EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/975

(2018. gada 4. jūlijs),

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju krājumu zvejošanu SPRFMO konvencijas apgabalā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

3. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi, to piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008, (EK) Nr. 1224/2009 un (ES) 2017/2403.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

II SADAĻA

KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Čīles stavrida ( Trachurus murphyi )

5. pants

Informācija par Čīles stavridas kvotas pilnīgu apguvi

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai Čīles stavridas zvejniecības slēgšanas dienu, kad sasniegti 100 % tās nozvejas limita. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.

6. pants

Novērotāju klātbūtne Čīles stavridas zvejā

Dalībvalstis nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni vismaz 10 % reisu, ko veic to karoga zvejas kuģi. Zvejas kuģiem, kuri dodas kopumā ne vairāk kā divos reisos gadā, šos 10 % aprēķina, par pamatu ņemot aktīvās zvejas dienu skaitu (traleriem) un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitu (kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu).

7. pants

Čīles stavridas datu paziņošana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu līdz katra mēneša 15. dienai paziņo Komisijai Čīles stavridas iepriekšējā mēneša nozvejas apjomu. Komisija līdz katra mēneša 20. dienai minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

2.   Papildus 1. punktam dalībvalstis Komisijai paziņo šādus datus par Čīles stavridas zvejniecībām:

8. pants

Čīles stavridas zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, iedalot tām pieejamās Čīles stavridas krājumu zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

II NODAĻA

Jūrasputni

9. pants

Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām

1.   Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, pilda šajā pantā izklāstītos jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.

2.   Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts āķu jedām, izmanto gremdes un putnu atbaidīšanas auklas.

3.   Savienības zvejas kuģi neievieto āķu jedas diennakts tumšajā laikā.

4.   Āķu jedu noslogošanu veic saskaņā ar I pielikumu.

5.   Putnu atbaidīšanas auklas ierīko saskaņā ar II pielikumu.

6.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams un ja bioloģiskie atkritumi jāizsviež darbības drošības apsvērumu dēļ, kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

10. pants

Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi traleriem

1.   Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar trali, pilda šajā pantā izklāstītos jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.

2.   Savienības zvejas kuģi zvejojot izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas vai – ja zvejošanas praksē rezultatīva putnu atbaidīšanas auklu izmantošana nav iespējama – putnu atturēšanas ierīci.

3.   Putnu atturēšanas ierīces ierīko saskaņā ar III pielikumu.

4.   Ja iespējams, Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.

5.   Ja tas ir iespējami un lietderīgi, Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi/pārstrādes ūdens. Ja tas nav iespējami un lietderīgi, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

6.   Ja iespējams, zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.

7.   Laika sprīdi, kurā zvejas rīks tā pacelšanas gaitā atrodas uz ūdens virsmas, līdz minimumam samazina, uzturot vinčas pienācīgā darba kārtībā un ievērojot labu klāja praksi.

11. pants

Jūrasputnu datu paziņošana

Gada zinātniskajā ziņojumā, kas minēts 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis norāda:

III SADAĻA

PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM ZVEJAS METODĒM

I NODAĻA

Grunts zveja

12. pants

Grunts zvejas atļauja

1.   Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi plāno iesaistīties grunts zvejas darbībās SPRFMO konvencijas apgabalā, iesniedz Komisijai atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:

3.   Ietekmes novērtējumu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gadā publicētajām starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā (“FAO dziļūdens zvejas vadlīnijas”) un ņemot vērā SPRFMO grunts zvejniecību ietekmes novērtējuma standartu, kā arī apgabalus, kuros ir vai kuros varētu būt JJE.

4.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu SPRFMO konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta c) apakšpunktā minētie ietekmes novērtējumi tiek atjaunināti ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek būtiskas izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz JJE, un, tiklīdz minētā informācija kļūst pieejama, pārsūta to Komisijai. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

13. pants

Grunts zveja, kas notiek ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus

1.   Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, kas notiek ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi plāno zvejot ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniegt vidējo gada nozvejas apjomu, kas minēts 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā, iesniedz Komisijai atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas gadskārtējās sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:

3.   Ietekmes novērtējumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, veic saskaņā ar FAO izstrādātajām dziļūdens zvejas vadlīnijām un ņemot vērā SPRFMO grunts zvejniecību ietekmes novērtējuma standartu, kā arī apgabalus, kuros ir vai kuros varētu būt JJE.

4.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu SPRFMO konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta a) apakšpunktā minētie ietekmes novērtējumi tiek atjaunināti ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek būtiskas izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz JJE, un, tiklīdz minētā informācija kļūst pieejama, pārsūta to Komisijai. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

14. pants

Grunts zveja un JJE

1.   Kamēr SPRFMO zinātniskā komiteja vēl nav sagatavojusi ieteikumu par robežsliekšņiem, dalībvalstis nosaka sava karoga zvejas kuģiem piemērojamus robežsliekšņus attiecībā uz saskari ar JJE, un to dara, ņemot vērā FAO dziļūdens zvejas vadlīniju 68. punktu.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai to karoga zvejas kuģi pārtrauktu grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras tādas vietas SPRFMO konvencijas apgabalā, kurā saskare ar jutīgām jūras ekosistēmām ir biežāka, nekā to pieļauj saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktie robežsliekšņi. Dalībvalstis, pamatodamās uz IV pielikuma vadlīnijām, ziņo Komisijai par notikušo saskari ar JJE. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

15. pants

Grunts zveja un novērotāju klātbūtne

Dalībvalstis nodrošina novērotāju klātbūtni uz 100 % sava karoga traleru, kas iesaistījušies grunts zvejā, un vismaz uz 10 % sava karoga zvejas kuģu, kuri izmanto cita tipa grunts zvejas rīkus.

16. pants

Grunts zvejas datu paziņošana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu līdz katra mēneša 15. dienai paziņo Komisijai grunts zvejas sugu iepriekšējā mēneša nozvejas apjomu.

2.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. dienai iesniedz Komisijai to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri ir aktīvi zvejojuši, un to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri ir bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Komisija piecu dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

3.   Dalībvalstis aizliedz sava karoga zvejas kuģiem piedalīties grunts zvejā, ja nav iesniegts prasīto zvejas kuģa identifikācijas datu minimums, kas izklāstīts V pielikumā.

II NODAĻA

Izpētes zvejniecības

17. pants

Izpētes zvejniecības atļauja

1.   Dalībvalstis, kas plāno atļaut sava karoga zvejas kuģim zvejot izpētes zvejniecībā, ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisijai iesniedz:

2.   Ne vēlāk kā 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisija pieprasījumu pārsūta SPRFMO komisijai, bet zvejniecības darbības plānu – SPRFMO zinātniskajai komitejai.

3.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz atļauju zvejot izpētes zvejniecībā.

18. pants

Izpētes zvejniecības

1.   Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem zvejot izpētes zvejniecībās, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi izpētes zvejniecībās darbojas tikai saskaņā ar SPRFMO apstiprinātu zvejas darbības plānu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai tiek iesniegti SPRFMO datu vākšanas plānā prasītie dati, kurus Komisija pārsūta SPRFMO sekretariātam.

4.   Savienības zvejas kuģi, kuriem ir atļauts piedalīties zvejā izpētes zvejniecībās, darbošanos attiecīgajā izpētes zvejniecībā drīkst turpināt tikai tad, ja SPRFMO sekretariātam ir iesniegti SPRFMO datu vākšanas plānā prasītie dati par pēdējo sezonu, kurā kuģis ir zvejojis, un SPRFMO zinātniskajai komitejai ir bijusi iespēja minētos datus pārbaudīt.

5.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi piedalās zvejā izpētes zvejniecībās, nodrošina, ka uz ikviena tās karoga zvejas kuģa atrodas viens vai vairāki neatkarīgie novērotāji, proti, cik nepieciešams SPRFMO datu vākšanas plānā paredzēto datu ievākšanai.

19. pants

Zvejas kuģa aizstāšana izpētes zvejā

1.   Neatkarīgi no 17. un 18. panta, ja zvejniecības darbības plānā norādīts Savienības zvejas kuģis ar kuģa darbību vai ar nepārvaramu varu saistītu attaisnojošu iemeslu pēc nevar zvejot, dalībvalstis var atļaut izpētes zvejniecībā darboties sava karoga kuģim, kurš nav identificēts zvejniecības darbības plānā. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

2.   Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

III NODAĻA

Lielie pelaģiskie dreifējošie tīkli, dziļūdens žaunu tīkli un citi žaunu tīkli

20. pants

Lielie pelaģiskie dreifējošie tīkli un dziļūdens žaunu tīkli

Lielo pelaģisko dreifējošo tīklu un jebkādu dziļūdens žaunu tīklu izmantošana ir aizliegta visā SPRFMO konvencijas apgabalā.

21. pants

Žaunu tīkli

Dalībvalstis, kuru kuģi plāno šķērsot SPRFMO konvencijas apgabalu ar žaunu tīkliem uz borta:

IV SADAĻA

KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Atļaujas

22. pants

SPRFMO kuģu reģistrs

1.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. novembrī iesniedz Komisijai to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuriem nākamajā gadā ir atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, tostarp V pielikumā prasīto informāciju. Komisija minēto sarakstu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Kad dalībvalstis apsver, vai atļaut kuģim zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, tās ņem vērā attiecīgā zvejas kuģa un operatora prasībatbilstības vēsturi.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par sava karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, vismaz 20 dienas pirms dienas, kad šādi kuģi pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kuģis pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka dati par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, ir atjaunināti. Visas izmaiņas Komisijai dara zināmas vēlākais 10 dienas pēc izmaiņu izdarīšanas. Komisija piecu dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas dara to zināmu SPRFMO sekretariātam.

4.   Atcelšanas vai atsaukšanas gadījumā vai citos apstākļos, kas atļauju padara par spēkā neesošu, dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju, lai tā minēto informāciju SPRFMO sekretariātam varētu pārsūtīt trīs dienu laikā pēc dienas, kurā atļauja ir kļuvusi par spēkā neesošu.

5.   Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO pārziņā esošajām sugām SPRFMO konvencijas apgabalā.

II NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

23. pants

Vispārīgi noteikumi par pārkraušanu citā kuģī

1.   Šī nodaļa attiecas uz pārkraušanu citā kuģī, kas notiek:

2.   Pārkraušana citā kuģī gan jūrā, gan ostā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem.

3.   Degvielas, apkalpes, zvejas rīku vai citu apgādes materiālu pārvietošana jūrā SPRFMO konvencijas apgabalā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem.

4.   Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī, kas attiecas uz SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtiem SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kas nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, Savienības ūdeņos ir aizliegta.

24. pants

Paziņošana par Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī

1.   Neatkarīgi no vietas, kurā notiek pārkraušana citā kuģī, par Savienības zvejas kuģu SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu karoga dalībvalsts iestādes Komisijai un SPRFMO sekretariātam vienlaikus pārsūta šādu informāciju:

Dalībvalstis var atļaut Savienības zvejas kuģa operatoram minēto informāciju elektroniski pārsūtīt uzreiz SPRFMO sekretariātam, ja minēto informāciju vienlaikus pārsūta arī Komisijai.

2.   Paziņojumos, kas minēti 1. punktā, ietver attiecīgo pieejamo informāciju par pārkraušanu citā kuģī, tostarp paredzamo pārkraušanas dienu, laiku un vietu, kā arī norāda zvejniecību un VII pielikumā noteikto informāciju par iesaistītajiem Savienības zvejas kuģiem.

25. pants

Uzraudzība, ko piemēro Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanai citā kuģī

1.   Ja uz izkraujošā vai saņemošā Savienības zvejas kuģa atrodas novērotājs, viņš uzrauga pārkraušanu citā kuģī. Novērotājs aizpilda SPRFMO zvejas žurnāla lapu par pārkraušanu citā kuģī, sniedzot VIII pielikumā prasīto informāciju, lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu un sugas, un iesniedz zvejas žurnāla lapas kopiju novērotā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Minētā zvejas kuģa karoga dalībvalsts 10 dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa iesniedz Komisijai datus, kurus novērotājs atzīmējis SPRFMO zvejas žurnāla lapā par pārkraušanu citā kuģī. Komisija 15 dienu laikā pēc nokāpšanas dienas pārsūta minētos datus SPRFMO sekretariātam.

3.   Lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu un sugas un nodrošinātu šādas verifikācijas pienācīgumu, novērotājam uz kuģa ir pilnīga piekļuve novērojamajam Savienības zvejas kuģim, tostarp apkalpei, zvejas rīkiem, aprīkojumam, zvejas žurnāliem (tajā skaitā elektroniskā formātā) un zivju tilpnēm.

26. pants

Informācija, kas jāpaziņo pēc Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanas citā kuģī

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad notikusi pārkraušana, vienlaikus SPRFMO sekretariātam un Komisijai paziņo visu IX pielikumā prasīto informāciju par šo darbību.

2.   Dalībvalstis Savienības zvejas kuģa operatoram var atļaut 1. punktā minēto informāciju elektroniski pārsūtīt uzreiz SPRFMO sekretariātam ar noteikumu, ka šī informācija vienlaikus tiek pārsūtīta arī Komisijai. Ja Savienības zvejas kuģa operators no SPRFMO sekretariāta saņem lūgumu pēc paskaidrojumiem, to pārsūta Komisijai.

III NODAĻA

Datu vākšana un paziņošana

27. pants

Datu vākšana un paziņošana

1.   Papildus datu ziņošanas prasībām, kas noteiktas 7., 11., 14., 16., 18., 25. un 26. pantā, tās dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, iesniedz šā panta 2. un 3. punktā prasītos datus Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī paziņo Komisijai iepriekšējā kalendārajā gadā gūtās sugu/sugu grupu nozvejas dzīvsvaru. Komisija minēto informāciju līdz 30. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. jūnijā paziņo Komisijai datus par zvejošanu ar traļiem, atsevišķi norādot katru tralēšanas epizodi, datus par zvejošanu ar grunts āķu jedām, atsevišķi norādot katru jedas ievietošanas epizodi, un datus par izkraušanu (arī no refrižeratorkuģiem) un pārkraušanu citā kuģī. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta SPRFMO sekretariātam.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt sīki izstrādātas prasības par datu paziņošanu, kas minēta šajā pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

Novērotāju programmas

28. pants

Novērotāju programmas

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, izveido novērotāju programmas, kas vajadzīgas, lai savāktu X pielikumā prasītos datus.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī iesniedz attiecīgos X pielikumā prasītos novērošanas datus par iepriekšējo kalendāro gadu Komisijai. Komisija minēto informāciju līdz 30. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. augustā iesniedz gada ziņojumu par novērotāju programmas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā aplūko novērotāju apmācību, novērotāju programmu izstrādi un tvērumu, to, kāda tipa dati tiek vākti, un gada laikā konstatētās problēmas. Komisija minēto informāciju līdz 1. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

29. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.   Uz Savienības zvejas kuģiem uzstādīta satelītnovērošanas iekārta nodrošina automātisku VMS datu pārraidi karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC), turklāt pozīcijas noteikšanas kļūda satelītnavigācijas normālos ekspluatācijas apstākļos ir mazāka par 100 metriem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to FMC automātiski un pastāvīgi vismaz reizi stundā SPRFMO sekretariātam pārsūta VMS datus par to karoga kuģiem, kuri ir iesaistīti zvejā SPRFMO konvencijas apgabalā, un ka uz to karoga kuģu klāja uzstādītās satelītnovērošanas iekārtas var pārraidīt VMS datus vismaz ik pēc 15 minūtēm.

3.   Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 4. punkta izpratnē SPRFMO konvencijas apgabalā ietilpst 100 jūras jūdžu zona ārpus SPRFMO konvencijas apgabala, kurā piemēro šā panta 1. punktu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja uz to karoga zvejas kuģiem satelītnovērošanas iekārtas antena ir uzstādīta atsevišķi no iekārtas korpusa, tiek izmantota viena kopēja antena gan satelītnavigācijas dekoderim, gan raidītājam, turklāt iekārtas korpuss ir savienots ar antenu ar vienu nepārtrauktu kabeli.

V NODAĻA

Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās

30. pants

Kontaktpunkti un apstiprinātās ostas

1.   Dalībvalsts, kas vēlas atvērt savas ostas trešo valstu zvejas kuģiem, uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejoti SPRFMO zvejas produkti vai no šādiem resursiem iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā vai jūrā:

2.   Visas izmaiņas apstiprināto kontaktpunktu un apstiprināto ostu sarakstā dalībvalstis Komisijai pārsūta vismaz 40 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta minēto informāciju SPRFMO sekretariātam.

31. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģiem, kuri plāno to ostās izkraut vai pārkraut citā kuģī SPRFMO zvejas resursus, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, pieprasa ne vēlāk kā 48 stundas pirms paredzamās ienākšanas ostā sniegt šādu informāciju saskaņā ar XI pielikumu:

2.   Ja uz trešās valsts zvejas kuģa atrodas SPRFMO zvejas produkti, 1. punktā prasīto informāciju iesniedz kopā ar nozvejas sertifikātu, kurš validēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļu.

3.   Ostas dalībvalstis drīkst pieprasīt arī papildu informāciju, lai noteiktu, vai zvejas kuģis ir bijis iesaistījies NNN zvejā vai ar to saistītās darbībās.

4.   Ņemot vērā tādus aspektus kā, piemēram, zvejas produktu veids un attālums starp zvejas vietām un konkrētajām ostām, ostas dalībvalstis drīkst noteikt ilgāku vai īsāku paziņošanas termiņu, nekā prasīts 1. punktā. Šādā gadījumā ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.

32. pants

Atļauja izkraut vai ostā pārkraut citā kuģī

Pēc 31. pantā paredzētās attiecīgās informācijas saņemšanas ostas dalībvalsts izlemj, vai atļaut trešās valsts zvejas kuģim ienākt savā ostā. Ja trešās valsts zvejas kuģim liedz ienākt ostā, ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam. Ostas dalībvalstis liedz ienākšanu zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO veidotajā NNN zvejas kuģu sarakstā.

33. pants

Ostā veiktas inspekcijas

1.   Ostas dalībvalstis inspicē vismaz 5 % izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas darbību, kas saistītas ar SPRFMO zvejas produktiem un ko dalībvalstu apstiprinātajās ostās veikuši trešo valstu zvejas kuģi.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģus inspicē tad, ja:

34. pants

Inspekcijas procedūra

1.   Šo pantu piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta noteikumiem par inspekcijas procedūru.

2.   Dalībvalstu inspektoriem līdzi ir derīgs personu apliecinošs dokuments. Viņi drīkst izgatavot visu vajadzīgo dokumentu kopijas.

3.   Inspekcijas veic tā, lai trešās valsts zvejas kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu pēc iespējas mazākas un lai iespēju robežās netiktu pieļauta nozvejas kvalitātes pasliktināšanās.

4.   Kuģa kapteinim pēc inspekcijas pabeigšanas tiek dota iespēja pievienot ziņojumam jebkādas piezīmes vai iebildumus un sazināties ar attiecīgās ostas dalībvalsts kompetento iestādi saistībā ar inspekcijas ziņojumu. Inspekcijas ziņojuma paraugs ir pievienots XII pielikumā. Kuģa kapteinis saņem ziņojuma kopiju.

5.   Ostas dalībvalsts 12 darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta Komisijai atbilstoši šīs regulas XII pielikumam aizpildīta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija 15 darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta šo ziņojumu SPRFMO sekretariātam.

6.   Ja inspekcijas ziņojumu Komisijai nevar pārsūtīt 15 darbdienu laikā, lai tā to savukārt pārsūtītu SPRFMO sekretariātam, ostas dalībvalsts savlaicīgi informē Komisiju par kavēšanās iemeslu un to, kad ziņojums tiks iesniegts, lai Komisija varētu informēt SPRFMO sekretariātu 15 darbdienu laikā.

35. pants

Procedūra, kas jāievēro, ja ostā inspekcijas laikā konstatē SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus

1.   Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija pierāda, ka trešās valsts zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantam piemēro šo pantu.

2.   Ostas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā nosūta Komisijai inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija nekavējoties pārsūta šo ziņojumu SPRFMO sekretariātam un karoga līgumslēdzējai pusei vai CNCP kontaktpunktam.

3.   Pārkāpuma konstatēšanai sekojušo rīcību ostas dalībvalsts nekavējoties paziņo karoga līgumslēdzējas puses vai CNCP kompetentajai iestādei un Komisijai, kura minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

VI NODAĻA

Izpildes panākšana

36. pants

Dalībvalstu paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi

Dalībvalstis vismaz 145 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas liecina par jebkura zvejas kuģa iespējamu neatbilstību SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām SPRFMO konvencijas apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda minēto informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

37. pants

Savienības zvejas kuģa iekļaušana SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā

1.   Ja Komisija no SPRFMO sekretariāta saņem oficiālu paziņojumu par Savienības zvejas kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā, minēto paziņojumu un pamatojošos dokumentus un visu citu SPRFMO sekretariāta sniegto dokumentēto informāciju tā ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes pārsūta karoga dalībvalstij komentēšanai. Komisija minēto informāciju pārbauda un vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

2.   Pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts iestādes paziņo zvejas kuģa īpašniekam par kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā un par sekām, kas var rasties, ja tiek apstiprināta tā iekļaušana SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā.

38. pants

Pasākumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā

1.   Pēc SPRFMO NNN zvejas kuģu saraksta pieņemšanas Komisija prasa karoga dalībvalstij informēt SPRFMO NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautā zvejas kuģa īpašnieku par tā iekļaušanu sarakstā un par sekām, kas izriet no iekļaušanas sarakstā.

2.   Ja dalībvalsts rīcībā nonāk informācija par SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā esoša zvejas kuģa vārda vai IRCS maiņu, tā šādu informāciju pārsūta Komisijai, tiklīdz tas ir praktiski iespējams. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

39. pants

SPRFMO sekretariāta paziņotās varbūtējās neatbilstības

1.   Ja Komisija saņem no SPRFMO sekretariāta informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts pieļautu neatbilstību SPRFMO konvencijai un/vai SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai iespējamās neatbilstības sakarā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kas darīts, lai novērstu bažas par neatbilstību. Komisija vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.

40. pants

Līgumslēdzējas puses vai CNCP paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi

1.   Dalībvalstis apstiprina kontaktpunktu, kurš no līgumslēdzējām pusēm un CNCP saņem ostā veiktās inspekcijas ziņojumus.

2.   Visas izmaiņas saistībā ar apstiprināto kontaktpunktu dalībvalstis Komisijai pārsūta vismaz 40 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta minēto informāciju SPRFMO sekretariātam.

3.   Ja dalībvalsts apstiprinātais kontaktpunkts saņem līgumslēdzējas puses vai CNCP sūtītu inspekcijas ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, karoga dalībvalsts nekavējoties izmeklē varbūtējo pārkāpumu un informē Komisiju par to, kādā stāvoklī ir izmeklēšana, un par izpildes panākšanas pasākumiem, kuri varētu būt veikti, tādā termiņā, lai Komisija SPRFMO sekretariātu savukārt varētu informēt trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc inspekcijas ziņojuma saņemšanas nevar sniegt Komisijai stāvokļa pārskatu, dalībvalsts minēto trīs mēnešu laikā informē Komisiju par kavēšanās iemesliem un par datumu, līdz kuram stāvokļa pārskats tiks sniegts. Komisija minēto informāciju par izmeklēšanas stāvokli vai kavēšanos pārsūta SPRFMO sekretariātam.

41. pants

Tehniska satelītnovērošanas iekārtas darbības kļūme

1.   Ja satelītnovērošanas iekārtas darbībā rodas tehniska kļūme, Savienības zvejas kuģi, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, ik pēc četrām stundām paziņo savas karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja satelītnovērošanas iekārtas darbībā radusies tehniska kļūme nav novērsta 60 dienu laikā, kopš stājies spēkā 1. punktā minētais ziņošanas pienākums, to karoga zvejas kuģi pārtrauc zvejot, noglabā visus zvejas rīkus un nekavējoties atgriežas ostā, lai saremontētu satelītnovērošanas iekārtu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro papildus Regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta prasībām.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Konfidencialitāte

Datus, kuri savākti un ar kuriem veikta apmaiņa sakarā ar šo regulu, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā.

43. pants

Grozījumu izdarīšana

Lai SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu grozījumus iestrādātu Savienības tiesībās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza:

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 43. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 19. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 43. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 43. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

45. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1)  OV C 288, 31.8.2017., 129. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 18. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(6)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

X PIELIKUMS

Novērošanas dati

Ziņas par kuģi un novērotāju ir jāreģistrē tikai vienu reizi par katru novēroto reisu, un tās paziņo tādā veidā, lai kuģa datus sasaistītu ar datiem, kas prasīti A, B, C un D iedaļā.

A.   Kuģa un novērotāja dati, kas jāvāc par katru novēroto reisu

1.   Par katru novēroto reisu ir jāvāc šādi kuģa dati:

a)	Pašreizējais kuģa karogs

b)	Kuģa vārds

c)	Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds

d)	Nozvejas meistara vārds, uzvārds

e)	Reģistrācijas numurs

f)	IRCS (ja ir)

g)	Lloyd's/SJO numurs (ja tāds ir piešķirts)

h)	Iepriekšējie vārdi (ja zināmi)

i)	Reģistrācijas osta

j)	Iepriekšējais karogs (ja ir)

k)	Kuģa tips (izmantot attiecīgos ISSCFV kodus)

l)	Zvejas metode vai metodes (izmantot attiecīgos ISSCFG kodus)

m)	Garums (m)

n)	Garuma veids, piemēram, “LOA” (lielākais garums), “LBP” (garums starp perpendikuliem)

o)	Platums (m)

p)	Bruto tilpība – GT (vēlamā tilpības vienība)

q)	Reģistrētā bruto tilpība – GRT (norāda, ja GT nav zināma; var norādīt arī papildus bruto tilpībai);

r)	Galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kilovatos)

s)	Kravas telpu tilpība (kubikmetros)

t)

Ja praktiski iespējams – to uz kuģa esošo iekārtu uzskaite, kas var ietekmēt zvejas jaudas faktorus (navigācijas iekārtas, radars, hidrolokatora sistēmas, meteoroloģisko faksimilu uztvērējs vai meteoroloģisko datu satelītuztvērējs, jūras virsmas temperatūras datu uztvērējs, Doplera straumes mērītājs, radiopeilētājs)

u)	Kopējais apkalpes locekļu skaits (viss personāls, izņemot novērotājus)

2.   Par katru novēroto reisu ir jāvāc šādi novērotāja dati:

a)	Novērotāja vārds, uzvārds

b)	Novērotāja organizācija

c)	Datums, kad novērotājs uzkāpis uz kuģa (UTC datums)

d)	Uzkāpšanas osta

e)	Datums, kad novērotājs nokāpis no kuģa (UTC datums)

f)	Nokāpšanas osta

B.   Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar trali

1.   Par visiem novērotajiem traļiem dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru tralējumu atsevišķi).

2.   Par katru novēroto tralējumu ir jāvāc šādi dati:

a)	Tralēšanas sākuma datums un laiks (laiks (UTC), kad ar rīku sākts zvejot)

b)	Tralēšanas beigu datums un laiks (laiks (UTC), kad sākta rīka pacelšana)

c)	Pozīcija tralēšanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)

d)	Pozīcija tralēšanas beigās (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)

e)	Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)

f)	Traļa tips – grunts vai pelaģiskais (izmantot atbilstošos grunts vai pelaģisko traļu kodus, kas noteikti ISCCFG zvejas rīku standartos)

g)	Traļa tips: vienkāršs, divkāršs vai trīskāršs (S, D vai T)

h)	Traļa atvēruma augstums

i)	Traļa atvēruma platums

j)	Āmja linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs izmērs milimetros) un linuma acojuma tips (rombveida, kvadrātveida u. c.)

k)	Zvejas rīka (gruntsstropes) dziļums zvejas sākumā

l)	Grunts (jūras gultnes) dziļums zvejas sākumā

m)	Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)

n)	Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.

o)	Vai tralī bija bentiskais materiāls? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt ar trali nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.

p)	Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar m), n) vai o) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam

q)

Reģistrēt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus: i) Vai tika izmantotas putnu atbaidīšanas auklas? (nē / iekārtas kods, kā noteikts L iedaļā) ii) Vai tika izmantotas putnu atturēšanas ierīces? (nē / iekārtas kods, kā noteikts N iedaļā) iii) Aprakstīt zivju atkritumu/izmetumu izsviešanas pārvaldību (izvēlēties visus attiecīgos variantus: izsviešanu neveic zvejas rīka iemešanas un pacelšanas laikā / tikai pārstrādes ūdeņu/atkritumu uzkrāšana un izsviešana > 2 stundās / cits / nav) iv) Vai tika izmantoti citi pasākumi, lai mazinātu jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu sagūstīšanas iespēju? (jā/nē) Ja jā, aprakstīt sīkāk.

C.   Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar riņķvadu

1.   Par visām novērotajām riņķvada ievietošanas reizēm dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru ievietošanas reizi atsevišķi).

2.   Par katru novēroto riņķvada ievietošanas reizi ir jāvāc šādi dati:

a)	Kopējais meklēšanas laiks kopš iepriekšējās ievietošanas reizes

b)	Ievietošanas sākuma datums un laiks (laiks (UTC), kad ar rīku sākts zvejot)

c)	Ievietošanas beigu datums un laiks (laiks (UTC), kad sākta rīka pacelšana)

d)	Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)

e)	Riņķvada garums (m)

f)	Riņķvada augstums (m)

g)	Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs izmērs milimetros) un linuma acojuma tips (rombveida, kvadrātveida u. c.)

h)	Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)

i)	Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)

j)	Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.

k)	Vai tīklā bija bentiskais materiāls? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.

l)	Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar i), j) vai k) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam

m)	Reģistrēt un aprakstīt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus

D.   Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar grunts āķu jedām

1.   Par visām novērotajām āķu jedu ievietošanas reizēm dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru ievietošanas reizi atsevišķi).

2.   Par katru novēroto ievietošanas reizi ir jāvāc šādi dati:

a)	Ievietošanas sākuma datums un laiks (UTC)

b)	Ievietošanas beigu datums un laiks (UTC)

c)	Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)

d)	Pozīcija ievietošanas beigās (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)

e)	Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)

f)	Ievietoto āķu jedu kopējais garums (km)

g)	Āķu skaits

h)	Grunts (jūras gultnes) dziļums ievietošanas sākumā

i)	To āķu skaits, kas faktiski novēroti pacelšanas laikā (tostarp attiecībā uz sagūstītajiem jūras zīdītājiem, jūrasputniem, rāpuļiem vai citu problemātisko sugu īpatņiem)

j)	Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)

k)	Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.

l)	Vai nozvejā bija bentiskais materiāls? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.

m)	Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar j), k) vai l) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam

n)

Reģistrēt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus: i) Vai tika izmantotas putnu atbaidīšanas auklas? (nē / iekārtas kods, kā noteikts L iedaļā) ii) Vai jedas bija ievietotas tikai starp jūras krēslas un jūras ausmas laikiem? (jā/nē) iii) Kāda tipa jedas tika izmantotas? (ar ārējām gremdēm noslogota sistēma/ ar iekšējām gremdēm noslogota sistēma / kompleksa āķu jeda (trotline) / cits) iv) Ar ārējām gremdēm noslogotas sistēmas gadījumā aprakstīt noslogošanas un pludiņu režīmu (šim nolūkam izmantot M iedaļā sniegto veidlapu) v) Ar iekšējām gremdēm noslogotas sistēmas gadījumā norādīt auklu serdes svaru (gramos uz metru) vi) Kompleksas āķu jedas (trotline) gadījumā norādīt, vai tika izmantoti kašalotera tipa tīkli? (jā/nē) vii) Ja cits, aprakstīt sīkāk.

o)	Kādi pasākumi izmantoti, lai mazinātu sagūstīšanas iespēju jedu pacelšanas laikā? (putnu atturēšanas aizkars / citi / nav) Ja citi, aprakstīt sīkāk.

p)	Norādīt ēsmas tipu (zivis / kalmāri / jaukta ēsma; dzīva/nedzīva/jaukta ēsma; saldēta/atkausēta/jaukta ēsma)

q)	Aprakstīt bioloģiskā materiāla izsviešanu jedu iemešanas un pacelšanas laikā (bioloģisko materiālu uzkrāj un izsviež biežāk nekā reizi divās stundās / bioloģisko materiālu uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk / nav / nav zināms)

r)	Vai tika izmantoti citi pasākumi, lai mazinātu jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu sagūstīšanas iespēju? (jā/nē) Ja jā, aprakstīt sīkāk.

E.   Vācamie garuma sastopamības biežuma dati

Attiecībā uz mērķsugām un, ja pietiek laika, citām galvenajām piezvejas sugām ir jāvāc reprezentatīvi un pēc nejaušības principa atlasīti garuma sastopamības biežuma dati. Garuma dati ir jāvāc un jāreģistrē ar konkrētajai sugai atbilstošo augstāko precizitātes pakāpi (cm vai mm, noapaļojot uz augšu vai uz leju), kā arī jāreģistrē izmantotais mērījuma veids (kopējais garums, garums līdz astes spuras sazarojuma vietai vai standarta garums). Ja iespējams, jāreģistrē garuma sastopamības biežuma paraugu kopējais svars vai arī tas jāaplēš un jāreģistrē aplēšanas metode, kā arī novērotājiem var prasīt noteikt mērīto zivju dzimumu, lai ģenerētu pēc dzimuma stratificētus garuma sastopamības biežuma datus.

1.   Komerciālās paraugošanas protokols

a)

Zivju sugas, kas nav rajveidīgās zivis un haizivis i) Zivīm, kuru maksimālais garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir lielāks nekā 40 cm, šis garums ir jāmēra līdz tuvākajam centimetram. ii) Zivīm, kuru maksimālais garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 40 cm, šis garums ir jāmēra līdz tuvākajam milimetram.

b)	Rajveidīgās zivis Jāmēra maksimālais ķermeņa platums.

c)	Haizivis Jāizvēlas katrai sugai piemērots garuma mērīšanas veids (sk. FAO tehnisko ziņojumu 474 par haizivju mērīšanu). Pēc noklusējuma ir jāmēra kopējais garums.

2.   Zinātniskās paraugošanas protokols

Sugu zinātniskās paraugošanas vajadzībām var būt nepieciešams veikt precīzākus garuma mērījumus, nekā noteikts 1. punktā.

F.   Veicamā bioloģiskā paraugošana

1.   Attiecībā uz galveno mērķsugu un, ja pietiek laika, citu galveno piezvejas sugu, kas papildina nozveju, reprezentatīviem paraugiem ir jāvāc šādi bioloģiskie dati:

a)

Suga

b)	Garums (mm vai cm) un izmantotais garuma mērīšanas veids. Mērījuma precizitāte un veids ir jānosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar E iedaļas noteikumiem

c)	Dzimums (tēviņš, mātīte, dzimumnenobriedis, nenoteikts dzimums)

d)	Dzimumbrieduma stadija

2.   Novērotājiem ir jāvāc audu, otolītu un/vai zarnu satura paraugi saskaņā ar iepriekš noteiktām pētniecības programmām, kuras īsteno SPRFMO zinātniskā komiteja, vai citiem valstu zinātniskajiem pētījumiem.

3.   Novērotāji ir jāinstruē, un vajadzības gadījumā tiem ir jāsaņem rakstiski garuma sastopamības biežuma un bioloģiskās paraugošanas protokoli un informācija par katram novērotāju reisam specifiskajām paraugošanas prioritātēm.

G.   Vācamie dati par jūrasputnu, zīdītāju, bruņurupuču un citu problemātisko sugu nejaušu sagūstīšanu

1.   Par visiem zvejas darbību laikā sagūstītajiem jūrasputniem, zīdītājiem, rāpuļiem (bruņurupučiem) un citu problemātisko sugu īpatņiem ir jāvāc šādi dati:

a)	Suga (pēc iespējas precīzāk nosaka taksonu vai, ja tas ir grūti, pievieno fotoattēlus) un izmērs

b)	Katrā tralējumā vai zvejas rīka ievietošanas reizē sagūstīto īpatņu skaits

c)	Sagūstīto dzīvnieku liktenis (paturēti vai atbrīvoti/izmesti)

d)	Ja atbrīvoti, norāda to stāvokli atbrīvošanas brīdī (aktīvi, dzīvi, letarģiski, miruši)

e)	Ja miruši, saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem savāc pietiekamu informāciju vai paraugus, kas krastā vajadzīgi taksona noteikšanai. Ja tas nav iespējams, novērotājiem var prasīt savākt identificējošo daļu apakšparaugus, kā noteikts bioloģiskās paraugošanas protokolos.

f)	Reģistrē atgadījuma veidu (uzķeršanās uz āķa / iepīšanās auklā / sadursme ar veijeri / notveršana tīklā / cits) Ja cits, aprakstīt sīkāk.

2.   Reģistrē katra īpatņa dzimumu tiem taksoniem, kuriem to ir iespējams noteikt, veicot ārējo apskati, piemēram, roņveidīgajiem, mazajiem vaļveidīgajiem vai plātņžaunzivīm un citām problemātiskajām sugām.

3.   Vai bija tādi apstākļi vai darbības, kas varēja veicināt sagūstīšanu (piemēram, putnu atbaidīšanas auklas sapīšanās, ēsmas zudums lielā daudzumā)?

H.   Ar JJE saistītas zvejas konstatēšana

Attiecībā uz katru novēroto trali un visām nozvejotajām jutīgajām bentiskajām sugām, it īpaši vārīgajām vai biotopu veidojošajām sugām, piemēram, sūkļiem un dažādiem koraļļiem, ir jāvāc šādi dati:

a)	Suga (pēc iespējas precīzāk nosaka taksonu vai, ja tas ir grūti, pievieno fotoattēlus)

b)	Katras uzskaitītās tralējumā nozvejotās bentiskās sugas novērtētais daudzums (svars (kg) vai tilpums (m3))

c)	Visu tralējumā nozvejoto bentisko bezmugurkaulnieku sugu kopējais novērtētais daudzums (svars (kg) vai tilpums (m3))

d)	Ja iespējams, jo īpaši no jaunām vai reti sastopamām bentiskajām sugām, kas nav atrodamas sugu noteicējos, ir jāvāc veseli īpatņi un tie pienācīgi jāsaglabā taksona noteikšanai krastā

I.   Dati, kas jāvāc saistībā ar visiem iezīmējuma zīmju atgūšanas gadījumiem

Par visām atgūtajām mirušu, uz kuģa paturamu vai dzīvu zivju, jūrasputnu, zīdītāju vai rāpuļu iezīmējuma zīmēm ir jāvāc šādi dati:

a)	Novērotāja vārds un uzvārds

b)	Kuģa vārds

c)	Kuģa radio izsaukuma signāls

d)	Kuģa karogs

e)	Savāc, marķē (ar visām turpmāk norādītajām ziņām) un glabā faktiskās iezīmējuma zīmes, kuras vēlāk nodod atpakaļ par iezīmējuma zīmju uzlikšanu atbildīgajai aģentūrai

f)	Suga, no kuras atgūta iezīmējuma zīme

g)	Iezīmējuma zīmes krāsa un tips (spageti zīme, datu arhivētājzīme)

h)

Iezīmējuma zīmes numuri. (Ja zivij ir vairākas iezīmējuma zīmes, norāda visu iezīmējuma zīmju numurus. Ja reģistrēta tikai viena iezīmējuma zīme, ir skaidri jānorāda, vai pārējo iezīmējuma zīmju nebija.) Ja organisms ir dzīvs un to paredzēts atbrīvot, iezīmējuma zīmes informācija ir jāvāc saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem.

i)	Nozvejas datums un laiks (UTC)

j)	Nozvejas vieta (ģeogrāfiskais platums/garums, līdz tuvākajai minūtei)

k)	Dzīvnieka garums/izmērs (cm vai mm) un veiktā mērījuma apraksts (kopējais garums, garums līdz astes spuras sazarojuma vietai u. c.). Garuma mērījumi ir jāvāc, ievērojot E iedaļā noteiktos kritērijus.

l)	Dzimums (F = mātīte, M = tēviņš, I = nenoteikts, D = nav pārbaudīts)

m)	Vai iezīmējuma zīmes tika atrastas novērotajā zvejošanas laikā? (jā/nē)

n)	Atlīdzības informācija (piem., vārds/nosaukums un adrese, uz kuru nosūta atlīdzību)

(Daļa no šeit reģistrētajiem datiem dublējas ar datiem, kas jau prasīti iepriekšējās informācijas kategorijās. Tas ir nepieciešams, jo var būt tā, ka informāciju par iezīmējuma zīmes atgūšanu nosūta atsevišķi no citiem novērošanas datiem.)

J.   Novērošanas datu vākšanas hierarhija

1.   Atzīstot, ka novērotāji nevar katrā reisā savākt visus šajos standartos aprakstītos datus, novērotājam dati ir jāvāc, ievērojot prioritāšu hierarhiju. Atbilstīgi īpašām pētniecības programmu prasībām var tikt izstrādātas katram reisam vai programmai specifiskas novērošanas prioritātes, pēc kurām novērotājiem jāvadās.

2.   Ja reisam vai programmai nav noteiktu specifisku prioritāšu, novērotājiem ir jāievēro šādas vispārējas prioritātes:

a)	Informācija par zvejas darbībām Visa informācija par kuģi un tralējumu / zvejas rīka ievietošanu / piepūli

b)

Ziņošana par nozveju i) Reģistrē laiku, paraugotās nozvejas svaru attiecībā pret kopējo nozveju vai piepūli (piem., āķu skaitu) un katras nozvejotās sugas kopējo daudzumu ii) Identificē un uzskaita jūrasputnus, zīdītājus, rāpuļus (bruņurupučus), jutīgas bentiskās sugas un vārīgās sugas iii) Reģistrē paturēto vai izmesto katras sugas īpatņu skaitu vai svaru iv) Reģistrē nozvejai nodarītā kaitējuma gadījumus (ja tādi bijuši)

c)

Bioloģiskā paraugošana i) Pārbauda, vai ir iezīmējuma zīmes ii) Mērķsugu garuma sastopamības biežuma dati iii) Mērķsugu pamata bioloģiskie dati (dzimums, dzimumbriedums) iv) Piezvejas sugu garuma sastopamības biežuma dati v) Mērķsugu otolīti (un zarnu satura paraugi, ja tos vāc) vi) Piezvejas sugu pamata bioloģiskie dati vii) Piezvejas sugu bioloģiskie paraugi (ja tos vāc) viii) Uzņem fotoattēlus

d)

Ziņošana par nozveju un bioloģiskās paraugošanas procedūrām ir jāveic šādā prioritāšu secībā, kas noteikta pa sugu grupām: Suga Prioritāte (1. ir visaugstākā) Galvenās mērķsugas (piemēram, Čīles stavrida pelaģiskajās zvejniecībās un Atlantijas lielgalvis bentiskajās zvejniecībās) 1 Jūrasputni, zīdītāji, rāpuļi (bruņurupuči) vai citas problemātiskās sugas 2 Citas sugas, kas parasti ir zvejniecības piecu galveno sugu vidū (piemēram, dienvidjūru makrele pelaģiskajās zvejniecībās un paugurainās saulzivis un sarkanā zobaine bentiskajās zvejniecībās) 3 Visas pārējās sugas 4 Novērošanas slodzes sadalījums starp šiem pasākumiem būs atkarīgs no darbības un zvejas rīka ievietošanas veida. Ievērojot dalībvalsts novērotāju programmas norādījumus, ir skaidri jāreģistrē apakšparaugu lielums attiecībā pret nenovērotajiem daudzumiem (piemēram, to āķu skaits, kas pārbaudīti, lai pārliecinātos par sugu sastāvu, attiecībā pret ievietoto āķu skaitu).

K.   Kodu specifikācijas, kas izmantojamas novērošanas datu reģistrēšanai

1.   Ja vien attiecībā uz specifiskiem datu tipiem nav noteikts citādi, novērošanas dati jāsniedz saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām kodu specifikācijām.

2.   Laiks ir jānorāda koordinētā universālā laika (UTC) formātā.

3.   Atrašanās vietas ir jānorāda decimālgrādos.

4.   Jāizmanto šādas kodu sistēmas:

a)	sugas ir jāapraksta, izmantojot FAO trīsburtu sugas kodus;

b)	zvejas metodes ir jāapraksta, izmantojot kodus, kas noteikti Starptautiskajā Zvejas rīku standartklasifikācijā (ISSCFG, 1980. gada 29. jūlijs);

c)	zvejas kuģu tipi ir jāapraksta, izmantojot kodus, kas noteikti Starptautiskajā Zvejas kuģu standartklasifikācijā (ISSCFV).

5.   Jāizmanto metriskās mērvienības, proti:

a)	nozvejas svars ir jāizsaka kilogramos;

b)	augstums, platums, dziļums vai garums ir jāizsaka metros;

c)	tilpums ir jāizsaka kubikmetros;

d)	dzinēja jauda ir jāizsaka kilovatos.

L.   Putnu atbaidīšanas auklas apraksta veidlapa

Vispārīgs putnu atbaidīšanas auklas apraksts

Reisa numurs

Putnu atbaidīšanas auklas pozīcija

Putnu atbaidīšanas auklas iekārtas kods

Attālums starp slokšņu virtenēm

Slokšņu virtenes min./maks. garums (m)

Slokšņu virteņu skaits (piem., šajā diagrammā 7)

Putnu atbaidīšanas auklas konstrukcija (Attēlā redzama pāru konstrukcija)

Putnu atbaidīšanas auklas materiāls

Piestiprināšanas augst-ums virs ūdens (m)

Pamatauklas garums (m)

Velkamais objekts

Slokšņu virtenes krāsa

Slokšņu virtenes materiāls

Putnu atbaidīšanas auklas garums virs ūdens virsmas (m)

Papildu piezīmes

PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLAS KODI / VARIANTU SARAKSTS
Pozīcija	Konstrukcija	Velkamais objekts	Materiāls	Krāsa
Kreisais borts	Viena aukla	F = apvērsta piltuve / plastmasas konuss	T = plastmasas caurules	P = sārta
Labais borts	Pāru aukla	L = resnas auklas gabals	S = plastmasas siksnu stiprinājumi	R = sarkana
Pakaļgals		K = mezgls vai cilpa no resnas auklas	O = cits	C = oranža
		B = boja		Y = dzeltena
		N = tīklota boja		G = zaļa
		S = maiss		B = zila
		W = gremde		W = brūna
		Z = bez velkama objekta		F = pabalējusi (jebkura krāsa)
		O = cits		O = cits

Ievadvērtību kopsavilkums
Reisa numurs	Attālums starp slokšņu virtenēm
Putnu atbaidīšanas auklas iekārtas kods	Slokšņu virtenes garums (min.)
Putnu atbaidīšanas auklas pozīcija	Slokšņu virtenes garums (maks.)
Pamatauklas garums	Virtenes krāsa
Garums virs ūdens virsmas	Virtenes materiāls
Piestiprināšanas augstums virs ūdens	Virteņu skaits
Putnu atbaidīšanas auklas materiāls	Velkamais objekts
Putnu atbaidīšanas auklas konstrukcija	Papildu piezīmes

M.   Ar ārējām gremdēm aprīkoto āķu jedu apraksta veidlapa

Veidlapa informācijai par grunts āķu jedas noslogošanu

Vienkārša vai divkārša?

Papildu piezīmes

Pludiņu vidējais diametrs (m)

Attālums starp zemūdens pludiņu un galveno auklu (m)

Āķu skaits starp zemūdens pludiņu un enkuru

Gremžu vidējā masa (kg)

Attālums starp auklu un gremdi

Āķu skaits starp zemūdens pludiņiem

Āķu skaits starp gremdēm

Ievadvērtību kopsavilkums
Vienkārša vai divkārša?	Āķu skaits starp pludiņu un enkuru
Gremžu vidējā masa	Āķu skaits starp zemūdens pludiņiem
Attālums starp zemūdens pludiņu un galveno auklu	Āķu skaits starp gremdēm
Attālums starp auklu un gremdi	Papildu piezīmes

N.   Putnu atturēšanas ierīces apraksta veidlapa

Putnu atturēšanas ierīce –skats no augšas

Sānu stienis

Vai starp sānu un aizmugurējo stieni ir savienojošais aizkars?

KREISAIS BORTS

LABAIS BORTS

Stieņa garums

Virteņu skaits

Augstums virs ūdens

Virtenes krāsa

Virtenes materiāls

Sānu stienis

Attālums no kuģa pakaļgala

PAKAĻGALS

Aizmugurējais stienis

Aizmugurējais stienis

Vai starp aizmugurējiem stieņiem ir savienojošais aizkars?

Stieņa garums

Virteņu skaits

Aizkara garums

Augstums virs ūdens

Virteņu skaits

Virtenes krāsa

Aizkara garums

Augstums virs ūdens

Virtenes materiāls

Virteņu skaits

Virtenes krāsa

Augstums virs ūdens

Virtenes materiāls

Virtenes krāsa

Virtenes materiāls

Ievadvērtību kopsavilkums
— Attālums no kuģa pakaļgala
Sānu stienis	Aizmugurējais stienis
— Stieņa garums	— Stieņa garums
— Virteņu skaits	— Virteņu skaits
— Vidējais attālums starp virtenēm	— Vidējais attālums starp virtenēm
— Augstums virs ūdens	— Augstums virs ūdens
— Virtenes krāsa	— Virtenes krāsa
— Virtenes materiāls	— Virtenes materiāls
Sānu—aizmugures aizkars	Aizmugurējais aizkars
— Aizkara garums	— Aizkara garums
— Virteņu skaits	— Virteņu skaits
— Vidējais attālums starp virtenēm	— Vidējais attālums starp virtenēm
— Augstums virs ūdens	— Augstums virs ūdens
— Virtenes krāsa	— Virtenes krāsa
— Virtenes materiāls	— Virtenes materiāls

O.   To novērošanas datu standarts, kurus vāc izkraušanas laikā vai kuģim atrodoties ostā

Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu un izkrauj neapstrādātas (t. i., veselas, bez atdalītām daļām) SPRFMO pārvaldītu sugu zivis, un ja šie izkrāvumi tiek novēroti, dalībvalstis var vākt un sniegt šādu informāciju:

1.

Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi kuģa dati: a) pašreizējais kuģa karogs; b) kuģa vārds; c) zvejas kuģa reģistrācijas numurs; d) IRCS (ja ir); e) Lloyd's/SJO numurs (ja tāds ir piešķirts); f) kuģa tips (izmantot attiecīgos ISSCFV kodus); g) zvejas metode vai metodes (izmantot attiecīgos ISSCFG kodus).

2.	Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi novērošanas dati: a) novērotāja vārds un uzvārds; b) novērotāja organizācija; c) izkraušanas valsts (ISO valsts trīsburtu standartkods); d) osta / izkraušanas vieta.

3.

Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi dati: a) izkraušanas datums un laiks (UTC); b) reisa pirmā diena (ja iespējams); c) reisa pēdējā diena (ja iespējams); d) indikatīvais zvejas apgabals (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju – ja iespējams); e) galvenās mērķsugas (FAO sugas kods); f) izkrāvuma sastāvs pa sugām (FAO sugas kods); g) izkrāvuma svars pa sugām (dzīvsvara kilogramos).

Turklāt, vācot garuma sastopamības biežuma datus, bioloģiskos datus un/vai iezīmējuma zīmju atgūšanas datus, attiecībā uz sugām, kuras novēro izkrāvumu laikā vai kuģim atrodoties ostā, ir jāievēro attiecīgi šā pielikuma E, F un I iedaļā aprakstītie standarti.

G iedaļa (nejaušana sagūstīšana) un H iedaļa (JJE) neattiecas uz novērotajiem izkrāvumiem. Tomēr attiecīgos gadījumos ir joprojām jāievēro I iedaļā (iezīmējuma zīmju atgūšana), J iedaļā (hierarhija) un K iedaļā (kodu specifikācijas) aprakstītie standarti.