Choose the experimental features you want to try

32024R1015

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - ES - 2024/1015 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32024R1015

Padomes Regula (ES) 2024/1015 (2024. gada 26. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

ST/7660/2024/ADD/1

OV L, 2024/1015, 27.3.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1015/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1015/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

L sērija

2024/1015

27.3.2024

PADOMES REGULA (ES) 2024/1015

(2024. gada 26. marts),

ar kuru groza Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2024/257 (1) uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), zvejas piepūles limiti, un pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar Regulā (ES) 2024/257 noteiktajām KPN un zvejas piepūles limitiem, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī ar trešām valstīm organizēto apspriešanos un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) sanāksmju iznākumu.

(2)

Regulā (ES) 2024/257 ir noteikta rajveidīgo zivju (Rajiformes) KPN Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 6.a, 6.b, 7.a–7.c un 7.e–7.k rajonā. Minētajā regulā ir noteikts arī īpašs nosacījums, kas saistīts ar minēto KPN. Minētais īpašais nosacījums ļauj Savienībai un Apvienotajai Karalistei 2024. gadā ICES 7.e rajonā (Lamanša rietumdaļa) gūt sīkacu rajas (Raja microocellata) nozvejas, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kuras mērķis ir vākt uz zvejniecību balstītus datus par minēto krājumu, ko novērtē ICES. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un dotu iespēju īstenot kontrolzvejniecības uzraudzības programmas, daudzumi, uz kuriem minētais īpašais nosacījums attiecas, būtu jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu un sadales principu, kas piemērojams rajveidīgajām zivīm Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a–7.c un 7.e–7.k rajonā.

(3)

Divpusējās apspriešanās par to krājumu zvejas iespēju noteikšanu, kas uzskaitīti 35. pielikumā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), Savienība un Apvienotā Karaliste pirmo reizi ir noteikusi KPN 2024. gadam, kas attiecas uz: i) sarkano pleksti (Glyptocephalus cynoglossus) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā; ii) mazmutes pleksti (Microstomus kitt) minētajā zonā; un iii) gludo rombu (Scophthalmus rhombus) minētajā zonā. Kamēr dalībvalstis vēl nebija vienojušās par to, kā minētās zvejas iespējas sadalāmas, minēto krājumu KPN Regulā (ES) 2024/257 bija atzīmētas ar “jānosaka”. Minēto krājumu KPN un Savienības kvota būtu jānosaka uz tādu laikposmu un tādā apjomā, par kādu ir panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti, un minētās Savienības kvotas būtu jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar vienošanos, kas par minēto krājumu sadales koeficientiem starp attiecīgajām dalībvalstīm tika panākta 2024. gada 18. martā.

(4)

2024. gada 7.–8. martā Savienība un Apvienotā Karaliste, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu, rīkoja divpusējas apspriešanās par tūbīšu un saistīto piezvejas sugu (Ammodytes spp.) KPN apjomu, kas pieejams Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, ko parakstīja 2024. gada 12. martā. Tāpēc attiecīgā KPN būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

(5)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) 12. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā ir pieņēmusi Čīles stavridas (Trachurus murphyi) nozvejas limitus un saglabājusi ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zveju. Turklāt SPRFMO ir paturējusi spēkā vai grozījusi funkcionāli saistītos pasākumus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(6)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā ir nolēmusi paturēt spēkā riņķvada kuģiem noteiktos zvejas piepūles limitus un maksimālo skaitu šo kuģu, kas zvejo tropiskās tunzivis. Noteikumi, kas saistīti ar zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) pārvaldību tropisko tunzivju zvejniecībā un jo īpaši ar ZPI izmantošanas aizliegumu, ir grozīti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)

Zvejas piepūles limiti, kas noteikti Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus) Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un Savienības zilās tunzivs audzētavu maksimālā ielaide un kapacitāte balstās uz informāciju, kas sniegta dalībvalstu zilās tunzivs gada zvejas plānos, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānos un gada audzēšanas pārvaldības plānos, kas izveidoti saskaņā ar 11., 13. un 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2053 (3). Dalībvalstīm, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 1. punktu, minētie plāni katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz Komisijai. Komisija minētos plānus pēc tam apkopo, un uz to pamata tiek sagatavots Savienības gada plāns, ko nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT, kā prasīts Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 2. punktā. Saskaņā ar ICCAT noteikumiem, kas tika pārskatīti tās 2023. gada sanāksmē, neaktīvās zilā tunzivs audzētavas un saistīta audzēšanas kapacitāte pirmo reizi nebija iekļauta minētajā 2024. gada Savienības gada plānā. Savienības 2024. gada plānu ICCAT apstiprināja 2024. gada 6. martā. Tāpēc 2024. gadam noteiktie Savienības zvejas piepūles limiti un Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte būtu jāgroza saskaņā ar minēto gada plānu.

(8)

Savienības kvotas krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā 2024. gadam tika pielāgotas ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2023. gada novembrī saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuros paredzēts, ka Savienība pēc pieprasījuma var noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2022. gada uz 2024. gadu. Tāpēc un lai pirms attiecīgo krājumu zvejas sezonu sākuma varētu izmantot minētos pārnestos daudzumus: i) būtu jāgroza ziemeļu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) (ALB/AN05N), dienvidu krājuma garspuru tunzivs (ALB/AS05N), lielacu tunzivs (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā (BET/ATLANT), kā arī zobenzivs (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) un zobenzivs Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) Savienības kvotas, lai atspoguļotu šādus Savienības kvotas pielāgojumus; un ii) dalībvalstu kvotas, kas paredzētas saskaņā ar minētajām Savienības kvotām, būtu attiecīgi jāgroza, ņemot vērā relatīvās stabilitātes principu.

(9)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (KMS) Pušu konference 14. sanāksmē, kas 2024. gada 12.–17. februārī notika Samarkandā (Uzbekistāna), minētās konvencijas I un II papildinājuma aizsargājamo sugu sarakstiem pievienoja smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus). Tāpēc minētie pasākumi Savienības tiesību aktos būtu jāievieš kā aizliegums: i) Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos un ii) trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2124 (4) 98. panta 2. punktā šāds aizliegums jau ir noteikts attiecībā uz smilšu tīģerhaizivi Vidusjūrā. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu nepārklātos attiecībā uz Vidusjūru, šāds aizliegums būtu jāattiecina tikai uz Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru, un uz trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.

(10)	Gan Regulas (ES) 2024/257 41. panta 3. punkts, gan 43. pants atsaucas uz to pašu maksimālo skaitu Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius). Tāpēc 41. panta 3. punkts juridiskās skaidrības labad būtu jāsvītro.

(11)	Regulas (ES) 2024/257 59. pants par stāšanos spēkā un piemērošanu būtu jālabo attiecībā uz pasākumiem par zuti (Anguilla anguilla) Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajos Savienības iesāļūdeņos.

(12)

Regulas (ES) 2024/257 pielikumos iekļautajās KPN tabulās būtu jālabo dažas kļūdas. Minētās kļūdas cita starpā attiecas uz: i) KPN, Savienības un dalībvalstu kvotām; ii) KPN veidu (t. i., “analītiska KPN” vai “piesardzīga KPN”); iii) ikgadējā elastīguma piemērošana dalībvalstu kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 (5) 3. un 4. pantu; iv) apgabalu aprakstiem; un v) ziņošanas kodiem. Turklāt minētajos pielikumos būtu jāprecizē daži noteikumi: i) KPN tabulās par cirtaino raju (Raja undulata) Savienības ūdeņos, attiecīgi, ICES 8. un 9. apakšapgabalā; un ii) KPN tabulās par makreli (Scomber scombrus) Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.

(13)	Tāpēc Regula (ES) 2024/257 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Regulā (ES) 2024/257 paredzētās zvejas iespējas piemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tāpēc arī noteikumi par zvejas iespējām, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas vai vēl nav pilnībā apgūtas.

(15)	Šīs regulas noteikumi par smilšu tīģerhaizivi būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa, proti: i) pēc KMS Pušu konferences 14. sanāksmes, kas norisinājās 2024. gada 12.–17. februārī; un ii) pirms KMS I un II papildinājuma grozījuma stāšanās spēkā 2024. gada 17. maijā.

(16)	Ņemot vērā lietas steidzamību, zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas nolūkā šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2024/257

Regulu (ES) 2024/257 groza šādi:

regulas 20. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba)	smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru;”;

2)	regulas 41. panta 3. punktu svītro;

regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

1. Riņķvada kuģi, palīgkuģi un jebkādi citi kuģi, kas darbojas kā riņķvada kuģu atbalsta kuģi, no 2024. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 15. augusta plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2. Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz vienu papildu mēnesi no 2024. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2024. gada 30. aprīļa plkst. 24.00 vai no 2024. gada 1. maija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. maija plkst. 24.00, vai no 2024. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 30. novembra plkst. 24.00, vai no 2024. gada 1. decembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3. Attiecīgās dalībvalstis kopīgi nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2024. gada 15. februārim kopīgi informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Attiecīgo dalībvalstu kopīgi izvēlēto aizlieguma periodu Komisija pirms 2024. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.”

;

regulas 55. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)	smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos Savienības ūdeņos;”;

regulas 59. panta a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:

“a)	regulas 13. panta 1. un 7. punktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam;

b)	regulas 13. panta 2.–6. punktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam;”;

regulas 59. pantā iekļauj šādus punktus:

“ca)	regulas 20. panta 1. punkta ba) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa;

ga)	regulas 55. panta 1. punkta aa) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa;”;

7)	regulas IA, IG, IH, VI, IX un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2024. gada 26. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. CLARINVAL

(1) Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj).

(2) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2124 (2023. gada 4. oktobris) ar atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (OV L, 2023/2124, 12.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2124/oj).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2024/257 IA, IG, IH, VI, IX un XI pielikumu groza šādi:

regulas IA pielikuma B daļā 1. tabulu aizstāj ar šādu:

1. tabula
“Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā
Dānija		158 096	(1)	Analītiska KPN
Vācija		241	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Zviedrija		5 805	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		164 142
Apvienotā Karaliste		5 269
KPN		169 411
(1)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

	1r	2r	3r	4	5r	6	7r
	(SAN/234_1R) (1)	(SAN/234_2R) (1)	(SAN/234_3R) (2)	(SAN/234_4)	(SAN/234_5R)	(SAN/234_6) (1)	(SAN/234_7R)
Dānija	119 773	33 526	4 666	0	0	131	0
Vācija	183	51	7	0	0	0	0
Zviedrija	4 398	1 231	171	0	0	5	0
Savienība	124 354	34 808	4 844	0	0	136	0
Apvienotā Karaliste	3 992	1 117	156	0	0	4	0
Kopā	128 346	35 925	5 000	0	0	140	0
(1)	Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un nākamajā gadā izmantot tikai šajā pārvaldības apgabalā.
(2)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.r tūbīšu pārvaldības apgabalā kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.”

regulas IA pielikuma B daļā 29. tabulu aizstāj ar šādu:

29. tabula
“Suga:	Sarkanā plekste			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā
	Glyptocephalus cynoglossus				(WIT/03A-C.)
Dānija		542	(1)	Analītiska KPN
Vācija		1	(1)
Nīderlande		1	(1)
Zviedrija		113	(1)
Savienība		657	(1)
KPN		657
(1)	No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C1).”

regulas IA pielikuma B daļā 60. tabulu aizstāj ar šādu:

60. tabula
“Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā
					(L/W/2AC4-C)
Beļģija		121		Piesardzīga KPN
Dānija		335
Vācija		43
Francija		92
Nīderlande		278
Zviedrija		4
Savienība		873	(3)(4)
Apvienotā Karaliste		1 666	(1)(2)
KPN		2 539
(1)	No tās līdz 1 125 tonnām mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/07D.).
(2)	No tās līdz 541 tonnai sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/07D.).
(3)	No tās līdz 590 tonnām mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (LEM/03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.).
	Beļģija			82
	Dānija			226
	Vācija			29
	Francija			62
	Nīderlande			188
	Zviedrija			3
(4)	No tās līdz 283 tonnām sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (WIT/03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.).
	Beļģija			39
	Dānija			109
	Vācija			14
	Francija			30
	Nīderlande			90
	Zviedrija			1”

regulas IA pielikuma B daļā 61. tabulu aizstāj ar šādu:

61. tabula
“Suga:	Mazmutes plekste			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā
	Microstomus kitt				(LEM/03A-C.)
Dānija		170	(1)	Analītiska KPN
Vācija		2	(1)
Nīderlande		10	(1)
Zviedrija		5	(1)
Savienība		187	(1)
KPN		187
(1)	No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C1).”

regulas IA pielikuma B daļā 68. tabulu aizstāj ar šādu:

68. tabula
“Suga:	Jūraslīdaka		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā
	Molva molva			(LIN/03A-C.)
Beļģija		11	Piesardzīga KPN”
Dānija		88
Vācija		11
Zviedrija		34
Savienība		144
Apvienotā Karaliste		0
KPN		144

regulas IA pielikuma B daļā 73. tabulu aizstāj ar šādu:

73. tabula
“Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā
	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			(NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 107,5	Analītiska KPN
Dānija		1 107,5	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.”
Vācija		16
Francija		33
Nīderlande		570
Savienība		2 834
Apvienotā Karaliste		18 350
KPN		21 184

regulas IA pielikuma B daļā 78. tabulu aizstāj ar šādu:

78. tabula
“Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā
	Ziemeļu garnele Pandalus borealis				(PRA/2AC4-C)
Dānija		588	(1)	Piesardzīga KPN
Nīderlande		6	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Zviedrija		24	(1)
Savienība		618	(1)
Apvienotā Karaliste		174	(1)
KPN		792	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās ziemeļu garneles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.”

regulas IA pielikuma B daļā 79. tabulu aizstāj ar šādu:

79. tabula
“Suga:	Ziemeļu garnele			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN
	Pandalus borealis				(PRA/4N-S62)
Dānija		50		Analītiska KPN
Zviedrija		123	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Savienība		173		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.”

regulas IA pielikuma B daļā 93. tabulu aizstāj ar šādu:

93. tabula
“Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā
					(T/B/2AC4-C)
Beļģija		251		Analītiska KPN
Dānija		537		Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		137
Francija		65
Nīderlande		1 904
Zviedrija		4
Savienība		2 898	(3)(4)
Apvienotā Karaliste		708	(1)(2)
KPN		3 606
(1)	No tās līdz 400 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C).
(2)	No tās līdz 308 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/7DE.).
(3)	No tās līdz 1 638 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C).
	Beļģija			142
	Dānija			303
	Vācija			77
	Francija			37
	Nīderlande			1 077
	Zviedrija			2
(4)	No tās līdz 1 260 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (BLL/03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.).
	Beļģija			109
	Dānija			233
	Vācija			60
	Francija			28
	Nīderlande			828
	Zviedrija			2”

10)

regulas IA pielikuma B daļā 94. tabulu aizstāj ar šādu:

94. tabula
“Suga:	Gludais rombs			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā
	Scophthalmus rhombus				(BLL/03A-C.)
Dānija		116	(1)	Analītiska KPN
Vācija		0	(1)
Nīderlande		11	(1)
Zviedrija		21	(1)
Savienība		148	(1)
KPN		148
(1)	No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C1).”

11)

regulas IA pielikuma B daļā 98. tabulu aizstāj ar šādu:

98. tabula
“Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā
	Rajveidīgās zivis Rajiformes				(SRX/67AKXD)
Beļģija		824	(1)(2)(3)(4)(5)	Piesardzīga KPN
Igaunija		5	(1)(2)(3)(4)(5)
Francija		3 702	(1)(2)(3)(4)(5)
Vācija		11	(1)(2)(3)(4)(5)
Īrija		1 191	(1)(2)(3)(4)(5)
Lietuva		19	(1)(2)(3)(4)(5)
Nīderlande		3	(1)(2)(3)(4)(5)
Portugāle		20	(1)(2)(3)(4)(5)
Spānija		996	(1)(2)(3)(4)(5)
Savienība		6 771	(1)(2)(3)(4)(5)
Apvienotā Karaliste		2 985	(1)(2)(3)(4)(5)
KPN		9 756	(3)(4)(5)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju 7.e zonā ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.f–k zonā nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.e, 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā nedrīkst nozvejot vairāk par tālāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem.
	Suga:	Sīkacu raja		Zona:	7.f un 7.g
		Raja microocellata			(RJE/7FG.)
	Beļģija		5	(1)	Piesardzīga KPN
	Igaunija		0	(1)
	Francija		22	(1)
	Vācija		0	(1)
	Īrija		7	(1)
	Lietuva		0	(1)
	Nīderlande		0	(1)
	Portugāle		0	(1)
	Spānija		6	(1)
	Savienība		40	(1)
	Apvienotā Karaliste		46	(1)
	KPN		86
	(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.
(5)	Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, 7.e rajonā nedrīkst nozvejot vairāk par tālāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kuras mērķis ir vākt uz zvejniecību balstītu datus par šo krājumu, ko novērtē ICES.
	Suga:	Sīkacu raja		Zona:	7.e
		Raja microocellata			(RJE/07E.)
	Beļģija		1	(1)	Piesardzīga KPN
	Igaunija		0	(1)
	Francija		6	(1)
	Vācija		0	(1)
	Īrija		2	(1)
	Lietuva		0	(1)
	Nīderlande		0	(1)
	Portugāle		0	(1)
	Spānija		2	(1)
	Savienība		11	(1)
	Apvienotā Karaliste		5	(1)
	KPN		16
	(1)	Nozveju no šā krājuma drīkst izkraut tikai kuģi, kas piedalās sīkacu rajas kontrolzvejniecības uzraudzības programmās 7.e zonā. Citu kuģu nozvejotiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Katra puse neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās uzraudzības programmās. Kuģiem, kas tajās piedalās, būs jāvāc un jākopīgo dati par izkrāvumiem un izmetumiem un, vēlams, par nozvejas bioloģiskajiem raksturlielumiem (garumu, svaru un dzimumu).”

12)

regulas IA pielikuma B daļā 101. tabulas 2. zemsvītras piezīmē tabulas aizstāj ar šādām:

“Suga:	Cirtainā raja		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā
	Raja undulata			(RJU/8-C.)
Beļģija	0		Piesardzīga KPN
Francija	13	(1)
Portugāle	10
Spānija	10	(2)
Savienība	33
Apvienotā Karaliste	0
KPN	33
(1)	Papildu 28,5 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Francija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.
(2)	Papildu 21,5 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Spānija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.
Suga:	Cirtainā raja		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā
	Raja undulata			(RJU/9-C.)
Beļģija	0		Piesardzīga KPN
Francija	20
Portugāle	15	(1)
Spānija	15
Savienība	50
Apvienotā Karaliste	0
KPN	50
(1)	Papildu 50 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/9-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Portugāle paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.”

13)

regulas IA pielikuma B daļā 103. tabulu aizstāj ar šādu:

103. tabula
“Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā
	Makrele Scomber scombrus				(MAC/2A34-N)
Beļģija		476	(1)(2)	Analītiska KPN
Dānija		27 882	(1)(2)(4)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		496	(1)(2)
Francija		1 498	(1)(2)
Nīderlande		1 508	(1)(2)
Zviedrija		4 569	(1)(2)(3)
Savienība		36 429	(1)(2)
KPN		739 386
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		3.a (MAC/*03A.)	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/*3A4BC)	4.b (MAC/*04B.)	4.c (MAC/*04C.)	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14)
	Beļģija	0	0	0	0	286
	Dānija	0	4 130	0	0	9 774
	Vācija	0	0	0	0	298
	Francija	0	490	0	0	899
	Nīderlande	0	490	0	0	905
	Zviedrija	0	0	390	10	2 741
	Savienība	0	5 110	390	10	14 903
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	0	Jānosaka
	Dānija	0	Jānosaka
	Vācija	0	Jānosaka
	Francija	0	Jānosaka
	Nīderlande	0	Jānosaka
	Zviedrija	0	Jānosaka
	Savienība	0	Jānosaka
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
		322
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14):
	Vācija	531
	Spānija	1
	Igaunija	4
	Francija	354
	Īrija	1 769
	Latvija	3
	Lietuva	3
	Nīderlande	774
	Polija	37”

14)

regulas IA pielikuma B daļā 106. tabulas 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“ (1)

Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU).”;

15)

regulas IA pielikuma B daļā 111. tabulu aizstāj ar šādu:

111. tabula
“Suga:	Parastā jūrasmēle		Zona:	7.f un 7.g
	Solea solea			(SOL/7FG.)
Beļģija		730	Analītiska KPN
Francija		73	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.”
Īrija		37
Savienība		840
Apvienotā Karaliste		405
KPN		1 267

16)

regulas ID pielikumā 7., 8., 11., 14., 15. un 16. tabulu aizstāj ar šādām:

7. tabula
“Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums)		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N
	Thunnus alalunga			(ALB/AN05N)
Īrija	4 310,57		Analītiska KPN
Spānija	24 295,97		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Francija	7 641,47		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	2 664,72
Savienība	38 912,73	(1)(2)
KPN	47 251
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, ir: 1 241 .
(2)	Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos (ALB/*AN05N-UK) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu: 280,00.

8. tabula
Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu krājums)	Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N
	Thunnus alalunga		(ALB/AS05N)
Spānija	1 051,30	Analītiska KPN
Francija	345,49	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Portugāle	735,71	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	2 132,50
KPN	28 000

11. tabula
Suga:	Lielacu tunzivs		Zona:	Atlantijas okeāns
	Thunnus obesus			(BET/ATLANT)
Spānija	8 079,90	(1)	Analītiska KPN
Francija	3 431,99	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Portugāle	3 067,50	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	14 579,39	(1)
KPN	62 000	(1)
(1)	Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto zvejas kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.

14. tabula
Suga:	Zobenzivs		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N
	Xiphias gladius			(SWO/AN05N)
Spānija	6 294,13	(2)	Analītiska KPN
Portugāle	1 143,97	(2)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Citas dalībvalstis	168,10	(1)(2)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	7 606,20
KPN	13 200
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5°N (SWO/AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/AS05N_AMS).

15. tabula
Suga:	Zobenzivs		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N
	Xiphias gladius			(SWO/AS05N)
Spānija	4 978,46	(1)	Analītiska KPN
Portugāle	327,94	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Savienība	5 306,40		Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN	10 000
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N (SWO/*AN05N).

16. tabula
Suga:	Zobenzivs		Zona:	Vidusjūra
	Xiphias gladius			(SWO/MED)
Horvātija	13,74	(1)(2)	Analītiska KPN
Kipra	50,67	(1)(2)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Spānija	1 565,04	(1)(2)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	109,08	(1)(2)
Grieķija	1 036,02	(1)(2)
Itālija	3 208,44	(1)(2)
Malta	380,64	(1)(2)
Savienība	6 363,63	(1)(2)
KPN	9 017
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.
(2)	Īpašs nosacījums: Vidusjūras krājuma zobenzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-BC). Nedzīvas Vidusjūras krājuma zobenzivis, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-SR).”

17)

regulas ID pielikuma 12. tabulas 5. un 6. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādām:

18)

regulas IF pielikumu aizstāj ar šādu:

“IF PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:	Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii			Zona:	Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81)
Savienība		13	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN		20 642
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

”

19)

regulas IG pielikumu aizstāj ar šādu:

“IG PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula
Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	WCPFC konvencijas apgabals (BET/WCPFC)
Savienība		2 000	(1)	Piesardzīga KPN
KPN		Nepiemēro	(1)	Piesardzīga KPN
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem.

2. tabula
Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (SWO/F7120S)
Savienība		3 170,36	Piesardzīga KPN
KPN		Nepiemēro	Piesardzīga KPN

”

20)

regulas IH pielikumu aizstāj ar šādu:

“IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals, A un B pētniecības bloks (1)

(TOT/SPR-AB)

KPN

162

(2)(3)(4)

Piesardzīga KPN

(1)

A pētniecības bloks:

—

50°30΄S, 136°E

—

50°30΄S, 140°30΄E

—

54°50΄S, 140°30΄E

—

54°50΄S, 136°E

B pētniecības bloks:

—

52°45΄S, 140°30΄E

—

52°45΄S, 145°30΄E

—

54°50΄S, 145°30΄E

—

54°50΄S, 140°30΄E

(2)

Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zvejot atļauts tikai 600–2 500 m dziļumā. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2024. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2024. gada 1. līdz 15. novembrim āķu jedas ievieto tikai nakts laikā, un jebkādu zveju tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis:

a)	viens īpatnis, kura suga ir klaidoņalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnaču albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea) vai zīda vētrasputns (Pterodroma mollis), vai

b)	trīs īpatņi, kuru suga ir dūmainais albatross (Phoebetria palpebrata), milzu vētrasputns (Macronectes giganteus) vai Hola vētrasputns (Macronectes halli).

Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5 000 āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 100 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk.

(3)

No tās līdz 129 tonnām drīkst nozvejot A pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju A pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-A).

(4)

No tās līdz 33 tonnām drīkst nozvejot B pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju B pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-B).

2. tabula
Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi	Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija	18 622,82	Analītiska KPN
Nīderlande	20 185,21	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Lietuva	12 958,23	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Polija	22 280,74
Savienība	74 047,00
KPN	Nepiemēro

”

21)

regulas VI pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi

A tabula

	Zvejas kuģu skaits (1)
	Grieķija (2)	Spānija	Francija	Horvātija	Itālija	Kipra (3)	Malta (4)	Portugāle
Riņķvada kuģi (5)	0	7	22	18	21	1	2	0
Āķu jedu kuģi	0	38	23	0	40	17	63	0
Laivas zvejai ar ēsmu	0	66	8	0	0	0	0	0
Rokas āķu rindas	0	1	47	24	0	0	0	0
Traleri	0	0	56	0	0	0	0	0
Mazapjoma piekrastes zvejas kuģi	64	696	89	0	0	0	0	0
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)	41	0	60	0	142	0	240	76

22)

regulas VI pielikuma 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Maksimālais krātiņveida lamatu skaits
Dalībvalsts	Krātiņveida lamatu skaits
Spānija	6
Itālija	5
Portugāle	2 ”

23)

regulas VI pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Grieķija	0	0
Spānija	7	15 860,72
Horvātija	4	7 880,00
Itālija	3	1 160,00
Kipra	0	0
Malta	6	17 213,00
Portugāle	2	667

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)
Grieķija	0
Spānija	11 329,09
Horvātija	3 225,10
Itālija	610,00
Kipra	0
Malta	12 295,00
Portugāle	517,00”

24)

regulas IX pielikumu aizstāj ar šādu:

“IX PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius)

Spānija	14
Savienība	14

Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Spānija	4
Savienība	4

”

25)

regulas XI pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma B daļā tabulas par makreli (Scomber scombrus) Savienības ūdeņos ICES 3.a, 3.b, 3.c un 3.d rajonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a rajonā aizstāj ar šādām:

“Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A34-N)
Beļģija		501	(1)(2)	Analītiska KPN
Dānija		29 446	(1)(2)(4)	Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		523	(1)(2)
Francija		1 579	(1)(2)
Nīderlande		1 589	(1)(2)
Zviedrija		4 743	(1)(2)(3)
Savienība		38 381	(1)(2)
KPN		782 066
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	3.a	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā	4.b	4.c	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2AX14)
Beļģija	0	0	0	0	301
Dānija	0	4 130	0	0	10 312
Vācija	0	0	0	0	314
Francija	0	490	0	0	947
Nīderlande	0	490	0	0	953
Zviedrija	0	0	390	10	2 846
Savienība	0	5 110	390	10	15 673
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	0	0
	Dānija	0	0
	Vācija	0	0
	Francija	0	0
	Nīderlande	0	0
	Zviedrija	0	0
	Savienība	0	0
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
		266
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14):
	Vācija	749
	Spānija	1
	Igaunija	6
	Francija	499
	Īrija	2 495
	Latvija	5
	Lietuva	5
	Nīderlande	1 092
	Polija	53””

(1) Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(2) Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(3) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.

(4) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.

(5) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.

(6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).”

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1015/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*643), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: