(1)

Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka gadījumā, ja 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība konstatē, ka ir juridiski vai citādi neiespējams līguma noteikumos, kas reglamentē attiecīgas saistības, iekļaut Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 1. punktā minēto līguma klauzulu (“līguma klauzula”), šī iestāde vai vienība noregulējuma iestādei paziņo savu konstatējumu.

(2)

Nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestādei vai vienībai būtu juridiski vai citādi neiespējams līguma klauzulu iekļaut noteiktās saistību kategorijās, vajadzētu definēt tā, lai nodrošinātu atbilstīgu konverģences līmeni, vienlaikus ļaujot noregulējuma iestādēm ņemt vērā atšķirības attiecīgajos tirgos.

(3)

Nedrīkstētu pieprasīt, lai iestādes vai vienības līguma noteikumos, kas reglamentē attiecīgās saistības, iekļauj līguma klauzulu, ja šāda iekļaušana būtu nelikumīga attiecīgajā trešā valstī. Tas tā varētu būt gadījumā, kad, piemēram, trešās valsts tiesību akti vai iestāžu norādījumi nepieļauj šādas klauzulas. Turklāt būtu jāuzskata, ka iestādei vai vienībai ir neiespējams līgumā vai instrumentā iekļaut līguma klauzulu, ja šī iestāde vai vienība nevar grozīt minētos līguma noteikumus. Tas tā bieži ir gadījumos, kad līgumi vai instrumenti tiek noslēgti saskaņā ar starptautiskām standartizētām klauzulām vai protokoliem, kuros paredzēti vienoti noteikumi un nosacījumi šāda veida līgumiem vai instrumentiem. Tirdzniecības finansēšanas produktus, piemēram, garantijas, pretgalvojumus, akreditīvus vai citus instrumentus, ko izmanto tirdzniecības darījumu atbalstam vai finansēšanai, parasti emitē saskaņā ar starptautiski atzītām standarta klauzulām vai normām, kuras noteikušas starptautiski atzītas nozares organizācijas vai kuras izstrādātas, pamatojoties uz standarta divpusēju praksi. Situācija, kad iekļaušana ir neiespējama, var rasties arī tad, ja iestāde vai vienība slēdz finanšu pakalpojumu sniegšanas līgumus ar ārpussavienības struktūrām, tostarp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tirdzniecības vietām, finanšu tirgus infrastruktūrām vai turētājbankām, kas izmanto standarta klauzulas, par kurām iestāde vai vienība nevar vienoties.

(4)

Jebkurā gadījumā tikai tas vien, ka darījuma partneris nevēlas iekļaut līguma klauzulas vai ka instrumenta vai līguma cena paaugstinās, nebūtu jāuzskata par līguma klauzulas iekļaušanas neiespējamības nosacījumu.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 2. punkta trešo daļu pat tad, ja nepastāv iekļaušanas neiespējamības nosacījumi, noregulējuma iestāde var nolemt nepieprasīt attiecīgajai iestādei vai vienībai iekļaut līguma klauzulu, ja tā uzskata, ka šāda iekļaušana nav nepieciešama, lai nodrošinātu iestādes vai vienības noregulējamību. Ietekmes uz noregulējamību analīzes secinājumiem Direktīvas 2014/59/ES 55. panta nolūkos vajadzētu būt saskanīgiem ar secinājumiem, kas ietverti minētās direktīvas II sadaļas II nodaļā noteiktajā noregulējamības novērtējumā. Tomēr, lai novērtētu ietekmi uz noregulējamību saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 2. punkta trešo daļu, līgumi vai instrumenti, kas rada saistības ar ilgu termiņu vai lielām nominālajām vērtībām, būtu jāuzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu noregulējamību. Tāpēc no šādu līguma klauzulu iekļaušanas nebūtu jāatsakās, ja šāda iekļaušana neatbilst iekļaušanas neiespējamības nosacījumiem. Kas attiecas uz citiem nolīgumiem vai instrumentiem, kas rada saistības, noregulējuma iestādēm, novērtējot to ietekmi uz noregulējamību, būtu pienācīgi jāņem vērā vairāki būtiski elementi, bet vajadzības gadījumā atkarībā no konkrētajiem apstākļiem tām būtu jāļauj novērtēt jebkādu papildu elementu, ko tās uzskata par nepieciešamu.

(6)

Pēc tam, kad ir saņemts pilnīgs paziņojums par iekļaušanas neiespējamību, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai to novērtēt saprātīgā termiņā. Paziņojumu sarežģītība var atšķirties. Tādēļ sarežģītu paziņojumu gadījumā ir lietderīgi ļaut noregulējuma iestādei termiņu, kurā tiek pieprasīta līguma klauzulas iekļaušana, pagarināt par iepriekš noteiktu laikposmu. Par šādu pagarinājumu būtu pienācīgi jāinformē attiecīgā iestāde vai vienība. Ņemot vērā, ka paziņojums un tā novērtējums ir jauns fenomens, pirmajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vajadzētu ļaut noregulējuma iestādēm sarežģītu paziņojumu novērtēšanas termiņu pagarināt vēl par sešiem mēnešiem. Pēc minētā laikposma vajadzētu ļaut noregulējuma iestādēm sarežģītu paziņojumu novērtēšanas termiņu pagarināt par trim mēnešiem.

(7)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(8)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (2),