30.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 322/1

a)

šajā rīcības kodeksā ES trīsstūrveida lieta ir tāda lieta, kur Arbitrāžas konvencijas procedūras pirmajā pakāpē divas ES kompetentās iestādes nevar pilnībā atrisināt nodokļu dubulto uzlikšanu, kas rodas transfertcenas gadījumā, piemērojot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu, jo saistītais uzņēmums, kurš atrodas citā(-s) dalībvalstī(-s) un kuru identificējušas abas ES kompetentās iestādes (pierādījuma pamatā ir salīdzināmības analīze, tostarp funkcionālā analīze, un citi saistītie faktuālie elementi), būtiski ietekmēja nesaistītu uzņēmumu darījuma principa rezultātu attiecīgo darījumu ķēdē vai komerciālajās/finanšu attiecībās, un ko par tādu atzīst nodokļu maksātājs, kas ir cietis no nodokļu dubultās uzlikšanas un pieprasa piemērot Arbitrāžas konvencijas noteikumus;

b)

arbitrāžas konvencijas darbības joma ietver visus ES darījumus, kas iesaistīti dalībvalstu trīsstūrveida lietās.

a)

Piemērojot Arbitrāžas Konvencijas 7. panta 1. punktu, lietu uzskata par iesniegtu saskaņā ar 6. panta 1. punktu, kad nodokļu maksātājs iesniedzis šādas ziņas:

b)

divu gadu termiņš sākas vēlākajā no šādām dienām:

a)

neraugoties uz tūlītējām fiskālajām sekām, kas var skart kādu dalībvalsti, tiek piemērots nesaistītu uzņēmumu darījuma princips, kā to paredz ESAO;

b)

lietu izskata pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā konkrētās lietas jautājumu sarežģītību;

c)

tiek apsvērti jebkuri piemēroti līdzekļi, lai pēc iespējas ātri panāktu savstarpēju vienošanos, tostarp tikšanās. Attiecīgā gadījumā uzņēmumu aicina paskaidrot savu viedokli kompetentajai iestādei;

d)

ņemot vērā šā rīcības kodeksa noteikumus, savstarpēja vienošanās būtu jāpanāk divos gados no dienas, kad lieta tika sākotnēji iesniegta vienai no kompetentajām iestādēm saskaņā ar šā rīcības kodeksa 5. punkta b) apakšpunktu. Tomēr dažās situācijās (piemēram, ja lietā drīz var panākt risinājumu vai ja darījums ir īpaši sarežģīts, vai trīsstūrveida lietās) var piemērot Arbitrāžas konvencijas 7. panta 4. punktu (kurā paredzēta iespēja termiņus pagarināt), lai vienotos par nelielu pagarinājumu;

e)

savstarpējās vienošanās procedūrai nebūtu jāuzliek nekādas neatbilstīgas vai pārmērīgas ievērošanas izmaksas personai, kas lūgusi procedūras piemērošanu, vai jebkurai citai personai, kas saistīta ar lietu.

a)

tiklīdz dalībvalstu kompetentās iestādes ir vienojušās, ka izskatāmā lieta ir ES trīsstūrveida lieta, tām nekavējoties jāaicina otra (pārējās) ES kompetentā(-s) iestāde(-s) piedalīties procesā un sarunās novērotāja vai aktīva dalībnieka lomā un kopā nolemt par turpmāko pieeju. Attiecīgi citai(-ām) ES kompetentajai(-ām) iestādei(-ēm) arī jāsniedz visa attiecīgā informācija, piemēram, organizējot informācijas apmaiņu. Cita(-as) ES kompetentā(-s) iestāde(-es) jāaicina apliecināt “sava(-u)” nodokļu maksātāja(-u) faktisko vai iespējamo iesaisti;

b)

kompetentās iestādes, kas iesaistītas nodokļu dubultās uzlikšanas risināšanā ES trīsstūrveida lietās saskaņā ar Arbitrāžas konvenciju, var pieņemt vienu no šādām pieejām:

Šādos nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumos dalībvalstīm iesaka izmantot daudzpusējo procedūru. Taču par procedūru vienmēr jāvienojas visām kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz konkrētās lietas faktiem un apstākļiem. Ja daudzpusējā pieeja nav iespējama un tiek sāktas divas vai vairāk paralēlas divpusējās procedūras, visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāiesaistās Arbitrāžas konvencijas procedūras pirmajā posmā vai nu kā līgumslēdzējām valstīm sākotnējā Arbitrāžas konvencijas piemērošanā, vai kā novērotājām;

c)

novērotāja statusu var mainīt uz dalībnieka statusu atkarībā no sarunu attīstības un sniegtajiem pierādījumiem. Ja otra (citas) ES kompetentā(-s) iestāde(-s) vēlas piedalīties otrajā posmā (arbitrāžā), tai (tām) jākļūst par dalībnieku(-iem).

Tas, ka otra (citas) ES kompetentā(-s) iestāde(-s) visā sarunu laikā paliek novērotāja statusā, neietekmē Arbitrāžas konvencijas noteikumu piemērošanu (piemēram, termiņus un procedūras jautājumus).

Līdzdalība novērotāja(-u) statusā neuzliek otrai (citām) kompetentajai(-ām) iestādei(-ēm) saistības attiecībā uz Arbitrāžas konvencijas procedūras galīgo rezultātu.

Procedūras gaitā apmainoties ar informāciju, jāievēro parastās tiesiskās un administratīvās prasības un procedūras;

d)

nodokļu maksātājam(-iem) cik vien iespējams drīz jāinformē attiecīgās nodokļu iestādes, ka lietā varētu būt iesaistīta(-s) cita(-s) persona(-s) citā(-s) dalībvalstī(-īs). Pēc šāda paziņojuma atbilstīgā termiņā jāsniedz visi attiecīgie fakti un apliecinošā dokumentācija. Šāda pieeja ne vien palīdzēs ātrāk rast risinājumu, bet arī novērsīs gadījumus, kad nodokļu dubultās uzlikšanas jautājumi netiek atrisināti dažādu dalībvalstu procedūras termiņu dēļ.

a)

lai mazinātu izmaksas un kavēšanos, kas rodas tulkošanas dēļ, savstarpējās vienošanās procedūru, jo īpaši nostājas izklāstu apmaiņu, vajadzētu veikt vienā darba valodā vai līdzvērtīgā veidā, ja kompetentās iestādes var panākt divpusēju (vai daudzpusēju) vienošanos;

b)

uzņēmumu, kas pieprasa savstarpējās vienošanās procedūru, par jebkuru būtisku attīstību lietā, kas rodas procedūras gaitā, informē tā kompetentā iestāde, kurai tas iesniedzis lūgumu;

c)

tiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte saistībā ar jebkuru personu, ko aizsargā divpusējs nolīgums par nodokļiem vai dalībvalsts tiesību akti;

d)

kompetentā iestāde apliecina nodokļu maksātāja lūguma saņemšanu par savstarpējas vienošanās procedūras sākšanu viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas un vienlaikus informē kompetento(-ās) iestādi(-es) citā(-s) lietā iesaistītajā(-s) dalībvalstī(-s), nosūtot pielikumā nodokļu maksātāja lūguma kopiju;

e)

ja kompetentā iestāde uzskata, ka uzņēmums nav iesniedzis obligāto informāciju, kas nepieciešama savstarpējās vienošanās procedūras sākšanai, kā minēts 5. punkta a) apakšpunktā, tā aicina uzņēmumu divos mēnešos pēc lūguma saņemšanas iesniegt konkrētu papildinformāciju, kas tai ir vajadzīga;

f)

dalībvalstis apņemas, ka kompetentā iestāde atbildēs uzņēmumam, kas iesniedz lūgumu, kādā no šiem veidiem:

g)

ja kompetentā iestāde uzskata, ka lieta ir pamatota, tai būtu jāsāk savstarpējās vienošanās procedūra, informējot citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās lēmumu un nosūtot pielikumā šā rīcības kodeksa 5. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas kopiju. Vienlaikus tā informē personu, kas atsaukusies uz Arbitrāžas konvenciju, ka tā ir sākusi savstarpējās vienošanās procedūru. Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, kompetentā(-s) iestāde(-s), kas sākusi(-šas) savstarpējās vienošanās procedūru, arī informē citas dalībvalsts kompetento iestādi un personu, kas iesniegusi lūgumu, vai lieta ir iesniegta termiņā, kas paredzēts Arbitrāžas konvencijas 6. panta 1. punktā, kā arī par Arbitrāžas konvencijas 7. panta 1. punktā minēto divu gadu termiņa sākuma dienu.

a)

dalībvalstis apņemas, ka, sākot savstarpējās vienošanās procedūru, tās valsts kompetentā iestāde, kurā veikta nodokļu pārskatīšana, t. i., ir pieņemts vai ir paredzēts pieņemt galīgo nodokļu iestādes lēmumu par ienākumiem vai līdzvērtīgu lēmumu, ar kuru paredz korekciju, kas ir vai varētu būt par cēloni nodokļu dubultai uzlikšanai Arbitrāžas konvencijas 1. panta nozīmē, nosūtīs nostājas izklāstu kompetentajai(-ām) iestādei(-ēm) citā(-s) lietā iesaistītajā(-s) dalībvalstī(-s), izklāstot:

b)

nostājas izklāstā iekļauj pilnīgu nodokļu pārskatīšanas vai korekcijas pamatojumu un pievieno pamatdokumentu, kas apstiprina kompetentās iestādes nostāju, un visu citu dokumentu sarakstu, kuri izmantoti korekcijas noteikšanai;

c)

nostājas izklāstu pēc iespējas ātrāk nosūta kompetentajai(-ām) iestādei(-ēm) citā(-s) dalībvalstī(-s), kura(-s) iesaistītas lietā, ņemot vērā konkrētās lietas sarežģītību, un ne vēlāk kā četros mēnešos kopš vēlākās no šādām dienām:

d)

dalībvalstis apņemas, ka, ja tās valsts kompetentā iestāde, kurā nav veikta vai nav paredzēts veikt nodokļu pārskatīšanu vai nav pieņemts vai nav paredzēts pieņemt līdzvērtīgu lēmumu, kas ir vai varētu būt par cēloni nodokļu dubultai uzlikšanai Arbitrāžas konvencijas 1. panta nozīmē, piemēram, sakarā ar transfertcenu noteikšanas korekciju, saņem nostājas izklāstu no citas kompetentās iestādes, tā atbildēs pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā konkrētās lietas sarežģītību un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nostājas izklāsta saņemšanas;

e)

atbildi sniedz kādā no šiem veidiem:

f)

dalībvalstis apņemas veikt attiecīgus pasākumus, lai paātrinātu procedūras, kur tas ir iespējams. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāparedz regulāri vismaz vienreiz gadā organizēt tikšanās starp kompetentajām iestādēm, lai apspriestu neizlemto lietu izskatīšanu savstarpējās vienošanās procedūras gaitā (ar nosacījumu, ka šādu lietu skaits pamato šādas regulāras tikšanās).

a)

dalībvalstis apņemas nekavējoties darīt zināmus Padomes ģenerālsekretāram to piecu neatkarīgu autoritatīvu personu vārdus, kuras var kļūt par padomdevējas komisijas locekļiem, kā minēts Arbitrāžas konvencijas 7. panta 1. punktā, kā arī ar tiem pašiem nosacījumiem informē par visām izmaiņām šo personu sarakstā;

b)

nosūtot neatkarīgo autoritatīvo personu vārdus Padomes ģenerālsekretāram, dalībvalstis pievieno šo personu curriculum vitae, kurā cita starpā jānorāda pieredze tieslietu, nodokļu un jo īpaši transfertcenu noteikšanas jomā;

c)

dalībvalstis var arī norādīt savā sarakstā tās neatkarīgās autoritatīvās personas, kuras atbilst prasībām, lai tiktu ievēlētas par priekšsēdētāju;

d)

padomes ģenerālsekretārs katru gadu vēršas pie dalībvalstīm ar lūgumu apstiprināt to izvirzīto neatkarīgo autoritatīvo personu vārdus vai sniegt to personu vārdus, kas stājušās viņu vietā;

e)

apkopots neatkarīgo autoritatīvo personu saraksts tiks publicēts Padomes tīmekļa vietnē;

f)

neatkarīgām autoritatīvām personām nav jābūt nominējošās valsts valstspiederīgajiem vai iedzīvotājiem, bet viņiem jābūt kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem un tādas teritorijas iedzīvotājiem, kurā piemēro Arbitrāžas konvenciju;

g)

kompetentajām iestādēm ieteicams izstrādāt vienotu deklarāciju, kurā tiek pieņemta nominācija un deklarēta neatkarība konkrētajā lietā un kuru paraksta izvēlētās neatkarīgās autoritatīvās personas;

a)

ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi, dalībvalsts, kas sniegusi pirmo paziņojumu par nodokļu pārskatīšanu, t. i., kurā pieņemts galīgais nodokļu iestādes lēmums par papildu ienākumiem vai līdzvērtīgs lēmums, kas ir vai varētu būt par cēloni nodokļu dubultai uzlikšanai Arbitrāžas konvencijas 1. panta nozīmē, uzņemas iniciatīvu izveidot padomdevēju komisiju un rīko tās sanāksmes, vienojoties ar otru (citām) dalībvalsti(-īm);

b)

kompetentajām iestādēm jāizveido padomdevēja komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā termiņa beigām, kas minēts Arbitrāžas konvencijas 7. pantā. Ja viena kompetentā iestāde to nedara, iniciatīvu var pārņemt cita iesaistītā kompetentā iestāde;

c)

padomdevējas komisijas sastāvā parasti papildus priekšsēdētājam un kompetento iestāžu pārstāvjiem ir divas neatkarīgas autoritatīvas personas. Trīsstūrveida lietās, kad padomdevēju komisiju veido saskaņā ar daudzpusēju pieeju, dalībvalstīm jāievēro Arbitrāžas konvencijas 11. panta 2. punkts, kas paredz papildu reglamentu, lai nodrošinātu, ka padomdevēja komisija, tostarp tās priekšsēdētājs, var pieņemt atzinumu ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu;

d)

padomdevējai komisijai palīdz sekretariāts, kura praktisko izmitināšanu uzņemas dalībvalsts, kas ierosinājusi padomdevējas komisijas izveidošanu, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi. Neatkarības nodrošināšanas nolūkā šis sekretariāts darbojas padomdevējas komisijas priekšsēdētāja pārraudzībā. Sekretariāta locekļiem ir pienākums ievērot slepenību, kā noteikts Arbitrāžas konvencijas 9. panta 6. punktā;

e)

vietu, kur notiek padomdevējas komisijas sanāksmes, un vietu, kur jāpasludina tās atzinums, jau iepriekš izraugās attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes;

f)

dalībvalstis pirms padomdevējas komisijas pirmās sanāksmes to nodrošina ar visu attiecīgo dokumentāciju un informāciju un jo īpaši ar visiem dokumentiem, ziņojumiem, saraksti un secinājumiem, kas izmantoti savstarpējās vienošanās procedūras gaitā.

a)

lietu uzskata par nodotu padomdevējai komisijai dienā, kad priekšsēdētājs apstiprina, ka tās locekļi ir saņēmuši visu attiecīgo dokumentāciju un informāciju, kas minēta 7.2. punkta f) apakšpunktā;

b)

padomdevēja komisija izskatīšanu veic iesaistīto dalībvalstu valsts valodā vai valsts valodās, ja vien kompetentās iestādes nenolemj citādi, par to savstarpēji vienojoties, ņemot vērā padomdevējas komisijas vēlmes;

c)

padomdevēja komisija var pieprasīt pusei, kura iesniegusi paziņojumu vai dokumentu, veikt tulkojumu valodā vai valodās, kuras izmanto lietas izskatīšanas gaitā;

d)

ievērojot Arbitrāžas konvencijas 10. pantu, padomdevēja komisija var lūgt dalībvalstīm un jo īpaši tai dalībvalstij, kura sniegusi pirmo paziņojumu par nodokļu pārskatīšanu, t. i., kurā pieņemts galīgais nodokļu administrācijas lēmums par papildu ienākumiem vai līdzvērtīgs lēmums, kas ir vai varētu būt par cēloni nodokļu dubultai uzlikšanai Arbitrāžas konvencijas 1. panta nozīmē, tikties ar padomdevēju komisiju;

e)

padomdevējas komisijas procedūras izmaksas, kuras vienlīdzīgi sadala attiecīgo dalībvalstu starpā, sastāv no padomdevējas komisijas administratīvajām izmaksām un neatkarīgo autoritatīvo personu honorāriem un izdevumiem;

f)

ja vien dalībvalstu kompetentās iestādes nevienojas citādi:

g)

padomdevējas komisijas procedūras izmaksu faktisko samaksu veic tā dalībvalsts, kura uzņēmusies iniciatīvu izveidot padomdevēju komisiju, ja vien attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nav izlēmušas citādi.

a)

padomdevējas komisijas locekļu vārdi;

b)

lūgums; un lūgumā iekļautu šādu informāciju:

c)

lietas izskatīšanas īss kopsavilkums;

d)

argumenti un metodes, ar ko pamatots lēmums, kas izteikts atzinumā;

e)

atzinums;

f)

vieta, kurā atzinums pasludināts;

g)

diena, kurā atzinums pasludināts;

h)

padomdevējas komisijas locekļu paraksti.

i)

pēc lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde, kurai iesniegta lieta, nosūta kompetentās iestādes lēmuma un padomdevējas komisijas atzinuma kopiju katram no iesaistītajiem uzņēmumiem;

ii)

dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties, ka lēmumu un atzinumu publicēs pilnībā. Tās var arī vienoties publicēt lēmumu un atzinumu, neminot iesaistīto uzņēmumu nosaukumus un izlaižot visas norādes, kas varētu atklāt iesaistīto uzņēmumu identitāti. Abos gadījumos ir nepieciešama uzņēmumu piekrišana, un pirms publicēšanas iesaistītajiem uzņēmumiem ir rakstiski jāpaziņo kompetentajai iestādei, kurai iesniegta lieta, ka tiem nav iebildumu pret lēmuma un atzinuma publicēšanu;

iii)

padomdevējas komisijas atzinumu sagatavo trīs (vai vairāk – trīsstūrveida lietās) oriģinālos, no kuriem pa vienam ir jānosūta katras attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un viens jānosūta Padomes Ģenerālsekretariātam arhivēšanai. Ja pastāv vienošanās par atzinuma publicēšanu, to dara publiski pieejamu oriģinālvalodā(-s) Komisijas tīmekļa vietnē.

a)

dalībvalstīm iesaka veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Arbitrāžas konvenciju paredzēto nodokļu iekasēšanas pārtraukšanu pārrobežu domstarpību izšķiršanas procedūru laikā tie uzņēmumi, kas iesaistīti šādās procedūrās, varētu panākt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kas iesaistīti valstu iekšējās pārsūdzības vai tiesvedības procesā, lai arī šie pasākumi varētu nozīmēt, ka dažām dalībvalstīm jāveic izmaiņas to tiesību aktos. Dalībvalstīm būtu lietderīgi paplašināt šos pasākumus attiecībā uz pārrobežu domstarpību izšķiršanas procedūrām, piemērojot nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumus, kas noslēgti starp dalībvalstīm;

b)

tā kā savstarpējās vienošanās procedūras sarunās nodokļu maksātājam nevajadzētu ciest no dažādām pieejām attiecībā uz procentu iekasēšanu un atmaksu savstarpējās vienošanās procedūras gaitā, dalībvalstīs ieteicams izmantot vienu no šādām pieejām: