(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (3) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Ar radiofrekvenču spektra politikas programmu atbalsta mērķus un galvenās darbības, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020”, Digitālajā programmā, un šī programma ir iekļauta Aktā par vienoto tirgu kā viena no 50 prioritārajām darbībām. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos Savienības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (6), 2002/21/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK (7), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK, Direktīvā 2002/19/EK un Direktīvā 2002/20/EK, ne arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (8) . Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai. [Gr. 1]

(2)

Spektrs ir galvenais sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Spektra lietderīga izmantošana ir nozīmīga arī saistībā ar vispārēju piekļuvi elektroniskajiem sakariem, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas mazāk apdzīvotos vai attālos rajonos, piemēram, lauku apvidos vai uz salām. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas. [Gr. 2]

(3)

Būtu jāpieņem atjaunināta pieeja, ievērojot ekonomikas un sociālos aspektus, attiecībā uz spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu, tajā īpašu uzmanību pievēršot tāda regulējuma noteikšanai, ar kuru nodrošina lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem un tādiem ar spektra izmantošanu saistītiem pasākumiem, kuriem ir pretsabiedrisks raksturs. [Gr. 3]

(4)

Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī būtu jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un darbavietu radīšanai, un vienlaikus veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Spektra saskaņota izmantošana ir arī būtiska, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un radītu apjomradītus ietaupījumus gan bezvadu tīklu izvēršanas izmaksu ziņā, gan saistībā ar patērētāju izdevumiem par bezvadu ierīcēm. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu , kultūru un enerģētiku. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka pašreizējo spektra tiesību īpašnieki kavē vajadzīgo reformu īstenošanu. [Gr. 4]

(5)

Šai pirmajai programmai būtu jāveicina konkurence, jāpanāk Eiropas mērogā līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāizveido pamats vienotam digitālam tirgum. Lai nodrošinātu šīs radiofrekvenču spektra programmas pilnu potenciālu un patērētāju ieguvumu no šīs programmas un vienotā tirgus intereses, programma būtu jāpapildina ar turpmākiem un jauniem priekšlikumiem, kas veicinās tiešsaistes ekonomikas attīstību, piemēram, par datu aizsardzību un Eiropas licencēšanas sistēmu tiešsaistes saturam. [Gr. 5]

(6)

Šai pirmajai programmai jo īpaši būtu jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas , un pārvarēt digitālo plaisu. Īpaši audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu un tiešsaistes satura straujais pieaugums veicina pieprasījumu pēc lielāka ātruma un pārklājuma. Tās ir arī galvenās darbības Digitalizācijas programmā Eiropai (9), kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu. Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, ir svarīgi nodrošināt lielāko vispārējo platjoslas ātrumu un jaudu, visiem iedzīvotājiem līdz 2020. gadam garantējot vismaz 30 Mb/s ātrumu un vismaz pusei Eiropas mājsaimniecību nodrošinot piekļuvi vispārējam platjoslas pārklājumam ar vismaz 100 Mb/s ātrumu , un tas ir nepieciešams, lai gūtu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Tai būtu arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku. [Gr. 6]

(7)

Ar pirmo programmu jānodrošina pamats attīstībai, lai Savienība varētu iegūt līderpozīcijas platjoslu ātruma, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā. Šāda līderpozīcija ir būtiska, lai veidotu konkurētspējīgu un vienotu digitālo tirgu, kas būtu līdzeklis starptautisko tirgu atvēršanai visiem Savienības iedzīvotājiem. [Gr. 7]

(8)

Pirmajai programmai būtu jānosaka principi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā būtu jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj tā īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. [Gr. 8]

(9)

Programmā jāņem vērā arī Lēmums Nr. 676/2002/EK un Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT) tehniskās zināšanas, lai Savienības politiku, kas balstās uz spektru un par kuru vienojās Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, norādot, ka šādus pasākumus var veikt, kad vien nepieciešams, lai īstenotu jau esošo Savienības politiku.

(10)

Spektra kā sabiedriska īpašuma optimālas un efektīvas izmantošanas nodrošināšanai papildus tādiem tradicionāliem risinājumiem kā izsoles var būt vajadzīgi Komisijas un dalībvalstu ieviesti inovatīvi risinājumi attiecībā uz atļaujām, piemēram, par kolektīvo spektra izmantošanu, vispārējām atļaujām vai infrastruktūras koplietošanu. Šo principu piemērošanu Savienībā var atvieglot, nosakot paraugpraksi un mudinot apmainīties ar informāciju, kā arī konkrēti definējot kopīgus vai konverģējošus spektra izmantošanas nosacījumus . Īpaša interese ir par vispārējām atļaujām, kas ir vispiemērotākā un vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma, ja traucējumi nerada risku, ka tiks kavēta citu pakalpojumu attīstība, un kas ir vispiemērotākā saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. pantu. [Gr. 9]

(11)

Spektra tirdzniecības tiesībām apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem vajadzētu būtiski sekmēt ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties būtu jāatver tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK. Turklāt kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā. Turklāt, lai sasniegtu Digitālās programmas Eiropai mērķus, daļa no spektra izmantošanas tiesību izsolēs gūtajiem ienākumiem (digitālā dividende) būtu jāizmanto, lai paātrinātu platjoslas pārklājuma paplašināšanu. [Gr. 11]

(12)

Kā uzsvērts Digitalizācijas programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci , līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Eiropā , paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm pirms jaunas spektra piešķiršanas būtu rūpīgi jāizpēta tās ietekme uz konkurenci un jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram vai lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Padomes Direktīvu Nr. 87/372/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (10) (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam. Dalībvalstis var arī veikt pasākumus, lai panāktu vienmērīgāku spektra piešķiršanu uzņēmumiem, jaunajiem dalībniekiem rezervējot spektru ar frekvenču joslu vai joslu grupām ar līdzīgām īpašībām. [Gr. 12]

(13)

Optimālai un efektīvai spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK (2007. gada 16. maijs) par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā (11) prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas un tās efektivitātes uzskaite — pirms tam nosakot kopēju pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģiju — , lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 6 GHz, bet arī diapazonā starp 6 GHz un 70 GHz, jo šīs frekvences kļūs arvien svarīgākas saistībā ar ātro tehnoloģiju attīstību . Uzskaitei vajadzētu būt pietiekami detalizētai, lai varētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan privātajā , gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē. Turklāt, ņemot vērā bezvadu datus izmantojošo lietojumprogrammu skaita stabilo pieaugumu, dalībvalstīm būtu jāveicina spektra efektīva izmantošana lietotāja tipa lietojumprogrammu vajadzībām. [Gr. 13]

(14)

Tā sauktās kognitīvās tehnoloģijas, kaut arī tās vēl ir attīstības stadijā, jau būtu jāizpēta padziļināti un jāīsteno, pamatojoties uz ģeolokalizētu informāciju par spektra izmantošanu, ko uzskaitē būtu jākartografē. [Gr. 89]

(15)

Atbilstīgi Direktīvai 1999/5/EK saskaņotie standarti ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un tiem būtu jāņem vērā juridiski noteikti koplietošanas nosacījumi. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, būtu jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību, rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie būtu jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus , nolūkā pašreizējiem un turpmākajiem spektra lietotājiem nerastos kaitīgi traucējumi vai netiktu apgrūtināta spektra darbība . Turklāt atbilstošos gadījumos dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāatļauj ieviest kompensējošus pasākumus, lai segtu ar ieviešanu saistīto traucējumu novēršanas tiešās izmaksas un pārejas izmaksas. [Gr. 14]

(16)

Saskaņā ar Komisijas parauginiciatīvas “Digitālā programma Eiropai” mērķiem, bezvadu platjoslas pakalpojumi ievērojami sekmē ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiek darīts pieejams pietiekams spektrs, lietošanas tiesības piešķir ātri un ir atļauta tirdzniecība, lai pielāgotos tirgus attīstībai. Digitālajā programmā paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam būs piekļuve platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tāpēc spektrs, kas jau saskaņots , līdz 2012. gadam jāatļauj virszemes sakariem, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem, jo īpaši spektra joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK (12), 2008/411/EK (13) un 2009/766/EK (14). Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, piekļuve pieejamai satelīta platjoslai var būt ātrs un reāls risinājums. [Gr. 15]

(17)

Daudzi līdzīgi pētījumi liecina, ka mobilo datu pārraides apjoms ātri pieaug un katru gadu dubultojas. Ja šāds temps turpināsies nākamajos gados, kas ir ticams, mobilo datu pārraides apjoms no 2009. gada līdz 2014. gadam būs pieaudzis gandrīz 40 reižu. Lai pārvaldītu šo eksponenciālo pieaugumu, būs nepieciešamas vairākas regulējošo iestāžu un tirgus dalībnieku darbības, tostarp varbūt būtu jāpaaugstina spektra efektivitāte visās jomās, turpmāk varbūt būtu jāharmonizē spektra piešķiršana bezvadu platjoslām un ar divējāda lietojuma ierīcēm jāveic pārraides pāreja uz citiem tīkliem. [Gr. 16]

(18)

Būtu jāievieš elastīgāki spektra lietošanas noteikumi, lai veicinātu inovāciju un ātrdarbīgus platjoslas savienojumus, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt konkurētspēju un sniegtu iespēju izstrādāt jaunus interaktīvus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. [Gr. 17]

(19)

Eiropas tirgus ar gandrīz 500 miljoniem cilvēku, kuriem pieejams ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums, būtu dzinulis iekšējā tirgus attīstībai, kas pasaules līmenī radītu vienreizēju lietotāju kritisko masu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu un Savienībai — potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto sabiedrību. Strauja platjoslas pakalpojumu izvēršana ir izšķiroša Savienības produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni mazie uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs. [Gr. 18]

(20)

Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) ir novērtējusi nākotnes platjoslu spektra vajadzības Starptautisko mobilo telekomunikāciju – 2000 (IMT-2000) un IMT progresīvo sistēmu (piemēram, 3G un 4G mobilo sakaru) attīstībai, kas 2020. gadā sasniegs 1 280 līdz 1 720 MHz komerciālās mobilās rūpniecības vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Neatbrīvojot papildu spektru, kam vajadzētu būt saskaņotam starptautiskā līmenī, jauni pakalpojumi un ekonomikas izaugsme tiks traucēta mobilo tīklu ierobežotās jaudas dēļ. [Gr. 19]

(21)

Papildus 880-915 MHz un 925-960 MHz joslu (turpmāk "900 MHz josla") savlaicīgai un konkurenci veicinošai atbrīvošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/114/EK (15), frekvenču joslu 790-862 MHz (turpmāk "800 MHz josla") var optimāli izmantot lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2010/267/ES (2010. gada 6. maijs) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā (16) un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam 2009/848/EK par digitālās dividendes atbrīvošanas veicināšanu Eiropas Savienībā (17) 3 , kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Steidzama ieviešana saistībā ar šo joslu ir nepieciešama, lai izvairītos no tehniskiem traucējumiem, jo īpaši plašākos reģionos starp dalībvalstīm. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām būtu jāpievieno saistības , kuras panāktas, pamatojoties uz tehniskās un pakalpojumu neitralitātes principiem . Papildus spektra piešķiršanai bezvadu platjoslai 1 452–1 492 MHz joslā (turpmāk "1,5 GHz joslā") būtu jāatbrīvo arī 2 300–2 400 MHz josla (turpmāk "2,3 GHz josla"), lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajām pārraidēm, kā arī būtu jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un jāatbalsta Eiropas mēroga operatoru izveide Savienībā. Turpmāka spektra piešķiršana mobilo sakaru pakalpojumiem, piemēram, 694-790 MHz joslā (turpmāk "700 MHz joslā"), būtu jāizvērtē atkarībā no nākotnes jaudas prasībām bezvadu platjoslas pakalpojumiem un virszemes televīzijai. [Gr. 20]

(22)

Palielinātas mobilās platjoslas iespējas ir svarīgas, lai nodrošinātu jaunas izplatīšanas platformas kultūras jomai, tādējādi ieguldot šīs nozares sekmīgā turpmākajā attīstībā. Ir būtiski, ka virszemes televīzijas pakalpojumu sniedzēji un citi tirgus dalībnieki var turpināt pašreizējos pakalpojumus, kad bezvadu pakalpojumu vajadzībām tiek atbrīvota papildu spektra daļa. Pārejas izdevumus saistībā ar papildu spektra atbrīvošanu var segt ar ieņēmumiem no licences maksām, tā raidorganizācijām sniedzot tādas pašas iespējas kādas šodien tiek izmantotas arī citās spektra daļās. [Gr. 21]

(23)

Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp vietējās piekļuves radiotīkli, ir pārauguši savus līdz šim piešķirtos apjomus, kas saņemti bez licences 2,4 GHz un 5 GHz joslās. Lai pievienotu jaunākās paaudzes bezvadu tehnoloģijas, nepieciešami plašāki kanāli, kas dotu iespēju izmantot ātrumu virs 1 Gbps. Turklāt, attiecībā uz pašreizējās frekvenču izmantošanas un jaunu frekvenču spektra vajadzību uzskaiti un atkarībā no spektra izmantošanas citiem lietojumiem, būtu jāizvērtē, cik lietderīgi ir plašāk piešķirt nelicencētu spektru bezvadu piekļuves sistēmām, tostarp vietējiem radiotīkliem, ko paredz Komisijas Lēmums 2005/513/EK (18). [Gr. 22 un Gr. 25]

(24)

Kaut gan apraide arī turpmāk būs svarīga platforma satura izplatīšanai, jo tā joprojām ir visekonomiskākā plašsaziņas līdzekļu platforma, fiksētā un mobilā platjosla un citi jauni pakalpojumi kultūras jomai sniedz jaunas iespējas dažādot informācijas izplatīšanu, piedāvāt pakalpojumus pēc pieprasījuma un izmantot lielā datu pārraides pieauguma ekonomisko potenciālu. [Gr. 23]

(25)

Līdzīgi „GSM” standartam, kas sekmīgi tika pieņemts visā pasaulē, pateicoties agrīnai un mērķtiecīgai harmonizēšanai visā Eiropā, Savienībai jānosaka mērķis izveidot vispārēju programmu spektru pārdalei nākotnē, īpaši attiecībā uz visefektīvāko spektra daļu. Vienošanās panākšana Pasaules radiokomunikāciju konferencē 2016. gadā būs galvenais faktors, lai nodrošinātu harmonizēšanu pasaulē un koordinēšanu ar kaimiņos esošajām trešām valstīm. [Gr. 24]

(26)

Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, būtu jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Ar šiem nosacījumiem būtu galvenokārt jānodrošina jaunu dalībnieku piekļuve zemākām joslām, izmantojot izsoles vai citas konkurences procedūras. Nosacījumi var arī ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem (MVTO) un izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā , Eiropas mēroga pakalpojumu izveides sekmēšanā un bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībā , šie nosacījumi būtu jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt. [Gr. 26]

(27)

Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un izstrādē, kultūrā, e-veselībā , e-iekļaušanā un sabiedrības aizsardzībai un palīdzībai katastrofu seku likvidēšanai ( SAKSL ) , pēdējā minētajā jomā ņemot vērā aizvien lielāku video un datu pārraides izmantošanu, lai palīdzību varētu sniegt ātrāk un efektīvāk. Sinerģiju un tiešas saiknes optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un izstrādes darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Attiecīgajām pētniecības organizācijām būtu jāpalīdz izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (19) pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi un zinātnisko darbību. [Gr. 27]

(28)

Stratēģija “Eiropa 2020” nosaka vides aizsardzības mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, piemēram, uzlabojot resursu efektivitāti par 20 %. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir vadošā loma, kā uzsvērts Digitālizācijas programmā Eiropai. Ierosinātie pasākumi ietver Savienības mēroga automatizēto enerģijas pārvaldības sistēmu (viedtīklu un viedmērierīču) izvēršanas paātrinājumu, izmantojot saziņas iespējas, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un automatizēto transporta sistēmu un automatizētās satiksmes pārvaldības attīstību, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē. Spektra tehnoloģiju efektīvāka izmantošana var arī palīdzēt samazināt radioiekārtu enerģijas patēriņu un ierobežot ietekmi uz vidi lauku apvidos un attālos rajonos.

(29)

Sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem ir būtiska iedzīvotāju labklājībai un saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā. Lai gan sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem jau ir iekļauta Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikumā 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai (0 Hz līdz 300 GHz) (20), ir svarīgi panākt labāku izpratni par elektromagnētisko lauku ietekmi uz dzīvajiem organismiem un nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp arvien vairāk iekārtu veidu izmantotā dažādu frekvenču spektra kumulatīvu iedarbību reālos apstākļos. Pienācīga sabiedrības drošības līmeņa panākšanai dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir tehnoloģiju un pakalpojumu ziņā neitrāli. [Gr. 28]

(30)

Būtiski sabiedrības interešu mērķi, piemēram, cilvēku dzīvības aizsardzība prasa koordinētu tehnisko risinājumu drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei būtu jābūt pieejamam pietiekamam spektram koordinētā Eiropas mēroga radiofrekvenču spektra blokā . Pētījumi jau ir pierādījuši vajadzību pēc harmonizēta papildu spektra zem 1 GHz, lai nākamajos 5 līdz 10 gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā. Jebkurā harmonizēta papildu spektra piešķiršanā SAKSL zem 1 GHz būtu jāizskata iespēja atbrīvot vai kopīgi izmantot citu SAKSL spektru. [Gr. 29]

(31)

Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi būtu jāpieliek visas nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu to kompetencē esošu Savienības jautājumu atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju. Turklāt, ja Savienības politika vai kompetence ir apdraudēta, Savienībai būtu politiski jāvada sarunu sagatavošana un jānodrošina vienota viedokļa paušana daudzpusējās sarunās, tostarp Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kas atbilst tās atbildības līmenim par spektra jautājumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem , lai attiecībā uz spektra izmantošanu panāktu pasaules mēroga sinerģijas un apjomradītus ietaupījumus . [Gr. 30]

(32)

Lai turpinātu attīstību, izejot no pašreizējās prakses un balstoties uz principiem, kas noteikti Padomes 1992. gada 3. februāra secinājumos par procedūrām, kas jāievēro 1992. gada Pasaules administratīvajai radiosakaru konferencei, un, ja Pasaules radiosakaru konferences (WRC) un citas daudzpusējas sarunas pieskaras principiem un politikas jautājumiem ar svarīgu Savienības dimensiju, tad Savienībai jāspēj noteikt jaunas procedūras, lai aizstāvētu savas intereses daudzpusējās sarunās, papildus ilgtermiņa mērķim kļūt par Starptautiskās telekomunikāciju savienības locekli kopā ar dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija, ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumu, arī var ierosināt kopējās politikas mērķus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā noteikts Direktīvā 2002/21/EK.

(33)

Lai novērstu arvien lielāku spiedienu uz satelītu navigācijai un satelītu sakariem paredzēto frekvenču joslu, jaunajā spektra izmantojuma plānojumā ir jāgarantē tiem paredzētais diapazons. 2012. gada WRC ietver konkrētus Savienības nozīmes jautājumus, piemēram, digitālā dividende, zinātniskie un meteoroloģiskie pakalpojumi, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, satelītu sakari un spektra izmantošana GALILEO vajadzībām (izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo  (21) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi (22)), kā arī Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES)  (23), lai uzlabotu Zemes novērošanas datu izmantošanu. [Gr. 31]

(34)

Dalībvalstīm vajadzētu turpināt divpusējās sarunas ar kaimiņos esošajām trešām valstīm, tostarp kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, par Savienības prasību ievērošanu attiecībā uz frekvenču koordinēšanu un mēģināt panākt vienošanās, kas varētu kļūt par pozitīvu precedentu citām dalībvalstīm. Savienībai būtu tehniski un politiski jāatbalsta dalībvalstis divpusējās un daudzpusējās sarunās ar trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm , tostarp kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm. Tam vajadzētu palīdzēt arī izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra izmantošanas efektivitāti un spektra izmantojuma konverģenci pat ārpus Savienības robežām. Īpaši ir vajadzīga rīcība 800 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās pārejai uz šūnu platjoslas tehnoloģiju un spektra saskaņošanai, kas vajadzīgs gaisa satiksmes vadības modernizēšanai. [Gr. 32]

(35)

Lai sasniegtu šīs programmas mērķus, ir svarīgi izveidot atbilstīgu institucionālu struktūru spektra pārvaldības koordinācijai un regulēšanai Savienības līmenī, vienlaikus pilnībā ņemot vērā kompetenci un valsts pārvaldes iestāžu zināšanas. Šāda struktūra var palīdzēt arī saistīt spektra koordināciju dalībvalstu starpā ar iekšējā tirgus darbību. Sadarbība un koordinācija ir būtiska arī starp standartizācijas iestādēm, pētniecības iestādēm un CEPT.

(36)

Komisijai reizi gadā būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību. [Gr. 33 neattiecas uz tekstu latviešu valodā]

(37)

Izstrādājot priekšlikumu, Komisija ir īpaši ņēmusi vērā RSPG atzinumu,

(38)

Šis lēmums neskar tirgus dalībnieku aizsardzību, ko nodrošina Direktīva 2009/140/EK, [Gr. 34]

a)

efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas , atspoguļojot frekvenču spektra svarīgo sabiedrisko, kultūras un saimniecisko vērtību ;

▐

b)

vispiemērotākās, nediskriminējošās un vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;

c)

iekšējā tirgus un digitālo pakalpojumu attīstības garantēšana, nodrošinot efektīvu konkurenci un visā Eiropā līdzvērtīgus konkurences apstākļus un turpmāk sekmējot visas Eiropas pakalpojumu izveidošanu;

d)

inovāciju veicināšana;

e)

attiecīgo Savienības tiesību aktu par elektromagnētiska lauka ietekmi uz cilvēka veselību pilnīga ievērošana, nosakot tehniskās prasības spektra izmantošanai;

f)

tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā. [Gr. 36]

a)

tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanai vai iznomāšanai;

b)

radiofrekvenču izmantošanas harmonizācijas veicināšana visā Savienībā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un šo frekvenču efektīvu izmantošanu;

c)

pieaugošo mobilo datu pārraižu un platjoslas pakalpojumu vienkāršošana, jo īpaši veicinot elastību, un inovācijas sekmēšana, ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut kaitīgus traucējumus un nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti;

d)

efektīvas konkurences saglabāšana un attīstīšana, ar ex ante vai ex post pasākumiem novēršot pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei. [Gr. 37]

a)

mobilo datu pārraidēm darīt pieejamu pietiekama apjoma un piemērotu spektru, kura jauda līdz 2015. gadam sasniegtu vismaz 1 200 MHz, ja vien radiofrenkvenču spektra politikas programma to neparedz citādi, atbalstīt Savienības politikas mērķus , lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilo datu pārraidēm, ļaujot attīstīties komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un vienlaikus ņemot vērā svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos ; [Gr. 38]

b)

pārvarēt digitālo plaisu un īstenot Eiropas digitālās programmas mērķus, nodrošinot, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam ir pieeja platjoslai vismaz 30 Mb/s apmērā, un Savienībā īstenojot visaugstāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu; [Gr. 39]

c)

nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, šiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma papildu spektru visrentablākajās joslās, lai tie būtu plaši pieejami; [Gr. 40]

d)

nodrošināt iespējas komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, palielinot mobilās platjoslas jaudu; [Gr. 41]

e)

palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, visā Savienībā konsekventi piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu , lai tehnoloģiskajiem risinājumiem, kurus varētu apstiprināt, nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un pienācīgu regulatīvo paredzamību, atbrīvojot harmonizētu spektru jaunām , progresīvām tehnoloģijām un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai , tādējādi sniedzot iespējas izveidot visas Eiropas mēroga sistēmas ; [Gr. 42]

f)

veicināt efektīvu spektra izmantošanu, izmantojot vispārējo atļauju priekšrocības un palielinot šāda veida atļauju izmantošanu;

g)

mudināt pasīvu infrastruktūras koplietošanu, ja tas būtu samērīgi un nediskriminējoši, kā to paredz Direktīvas 2002/21/EK 12. pants; [Gr. 43]

h)

saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante, vai labojot ex post pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori un kas rada būtisku kaitējumu konkurencei , anulējot frekvenču lietošanas tiesības vai veicot citus pasākumus, vai arī piešķirot frekvences, ar ko novērš tirgus izkropļojumus ; [Gr. 44]

i)

lai Eiropā radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tā sekmējot ekonomisko izaugsmi un diversifikācijas radītus un apjomradītus ietaupījumus Savienībā, samazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un pilnībā izmantot tā potenciālu , uzlabojot koordināciju un saskaņojot tehniskās izmantošanas nosacījumus un spektra pieejamību, ja vajadzīgs; [Gr. 45]

j)

novērst citu radio vai ar radio nesaistītu ierīču radītus kaitīgus traucējumus vai darbības apgrūtinājumus, veicinot tādu standartu izstrādi, kas ļauj elastīgi un efektīvi izmantot spektru un palielināt uztvērēju imunitāti pret traucējumiem, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi.

k)

paredzot tehniskos nosacījumus spektra piešķiršanai, pilnībā ņemt vērā attiecīgo starptautisko organizāciju apstiprinātas pētniecības rezultātus par elektromagnētiskā lauka starojuma iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un tos piemērot tehnoloģiju un pakalpojumu ziņā neitrāli . [Gr. 46]

l)

nodrošināt jaunu patēriņa produktu un tehnoloģiju pieejamību, tā garantējot atbalstu patērētājiem pārejai uz digitālo tehnoloģiju un efektīvu digitālās dividendes izmantošanu; [Gr. 47]

m)

samazināt Savienības oglekļa emisijas ietekmi, sekmējot bezvadu sakaru tīklu un lietojumu tehnisko efektivitāti; [Gr. 48]

a)

dalībvalstis drīkst ierobežot spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram operatoram , vai var šādām izmantošanas tiesībām pievienot nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšana , dalībvalsts vai reģionālā viesabonēšana, atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslas zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem; [Gr. 59]

b)

dalībvalstis var rezervēt noteiktu daļu spektra joslas vai joslu grupas, kas tiks piešķirta jauniem tirgus dalībniekiem, kuriem iepriekš spektrs nav bijis piešķirts vai arī kuriem piešķirtais spektrs ir bijis ievērojami mazāks, lai šādā veidā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan sākotnējiem tirgus dalībniekiem, gan jaunajiem dalībniekiem, uz vienlīdzīgiem nosacījumiem garantējot piekļuvi zemākajām spektra joslām; [Gr. 60]

c)

dalībvalstis drīkst atteikties piešķirt jaunas izmantošanas tiesības vai atļaut jaunu spektra izmantošanu noteiktās joslās, vai var pievienot nosacījumus jauno izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, ja tas novestu pie spektra frekvenču uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmējiem un šāda uzkrāšanās varētu ievērojami kaitēt konkurencei. [Gr. 61]

d)

dalībvalstis drīkst aizliegt vai izvirzīt nosacījumus spektra izmantošanas tiesību nodošanai, kas nav pakļautas valsts vai Savienības apvienošanās kontrolei, ja tas var ievērojami kaitēt konkurencei.

e)

dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, jo tas varētu kaitēt konkurencei. [Gr. 62]