(1)

Krievijas 2022. gada 24. februārī sāktais agresijas karš pret Ukrainu ietekmē Savienības zvejniecības un akvakultūras operatoru darbu. Galveno Krievijas un Ukrainas zvejniecības un akvakultūras preču tirdzniecības plūsmu pārrāvums ir pēkšņi sakāpinājis svarīgu ielaides resursu, piemēram, enerģijas un izejvielu, cenu pieaugumu. Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas lidostu ekspluatācija vairs nav iespējama un visas komerciālās kuģniecības operācijas Ukrainas ostās ir apturētas, tāpēc Ukrainas un Savienības tirdzniecību būtiski ietekmē arī transporta nepieejamība. Pašreizējā krīze, visticamāk, smagi ietekmēs graudu, augu eļļu un balto zivju piegādi Savienībai no Krievijas un Ukrainas, kas novedīs pie galveno izejvielu deficīta un vērā ņemama zivju barības cenu pieauguma. Daļa Savienības flotes ir pārtraukusi zveju, jo kompensēt ielaides resursu izmaksu pieaugumu, piemēram, enerģijas cenu dramatisko kāpumu un zvejas ienesīguma samazinājumu, nav iespējams. Izejvielu deficīta un augošo izmaksu kopējā ietekme ir jūtama arī jūras produktu audzēšanas un apstrādes sektorā. Vērā ņemamais izmaksu pieaugums un tirdzniecības plūsmu pārrāvums ir radījis būtiskus tirgus traucējumus, kas prasa iedarbīgu un efektīvu rīcību.

(2)

Tāpēc vajadzētu būt iespējai no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (3), atbalstīt konkrētus pasākumus, kuri veicami, lai mazinātu pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas kara radīto tirgus traucējumu ietekmi uz zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdi. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver finansiāla kompensācija atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas vai akvakultūras produktus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (4) 30. un 31. pantu, un zvejas un akvakultūras operatoriem, tostarp pārstrādes nozarē, paredzēta finansiāla kompensācija par negūtajiem ienākumiem un papildu izmaksām, kas tiem radušās sakarā ar tirgus traucējumiem, kurus izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tās ietekme uz zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdi. Izdevumiem par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar minētajiem pasākumiem, vajadzētu būt atbilstīgiem no 2022. gada 24. februāra, proti, no dienas, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.

(3)

Vajadzētu būt arī iespējai no EJZF atbalstīt finansiālu kompensāciju par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu apgabalos, kur Krievijas agresijas karš pret Ukrainu apdraud zvejas darbību drošību vai kur minētā agresijas kara ietekmē ir apgrūtināta zvejas darbību ekonomiskā dzīvotspēja. Šādai zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai vajadzētu būt atbalsttiesīgai, sākot no 2022. gada 24. februāra.

(4)

Vajadzētu būt iespējai atbalstīt abus minētos pasākumus ar maksimālo līdzfinansējuma likmi 75 % apmērā no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.

(5)

Ņemot vērā vajadzību pēc elastīguma finanšu resursu pārdalē, vajadzētu būt iespējai fiksētās summas, kas noteiktas kontroles un izpildes panākšanas pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem, pārdalīt pasākumiem, kuri veicami, lai vājinātu sekas, ko Krievijas agresijas karš pret Ukrainu atstāj uz zvejas darbībām, un mazinātu minētā agresijas kara radīto tirgus traucējumu ietekmi uz zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdi. Tā paša iemesla dēļ un neskarot finanšu maksimuma noteikšanu un ilguma ierobežošanu, kas piemērojama citos zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos, uz atbalstu, kuru sniedz sakarā ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, finanšu maksimuma noteikšana vai ilguma ierobežošana nebūtu jāattiecina. Būtu jāpatur spēkā pienākums par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu piešķirto atbalstu atvilkt no atbalsta, kas tam pašam kuģim piešķirts par zvejas darbību izbeigšanu. Juridiskās skaidrības labad šā jaunā zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījuma īstenošanas vajadzībām ir jāatsaucas uz atbilstības periodu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 65. panta 2. punktā.

(6)

Ņemot vērā steidzamību, ar kādu nepieciešams sniegt atbalstu, dalībvalstu darbības programmu grozīšanai paredzētās vienkāršotās procedūras tvērums būtu jāpaplašina, lai tas aptvertu grozījumus, kas saistīti ar konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt sekas, ko Krievijas agresijas karš pret Ukrainu atstāj uz zvejas darbībām, un mazināt minētā agresijas kara izraisīto tirgus traucējumu ietekmi uz zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdi. Minētajai vienkāršotajai procedūrai būtu jāaptver visi grozījumi, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu pilnīgai īstenošanai, arī to ieviešana, citiem pasākumiem paredzēto finanšu līdzekļu pārdalīšana un atbalsta aprēķināšanas metožu apraksts.

(7)

Ņemot vērā to, ka atbalsts ir nepieciešams steidzami, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ņemot vērā to, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu bija negaidīts un atstāj smagu ietekmi uz zvejas darbībām un attiecīgajām ekonomikas nozarēm un piegādes ķēdēm, noteikumi par izmaksu atbilstību būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, proti, no 2022. gada 24. februāra.

(8)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, mazināt Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz zvejniecības un akvakultūras nozari, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(9)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza,