Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32021D1094

Padomes Lēmums (ES) 2021/1094 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/376/EK par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai

ST/9400/2021/INIT

OV L 236, 5.7.2021, p. 69–74 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1094/oj

5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/69

PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1094

(2021. gada 28. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2008/376/EK par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Protokolu (Nr. 37) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 2. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Savienība 2016. gada 5. oktobrī ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīgumā puses, kuras ir to ratificējušas, ir aicinātas stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, ar mērķi ierobežot globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C.

(2)

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu Komisija 2019. gada 11. decembrī publicēja paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, kurā pauda apņemšanos risināt ar klimatu un vidi saistītās problēmas un Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, kurā izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, atsaucas uz nepieciešamību atbalstīt revolucionāras “tīra tērauda” tehnoloģijas, kas līdz 2030. gadam ļaus izstrādāt bezoglekļa tērauda ieguves procesu un izvērtēt, vai būtu iespējams izmantot daļu no līdzekļiem, kas pārņemti no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas. Paziņojumā arī noteikts ka, lai palīdzētu Savienībai panākt sekmīgu un taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu nākotni, būtu jāizmanto visas Savienības darbības un rīcībpolitikas. Ievērojot paziņojumā minēto nekaitēšanas principu, tiek pārskatīti Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmas mērķi, lai vairs netiktu ietvertas darbības, ar kurām tiek veicināta ogļu ieguve, pārstrāde un pastāvīga izmantošana.

(3)

Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (2) ir izklāstīts leģislatīvais pamats enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā uzticamai, iekļaujošai, izmaksu ziņā efektīvai, pārredzamai un paredzamai pārvaldībai, kas nodrošina 2030. gada, ilgtermiņa mērķu un enerģētikas savienības mērķrādītāju sasniegšanu atbilstoši Parīzes nolīgumam.

(4)

Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns” un “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” Komisija paziņoja par apņemšanos ierosināt Padomes Lēmuma 2008/376/EK (3) pārskatīšanu ar mērķi rast finansējumu lieliem, revolucionāriem pētniecības un inovācijas projektiem par tērauda tīru ražošanu, kā arī pētniecības darbībām ogļu nozarē, ievērojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma principus.

(5)

Turklāt ziņojumā par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas (“pētījumu programma”) pārraudzību un novērtēšanu ir ieteikts attiecībā uz ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības jomu grozīt pētniecības mērķus, kas izklāstīti Lēmuma 2008/376/EK II nodaļas 3. un 4. sadaļā, un atbalstīt revolucionārus pētījumus tērauda nozarē, kā arī simboliskus projektus ogļu nozarē.

(6)

Tāpēc Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmas mērķi ir jāsaskaņo ar tādiem starptautiskajiem nolīgumiem kā Parīzes nolīgums, kā arī ar Savienības zinātnes, tehnoloģijas un politikas mērķiem saistībā ar klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

(7)

Kopīgi plānotās partnerības ir pierādījušas savu lietderību resursu apvienošanā kopīgam Eiropas pētniecības mērķim. Lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu ekonomiku, ir jāparedz iespēja sniegt atbalstu kopīgi plānotās Eiropas partnerībās, ievērojot sinerģiju ar citām programmām un to secību. Eiropas partnerība varētu būt izcils instruments resursu apkopošanai, ar kuru atbalstīt revolucionāru tehnoloģiju pētniecību CO2 emisiju samazināšanai tērauda rūpniecības nozarē.

(8)

Tāpēc Lēmums 2008/376/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/376/EK groza šādi:

1)

lēmuma 2. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pētījumu programma sniedz atbalstu kopdarbīgai pētniecībai ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības nozarē. Pētījumu programma arī sniedz atbalstu revolucionārām tīra tērauda tehnoloģijām, kuru rezultātā tiek īstenoti tērauda ražošanas projekti, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un pētniecības projekti, lai pārvaldītu kādreizējo ogļraktuvju vai slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un ar tām saistītās infrastruktūras taisnīgu pārkārtošanos atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam un Lēmuma 2003/76/EK 4. panta 2. punkta. Pētījumu programma atbilst Savienības politiskajiem, zinātnes un tehnoloģijas mērķiem, un tā papildina dalībvalstu veiktas darbības, kā arī tās, ko īsteno saskaņā ar pašreizējo Savienības pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu darbībām (“pētniecības pamatprogramma”).”;

2)

lēmuma 4. līdz 6. pantus aizstāj ar šādiem:

“4. pants

Ogļu nozares un reģionu taisnīgas pārkārtošanās atbalstīšana

1.   Pētniecības projekti atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ar mērķi atbalstīt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, izstrādāt alternatīvas darbības kādreizējās ogļraktuvēs un izvairīties no kaitējuma videi, ko rada slēgšanās procesā esošās ogļraktuves, kādreizējās ogļraktuves un to tuvumā esošie objekti, vai pievērsties šāda kaitējuma risināšanai. Projektos jo īpaši pievēršas šādiem aspektiem:

a)

oglekļa dioksīda uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstīšana un testēšana;

b)

ģeotermālās enerģijas izmantošana kādreizējās ogļraktuvēs;

c)

kalnrūpniecības atkritumu un to atkritumu, kas atrodami kādreizējās ogļraktuvēs vai slēgšanas procesā esošās ogļraktuvēs, ar enerģiju nesaistīta izmantošana un izejvielu ražošana no šādiem atkritumiem, vienlaikus pilnībā nodrošinot, ka šāda risinājuma ietekme uz klimatu, vidi un veselību ir samazināta līdz minimumam un mazāka nekā alternatīviem risinājumiem;

d)

kādreizējo ogļraktuvju un brūnogļu raktuvju, kā arī ar oglēm saistītās infrastruktūras pārprofilēšana, ieskaitot elektroenerģijas apgādes pakalpojumus, ievērojot klimatnetrālu un videi draudzīgu pārkārtošanos;

e)

efektīvu pārkvalifikācijas un kvalifikācijas uzlabošanas programmu veicināšana attiecībā uz darbiniekiem, kurus ietekmējusi atteikšanās no oglēm, tostarp pētniecību par ogļu nozarē nodarbinātu vai agrāk nodarbinātu darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju.

2.   Īpašu uzmanību pievērš tam, lai stiprinātu Eiropas vadošo lomu kādreizējo ogļraktuvju un ar ogļu nozari saistītās infrastruktūras pārkārtošanas pārvaldībā, kurā izmanto tehnoloģiskus un netehnoloģiskus risinājumus, vienlaikus atbalstot tehnoloģiju un netehnoloģiju pārnesi. Pētniecības darbības ar minētajiem mērķiem dod taustāmu labumu klimata un vides jomā saskaņā ar mērķi par klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

5. pants

Veselības aizsardzības un drošības uzlabošana

1.   Projektos, kuros veic 4. un 6. pantā minētās darbības, ņem vērā jautājumus, kas ir saistīti ar slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo ogļraktuvju drošību, lai uzlabotu darba apstākļus, darba drošību, kā arī ņem vērā vidisko jautājumu negatīvo ietekmi uz veselību.

2.   Pētniecības projektos uzmanību galvenokārt pievērš slimībām, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai uzlabotu to cilvēku veselību, kas dzīvo pārkārtošanās procesā esošajos ogļu reģionos. Pētniecības projektos nodrošina arī aizsardzības pasākumus, ko veic raktuvju slēgšanas laikā un kādreizējās raktuvēs.

6. pants

Pārkārtošanās procesā esošu ogļraktuvju ietekmes uz vidi minimizēšana

1.   Pētniecības projektos cenšas minimizēt slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo raktuvju ietekmi uz gaisu, ūdeni un augsni. Veic pētījumus, kas ir vērsti uz dabas resursu saglabāšanu un atjaunošanu nākamajām paaudzēm un uz to, lai minimizētu slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo raktuvju ietekmi uz vidi.

2.   Priekšroku dod projektiem, ar ko ir paredzēts sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem:

a)

jaunas un labākas tehnoloģijas, ar kurām slēgšanas procesā esošās ogļraktuvēs, kādreizējās raktuvēs un to apkārtnē (tostarp gaisā, uz zemes, augsnē un ūdenī) izvairītos no vides piesārņošanas, tai skaitā no metāna noplūdēm;

b)

uztvert, minimizēt un izvairīties no siltumnīcefekta gāzu, jo īpaši metāna, emisijām no ogļraktuvēm, kas ir slēgšanas procesā;

c)

apsaimniekot un atkārtoti izmantot kalnrūpniecības atkritumus, kvēpus un sēra atdalīšanas produktus no slēgšanas procesā esošām ogļraktuvēm un kādreizējām ogļraktuvēm, kā arī attiecīgos gadījumos cita veida atkritumus;

d)

atkritumu kaudžu nokopšana un rūpnieciskas ogļu ražošanas un patēriņa atlikumu izmantošana pārkārtošanās procesā esošajos ogļu reģionos;

e)

gruntsūdeņu aizsardzība un raktuvju kanalizācijas ūdeņu attīrīšana;

f)

vides atjaunošana kādreizējās iekārtās vai slēgšanas procesā esošās iekārtās, kurās izmanto ogles, un to apkārtnē, jo īpaši ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana;

g)

virszemes infrastruktūras īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzība pret iegruvumiem un zemes slāņu nobīdi.”;

3)

lēmuma 7. pantu svītro;

4)

lēmuma 8. līdz 10. pantus aizstāj ar šādiem:

“8. pants

Jauni, ilgtspējīgi un mazoglekļa tērauda ražošanas un pēcapstrādes procesi

Pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķis ir attīstīt, demonstrēt un uzlabot tērauda ražošanas procesus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, lai palielinātu produkcijas kvalitāti un celtu ražīgumu. Neatņemama daļa no veicamajām darbībām ir emisiju, elektroenerģijas patēriņa, oglekļa pēdas un citas ietekmes uz vidi būtiska samazināšana, kā arī resursu saglabāšana. Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

a)

jauni un uzlaboti, revolucionāri dzelzs un tērauda ražošanas procesi, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un darbības, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tieši izvairītos no oglekļa izmantošanas vai izmantotu to viedi, vai abiem;

b)

tērauda iegūšanas procesa un apstrādes ķēdes optimizācija (tostarp dzelzsrūdas redukcija un pirmsredukcija, dzelzs un tērauda ražošana, procesi, kuru pamatā ir metāllūžņu kausēšana, sekundārā metalurģija, liešana, velmēšana, pēcapstrāde un klāšanas darbības), izmantojot iekārtas, starpproduktu un galaproduktu īpašību noteikšanu, modelēšanu, kontroli un automatizāciju, tai skaitā digitalizāciju, lielos datus, mākslīgo intelektu un citas augstās tehnoloģijas;

c)

tērauda ieguves procesa integrācija un procesa lietderība tāda tērauda ražošanā, kura oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei;

d)

tērauda ražošanas rīku profilakse un uzticamība;

e)

tērauda reciklējamības, reciklēšanas un atkārtotas izmantošanas palielināšanas metodes un aprites ekonomikas attīstīšana;

f)

tērauda ražošanas energoefektivitātes palielināšanas metodes, veicot atlikumsiltuma atgūšanu, nepieļaujot enerģijas zudumus, izmantojot hibrīdās siltumapgādes metodes un enerģijas vadības risinājumus;

g)

inovatīvas tehnoloģijas un risinājumi dzelzs un tērauda ražošanos procesos, veicinot starpnozaru darbības, demonstrējuma projektus, kuros integrēta bezoglekļa enerģijas ražošana vai kuri dod ieguldījumu tīra ūdeņraža ekonomikā.

9. pants

Progresīvu kategoriju un pielietojuma tērauds

Pētniecības un tehnoloģiju attīstībā uzmanību galvenokārt pievērš tērauda lietotāju prasību apmierināšanai, lai izstrādātu jaunus ražojumus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un rada jaunas tirgus iespējas, vienlaikus samazinot emisijas un ietekmi uz vidi. 8. pantā minēto tehnoloģiju kontekstā pētniecības projektos pievēršas vienai vai vairākām no turpmāk minētajām jomām ar mērķi Savienībā izveidot ilgtspējīgus tērauda ražošanas procesus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei:

a)

jaunas un progresīvas tērauda kategorijas;

b)

tādu tērauda īpašību uzlabošana kā mehāniskās un fiziskās īpašības, piemērotība turpmākai apstrādei, piemērotība dažādiem pielietojumiem un dažādiem darba apstākļiem;

c)

kalpošanas laika paildzināšana, jo īpaši uzlabojot tērauda un tērauda struktūru izturību pret karstumu un koroziju, mehānisko un termālo nogurumu un citu nelabvēlīgu ietekmi;

d)

prognozējoši mikrostruktūru, mehānisku īpašību un ražošanas procesu simulācijas modeļi;

e)

tehnoloģijas, kas saistītas ar formēšanu, metināšanu un tērauda savienošanu ar citiem materiāliem;

f)

testēšanas un izvērtēšanas metožu standartizācija;

g)

augstas veiktspējas tēraudi tādiem pielietojumiem kā mobilitāte, arī ilgtspējība, ekodizaina metodes, modernizācija, vieglās konstrukcijas un drošības risinājumi.

10. pants

Resursu saglabāšana, vides aizsardzība un aprites ekonomika

Resursu saglabāšana, ekosistēmu saudzēšana, pārkārtošanās uz aprites ekonomiku un drošības jautājumi ir pētniecības un tehnoloģiju attīstības darba daļa gan tērauda ražošanas, gan izmantošanas jomā. Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

a)

novecojuša dažādas izcelsmes tērauda un blakusproduktu reciklēšanas metodes un tērauda lūžņu kvalitātes uzlabošana;

b)

atkritumu apstrāde un vērtīgu sekundāro izejvielu atgūšana, ieskaitot izdedžus, gan tērauda ražotnēs, gan ārpus tām;

c)

piesārņojuma kontrole un vides aizsardzība darbavietā un tērauda ražotnē un ap tām (gāzveida, cietdaļiņu vai šķidrās emisijas, ūdens apsaimniekošana, troksnis, smakas, putekļi utt.);

d)

tērauda kategoriju un montētu konstrukciju projektēšana, lai veicinātu tērauda vieglu atgūšanu reciklēšanai vai atkārtotai izmantošanai;

e)

tērauda ražošanas procesu gāzu utilizācija un atlikumgāzu emisiju izskaušana;

f)

aprites cikla izvērtēšana un aprites cikla pieeja tērauda ražošanā un izmantošanā.”;

5)

lēmuma II nodaļas 4. iedaļā iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Darbaspēka un darba apstākļu vadība

Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

a)

kompetenču attīstīšana un izplatīšana, lai ietu kopsolī ar jauniem tērauda ražošanas procesiem, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, piemēram, digitalizācija, un atspoguļotu mūžizglītības principus;

b)

darba apstākļu, tai skaitā veselības aizsardzības, drošības un ergonomikas, uzlabošana darbavietā un ap to.”;

6)

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Eiropas partnerības

1.   Daļu no pētījumu programmas, proti, revolucionāru tehnoloģiju pētniecību CO2 emisiju samazināšanai tērauda rūpniecības nozarē, var īstenot kopīgi plānotās Eiropas partnerībās, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (*1) 10. pantā un III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Šajā pantā kopīgi plānota Eiropas partnerība ir iniciatīva, kuras sagatavošanā agri iesaistītas dalībvalstis un kurā Savienība kopā ar privātu vai publisku partneri, vai abiem, (piemēram, nozare, universitātes, pētniecības organizācijas, subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ieskaitot fondus un NVO) ir apņēmušies kopā atbalstīt pētniecības darbību programmas izstrādi un īstenošanu. Kopīgi plānotas Eiropas partnerības veido, pamatojoties uz saprašanās memorandu vai līgumisku vienošanos starp Komisiju un šādiem privātajiem vai publiskajiem partneriem, vai abiem, norādot partnerības mērķus, saistības attiecībā uz partneru finansiālajām iemaksām vai iemaksām natūrā, vai abiem, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus un paredzēto izlaidi. Tajās identificē pētniecības papildu darbības, ko īsteno partneri un pētījumu programmas ietvaros.

3.   Kopīgi plānotās Eiropas partnerībās pētījumu programma var sniegt finansējumu darbībām, kuras ir tiesīgas to saņemt saskaņā ar šo iedaļu, kā paredzēts 30. pantā. Turklāt finansējumu var nodrošināt godalgu veidā.

4.   Šajā iedaļā paredzēto darbību finansēšanu veic, ievērojot 25. panta 2. un 3. punktā minētos īpašos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).”;"

7)

lēmuma 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Neatkarīgu un augsti kvalificētu ekspertu iecelšana

Ieceļot 18. pantā, 28. panta 2. punktā un 38. pantā minētos neatkarīgos un augsti kvalificētos ekspertus, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (*2) 237. pantā izklāstītos noteikumus.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

8)

lēmuma 41. pantā svītro c) punktu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2021. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. do C. ANTUNES

(1)   2021. gada 19. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2008/376/EK (2008. gada 29. aprīlis) par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai (OV L 130, 20.5.2008., 7. lpp.).

Top