16.10.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/1843

(2015. gada 6. oktobris),

ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 3286/94 (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Kopējā tirdzniecības politika ir jābalsta uz vienotiem principiem, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem.

(3)	Būtu jānosaka Savienības procedūras, lai nodrošinātu efektīvu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem.

(4)

Starptautiskās tirdzniecības noteikumi ir galvenokārt tie, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) aizgādnībā un noteikti PTO dibināšanas līguma pielikumos, bet tie var ietvert arī noteikumus, kas paredzēti jebkurā citā nolīgumā, kura puse ir Savienība, un kas piemērojami tirdzniecībā starp Savienību un trešām valstīm. Ir lietderīgi dot skaidru priekšstatu par to nolīgumu veidiem, uz kuriem attiecas jēdziens “starptautiskās tirdzniecības noteikumi”.

(5)

To Savienības procedūru, ar ko nodrošināt efektīvu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, pamatā vajadzētu būt Savienības tiesību juridiskajam mehānismam, kurš ir pilnīgi pārskatāms un nodrošina lēmuma pieņemšanu par Savienības tiesību izmantošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, balstoties uz precīzu faktisko informāciju un juridisko analīzi.

(6)

Šāda mehānisma mērķis būtu nodrošināt procesuālos līdzekļus, lai lūgtu Savienības iestādēm reaģēt uz trešo valstu ieviestajiem vai uzturētajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kuri rada kaitējumu vai citādi negatīvi ietekmē tirdzniecību, ar noteikumu, ka saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem pastāv tiesības veikt darbības pret šādiem šķēršļiem.

(7)	Dalībvalstu tiesībām izmantot šādu mehānismu nebūtu jāskar iespēja dalībvalstīm izvirzīt tādus pašus vai līdzīgus jautājumus, izmantojot citas pastāvošas Savienības procedūras, un jo īpaši ar Līguma 207. panta 3. punktu izveidotajā komitejā.

(8)

Būtu jāņem vērā saskaņā ar Līguma 207. panta 3. punktu izveidotās komitejas institucionālā loma padomu izstrādāšanā Savienības iestādēm visos tirdzniecības politikas jautājumos. Tādēļ minēto komiteju vajadzētu informēt par atsevišķu lietu attīstības gaitu, lai ļautu tai izvērtēt šo lietu saistību ar plašāku politiku.

(9)	Ir lietderīgi prasīt, lai Savienībai rīkotos atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām un gadījumos, kad šādas saistības izriet no nolīgumiem, lai Savienība uzturētu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kuru noteikšana ir minēto nolīgumu mērķis.

(10)	Ir lietderīgi arī noteikt, ka jebkuriem pasākumiem, ko veic saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, būtu jāatbilst Savienības starptautiskajām saistībām, kā arī tiem nebūtu jāskar citi pasākumi, kurus šajā regulā neparedzētajos gadījumos var noteikt tieši saskaņā ar Līguma 207. pantu.

(11)

Būtu jānosaka arī procesuālie noteikumi, kas jāievēro šajā regulā paredzētajā pārbaudes procedūrā, jo īpaši attiecībā uz Savienības iestāžu un iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem, un nosacījumiem, pie kādiem ieinteresētās personas drīkst saņemt informāciju un lūgt tās informēt par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas izriet no pārbaudes procedūras.

(12)	Rīkojoties saskaņā ar šo regulu, Savienībai ir jāpatur prātā vajadzība pēc ātras un efektīvas rīcības, piemērojot šajā regulā paredzētās lēmumu pieņemšanas procedūras.

(13)

Komisijai saskaņā ar Savienības starptautiskajām tiesībām un saistībām ir pienākums rīkoties attiecībā uz trešo valstu ieviestajiem vai uzturētajiem šķēršļiem tirdzniecībā tikai tad, ja iejaukšanās ir nepieciešama Savienības interesēs. Novērtējot šādas intereses, Komisijai būtu pienācīgi jāapsver visu procesā ieinteresēto personu viedokļi.

(14)	Šajā regulā paredzēto pārbaudes procedūru īstenošanai nepieciešami vienādi nosacījumi, lai pieņemtu lēmumus par minētās pārbaudes procedūru veikšanu un pasākumiem, kuri izriet no procedūras. Minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(15)	Notiekošo pārbaudes pasākumu apturēšanai būtu piemēroti izmantot konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un to loģisko saistību ar pasākumu pieņemšanu.

(16)	Eiropas Parlaments un Padome būtu jāinformē par notikumu gaitu saistībā ar šo regulu, lai tie varētu apsvērt to plašāku politisko ietekmi.

(17)	Turklāt, gadījumos, kad nolīgums ar trešo valsti šķiet piemērotākais veids, kā atrisināt šķēršļa tirdzniecībā dēļ radušās domstarpības, šajā nolūkā sarunas būtu jārisina saskaņā ar Līguma 207. pantā noteiktajām procedūrām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Savienības procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kuri ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) aizgādnībā un kuru mērķis, ievērojot atbilstību esošajām starptautiskajām saistībām un procedūrām, ir:

a)	reaģēt uz tiem šķēršļiem tirdzniecībā, kuri ietekmē Savienības tirgu, lai novērstu to radīto kaitējumu;

b)	reaģēt uz tiem šķēršļiem tirdzniecībā, kuri ietekmē trešās valsts tirgu, lai novērstu to radīto negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

Pirmajā daļā minētās procedūras jo īpaši piemēro starptautisko domstarpību atrisināšanas procedūru uzsākšanā un sekojošā veikšanā, un izbeigšanā kopējās tirdzniecības politikas jomā.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“šķēršļi tirdzniecībā” ir jebkura trešās valsts ieviesta vai uzturēta tirdzniecības prakse, attiecībā uz kuru starptautiskās tirdzniecības noteikumi paredz rīcības tiesības; šādas rīcības tiesības pastāv, kad starptautiskās tirdzniecības noteikumi tieši aizliedz praksi vai piešķir prakses iespaidotajai pusei tiesības prasīt attiecīgās prakses ietekmes likvidēšanu;

b)

“Savienības tiesības” ir starptautiskās tirdzniecības tiesības, ko Savienība var izmantot saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem; šajā kontekstā “starptautiskās tirdzniecības noteikumi” ir galvenokārt tie, kas noteikti PTO aizgādnībā un iekļauti PTO dibināšanas līguma pielikumos, bet tie var būt arī noteikumi, kas ir noteikti jebkurā citā nolīgumā, kurā Savienība ir puse, un kurš nosaka tirdzniecībā starp Savienību un trešām valstīm piemērojamos noteikumus;

c)	“kaitējums” ir jebkurš mantisks kaitējums, kuru Savienības ražošanas nozarei rada vai draud radīt šķērslis tirdzniecībā attiecībā uz izstrādājumu vai pakalpojumu Savienības tirgū;

d)

“negatīva ietekme uz tirdzniecību” ir negatīva ietekme, ko Savienības uzņēmumiem attiecībā uz izstrādājumu vai pakalpojumu rada vai draud radīt šķērslis tirdzniecībā jebkuras trešās valsts tirgū un kas būtiski ietekmē Savienības vai Savienības reģiona tautsaimniecību vai kādu Savienības saimnieciskās darbības nozari; fakts, ka sūdzības iesniedzējs cieš no šādas negatīvas ietekmes, netiek uzskatīts par pietiekošu, lai pats par sevi attaisnotu Savienības iestāžu darbību;

e)

“Savienības ražošanas nozare” ir vai nu: i) visi, kuri Savienībā ražo vai piegādā: — izstrādājumus vai pakalpojumus, kas ir identiski vai līdzīgi izstrādājumam vai pakalpojumam, uz kuru attiecas šķērslis tirdzniecībā, — ar šo izstrādājumu vai pakalpojumu tieši konkurējošus izstrādājumus vai pakalpojumus, vai — kas ir tāda izstrādājuma patērētāji vai pārstrādātāji, vai tāda pakalpojuma patērētāji vai lietotāji, uz kuru attiecas šķērslis tirdzniecībā; vai ii) visi tie ražotāji vai piegādātāji, kuru kopējā jauda sastāda lielāko daļu no Savienības attiecīgo izstrādājumu vai pakalpojumu ražošanas kopumā; tomēr: — kad ražotāji vai piegādātāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem, vai paši ir tā izstrādājuma vai pakalpojuma importētāji, uz kuru attiecas šķēršļi tirdzniecībā, jēdzienu “Savienības ražošanas nozare” var interpretēt kā norādi uz pārējiem ražotājiem vai piegādātājiem, — īpašos apstākļos ražotājus vai piegādātājus kādā Savienības reģionā var uzskatīti par Savienības ražošanas nozari, ja to jauda kopumā sastāda lielāko daļu no attiecīgā izstrādājuma vai pakalpojuma apjoma dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurā(-ās) atrodas reģions, ar noteikumu, ka ietekme, ko rada šķērslis tirdzniecībā, ir koncentrēta attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgajās dalībvalstīs;

f)	“Savienības uzņēmums” ir saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem izveidota uzņēmējsabiedrība vai firma ar juridisko adresi, centrālo vadību vai galveno darījumdarbības vietu Savienībā, kas tieši saistīti ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, uz kuriem attiecas šķērslis tirdzniecībā;

g)	“pakalpojumi” ir tie pakalpojumi, attiecībā uz kuriem Savienība var noslēgt starptautiskus nolīgumus, pamatojoties uz Līguma 207. pantu.

2.   Šajā regulā jēdziens “pakalpojumu sniedzēji” ne jēdziena “Savienības ražošanas nozare”, ne jēdziena “Savienības uzņēmums” kontekstā neskar jebkāda konkrētā pakalpojuma nekomerciālo raksturu, kāds tam var būt saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

3. pants

Sūdzība Savienības ražošanas nozares vārdā

1.   Rakstisku sūdzību drīkst iesniegt jebkura fiziska vai juridiska persona, vai jebkura apvienība bez juridiskās personas statusa, kura darbojas Savienības ražošanas nozares vārdā un uzskata, ka tā ir cietusi kaitējumu, ko rada Savienības tirgu ietekmējoši šķēršļi tirdzniecībā.

2.   Sūdzībā ietver pietiekamus pierādījumus par šķēršļu esamību tirdzniecībā un par to radīto kaitējumu. Kaitējumu vajadzības gadījumā pierāda, pamatojoties uz 11. pantā izklāstīto faktoru ilustratīvo sarakstu.

4. pants

Sūdzība Savienības uzņēmumu vārdā

1.   Rakstisku sūdzību drīkst iesniegt jebkurš Savienības uzņēmums vai jebkura apvienība ar juridiskas personas statusu vai bez tā, kas darbojas viena vai vairāku Savienības uzņēmumu vārdā un uzskata, ka šādi Savienības uzņēmumi ir cietuši no negatīvas ietekmes uz tirdzniecību, ko rada trešās valsts tirgu ietekmējoši šķēršļi tirdzniecībā.

2.   Sūdzībā ietver pietiekamus pierādījumus par šķēršļu esamību tirdzniecībā un to radīto negatīvo ietekmi uz tirdzniecību. Negatīvo ietekmi uz tirdzniecību vajadzības gadījumā pierāda, pamatojoties uz 11. pantā izklāstīto faktoru ilustratīvo sarakstu.

5. pants

Sūdzības procedūras

1.   Sūdzības, kas minētas 3. un 4. pantā, iesniedz Komisijai, kura to kopijas nosūta dalībvalstīm.

2.   Sūdzību var atsaukt, un šādā gadījumā procedūru var izbeigt, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā ar Savienības interesēm.

3.   Ja atklājas, ka sūdzībā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, par to informē sūdzības iesniedzēju.

Ja Komisija nolemj, ka sūdzībā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, tā par to informē dalībvalstis.

4.   Komisija pēc iespējas ātri pieņem lēmumu par Savienības pārbaudes procedūras uzsākšanu pēc jebkuras saskaņā ar 3. vai 4. pantu iesniegtas sūdzības.

Lēmumu pieņem 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas. Minēto termiņu pēc sūdzības iesniedzēja lūguma vai vienošanās var apturēt, lai nodrošinātu iespēju sniegt papildu ziņas, kuras var būt vajadzīgas, lai pilnībā novērtētu sūdzības iesniedzēja prasības pamatotību.

6. pants

Dalībvalsts lūgums

1.   Jebkura dalībvalsts var prasīt, lai Komisija uzsāk 1. pantā minētās procedūras.

2.   Dalībvalsts iesniedz Komisijai pietiekamu pierādījumu sava lūguma pamatošanai attiecībā uz šķēršļiem tirdzniecībā un jebkuru to radīto ietekmi. Ja pierādījums par kaitējumu vai negatīvu ietekmi uz tirdzniecību ir pietiekams, to iesniedz, vajadzības gadījumā pamatojoties uz 11. pantā izklāstīto faktoru ilustratīvo sarakstu.

3.   Komisija par šiem lūgumiem nekavējoties paziņo citām dalībvalstīm.

4.   Ja atklājas, ka pieprasījumā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, par to atbilstīgi informē dalībvalsti.

Ja Komisija nolemj, ka lūgumā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, tā par to informē dalībvalstis.

5.   Komisija pēc iespējas ātri pieņem lēmumu par Savienības pārbaudes procedūras uzsākšanu pēc jebkura dalībvalsts saskaņā ar šo pantu iesniegtā lūguma. Lēmumu pieņem 45 dienu laikā pēc lūguma iesniegšanas. Minēto termiņu pēc pieteicējas dalībvalsts lūguma vai vienošanās var apturēt, lai nodrošinātu iespēju sniegt papildu ziņas, kuras var būt vajadzīgas, lai pilnībā novērtētu pieteicējas dalībvalsts prasības pamatotību.

7. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tirdzniecības šķēršļu komiteja (“komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8. pants

Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju, kas sniegta, ievērojot šo regulu, lai tie varētu izvērtēt jebkādu plašāku ietekmi uz kopējo tirdzniecības politiku.

9. pants

Savienības pārbaudes procedūra

1.   Ja Komisija konstatē, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu pārbaudes procedūras sākšanu, un ka tā ir nepieciešama Savienības interesēs, Komisija:

a)

paziņo par pārbaudes procedūras uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; paziņojumā norāda attiecīgo izstrādājumu vai pakalpojumu un attiecīgās valstis, sniedz saņemtās informācijas apkopojumu un paredz, ka visa attiecīgā informācija ir jāpaziņo Komisijai; tā nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties mutiskai uzklausīšanai Komisijā saskaņā ar 5. punktu;

b)	oficiāli paziņo tās valsts vai to valstu, uz kurām attiecas procedūra, pārstāvjiem, un ar ko pēc vajadzības var veikt konsultācijas;

c)	veic pārbaudi Savienības līmenī, sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Ja Komisija nolemj, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, tā par to informē dalībvalstis.

2.   Komisija pēc vajadzības:

a)	ievāc visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, un mēģina šo informāciju pārbaudīt pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām ar noteikumu, ka attiecīgie uzņēmumi vai organizācijas tam piekrīt;

b)	veic izmeklēšanu trešo valstu teritorijā ar noteikumu, ka par to ir oficiāli paziņots minēto valstu valdībām, un tās saprātīgā termiņā nebija pret to iebildušas.

Komisijai izmeklēšanā palīdz to dalībvalstu amatpersonas, kuru teritorijā tiek veiktas pārbaudes, ar noteikumu, ka to lūdz attiecīgā dalībvalsts.

3.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visas pārbaudei vajadzīgās ziņas Komisijas sīki izstrādātajā kārtībā.

4.   Sūdzības iesniedzēji, attiecīgie eksportētāji un importētāji, un attiecīgās valsts vai attiecīgo valstu pārstāvji drīkst:

a)

pārbaudīt visu Komisijai sniegto informāciju, izņemot to, kas attiecas uz Komisijas un pārvalžu izmantotajiem iekšējiem dokumentiem, ar noteikumu, ka attiecīgā informācija ir būtiska to tiesību aizstāvībā un nav konfidenciāla 10. panta nozīmē, un Komisija to izmanto savā pārbaudes procedūrā; attiecīgās personas vēršas pie Komisijas ar rakstisku, argumentētu pieprasījumu, norādot vajadzīgo informāciju;

b)	prasīt, lai viņus informē par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, kas izriet no pārbaudes procedūras.

5.   Komisija var uzklausīt attiecīgās puses. Komisija šīs puses uzklausa, ja tās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā noteiktajā termiņā ir iesniegušas lūgumu uzklausīt, norādot, ka ir puses, uz kurām pirmām kārtām attiecas procedūras rezultāts.

6.   Komisija pēc pieprasījuma dod iespēju šīm ieinteresētajām pusēm tikties, lai tās varētu izteikt pretējus viedokļus un izvirzīt jebkuru pretargumentu. Nodrošinot šo iespēju, Komisija ņem vērā pušu vēlmes un vajadzību ievērot konfidencialitāti. Nevienai pusei nav pienākums apmeklēt sanāksmi, un tās neapmeklēšana nekaitē attiecīgās puses prasībai.

7.   Ja Komisijas pieprasīto informāciju nesniedz saprātīgā termiņā vai izmeklēšana tiek būtiski kavēta, tad konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

8.   Pabeigusi savu pārbaudi, Komisija ziņo Komitejai. Ziņojumu sniedz piecu mēnešu laikā pēc paziņojuma par procedūras uzsākšanu, ja vien sakarā ar pārbaudes sarežģītību Komisija nepagarina termiņu līdz septiņiem mēnešiem.

10. pants

Konfidencialitāte

1.   Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.

2.   Komisija un dalībvalstis, ietverot to abu ierēdņus, neatklāj jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, vai jebkādu informāciju, ko puse pārbaudes procedūrā sniegusi konfidenciāli, bez šādas informācijas sniedzēja īpašas atļaujas.

Katrā pieprasījumā pēc konfidenciāla režīma norāda, kāpēc informācija ir konfidenciāla, un tam pievieno informācijas nekonfidenciālu apkopojumu vai pamatojumu, kāpēc informāciju nav iespējams apkopot.

3.   Informāciju atzīst par konfidenciālu, ja pastāv iespēja, ka tās izpaušana var būtiski negatīvi ietekmēt attiecīgās informācijas sniedzēju vai avotu.

4.   Ja izrādās, ka pieprasījums pēc konfidencialitātes nav pamatots un sniedzējs vai nu nevēlas informāciju darīt zināmu atklātībai, vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai apkopojuma veidā, attiecīgo informāciju var neņemt vērā.

5.   Šis pants neliedz Savienības iestādēm izpaust vispārēju informāciju un jo īpaši saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu pamatojumu. Veicot šādu izpaušanu, ņem vērā ieinteresēto pušu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu neizpaušanu.

11. pants

Pierādījumi

1.   Kaitējuma pārbaude, atkarībā no apstākļiem, ietver šādus faktorus:

a)	attiecīgā Savienības importa vai eksporta apjoms, jo sevišķi gadījumā, kad attiecīgajā tirgū bijusi ražošanas vai patēriņa būtiska palielināšanās vai samazināšanās absolūtā vai relatīvā izpratnē;

b)	Savienības ražošanas nozares konkurentu cenas, jo īpaši, lai noteiktu, vai Savienības vai trešā valsts tirgos ir bijis būtisks Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums;

c)

izrietošā ietekme uz Savienības ražošanas nozari, un tendences, ko uzrāda atsevišķi tautsaimniecības faktori, piemēram: ražošana, jaudas izlietojums, uzkrājumi, tirdzniecība, tirgus daļa, cenas (tas ir, cenu samazināšana vai cenu pieauguma nepieļaušana, kas parasti būtu parādījusies), peļņa, kapitāla atdeve, investīcijas, nodarbinātība.

2.   Gadījumos, kad ir aizdomas par kaitējuma draudiem, Komisija arī pārbauda, vai ir skaidri paredzams, ka konkrētā situācija var izvērsties par faktisku kaitējumu. Šajā sakarā var ņemt vērā arī šādus faktorus:

a)	eksporta pieauguma koeficientu tirgū, kurā konkurē Savienības izstrādājumi;

b)	izcelsmes vai eksporta valsts eksporta jaudu, kas jau pastāv vai būs izmantojama paredzamā nākotnē, un varbūtību, ka attiecīgās jaudas radīto eksportu veiks uz a) apakšpunktā minēto tirgu.

3.   Kaitējumu, ko rada citi faktori, kuri vai nu atsevišķi, vai kopā arī negatīvi ietekmē Savienības ražošanas nozari, uz iepriekšminēto praksi nav jāattiecina.

4.   Gadījumā, kad pastāv aizdomas par negatīvu ietekmi uz tirdzniecību, Komisija pārbauda attiecīgās negatīvās ietekmes iedarbību uz Savienības vai Savienības reģiona tautsaimniecību vai saimnieciskās darbības nozari tajā. Šajā nolūkā Komisija var atkarībā no apstākļiem ņemt vērā 1. un 2. punktā minētos faktorus. Negatīva ietekme uz tirdzniecību var inter alia rasties situācijās, kad jebkurš šķērslis tirdzniecībā nepieļauj, kavē vai novirza tirdzniecības plūsmas attiecībā uz izstrādājumu vai pakalpojumu, vai situācijās, kad šķēršļi tirdzniecībā ir materiāli ietekmējuši Savienības uzņēmumu piegādes vai ieguldījumus, piemēram, detaļas un sastāvdaļas vai izejvielas. Ja pastāv aizdomas par negatīvas ietekmes draudiem tirdzniecībā, Komisija arī pārbauda, vai ir skaidri paredzams, ka konkrētā situācija var izvērsties par faktisku negatīvu ietekmi uz tirdzniecību.

5.   Pārbaudot pierādījumus par negatīvu ietekmi uz tirdzniecību, Komisija ņem vērā arī noteikumus, principus vai paražas, kas reglamentē rīcības tiesības saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

6.   Pēc tam Komisija pārbauda jebkurus citus atbilstīgus pierādījumus, kuri ir ietverti sūdzībā vai lūgumā. Šajā sakarā 1. līdz 5. punktā minētais faktoru un norāžu saraksts nav izsmeļošs, kā arī nedz vienam, nedz vairākiem no šādiem faktoriem un norādēm nav izšķiroši jānorāda uz kaitējuma esamību vai negatīvu ietekmi uz tirdzniecību.

12. pants

Procedūras izbeigšana un atlikšana

1.   Ja tās pārbaudes procedūras rezultātā, kas veikta, ievērojot 9. pantu, konstatē, ka Savienības interesēs nav jāveic turpmākas darbības, procedūra tiek izbeigta saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja pēc tās pārbaudes procedūras, kas veikta, ievērojot 9. pantu, attiecīgā(-ās) trešā(-ās) valsts(-is) veic pasākumus, kas tiek atzīti par pietiekamiem, un tādēļ Savienības rīcība nav vajadzīga, Komisija procedūru var apturēt saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Komisija pārrauga minēto pasākumu īstenošanu, vajadzības gadījumā pamatojoties uz periodiski sniegtu informāciju, ko tā var pieprasīt no attiecīgajām trešām valstīm un pēc vajadzības pārbaudīt.

Ja attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) veiktie pasākumi ir pārtraukti, apturēti vai īstenoti nepienācīgi vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tas tā ir, vai ja informācija, ko Komisija pieprasījusi saskaņā ar šā punkta otro daļu nav tikusi sniegta, Komisija informē dalībvalstis, un vajadzības gadījumā, ja to attaisno izmeklēšanas rezultāti un jaunatklātie fakti, tiek veikti jebkuri pasākumi saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

3.   Ja pēc pārbaudes procedūras, kas veikta, ievērojot 9. pantu, vai jebkurā laikā pirms starptautiskas domstarpību atrisināšanas procedūras, tās laikā vai pēc tam šķiet, ka vispiemērotākais veids, kā atrisināt domstarpības, kas izriet no tirdzniecības ierobežojumiem, ir noslēgt ar attiecīgo(-ajām) trešo(-ajām) valsti(-īm) nolīgumu, kurš var grozīt Savienības un attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) materiālās tiesības, Komisija procedūru aptur saskaņā ar 7. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru, un notiek sarunas saskaņā ar Līguma 207. pantu.

13. pants

Tirdzniecības politikas pasākumu veikšana

1.   Ja pārbaudes procedūras, kas veikta, ievērojot 9. pantu, rezultātā, ja vien faktiskais un juridiskais stāvoklis nav tāds, ka pārbaudes procedūru nevar pieprasīt, tiek konstatēts, ka Savienības interesēs vajadzīga rīcība, lai nodrošinātu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, nolūkā novērst kaitējumu vai negatīvu ietekmi uz tirdzniecību, ko rada trešo valstu ieviestie vai uzturētie šķēršļi tirdzniecībā, atbilstīgos pasākumus nosaka saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru.

2.   Ja Savienības starptautiskās saistības prasa iepriekšējas starptautiskas konsultāciju vai domstarpību atrisināšanas procedūras izpildi, 3. punktā minētos pasākumus nosaka tikai pēc šīs procedūras izbeigšanas un ņemot vērā tās rezultātus. Jo īpaši, ja Savienība ir lūgusi starptautisko strīdu atrisināšanas institūciju norādīt un atļaut pasākumus, kas ir piemēroti starptautiskās domstarpību atrisināšanas procedūras rezultātu ieviešanai, Savienības tirdzniecības politikas pasākumi, kuri var būt vajadzīgi pēc šādas atļaujas saņemšanas, atbilst minētās starptautiskās domstarpību atrisināšanas institūcijas ieteikumam.

3.   Var veikt jebkādus tirdzniecības politikas pasākumus, kas ir atbilstīgi pastāvošajām starptautiskajām saistībām un procedūrām, jo īpaši šādus:

a)	jebkuru no tirdzniecības politikas sarunām izrietošu koncesiju apturēšana vai atcelšana;

b)	esošo muitas nodevu palielināšana vai importa aplikšana ar jebkādu citu maksājumu;

c)	kvantitātes ierobežojumu vai jebkādu citu tādu pasākumu noteikšana, kuri groza importēšanas vai eksportēšanas nosacījumus vai citādi ietekmē tirdzniecību ar attiecīgo trešo valsti.

4.   Attiecīgajos lēmumos norāda to pamatojumu, un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Publikācija ir arī uzskatāma par paziņojumu galvenokārt ieinteresētajām valstīm un pusēm.

14. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1.   Gadījumā, kad Savienība pēc 3. vai 4. pantā minētās sūdzības vai 6. pantā minētā lūguma izmanto starptautiskās konsultācijas vai domstarpību atrisināšanas procedūras, lēmumus attiecībā uz attiecīgo procedūru sākšanu, veikšanu vai izbeigšanu pieņem Komisija.

Gadījumā, ja Komisija nolemj ierosināt, veikt vai izbeigt oficiālas starptautiskas konsultācijas vai domstarpību atrisināšanas procedūras, tā par to informē dalībvalstis.

2.   Ja pēc tam, kad Savienība ir rīkojusies saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tai ir jāpieņem lēmums par tirdzniecības politikas pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar 12. panta 2. punkta trešo daļu vai 13. pantu, tā nekavējoties rīkojas saskaņā ar Līguma 207. pantu un vajadzības gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 654/2014 (6) vai jebkurām citām piemērojamām procedūrām.

15. pants

Ziņojums

Komisija iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot 22.a pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (7).

16. pants

Vispārīgi noteikumi

Šo regulu nepiemēro gadījumos, uz kuriem attiecas citi noteikumi kopējās tirdzniecības politikas jomā. Tā papildina:

a)	noteikumus, kas ievieš lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju, un to izpildes noteikumus; un

b)	saskaņā ar Līguma 352. pantu pieņemtos īpašos noteikumus, ko piemēro attiecībā uz lauksaimniecības produktu pārstrādes precēm.

Tā neskar ne citus pasākumus, ko var veikt saskaņā ar Līguma 207. pantu, ne Savienības procedūras to ar šķēršļiem tirdzniecībā saistīto jautājumu risināšanā, kurus dalībvalstis izvirza saskaņā ar Līguma 207. pantu izveidotajā komitejā.

17. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 3286/94 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2014. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 7. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 18. septembra lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 3286/94 (1994. gada 22. decembris), ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.).

(4)  Skat. I pielikumu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 654/2014 (2014. gada 15. maijs) par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (OV L 189, 27.6.2014., 50. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

---

---

---