svarīga piezīme Šis paziņojums ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/95/ES (1) 2. pantu, lai palīdzētu attiecīgajiem uzņēmumiem pamatoti, lietderīgi un konsekventi sniegt salīdzināmāku nefinanšu informāciju. Tas ir papildinājums pamatnostādnēm par nefinansiālas informācijas sniegšanu, ko Komisija pieņēma 2017. gadā (C(2017) 4234 final). Šis paziņojums sniedz nesaistošas pamatnostādnes un nerada jaunas juridiskas saistības. Ciktāl šajā paziņojumā ir ietverta Direktīvas 2014/95/ES interpretācija, Komisijas nostāja neskar nekādu šīs direktīvas interpretāciju, ko var būt izdevusi Eiropas Savienības Tiesa. Uzņēmumi, kas izmanto šīs pamatnostādnes, var paļauties arī uz starptautiskiem, ES vai valstu regulējumiem. Šis paziņojums nav tehnisks standarts; nedz nefinanšu pārskatu sagatavotāji, nedz kāda cita persona, kas darbojas sagatavotāja vai citas puses vārdā, nedrīkst atsaukties uz šo nefinanšu pārskatu atbilstību šim dokumentam.

Satura rādītājs

1.

Ievads

2

1.1.

Kādēļ ir vajadzīgas jaunas pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu?

2

1.2.

Ieguvumi uzņēmumiem, kas sniedz informāciju

3

2.

Pamatnostādņu izmantošana

3

2.1.

Vispārīgi apsvērumi

3

2.2.

Būtiskums

4

2.3.

Klimatiskie riski, savstarpējā atkarība un iespējas

5

2.4.

Ierosinātās informācijas sniegšanas struktūra

8

2.5.

Atbilstība atzītajiem informācijas sniegšanas regulējumiem un standartiem

8

3.

Ieteiktā sniedzamā informācija un papildu norādījumi

8

3.1.

Darījumdarbības modelis

8

3.2.

Rīcībpolitikas un pienācīgas rūpības procesi

9

3.3.

Rezultāti

10

3.4.

Galvenie riski un to pārvaldība

11

3.5.

Galvenie darbības rādītāji

12

I pielikums.

Papildu norādījumi bankām un apdrošināšanas sabiedrībām

21

II pielikums.

Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas prasību un TCFD ieteiktās sniedzamās informācijas sasaiste

29

1.   IEVADS

1.1.   Kādēļ ir vajadzīgas jaunas pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu?

Gan 2015. gada Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos, gan arī Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašajā ziņojumā (2018. gada oktobris) ir pausts aicinājums ātrāk un izlēmīgāk rīkoties, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un izveidotu mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku. ES ir vienojusies par vērienīgiem mērķiem, kas līdz 2030. gadam jāsasniedz attiecībā uz SEG emisiju samazinājumiem, atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti (2), un ir apstiprinājusi noteikumus par SEG emisijām, ko rada zemes izmantošana, kā arī par emisiju mērķrādītājiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem. Komisija 2018. gadā publicēja savu ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam (3).

Uzņēmumiem un finanšu iestādēm ir izšķiroša nozīme pārejā uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku. Pirmkārt, jau tagad ir vajadzīgs papildu ikgadējs ieguldījums 180 miljardu EUR apmērā, lai sasniegtu ES 2030. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, un papildu līdzekļi būs vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Daudzi no šiem ieguldījumiem sniedz ievērojamas darījumdarbības iespējas, un lielai daļai finansējuma būs jānāk no privātā kapitāla. Otrkārt, uzņēmumiem un finanšu iestādēm ir labāk jāizprot un jārisina negatīvas ietekmes risks, ko viņu darījumdarbība rada klimatam, kā arī risks, kuru klimata pārmaiņas rada to darījumdarbībai. Ar laikapstākļiem saistīto katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi 2017. gadā sasniedza rekordlielu summu – 283 miljardus EUR un, pienākot 2100. gadam, varētu ietekmēt līdz pat divām trešdaļām Eiropas iedzīvotāju salīdzinājumā ar pašreizējiem 5 %. Ja uzņēmumi atbilstošāk sniegs ar klimatu saistītu informāciju, tas var palīdzēt īstenot Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, kurā valdības tiek aicinātas izvērtēt un reģistrēt katastrofu radītos zaudējumus, kā arī dalīties ar šo informāciju un to publiskot.

Komisija 2018. gada martā publicēja paziņojumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, lai pārorientētu kapitālu ilgtspējīgu ieguldījumu virzienā, pārvaldītu finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām un citām vides un sociālajām problēmām, kā arī veicinātu finanšu un ekonomikas darbību pārredzamību un ilgtspēju (4). Jaunu pamatnostādņu publicēšana par klimatiskās informācijas sniegšanu ir daļa no minētā rīcības plāna.

Vairāki citi rīcības plāna pasākumi ir zināmā mērā atkarīgi no tā, vai uzņēmumi sniedz atbilstīgu informāciju par ilgtspēju. Tas ietver, piemēram, ierosinātās regulas par regulējuma (taksonomijas) izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (5), par institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem (6) un par oglekļa etaloniem (7).

Ja ieguldījumu saņēmēji nesniedz pietiekamu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par ilgtspēju, finanšu nozare nespēj efektīvi novirzīt kapitālu ieguldījumiem, kas palīdz rast risinājumus ilgtspējas krīzēm, ar kurām saskaramies, un nespēj efektīvi apzināt un pārvaldīt riskus, kas apdraud ieguldījumus un izriet no šādām krīzēm.

Uzņēmumu sniegtā informācija par klimatu pēdējos gados ir uzlabojusies. Tomēr joprojām ir būtiski trūkumi, un ir steidzami jāturpina uzlabot sniegtās informācijas apjoms, kvalitāte un salīdzināmība, lai nodrošinātu ieguldītāju un citu ieinteresēto personu vajadzības.

G20 Finanšu stabilitātes padomes izveidotā Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa (TCFD) 2017. gada jūnijā publicēja ieteikumus, lai mudinātu finanšu iestādes un nefinanšu uzņēmumus sniegt informāciju par klimatiskiem riskiem un iespējām (8). TCFD ieteikumi ir plaši atzīti kā autoritatīvi norādījumi par finansiāli būtiskas klimatiskās informācijas sniegšanu, un Komisija mudina uzņēmumus tos ievērot. Vairākas valdības un finanšu regulatori visā pasaulē ir pauduši atbalstu šiem ieteikumiem un tos integrē savos norādījumos un politikas stratēģijās. Piemēram, Austrālija, Kanāda, Honkonga, Japāna, Singapūra un Dienvidāfrika, kā arī dažas ES dalībvalstis.

Šajā papildinājumā ir integrēti TCFD ieteikumi un uzņēmumiem sniegti norādījumi, kas atbilst Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvai un TCFD ieteikumiem.

Tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, ko Komisija iecēla 2018. gada jūnijā, sagatavoja ieteikumus par klimatiskās informācijas sniegšanu, un šo pamatnostādņu pamatā ir minētie ieteikumi. Šajās pamatnostādnēs ir ņemtas vērā ieinteresēto personu piezīmes par Tehnisko ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos ieteikumiem un Eiropas Komisijas dienestu 2019. gada februārī un martā tiešsaistē veiktās mērķtiecīgās apspriešanas rezultāti (9).

1.2.   Ieguvumi uzņēmumiem, kas sniedz informāciju

Klimatiskās informācijas atbilstošāka sniegšana var nodrošināt ieguvumus uzņēmumam, kas sniedz informāciju, piemēram:

—	uzlabotu informētību un izpratni par klimatiskiem riskiem un iespējām uzņēmumā, risku labāku pārvaldību, informētāku lēmumu pieņemšanu un stratēģiskāku plānošanu,

—

daudzveidīgāku ieguldītāju bāzi un potenciāli mazākas kapitāla izmaksas, pateicoties, piemēram, iekļaušanai aktīvi pārvaldītos ieguldījumu portfeļos un uz ilgtspēju orientētos indeksos, kā arī pateicoties uzlabotiem obligāciju emisijas kredītreitingiem un banku aizdevumu labākiem kredītspējas novērtējumiem,

—	konstruktīvāku dialogu ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ieguldītājiem un akcionāriem,

—	labāku uzņēmuma reputāciju un sociālās licences uzturēšanu darbībai.

2.   PAMATNOSTĀDŅU IZMANTOŠANA

2.1.   Vispārīgi apsvērumi

Uzņēmumiem šis papildinājums būtu jālasa kopā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu (2014/95/ES), un vajadzības gadījumā ar pašas direktīvas tekstu.

Tiem arī būtu jāņem vērā Komisijas 2017. gada jūnijā publicētās nesaistošās pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (10), kas ietver sešus galvenos principus atbilstīgai nefinanšu informācijas sniegšanai, proti, sniegtajai informācijai jābūt: 1) būtiskai; 2) godīgai, vispusīgai un saprotamai; 3) visaptverošai, bet precīzai; 4) stratēģiskai un uz nākotni orientētai (11); 5) orientētai uz ieinteresētajām personām un 6) konsekventai un saskaņotai. Šie principi un pārējās nesaistošo pamatnostādņu iedaļas uz šo papildinājumu ir attiecināmas pēc situācijas.

Uzņēmumi arī tiek mudināti lasīt Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumus un – attiecīgā gadījumā – papildu norādījumus finanšu nozarei un uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas, transporta, materiālu un ēku, lauksaimniecības, pārtikas un meža produktu nozarēs (12).

Tāpat kā 2017. gadā publicētās vispārējās pamatnostādnes, šis papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu nav saistošs. Uzņēmumi var izvēlēties alternatīvas pieejas klimatiskās informācijas sniegšanai, ja tie atbilst juridiskajām prasībām.

Šajās pamatnostādnēs tiek atzīts, ka klimatiskās informācijas saturs dažādiem uzņēmumiem var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp no darbības nozares, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un klimatisko risku un iespēju būtības un mēroga.

Metodika un paraugprakse klimatiskās informācijas sniegšanas jomā strauji attīstās. Tādēļ šajās pamatnostādnēs ir atzīts, ka ir vajadzīga elastīga pieeja. Uzņēmumi un citas organizācijas tiek stingri mudināti ievērot ne tikai šajās pamatnostādnēs izklāstīto, bet arī turpināt ieviest inovācijas un pilnveidojumus attiecībā uz klimatiskās informācijas sniegšanu. Uzņēmumiem būtu arī jānodrošina, lai to pieeja klimatiskās informācijas sniegšanai tiktu regulāri atjaunināta atbilstīgi jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem.

Šo pamatnostādņu mērķis nav mudināt izstrādāt atsevišķu klimatiskās informācijas ziņojumu. Uzņēmumi tiek mudināti atbilstīgi integrēt klimatisko informāciju pārējā finanšu un nefinanšu informācijā savos pārskatos.

Saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu nefinanšu pārskats būtu jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā, lai gan daudzas dalībvalstis ir izvēlējušās ļaut uzņēmumiem publicēt savu nefinanšu pārskatu atsevišķā ziņojumā. TCFD ierosina tās ieteikto sniedzamo informāciju ietvert uzņēmuma integrētajos “gada finanšu pārskatos” (13).

Uzņēmumiem jebkurā gadījumā būtu jācenšas nodrošināt, lai klimatiskā informācija būtu viegli pieejama paredzētajiem lietotājiem. Ja uzņēmumi ietver savstarpējas atsauces uz citiem ziņojumiem vai dokumentiem, tas būtu jādara vienkāršā un lietotājiem saprotamā veidā, piemēram, piemērojot praktisko noteikumu “ne vairāk par vienu “klikšķi” ārpus ziņojuma”.

Šīs pamatnostādnes ir paredzētas izmantošanai uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas darbības joma (14). Tomēr tās var noderēt arī citiem uzņēmumiem, kas vēlas sniegt klimatisko informāciju.

2.2.   Būtiskums

Saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu uzņēmumam ir jāsniedz informācija par vides un sociālajiem jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošanu, kukuļošanas un korupcijas aspektiem, ciktāl šāda informācija ir vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus, stāvokli un tā darbību ietekmi (15). Var uzskatīt, ka klimatiskā informācija ietilpst vides jautājumu kategorijā.

Kā norādīts Komisijas 2017. gada nesaistošajās pamatnostādnēs par nefinansiālas informācijas sniegšanu, atsauce uz “[uzņēmuma] darbību ietekmi” ieviesa jaunu elementu, kas jāņem vērā, novērtējot nefinanšu informācijas būtiskumu. Faktiski Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvai ir divkārša būtiskuma perspektīva:

—

atsauce uz uzņēmuma “attīstību, veiktspēju [un] stāvokli” norāda uz finansiālās informācijas būtiskumu plašākā izpratnē saistībā ar ietekmi uz uzņēmuma vērtību; klimatiskā informācija būtu jāsniedz, ja tā ir vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma attīstību, veiktspēju un stāvokli; šī perspektīva parasti visvairāk interesē ieguldītājus,

—

atsauce uz “[uzņēmuma] darbību ietekmi” norāda uz vides un sociālo aspektu būtiskumu; klimatiskā informācija būtu jāsniedz, ja tā ir vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma radīto ārējo ietekmi; šī perspektīva parasti visvairāk interesē iedzīvotājus, patērētājus, darbiniekus, sadarbības partnerus, kopienas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tomēr arī aizvien lielāks skaits ieguldītāju vēlas uzzināt par ieguldījumu saņēmēju klimatisko ietekmi, lai labāk izprastu un novērtētu savu ieguldījumu portfeļu klimatisko ietekmi.

Uzņēmumiem vajadzētu apsvērt iespēju sniegt šajās pamatnostādnēs ierosināto informāciju, ja tie uzskata, ka klimats ir būtisks jautājums attiecībā uz kādu no šīm divām perspektīvām.

Šīs abas riska perspektīvas dažos gadījumos jau pārklājas un, visticamāk, pārklāsies arī turpmāk. Tirgiem un sabiedriskās politikas virzieniem attīstoties, lai reaģētu uz klimata pārmaiņām, uzņēmuma pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz klimatu aizvien vairāk nozīmēs darījumdarbības iespējas un/vai riskus, kas ir finansiāli būtiski.

Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas būtiskuma perspektīva ietver gan finansiālās informācijas būtiskumu, gan vides un sociālo aspektu būtiskumu, savukārt TCFD pievēršas tikai finansiālās informācijas būtiskuma perspektīvai.

1. attēls

Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas divkāršā būtiskuma perspektīva klimatiskās informācijas sniegšanas kontekstā

Novērtējot klimatiskās informācijas būtiskumu, uzņēmumiem būtu jāaplūko ilgāks laikposms, nekā tradicionāli pieņemts finanšu informācijas gadījumā. Uzņēmumiem ir ieteicams neizdarīt pāragru secinājumu, ka klimats nav būtisks jautājums, jo daži klimatiskie riski mēdz būt ilgtermiņa.

Novērtējot klimatiskās informācijas būtiskumu, uzņēmumiem būtu jāaplūko visa sava vērtību ķēde – gan augšupējā piegādes ķēde, gan lejupējā ķēde.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu sistemātisko un pieaugošo ietekmi, lielākā daļa uzņēmumu, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, visticamāk, secinās, ka klimats ir būtisks jautājums. Uzņēmumiem, kas izdara secinājumu, ka klimats nav būtisks jautājums, ir ieteicams izstrādāt attiecīgu paziņojumu, izskaidrojot, kā ir nonākts pie šāda secinājuma.

2.3.   Klimatiskie riski, savstarpējā atkarība un iespējas

Klimatiskie riski

Saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu klimatiskajā informācijā, ciktāl vajadzīgs, būtu jāietver gan galvenie riski, kas apdraud uzņēmuma attīstību, veiktspēju un stāvokli un kas izriet no klimata pārmaiņām, gan galvenie riski saistībā ar tādu negatīvu ietekmi uz klimatu, kura izriet no uzņēmuma darbībām. Šajās pamatnostādnēs ieteiktā sniedzamā informācija atspoguļo abas šīs riska perspektīvas.

Ja vien tekstā nav noteikts citādi, atsauces uz riskiem būtu jāsaprot kā atsauces gan uz negatīvas ietekmes riskiem attiecībā uz uzņēmumu (pārejas riski un fiziskie riski, skatīt turpmāk), gan uz negatīvas ietekmes riskiem attiecībā uz klimatu.

Abi šie risku veidi – negatīvas ietekmes riski attiecībā uz uzņēmumu un negatīvas ietekmes riski attiecībā uz klimatu – var izrietēt no uzņēmuma paša darbībām un var rasties jebkurā vērtību ķēdes posmā – gan augšupēji piegādes ķēdē, gan lejupēji.

1.   Negatīvas ietekmes riski attiecībā uz klimatu

Daži piemēri negatīvas ietekmes riskiem attiecībā uz klimatu:

—	uzņēmuma rūpnieciskā ražotne var atmosfērā tieši izplatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas,

—	enerģija, ko uzņēmums iepērk savu darbību nodrošināšanai, iespējams, ir ražota no fosilajiem kurināmajiem,

—	uzņēmuma ražotajam produktam, iespējams, ir jāpatērē fosilie kurināmie – piemēram, tādu automobiļu gadījumā, kas darbojas ar degvielu vai dīzeļdegvielu,

—

uzņēmuma izmantoto materiālu ražošana vari radīt SEG emisijas augšupējā vērtību ķēdē; tā tas var būt tādu uzņēmumu gadījumā, kas savos ražošanas procesos izmanto tādus materiālus kā cements vai alumīnijs; līdzīgi uzņēmums, kas ražo vai apstrādā meža vai lauksaimniecības patēriņa preces, tostarp tādās nozarēs kā pārtikas, apģērbu vai kokapstrādes nozare, varētu potenciāli tieši vai netieši novest pie zemes izmantošanas maiņas, tostarp atmežošanas un meža degradācijas, kā arī saistītajām SEG emisijām.

2.   Negatīvas ietekmes risks attiecībā uz uzņēmumu

Klimata pārmaiņu radītos riskus, kas apdraud uzņēmuma finanšu rezultātus, var klasificēt kā fiziskos riskus vai pārejas riskus (16).

Pārejas riski ir uzņēmuma riski, kas izriet no pārejas uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku. Tie ietver:

—	politikas riskus, piemēram, energoefektivitātes prasību rezultātā, oglekļa cenas noteikšanas mehānismu rezultātā, kas paaugstina fosilo kurināmo cenu, vai tādas politikas rezultātā, kura veicina zemes ilgtspējīgu izmantošanu,

—	juridiskos riskus, piemēram, tiesvedības risku, jo nav izdevies izvairīties no negatīvas ietekmes uz klimatu, mazināt šo ietekmi vai pielāgoties klimata pārmaiņām,

—	tehnoloģiju riskus, piemēram, ja tehnoloģija ar nekaitīgāku ietekmi uz klimatu aizstāj tehnoloģiju, kas ir klimatam kaitīgāka,

—	tirgus riskus, piemēram, ja patērētāji un korporatīvie klienti sāk izvēlēties produktus un pakalpojumus, kas ir klimatam nekaitīgāki,

—	reputācijas riskus, piemēram, grūtības saistībā ar klientu, darbinieku, sadarbības partneru un ieguldītāju piesaisti un noturēšanu, ja tiek uzskatīts, ka uzņēmuma darbība kaitē klimatam.

Kopumā uzņēmums, kam ir lielāka negatīva ietekme uz klimatu, būs vairāk pakļauts pārejas riskiem.

Fiziskie riski ir uzņēmuma riski, kas izriet no klimata pārmaiņu fiziskās ietekmes. (17) Tie ietver:

—	akūtus fiziskos riskus, kas izriet no konkrētiem notikumiem, jo īpaši ar laikapstākļiem saistītiem notikumiem, piemēram, vētrām, plūdiem, ugunsgrēkiem vai karstuma viļņiem, kuri var kaitēt ražotnēm un ietekmēt vērtību ķēdes,

—	hroniskus fiziskos riskus, kas izriet no klimata ilgtermiņa pārmaiņām, piemēram, temperatūras izmaiņām, jūras līmeņa paaugstināšanās, samazinātas ūdens pieejamības, bioloģiskās daudzveidības zuduma un izmaiņām zemes un augsnes ražībā.

Uzņēmuma pakļautība fiziskajiem riskiem nav tieši atkarīga no tā, vai uzņēmums rada negatīvu ietekmi uz klimatu vai nē.

Savstarpējā atkarība no dabas kapitāla, cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla

Daudzi uzņēmumi ir atkarīgi no dabas kapitāla (18). Ja dabas kapitālu apdraud klimata pārmaiņas, uzņēmums būs pakļauts klimatiskajiem riskiem, jo īpaši fiziskajiem riskiem. Tādēļ uzņēmumiem, apzinot savus klimatiskos riskus un sniedzot informāciju par tiem, būtu rūpīgi jāanalizē sava savstarpējā atkarība no dabas kapitāla. Piemēram, lauksaimniecības ražošanas uzņēmums var būt atkarīgs no dažādiem dabas kapitāliem, piemēram, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un zemes un augsnes ražīguma, kuri visi ir pakļauti klimata pārmaiņām. Tiktu gaidīts, ka šāds uzņēmums, sniedzot informāciju par klimatiskajiem riskiem, paskaidrotu arī šo savstarpējo atkarību.

Daudzi uzņēmumi ir atkarīgi arī no cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla, piemēram, darbinieku prasmēm un motivācijas un ārējo ieinteresēto personu uzticības līmeņa uzņēmumam. Uzņēmumiem informācija par cilvēkkapitālu un sociālo kapitālu būtu atbilstīgi jāintegrē ziņojumos par klimatiskajiem jautājumiem. Piemēram, darbiniekiem var nebūt labvēlīga attieksme pret inovatīvu mazoglekļa produktu un pakalpojumu izstrādi.

Klimatiskās iespējas

Uzņēmumi, kas piedāvā produktus un pakalpojumus, kuri veicina klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām, klimatiskos riskus nereti var pārvērst iespējās.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē paredzēt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un īstenot atbilstīgu rīcību, lai nepieļautu vai mazinātu iespējamo kaitējumu. Tas ietver tādas darījumdarbības iespējas kā jaunas tehnoloģijas, lai efektīvāk izmantotu ierobežotos ūdens resursus vai izbūvētu jaunas plūdu aizsargsistēmas.

Klimata pārmaiņu mazināšana ir centieni samazināt vai novērst SEG emisijas. Ar mazināšanu saistītās darījumdarbības iespējas ietver atjaunojamo energoresursu enerģiju vai energoefektīvāku ēku un transporta sistēmu izstrādi.

Komisijas rīcības plānā par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu ierosinātās ilgtspējīgu darījumdarbību taksonomijas mērķis ir apzināt un klasificēt klimatiskās iespējas.

Turpmāk 2. attēlā parādītas attiecības starp klimatiskajiem riskiem un iespējām.

2. attēls

Klimatiskie riski un iespējas

Klimatiskie riski un iespējas vērtību ķēdē

Sniedzot informāciju par klimatiskajiem riskiem, savstarpējo atkarību un iespējām, uzņēmumiem – attiecīgos gadījumos un tad, kad tas ir samērīgi, – būtu jāaplūko visa vērtību ķēde, proti, gan augšupējā, gan lejupējā. Ražošanā iesaistītajiem uzņēmumiem tas nozīmē produkta dzīves cikla pieejas ievērošanu, kurā ņemti vērā klimatiskie jautājumi piegādes ķēdē un izejvielu sagādē, kā arī produkta izmantošanas laikā un brīdī, kad produkts sasniedz dzīves cikla beigas. Uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, tostarp finanšu pakalpojumus, būs jāņem vērā arī to atbalstīto vai veicināto darbību klimatiskā ietekme.

Ja vērtību ķēde ietver MVU, uzņēmumi tiek mudināti tos atbalstīt vajadzīgās informācijas sniegšanā.

2.4.   Ierosinātās informācijas sniegšanas struktūra

Šajās pamatnostādnēs ir ierosināts sniegt klimatisko informāciju par katru no piecām Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvā noteiktajām ziņošanas jomām: a) darījumdarbības modelis, b) rīcībpolitika un pienācīga rūpība, c) rīcībpolitikas rezultāti, d) galvenie riski un to pārvaldība un e) galvenie darbības rādītāji.

Katrai informācijas sniegšanas jomai pamatnostādnēs ir noteikts ierobežots sniedzamās informācijas daudzums. Uzņēmumam vajadzētu apsvērt iespēju izmantot ieteikto sniedzamo informāciju, ciktāl tā ir vajadzīga, lai izprastu tā attīstību, veiktspēju, stāvokli un darbību ietekmi.

Pēc katras informācijas sniegšanas jomas ieteiktās sniedzamās informācijas ir sniegti papildu norādījumi. Papildu norādījumi ietver ierosinājumus par sīkāku informāciju, ko uzņēmumi var izlemt iekļaut ieteiktajā sniedzamajā informācijā. Turklāt I pielikumā tiek sniegti papildu norādījumi bankām un apdrošināšanas sabiedrībām.

Pieņemot lēmumu par to, vai un kādā mērā izmantot ieteikto sniedzamo informāciju un sīkākās informācijas ierosinājumus, kas iekļauti papildu norādījumos, tostarp I pielikuma papildu norādījumos bankām un apdrošināšanas sabiedrībām, uzņēmumiem būtu jāņem vērā labas nefinanšu informācijas sniegšanas principi, kuri noteikti Komisijas 2017. gada nesaistošajās pamatnostādnēs par nefinansiālas informācijas sniegšanu, tostarp principus, kas paredz, ka sniegtajai informācijai ir jābūt būtiskai, godīgai, vispusīgai un saprotamai, kā arī visaptverošai, bet precīzai.

Uzņēmuma apzināto klimatisko risku un iespēju apmērs būs nozīmīgs faktors, pieņemot lēmumu par to, vai un kādā mērā izmantot ieteikto sniedzamo informāciju un papildu norādījumus.

2.5.   Atbilstība atzītajiem informācijas sniegšanas regulējumiem un standartiem

Uzņēmumi tiek mudināti sniegt informāciju saskaņā ar plaši atzītiem informācijas sniegšanas standartiem un regulējumiem, lai maksimāli nodrošinātu ieinteresētajām personām iespējas salīdzināt informāciju. Lai veicinātu konverģenci ES un globālā līmenī, šajās pamatnostādnēs ir atsauces uz vairākiem atzītiem informācijas sniegšanas regulējumiem un standartiem.

Proti, tās ietver Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas (TCFD) ieteikto sniedzamo informāciju, kura ir saskaņota ar citiem svarīgākajiem regulējumiem. TCFD ieteiktā sniedzamā informācija šajās pamatnostādnēs ir izklāstīta atsevišķi. II pielikumā Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas informācijas sniegšanas prasības ir norādītas, salīdzinot tās ar TCFD ieteikto sniedzamo informāciju.

Papildus TCFD šajās pamatnostādnēs ir īpaši ņemti vērā standarti un regulējumi, ko izstrādājusi Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI), CDP (Carbon Disclosure Project), Klimatiskās informācijas sniegšanas standartu padome (CDSB), Ieguldījumu ilgtspējas uzskaites standartu padome (SASB), Starptautiskā Integrēto pārskatu komiteja (IIRC) un ES vides vadības un audita sistēma (EMAS) (19).

3.   IETEIKTĀ SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA UN PAPILDU NORĀDĪJUMI

3.1.   Darījumdarbības modelis

Ieinteresētajām personām ir ļoti svarīgi izprast uzņēmuma viedokli par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē tā darījumdarbības modeli un stratēģiju un kā tā darbības ietekmē klimatu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Lai atbilstīgi sniegtu informāciju par klimatiskajiem jautājumiem, uzņēmumiem būs jāpiemēro ilgāka termiņa perspektīva salīdzinājumā ar to, kāda parasti tiek izmantota finanšu pārskatiem.

Uzņēmuma klimatiskie riski un iespējas būs atkarīgi no tā darbības veida, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un stāvokļa pārejā uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku.

Lai plānošanas procesos pienācīgi integrētu klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi, uzņēmumiem būtu jāapsver, kā varētu attīstīties klimatiskie riski un iespējas un kāda varētu būt to iespējamā ietekme uz darījumdarbību dažādos nosacījumos. Scenāriju analīze ir viens no veidiem, kā novērtēt šādu ietekmi.

Uzņēmumi, kas savu darījumdarbības modeli un stratēģiju pienācīgi neizvērtē, ņemot vērā klimata pārmaiņas, var gan negatīvi ietekmēt klimatu, gan saskarties ar negatīvu ietekmi attiecībā uz savu darījumdarbību, piemēram, peļņas un zaudējumu pārskatu, finansējumu, turpmāko regulatīvo slogu un “darbības licenci”. Savukārt jaunu klimatisko iespēju apzināšana var stiprināt uzņēmuma darījumdarbības modeli un ieņēmumu prognozes.

1. tabula

Informācijas sniegšana par darījumdarbības modeli

Raksturojiet klimatisko risku un iespēju ietekmi uz uzņēmuma darījumdarbības modeli, stratēģiju un finanšu plānošanu. [Ietver TCFD ieteikumu “b) stratēģija”]

Raksturojiet, kādos veidos uzņēmuma darījumdarbības modelis var ietekmēt klimatu – gan pozitīvi, gan negatīvi.

Raksturojiet uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturīgumu, ņemot vērā dažādus klimatiskos scenārijus dažādos periodos, tostarp vismaz 2 °C vai zemākas temperatūras scenāriju un vairāk nekā 2 °C scenāriju (20). [Ietver TCFD ieteikumu “c) stratēģija”]

Papildu norādījumi

—	Raksturojiet jebkādas pārmaiņas uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā pārejas un fizisko risku risināšanai un klimatisko darījumdarbības iespēju izmantošanai.

—	Raksturojiet uzņēmuma savstarpējo atkarību no tādiem vides kapitāla veidiem kā ūdens, zeme, ekosistēmas vai bioloģiskā daudzveidība, kurus apdraud klimata pārmaiņu risks.

—	Raksturojiet, kā jebkādas pārmaiņas uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un/vai pielāgošanos tām mainīs uzņēmuma cilvēkkapitāla vajadzības.

—	Raksturojiet iespējas saistībā ar resursefektivitāti un izmaksu ietaupījumiem, mazemisiju energoresursu pieņemšanu, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, piekļuvi jauniem tirgiem un noturīguma veidošanu vērtību ķēdē.

—	Sniedziet informāciju par to, kā uzņēmums izraugās scenārijus.

—	Raksturojiet, kā uzņēmuma darbības veicina klimata pārmaiņas ar SEG emisijām, tostarp no atmežošanas, meža degradācijas vai zemes izmantošanas maiņas.

3.2.   Rīcībpolitikas un pienācīgas rūpības procesi

Pārvaldības un kontroles sistēmas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu ieinteresēto personu izpratni par to, cik pamatīga ir uzņēmuma pieeja klimatiskiem jautājumiem. Informācija par valdes un vadības iesaisti, jo īpaši par to attiecīgajām atbildības jomām saistībā ar klimata pārmaiņām, ļauj ieinteresētajām personām gūt priekšstatu par uzņēmuma izpratni par klimatiskajiem jautājumiem. Raksturojot valdes funkcijas, uzņēmums varētu atsaukties uz kādu uzņēmuma pārvaldības paziņojumu, kas tam ir jāpublicē.

Ieinteresētajām personām varētu arī interesēt uzņēmuma rīcībpolitika un saistītie mērķi, kas uzskatāmi apliecina tā apņemšanos mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī īstenot savus pienācīgas rūpības procesus. Tas ieinteresētajām personām palīdzēs izprast uzņēmuma spēju pārvaldīt savu darījumdarbību, lai pēc iespējas samazinātu klimatiskos riskus, ierobežotu negatīvu ietekmi uz klimatu un maksimāli palielinātu pozitīvu ietekmi vērtību ķēdē.

Klimatisko jautājumu rīcībpolitika un procesi var būt nodalīti no citas rīcībpolitikas un darbības procesiem vai integrēti tajos. Pienācīgas rūpības procesus, kuros tiek ņemts vērā klimats, var, piemēram, integrēt uzņēmuma riska pārvaldības sistēmā. Uzņēmums varētu izskaidrot savu pieeju klimatisko jautājumu risināšanai un pamatot šīs pieejas izvēli.

2. tabula

Informācijas sniegšana par rīcībpolitiku un pienācīgas rūpības procesiem

Raksturojiet jebkādu uzņēmuma rīcībpolitiku saistībā ar klimatu, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas vai pielāgošanās politiku.

Raksturojiet jebkādus klimatiskos mērķus, ko uzņēmums ir noteicis savā politikā, jo īpaši jebkādus SEG emisiju mērķus, un to, kā uzņēmuma mērķi ir saistīti ar valsts un starptautiskajiem mērķiem, jo īpaši Parīzes nolīgumu.

Raksturojiet valdes īstenoto pārraudzību attiecībā uz klimatiskajiem riskiem un iespējām. [Ietver TCFD ieteikumu “a) pārvaldība”]

Raksturojiet vadības nozīmi klimatisko risku un iespēju novērtēšanā un pārvaldībā un pamatojiet šo pieeju. [Ietver TCFD ieteikumu “b) pārvaldība”]

Papildu norādījumi

—	Raksturojiet uzņēmuma iesaisti klimatisko jautājumu risināšanā vērtību ķēdes procesos, izskaidrojot, kā uzņēmums sadarbojas ar augšupējiem un lejupējiem partneriem, lai veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu un/vai pielāgošanos tām.

—	Izskaidrojiet, kā klimatiskie jautājumi ir integrēti uzņēmuma darbības lēmumu pieņemšanas procesos.

—	Raksturojiet jebkādu uzņēmuma iesaisti sabiedriskā politikā par klimatiskajiem jautājumiem, tostarp dalību jebkādās attiecīgās organizācijās vai interešu grupās.

—	Raksturojiet, vai, kā un kādos līmeņos (jo īpaši valdes un vadības līmenī) uzņēmumam ir piekļuve specializētām zināšanām par klimatiskiem jautājumiem, izmantojot savu kapacitāti un/vai ārējus avotus.

—	Raksturojiet jebkādu darbinieku politiku, kas ir saistīta ar klimatu, piemēram, ieguldījumus prasmēs, kuras vajadzīgas pārejai uz mazoglekļa tehnoloģijām, vai pasākumus, lai nodrošinātu, ka darbinieki spēj droši pildīt savus pienākumus mainīgos klimata apstākļos.

—	Raksturojiet, vai un kā uzņēmuma atalgojuma politikā ir ņemtas vērā darbības klimatisko aspektu jomā, tostarp veiktspēja attiecībā pret noteiktajiem mērķiem.

—	Sniedziet informāciju par jebkādiem ar enerģiju saistītiem mērķiem, ko uzņēmums ir noteicis savā rīcībpolitikā (sk. 3.5. iedaļu).

—	Izskaidrojiet jebkādu uzņēmuma izmantoto klimatisko mērķu izvēles pamatojumu.

—	Zemes nozares uzņēmumu gadījumā raksturojiet jebkādus ar SEG “piesaistītājiem” (SEG absorbcija) saistītos mērķus.

3.3.   Rezultāti

Informācijas sniegšana par klimata rīcībpolitikas rezultātiem palīdz ieinteresētajām personām uzraudzīt un novērtēt, kā uzņēmuma rīcībpolitika nosaka tā attīstību, stāvokli, veiktspēju un ietekmi. Ja uzņēmums savu veiktspēju novērtē, nosakot mērķus un sniedzot informāciju par virzību uz mērķiem, tas uzskatāmi apliecina tā ar klimata pārmaiņām saistītās stratēģijas, darbību un lēmumu atbilstību.

Kvantitatīvie aspekti, piemēram, rādītāji, kas atbalsta analīzi, ir ietverti šo pamatnostādņu 3.5. iedaļā “Galvenie darbības rādītāji”.

3. tabula

Informācijas sniegšana par rezultātiem

Raksturojiet uzņēmuma klimata pārmaiņu politikas rezultātus, tostarp uzņēmuma veiktspēju, pamatojoties uz izmantotajiem rādītājiem un noteiktajiem mērķiem, lai pārvaldītu klimatiskos riskus un iespējas. [Ietver TCFD“c) Metrika un mērķi”].

Raksturojiet SEG emisiju rādītāju attīstību attiecībā pret noteiktajiem mērķiem un saistītos riskus laika gaitā. [Ietver TCFD“b) Metrika un mērķi”].

Papildu norādījumi

—	Raksturojiet, kā uzņēmuma darbības klimatisko aspektu jomā ietekmē tā finanšu rezultātus, ja iespējams, atsaucoties uz finanšu GDR.

3.4.   Galvenie riski un to pārvaldība

Ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām ir ļoti svarīgi zināt, kā uzņēmums apzina klimatiskos riskus, tā apzinātos galvenos riskus un to pārvaldīšanas veidus.

Sniegtajai informācijai par riskiem būtu jāietver tādi riski kā uzņēmuma negatīva ietekme uz klimatu un klimata pārmaiņu negatīva ietekme uz uzņēmumu (pārejas un fiziskie riski), kā arī informācija par to, vai un kā šie riski ir saistīti. Pieņemot lēmumu par to, kādu informāciju sniegt par riskiem, uzņēmumiem ir ieteicams ņemt vērā 2.3. iedaļā norādītās risku definīcijas.

Sniedzot informāciju par klimatiskajiem riskiem, uzņēmumiem būtu jāaplūko ilgāks laikposms, nekā tradicionāli pieņemts finanšu informācijas gadījumā.

Datu un metodiku nepilnības reizēm var apgrūtināt kvantitatīvas informācijas sniegšanu par klimatiskajiem riskiem, jo īpaši attiecībā uz ilgākiem laikposmiem. Tādos gadījumos uzņēmumi tiek mudināti sniegt kvalitatīvu informāciju līdz brīdim, kad ir pienācīgi novērsti šādi datu un metodikas iztrūkumi.

4. tabula

Informācijas sniegšana par galvenajiem riskiem un to pārvaldību

Raksturojiet uzņēmuma procesus, ko izmanto klimatisko risku apzināšanai un novērtēšanai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un sniedziet informāciju par to, kā uzņēmums definē īstermiņu, vidēju termiņu un ilgtermiņu (21). [Ietver TCFD ieteikumu “a) risku pārvaldība”]

Raksturojiet galvenos klimatiskos riskus, ko uzņēmums īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā ir apzinājis visā vērtību ķēdē, un jebkādus pieņēmumus, kuri izdarīti, apzinot šos riskus. [Ietver TCFD ieteikumu “a) stratēģija”] Šim aprakstam būtu jāietver galvenie riski, kas izriet no savstarpējas atkarības no dabas kapitāliem, kurus apdraud klimata pārmaiņas, piemēram, atkarības no ūdens, zemes, ekosistēmām vai bioloģiskās daudzveidības.

Raksturojiet procesus klimatisko risku pārvaldībai (ja attiecināms – kā tiek pieņemti lēmumi mazināt, pārnest, pieņemt vai kontrolēt šos riskus) un to, kā uzņēmums pārvalda konkrētos apzinātos klimatiskos riskus. [Ietver TCFD ieteikumu “b) risku pārvaldība”]

Raksturojiet, kā klimatisko risku apzināšanas, novērtēšanas un pārvaldības procesi ir integrēti uzņēmuma vispārējā risku pārvaldībā. [Ietver TCFD ieteikumu “c) risku pārvaldība”] Šā izklāsta nozīmīgs aspekts ir tas, kā uzņēmums nosaka klimatisko risku relatīvo nozīmīgumu attiecībā pret citiem riskiem.

Papildu norādījumi

—	Raksturojiet jebkādus klimata pielāgošanās pasākumus, ko uzņēmums ir īstenojis savā risku pārvaldības procesā.

—	Sīki sadaliet galvenos klimatiskos riskus pēc darījumdarbības.

—	Sīki sadaliet galvenos klimatiskos riskus pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

—	Norādiet atrašanās vietas, kas ir izšķiroši nozīmīgas vērtību ķēdēm, tostarp darbībām, piegādātājiem un tirgiem.

—	Raksturojiet, kā uzņēmums klimatiskajiem riskiem nosaka un piemēro ierobežojumus, tostarp jebkādas robežvērtības, ko izmanto, lai pievērstu vadības uzmanību.

—	Raksturojiet procesus, ko izmanto, lai piešķirtu prioritāti klimatiskajiem riskiem, tostarp piemērotās robežvērtības, un norādiet, kurus riskus vērtību ķēdē uzskata par visnozīmīgākajiem.

—	Klasificējiet galvenos klimata pārmaiņu radītos riskus uzņēmuma finanšu rezultātiem atkarībā no tā, vai tie ir pārejas riski (politikas, juridiskie, tehnoloģiju, tirgus un reputācijas riski) vai fiziskie riski (akūtie un hroniskie riski).

—	Sniedziet informāciju par jebkādu risku plānošanu, kas ietver klimatiskos jautājumus.

—	Norādiet izmantotās riska terminoloģijas definīcijas vai atsauces uz izmantotajiem riska klasifikācijas dokumentiem.

—	Raksturojiet pārskatīšanas un analīzes regularitāti saistībā ar risku apzināšanu un novērtēšanu.

—	Raksturojiet saiknes starp galvenajiem klimatiskajiem riskiem un finanšu GDR.

—	Sniedziet informāciju par to, kā risku pārvaldības darbībās, piemēram, mazināšanas, pārnešanas vai pielāgošanas pasākumos, tiek izmantoti scenāriji un/vai iekšējā oglekļa cenas noteikšana.

—	Sniedziet informāciju par ārkārtēju laikapstākļu finansiālo ietekmi, tostarp par iespējamiem rādītājiem attiecība uz darījumdarbības pārrāvumu dienām un saistītajām izmaksām, novēršanas izmaksām, pamatlīdzekļu pasliktināšanos, vērtību ķēdes pārrāvumiem un zaudētiem ieņēmumiem.

—	Raksturojiet, kā laikapstākļu mainīgums ietekmē uzņēmuma veiktspēju, jo īpaši tādu uzņēmumu gadījumā, kurus ietekmē temperatūras un nokrišņu mainīgums.

3.5.   Galvenie darbības rādītāji

Saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu uzņēmumiem būtu jāsniedz informācija par galvenajiem darbības rādītājiem, kas attiecas uz to konkrēto darījumdarbību. Tiem būtu jāapsver iespēja izmantot rādītājus, lai pamatotu pārējo sniegto klimatisko informāciju, piemēram, par saistītajiem rezultātiem vai galvenajiem riskiem un to pārvaldību, un lai būtu iespējams apkopot un salīdzināt vairāku uzņēmumu un jurisdikciju datus. Rādītāji būtu jāintegrē pārējā sniegtajā informācijā, lai to pamatotu un izskaidrotu. Tomēr par labu praksi uzskata arī papildu tabulas publicēšanu, kurā vienuviet aprakstīti visi rādītāji.

Lai izpildītu TCFD ieteikumus, uzņēmumiem būtu jāsniedz informācija par rādītājiem un mērķiem, ko tie izmanto, lai novērtētu klimatiskos riskus un iespējas atbilstīgi savai stratēģijai un risku pārvaldības procesiem. [Ietver TCFD ieteikumu “a) metrika un mērķi”].

Datu pamatotība un uzticamība ir galvenais faktors, kas ļauj informāciju izmantot lēmumu pieņemšanas procesos. Ja tas nav acīmredzams, uzņēmumiem būtu jāraksturo metodikas, ko izmanto rādītāju aprēķināšanai vai aplēsei, kā arī jāapraksta to izmaiņas.

Ieteicamie rādītāji  (22)

Atkarībā no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma un lai veicinātu uzņēmumu sniegtās nefinanšu informācijas lielāku salīdzināmību, uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja sniegt informāciju par šajā iedaļā izklāstītajiem rādītājiem.

SEG emisijas

Šajā iedaļā ir ietvert četri dažādi SEG emisiju rādītāji: tiešās SEG emisijas; netiešās SEG emisijas no saņemtās un patērētās elektroenerģijas, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošanas; visas pārējās netiešās SEG emisijas, kas rodas informācijas sniedzēja uzņēmuma vērtību ķēdē un absolūtais SEG emisiju mērķis. Uzņēmumiem, kas izlemj izmantot kādu rādītāju vai visus rādītājus, būtu

—

jāaprēķina savas SEG emisijas saskaņā ar SEG protokola metodiku vai ISO 14064-1:2018 standartu, kā arī – attiecīgā gadījumā – ar Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu aprites cikla SEG raksturlielumu mērīšanai (organizācijas vides pēdas nospiedums un produkta vides pēdas nospiedums); tas ļaus apkopot un salīdzināt vairāku uzņēmumu un jurisdikciju datus,

—	jānorāda trešo pušu veiktas verifikācijas/apstiprināšanas statuss, kas attiecas uz to paziņotajām 1., 2. un 3. tvēruma SEG emisijām.

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Tiešās SEG emisijas no uzņēmumam piederošiem vai tā kontrolētiem avotiem (1. tvērums)	Metriskās tonnas CO2e (23)	270 900 tCO2e	Šis GDR nodrošina, ka uzņēmumi precīzi novērtē savus oglekļa pēdas nospiedumus no tiešajām emisijām.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 305, CDSB sistēma, SASB, EMAS	ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) 2030. gada klimata un enerģētikas satvars
Papildu norādījumi — Uzņēmumiem būtu jāsniedz informācija par savām 1. tvēruma SEG emisijām 100 % apmērā. Tas palīdzēs uzlabot pārējo uzņēmumu SEG emisiju pārskatu kvalitāti. Ja uzņēmums nevar apkopot uzticamus datus par savu 1. tvēruma SEG emisiju daļu, tam būtu pamatoti jāaplēš šī daļa, lai nonāktu pie daudzuma 100 % apmērā. Tādā gadījumā uzņēmumam būtu arī jāsniedz informācija par 1) emisiju %, par ko ir apkopoti uzticami dati, un par aplēsto emisiju %; 2) iemesliem, kādēļ nebija iespējams apkopot uzticamus datus par kādu emisiju daļu, un 3) metodiku, kas izmantota, lai aplēstu to emisiju daļu, par kuru nebija iespējams apkopot uzticamus datus. — Attiecīgā gadījumā uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja norādīt 1. tvēruma SEG emisiju sadalījumu pēc valsts vai reģiona (ietverot ES), pēc darījumdarbības un pēc meitasuzņēmuma. Piemēram: 1. tvēruma SEG emisijas valstī/reģionā X 42 260 tCO2e, valstī/reģionā Y 54 180 tCO2e.

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Netiešās SEG emisijas no saņemtās un patērētās elektroenerģijas, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošanas (kopā saukta par “elektroenerģiju”) (2. tvērums)	Metriskās tonnas CO2e	632 400 tCO2e	Šis GDR nodrošina, ka uzņēmumi novērtē emisijas no iepirktās vai saņemtās elektroenerģijas, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošanas.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 305, CDSB sistēma, EMAS	2030. gada klimata un enerģētikas satvars
Papildu norādījumi — Ja vajadzīgs, uzņēmumiem būtu jānorāda, vai to izvēlētajās sniegtās informācijas attiecināmības robežās ir kādi 2. tvēruma SEG emisiju avoti (piemēram, iekārtas, konkrētas SEG, darbības, ģeogrāfiskās atrašanās vietas utt.), par kuriem nebija iespējams apkopot vai aplēst SEG emisiju datus, kā arī attiecīgos iemeslus. — Attiecīgā gadījumā uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja norādīt 2. tvēruma SEG emisiju sadalījumu pēc valsts vai reģiona (ietverot ES), pēc darījumdarbības un pēc meitasuzņēmuma. Piemēram: 2. tvēruma SEG emisijas valstī/reģionā X 98 654 tCO2e, valstī/reģionā Y ES 126 480 tCO2e.

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Visas tiešās SEG emisijas (kas nav 2. tvērumā), kuras rodas informācijas sniedzēja uzņēmuma vērtību ķēdē, tostarp augšupējās un lejupējās emisijas (3. tvērums)	Metriskās tonnas CO2e	4 383 000 tCO2e	Lielākajai daļai uzņēmumu vairākums emisiju rodas netieši no vērtību ķēdes darbībām. Šis GDR palīdz novērtēt uzņēmumu uzskaites procesu rūpību un izprast, kā uzņēmumi analizē savus emisiju pēdas nospiedumus.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 305, CDSB sistēma, EMAS	2030. gada klimata un enerģētikas satvars
Papildu norādījumi — 3. tvērumā būtu jāiekļauj emisijas no darbībām, kas rodas uzņēmuma darbību “lejupējā” un “augšupējā” posmā. — Uzņēmumiem nevajadzētu izslēgt nekādas darbības, kas mazinātu paziņoto 3. tvēruma SEG emisiju uzskaites atbilstīgumu. SEG protokola uzņēmumu vērtību ķēdes (3. tvērums) uzskaites un informācijas sniegšanas standartā un ISO 14064-1:2018 H pielikumā ir sniegti atbilstīguma noteikšanas kritēriji. Uzņēmumiem būtu jāpamato jebkādi izslēgšanas gadījumi no 3. tvēruma SEG emisiju ziņojumiem. Ja vērtību ķēde ietver MVU, uzņēmumi tiek mudināti tos atbalstīt vajadzīgās informācijas sniegšanā.

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Absolūtais SEG emisiju mērķis	Sasniegtās metriskās tonnas CO2e vai % samazinājums no bāzes gada	Absolūtais emisiju samazinājums 20 % apmērā, kas atbilst 1 500 000 tCO2e samazinājumam līdz 2025. gadam no 2018. bāzes gada	Mērķu noteikšana nodrošina virzienu un struktūru vides stratēģijai. Šis GDR palīdz izprast uzņēmuma apņemšanos samazināt emisijas un to, vai uzņēmumam ir mērķis, kura virzienā tas saskaņo un vērš ar emisijām saistītos centienus.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 103-2 un 305, CDSB sistēma, SASB, EMAS	2030. gada klimata un enerģētikas satvars
Papildu norādījumi — Uzņēmumiem būtu jānorāda, vai to mērķis(-i) ir pilnīgi vai daļēji saistīts(-i) ar to 1., 2. un/vai 3. tvēruma SEG emisijām. — Uzņēmumiem būtu jāraksturo SEG emisiju attīstība attiecībā pret noteiktajiem mērķiem (sk. 3.3. iedaļu “Rezultāti”). — Uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja noteikt mērķus 2025. vai 2030. gadam un pārskatīt tos reizi piecos gados. Tie var arī apsvērt iespēju noteikt mērķi 2050. gadam, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīgumam. — Attiecīgā gadījumā uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja norādīt SEG emisiju mērķus pēc valsts vai reģiona (ietverot ES), pēc darījumdarbības un pēc meitasuzņēmuma. — Uzņēmumi var apsvērt iespēju sniegt informāciju par papildu intensitātes mērķi, kas izteikts metriskajās tonnās CO2e pēc darījumdarbības metrikas, vai intensitātes metrikas % samazinājumu no bāzes gada (piemēram, relatīvo emisiju samazinājumu 8 % apmērā, kas atbilst samazinājumam 350 tCO2e apmēra uz 1 miljona EUR apgrozījumu līdz 2025. gadam no 2018. bāzes gada).

Enerģija

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Kopējais enerģijas patēriņš un/vai ražošanas apjoms no atjaunojamiem un neatjaunojamiem energoresursiem	MWh	292 221 MWh patērēta no atjaunojamiem energoresursiem; 1 623 453 MWh patērētas no neatjaunojamiem energoresursiem	Enerģijas patēriņš un ražošana veido nozīmīgu daļu SEG emisiju apjomā.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 302, CDSB sistēma, SASB, EMAS	2030. gada klimata un enerģētikas satvars; Energoefektivitātes direktīva
Papildu norādījumi. — Degviela, ko patērē kā izejvielu, netiek sadedzināta enerģijas vajadzībām, tādēļ to nevajadzētu ietvert šā rādītāja aprēķinos. — Ietveriet dažādo atjaunojamo energoresursu enerģijas avotu sadalījumu. Atjaunojamo energoresursu enerģijas avoti ir tie, kas var atjaunoties dabīgā veidā cilvēka noteiktā laikposmā, piemēram, vējš, saule, ūdens, ģeotermālā enerģija, biomasa utt. Šī definīcija neietver nevienu fosilo kurināmo (ogles, naftu, dabasgāzi) un kodoldegvielas. Atgūto enerģiju nevajadzētu iekļaut, ja tā tiek iegūta no fosilajiem kurināmajiem (24). — Sniedzot informāciju par enerģijas neatjaunojamiem energoresursiem, nodaliet neatjaunojamo energoresursu enerģijas mazoglekļa avotus un pārējos avotus.

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Energoefektivitātes mērķis	Procenti	6,5 % uzlabojums līdz 2025. gadam no 2018. bāzes gada pēc produkta, izlaides vai darbības.	Šis GDR palīdz datu lietotājiem izprast uzņēmuma mērķi efektīvāk izmantot enerģiju, kas var samazināt tā enerģijas izmaksas un SEG emisijas. Tas sniedz sīkāku pamatinformāciju par to, kā uzņēmums plāno sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 103-2 un 302, SASB, EMAS	2030. gada klimata un enerģētikas satvars; Energoefektivitātes direktīva
Papildu norādījumi. — Uzņēmumiem būtu jānorāda, kāds progress panākts attiecībā uz noteiktajiem enerģijas mērķiem (sk. 3.3. iedaļu “Rezultāti”).

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņa un/vai ražošanas mērķis	Patērētās/saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas % palielinājums no bāzes gada	Patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas palielinājums 13 % apmērā līdz 2025. gadam no 2018. bāzes gada	Šis GDR palīdz datu lietotājiem izprast uzņēmuma mērķi ražot vai patērēt enerģiju ar mazākām SEG emisijām.	TCFD metrika un mērķi, CDP klimata pārmaiņu anketa, GRI 103-2 un 302, EMAS	2030. gada klimata un enerģētikas satvars; Atjaunojamo energoresursu direktīva
Papildu norādījumi. — Uzņēmumiem būtu jānorāda, kāds progress panākts attiecībā uz noteiktajiem enerģijas mērķiem (sk. 3.3. iedaļu “Rezultāti”).

Fiziskie riski

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Aktīvi, kas piesaistīti reģioniem, kuri, visticamāk, tiks vairāk pakļauti akūtiem vai hroniskiem fiziskiem klimatiskajiem riskiem	Procenti	15 % no pakļauto reālo aktīvu uzskaites vērtības	Ārkārtēji laikapstākļi var izraisīt ražošanas jaudas pārrāvumus vai ierobežojumus vai darbības spēju samazināšanos. Ārkārtējiem laikapstākļiem pakļautos apgabalos esošo aktīvu vērtība ļauj izprast iespējamo ietekmi uz aktīvu vērtības noteikšanu. Ir svarīgi ievērot šo GDR saistībā ar informācijas sniegšanu par uzņēmuma pielāgošanās stratēģijām un rīcībpolitikām.	TCFD metrika un mērķi, visi 450a.1 SASB kodi konkrētajās nozarēs	ES pielāgošanās stratēģija
Papildu norādījumi — Uzņēmumiem ir ieteicams sniegt informāciju par avotiem vai metodiku, ko tie izmantojuši, lai noteiktu, kuri reģioni ir vairāk pakļauti fiziskiem klimatiskajiem riskiem.

Produkti un pakalpojumi

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	ES politikas atsauce
Apgrozījuma īpatsvars pārskata gadā no produktiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras atbilst kritērijiem attiecībā uz būtisku ieguldījumu, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, kā noteikts regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (ES taksonomija). un/vai Ieguldījumu (CapEx) un/vai izdevumu (OpEx) īpatsvars pārskata gadā aktīviem vai procesiem, kas saistīti ar darbībām, kuras atbilst kritērijiem attiecībā uz būtisku ieguldījumu, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, kā noteikts regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (ES taksonomija).	Procenti	12,5 % (apgrozījums) no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām 8 % (CapEx) produktos, kas saistīti ar darbībām, kuras būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām	Šie GDR sniedz lietderīgu informāciju ieguldītājiem, kas ir ieinteresēti uzņēmumos, kuru produkti un pakalpojumi būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām, vienlaikus nenodarot lielu kaitējumu nevienam citam ES vides mērķim.	Ierosinātā regula par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai Komisijas rīcības plāns par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu
Papildu norādījumi. — Uzņēmumiem būtu jāsniedz informācija par šo rādītāju, ja un kad apstiprinās ierosināto regulu par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (ES taksonomija). Novērtējot, vai darbība sniedz būtisku ieguldījumu attiecībā uz diviem ES mērķiem, proti, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, vienlaikus nenodarot lielu kaitējumu nevienam citam ES vides mērķi, uzņēmumiem būtu jāņem vērā visi attiecīgie kritēriji un nosacījumi, kas izklāstīti regulā.

Zaļais finansējums

GDR	Mērvienība	Piemērs	Pamatojums	Saskaņošana ar citiem informācijas sniegšanas regulējumiem	ES politikas atsauce
Klimatisko zaļo obligāciju īpatsvars Apgrozībā esošo zaļo obligāciju kopējā summa (gada beigās), kas dalīta ar apgrozībā esošo obligāciju kopējo summu (piecu gadu vidējo rādītāju) un/vai Klimatisko zaļo parādu īpatsvars Visu nenomaksāto zaļo parāda instrumentu kopējā summa (gada beigās), kas dalīta ar visu nenomaksāto parādu kopējo summu (piecu gadu vidējo rādītāju).	Procenti	20 % no obligācijām	Šis GDR palīdz uzņēmumiem sniegt informāciju par to, kā to mazoglekļa pārejas plānu atbalsta parādu finansēšanas darbības un kā tiek piesaistīts kapitāls pašreizējiem un jauniem projektiem, kas sniedz klimatiskos ieguvumus.	ISO/CD 14030-1 Zaļās obligācijas – nominēto projektu un aktīvu ekoloģiskie raksturlielumi (PROJEKTS)	Komisijas rīcības plāns par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu
Papildu norādījumi — Zaļo obligāciju vai zaļo parādu kopējā summā vajadzētu iekļaut tikai obligācijas un parāda instrumentus, kas emitēti saskaņā ar iespējamu ES zaļo obligāciju standartu, ja un kad šādu standartu apstiprinās, vai saskaņā ar jebkādu citu plaši atzītu zaļo obligāciju regulējumu, piemēram, zaļo obligāciju principiem un zaļo aizdevumu principiem. Uzņēmumiem būtu jānorāda piemērotais zaļo obligāciju regulējums. — Obligāciju emitentiem, kas ir emitējuši obligācijas, kuras nav biržā kotēti instrumenti (piemēram, privātā izvietošana), būtu jāsniedz informācija par biržā kotētām un nekotētām obligācijām. — Uzņēmumiem būtu arī jāapsver iespēja sniegt informāciju par turpmākajiem mērķiem saistībā ar šiem GDR.

Papildus iepriekš izklāstītajiem rādītājiem uzņēmumiem būtu jāapsver arī turpmāk norādītais.

—

Nozaru rādītāji, kas attiecas uz konkrēto nozari. Uzņēmumiem no tādām nozarēm kā enerģētika, transports, materiāli, nekustamais īpašums, lauksaimniecība u. c. būtu jāizmanto TCFD papildu norādījumi nefinanšu grupām un citi klimatiskās informācijas sniegšanas regulējumi, lai nodrošinātu paziņoto GDR salīdzināmību starp nozarēm un uzņēmumiem (25).

—

Rādītāji attiecībā uz saistītiem vides jautājumiem. Uzņēmumiem, kuru darījumdarbības modeļi ir atkarīgi no dabas kapitāla, ko apdraud klimata pārmaiņas, varētu būt jāsniedz informācija par rādītājiem saistībā ar šo dabas kapitālu veidiem (piemēram, ūdeni, augsnes ražību vai bioloģisko daudzveidību). Uzņēmumiem, kas negatīvi ietekmē klimatu zemes izmantošanas maiņas, tostarp atmežošanas un meža degradācijas, rezultātā, būtu jāapsver informācijas sniegšana par attiecīgiem rādītājiem (26).

—	Rādītāji attiecībā uz saistītiem cilvēkkapitāla un sociālajiem jautājumiem, piemēram, darbinieku apmācību un pieņemšanu darbā.

—

Rādītāji saistībā ar iespējām. Uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārejā uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku atbilstīgi ES galvenajiem politikas virzieniem (27) un kas īsteno klimata pārmaiņu mazināšanas/pielāgošanās darbības, kuras uzņēmumam varētu nodrošināt iespējas, būtu jāapsver informācijas sniegšana par GDR, kas atspoguļo šādus centienus. Piemēram, ieņēmumi no mazoglekļa produktiem, ieņēmumi no produkta vai pakalpojumiem, kuros izmanto aprites ekonomikas modeli, un pētniecības un izstrādes izdevumi aprites ekonomikas ražošanā.

---

(1)  OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

(2)  https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2030_en

(3)  https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en.

(4)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52018DC0097.

(5)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52018PC0353.

(6)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52018PC0354.

(7)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52018PC0355.

(8)  https://www.fsb-tcfd.org/.

(9)  https://ec.europa.eu/info/consultations/finance-2019-non-financial-reporting-guidelines_en.

(10)  OV C 215, 5.7.2017., 1. lpp.

(11)  Tas neliedz pienācīgi ņemt vērā sensitīvu komercinformāciju. Attiecīgo informāciju var sniegt nekonkrētāk, joprojām nodrošinot lietderīgus datus ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām un panākot atbilstību vispārējam pārredzamības mērķim.

(12)  https://www.fsb-tcfd.org/wp-content/uploads/2017/12/FINAL-TCFD-Annex-Amended-121517.pdf.

(13)  Sk. II pielikumu “Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas prasību un TCFD ieteiktās sniedzamās informācijas sasaiste”.

(14)  Lielas sabiedriskas nozīmes struktūras saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

(15)  Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts (ieviests ar Direktīvu 2014/95/ES (Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva)).

(16)  Šā pārejas un fizisko risku apraksta pamatā lielā mērā ir Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ziņojums.

(17)  Papildu norādījumi par informācijas sniegšanu par fiziskajiem riskiem ir pieejami dokumentā Advancing TCFD Guidance on Physical Climate Risks and Opportunities (“TCFD papildu norādījumi par fiziskajiem klimatiskajiem riskiem un iespējām”), EBRD un Globālajā pielāgošanās klimata pārmaiņām izcilības centrā (Global Centre of Excellence on Climate Adaptation).

https://www.physicalclimaterisk.com/media/EBRD-GCECA_draft_final_report_full.pdf.

(18)  Papildu skaidrojums un norādījumi par dabas kapitālu ir pieejami Dabas kapitāla koalīcijā (Natural Capital Coalition) https://naturalcapitalcoalition.org/.

(19)  Platformā Corporate Reporting Dialogue (Dialogs par ziņošanas prasībām uzņēmumiem) norisinās darbs, lai labāk saskaņotu IIRC, SASB, GRI, CDP un CDSB sniegto klimatisko informāciju. Pēc šā darba pabeigšanas uzņēmumiem ir ieteicams ņemt vērā arī to.

(20)  Uzņēmumi tiek mudināti analizēt 1,5 °C scenāriju, ņemot vērā IPCC 2018. gada īpašā ziņojuma secinājumus. Papildu informāciju par to, kā veikt scenāriju analīzi, lai novērtētu uzņēmuma stratēģisko noturību, skatiet TCFD tehniskajā papildinājumā The Use of Scenario Analysis in Disclosure of Climate-related Risks and Opportunities (Scenāriju analīzes izmantošana, sniedzot informāciju par klimatiskajiem riskiem un iespējām):

https://www.fsb-tcfd.org/wp-content/uploads/2017/06/FINAL-TCFD-Technical-Supplement-062917.pdf.

(21)  Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa definīcija, visticamāk, būs atkarīga no uzņēmuma darījumdarbības modeļa un tā aktīvu un pasīvu dzīves cikla.

(22)  Lai uzlabotu izmantojamību, šajā iedaļā attiecīgie papildu norādījumi ir sniegti tūlīt aiz katra ieteiktā rādītāja.

(23)  Oglekļa dioksīda ekvivalents jeb CO2 ekvivalents (CO2e) ir metrisks rādītājs, ko izmanto, lai salīdzinātu emisijas no dažādām siltumnīcefekta gāzēm, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu, konvertējot citu gāzu daudzumus oglekļa dioksīda ekvivalenta daudzumā ar tādu pašu globālās sasilšanas potenciālu.

(24)  “Atjaunojamo energoresursu enerģijas” definīcija no CDP 2018. gada norādījumiem par klimata pārmaiņu informācijas sniegšanu.

(25)  TCFD (2017. gads): Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumu īstenošana, https://www.fsb-tcfd.org/wp-content/uploads/2017/06/FINAL-TCFD-Annex-062817.pdf. Citi ziņošanas standarti un regulējumi, kas nosaka nozaru GDR klimatiskos jautājumos, ir CDP klimata pārmaiņu, ūdens drošības un mežu anketas, GRI 2016. gadā izdotie standarti “GRI 305: emisijas” un “GRI 302: enerģētika” vai SASB rūpniecības standarti.

(26)  Papildu norādījumi ir pieejami dabas kapitāla protokola instrumentu kopumā https://naturalcapitalcoalition.org/protocol-toolkit/ un Komisijas Ieteikumā 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu aprites cikla SEG raksturlielumu mērīšanai (organizācijas vides pēdas nospiedums un produkta vides pēdas nospiedums).

(27)  Piemēram, aprites ekonomikas pakete, Atjaunojamo energoresursu direktīva, Energoefektivitātes direktīva, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma vai tīra transporta pasākumu kopums. Sīkāku informāciju sk. https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en.