(1)

Pie Savienības ārējām robežām izvietotās 2 140 muitas iestādes ir pienācīgi jāaprīko, lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu muitas savienības darbību. Pienācīga muitas kontrole ar līdzvērtīgiem rezultātiem ir vajadzīga arvien steidzamāk ne tikai tradicionālās muitas funkcijas dēļ, proti, iekasēt ieņēmumus, bet arvien vairāk arī tādēļ, ka gan drošuma, gan drošības nodrošināšanas labad ir ievērojami jāpastiprina kontrole pār precēm, kas tiek ievestas un izvestas pāri Savienības ārējām robežām. Tomēr vienlaikus šādai kontrolei pār preču kustību pāri ārējām robežām nevajadzētu negatīvi ietekmēt, bet gan drīzāk atvieglot likumīgu tirdzniecību ar trešām valstīm.

(2)

Muitas savienība ir viens no Savienības – vienas no lielākajām tirdzniecības kopām pasaulē – stūrakmeņiem. Tā kā muitas savienība ir būtiska pareizai iekšējā tirgus darbībai un tam, lai gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji no tās gūtu labumu, ir vajadzīgi nepārtraukti pasākumi muitas savienības stiprināšanai.

(3)

Pašlaik dalībvalstīs nav līdzsvara muitas kontroles darbības rezultātos. Šīs nelīdzsvarotības cēlonis ir dalībvalstu atšķirības gan ģeogrāfisko iezīmju, gan arī to spēju un resursu ziņā. Dalībvalstu spēja reaģēt uz problēmām, ko rada nepārtraukti mainīgie pasaules darījumdarbības modeļi un piegādes ķēdes, ir atkarīga ne tikai no cilvēkresursu elementa, bet arī no tā, vai ir pieejamas un pareizi darbojas modernas un uzticamas muitas kontroles iekārtas. Pieprasījums pēc efektīvas muitas kontroles pieaugs arī tādu problēmu dēļ kā straujš e-komercijas pieaugums, pieaugoša digitalizācija un nepieciešamība uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem. Tādēļ līdzvērtīgu muitas kontroles iekārtu nodrošināšana ir svarīgs elements pašreizējās nelīdzsvarotības problēmas risināšanā. Tā uzlabos muitas kontroles darbības rezultātu līdzvērtību visās dalībvalstīs un tādējādi palīdzēs novērst preču plūsmu novirzīšanu uz vājākajām muitas kontroles sistēmas vietām, ko nereti dēvē par ievešanas punkta izraudzīšanos. Tāpēc precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic uz riska analīzi balstīta kontrole saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (3) (“Savienības Muitas kodekss”).

(4)

Dalībvalstis ir atkārtoti paudušas vajadzību pēc finansiāla atbalsta muitas kontroles iekārtām un ir lūgušas padziļināti izvērtēt nepieciešamās iekārtas. Padome 2017. gada 23. marta secinājumos par muitas finansēšanu aicināja Komisiju izvērtēt iespēju tehniskā aprīkojuma vajadzības finansēt no turpmākām Komisijas finanšu programmām un uzlabot koordināciju un sadarbību starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm finansējuma nolūkos.

(5)

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu muitas kontrole ir jāsaprot ne tikai kā muitas tiesību aktu izpilde, bet arī citu tādu tiesību aktu izpilde, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras tiek pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Šādos citos tiesību aktos, kas pilnvaro muitas dienestus veikt konkrētus kontroles uzdevumus, ir noteikumi par nodokļiem, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli, par iekšējā tirgus ārējiem aspektiem, par kopīgo tirdzniecības politiku un citām kopīgām Savienības politikas jomām, kuras var ietekmēt tirdzniecību, piegādes ķēdes vispārējo drošību un Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību.

(6)

Palīdzot panākt pienācīga un līdzvērtīga līmeņa muitas kontroles rezultātus pie Savienības ārējām robežām, var gūt maksimālu labumu no muitas savienības, tādējādi sniedzot papildu atbalstu muitas dienestiem, kas rīkojas vienoti, lai aizsargātu Savienības intereses. Specializēts Savienības fonds muitas kontroles iekārtām, lai labotu pašreizējo nelīdzsvarotību, veicinātu vispārējo kohēziju starp dalībvalstīm. Minētajā specializētajā fondā tiktu ņemtas vērā atšķirīgās vajadzības, ar kurām nākas saskarties pie dažādu veidu robežām, proti, jūras un citu ūdensceļu, gaisa un sauszemes, tostarp dzelzceļa un autoceļu, robežām, kā arī pasta centriem. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pasaule, un īpaši nepieciešamību arī turpmāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, vienlaikus atvieglojot likumīgas tirdzniecības plūsmas, būtiska ir modernu un uzticamu kontroles iekārtu pieejamība pie ārējām robežām.

(7)

Tādēļ ir vietā izveidot jaunu finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas ir paredzētas izmantošanai pie visu veidu robežām. Instrumentam būtu jāatbalsta muitas savienība un muitas dienestu darbs, jo īpaši lai tiem palīdzētu aizsargāt Savienības finanšu un ekonomikas intereses un lai nodrošinātu drošību un drošumu Savienībā un aizsargātu Savienību pret negodīgu un nelegālu tirdzniecību, piemēram, pret preču viltošanu, vienlaikus vienkāršojot likumīgu darījumdarbību. Tam būtu jāpalīdz panākt pienācīgus un līdzvērtīgus muitas kontroles rezultātus. Turklāt ar muitas kontroles iekārtām, ko finansē no šā Instrumenta, būtu jāatbalsta muitas riska pārvaldības sistēma, kas ir minēta Savienības Muitas kodeksā. Šis mērķis būtu jāsasniedz, pārskatāmi iepērkot, uzturot un jauninot relevantas, mūsdienīgas un uzticamas muitas kontroles iekārtas, pienācīgi ņemot vērā datu aizsardzību, kibernoturību, kā arī drošības un vides apsvērumus, tostarp aizstāto iekārtu iznīcināšanu videi draudzīgā veidā.

(8)

Dalībvalstu muitas dienesti ir uzņēmušies arvien lielāku skaitu pienākumu, kas tiek veikti pie ārējām robežām un kas bieži vien iesniedzas drošības jomā. Tādēļ ir svarīgi sniegt dalībvalstīm Savienības finansiālo atbalstu, lai tās varētu nodrošināt līdzvērtību robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie Savienības ārējām robežām. Tikpat svarīgi ir katrā dalībvalstī pie Savienības robežām saistībā ar preču un personu kontroli veicināt starpaģentūru sadarbību to valsts iestāžu vidū, kuras ir atbildīgas par robežu kontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, lai panāktu maksimālu Savienības pievienoto vērtību robežu pārvaldības un muitas kontroles jomā.

(9)

Tādēļ ir nepieciešams izveidot Integrētās robežu pārvaldības fondu (“Fonds”).

(10)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas juridiskās specifikas un dažādu piemērojamo juridisko pamatu dēļ attiecībā uz politiku par ārējām robežām un muitas kontroli juridiski nav iespējams Fondu izveidot kā vienu vienotu instrumentu.

(11)

Tādēļ Fonds būtu jāveido kā vispārēja Savienības finansiālā atbalsta sistēma robežu pārvaldības jomā, kura sastāvētu no muitas kontroles iekārtām paredzēta finansiālā atbalsta instrumenta (“Instruments”), kas tiek izveidots ar šo regulu, un no Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas tiek izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda.

(12)

Ievērojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, un atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (4), un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri nosprausti 2015. gada 25. septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, darbībām saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz sasniegt Savienības mērķi vismaz 30 % no Savienības budžeta kopējās summas tērēt klimata mērķu atbalstam un Savienības mērķi 7,5 % no ikgadējā Savienības budžeta tērēt bioloģiskajai daudzveidībai 2024. gadā un 10 % gan 2026., gan 2027. gadā, vienlaikus ņemot vērā pārklāšanos, kas pastāv starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

(13)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Instrumenta laikam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamentam un Padomei kalpo par galveno atsauces summu saskaņā ar 18. punktu Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5). Vajadzētu pastāvēt iespējai ar šo finansējumus segt vajadzīgos un pienācīgi pamatotos to pasākumu izdevumus, ar kuriem pārvalda Instrumentu un izvērtē tā sniegumu, ciktāl minētie pasākumi ir saistīti ar vispārējiem un konkrētajiem Instrumenta mērķiem.

(14)

Uz šo Instrumentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) (6). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(15)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Uz finansējumu no šā instrumenta būtu jāattiecina principi, kas ir minēti Finanšu regulā, un tā mērķu sasniegšanā būtu jānodrošina optimāla finanšu resursu izmantošana.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/444 (7) tiek izveidota programma “Muita” sadarbībai muitas jomā (“Muitas programma”), lai atbalstītu muitas savienību un muitas dienestus. Lai saglabātu saskaņotību un horizontālo koordināciju sadarbības darbībām, kas attiecas uz muitu un muitas kontroles iekārtām, ir lietderīgi šādas darbības īstenot ar vienu tiesību aktu, proti, Muitas programmu, kurā ir viens noteikumu kopums. Tādēļ ar šo Instrumentu būtu jāatbalsta vienīgi attiecināmo muitas kontroles iekārtu iegāde, uzturēšana un jaunināšana, savukārt visas citas saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības vajadzību novērtēšanai vai apmācībai saistībā ar attiecīgajām iekārtām, būtu jāatbalsta ar Muitas programmu.

(17)

Turklāt attiecīgā gadījumā ar Instrumentu būtu jāatbalsta arī muitas kontroles iekārtu iegāde vai jaunināšana, lai varētu testēt jaunas iekārtas vai esošo iekārtu jaunu funkcionalitāti parastos ekspluatācijas apstākļos, pirms dalībvalstis sāk šādu jauno iekārtu iepirkšanu lielā daudzumā. Testēšana parastos ekspluatācijas apstākļos būtu jo īpaši jāveic, ņemot vērā rezultātus, kas gūti saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (8) veiktajos pētījumos par muitas kontroles iekārtām. Komisijai būtu jāmudina uz muitas kontroles iekārtu kopīgu iepirkumu un kopīgu testēšanu, ko veic divas vai vairāk dalībvalstis, izmantojot sadarbības instrumentus saskaņā ar Muitas programmu.

(18)

Lielāko daļa muitas kontroles iekārtu var tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos izmantot pārbaudēm par atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, par robežu pārvaldību, vīzām vai policijas sadarbību. Tādēļ Fonds ir iecerēts kā divi savstarpēji papildinoši instrumenti iekārtu iegādei, katrs ar atšķirīgu, bet papildinošu darbības jomu. No vienas puses, ar Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai finansiāli atbalstīs tikai tādu iekārtu izmaksas, kuru primārais mērķis vai nolūks ir integrētā robežu pārvaldība, tomēr ļaus minētās iekārtas izmantot arī papildu mērķiem, piemēram, muitas kontrolei. No otras puses, ar finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar šo regulu, finansiāli atbalstīs tikai tādu iekārtu izmaksas, kuru primārais mērķis vai nolūks ir muitas kontrole, tomēr ļaus minētās iekārtas izmantot arī papildu mērķiem, piemēram, robežkontrolei un drošībai. Šis uzdevumu sadalījums starp abiem instrumentiem veicinās starpaģentūru sadarbību kā vienu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas elementiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (9) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā, tādējādi dodot muitas dienestiem un robežu iestādēm iespēju strādāt kopā un panākt maksimālu Savienības budžeta ietekmi, izmantojot kontroles iekārtu koplietošanu un sadarbspēju. Iekārtu kopīgai lietošanai starp muitas dienestiem un citām robežu iestādām nevajadzētu būt sistemātiskai.

(19)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Kaut arī šādos gadījumos izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, principā nebūtu attiecināmas, tam tomēr izņēmuma kārtā vajadzētu būt iespējamam, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā novēloti salīdzinājumā ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumu. Lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma un lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta aizkavējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, proti, būt pienācīgi sagatavotai, lai nodrošinātu muitas savienības efektīvu un lietderīgu darbību, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā finansēšanas lēmumā paredzēt, ka izmaksas, kas radušās saistībā ar šīs regulas atbalstītām darbībām, kuras jau ir sāktas, ir uzskatāmas par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās darbības īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(20)

Atkāpjoties no Finanšu regulas, vienu darbību var finansēt no vairākām Savienības programmām vai instrumentiem, lai attiecīgā gadījumā dotu iespēju īstenot un atbalstīt sadarbību un sadarbspēju dažādās jomās. Tomēr šādos gadījumos saskaņā ar Finanšu regulā nostiprināto dubultas finansēšanas aizlieguma principu nav atļauts, ka piešķirtie finansējumi sedz vienas un tās pašas izmaksas. Ja dalībvalstij jau ir piešķirts finansējums no kādas citas Savienības programmas vai atbalsts no kāda Savienības fonda vai ja tā ir saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu tāda paša aprīkojuma iegādei, par minēto finansējumu vai atbalstu būtu jāinformē Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 191. pantu.

(21)

Jebkāds finansējums, kas pārsniedz līdzfinansējuma likmes limitu, būtu jāpiešķir vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos, pie kuriem varētu piederēt muitas kontroles iekārtu kopīga iepirkuma un kopīgas testēšanas gadījumi, ko veic divas vai vairāk dalībvalstis.

(22)

Ņemot vērā tehnoloģiju, draudu, un muitas prioritāšu straujo attīstību, darba programmām nevajadzētu aptvert ilgus laikposmus. Vienlaikus Instrumenta īstenošanai nebūtu vajadzīgas ikgadējas darba programmas, kas palielinātu administratīvo slogu gan Komisijai, gan dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, darba programmām principā būtu jāaptver vairāk nekā viens budžeta gads, bet ne vairāk kā trīs.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu saistīto darba programmu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(24)

Lai gan konkrētā mērķa sasniegšanai, proti, līdzvērtīgu muitas kontroles rezultātu panākšanai, būtiska ir centralizēta īstenošana, tehniskā līmenī ir jāveic sagatavošanas darbs, jo šis Instruments pēc būtības ir tehnisks. Tādēļ īstenošana būtu jāsekmē ar vajadzību novērtējumiem. Minētie vajadzību novērtējumi ir atkarīgi no valstu speciālajām zināšanām un pieredzes, kas gūtas, iesaistot muitas dienestus. To pamatā vajadzētu būt skaidrai metodikai, kas ietver pasākumu minimumu, ar kuriem tiek nodrošināta attiecīgās informācijas vākšana. Komisijai šī informācija būtu jāizmanto, lai noteiktu dalībvalstīm piešķiramo finansējumu, ņemot vērā jo īpaši tirdzniecības apjomu, relevantos riskus un muitas dienestu administratīvās spējas izmantot un uzturēt ierīces ar mērķi panākt visefektīvāko no šā Instrumenta finansēto muitas kontroles iekārtu izmantošanu. Lai ievērotu budžeta disciplīnu, nosacījumi dotāciju prioritāšu noteikšanai būtu skaidri jādefinē, un to pamatā vajadzētu būt šādam vajadzību novērtējumam.

(25)

Lai nodrošinātu regulāru uzraudzību un ziņošanu, būtu jāievieš pienācīga sistēma, ar ko uzrauga rezultātus, ko guvis Instruments un saskaņā ar to veiktās darbības. Šādas uzraudzības un ziņošanas pamatā vajadzētu būt kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, ar kuriem tiek mērīta saskaņā ar Instrumentu veikto darbību ietekme. Ziņošanas prasībām būtu jāietver prasība, ka Komisijai tiek sniegta informācija par tām muitas kontroles iekārtām, kuru izmaksas uz vienu muitas kontroles iekārtu pārsniedz 10 000 EUR (neieskaitot nodokļus). Šai informācijai būtu jāatšķiras no informācijas, kura jāsniedz plašai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem, lai sekmētu Instrumenta darbības un rezultātus.

(26)

Ievērojot 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11), Instruments būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai salīdzināmi un pilnīgi izvērtētu Instrumenta ietekmi uz vietas. Vidusposma un galīgajam izvērtējumam, kas būtu veicams ne vēlāk kā četrus gadus pēc Instrumenta īstenošanas sākuma un attiecīgi – pabeigšanas, vajadzētu dot ieguldījumu efektīvā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtām saskaņā ar nākamajām daudzgadu finanšu shēmām. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai minētajos vidusposma un galīgajos izvērtējumos būtu ietverta pieņemama un pietiekama informācija un lai minētie izvērtējumi tiktu iesniegti laikus. Komisijai vidusposma un galīgajos izvērtējumos būtu jāiekļauj sīka informācija par to, kā muitas dienesti un citas robežu iestādes kopīgi lieto Instrumenta finansētās iekārtas, ciktāl dalībvalstis par to ir sniegušas attiecīgu informāciju. Papildus Instrumenta vidusposma un galīgajiem izvērtējumiem, kas veido daļu no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas, būtu jāizdod gada progresa ziņojumi, lai uzraudzītu Instrumenta īstenošanu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj apkopojums par gūtajām atziņām un attiecīgajā gadījumā par sastaptajiem šķēršļiem un pamanītajiem trūkumiem saistībā ar Instrumenta pasākumiem, kuri veikti attiecīgajā gadā. Minētie gada progresa ziņojumi būtu jādara zināmi Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Lai pienācīgi reaģētu uz mainīgajām politikas prioritātēm, draudiem un tehnoloģijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem tādu muitas kontroles iekārtu indikatīvajā sarakstā, kuras var izmantot muitas kontroles nolūkos, un to rādītāju sarakstā, ar kuriem mēra konkrētā mērķa sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas un pilnībā pārredzamas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (13), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14) un (ES) 2017/1939 (15) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (16). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(29)

Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, balstoties uz to spēju sasniegt darbību konkrēto mērķi un gūt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Minētajos veidos un metodēs būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot instrumentu, kas atbalsta muitas savienību un muitas dienestus, sniedzot finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtu iegādei, uzturēšanai un jaunināšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo to vidū ģeogrāfiskā ziņā objektīvi pastāv nelīdzsvarotība, bet muitas kontroles rezultātu un kvalitātes līdzvērtīguma dēļ, ko palīdzēs sasniegt koordinēta pieeja un centralizēts finansējums, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(31)

Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jādara zināma minētā finansējuma izcelsme un jānodrošina Savienības finansējuma pamanāmība, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Šādai informācijai būtu jāparāda Instrumenta pievienotā vērtība muitas savienības atbalstam un jo īpaši, kā tas palīdz muitas dienestiem pildīt to uzdevumus, kā arī Komisijas centieni nodrošināt budžeta pārredzamību. Turklāt, lai nodrošinātu pārredzamību, Komisijai būtu regulāri jāsniedz sabiedrībai informācija par Instrumentu, tā darbībām un rezultātiem, cita starpā atsaucoties uz darba programmām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu.

(32)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,