a)

1. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Finanšu pārskatu sniegšana” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

b)

8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

c)

34. SGS “Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

d)

37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

e)

38. SGS “Nemateriālie aktīvi” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

f)

2. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Akciju maksājumi” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

g)

3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

h)

6. SFPS “Minerālresursu izpēte un novērtēšana” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

i)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK 12) 12. interpretāciju “Vienošanās par pakalpojumu koncesiju” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

j)

19. SFPIK “Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

k)

20. SFPIK “Segkārtas noņemšanas izmaksas virszemes raktuvju izstrādes posmā” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

l)

22. SFPIK “Darījumi un avansa atlīdzība ārvalstu valūtā” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

m)

Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK-32) 32. interpretāciju “Nemateriālie aktīvi – tīmekļa vietnes izmaksas” groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

63.E

Dokumentā “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”, kas izdots 2018. gadā, A papildinājumā groza pašu kapitāla instrumenta definīcijas zemsvītras piezīmi. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 2. SFPS grozījumu piemēro ar atpakaļejošu spēku, ievērojot šā standarta 53.–59. punktā ietvertos pārejas noteikumus, saskaņā ar 8. SGS (“Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”). Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 2. SFPS grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

*

“Konceptuālajās pamatnostādnēs par finanšu pārskatiem”, kas izdotas 2018. gadā, saistības definētas kā pašreizējs uzņēmuma pienākums pagātnes notikumu rezultātā nodot konkrētus saimnieciskus resursus.

11.

Lai varētu atzīt iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības, piemērojot iegādes metodi, tām jāatbilst Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas † pamatnostādnēs* ietvertajām aktīvu un saistību definīcijām iegādes datumā. Piemēram, pircēja izmaksas, kuru rašanās nākotnē ir paredzama, bet nav obligāta saistībā ar iegādātā uzņēmuma darbības beigšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar iegādātā uzņēmuma darbiniekiem vai viņu nodarbināšanas vietas maiņu, nav uzskatāmas par saistībām iegādes datumā. Tādēļ pircējs, piemērojot iegādes metodi, neatzīst šīs izmaksas. Tā vietā pircējs atzīst šīs izmaksas savos finanšu pārskatos par periodu pēc apvienošanas saskaņā ar citiem SFPS.

†

Šā standarta vajadzībām ieguvējiem ir jāpiemēro aktīvu un saistību definīcijas un ieteikumi, kas izklāstīti IASC dokumentā “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, kuru IASB pieņēma 2001. gadā, nevis 2018. gadā izdotās “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem”.

10.

Izmaksas saistībā ar minerālo resursu attīstīšanu, nevar uzskatīt par izpētes un novērtēšanas aktīviem. Dokumentā “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem” un 38. SGS (“Nemateriālie aktīvi”) ir sniegti norādījumi par to aktīvu atzīšanu, kuri izveidoti saistībā ar attīstību.

...

26.A

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 10. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 6. SFPS grozījumu piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS (“Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”). Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 6. SFPS grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

7.

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

...

Lai novērtētu, vai neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana varētu ietekmēt lietotāju saimniecisko lēmumu pieņemšanu un līdz ar to būtu būtiska, jāņem vērā lietotāju vajadzības. Tiek pieņemts, ka lietotājiem ir pietiekamas zināšanas par komercdarbību, citu saimniecisko darbību un grāmatvedību, kā arī vēlme apgūt informāciju ar pietiekamu rūpību. Tādēļ, veicot novērtējumu, jāņem vērā, kā neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana visticamāk varētu ietekmēt šādu lietotāju pieņemtos saimnieciskos lēmumus.

...

15.

Finanšu pārskatiem ir patiesi jāatspoguļo uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai atspoguļošanai ir nepieciešama ticama informācija par darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi, kas sniegta saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kuri izklāstīti dokumentā “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem” (turpmāk “Konceptuālās pamatnostādnes”). Tiek pieņemts, ka SFPS piemērošana, nepieciešamības gadījumā atklājot papildu informāciju, nodrošina tādu finanšu pārskatu sagatavošanu, kuros tiek parādīta patiesa informācija.

...

19.

Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar Konceptuālajās pamatnostādnēs noteikto finanšu pārskatu sniegšanas mērķi, uzņēmums var neievērot šīs prasības sniedzot 20. punktā minētos paskaidrojumus, ja attiecīgā pamatnostādne šādu atvirzi paredz vai neaizliedz.

20.

Ja uzņēmums neievēro SFPS prasības, saskaņā ar 19. punktu tas norāda:

...

23.

Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Konceptuālajās pamatnostādnēs, bet, ja attiecīgais normatīvs aizliedz atkāpi no prasības, uzņēmumam maksimāli jāsamazina prasību formālās ievērošanas rezultātā radušos maldinošo aspektu ietekme, sniedzot šādu informāciju:

24.

Saskaņā ar 19.-23. punktu, informācijas postenis varētu būt pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, ja tas patiesi neatspoguļo darījumus, citus notikumus un apstākļus, kurus tas vai nu pārstāv vai varētu pamatoti sagaidīt, ka pārstāvēs, un attiecīgi tas varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciskos lēmumus. Novērtējot, vai atbilstība konkrētajām SFPS prasībām būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Konceptuālajās pamatnostādnēs, vadība ņem vērā:

...

28.

Kad grāmatvedībā tiek izmantots uzkrāšanas princips, posteņus atzīst par aktīviem, saistībām, pašu kapitālu vai ieņēmumiem un izdevumiem (finanšu pārskatu elementiem), ja tie atbilst šo elementu definīcijām un atzīšanas kritērijiem Konceptuālajās pamatnostādnēs.

...

89.

Daži SFPS konkretizē apstākļus, kādos uzņēmums konkrētus posteņus var neiekļaut attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. SGS nosaka divus šādus apstākļus: kļūdu labošana un grāmatvedības politiku izmaiņu ietekme. Citi SFPS pieprasa vai ļauj neiekļaut peļņā vai zaudējumos (sk. 7. punktu) citus ienākumus vai izdevumus, kuri atbilst Konceptuālajās pamatnostādnēs sniegtajām no peļņas vai zaudējumu aprēķina izslēdzamo ienākumu un izdevumu definīcijām.

...

139.S

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 7., 15., 19.–20., 23.–24., 28. un 89. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 1. SGS grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS (“Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”). Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 1. SGS grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

6.

Lai novērtētu, vai neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana varētu ietekmēt lietotāju saimniecisko lēmumu pieņemšanu un līdz ar to būtu būtiska, jāņem vērā lietotāju vajadzības. Tiek pieņemts, ka lietotājiem ir pietiekamas zināšanas par komercdarbību, citu saimniecisko darbību un grāmatvedību, kā arī vēlme apgūt informāciju ar pietiekamu rūpību. Tādēļ, veicot novērtējumu, jāņem vērā, kā neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana visticamāk varētu ietekmēt šādu lietotāju pieņemtos saimnieciskos lēmumus.

...

11.

Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadībai jāizmanto atsauces un jāņem vērā sekojošu avotu piemērojamība lejupejošā secībā:

†

54.G punktā ir izskaidrots kā šī prasība tiek grozīta attiecībā uz regulējumā paredzētajām kontu bilancēm.

...

54.F

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 6. punkts un 11. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 6. punkta un 11. punkta b) apakšpunkta grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar šo standartu. Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tas 6. punkta un 11. punkta b) apakšpunkta grozījumus piemēro, atsaucoties uz šā standarta 23.–28. punktu. Ja jebkuru dokumentā “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” ietverto grozījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu saistīta liekām izmaksām vai pūlēm, uzņēmums, piemērojot šā standarta 23.–28. punktu, jebkuru norādi uz “neiespējams” (izņemot 27. punkta pēdējā teikumā minēto) interpretē kā “saistīts ar liekām izmaksām vai pūlēm”, bet jebkuru norādi uz “iespējams” interpretē kā “iespējams bez liekām izmaksām vai pūlēm”.

54.G

Ja uzņēmums nepiemēro 14. SFPS (“Regulatora noteiktā atlikto maksājumu uzskaite”), uzņēmums, piemērojot 11. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz regulatīvo nākotnes ieņēmumu kontu atlikumiem, turpina atsaukties uz dokumentā “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”* (nevis Konceptuālajās pamatnostādnēs) izklāstītajām definīcijām, atzīšanas kritērijiem un novērtēšanas koncepcijām un apsver to piemērojamību. Regulatora noteiktās atlikto maksājumu uzskaites konta atlikums ir jebkura izdevumu (vai ienākumu) konta atlikums, kas nav atzīts kā aktīvs vai saistības saskaņā ar citiem piemērojamiem SFPS standartiem, bet likmes regulators to ir iekļāvis vai plāno iekļaut, nosakot likmi(-es), ko var ieturēt no klientiem. Likmju regulators ir pilnvarota struktūra, kura atbilstīgi statūtiem vai nolikumam ir pilnvarota noteikt likmi vai likmju diapazonu, kas ir saistošas uzņēmumam. Likmju regulators var būt trešās personas struktūra vai uzņēmuma saistītā persona, tajā skaitā uzņēmuma paša valde, ja minētajai struktūrai atbilstīgi statūtiem vai nolikumam ir jānosaka likmes klientu interesēs un jānodrošina uzņēmuma vispārējā darbībspēja finansiālā ziņā.

*

Atsauce uz IASC dokumentu “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā.

31.

Dokumenta “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem” (turpmāk “Konceptuālās pamatnostādnes”) izpratnē atzīšana ir process, kurā tiek fiksēts (nolūkā to iekļaut finansiālā stāvokļa pārskatā vai finanšu darbības rezultātu pārskatā) postenis, kas atbilst kāda finanšu pārskatu elementa definīcijai. Atzīšanai būtiski ir terminu “aktīvi”, “saistības”, “ienākumi” un “izdevumi” definīcijas, kas attiecas gan uz gada finanšu pārskatu, gan starpperioda finanšu pārskatu periodiem.

...

33.

Svarīga ienākumu (ieņēmumu) un izdevumu īpašība ir tā, ka ar tiem saistītā aktīvu un saistību ieplūde un aizplūde jau ir notikusi. Attiecīgos ieņēmumus un izdevumus atzīst tad, ja šī ienākošās plūsmas vai izejošās plūsmas ir bijušas; pretējā gadījumā tās neatzīst. Konceptuālās pamatnostādnes neļauj finanšu stāvokļa pārskatā atzīt tādus posteņus, kas neatbilst aktīvu vai saistību definīcijai.

...

58.

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 31. un 33. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 34. SGS grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS (“Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”). Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tas 34. SGS grozījumus piemēro, atsaucoties uz šā standarta 43.–45. punktu un 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

*

Pēc 2018. gadā izdotajās Konceptuālajās pamatnostādnēs par finanšu pārskatiem ietvertās saistību definīcijas pārskatīšanas šajā standartā ietvertā saistību definīcija netika pārskatīta.

*

Pēc 2018. gadā izdotajās Konceptuālajās pamatnostādnēs par finanšu pārskatiem ietvertās aktīva definīcijas pārskatīšanas šajā standartā ietvertā aktīva definīcija netika pārskatīta.

*

Atsauce uz IASC dokumentu “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā un kas bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

*

Atsauce uz IASC dokumentu “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā un kas bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

*

Atsauce uz dokumentu “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem”, kas izdots 2010. gadā un bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

*

Atsauce uz dokumentu “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem”, kas izdots 2010. gadā un bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

5.

Šī interpretācija neattiecas uz izdevumiem par tīmekļvietnes tehniskā nodrošinājuma (piem., tīmekļa serveru, posmu serveru, ražošanas serveru un interneta savienojumu) iegādei, izstrādei un darbībai. Šos izdevumus uzskaita saskaņā ar 16. SGS. Turklāt, ja uzņēmumam rodas izdevumi par interneta pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo uzņēmuma tīmekļvietni, izdevumus atzīst par izdevumiem saskaņā ar 1. SGS 88. punktu un Konceptuālajām pamatnostādnēm par finanšu pārskatiem, kad pakalpojumi ir saņemti.

...